Valsts probacijas dienesta stratēģija

Saturs

Situacijas raksturojums……………………………………6. lpp.

Programmu mērķi …………………………………………17. lpp.

Risku un vajadzību novērtēšana………………………….19. lpp.

Izvērtēšanas ziņojums……………………………………..22. lpp.

Nosacīti notiesato, nosacīti pirmstermiņa atbrīvoto un nosacīti no kriminalatbildības atbrīvoto personu uzraudzība………25. lpp.

Probacijas programmas29. lpp.

Piespiedu darbs, audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis nepilngadīgajiem – sabiedriskais darbs………………….32. lpp.

Postpenitenciara palīdzība……………………………….37. lpp.

Izlīgums……………………………………………………41. lpp.

Administratīva kapacitates stiprinašana………………44. lpp.

Komunikacija ar sabiedrību 46. lpp.

Nepieciešamie cilvēkresursi un finanšu resursi.48. lpp.

Probacijas terminu skaidrojums

Brīvpratīgais probacijas darbinieks – persona, kuru Valsts probacijas dienests pilnvaro pildīt kadu atsevišķu uzdevumu.

Izlīgums ar starpnieka palīdzību – parrunu process, kura piedalas cietušais un probacijas klients un kura izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panaktu cietuša un probacijas klienta izlīgumu.

Izvērtēšanas ziņojums – Valsts probacijas dienesta sagatavota informacija, kas raksturo probacijas klientu.

Probacija – probacijas klienta uzraudzība un viņa socialas uzvedības korekcija, lai novērstu atkartotu likumparkapuma izdarīšanu.

Probacijas klients – persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestadē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestades pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probacijas dienestu par postpenitenciaras palīdzības saņemšanu, ka arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminalaatbildības, nosacīti notiesata vai nosacīti pirmstermiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti likuma paredzētie pienakumi.

Postpenitenciara palīdzība – pasakumu kopums personu iekļaušanai sabiedrība pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestadē.

Riska un vajadzību novērtēšana – novērtēšanas metode, kas ļauj izvērtēt probacijas klienta pagatni noziedzīgu nodarījumu konteksta, apzinat viņa specifiskas vajadzības un pašreizējo dzīves situaciju.

Socialas uzvedības korekcija – metodoloģiski organizēts pasakumu kopums, lai personu integrētu sabiedrība.

Socialas rehabilitacijas centrs – institūcija, kura atbilst socialas rehabilitacijas institūcijam izvirzītajam prasībam un kuras galvenais uzdevums ir veikt probacijas klientu socialas uzvedības korekciju.

Starpnieks – izlīguma procesa veikšanai īpaši apmacīta persona.

Uzraudzība – pasakumi, lai integrētu probacijas klientu sabiedrība un nodrošinatu, ka probacijas klients respektē tiesību normu prasības.

Uzraudzības plans – dokuments, kura noteikta probacijas klienta īstenošanas kartība.

Saīsinajumi

VPD – Valsts probacijas dienests

SUK – socialas uzvedības korekcija

PPP – postpenitenciaras palīdzība

TSV – teritoriala struktūrvienība

Valsts probacijas dienesta misija – veicinat Latvijas sabiedrības drošību

Valsts probacijas dienesta attīstības principi:

Uz izpēti balstīta lēmumu pieņemšana

Dienesta attīstībai nepieciešamie lēmumi tiek balstīti uz pētījumiem, ka arī uz jau esošo pozitīvo arvalstu praksi, kas ir pamats jaunu darbības instrumentu ieviešanai.

Personala profesionalas attīstības veicinašana

Atslēga probacijas darba veiksmei – cilvēks, kas strada ar probacijas klientu un no kura ir atkarīga probacijas mērķa sasniegšana. Lai to nodrošinatu, nepieciešams nepartraukti veicinat profesionalo attīstību, pilnveidot darbinieku iemaņas un prasmes, ņemot vēra, ka probacija Latvija ir jauna, vēl maz zinama un maz pētīta joma, kas saistīta ar specifiskiem jautajumiem. Līdz ar to dienestam pašam jainvestē sava personala profesionalas pilnveidošanas sistēma.

Efektīvas sadarbības veidošana ar partneriem tieslietu un labklajības jomas un ar sabiedrību

Noziedzības novēršanas joma labus rezultatus ir iespējams panakt, tikai stradajot komanda. Šīs komandas locekļi ir policija, prokuratūra, tiesa, probacijas dienests, socialie dienesti, nevalstiskas organizacijas un sabiedrības parstavji. Atbildība par sabiedrības drošību ir jauzņemas visiem komandas locekļiem solidari. Jo labaka būs sadarbība starp iesaistītajam pusēm, jo lielaka būs sabiedrības drošība kopuma.

Dienesta resursu efektīva izmantošana

Izveidot uz riska un vajadzību novērtēšanas metodiku balstītu modeli, individuali izvērtējot, cik liela mēra katrs klients apdraud sabiedrību, tada veida maksimali dienesta resursus koncentrējot uz klientiem, kas iespējami var izdarīt atkartotu noziegumu un apdraudēt sabiedrību, un taupot dienesta resursus darba ar klientiem, kuru uzvedības korekcija nepieciešama minimali.

Izmantojot dienesta resursus, nodrošinat darbu ar klientiem – gan individuali, gan darbam grupas probacijas programmu ietvaros, aktualizējot programmu izstradi. Ta tiek veikta saskaņa ar sabiedrības viedokli.

Situacijas raksturojums

Valsts probacijas dienests ir radīts, lai, rūpējoties par sabiedrības drošību, sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinatu sabiedrība izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordinaciju, palīdz bijušajiem ieslodzītajiem uzsakt likumpaklausīgu dzīvi sabiedrība.

Valsts probacijas dienests ir izveidots 2003.gada 7. oktobrī un darbojas, pamatojoties uz Valsts probacijas dienesta likumu un saskaņa ar Valsts probacijas dienesta nolikumu. 2005. gada tika pabeigta dienesta struktūras veidošana, ka rezultata tika izveidotas 28 teritorialas struktūrvienības visas Latvijas rajonu centru pilsētas, 3 filiales, ka arī pilnība izveidota parvaldības struktūra. 2006.gada tiek veidotas 5 filiales Rīgas pilsēta, 1 filiale Jūrmala un 1 filiale Līvanos.

Sakot ar 2006.gada sakumu, Valsts probacijas dienests ir uzsacis visu likuma noteikto funkciju izpildi visa valsts teritorija. Probacijas dienesta paradīšanas Latvija ir turpinajums kriminalsodu izpildes sistēmas reformai, kura pēc neatkarības atgūšanas aizsakas ar plašu reformu, mūsdienīgu sodu izpildes tiesību normu izveidi, citiem sistēmas reformas elementiem, kur reformas mērķis ir uzlabot kriminalsodu piemērošanas un to izpildes efektivitati.

Sodu sistēmas mērķis ir mazinat noziedzīgu nodarījumu skaitu, līdz ar to nepieciešamas empīriskas metodes, kas precīzi nosaka faktoru esamību, kuri veicina likumparkapumu izdarīšanu. Lai sasniegtu sodu sistēmas mērķi darba ar probacijas klientu, ir nepieciešams novērtēt likumparkapuma recidīva iespējamību un apzinat probacijas klienta vajadzības, tadējadi nosakot nepieciešamo iejaukšanos – uzraudzības līmeni un atbalsta pasakumus.

Reforma ietver ne vien izmaiņas sodu izpildē, bet arī sodam pakļauto personu rehabilitaciju un socialo iekļaušanu sabiedrība, tapēc daļa no dienesta funkcijam saistītas ar atbalsta sniegšanu no ieslodzījuma atbrīvotam personam.

Lai rūpētos par sabiedrības drošību un mazinatu noziedzību valstī, Valsts probacijas dienestam ir:

• jasniedz izvērtēšanas ziņojumi par probacijas klientiem;
• javeic kvalitatīva nosacīti notiesato, nosacīti pirmstermiņa atbrīvoto un nosacīti no kriminalatbildības atbrīvoto personu uzraudzība;
• jasniedz postpenitenciara palīdzība no brīvības atņemšanas iestadēm atbrīvotajam personam;
• jaorganizē kriminalsoda – piespiedu darbs - izpilde un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa nepilngadīgajiem – sabiedriskais darbs izpilde;
• jaorganizē probacijas programmu izveide un programmu realizacija, ka arī janodrošina preventīvu pasakumu izpilde;
• janodrošina iespēja cietušajam un probacijas klientam brīvpratīgi iesaistīties izlīguma procesa.

1.1. Riska un vajadzību novērtēšana

2004. gada Latvija tika ieviesta riska un vajadzību novērtēšanas metode, un dienesta amatpersonas uzsaka šīs metodes pielietošanu praksē. Risku un vajadzību novērtēšana tiek veikta lielakajai daļai probacijas klientu (netiek veikta klientiem, kas nosūtīti uz dienestu saistība ar lēmumu par kriminalsoda piespiedu darbs izpildi un ar lēmumu izpildi, kas saistīti ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekli bērniem – sabiedrisko darbu).

2005.gada un 2006.gada pirmaja pusgada 189 VPD darbinieki ir apmacīti, ka pielietot riska un vajadzību novērtēšanas metodi ikdienas darba ar probacijas klientu. 2005.gada riska un vajadzību novērtēšana veikta vairak ka 550 probacijas klientiem. Savukart 2006.gada pirmajos piecos mēnešos novērtēšana veikta jau vairak ka 4000 klientiem. Planots, ka 2007.gada un turpmakajos gados riska vajadzību novērtējums tiks veikts 16000 – 17000 klientiem gada.

Šo praksi nepieciešams attīstīt, jo darbam ar šo instrumentu sagatavoti 77 % darbinieku, kas strada ar probacijas klientiem. Veicot darbinieku darba parbaudes, tika konstatēts, ka riska un vajadzību novērtēšanas prakse teritorialajas struktūrvienības ir atšķirīga. Riska un vajadzību novērtēšanas metodes uzlabošanai nepieciešams veidot vienotu praksi Valsts probacijas dienesta, paplašinat metodes pielietošanu un uzlabot to. Nepieciešams arī ieviest jaunus risku un vajadzību novērtēšanas instrumentus dažadam specifiskam probacijas klientu auditorijam, tadam ka dzimumnoziedznieki un likumparkapēji, kas veikuši vardarbību ģimenē. Tapat jasagatavo un jaievieš risku un vajadzību novērtēšanas anketa nepilngadīgajiem.

1.2. Izvērtēšanas ziņojums

Izvērtēšanas ziņojums ir dienesta amatpersonas apkopota detalizēta informacija par personu, kas tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un par kuru tiesa vai prokuratūra ir pieprasījusi informaciju Valsts probacijas dienestam (saskaņa ar Valsts probacijas dienesta likuma 17.pantu). Izvērtēšanas ziņojums ietver sevī probacijas klienta raksturojumu un viņa socialo apstakļu novērtējumu, ka arī dienesta viedokli par attiecīgo personu.

Kopš VPD tiek pieprasīti izvērtēšanas ziņojumi, to sagatavošanas darbs ir pilnveidots, - 2005.gada un 2006. gada pirmaja pusgada izvērtēšanas ziņojumu sagatavošanai apmacītas 168 VPD amatpersonas. Strauji palielinajies arī izvērtēšanas ziņojumu skaits. 2004.gada tika sagatavoti 98 izvērtēšanas ziņojumi, 2005.gada – 561, bet 2006. gada pirmajos 5 mēnešos jau 515 izvērtēšanas ziņojumi. Turklat, pamatojoties uz Valsts probacijas dienesta un Ieslodzījuma vietu parvaldes savstarpējo vienošanos, kopš 2006.gada 1.janvara izvērtēšanas ziņojums tiek gatavots arī par personam, kuras pretendē uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Planots, ka 2007. un turpmakajos gados dienesta darbinieki sagatavos 1800 - 2500 izvērtēšanas ziņojumus katru gadu.

Lai attīstītu izvērtēšanas ziņojuma nozīmi kriminalprocesa, nepieciešams pilnveidot izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanas tiesisko regulējumu, panakt plašaku izvērtēšanas ziņojumu piemērošanu un kvalitatīvaku sagatavošanu.

1.3. Uzraudzība

Uzraudzības funkciju Valsts probacijas dienests sacis īstenot ar 2006. gada 1. janvari. Funkcijas ietvaros Valsts probacijas dienests veic nosacīti notiesato, nosacīti pirmstermiņa atbrīvoto un nosacīti no kriminalatbildības atbrīvoto personu kontroli un nodrošina atbalsta pasakumus šai mērķgrupai.

2005.gada nogalē un 2006.gada pirmaja pusgada uzraudzības funkcijas īstenošanai ir apmacītas 76 Valsts probacijas dienesta amatpersonas. Uzraudzības klientu skaits strauji palielinas, jo nosacīta notiesašana ir viens no popularakajiem notiesašanas veidiem Latvijas tiesu praksē, kas tiek piemērots 54 % notiesašanas gadījumos. 2006. gada pirmajos 5 mēnešos Valsts probacijas dienesta uzraudzība ir nonakuši 2940 klienti. Planots, ka 2007. un turpmakajos gados VPD uzraudzība ik gadu nonaks 7500 – 8000 klienti.

Ņemot vēra, ka pašreizējais tiesiskais regulējums uzraudzības īstenošanai Latvija ir nepietiekams, Valsts probacijas dienesta darbība ir ļoti atkarīga no tiesas nolēmumu vai prokuroru lēmuma statusa – no tiesas vai prokurora uzlikto pienakumu apjoma klientam. 2006. gada pirmaja pusgada tiesa un prokurori uzlikuši pienakumus tikai 31% no visiem klientiem. Pienakumu uzlikšana atzinīgi vērtējama prakse, ka tiesas aizvien biežak izmanto likuma paredzēto iespēju uzlikt klientam pienakumus, kas nav tieši uzskaitīti Kriminallikuma (16% no visiem uzliktajiem pienakumiem). Visbiežak uzliktais pienakums (35% no visiem uzliktajiem pienakumiem) ir periodiska reģistrēšanas Valsts probacijas dienesta.

Lai attīstītu veiksmīgu klientu uzraudzības praksi, nepieciešams pilnveidot uzraudzības īstenošanas tiesisko regulējumu, paredzot likuma pienakumu kopumu klientiem, ka arī reglamentējot uzraudzības īstenošanas procesu. Jaizstrada un jaievieš praksē specifiska uzraudzības metodika darbam ar īpašam klientu kategorijam, piemēram, seksuala rakstura likumparkapējiem, klientiem, kuri ir vardarbīgi ģimenē u.c. Jaattīsta uzraudzības procesa īstenošana, kura klienta kontroles un atbalsta pasakumi ir sabalansēti un vērsti uz kriminogēno faktoru novēršanu.

1.4. Probacijas programmas

No probacijas dienesta izveidošanas brīža līdz 2005. gadam tika veikts aktīvs probacijas programmu izveides darbs, jo līdz šim Latvija netika realizētas socialas uzvedības korekcijas programmas. Tapat Latvija netika izveidota programmu izstrades un realizacijas sistēma, kas tiek aktīvi veidota un tuvakaja laika būs nostiprinata normatīvajos aktos. Arvalstu pieredze un pētījumi liecina, ka atbilstošu probacijas programmu piemērošana likumparkapējiem ir efektīvs darbības instruments, ar kura palīdzību sekmīgi var mainīt to uzvedību.

Darbam ar probacijas programmam Valsts probacijas dienesta ir apmacīti vairak ka 70 darbinieki, kuri regulari (reizi mēnesī) dalas pieredzes apmaiņa grupu un programmu vadīšanas, ka arī probacijas darba organizēšanas jautajumos. Socialas uzvedības korekcijas nodaļa izstrada un aprobē vadlīnijas darbinieku apmacību un supervīziju veikšanai.

Realizacijai ir sagatavota un tiek ieviesta visparēja probacijas programma – EQUIP darbam ar nepilngadīgajiem un jauniešiem. EQUIP ir programma, kas, izmantojot vienaudžu palīdzības metodi, maca jauniešiem domat talredzīgi un rīkoties atbildīgi, lai nepieļautu delikventu uzvedību. Darbam ar programmu apmacīti 67 VPD darbinieki. Kopš programmas uzsakšanas izveidotas 18 grupas, kuras iekļauti 115 jaunieši. Apliecības par piedalīšanos programma saņēmuši 14 jaunieši.

Pieaugušajiem sagatavotas 2 programmas – „Cieņpilnas attiecības” un „Vielu lietošanas menedžments”, darbam ar kuram apmacīti attiecīgi 48 un 45 darbinieki. Programmas „Cieņpilnas attiecības” mērķis ir sniegt iespēju dalībniekiem izvērtēt savas vērtības, uzskatu un uzvedību, kas ir cieņas pilnu attiecību pamata, ka arī apgūt konkrētas iemaņas un metodes, lai izbeigtu ļaunpratīgu izmantošanu attiecības. Probacijas programmas „Vielu lietošanas menedžments” mērķis ir samazinat atkarību izraisošo vielu lietošanas kaitīgumu, ierobežojot vielu lietošanu, ka arī iemacot klientiem kontrolēt savu uzvedību, lai neparkaptu likuma normas. Pieaugušo probacijas programmas darbu uzsakušas 5 grupas ar kopējo dalībnieku skaitu 31. Apliecības par piedalīšanos programma ir saņēmuši 14 dalībnieki.

Turpinas darbs pie jaunu programmu sagatavošanas - „Agresijas menedžments” (programma pieaugušajiem, kuru likumparkapumi saistīti ar fizisku vardarbību), „Individualais darbs ar klientu” (programma paredzēta klientiem, kuri nav piemēroti darbam grupa vai kuriem nav iespējams nodrošinat iespēju stradat grupa). Izstradati projektu pieteikumi motivacijas programmai jauniešiem (ar mērķi iesaistīt nepilngadīgos ar socialas izstumtības risku darbam grupa) un socialas rehabilitacijas programmai vieglaja valoda klientiem ar apgrūtinatu uztveri. Tiek veidotas iestradnes programmam darbam ar dzimumnoziedzniekiem un alkoholatkarīgajiem. VPD likuma nav noteikta probacijas programmu finansēšanas mehanisma izpildes kartība un probacijas programmu licencēšanas kartība. Pamatotu un mērķtiecīgu programmu izstradi apgrūtina nepietiekama likumparkapēju risku un vajadzību situacijas izpēte dažadas soda izciešanas fazēs. Grūtības rada tas, ka nav vienotas pieejas darbam ar likumparkapēju.

Tiek izvērtētas SRC un citu sadarbības institūciju iesniegtas socialas uzvedības korekcijas un socialas rehabilitacijas programmas.

Kopš 2006. gada 1. janvara, veicot socialas uzvedības korekcijas funkciju, ir aktualizējušas vairakas problēmas. Programmu realizētaju skaits ir nepietiekams, lai nodrošinatu funkcijas realizēšanu visam klientu grupam (pēc nepieciešamības socialas rehabilitacijas centros, ieslodzījuma vietas, institūcijas, kuras uzturas probacijas klienti). Socialas uzvedības korekcijas realizacijas vietas pašreiz ir teritorialajas struktūrvienības, perspektīvē arī ieslodzījuma vietas un socialas rehabilitacijas centros, kur japaredz telpas (izolētas, kas nodrošina konfidencialitati), kas būtu piemērotas grupu darbam un atsevišķas telpas individualo un motivacijas programmu realizēšanai.

1.5. Piespiedu darbs, sabiedriskais darbs bērniem

. Piespiedu darbs

Kriminalsods piespiedu darbs Latvija tika ieviests 1999.gada. No 1999.gada 1.aprīļa līdz 2005.gada 31.decembrim piespiedu darbs ka kriminalsods piemērots 7659 personam, bet piespiedu darba īpatsvars sešu gadu laika citu pamatsodu veidu vidū pieaudzis turpat 11 reizes - no 1,4 % līdz 15,5 %. Piespiedu darbs pēc nosacītas notiesašanas un brīvības atņemšanas nostabilizējies ka trešais popularakais sods, parspējot naudas sodu.

Lai izvērtētu panakumus, problēmas un perspektīvas, kas saistītas ar piespiedu darba ka kriminalsoda ieviešanu un nostiprinašanu Latvija un sniegtu rekomendacijas piespiedu darbu izpildes koordinacijas parņemšana un soda izpildes uzlabošana, 2004.gada tika veikts pētījums.

Kopuma piespiedu darbs ka kriminalsods tiek vērtēts pozitīvi, un ta vieta kriminalsodu izpildes sistēma ir nostabilizējusies. Soda izpildes prakses analīze liecina, ka daudzkart tika parkaptas Latvijas sodu izpildes kodeksa normas. Piemēram, notiesata vieta piespiedu darbu nostradaja cita persona vai cita gadījuma notiesatais tika nodarbinats 12 stundas diena, lai gan likums pieļauj tikai 2 stundas vai 4 stundas ar notiesata piekrišanu.

Latvija bija vairakas pašvaldības, kuras tiesas spriedumi netika pildīti un persona ta arī neizpildīja tiesas piespriesto sodu. Tiesu prakse, piemērojot piespiedu darbu Latvijas rajonos, bija ļoti atšķirīga. Rajonos, kur pašvaldība nodrošinaja soda izpildi, tiesas notiesajot biežak piemēroja piespiedu darbu. Ta, piemēram, Rēzeknes rajona tiesa no 2000.gada līdz 2004.gadam ar piespiedu darbu notiesaja 379 personas, Bauskas rajona tiesa 310 personas. Savukart Jūrmalas tiesa taja paša laika perioda ar piespiedu darbu notiesajusi tikai 10 personas, Ventspils rajona tiesa 34 personas.

2005. gada tika nolemts, ka soda izpildei piešķirto finanšu līdzekļu administrēšanu veic Valsts probacijas dienests un, lai veidotu vienotu piespiedu darba izpildes sistēmu visa Latvija, nodrošinatu soda izpildes likumību un paplašinatu ta piemērošanu, dienests 2005. gada daļēji parņem piespiedu darba izpildi no pašvaldībam un 2006. gada to parņem pilnība.

2005. gada 9 rajonos (Bauskas, Daugavpils, Cēsu, Jelgavas, Rēzeknes, Saldus, Tukuma un Valmieras rajona) no pašvaldībam tika parņemta soda izpildes organizēšana, pieņemti atbildīgie darbinieki un veikta to apmacība. 2006.gada Valsts probacijas dienests pilnība parņēma piespiedu darbu izpildi no pašvaldībam, tika noteikta vienota piespiedu darba organizēšanas kartība visos Latvijas rajonos, ka arī speciali apmacīti Valsts probacijas dienesta 28 teritorialo struktūrvienību darbinieki, kuri organizē piespiedu darba izpildi. No 2006. gada 1. janvara līdz 1. jūnijam VPD iekartojis 1158 piespiedu darba lietas. Visvairak kriminalsods - piespiedu darbs ir piemērots Rīga, Madonas un Kuldīgas rojonos.

Viena no aktualakajam problēmam šobrīd ir piespiedu darba izpildes organizēšanas kvalitates uzlabošana, darba drošības jautajumu atrisinašana un sadarbība ar darba devējiem. Lai novērtētu piespiedu darba ka soda efektivitati, lai atklatu notiesato personu attieksmi pret Valsts probacijas dienestu ka soda izpildes institūciju un tas darbības vērtējumu, lai noskaidrotu trūkumus un priekšrocības līdzšinējai sadarbībai ar atšķirīgiem darba devējiem, tiek veikts jauns pētījums piespiedu darba joma.

. Sabiedriskais darbs

Sabiedriskais darbs nepilngadīgajiem ka viens no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem tika ieviests ar 2002.gada 31.oktobra likumu ,,Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem', kurš stajas spēka 2005.gada 1.janvarī. No 2005.gada 7.aprīļa sabiedriska darba izpildi nepilngadīgajiem organizē Valsts probacijas dienests.

Ka liecina Valsts probacijas dienesta apkopota informacija, 2005.gada ir saņemti 77 tiesas lēmumi par sabiedriska darba piemērošanu. Šis skaitlis parada to, ka tiesas audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – sabiedrisko darbu piemēro visai kūtri. Par pamatu tam varētu būt informacijas un izpratnes trūkums, ka arī rezervēta attieksme pret jaunievedumiem.

No 2006. gada 1. janvara līdz 1. jūnijam Valsts probacijas dienests saņēma 63 tiesas lēmumus par sabiedriska darba piemērošanu. Visvairak sabiedrisko darbu pašlaik piemēro Alūksnes, Talsu un Madonas rajonos. Bērni tiek nodarbinati vieglos, viņu veselībai nekaitīgos darbos, piemēram, skolas teritorijas uzkopšana un labiekartošana, malkas kraušana.

Līdzšinēja sabiedriska darba izpildes analīze liecina, ka pašvaldību attieksme ne vienmēr ir pretīmnakoša pret sava teritorija dzīvojošo bērnu nodarbinašanu. Savu noraidošo attieksmi pašvaldības pamato ar to, ka javeic bērnu uzraudzība, par kuru neviens nemaksa.

Viena no aktualakajam problēmam šobrīd ir sabiedriska darba izpildes organizēšanas kvalitates uzlabošana, darba drošības jautajumu atrisinašana un sadarbība ar darba devējiem. Lai gūtu sabiedriska darba ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa efektivitates novērtējumu, ka arī lai novērtētu apmierinatību ar Valsts probacijas dienesta darbību un sadarbību ar atšķirīgiem darba devējiem, tiek veikts pētījums par sabiedrisko darbu.

1.6. Postpenitenciara palīdzība

Latvija postpenitenciaras palīdzība personam pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestadē tiek sniegta no 2004. gada janvara, kad stajas spēka Valsts probacijas dienesta likums. Postpenitenciara palīdzība tiek sniegta personam, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestades pēc soda izciešanas un brīvpratīgi ir noslēgusi vienošanos ar VPD par palīdzības saņemšanu.

Lai nodrošinatu vienotas postpenitenciaras palīdzības saņemšanas iespējas visa Latvija un sekmētu socialas rehabilitacijas un resocializacijas norisi personam pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestadēs, 2005. gada 28 teritorialas struktūrvienības papildinatas ar jauniem darbiniekiem, kas atbildīgi par postpenitenciaras palīdzības nodrošinašanu, ka arī izveidoti iekšējie normatīvie akti postpenitenciaras palīdzības sniegšanas reglamentēšanai.

2004. gada postpenitenciaro palīdzību saņēmuši 162 klienti, bet 2005. gada klientu skaits pieaudzis līdz 778. 2006. gada pirmajos piecos mēnešos postpenitenciaro palīdzību saņēma 406 postpenitenciaras palīdzības klienti.

Postpenitenciaras palīdzības ietvaros klientam tiek sniegta palīdzība dokumentu kartošana, nodarbinatības un majvietas jautajumu risinašana, ka arī tiek piedavata iespēja piedalīties socialas uzvedības korekcijas programmas. Palīdzība tiek sniegta sadarbība ar nevalstisko organizaciju, valsts un pašvaldību institūcijam. No 2004. gada janvara līdz 2006. gada jūnijam palīdzība sadarbība ar socialajiem dienestiem tika sniegta 585 gadījumos, dienesta finansētu socialas rehabilitacijas centru pakalpojumi bija nepieciešami 269 klientiem, nodarbinatības jautajumi risinati 255 klientiem un dzīves vietas jautajums risinats 241 gadījuma.

2004. gada VPD noslēdza pirmo līgumu par socialas rehabilitacijas pakalpojuma iepirkumu probacijas klientiem. 2005. gada Valsts probacijas dienests noslēdzis 10 valsts iepirkuma līgumus par socialas rehabilitacijas pakalpojumu iepirkumu probacijas klientu vajadzībam, līdz ar to veidojot sakartotu socialas rehabilitacijas pakalpojumu sniedzēju tīklu, kas nodrošina socialo rehabilitaciju personam pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestadēs.

Līgumi par socialas rehabilitacijas pakalpojumu iepirkumu probacijas klientu vajadzībam noslēgti ar Evaņģēlisko kristiešu draudzi „Zilais krusts”, SIA „Akrona 12”, biedrību „Integracija sabiedrībai”, biedrību „Laba Cerība”, labdarības biedrību „Mūsu zemei”, Valmieras pilsētas domes socialas rehabilitacijas centru, Liepajas pilsētas domes sociala dienesta socialas rehabilitacijas centru, ka arī ar biedrību „Rīgas pilsētas misija” par diviem socialas rehabilitacijas centriem. Katra socialas rehabilitacijas centra ir atšķirīgs pakalpojumu saturs un kvalitate.

Lai nodrošinatu vienotu postpenitenciaras palīdzības sniegšanu personam pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestadē, par tas īstenošanu atbildīgie Valsts probacijas dienesta darbinieki tiek regulari apmacīti un tiek organizētas iekšējas parbaudes, kuras konstatētie trūkumi tiek novērsti.

Valsts probacijas dienestam attīstoties un mainoties postpenitenciarajai palīdzības apjomam, dienestam turpmak nepieciešama normatīvo aktu pilnveide. Palielinas darba apjoms un ir problēmas nodrošinat tikšanos ar visiem notiesatajiem, kuri tiks atbrīvoti pēc brīvības atņemšanas pamatsoda izciešanas, tapēc nepieciešama papildus resursu ieguldīšana postpenitenciaras palīdzības sniegšana.

Neapmierinoša ir arī resocializacijas norise ieslodzījuma vietas kopuma, līdz ar ko personas pirms soda izciešanas beigam bieži vien pat nesaskata savas problēmas, tadēļ sadarbību ar valsts un pašvaldību iestadēm veido ar neuzticēšanos. Tam nav motivacijas slēgt sadarbības līgumus un kļūt par probacijas klientiem. Bieži pašvaldību sniegta palīdzība pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestadēs ir visai ierobežota un bijušajiem ieslodzītajiem atbalsts netiek sniegts ierobežoto finanšu resursu dēļ, tapēc nepieciešams attīstīt Valsts probacijas dienesta un pašvaldību sadarbību bijušo ieslodzīto resocializacija.

1.7. Izlīgums

2005. gada 1.oktobrī stajas spēka Kriminalprocesa likums, kura mērķis ir paaugstinat kriminalprocesa efektivitati un vienkaršot kriminalprocesu izskatīšanu. Lai to panaktu, kriminalprocesa tika ieviests izlīguma institūts. Kriminalprocesa likuma 381. pants paredz, ka izlīguma gadījuma cietuša un noziedzīga nodarījuma izdarītaja samierinašanos var veicinat Valsts probacijas dienesta apmacīts starpnieks.

Procesa virzītajs, konstatējot, ka kriminalprocesa iespējams izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, par to var informēt Valsts probacijas dienestu. Arī VPD likuma 13. pants paredz dienesta pienakumu nodrošinat iespēju cietušajam un probacijas klientam iesaistīties izlīguma ar starpnieka palīdzību procesa.

Izlīgumu iespējams izmantot ka alternatīvu līdzekli sodam, ja ir izdarīts kriminalparkapums vai mazak smags noziegums. Tas var būt par pamatu personas atbrīvošanai no kriminalatbildības vai citos gadījumos – ka atbildību mīkstinošs apstaklis.

Cietušajam izlīguma procesa tiek sniegta iespēja paust savu viedokli par notikušo, saņemt moralu gandarījumu un zaudējumu atlīdzinašanu. Izlīguma dod iespēju cietušajam aktīvi piedalīties kriminalprocesa, kas līdz šim Latvija nebija iespējams un tika uzskatīts par būtisku tiesu sistēmas trūkumu. Noziedzīga nodarījuma izdarītajam izlīguma process liek pardomat savas rīcības sekas un uzņemties atbildību par nodarīto. Izlīgums palīdz cietušajam saglabat neitralas attiecības ar noziedzīga nodarījuma izdarītaju un kopuma veicina sabiedrības drošību.

Īpaša nozīme dalībai izlīguma ar starpnieku ir jauniešiem, jo tikšanas ar cietušo ir efektīvs uzvedības korekcijas līdzeklis, kas var novērst atkartotu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Dalība izlīguma liek jaunietim saredzēt savas uzvedības sekas un uzņemties atbildību par nodarīto.

Lai izprastu perspektīvas un problēmas, kas saistītas ar izlīguma funkcijas ieviešanu Latvija, 2005. gada sadarbība ar Sabiedriskas politikas centru „Providus” tika veikts pētījums „Izlīgums Latvijas kriminaltiesības”.

Pētījuma rezultata tika secinats, ka ir nepieciešami grozījumi un papildinajumi atsevišķos normatīvajos aktos, sabiedrības informacijas kampaņas, juridisko augstskolu studiju programmu papildinašana par izlīguma būtību un nozīmi, jaizstrada metodika izlīguma organizēšanai.

Lai gan normatīvie akti nosaka pienakumu Valsts probacijas dienestam organizēt izlīguma procesu ar starpnieka palīdzību, valsts budžeta programma 2006. gadam netika piešķirts finansējums izlīguma funkcijas nodrošinašanai. Līdz ar to VPD ir veicis pasakumus finanšu līdzekļu piesaistei normatīvo aktu sakartošanai un izlīguma procesa prakses ieviešanai.

Pašlaik izlīgums netiek plaši piemērots, jo sabiedrība nav izpratnes par ta būtību un nozīmi. Atsevišķos gadījumos procesa virzītaji paši veic izlīgumu. 2005. gada tika īstenots 51 izlīgums, bet 2006. gada pirmajos piecos mēnešos tika pieprasīts organizēt 116 izlīgumus.

Lai ieviestu izlīguma funkciju visa Latvija, VPD amatpersonas, ņemot vēra Eiropas padomes Ministru komitejas rekomendaciju Nr.R(99)19, 2005. gada stradaja pie normatīvo aktu iztstrades. Tapat ir planots izveidot izlīguma procesa modeli, kura tiks piesaistīti, apmacīti un sertificēti izlīguma procesa koordinatori un brīvpratīgie izlīguma procesa starpnieki – ka tas ir citas Eiropas valstīs.

Pamatojoties uz statistiskajiem radītajiem un darba analīzes rezultatiem, tiks veikts pētījums par izlīguma procesa modeļa talaku attīstību. Pētījuma tiks izvērtēts, vai ir lietderīgi iesaistīt brīvpratīgos izlīguma procesa vadītajus vai arī attīstīt profesionalu izlīguma procesa vadītaju institūciju.

Lai nodrošinatu vienotu izlīguma veikšanas praksi visa Latvija, 2005. gada tika apmacīti 22 VPD darbinieki un amatpersonas. Šīs amatpersonas veica Norvēģijas Izlīguma departamenta specialisti. Valsts probacijas dienesta ietvaros tika apmacītas vēl 59 amatpersonas šīs funkcijas veikšanai. Katra teritorialaja struktūrvienība ir apmacīti 2 vai vairaki starpnieki, kuri var pilnvērtīgi stradat ar cietušo un noziedzīga nodarījuma izdarītaju.

2006. gada ir uzsaktas supervīzijas (gadījuma izskatīšana) izlīguma starpniekiem, kur viņi dalas sava pieredzē ar citiem kolēģiem un saņem nepieciešamo atbalstu. Kopuma ir novadītas 5 supervīzijas, kuras piedalījas 59 VPD starpnieki.

1.8. Administratīva kapacitate

Kopš Valsts probacijas dienesta izveidošanas īpaša uzmanība tika pievērsta dienesta vadības sistēmas izveidošanai. No 2004. gada līdz 2006. gadam tika izveidota dienesta parvalde – trīs vietnieki, socialas uzvedības korekcijas, postpenitenciaras palīdzības, uzraudzības, izlīguma, sabiedrība izciešamo sodu, finanšu un planošanas, juridiska, komunikacijas, visparēja, saimniecības, informacijas tehnoloģiju, iekšēja audita nodaļas. Pastavīgi saskaņa ar koncepciju tika komplektēti nepieciešamie kadri. Ta 2003. gada dienesta stradaja 8 amatpersonas, 2004. gada – 39, 2005. gada – 247, 2006. gada beigas stradas 430 amatpersonas.

Šajos gados izveidota ierēdņu apmacības sistēma:

• apmacība Valsts administracijas skola;
• arzemju konsultantu iesaistīšana darbinieku apmacība;
• visu ierēdņu obligata apmacība sociala darba un socialas pedagoģijas augstskola „Attīstība” pēc speciali izveidotas akreditētas programmas;
• Valsts probacijas dienesta izveidota kursu apmacības programma;
• dažadu seminaru apmacības programma.

Visi ierēdņi apgūst ievadkursu augstskola „Attīstība”, ierēdņu pamatkurss tiek apgūts Valsts administracijas skola, izveidotas dienesta kursu apmacības programmas visu funkciju nodrošinašanai, dažadas seminaru programmas, ka arī tiek piesaistīti arzemju specialisti dažadas jomas.

Izveidota dienesta darba planošanas sistēma:

• dienesta attīstības programma 2003. – 2006. gadam, kura tiek parskatīta katra gada sakuma;
• dienesta  attīstības programma 2003. - 2006.gadam, kura tiek parskatīta katra gada sakuma;
• dienesta gada darba plans, kurš tiek koriģēts otraja pusgada;
• ierēdņu apmacības plans (ka darba plana sastavdaļa);
• katras struktūrvienības gada darba plans;
• mēneša svarīgako pasakumu perspektīvais plans.

Izveidota iekšējas kontroles sistēma:

katra ierēdņa darbības un tas rezultatu novērtēšana;

kontroles funkciju realizēšana pēc īpaši sastadīta plana;

struktūrvienību iknedēļas sanaksmes;

ikmēneša atskaite par darba plana izpildi;

struktūrvienību vadītaju atskaites (2 reizes gada

vadības iknedēļas sanaksmes;

parvaldes nodaļu vadītaju iknedēļas sanaksmes;

darba plana paredzētas kontroles par noteiktu funkciju izpildi;

4 reģionalie seminari ar teritorialo struktūrvienību vadītaju atskaitēm un labakas pieredzes apkopošanu;

visu  dienesta darbinieku konference  reizi gada, kura tiek analizēts darbs iepriekšēja atskaites perioda un noteikti uzdevumi nakošajam darba periodam. 

Darbs dienesta tiek planots, veicot pētījumus. 2004.gada tika veikti 4 pētījumi, 2005.gada - 3, 2006.gada - 4. Pētījumu rezultati ļauj pieņemt pareizakos lēmumus darba talakai planošanai un ļauj kontrolēt pieņemto lēmumu kvalitati.

Darbinieki tiek komplektēti tikai ar otra līmeņa augstako izglītību. Pamata tie ir juristi, psihologi, socialie darbinieki, socialie pedagogi. Dienesta strada 95% darbinieki ar augstako izglītību, 5 darbiniekiem ir divas augstakas izglītības, 24 maģistra grads.

1.9. Komunikacija ar sabiedrību

Viens no Valsts probacijas dienesta uzdevumiem kopš ta izveides ir informēt sabiedrību par šīs valsts institūcijas uzdevumiem un mērķiem. Uzdevuma īstenošanai ir izveidota Komunikacijas nodaļa, kuras pamatuzdevums ir izveidot iestades iekšējo komunikaciju, arējo komunikaciju un attīstīt starptautisko sadarbību.

Ņemot vēra, ka Valsts probacijas dienesta struktūra sakta veidot pirms diviem gadiem un pamatuzdevums bija izveidot likumdošanu par funkcijam un uzsakt to realizēšanu, var uzskatīt, ka dienesta atpazīstamība Latvija ir augsta līmenī. Akcents tika likts uz rajonu un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, pirms tam VPD darbiniekus apmacot sniegt informaciju un intervijas. Tika apmacīti visi struktūrvienību vadītaji un parvaldes nodaļu vadītaji.

Lai nodrošinatu produktīvu sabiedrības informēšanu par dienesta darbību un ta funkcijam, tiek ņemtas vēra Ministru kabineta 2001.gada 4.decembrī pieņemtas valdības komunikacijas politikas pamatnostadnes, ka arī Valsts probacijas dienesta komunikacijas stratēģija.

Komunikacijas stratēģijas īstenošana tika izmantots socioloģiskais pētījums „Sabiedrības attieksme pret Valsts probacijas dienestu un bijušajiem ieslodzītajiem” (veikts sadarbība ar SKDS 2006.gada sakuma). Tika apjautati 1064 respondenti – Latvijas pastavīgie iedzīvotaji vecuma no 15 līdz 74 gadiem visos Latvijas reģionos. Pētījuma rezultati liecina, ka 28 % Latvijas iedzīvotaju ir dzirdējuši un zina, kas ir Valsts probacijas dienests. Starp respondentiem, kas zinaja, kas ir Valsts probacijas dienests, 47 % ta darbību un uzdevumus vērtēja pozitīvi.

Socioloģiska aptauja liecina, ka probacijas dienesta darbība sabiedrībai asociējas ar palīdzības sniegšanu bijušajiem ieslodzītajiem, bet mazak ar kriminalsodu – piespiedu darbs, audzinoša rakstura līdzekli – sabiedriskie darbi bērniem, izlīguma un uzraudzības funkciju. To var izskaidrot ar to, ka funkcijas saka realizēt no 2006. gada.

Ir izveidota VPD majas lapa interneta, izdoti vairaki sabiedrību informējoši bukleti par VPD funkcijam, iestades darbinieki un vadība regulari piedalas dažados seminaros un tiekas ar valsts, pašvaldību un nevalstisko organizaciju parstavjiem, paveiktais ir vēl nepietiekams, lai sabiedrībai būtu pilnīgs priekšstats par probacijas uzdevumiem.

Valsts probacijas dienesta iekšēja komunikacija ka pamata līdzeklis tiek izmantots izveidotais iekštīkls (intranets). Tas nodrošinas kvalitatīvu un efektīvu informacijas apmaiņu dienesta darbinieku vidū. Paralēli iekštīkla uzturēšanai tiek pievērsta uzmanība arī tiešam informēšanas formam, planojot seminarus, personala iesaisti dažadu jautajumu apspriešana, ka arī ikgadējo Probacijas dienesta konferenci.

2. Programmu mērķi.

• Attīstīt probacijas klientu risku un vajadzību novērtēšanas praksi un uzlabot kvalitati, lai nodrošinatu optimalu probacijas klientu kontroli un socialo atbalstu.

• Nostiprinat izvērtēšanas ziņojumu nozīmi kriminalprocesa.

• Uzlabot nosacīti notiesato, nosacīti pirmstermiņa atbrīvoto un nosacīti no kriminalatbildības atbrīvoto personu uzraudzības sistēmu.

• Izveidot un ieviest probacijas programmas likumparkapēju uzvedības korekcijai.

• Nodrošinat kvalitatīvu piespiedu un sabiedrisko darbu izpildes organizēšanu.

• Nodrošinat kvalitatīvu palīdzību personam pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestadē.

• Attīstīt izlīguma sistēmu kriminalprocesa.

• Panakt aktīvu sabiedrības atbalstu un līdzdalību darba ar probacijas klientu.

Normatīvie akti un politikas dokumenti stratēģijas mērķu realizēšanai

1. Valdības rīcības plans Deklaracijas par Ministru kabineta (A.Kalvīša) ietverto darbību īstenošanu (2005.gada 21.marts).
2. Valsts probacijas dienesta koncepcija (2002. gada 19.novembrī).
3. Kriminalprocesa likums (2005.gada 21.aprīlis).
4. Valsts probacijas dienesta likums (2003.gada 18.decembrī.).
5. Latvijas Sodu izpildes kodekss (1970.gada 23.decembris).
6. Kriminallikums (1998.gada 17.jūnijs).
7. Valsts probacijas dienesta likums (2003.gada 18.decembris).
8. Jaunatnes politikas valsts programma 2005.-2009.gadam (2005.gada 26.aprīlis).
9. Sodu izcietušo personu socialas rehabilitacijas valsts koncepcija (1998.gada 29.decembris).
10. Noziedzības novēršanas valsts programma (1998.gada 14.janvaris).
11. Sodu izcietušo personu socialas rehabilitacijas valsts koncepcija (1998.gada 29.decembris)
12. Bērnu noziedzības novēršanas un bērna aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem programma 2006. – 2008. gadam.

3. Risku un vajadzību novērtēšana

3.1. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības joma

1. VPDP izstradata „Kartība riska un vajadzību novērtēšanas veikšanai”.

2. VPDP rīkojums „Par Valsts probacijas dienesta parvaldes izstradatas „Kartība riska un vajadzību novērtēšanas veikšanai” un „Kartība izvērtējuma ziņojuma sastadīšanai” apstiprinašanu”” (2005. gada 7. jūnija rīkojums Nr.1-1.8/47).

3.2. Programmas vadlīnijas

Programmas nepieciešamība, t.i., riska un vajadzību novērtēšanas metodes ieviešana un attīstīšana ir saistīta ar probacijas sistēmas pilnveidošanu, kas ir viena no Tieslietu nozares attīstības virzieniem. Riska un vajadzību novērtēšana metodes ieviešanas un nostiprinašanas nepieciešamība ir pamatota ar Valsts probacijas dienestam noteikto funkciju kvalitatīvu izpildi, efektīvaku parvaldi un mērķtiecīgaku valsts resursu izmantošanu.

Riska un vajadzību novērtēšanas kartību nosaka Valsts probacijas dienesta vadītaja apstiprinata „Kartība riska un vajadzību novērtēšanas veikšanai”. Metodika ir pamats darbam saskaņa ar Valsts probacijas dienesta vadītaja rīkojumu „Par Valsts probacijas dienesta parvaldes izstradatas „Kartība riska un vajadzību novērtēšanas veikšanai” un „Kartība izvērtējuma ziņojuma sastadīšanai” apstiprinašanu””(2005. gada 7. jūnija rīkojums Nr.1-1.8/47).

3.3. Paredzamie politikas un darbības rezultati un to rezultatīvie radītaji vidējam termiņam

3.4. Darbības spējas uzlabošanas pasakumi

3.5. Jaunas politikas iniciatīvas

Sadarbojoties ar Ieslodzījumu vietu parvaldi, apzinat risku un vajadzību novērtēšanas metodes ieviešanas iespējas ieslodzījuma vietas

3.6. Planotie programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

4. Izvērtēšanas ziņojums

4.1. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības joma

1. VPDP rīkojums „Par Valsts probacijas dienesta parvaldes izstradatas „Kartība riska un vajadzību novērtēšanas veikšanai” un „Kartība izvērtējuma ziņojuma sastadīšanai” apstiprinašanu””(2005. gada 7. jūnija rīkojums Nr.1-1.8/47).
2. VPDP rīkojums „Par kartību, kada saskaņojami izvērtēšanas ziņojumi” (2005. gada 4. augusta rīkojums Nr.1-1.8/80).

4.2. Programmas vadlīnijas

Izvērtēšanas ziņojuma sagatavošana saskaņa ar Valsts probacijas dienesta likumu ir viena no Valsts probacijas dienesta funkcijam. Izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanas ka viens no attīstamiem dienesta darba virzieniem ir noteikts Valsts probacijas dienesta koncepciju, ir saistīts ar Kriminalprocesa likumu.

Izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanas kartību nosaka Valsts probacijas dienesta vadītaja apstiprinata „Kartība izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanai” (kartība apstiprinata ar 2005. gada 7. jūnija rīkojumu Nr.1-1.8/47). Izvērtēšanas ziņojumu saskaņošanas kartība ir noteikta Valsts probacijas dienesta vadītaja rīkojuma „Par kartību, kada saskaņojami izvērtēšanas ziņojumi” (2005. gada 4. augusta rīkojums Nr.1-1.8/80).

4.3. Paredzamie politikas un darbības rezultati un to rezultatīvie radītaji vidējam termiņam

4.4. Darbības spējas uzlabošanas pasakumi

4.5. Jaunas politikas iniciatīvas

1. Tieslietu ministrijas izstradata Kriminalsodu izpildes koncepcija
• Izvērtēt iespējas veidot normatīvo pamatu praksei, kur izvērtēšanas ziņojumi tiek pieprasīti un sagatavoti visas nepilngadīgo kriminallietas.

4.6. Izstradajamo normatīvo aktu projektu un politikas dokumentu projektu saraksts

1. Grozījumi Kriminalprocesa likuma.
2. Valsts probacijas dienesta instrukcija par kartību, kada Valsts probacijas dienesta amatpersonas sagatavo izvērtēšanas ziņojumus.

4.7. Planotie programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

5.Nosacīti notiesato, nosacīti pirmstermiņa atbrīvoto un nosacīti no kriminalatbildības atbrīvoto personu uzraudzība

5.1. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības joma

1. MK noteikumi ,,Kartība, kada Valsts probacijas dienests veic nosacīti notiesato, nosacīti pirmstermiņa no soda atbrīvoto un nosacīti no kriminalatbildības atbrīvoto personu uzraudzību” (2006.gads).
2. Valsts probacijas dienesta instrukcija ,,Par kartību, kada Valsts probacijas dienests veic uzraudzības funkciju” (2006.gads).

5.2. Programmas vadlīnijas

Programmas nepieciešamība, t.i., uzraudzības reformēšana ir tieši saistīta ar probacijas sistēmas pilnveidošanu, kas ir viena no tieslietu nozares attīstības prioritatēm. Tieslietu ministrijas rīcības plana Deklaracijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai viens no darbības virzieniem ir noteikts pilnveidot kriminalsodu sistēmu, kriminalsodu izpildes un probacijas sistēmas darbības organizaciju, tai skaita ir ietverta uzraudzības organizēšanas sistēmas attīstīšana.

Nosacīti notiesato, nosacīti pirmstermiņa atbrīvoto un nosacīti no kriminalatbildības atbrīvoto personu uzraudzība ka Valsts probacijas dienesta funkcija ir noteikta Valsts probacijas dienesta likuma. Tapat uzraudzības piemērošana un organizēšana ir saistīta ar Valsts probacijas dienesta koncepciju, Kriminallikumu, Latvijas Sodu izpildes kodeksu un Kriminalprocesa likumu.

5.3. Paredzamie politikas un darbības rezultati un to rezultatīvie radītaji vidējam termiņam

5.4. Darbības spējas uzlabošanas pasakumi

5.5. Jaunas politikas iniciatīvas

1. Tieslietu ministrijas izstradata Kriminalsodu izpildes koncepcija

• Izvērtēt iespēju veidot normatīvo pamatu nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda institūta reformēšanai, iesaistot taja sabiedrības parstavjus un veidojot to atbilstoši soda progresīvas izpildes principiem.

2. Tieslietu ministrijas izstradata koncepcija ,,Par izmaiņam nosacītas notiesašanas piemērošana”

• Izvērtēt iespēju ieviest soda dalītas izciešanas institūtu;
• Izvērtēt iespēju veidot normatīvo pamatu pienakumu uzlikšanas praksei katras nosacītas notiesašanas gadījuma.

5.6. Izstradajamo normatīvo aktu projektu un politikas dokumentu projektu saraksts

1.Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksa.

2.Grozījumi Kriminallikuma.

3.Grozījumi Kriminalprocesa likuma.

4.Priekšlikumi par starptautisko normatīvo aktu uzraudzības joma ratificēšanu.

5.7. Planotie programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

6. Probacijas programmas

6.1. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības joma

1. „Sodu izcietušo personu socialas rehabilitacijas valsts koncepcija”

(1998.gada 29.decembris).

2. „Noziedzības novēršanas valsts programma” (1998.gada 14.janvaris).

3. Valsts probacijas dienesta parvaldes kartība „Kartība, kada Valsts probacijas dienests īsteno socialas uzvedības korekcijas programmas” (2005.gada 9.septembris).

6.2. Politikas vadlīnijas

Socialas uzvedības korekcijas pamatojums balstas uz nepieciešamību samazinat noziedzību (taja skaita nepilngadīgo noziedzību), realizējot preventīvus pasakumus un pilnveidojot probacijas sistēmas attīstību, kas saskaņa ar valdības rīcības planu ir viena no valsts politikas prioritatēm. Izstradajot SUK funkcijas realizacijas mehanismu Latvija, tiek ņemta vēra Kanadas, Nīderlandes, Danijas, Īrijas un Zviedrijas probacijas dienestu pieredze.

6.1. Paredzamie politikas un darbības rezultati un rezultatīvie radītaji

4.6. Socialas uzvedības korekcijas īstenošanai nepieciešamas jaunas politikas iniciatīvas

Kriminalsodu izpildes koncepcija (nepieciešamie virzieni):

1. Iesaistīšana probacijas programmas ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa bērniem ieviešana.

2. Kombinēto sodu ieviešana.

3. Iesaistīšanas probacijas programmas ka obligats nosacījums nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai un atbrīvotajiem ar vai bez nosūtīšanas uz socialas rehabilitacijas centru, tiem likumparkapējiem, kam nepieciešamas šīs programmas.

4. Izveidot atsevišķu socialas uzvedības korekcijas darbinieku struktūru.

Galveno izstradajamo normatīvo aktu un politikas dokumentu projektu saraksts

Likums „Grozījumi „Valsts probacijas dienesta likuma”” (2003.gada 18.decembris).

MK noteikumi „Probacijas programmu licencēšanas noteikumi”.

MK noteikumi par probacijas programmu īstenošanu brīvības atņemšanas iestadēs.

Likums „Grozījumi likuma „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””.

Likums „Grozījumi „Kriminalprocesa likuma””.

Likums „Grozījumi „Kriminallikuma””.

MK noteikumi „Kartība, kada probacijas programmas piemēro bērniem”.

Planotie socialas uzvedības korekcijas ieviešanas instrumenti un sistēma

7. Piespiedu darbs, audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis nepilngadīgajiem – sabiedriskais darbs

7.1, Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības joma

. Piespiedu darbs

Ministru kabineta noteikumi par piespiedu darba izpildes kartību.

Valsts probacijas dienesta instrukcija par kartību, kada Valsts probacijas dienesta amatpersonas organizē piespiedu darba izpildi.

. Sabiedriskais darbs

1. Likums „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (2002.gada 31.oktobris).
2. Ministru kabineta noteikumi par bērna nodarbinašanas aizliegumiem un ierobežojumiem veicot sabiedrisko darbu.
3. Bērnu tiesību aizsardzības likums (1998. gada 19. jūnijs).

4. Ministru kabineta noteikumi Nr.502 „Kartība, kada bērniem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – sabiedrisko darbu” (2005.gada 12.jūlijs).

Valsts probacijas dienesta instrukcija par kartību, kada Valsts probacijas dienesta amatpersonas organizē sabiedriska darba izpildi.

Programmas vadlīnijas

Piespiedu darbs

Programmas nepieciešamība, t.i., piespiedu darba nostiprinašana kriminalsodu sistēma ir tieši saistīta ar probacijas sistēmas pilnveidošanu, kas ir viena no tieslietu nozares attīstības prioritatēm. Tieslietu ministrijas rīcības plana Deklaracijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai viens no darbības virzieniem ir noteikts pilnveidot kriminalsodu sistēmu, kriminalsodu izpildes un probacijas sistēmas darbības organizaciju, tai skaita ir ietverta piespiedu darba izpildes organizēšanas attīstīšana.

Kriminalsoda – piespiedu darbs – izpilde ka viena no Valsts probacijas dienesta funkcijam ir noteikta Valsts probacijas dienesta likuma. Kriminalsoda piespiedu darbs piemērošana, izpilde un organizēšana tapat ir saistīta ar Valsts probacijas dienesta koncepciju, Kriminallikumu, Latvijas Sodu izpildes kodeksu un Kriminalprocesa likumu.

Sabiedriskais darbs

Programmas nepieciešamība ir tieši saistīta ar probacijas sistēmas pilnveidošanu, kas ir viena no tieslietu nozares attīstības prioritatēm. Tieslietu ministrijas rīcības plana iekļauts valdības deklaracijas uzdevums sekmēt sabiedrības drošību un noziedzības novēršanu valstī, īpašu uzmanību veltot nepilngadīgo personu tiesību aizsardzībai un sabiedrība izciešamo sodu izpildei.

Valsts probacijas dienests izpilda audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – sabiedrisko darbu, pamatojoties uz likumu „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” un Valsts probacijas dienesta likumu. Savukart sabiedriska darba izpildes kartība ir noteikta 2005.gada 12.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.502 „Kartība, kada bērniem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – sabiedrisko darbu”. Organizējot sabiedriska darba izpildi, jaievēro Bērnu tiesību aizsardzības likuma noteiktos principus. Sabiedriska darba piemērošana, izpilde un organizēšana tapat ir saistīta ar Valsts probacijas dienesta koncepciju, Kriminallikumu un Kriminalprocesa likumu.

7.3. Paredzamie politikas un darbības rezultati un to rezultatīvie radītaji vidējam termiņam

7.4. Planotie programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Postpenitenciara palīdzība

8.1. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības joma

1. „Kartība, kada tiek vadīta un kontrolēta probacijas klienta lieta, klientam atrodoties socialas rehabilitacijas centra” (saskaņota TM 2005.gada 8.decembris).
2. „Kartība, kada probacijas klients tiek nosūtīts uz socialas rehabilitacijas centru” (saskaņota TM 2005.gada 8.decembris).
3. Pagaidu kartība, kada Valsts probacijas dienests sagatavo notiesatos atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestades un nodrošina postpenitenciaras palīdzības sniegšanu.(2006.gada 18.maijs)
4. „Sodu izcietušo personu socialas rehabilitacijas valsts koncepcija” (1998.gada 29.decembris)
5. „Noziedzības novēršanas valsts programma” (1998.gada 29.decembris).
6. Bērnu noziedzības novēršanas un bērna aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem programma 2006. – 2008. gadam.

8.2. Programmas vadlīnijas

Programmas nepieciešamība, t.i., postpenitenciaras palīdzības sniegšanas bijušajiem ieslodzītajiem nostiprinašana kriminaltiesiskaja un socialaja sistēma ir tieši saistīta ar probacijas sistēmas pilnveidošanu, kas ir viena no tieslietu nozares attīstības prioritatēm. Tieslietu ministrijas rīcības plana Deklaracijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai viens no darbības virzieniem ir noteikts pilnveidot kriminalsodu sistēmu, kriminalsodu izpildes un probacijas sistēmas darbības organizaciju, tai skaita ir ietverta postpenitenciaras palīdzības attīstīšana.

Postpenitenciaras palīdzības sniegšana un šī procesa uzraudzība ka viena no Valsts probacijas dienesta funkcijam ir noteikta Valsts probacijas dienesta likuma. Postpenitenciaras palīdzības sniegšanas kartību nosaka “Pagaidu kartība, kada Valsts probacijas dienests sagatavo notiesatos atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestades un nodrošina postpenitenciaras palīdzības sniegšanu (2006.gada 18.maijs)”.

8.3. Paredzamie politikas un darbības rezultati un to rezultatīvie radītaji vidējam termiņam

8.4. Jaunas politikas iniciatīvas

1. Kriminalsodu izpildes koncepcija - izvērtēt resocializacijas, nepartrauktības un pēctecības principu ieviešanas iespējamību brīvības atņemšanas soda izpildes procesa.
2. Resocializacijas koncepcija – izvērtēt Valsts probacijas dienesta iespējas veikt socialas uzvedības korekciju brīvības atņemšanas iestadēs, tadejadi panakot resocializacijas mērķu sasniegšanu
3. Ieslodzīto nodarbinatības koncepcija - Izvērtēt nodarbinatības norisi resocializacijas procesa un pēctecību pēc ta, tadējadi nodrošinot brīvības atņemšanas iestadē iegūto profesionalo iemaņu lietderību un atbilstību darba tirgus vajadzībam pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.
4. Koncepcija par pagaidu majvietas („Pusceļa majas”) nodrošinašanu probacijas klientiem – izvērtēt iespēju Valsts probacijas dienestam ka struktūrvienības veidot „Pusceļa majas” probacijas klientu veiksmīgai resocializacijai.

8.5. Izstradajamo normatīvo aktu projektu un politikas dokumentu projektu saraksts

1. Likums „Grozījumi „Valsts probacijas dienesta likuma”” (2003. gada 18. decembris).
2. MK noteikumi par kartību, kada tiek apmaksati uz socialas uzvedības korekciju vērstie pasakumi socialas rehabilitacijas centros, „pusceļa” majas un dienas centros.
3. MK noteikumi par postpenitenciaras palīdzības sniegšanas kartību un apjomu.

8.6. Planotie programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

9.Izlīgums

9.1. Normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts programmas darbības joma

Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendacija „Par mediaciju kriminallietas” (1999.gada 15.septembris, Nr.R(99) 19).

9.2. Paredzamie politikas un darbības rezultati un to rezultatīvie radītaji vidējam termiņam

9.3. Jaunas politikas iniciatīvas

Izstradajot normatīvos aktus, kuros tiek atrunats izlīguma process, ņemt vēra Valsts probacijas dienesta likumu, Kriminalprocesa likumu, Kriminallikumu un Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendaciju „Par mediaciju kriminallietas” (1999.gada 15.septembris, Nr.R(99) 19).

9.4. Izstradajamo normatīvo aktu projektu un politikas dokumentu projektu saraksts

1. Grozījumi Kriminalprocesa likuma.
2. Ministru kabineta noteikumu projekts par izlīguma procesa organizēšanu un vadīšanu.
3. Ministru kabineta noteikumu projekts par kartību, kada tiek kompensēti brīvpratīga probacijas darbinieka uzdevumu izpildes izdevumi.
4. Ministru kabineta noteikumu projekts par kartību, kada tiek apmacīti un sertificēti izlīguma procesa starpnieki.

9.5. Planotie programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

10. Administratīva kapacitate.

Lai nodrošinatu līdz 2009. gadam kvalitatīvu un efektīvu kriminalsodu izpildi, nepieciešams panakt, lai notiesato uzraudzību, piespiedu darbu un postpenitenciaro palīdzību  nodrošina profesionali darbinieki, kas spēj noteikt faktorus, kas izraisa kriminalitati un tiem ir nepieciešamie resursi, lai novērstu atkartotu likumparkapumu izdarīšanu.

Jaievieš datu parraides un glabašanas sistēmu, kas nodrošinatu kvalitatīvu un savlaicīgu datu apriti, datu drošību, iespēju operatīvi veikt klienta lietu apstradi, meklēšanu un dienesta darba analīzi. 

Līdz 2009.gadam tiks izveidota integrēta datu apstrades sistēma, kas aptver visas teritorialas struktūrvienības. Rīga tiks izveidota centralizēta datu kratuve, kura glabasies informacija par probacijas klientiem un citi VPD darbiniekiem nepieciešamie dati. Sistēma sevī ietvers arī dokumentu, darba laika un uzdevumu vadības funkcijas. Ta ļaus viegli izsekot dokumentu plūsmam, planot darbus un sekot uzdevumu savlaicīgai izpildei. 

Ta ka starp visam darbavietam eksistēs virtualais privatais tīkls, tad darbiniekiem nepieciešamie dokumenti būs pieejami neatkarīgi no to atrašanas vietas – atliek tikai ieiet VPD vietualaja privataja tīkla un var tikt realizēta piekļuve saviem darba failiem. Visu datu atrašanas viena glabatuvē ļauj garantēt datu drošība. Nesankcionēta piekļuve tiks novērsta ar vienotas darbinieku autorizacijas sistēmas palīdzību, kuras pamata – personas elektroniskais paraksts. Lai izsargatos no nejaušiem datu bojajumiem, javeic datu ikdienas arhivēšanu, tadējadi darbiniekam nejauši izdzēšot savus darba failus, tos iespējams atjaunot no iepriekšējas dienas datu kopijas. 

Pielietota programmatūra sastada uz valsts probacijas dienesta instrukcijam balstītus kalendaros darba planus klienta lietu apstradei un veic šīs izpildes kontroli. Visi iegūtie dati kalpo VPD darba kopējo radītaju automatiskai analīzei un atsevišķu darbinieku darba efektivitates novērtēšanai. 

Tiks realizēta datu apmaiņa tiešsaistes režīma ar citu valsts institūciju parziņa esošajam datu bazēm un informatīvajam sistēmam, kas ļauj ievērojami samazinat nepieciešamas informacijas ieguvei patērēto laiku. 

Lai uzlabotu tehniska servisa un palīdzības darbu, tiks izveidoti 3 reģionalie servisa centri (Kuldīga, Preiļi, Valmiera), kuri novērsīs bojajumus savos reģionos, tadējadi samazinot palīdzības gaidīšanas laiku līdz 1 stundai darbam ar VPD informatīvo sistēmu. 

Lai uzlabotu dienesta administratīvo kapacitati, jaievieš reģionalas parvaldības līmeni (jauni štati) un jastiprina teritorialo struktūrviernību kapacitati (lietvežu štata vietas). 

Lai attīstītu personalresursus, novērstu kadru mainību un nodrošinatu kvalitatīvu dienesta funkciju izpildi, japilnveido apmacības sistēma.

2007. gada jaizstrada un jaievieš apmacību moduļus,

 2008. gada jaizveido akreditētas programmas sadarbība ar Latvijas universitati,

 2009. gada jaizveido mēcību un pētījumu centru.

Ka arī būtiski izveidot darbinieku motivēšanas sistēmu. To var panakt ar algu politiku, nodrošinot darba specifikai atbilstošu atalgojumu. Būtiski ir nodrošinat dienesta darbiniekus ar ērtu un drošu darba vidi – telpu iekartojums, kas garantētu darbinieku drošību, kvalitatīva darba vide – parrunu telpas, telpas darbam grupas.

Jaievieš kvalitates vadības sistēma.

11. Komunikacijas plans

Ierobežotais informacijas apjoms par Valsts probacijas dienesta funkcijam un darbību, alternatīvu sodu politiku, bijušo ieslodzīto vietu sabiedrība un viņu problēmam rada izpratnes trūkumu sabiedrība, palēnina šo jautajumu risinašanu ikdiena un apgrūtina probacijas problēmu parvarēšanu ilgtermiņa.

11.1. Mērķauditorija

Valsts probacijas dienests ir valsts iestade, kas rūpējas par sabiedrības drošību, stradajot ne tikai ar cilvēkiem, kuri izcieš kriminalsodu sabiedrība (nosacītie sodi, piespiedu darbi), un palīdz bijušajiem ieslodzītajiem atgriezties sabiedrība, bet arī veic izglītošanas darbu sabiedrība, lai mazinatu noziedzību - līdz ar to mērķauditorija ir visi sabiedrības slaņi un socialas grupas.

11.2. Sabiedrības informēšanas stratēģijas galvenie principi

Līdzdalības princips - komunikacija ir kopīga VPD funkcija – to pilda visi darbinieki.

Planveidības princips – VPD komunikacija ir neatņemama iestades darba sastavdaļa, kas tiek planota, saskaņota, apstiprinata un finansēta. Tai tiek nodrošinata pēctecība un nepartrauktība.

Nacionala pieeja – būtiskako VPD mērķu un definēto problēmu regulara aktualizacija nacionala līmenī – preses konferences, preses informacijas sagatavošana, izglītojoši seminari žurnalistiem, konferences.

Reģionala pieeja – noteiktu jautajumu aktualizacija un virzīšana reģionala līmenī – preses relīzes, informatīvi materiali žurnalistiem, žurnalistu ekskursijas, izglītojoši seminari žurnalistiem.

Precīza adresata princips – katrai mērķauditorijai tiek sagatavoti tikai tai adresēti un izstradati informatīvie un izglītojošie materiali, ka arī atšķirīgi veidota komunikacijas taktika.

Mediju diversifikacijas princips – izvēloties medijus, ar kuru palīdzību tiek sniegta informacija, jaņem vēra, lai to vidū pilnvērtīgi tiek parstavēti latviešu un krievu mediji, dažadu mediju tipi (laikraksti, žurnali, TV, radio, internets).

Darbības mērķa grupas identificēšana un sasniegšana - informatīvo un izglītojošo materialu sagatavošana, visparīgo zinašanu uzlabošanai ar mērķi veidot izpratni un mainīt uzvedību – likumparkapēji, bijušie ieslodzītie, pašvaldības, uzņēmēji, nevalstiskas organizacijas, plašaka sabiedrība.

Piemēru pieeja – tipisku gadījumu analīze un to publicitate, lai ilustrētu katras VPD funkcijas nozīmi un lomu, lai parliecinatu auditorijas.

Analīzes un diskusiju pieeja – analizēt rezultatus un aktivitates, diskutējot par tiem ar sabiedrību un mērķa auditorijam.

11.3. Izstradajamo normatīvo aktu projektu un politikas dokumentu projektu saraksts

1. Kartība, kada VPD darbinieki sniedz informaciju plašsaziņas līdzekļiem.
2. Kartība, kada tiek sagatavoti un ievietoti materiali VPD Interneta un Intraneta.
3. VPD Iekšējas komunikacijas stratēģija.
4. Krīzes komunikacijas stratēģija un plans.

11.4. Planotie komunikacijas plana ieviešanas instrumenti un sistēma

12.Nepieciešamie cilvēkresursi un finanšu resursi

12.1. Resursi izdevumu segšanai

12.2. Nepieciešamie papildus cilvēkresursi