Latvijas Lauksaimniecības Universitate

Lauku Inženieru fakultate

Arhitektūras un būvniecības katedra

KURSA PROJEKTS

„DZĪVOJAMAS MAJAS APKURE UN VENTILACIJA”

Izejas dati apkures un ventilacijas projektēšanai

1) Projektējamas ēkas īss raksturojums.

Projektējama ēka ir individuala dzīvojama maja. Majai paredzēti 3 stavi: pagraba stavs, pirmais stavs un mansarda stavs. Pagraba stava parsegums ir veidots no dzelzsbetona platnēm ar biezumu 220 mm, savukart pirma stava parsegums ir veidots no koka sijam ar izmēriem 160*100 mm. Sijas liktas ar soli 700-750 mm.

Ēkas jumta konstrukcija ir veidota no sparēm, kas balstītas uz mūrlatam un koptura. Dzīvojamas majas jumts ir veidots ka daudzslīpju mansarda jumts ar malu nošļaupumiem.

Ēka paredzēti stikla pakešu logi ar plastmasas rami. To kopējais skaits ēka r 20. Durvis ēka ir gan vienvērtņu, gan divvērtņu ar platumiem 700 mm un 1400 mm. Gan ardurvis, gan iekšdurvis maja projektētas no masīvkoka.

Sienas konstrukcija veidota no gazbetona, putupolistirola. Iekšpusē veidota tvaika barjera un reģipša apšuvums, bet arpusē armējums un apmetums. Nesošas arsienas kopējais biezums ir 400 mm. Nesošas starpsienas veidotas no gazbetona un reģipša apšuvuma, to biezums ir 300 mm.

Dzīvojamas telpas grīdas izveidotas no parketa dēlīšiem, ir arī linoleja grīdas. palīgtelpas un sanitarajas telpas (virtuve, vannas istaba, tualete) grīdas veidotas no flīzēm.

Silta ūdens apgade paredzēta no individualajiem gazes sildītajiem.

Ēkas celtniecības tilpums 562,38 m³

Ēkas apkurinamas daļas arējais tilpums535,22 m³

2) Apvidus klimatiskie dati.

Ēkas celtniecības pilsēta uzdota Rīgas rajons. Celtniecības vieta aptuveni 20 km uz DA no Rīgas. Ēkas celtniecības vietas absolūtais augstums 20-22 m virs jūras līmeņa. Valdošie ir R vēji.

3) Telpu iekšēja gaisa parametri un gaisa apmaiņa.

Telpu iekšēja gaisa relatīvais mitrums 55%

Ja telpas ir dabiskais apgaismojums, projektē dabisko vēdinašanu caur atveramam logu vērtnēm un citam ietaisēm ta, lai nodrošinatu vienreizēju gaisa apmaiņu stunda.

Virtuves, tualetes, vannas istabas un dušas telpas, vēdinamas caur dabīgas nosūces kanaliem.

Arējo norobežojošo konstrukciju siltumtehniskais aprēķins

R₀=1/a_B d l d l d l d l d l d l a_H

Siltumparejas pretestība arsienai

R₀=1/8,7+0,02/0,93+0,1/0,04+0,25/0,26+

+0,035/0,025+0,001/0,4+0,012/0,25+1/23=

=5,09 m²*K/W

Arsienas siltuma transmisijas koeficients

K₀=1/R₀

K₀=1/5,09=0,196 W/m²*K

a_B=8,7 W/m²*K l_apmet. =0,93 W/m*K

a_H=23 W/m²*K l_putupolist. =0,04 W/m*K

l_gazb. 0,26 W/m*K

l_{tvaika izol.} 0,4 W/m*K

l_gais. 0,025 W/m*K

l_reģip. 0,25 W/m*K

Siltumparejas pretestība pagrabstava grīdai

R₀=1/8,7+0,006/0,27+0,2/2,04+0,006/0,27+

=2,91 m²*K/W

Pagrabstava grīdas siltuma transmisijas koef. K₀=1/ R₀

K₀=1/2,91=0,343 W/m²*K

l_bitum. =0,27 W/m*K

l_dzelzsb. =2,04 W/m*K

l_putupolist. 0,04 W/m*K

l_kokam 0,23 W/m*K

Siltumparejas pretestība mansarda stava parsegumam

R₀=1/8,7+0,025/0,18+0,15/0,04+0,001/0,4+

+0,02/0,3+0,012/0,25+1/23=4,165 m²*K/W

Mansarda stava parseguma siltuma transmisijas koef.

K₀=1/ R₀

K₀=1/4,165=0,24 W/m²*K

l_reģip. =0,25 W/m*K

l_koksk.pl. =0,3 W/m*K

l_{tvaika izol.} 0,4 W/m*K

l_putupolist. 0,04 W/m*K

l_kokam 0,23 W/m*K

4)Norobežojošo konstrukciju siltuma transmisijas koeficientu vērtības

5)Iekšējas virsmas temperatūras aprēķins

T_B=t_B-((t_B-t_H)*n)/R₀*a_B ,kur T_B-iekšējas virsmas temp.(⁰C)

t_B- telpas gaisa temp.(⁰C)

t_H- ara gaisa temp.(⁰C)

n- labojuma koef., kas atkarīgs no

(⁰C) norobež. konstr. stavokļa attiecība

pret ara gaisu

R₀- siltumparejas pretestība

arsienai (m²*K/W)

a_B- siltumparejas koef. telpas

gaisam (W/m²*K)

6)Rasas punkta temperatūras noteikšana

Rasas punkta temperatūra noteikta izmantojot 1-d diagrammu. Pie

telpas gaisa temp. 18⁰C, ara gaisa temp. -21⁰C un telpas gaisa relatīva mitruma 55%, rasas punkta temperatūra ir t_ras= 8,8⁰C

Salīdzinot iegūtas temperatūras, secinu, ka uz arsienas iekšējas virsmas, mitruma paradīšanas nav iespējama.

Siltuma zudumu aprēķins

S = 8830 W

8,83 kW

Ta ka dzīvojamas telpas siltuma zudumi jasamazina par izdalīta sadzīves siltuma daudzumu (21 W uz katru grīdas laukumu kvadratmetru), tad aprēķinatais sadzīves siltuma daudzums ir 2330W.Tatad ēkas kopējie siltuma zudumi ir 6,5 kW

Ēkas siltuma zudumu aptuvena noteikšana

; (W/m³*K)

; (W/m³*K)

W

8,79 kW-2,33 kW=6,46 kW

Sildķermeņu aprēķins.

Projektēta apkures sistēma ir dabiskas cirkulacijas divcauruļu strupceļa ar augšējo sadali. Sildķermeņa tips izvēlēts vadoties pēc telpas planojuma, tehnoloģiska procesa un siltumtehniska režīma. Ka siltumnesējs izmantots ūdens. Sildķermeņi izvietoti telpas apakšēja daļa gar arējam norobežojošam konstrukcijam, turklat tie novietoti zem logu ailam.

Sildķermeņi siltumu telpai atdod starojuma un konvekcijas veida. Ja siltumu telpai pievada konvekcijas veida, sasilušais gaiss ceļas uz augšu un sasilda telpas augšējo daļu. Ja parsvara ir starojuma siltumatdeve, labak sasilst telpas augšēja zona un gaiss telpa sasilst vienmērīgak. Tatad secinu, ka priekšroka dodama sildķermeņiem, kuri siltumu telpa izstaro. Taču aprēķini veikti, izvēloties čuguna sekciju radiatorus. Ņemot vēra to, kad 25 % siltuma radiatori izstaro un 75 % siltuma tie atdod telpai konvekcijas veida.

Izvēlētie sildķermeņi atbilst dzīvojamo telpu apkurei. Tie pievienoti ar čuguna caurulēm.

Projektēta aprēķinu temperatūra siltumnesējam ir 95⁰C ieplūdei un 70⁰C izplūdei. Apkures siltumu var regulēt ar ventiļiem, kas uzstadīti pirms katra sildķermeņa, katra telpa. Sildķermeņi uzstadīti pie sienas zem logiem ar kronšteinu stiprinajumiem.

Sildķermeņa tips – čuguna sekciju radiatori M-140

Tehniskais raksturojums 1 sekcijai:

Sildvirsmas laukums f_s - ekm. 0,31

-m² 0,244

Tilpums 1,55 l

Svars 7,44 kg

Sildķermeņu sildvirsmas aprēķins.

Siltuma avota izvēle un iekartas aprēķins.

Lai noteiktu nepieciešamo apkures katla jaudu, jazina ēkas siltuma zudumus. Ja ēku apkurina ar malku, katla jaudu jaizvēlas ar 20 % rezervi.

Ēkas siltuma zudumi ir 6,5 kW, izvēlos malkas katlu ar jaudu 8 kW – J spi-20 VPK

Katla parametri:

Platums 550 mm

Dziļums 600 mm

Augstums 1570 mm

Svars 250mm

Maksimalais pagales garums 450 mm

Efektivitate 80 %

1. Dūmvadu izmērus pieņem atkarība no dūmeņa augstuma

h- dūmeņa augstums 10,5 m

2. Kurinama patēriņu stunda (kg) aprēķina pēc formulas:

Kurinama patēriņš apkures sezonai (t):

3. Cieta kurinama nepieciešamais laukums, m²(viena mēneša krajumam):

, kur h-kurinama slaņa max. Biezums

4. Nepieciešamais gaisa daudzums kurinama sadedzinašanai:

, kur V_T-teorētiski nepieciešamais gaisa daudzums 1 kg sadedzinašanai m³/kg.

5. Gaisa pievadkanala šķērsgriezuma laukums (m²):

Cauruļvadu dimensionēšanas aprēķins cilpai caur 2. stavvada

sildķermeņiem.

a a

Izplešanas tvertnes izvēle.

Izplešanas tvertnes derīgo tilpumu (pie t₁=95⁰C)nosaka:

V_i.t.=0,045*V_sist.

V_sist.=

radiatori 9 l/kW

apkures katls 3 l/kW

dabiskas sist.cirkul.caur. 14 l/kW

V_sist.=+3,49+16,28)=207,9 (l)

V_i.t.=0,045*207,9=9,4 (l)

Izplešanas tvertnes izmēri  D=645 mm, H=710 mm

tvertnes tilpums līdz parplūdes vadam 100 l

izplešanas vada cauruļu diametrs 25 mm

cirkulacijas vada cauruļu diametrs 20 mm

parplūdes vada cauruļu diametrs 32 mm

Cilpas cirkulacijas spiediens

p_C=p+Dp Dp=100

p=h*Dr*(t₁-t₂)=0,2*6,272*25=31,36 Pa

p_C=31,36+100=131,36 Pa

Pie cilpas cirkulacijas spiediena 131,36 Pa un vietējo un berzes pretestības summas 120,2 Pa, secinu, ka sistēma ūdens cirkulacija teorētiski notiks, jo summarie spiediena zudumi cilpa ir par 8,5% mazaki, neka esošais cirkulacijas spiediens.

Īpatnēja berzes pretestība aprēķina cilpai

R_vid.= Pa/m

Noplūdes restīšu aprēķins

Ventilacijas kanalu aprēķins

S=1,62 Pa

Gravitacijas spiediens

Dp=9,81*9,0*(1,27-1,205)=5,74 Pa

Sistēmas aerodinamiska pretestība nedrīkst parsniegt gravitacijas spiedienu

S(Rlb+z) a<Dp 1,86<5,74 Pa, tatad ventilacijas sistēma ir pareiza un ta darbosies.