Bojato ekas konstrukcijas novertçjums

Bojato ekas konstrukcijas novertçjums

Çkas konstrukciju novçrtçjums.

Darbnîcas çka ar vçlak izveidotu piebûvi. Mûra çka ar uz vienu pusi vçrstu jumtu. Pamati 10cm virs zemes.

Darbnîcai ir piecelta piebûve un ir izveidojusies plaisa starp veco un jauno çkas konstrukciju. Plaisa iet pa šuvi uz augšu, lîdz pat jumta konstrukcijai. Acîm redzot plaisa radusies iepriekš nenosçdinot piebûves pamatus, pamati sçdas un saka rasties plaisa no pamatu apakšas.

Jumtam nav pielikta noteka un udens lietus laika tek uz saienas. Uz sienas tiek liels ûdens mitrums un sak veidoties íçrpji.

Pamati nav uzbetunçti piietekami augsti, un ar to sak mitrums sûkties uz augšu, veidojas íçrpji.

No mûra sienas ir izbiruši íieìeïi un vietam sakuši drupt. Uz sienas tiek mitrums un ziemas laika mitrumam sasalstot tiek ardîta mûra siena.

q       Plaisa starp veco un jauno çkas konstrukciju

q       Mitrums uz sienas

q       Pamati nepietiekami augstu iebetonçti

q       Izbiruši íieìeïi

Çkas apskate. Bieži vien çku konststrukciju bojajumi rodas nepareizu pamatu iebûvçšanas dçï. Tad tie var iegrimt vai arî ziema, gruntij sasalstot un nevienmçrîgi cilajoties, izraisîti konstrukcijas sabrukumi.

Lai noteiktu, vai çkas forma ir sakusi mainîties jau sien, nepieciešans analizçt visas çkas konstrukcijas un bûvelementus. Majas eksplotacijas laika tiek nomainîti atsevišíi bûvelementi. Viz biežak tie ir logi un durvis, ka arî grîdas. Logus un durvis remonta laika ievieto precîzi vertikali, bet grîdas izveido horizontoli tukšas vietas starp slîpajiem, vecajiem çkas elementiem aizpilda ar dažadiem materjaliem. Ja logi un durvis ir vertikali un nesakrît ar sienu izliekumu, çkas deformarija ir sakusies jau sen. Ja arî jaunie elementi ir novirzîjušies no ta pareiza stavokïa tad tas liecina, ka çkas deformacija notiek jau ilgaku laiku un nesošas konstrukcijas ir stipri bojatas.

Galvenais çkas konstruktîvo elementu bojatajs ir ûdens. Tas javu izkalo no akmeòu un íieìeïa mûra, bet mitras koka konstrukcijas attîstas pûšanas baktçrijas un koksni ardoša sçnes. Mitras çkas norobežojošam konstrukcijam pasliktinas siltumtehniskas îpašîbas, tas deformçjas un ar laiku sabrûk. Çkas apskates gaita ir janoskidro, ka ûdens ir iekïuvis konstrukcija. Kaut gan çkai tas eksplotacijas laika visapkart ir ûdens, kas lietus un sniega veida iedarbojas no augšas uz jumta konstrukcijam un no saniem–uz sienam, ka arî pa pamatu materjala poram sûcas uz augšu un cenšas iekïût sienu parsrgumu konstrukcijas, šie faktori nav bîstami, ja çka ir pareizi un tas elementi un konstrukcijas nav bojatas. Rodoties atsevišíu çkas elementu bojajumiem, izveidojas labvçlîgi apstakïi, lai ûdens iekïûtu çka.

Pamatu apskate. Pçc çkas apskates kopuma javeic tas atsevišíu konstrukciju detalizçta apskate. Daudz çkas defektu cçlonis ir tas pamatu sçšanas. Ja çkai ir bojati pamati, to remonts var bût sarçžìîts un dargs.

Vecam çkam, pamatus izbûvçjot, bieži vien ir pieïautas tehniskas neprecizitatçs, kas izraisijušas visas çkas konstrukciju deformaciju. Visparastaka kïûda ir ta, ka pamati nav iebûvçti pietiekami dziïi. Daudzos gadîjumos mûrçtie pamati nesasniedz zemes sasalšanas dziïumu un to pçda balstas uz neizturîgas grunts. Par neprecizitatçm pamatu izbûvç parasti var spriest pçc plaisa, kas izveidojušas virspamatos un çkas sienas. Pçc plaisu veida un virziena var noteikt, kadi pasakumu javeic, lai novçrstu çkas talaku deformaciju.

Çkas pamatiem nevienmçrîgi sçžoties, virspamati  zem sienas zaudç atbalstu un atdalas no parçjas çkas, veidojot plaisas pa konstrukciju vajakajam vietam. Parasti tas notiek pa javas kartu starp akmeòiem vai íieìeïiem. Pçc plaisu virziena var secinat, kads ir pamatu sçšanas virziens, ta konstatçjot, kada kïûda pieïauta, pamatu izbûvei.

Novçrtçjot çkas tehnisko stavokli, janoskidro, vai pamatu kustîba ir beigusies. Ja pamatu kustîba ir notikusi nepareizi sagatavotas grunts pamatnes noblîvçšanas dçï, tad šîs deformacijas ar laiku izbedzas. Ja pamati ir balstîti tadas grunts, kas nespçj noturçt tiem uzlikto slodzi, sçšanas var turpinaties. Lai noteiktu vai pamatu deformacija turpinas, uz plisam vairak vietas izveido markas no javas iestiprinatas stikla plaksnîtes, ko novieto siena iekslta padziïinajuma. Ja çkas deformacija bûs beigusies, stikla saglabasies vesela, bet, deformacijai turpinoties, ta tiks salausta. Markas janovçro ilkstoši visos gadalaikos, lai konstatçtu, kas izraisa deformariju. Îpaši markas janovçro rudenî, kad zeme sasalst, un pavasarî, kad ta atkûst. Ja marka nav salausta vismaz gadu un parcietusi stipru salu, tad var domat, ka çkas nevienmçrîga deformacija ir beigusies. Ja pamati deformacija turpinas, javeic pamatu pastiprinašana.

Lielakai daïai veco maju pamati ir veidoti no akmeòiem vai íieìeïiem, tos saistot ar javas. Laika gaita daïa saistvielas no javas tiek izskalota vai arî ta izbirst un tapçc mûra íieìeïi vai akmeòi no pamatiem sak izkrist. Ja zem majas ir pagrabs, tad pamatus apskatît un novçrtçt ir viegli.

Pamatos var rasties plaisas to nevienmçrîgas sçšanas dçï. Bieži vien šada plaisa ir radusies çkas sakotnçja eksplotacijas laika un remontdarbu laika tas ir aizstaisîtas. Ja uz pamatu vertikalajam plaknçm ir redzamas arzpildîtas šuves un to vieta nav radušas jaunas plaisas, tad nevienmçrîgu pamatu sçšanas ir beigusies un pamatu tehnisko stavokli var uzskatît par apmierinošu. Ja remontdarbi ir veikti nesen un pie jaunas javas šuvju atkal ir radušas plaisas, pamatu sçšanas turpinas.

Parasti pçc çkas pagraba tehniska stavokïa var spriest par visas majas nolietojumu. Aplûkojot çkas pamatus pagraba, jaskatas, vai tie ir vertikali un vai tie grunts spiediena rezultata nav ieliekušies. Par to liecina gan pamatu nelîdzena virsma , gan plaisas. Daudzu veco majas pagraba uz grîdas pastavîgi ir ûdens, kas boja ka pagraba sienu konstrukcija, ta arî pagraba parsegumu elementus. Apskatot majas pagrabu, ir jaòem vçta, ka gruntsûdens lîmenis manas atkarîba no gadalaika. Sausa vasara ûdens pagraba var arî nebût, bet tas nenozîmç, ka pagrabs bûs sauss lietaina pavasarî un rudenî. Ja pagraba mçdz bût ûdens, tad apskatot pagraba sienas, uz tam var redzçt mitruma pazîmes. Paaugstinats mitrums çkas pazemes daïa liecina, ka ta nav pietiekami rûpîgi eksplotçta un laikus nav novçrsta ûdens iekïûšana pagrabtelpa, jo panati jaatrod pa visu pagraba perimetru, jaatjauno drenaža ap maju vai aeî ar specialiem dargiem sastaviem jaapstrada çkas pamatu sienas un grîda, lai navçrstu ûdens iekïûšanu pagraba.

Daudzam çkam pagraba parsegums ir veidots mûra konstrukcija ar nelielu radiusa velvçm. Šadas konstrukcijas ieteicamas parbaudît reizç ar pamatu un pagraba sienu apskati. Velvçs bieži par atbalsta elementa ir izmantotas metala dubult–T veida sijas, kas balsta uz pagraba sienam, bet uz to apakšçja plaukta ir atbalstîts velves mûris. Analizçjot šada parseguma tehnisko stavokli, vispirms japarbauda metala sijas. Bieži vien pagraba mitra gaisa iedarbîba siju apakšçjie plaukti ir sarûsçjušu un sastav vairs tikai no sûsas plaksnîtçm. Arî siju balstîjuma vietas to gali var bût stipri sarûsçjušu un velve jau ir sakusi nosçsties. Ja pagraba novçroti šadi dubult–T veda siju bojajumu, ta parsegums bûs jaremontç vai jauzbûvç no jauna. Pagraba parsegums bûs jaremontç vai jaizbûvç no jauna. Pagraba parseguma mûra velvçm java var bût izdrupusi un apmetums nokritis. Ja velvçs nav paradijušas raksturîgas plaisas un uas nav sakušas deformçties, velves iespçjams atjaunoties, veicot atbilstošus remontdarbus.

Parasti virs pazemes pagraba sienam ir mûra virspamatos, bet virs ta – hidrorzolacijas, kas aizsarga çkas koka vai mûra konstrukcijas no mitruma. Dažreiz çkas eksplotarcjias laika dažadu iemeslu dçï tiek paaugstinats apkartçjas grunts lîmeòa un hidroizolacijas atrodas zemak neka grunts lîmenis pie çkas sienas. Šadam çkam ir raksturîgs sienu apakšçjas daïas konstrukcijas pastiprinati bojajumi . koka çkam trup sienu neslšl konstrukciju apakšçjie gali, bet mûra sienas ir mitras pat augstak par pirma stava logiem. Uz šadam sienam ir redzami mitri pat augstak par pirma stava logiem. Uz šadam sienam ir redzami mitri apmetuma laukumi, apmetums ir sadrupis un nokritis.

Sienu apskate. Turpinot apskati pçrkamo çku, îpaša uzmanîba japievçrš tas sienam. Ûdens çkas sienu konstrukcuju var nokïût arî no pamatiem. Parasti ûdenî aizstur horizontala hidroizolacija starp virspamatu un çkas sienu. Ja izolacija ir bojata, tad kapilarais ûdens nokïûst çkas sienu konstrukcuja. Atkarîba no sienas konstrukcijas materiala siena var tikt bojata ievçvrojuma augstuma.

Defektu novçršana mûra sienas.

Íieìeïu un citu mazgabarîta bûvelementa sienas çkas ekaplotacijas laika rodas dažadi defekti. Ja tos nenovçrš, siena var sabrukt. Defektu rašanas cçloòi var bût dažadi, bet viss biežak tie rodas pamatu nevienmçrîgas sçšanas vai nekvalitatîvu materjalu dçï. Vecas majas sienu defektu parasti rodas tapçc, ka çkas pamati iebûvçti parark sekli un sala laika tie izcilajas.

Visplašak izplatîtais mûra defekts ir javas slana saplisašana un izbiršnas šuves, tas rodas ja mûra darbos lietota nekvalitatîva java. Šads dçfekts palielina iespçju ûdenim iekïût mûra siena, un ziema, kad ûdens sasalst, íieìeïi sadrûpst. Sevišíi bîstami tas ir ja çka celta no atvieglinatiem íieìeïiem, kuru daudzajos tukšumos var uzkraties ûdens. Tapat jaòem vçra, ka nevienmçr íieìeïi ir kvalatatîvi. Bûvíieìelis kïûst sala neizturîgs ja tas uzsûc vairak neka 15% ûdens.

Lai izlabotu saplaisajušos javas slani, šuves 2–2,5cm dziïuma jaiztîra no veca aizspildijuma. Notîrot tikai atlupušo virskartu un to aizspildot ar jaunu javu, pçc paris gadiem ta var atkal saplisat un darbs bûs javeic no jauna.

Šuves tîra ar stingru skrûvgriezni, nodrupinot visus vaïçjos javas gabaliòus. Ja šuve vietam ir stingraka, tad var lietot elektrisko urbmašînu ar urbi, kas viegli ieiet šuvç un neboja íieìeïus, vai arî cietas vietas izkaï ar atbilstoša platuma meseli. Pçc vecas javas izòemšanas šuvi kartîgi iztîra, lai tr nepaliktu javas putekïi. Šo darbu veic, šûvi izslaukot ar suku un pçc tam izmazgajot ar ûdens strûku. Ja šuvi nav labi iztîrîta, jauna java slikti saistîsies ar íieìeïiem un veco javu, tadejadi netiks nodrošinata blîva šuve.

Šuve pçc iztîtîšanas piepilda ar jaunu javu. Var lietot parasto mûrjavu vai kadu no mûzdienu gatavajiem maisîjumiem, ko iesaka ardarbiem. Pirms gatavo maisîjumu sajauc ar ûdeni, jaiepazîstas ar instrukciju, sevišíu uzmanîbu pievçršot maisîšanas tehnoloìîjau. Taka šuvju aizpildîšanai ir darpietilpîgs proces, tad nevajg izgatavot parak lielu javas porciju. Javas daudzumu apreiíina tadu, lai to var iestradat šuves lîdz javas saistîšanas sakumam. Samaisîto javu nedaudz uzliek uz dçlîša un ar íeles aso galu iespiež šuvç ta, lai visi tukšumi bûtu aizpilditi. Javas konsistencei jabût tadai, lai ta netecçtu ara no šuves. Šo darbu stradajot jacenšas mazak javas uzmest uz íieìeïiem lai tos nenosmçrçti.

Pçc šuvju aizpildîšanas tas izšuvo. Ja mûra sienas nomaina tiki daïu šuvju aizpilduma, tad izšuvojuma formai jabût tadai, kada ir parejam mûrim. Ja maina visu šuvju aizpildîjumu, var izmainît arî šuvju formu, šuvju profilu veido ar dažadiem plîglîdzekïiem, pçc tam mûra íieìeïi janotîra no javas parpalikumiem, jo piekaltusies java ir grûti atdalama no íieìeïiem un atstaj uz tiem saistvielu pçdas, tadejadi radot nekartîga darba iespaidu.

Plaisas rodas arî, mûriem sçžoties çkas pamatu nevienmçrîgas sçšanas dçï. Parasti tas nav vertikalas, bet slîpas, un daïa mûra nosçžas ar pamatu. Šadas suves liederîgi remontçt tikai pçc pamatu sçšanas cçloòu novçršanas. Šinî gadîjuma java šuvçs var bût arî kvalitatîva. Taka plaisa radusies mûrim sçžotis, tai ir ne tikai mûra virspusç, bet arî dziïak, tadçï ieteicams šuvi sagatavošanas uzliek javu uz cauruma apakšçjas malas un plaksnes augšçjas malas un sanu malam un to ievieto cauruma ta, lai arçja mala butu plaksne ar sienas plakni. Pçc plaksnes precîzas ievietošanas izveido šuves ar tadu pašu profilu, ka sienai.