Nakotnes ceļa - Pastavoša ceļa raksturojums, Inženierģeoloģiskie apstakļi

1.VISPARĪGA DAĻA

1.1 Ievads

Nakotnes ceļa (ielas) Pk 00+00 – Pk 23+66.99 rekonstrukcijas būvprojekta izstradašana veikta saskaņa ar Ķekavas pagasta padomes izsniegto projektēšanas uzdevumu un līgumu Nr.111/2003, kas noslēgts 2003. gada 10.oktobrī starp Ķekavas pagasta padomi un projektēšanas firmu „Polyroad” SIA.

Būvprojekta risinajumi atbilst spēka esošiem standartiem un būvnormatīviem. Izejas materiali – licencētas firmas SIA „Baustelle” (lic. Nr 096) topografiskas izmeklēšanas materiali, SIA „Geo Consultants” ģeoloģiskas izpētes materiali, dati par inženierkomunikacijam un projekta autoru veikta objekta apsekošana daba.

Elektrolīniju parbūves darbus projektēja SIA „ELKO” (licence tiesībam nodarboties ar elektroietaišu projektēšanu Nr. LEK 3271-2001).

Projektu izstradaja firma „Polyroad” SIA stradajošais Rīgas Tehniskas universitates students Ģirts Prieduls. Projekta vadītajs macību prodekans Dr.sc.ing. Juris Smirnovs.

1.2. Pastavoša ceļa raksturojums

Nakotnes ceļš (iela) ir pašvaldības ceļš, kas kalpo vietējai satiksmei, ka arī pieslēdzas maģistralajiem valsts autoceļiem A7 un A5 skat 1., 2. att.

1. attēls

2. attēls

Sakuma posma Pk 0+00 – 9+00 gar ceļa abam pusēm ir sabiedriska, daudzdzīvokļu (3.att.) un individualo maju apbūve, un to intensīvi izmanto pagasta iedzīvotaji. Esošais segums – asfaltbetons, gar ceļa labo pusi līdz Pk 05+68 atrodas ietve. Ietves segums Pk 00+00 – 03+63 asfaltbetons un Pk 03+67 – 05+68 cementbetona platnes.

3. attēls

No Pk 9+00 līdz pieslēgumam ceļam A5 ir grants segums. Ceļa posms ir mazak izmantots.

Kustības intensitate nav noteikta, bet ta vērtējama < 1000 aut./dnn. sakuma posma un <500 aut./dnn. grants ceļa posma.

4. attēls

Segumi ir nolietojušies, bedraini un satiksmes apstakļus nevar nosaukt par labvēlīgiem. Skat. 4., 5.att

No Pk 00+09 – 01+17 ceļa kreisaja pusē atrodas stavlaukums. Skat 6.att.

6. attēls

Ta asfaltbetona segums nav līdzens, ir atsevišķas bedres. Laukuma mala atrodas atsevišķas lietusūdens kanalizacijas gūlijas, kuras darbojas esošaja sistēma. Ceļa labaja pusē Pk 0+00 – 0+15 ir automašīnu stavlaukums, kura iebraukšana notiek gan no autoceļa A7 pa divam iebrauktuvēm, no kuram viena savienojas iebrauktuvi no Nakotnes ielas. Vienlaicīgi notiek gan pagrieziena uz ielu, gan iebraukšanas laukuma kustība. Skat 1.,7.att. Projekta ir paredzēta kustības plūsmas sakartošana.

7. attēls

No Pk 00+00 – 06+00 brauktuves labaja pusē gar ietvi ir betona apmales, bet brauktuves kreisaja pusē tas ir atsevišķos posmos iegrimušas nomalē vai arī atrodas zem apauguma.

Grants seguma posms atrodas neliela uzbēruma salīdzinoši ar esošo reljefu.

Pk 22+29 cauri ceļam ir dzelzsbetona caurteka, ta ir parbūvējama.

Ir esošas nobrauktuves. Tam ir gan asfaltbetona, gan grants segumi, bet atsevišķas uz individualajam majam - ir bez seguma.

Esošas brauktuves platums 6 - 9 m, ietves platums – 1 - 3 m.

Ceļa joslas sarkana līnija – 16 m platuma, kura ir respektēta projekta.

1.3. Inženierģeoloģiskie apstakļi

Objekta ģeoloģisko izpēti veica SIA „Geo Consultants” ierīkojot urbumus 1.0-1.5m dziļuma

Nakotnes ceļa (ielas) seguma augšējo daļu veido tehnogēnie nogulumi (tQ₄ ) – grants ar sīkiem oļiem, vietam dolomīta un merģeļa šķembas jaukti ar vidējgraudaino smilti. Šī granšaina un šķembaina materiala biezums ir no 0.2m līdz 0.6m, parsvara 0.2m. Dziļak seko ap 0.2m biezs uzbērtas smalkgraudainas un vidējgraudainas smilts slanis ar retiem oļiem un grants graudiem, vietam ar augsnes piejaukumu. Tehnogēnos nogulumus nomaina Baltijas ledus ezera smilšainie nogulumi (lgQ₃ltv^b) – smalkgraudaina, vidējgraudaina smilts, vietam ar aleirīta starpkartam, vidēji blīva vai glacigēnie nogulumi (gQ₃ltv) – morēnas malsmilts, vidēji blīva. Urbumu aprakstus skat.1. tab., izvietojumu 8. att.

1. tabula

URBUMU SARAKSTI

1. urbums

Virsū asfalts ap 5 cm, urbums ierīkots uz ceļa apmales

Ūdens līmenis: dziļak par 0,6 m

2. urbums

Urbums ierīkots ceļa vidū

Ūdens līmenis: dziļak par 0,8 m

3. urbums

Urbums ierīkots ceļa vidū

Ūdens līmenis: dziļak par 0,5 m

8.attēls

URBUMU ATRAŠANAS VIETAS

2. tabula

1.4. Projekta galvenie tehniskie radītaji

1.5 Visparīgie radītaji

Trases plans M 1:500.GT-1-1

Trases plans M 1:500.GT-1-2

Trases plans M 1:500GT-1-3

Trases plans M 1:500GT-1-4

Garenprofils M 1:5000, M 1:500, M1:50.GT-2

Šķērsprofili M1:50..GT-3

Caurteka M 1: 50.GT-4

Nobrauktuves.GT-5

1.6 Satiksmes intensitate

Aprēķina satiksmes intensitate ir transporta līdzekļu kustības biežums ceļa kalpošanas aprēķina perioda pēdēja gada laika, pie kuras viegla automobiļa vidējais braukšanas atrums posma ir ar uzdoto aprēķina atrumu. Aprēķina intensitate aptver visu veida transporta līdzekļus, taja skaita vieglo, smago automobiļu un lēni braucošas traktortehnikas daudzumu.

Esošaja situacija intensitate ir apmēram 1000A/24h

Perspektīvas intensitates aprēķins:

Prognozētais ikgadējais intensitates pieaugums q = 0.02.

N20 - prognozējama intensitate 20- taja gada.

Ns - patreizēja intansitate

Perspektīva intensitate ir sagaidama šada:

N₂₀ = N_S * ( 1+q*t) = 1000 * ( 1+0.02*20) = 1400 aut./dnn.

2. INŽENIERRISINAJUMU DAĻA

2.1. Ceļa trase

Saskaņa ar LVS 190-2:1999 doto ceļu klasifikaciju pagasta ceļš „Nakotnes ceļš (iela)”atbilst A V kategorijai, kas kalpo sakariem lauku apvidos un pieslēdz teritorijas augstakas kategorijas ceļiem un intensitate ir < 3000 aut./dnn., t.sk. maksimala smago automobiļu intensitate līdz 60 aut./dnn.

Projektējama ceļa trase virzīta pa esošo ceļu, vietam to paplašinot, iekļaujoties sarkanas joslas robežas.

Trases sakums – valsts galvenais autoceļš A7 Rīga-Bauska un trases beigas - pieslēgums valsts galvenajam autoceļam A5. Projektējama posma kopējais garums – 2369.99 m. Minimalas horizontalas līknes R - 40m, maksimalais 2000m.

Pieslēgumi valsts autoceļiem risinati saskaņa ar BOVAS „Latvijas Autoceļu direkcija” izvirzītajam prasībam.

2.1.1. Trases uzmērīšanas un nospraušanas darbi.

Jalieto uzmēramo darbu raksturam atbilstošus mērniecības instrumentus, kam veikta to precizitates un tehniskas atbilstības parbaude. (teodolīti, nivelieri, mērlentes). Būvniecības nospraušanas darbi izpildami saskaņa ar LBN 305-99-„Ģeodēzisko darbu veikšana būvniecība”

Plana elementi aprēķinati datorprogramma ROBUR. Aprēķinu rezultati apkopoti tab. 3. Trases nospraušanai dotas koordinates un reperu sarakstu skat 4., 5. tab. Reperu atrašanas vietas skat. 9. att. un trases plana . Ceļa trases planu skat. rasējumu lapas GT-1-1, GT-1-2, GT-1-3, GT-1-4.

2.1.2. Uzmērījumi un kvalitates novērtējums

Ceļu konstrukcijas un elementu nosprausto parametru atšķirības no projektētam nedrīkst parsniegt LBN 305-99 noteiktas pielaides konkrētajiem darbiem. Ja konstatētas atkapes no projekta virs pieļaujama, tad jauzmēra un janosprauž atkartoti.

3. tabula

4. tabula

5. tabula

9. attēls

6. tabula

2.2 Garenprofils

Projekta posms atrodas līdzena apvidū un līdz ar to garenprofila nav ievērojamu kritumu vai kapumu. Esošas ceļa gruntis ir stabilas.

No Pk 00+00 – 09+17 ir esošais asfaltbetona segums, kuru projektēts atjaunot, izbūvējot jaunu virskartu. Šaja posma nav paredzētas garenprofila līnijas izmaiņas.

Grants ceļa posma sarkana līnija projektēta ta, lai darba atzīme būtu aptuveni 30 cm, t.i., lai varētu izbūvēt segas konstrukciju h-26 cm un vienlaicīgi respektējot zemes īpašumu robežas, tas neskarot.

Garenprofilu skat.rasējumu lapa GT-2.

2.3 Ceļa klatne un segas konstrukcija

Saskaņojot ceļa nozīmi, funkciju un prognozēto satiksmes intensitati par normalšķērprofilu LVS 190-2:1999 3.tabulas prasībam ir izvēlēts NP 7.5 .Segas platums 6 m, katras nomales platums 0,75 un ietve ar platumu 2m. Segas šķērskritumu brauktuvei divpusējs – 2.5%, vienpusējais – 2 %, nomalēm - 5 %, ietvei -2%.

7. tabula

Asfaltbetona seguma izlīdzinošais slanis un virskarta ir izvēlēta saskaņa ar Latvija adaptēto Zviedrijas nacionalas ceļu administracijas noteikumu „ROAD” 6.daļas tabulam 6.6-2 un 6.6-4 – ABT.

Ceļa brauktuves segas konstrukcijas:

no Pk 00+00 – 01+62: asfaltbetona ABT 16 virskarta, h = 5 cm;

no Pk 01+62 - 01+80

asfaltbetona ABT 16 izlīdzinošais slanis vid. 4 cm,

asfaltbetona ABT 16 virskarta, h = 5 cm;

no Pk 01+80 – 02+50:

ģeotekstils Polyfelt TS 40 vai analogs,

dolomīta šķembu pamats, h = 20 cm,

asfaltbetona ABT 16 divas kartas, h = 5 + 4 cm

(No Pk 01+80 – 02+50 ir veikti vairaki parrakumi komunikaciju parbūvei un atjaunotaja asfaltbetona seguma ir iesēdumi, kas liecina, par to, ka pamata gruntis arī ir sajauktas un nav stabilas. Šaja posma paredzēta asfaltbetona demontaža un gultnes veidošana šķembu pamata izbūvei. Pirms šķembu pamata izbūves, lai atdalītu materialu slaņus, nodrošinatu šķembu pamata sablīvēšanu un novērstu nevienmērīgus iesēdumus ir paredzēts ieklat neausto ģeotekstilu Polyfelt TS 40 (stiepes stiprību 13.5 kN/m, ūdens caurlaidība (∆h = 50 mm) 100 l/m²s, ūdens vadīšanu plaknē 4,4 * 10 -6 m2/s vai analogu.)

no Pk 02+50 – 03+14:

asfaltbetona ABT 16 izlīdzinošais slanis vid. 4 cm,

asfaltbetona ABT 16 virskarta, h = 5 cm;

no Pk 03+14 – 04+80:

asfaltbetona ABT 16 izlīdzinošais slanis vid. 2 cm,

asfaltbetona ABT 16 virskarta, h = 5 cm;

no Pk 04+80 – 09+17:

asfaltbetona ABT 16 izlīdzinošais slanis vid. 4 cm,

asfaltbetona ABT 16 virskarta, h = 5 cm;

no Pk 09+17 – 23+66.99:

smilts izlīdzinoša karta, h = 0 – 40 cm,

dolomīta šķembu pamats, h = 20 cm,

asfaltbetona ABT 16 virskarta, h = 6 cm.

2.3.1. Ceļa segas konstrukcijas aplēse

Ceļa segas aplēse tiek veikta pēc Krievijas autoceļu segu standarta VNS 46 – 83 konstrukciju aprēķina („Autoceļu nestingo segu projektēšana” Rokasgramata Rīgas Tehniska universitate, Transportbūvju katedra, Rīga 1997.)

3.3.1.1. Projektēšanas dati (3.5 tabula)

Normatīvais stiprības koeficients k_{n. st.}= 0,63;

Drošības koeficients k_dr. = 0,6;

Ceļa kategorija – V;

Elastības modulis E_{vaj. min.} = 100 MPa;

Normēto ass slodžu P_a=100 kN daudzums W_T = 0,02x10⁶ NAS/T⁽

Nelīdzenuma pielaide zem 3 m garas latas ir 5 mm;

Kalpošanas periods – T = 10 gadi;

Ikgadējais smagas satiksmes pieauguma koeficients g = 0,01 %.

3.3.1.2. Intensitates pieaugums segas kalpošanas perioda

Paredzētais segas kalpošanas laiks ir 10 gadi. Ikgadējais smagas satiksmes pieauguma koeficients g = 0,01 %.

Smagas satiksmes pieauguma koeficients

k_p = (1 + g)^t

Summētas intensitates koeficients

K_t = ( (1 + g)^t - 1) / g

Ta ka ceļa kategorija ir V, tad, saskaņa ar 3.13. punktu, sega jaaprēķina atbilstoši B grupas automašīnu slodzēm.

B grupas automašīnu aprēķina slodzes parametri:

ass slodze P_a = 60 kN;

riteņa spiediens uz segu p = 0,5 MPa;

automašīnas riteņa pēdas laukuma diametrs D_d = 32 cm (braucoša a/m).

Summēta normatīvo ass slodžu (NAS)_{60 kN} iedarbības intensitate uz aprēķina joslu segas kalpošanas perioda

W_T = 365 * N₁ * F_j * k_T = 365 * 100 * 0,5 * 10.46 = 190935 ~ 0,19 * 10⁶ NAS_{60 kN/10 gados}

(3.6 formula), kur

– dienu skaits gada;

N₁ = 100 - pirma gada vidēja dienas NAS iedarbības intensitate (abos virzienos), NAS/24h;

F_j = 0,5 – joslas koeficients (smago tr/ līdz. daļa, ko parlaiž aprēķina josla);

T = 10 – segas darba periods, gadi;

K_t = 10,46 – summētais intensitates koeficients.

3.3.1.3. Vajadzīgais segas elastības modulis E_vaj

E_vaj. = 355 – 13 (10 - W_a) - (10 - W_a)¹⁰ / (82 x 10⁶) 10⁶ NAS/T (3.9 formula), kur

W_a = 0,19 – segas kalpošanas laika parlaižamo 60 kN ass slodžu daudzums.

E_vaj.=355 - 13(10,46 - 0,19)-(10,46 - 0,19)¹⁰ / (82x10⁶)

E_vaj.=126,96 MPa

3.3.1.4. Ekvivalentais segas elastības modulis E_ekv (3.28 punkts [4] )

E_ekv. = E_vaj. x k_{n. st} = 125,91 * 0,63 = 79,95 MPa

E_ekv. = 79,95 MPa

Ceļa segas aprēķins uzbēruma posmam

Vajadzīgais segas elastības modulis E_vaj. = 126,91 MPa

Ekvivalentais segas elastības modulis E_ekv. = 79,95 MPa

Materialu un grunšu raksturotaji

Uzbēruma posma pamatnes grunts ir grants sajaukta ar smilti, kurai filtracijas koeficients k_f 1,0 m/dnn. Tas nozīmē, ka nav vajadzīgs drenējošais smilts slanis. Tadējadi segas konstrukciju veido blīvais asfaltbetons, šķembas, zem šķembam ir gants sajaukta ar smilti un tad seko smalkgraudaina smilts.

Materiali segas konstrukcijai:

a)      segas būvei paredzēto materialu raksturotaji:

Seguma virskarta – blīvais a/b ABT-16, saistvielas marka BND 90/130 (C.4 tabula):

E_AB=3600 MPa (t=0^oC);

R_st.v=2,4 MPa (t=5^oC) – asfaltbetona stiepe;

E_AB=2400 MPa (t=10^oC) – segas elastīga ieliece;

E_AB=1200 MPa (t=20^oC) – smilts, grunts bīde;

Pamata augšēja karta – šķembas (sablīvētas, frakcionētas I stiprības klases šķembas no izturīgiem nogulumiežiem, sausas); E=350 MPa (C.10 tabula)

Pamata apakšēja karta – grants ar smilti, mitra E=130 MPa; j=42^o; c=0,025 (C.12 tabula)

b)      zemes daļas augšējas daļas mitruma un grunšu raksturotaji:

I apvidus mitrumtips (iepriekš noradīts, ka virsmas ūdeņu notece ir nodrošinata);

Zemes klatnes grunts – putekļains smilšmals E_gr=33,2 MPa; j_gr=13,4^o; c_gr=0,0106 MPa (šīs vērtības noteiktas izmantojot B.5 tabulu).

Ceļa segas aprēķins pēc pieļaujamas segas elastīgas ielieces

Segas ielieces aprēķins

d_el = 10 * p * D_d (1 - m ) / E_ekv.s.k (pēc 3.7.formulas), kur

p – gaisa spiediens automašīnas riepa, MPa;

D_d – braucošas automašīnas riteņa pēdas laukuma diametrs, cm;

m_ekv – Puasona koeficients (0,3).

d_el = 10 * 0,5 * 32(1 - 0,3²) / 79,15 = 1,84 mm

Pieļaujama segas ieliece V kategorijas autoceļiem ir d_{el. pieļ.}= 2 mm (skat. zem 3.7 formulas).

d_el < d_{el. pieļ}

1,839 < 2 mm Nosacījums izpildas

Vajadzīgais segas elastības modulis

E_vaj. = 10 * p * D_d * (1 - m ) / d_el MPa (3.8 formula)

E_vaj. = 10 * 0,5 * 32 * (1 - 0,3 ²) / 1,839 = 79,15 MPa

Elastīgas ielieces nosacījums

Ceļa sega atbilst drošuma un stiprības prasībam pēc elastīgas ielieces nosacījuma, ja

E_ekv. / E_vaj. k_n.st (3.11 formula)

E_ekv. – segas konstrukcijas ekvivalentais (kopējais) elastības modulis, MPa;

E_vaj. – vajadzīgais (normatīvais) segas konstrukcijas elastības modulis, MPa;

k_n.st – normētais stiprības koeficients (pēc 3.2 un 3.5 tabulas).

1

E_ekv. k_n,st* E_vaj.

79,15 49,85 [MPa]

Kopējais segas elastības modulis aprēķina pēc elastīgas ielieces ir mazaks par iepriekšnoteikto elastības moduli

Nosacījumi izpildas

E_vaj. 79,15 < 126,91 [MPa]

E_ekv. 49,86 < 79,15 [MPa]

Sekojoši E_vaj. = 125,65 MPa. Tagad var noteikt bituminizēto materialu un citu ceļa segas konstrukcijas veidojošo elementu materialu slaņu īpašības un atsevišķo slaņu biezumus.

Bituminizēto slaņu kopējam biezumam jabūt robežas no 6 līdz 8 cm (pēc 2.2 tabulas). Pieņem 6 cm.

Segas konstrukcijas un tas kartu ekvivalenta elastības moduļa aprēķins

Noskaidro, vai pieņemto materialu īpašības un to slaņu kopējais elastības modulis E_ekv. [MPa] būs lielaks vai vienads ar vajadzīgo elastības moduli E_vaj.= 125,65 MPa

E_ekv. E_vaj.

Segas slaņu ekvivalenta elastības moduļa noteikšana

Redzam, ka segas slaņu kopējais elastības modulis ne parak parsniedz vajadzīgo elastības moduli. Tatad E_ekv. ir nodrošinats – kopējais segas slaņu elastības modulis ir lielaks par vajadzīgo elastības moduli:

E_ekv. > E_vaj. 240 > 126,91 [MPa]

3.3.3.3. Elastīgas ielieces nosacījums

E_ekv. / E_vaj. k_n,st (3.11 formula)

240 / 126,91 = 1,89 1,89 > 0,63 Nosacījums izpildas

Ceļa segas aprēķins pēc pieļaujamas bīdes sprieguma gruntī

3.3.4.2. Ceļa segas šķērsprofils uzbēruma posmam

Blīvais ABT-16, saistvielas marka BND 90/130;

Sablīvētas frakcionētas I stiprības klases šķembas no izturīgiem nogulumiežiem;

Grants sajaukta ar smilti, k_f 1,0 m/dnn.

3.3.4.3. Bīdes stiprības nosacījums

k_bīd = T_p / T k_n,st (3.13 formula), kur:

T_p – pieļaujamais bīdes spriegums atkarība no saistes;

T – aktīvais spriegums gruntī no momentanas vai ilgstošas slodzes.

Aktīvais bīdes spriegums gruntī

T = t_as t_ss (3.14 formula), kur

t_as aktīvais bīdes spriegums no automašīnas slodzes;

t_ss – aktīvais bīdes spriegums no segas svara.

Nosaka attiecību E_vid / E_gr , kur

E_vid – segas vidējais elastības modulis (noteikts pēc 3.17 formulas);

E_gr – grunts elastības modulis atbilstoši īslaicīgai vai ilgstošai slodzei.

E_vid = (aE_i * h_i) ah_i (3.17 formula) 

Seguma virskarta – blīvais ABT-16 (h = 6 cm), saistvielas marka BND 90/130, E_AB=2400 MPa (t=20^oC) – smilts, grunts bīde

Pamata augšēja karta – šķembas (h=18 cm), E=350 MPa

Pamata apakšēja karta – grants ar smilti (h=20 cm), E=130 MPa

a h_i = 40 cm

E_vid = (2400 * 6+350 * 20 + 130 * 20) / 40 = 580,5 MPa

E_gr = 130 MPa

E_vid / E_gr

a h_i / D_d = 40 / 32 = 1,25 < 4

Aktīva bīdes sprieguma no automašīnu slodzes t_as noteikšanai izmanto 3.8. attēlu.

Putekļainas smilts raksturotaji:

E_gr=33,2 MPa j_gr=13,4^o; c_gr=0,0106 MPa

Pēc nomogrammas (pēc 3.8 attēla) nosaka automašīnas slodzes spiediena vienības p = 1 MPa izraisīto aktīvo bīdes spriegumu t_as divslaņu sistēmas apakšēja slanī

t_{as, 1}

Aktīvais bīdes spriegums, ko izraisa aprēķina automobiļa slodze

t_as = p * t_{as, 1} = 0,5 * 0,009 = 0,0045 MPa

3.3.4.5. Aktīva bīdes sprieguma no segas svara t_ss noteikšana

Segas svara izraisīto aktīvo bīdes sprieguma t_ss gruntī aprēķins (3.16.formula)

t_{ss, i} a h_i) (0,5 – 0,03 * j_gr) / 10000 MPa

t_{ss, i} = 40 (0,5 – 0,03 * 13,4) / 10000 = 0,00039 MPa

T = t_as t_ss = 0,0045 + 0,00039 = 0,00489 MPa

Pieļaujamais bīdes spriegums pamatnes gruntī (3.18 formula)

T_p = c_gr * K₁ * K₂ * K₃ , kur

c_gr – pamatnes grunts saiste aprēķina perioda, MPa;

K₂ – rezerves koeficients, kas novērtē grunts raksturotaju E, j, c neviendabīgumu, būvdarbu tehnoloģijas parkapumus un citus apstakļus (nosaka pēc 3.11 attēla);

K₃ – koeficients, kas novērtē saisties palielinašanos gruntij saķepot (vidēji rupja smilts – 7).

T_p = 0,0106 * 0,6 * 0,725 * 7 = 0,0322 MPa

Segas stiprība atkarība no grunts bīdes pretestības ir nodrošinata, ja izpildas nosacījums

k_bīd = T_p / T k_n.st

6.59 > 0,63 Nosacījums izpildas - grunts pretestība bīdei ir nodrošinata.

3.3.5.1. Seguma stiepes stiprības parbaude

3.3.5.2. Stiepes stiprības nosacījums

Segas stiprība ir nodrošinata, ja

R_stp / s_stp k_n,st (3.21 formula)

R_stp – pieļaujamais stiepes spriegums, MPa;

s_stp – lielakais stiepes spriegums parbaudamaja slanī, MPa.

Nosaka asfaltbetona slaņu paketes ekvivalento elastības moduli (3.39 punkts)

E_vid = (E₁ h₁) / h_AB = (2400 * 6) / 6 = 2400 MPa

Aprēķina attiecību

E_AB / E_{ekv.,pam (šķembas}

a h_i / D_d =

Tagad var noteikt stiepes spriegumu (pēc 3.13. attēla)

s_r,1

Lielakais stiepes spriegums (3.22 formula)

s_stp s_r,1 * p * K_r, kur

s_r,1 – stiepes liecē spriegums, ko izraisa spiediena vienība p = 1 MPa;

p – aprēķina spiediens uz segumu, MPa (pēc A 1.tabulas);

K_r – riteņa iedarbības koeficients.

s_stp= 1,7 * 0,5 * 0,85 = 0,72 MPa

3.3.5.3. Pieļaujamais stiepes spriegums

R_p = R_st.v (1 – t * n_R) K_m * K_nog (3.23a formula)

R_st.v – asfaltbetona vidēja stiepes pretestība, MPa (C.8 tabula);

t – normētas stiepes pretestības R_st.v novirze atkarība no segas drošuma līmeņa;

n_R – stiepes stiprības variacijas koeficients;

t * n_R (vērtības dotas tabula zem formulas)

K_m – stiepes stiprības samazinajuma koeficients atkarība no dabas apstakļu ietekmes;

K_nog – AB noguruma koeficients, kas novērtē joslas slogošanas intensitates ietekmi.

R_p= 2,4 * 0,87 * 0,9 * 1,2 = 2,255 MPa

Asfaltbetona stiepes stiprības koeficients (3.41 punkts [5])

k_stp = R_p / s_stp k_n,st

k_stp 3,13 > 0,63 Nosacījums izpildas

Pieņemtas asfaltbetona seguma pretestība stiepes spriegumiem ir nodrošinata.

3.3.6.1. Uzbēruma posma aprēķina rezultata iegūtas stiprības rezerves

E_ekv. / E_vaj. k_n.st

240 / 126,91 = 1,89 1,89 > 0,63 Nosacījums izpildas

3.3.6.2. Bīdes stiprības nosacījums

k_bīd = T_p / T k_n.st

6,59 > 0,63

Divslaņu sistēma: segas konstrukcija – segas konstrukcijas pamatne (putekļaina smilšmals).

3.3.6.3. Stiepes stiprības nosacījums

R_stp / s_stp k_n.st

k_stp 3,13 > 0,63

SECINAJUMS: Aprēķinatajai segai stiprības rezerves ir pietiekošas.

Darbu daudzumi aprēķinati programma Microsoft Exel pēc 10. att. dotas shēmas.

8. tabula

10. attēls

APRĒĶINU SHĒMA

2.4. Ietves segas konstrukcija

dolomīta šķembu pamats: No Pk 00+00 – 05+68 h vid. 14 cm,

No Pk 05+68 – 09+00 h vid. 15 cm,

vidēji rupja smilts, h = 3 cm,

vidēji rupja smilts, no Pk 05+68 – 09+00 h = 20 cm,

bruģakmens, h = 6 cm.

Pirms ietves seguma izbūves no Pk 00+00 – 05+68 tiek demontēts esošais asfaltbetona vai cementbetona platņu segums, bet no Pk 05+68 – 09+00 – tiek noņemta augu zeme.

No Pk 04+41 – 04+45 ceļa kreisaja pusē, gajēju drošībai, tiek izbūvēts bruģēts laukums. Ta darbu apjomi iekļauti darbu daudzumu kopsavilkuma. Ietves darbu daudzumus skat. 9. tab.

2.5. Virsūdens novade

Virsūdens novade projektēta, izmantojot ceļa garenprofila kritumu, ka arī projektētos šķērskritumus. Atsevišķos posmos, projektējot vienpusēju šķērskritumu, ir paredzēts ūdeni novadīt zaļa zona. Ir teritorijas, kur zaļaja zona ir projektētas lēzenas ieplakas. Lai novērstu vai mazinatu lietusūdens noplūšanu nobrauktuvēs, ir atsevišķam savienojuma ar ceļu ir projektētas pazeminatas betona apmales. Posma no Pk 04+00 līdz 04+66 un no Pk 04+66 līdz 06+00 virsūdens novadi paredzēts veikt uz projektēto savacējgūliju. No gūlijas ūdens tiek novadīts uz vietējo savacējrezervuaru zaļaja zona. Projekta (skatīt trases plana lapu GT-1-2) paredzēts pielietot firmas „Upanor” piedavatas sistēmas. skat 11.,12. att . Konsultējoties firmas „Uponor” specialistiem tika izvēlēta 300 litrus liela aka kurai paredzēti urbti caurumi, filtracijas nodrošinašanai. Ar Būvnieks saskaņojot ar pasūtītaju var pielietot citas, līdzvērtīgas. Ceļa segas konstrukcijas skatīt. rasējuma GT-3, pielietojumu rasējuma GT2.

11.attēls

Upanor infiltracijas aka

12.attēls

9. tabula

2.6. Demontējamas konstrukcijas

Atsevišķos ceļa trases posmos javeic asfaltbetona, betona apmaļu un platņu demontaža. Demontējamas konstrukcijas skat.10 tab. Pēc tehnisko noteikumu prasībam japaredz arī apakšzemes aku vaku un gūliju regulēšana skat.11. tab.

10. tabula

11. tabula

2.7. Komunikaciju parbūve

2.7.1. Telekomunikacijas

Projekta paredzēts SIA „Lattelekom” noradītajas vietas iebūvēt plastmasas caurules ar 110/100 mm diametru un demontēt telekomunikaciju sakaru līnijas, Tas skatīt rasējumos GT-1-1, GT-1-2, GT-1-3, GT-1-4 un Telekomunikaciju parbūves saraksta.

12. tabula

2.7.2. Elektrolīnijas

Projekta ir paredzēta atsevišķu elektrolīniju pacelšana virs brauktuves H>7m. Parbūves vietas skat GT-1.

2.7.3.Gaze

Saskaņa ar A/S „Latvijas Gaze” izsniegtajiem projektēšanas nosacījumiem no 09+10 – 23+66.99 ir paredzēta novietnes vieta ceļa josla iespējamajam perspektīvajam gazes vadam.

Esošajiem vidēja un zema spiediena gazes vadiem, vietas kur tie šķērso projektējamo ceļu, ir paradītas gazes vada caurules virsmas augstuma atzīmes, ka arī ceļa melnas un sarkanas augstuma atzīmes. Japaredz gazes vada armatūru regulēšana, skat 13. tab.

Perspektīva gazes vada novietni un esošo gazes vadu cauruļu augstuma atzīmes skatīt rasējumos GT-1-1, GT-1-2, GT-1-3, GT-1-4.

13. tabula

2.8. Makslīgas būves

Projektējama posma ceļu šķērso dzelzsbetona caurteka Pk 22+29 (d - 700 mm).

To paredzēts demontēt un izbūvēt jaunu plastmasas caurteku (d – 800 mm).

Caurtekas izbūves griezumu skatīt rasējuma lapa GT-4. Iebūves vietas un apjomus skat. rasējumu lapas GT-1-4, GT-2 un caurteku saraksta 14. tab.

14. tabula

Caurtekas parametru aprēķins.

Caurplūdes aprēķins:

Q_L% = 16.7 a_st F a g

Q_L% = 16.7 10^-5 10⁶ 0.014 = 0.805 (m³/s) 

g 10F = 1 / ⁴

Apzīmējumi:

Q_L% - caurplūdums ar parplūdes varbūtību

a_st – stundu ilga lietus intensitat maza baseina ar parsniegšanas varbūtību 3% koeficients a_st – 0.74 mm/min ( vadoties pēc SNIP noteiktajiem normatīviem).Lai mērvienības būtu SI sistēma, tad 0.74/60 10^-5 m/s.

a - noteces koeficients

g - baseina koeficients (ja F > 0.1 km², tad g aprēķina pēc formulas

g 10F)

F – baseina laukums ( šaja gadījuma 1.4 km², kas tika noteikti pēc apvidus kartes datora programma, skat 13. att.

Ņemot vēra caurplūdes nespēju nodrošinat caurplūdi esošaja situacija, caurteka daba ir 0.70, caurtekas optimalajam diametram ir jabūt 0.8 m.

13. attēls

2.9. Nobrauktuves

Nobrauktuves paredzētas izbūvēt esošajas vietas. Lai varētu nobrauktuvēm izbūvēt segas konstrukciju, atsevišķam ir paredzēta gultnes veidošana. Pieslēguma vietas - asfaltbetona frēzēšana. Pavisam jaizbūvē 56 nobrauktuves.

Nobrauktuvju izbūves vietas un darbu apjomus skat. rasējumu lapas GT-1-1, GT-1-2, GT-1-3, GT-1-4, GT-2, GT-5 nobrauktuvju izbūves darbu daudzumu saraksta. 15. tab.

15. tabula

2.10. Satiksmes organizēšana

Satiksmes organizēšanai projekta paredzēts uzstadīt ceļa zīmes. To uzstadīšana javeic saskaņa ar LVS 77:1996. prasībam, un plastmasas signalstabiņus, ka arī Pk 04+15 un Pk 04+60 paredzēti kombinētie aploces veida atrumvaļņi. skat plana un 16. tab., 14. att. Visa trases garuma jamarķē ass līnija. Brauktuves malu marķēšana nav paredzēta. Krasošanas procesa termoplastam japievieno stikla mikrolodītes vajadzīgaja apjoma no mikroplasta svara, lai nodrošinatu gaismas atstarošanu.

Horizontala apzīmējuma kalpošanas laiks nedrīkst būt mazaks par pieciem gadiem.

Darbu veikšanas vietas un apjomus skatīt rasējuma lapas GT-1-1, GT-1-2, GT-1-3, GT-1-4 un ceļazīmju un signalstabiņu saraksta. 17., 18., tab.

16. tabula

14.attēls

17., 18.,tabula

3. DARBA DROŠĪBAS, SATIKSMES DROŠĪBAS, VIDES AIZSARDZĪBAS PASAKUMI

3.1. Darba drošības un satiksmes drošības pasakumi.

Atrodoties objekta, obligati jalieto atstarojošas vestes, jalieto speciali apavi, darba cimdi un aizsargķiveres. Ja darbi saistīti ar putekļiem jalieto elpošanas organu aizsarglīdzekļus. Parbaudīt individualas aizsardzības līdzekļu esamību un darba kartību. Rūpīgi apskatīt darba vietu un planveidīgi organizēt darbus. Sagatavot darbam nepieciešamos aprīkojumu un instrumentus. Darbos būt uzmanīgiem, nenovērs uzmanību ar sarunam vai darbiem, kuri nav saistīti ar tieša vadītaja doto uzdevumu izpildi. Neieslēgt un neizslēgt iekartas un mašīnas bez darba vadītaja atļaujas. Nepieciešams ievērot ugunsdrošības pasakumus, apgadat objektu ar ugunsdzēšamajiem aparatiem. Ja citi darbinieki parkapj darba drošības noteikumus, jaatgadina viņiem par nepieciešamību tos ievērot.

3.1.1. Būvlaukuma sagatavošanas darbu organizacija.

Būvlaukuma darba vietu organizacijai jagarantē darba drošība darbiniekiem visos darba izpildes etapos. Izveidojot darba vietas, transporta ceļus, cilvēku parvietošanas ejas, būvlaukuma janoskaidro bīstamas zonas un javeic visi iespējamie procesi lai nepieļautu bīstamību garantētu darba drošību.

3.1.2. Prasības būvlaukuma tehnikai.

1) Bīstamo zonu un potencialo zonu noteikšana, to aizsargnožogojumi vai signalnožogojumi;

2) būvlaukuma teritorijas nožogojums, apgaismojums, elektrodrošības, sanitaras prasības;

3.1.3. Būvniecības mašīnu ekspluatacijas prasības.

1) Mašīnu pielietošana pēc to nozīmes, to uzturēšana darba kartība no darba aizsardzības viedokļa;

2) mašīnu ekspluatacijai, parvietošanai montažai un demontažai jabūt saskaņa ar darba drošības pasakumiem.

3.1.4. Transporta darbi.

Parvadajot būvniecības kravas, jaievēro ar drošības tehnikas noteikumi autotransporta un arī ceļu satiksmes noteikumus.

Stradniekiem būvdarbu vadītajam jabūt informētiem par darba drošības pasakumiem un noteikumiem stradajot ar tehniku

3.2. Vides aizsardzības pasakumi.

Būvprojekts ir izstradats ta, lai rekonstrukcijas darbi pēc iespējas mazak atstatu negatīvu ietekmi uz esošo vidi. Virsūdens novadei tiek izmantots reljefa kritums, projektētie šķērskritumi, ka arī tiek sakartota zaļa zona ieplakas veida. Projekta paredzēts maksimali maz nocirst esošos kokus, nocērtot tikai tos, kuri traucē paplašinat ceļu. Projektētas ceļa klatnes vēja un ūdens iedarbības erozijas novēršana tiek atrisinata, nostiprinot ceļa nomales ar granti un nogazes ar augu zemes slani, apsējot to ar zales sēklam. Demontētos betona konstrukciju materialus un nofrēzēto asfaltbetonu būvētajam ir jatransportē uz likumīgu novietošanas vietu. Lai nepieļautu vides piesarņojumu būvdarbu procesa, jaorganizē būvmašīnu izstradatas eļļas savakšanu. Degvielas uzpildes pistolēm jabūt aprīkotam ar sensoriem kuri nepieļauj degvielas noplūšanu uzpildes procesa. Būvmašīnu dzinēji jaregulē ta, lai samazinatu kaitīgo vielu – oglekļa, oksīda, slapekļa oksīdu un naftas ogļūdeņražu izdalīšanos. Sadzīves atkritumu savakšanai janovieto konteineri. Pabeidzot rekonstrukcijaas darbus jasakarto ceļam pieguloša daļa.

4. BŪVDARBU ORGANIZĒŠANA

Saskaņa ar būvnoteikumiem pirms būvdarbu uzsakšanas jasaņem būvatļauja. Par būvdarbu uzsakšanu jainformē visi komunikaciju īpašnieki, kuri ir saskaņojuši visas ieinteresētas organizacijas, noteikta kartība japieaicina to parstavji, ka arī jaizpilda attiecīgo organizaciju tehnisko noteikumu prasības.

4.1. Sagatavošanas darbi.

- koku un krūmu ciršana skat.19.tab. koku un krūmu ciršanas saraksta

- trases nospraušana un nostiprinašana,

- betona apmaļu un segumu demontaža,

- komunikaciju parbūve

- esoša asfaltbetona seguma frēzēšana

Trases nospraušanu veikt pēc dotajam koordinatēm LKS 92 TM sistēma (skatīt 4. tab. „Trases koordinatu nospraušanas saraksta”).

Demontētas betona apmales, cementbetona platnes un nofrēzēto asfaltbetonu jaaizved uz atbērtni un nojaukšanas darbu izpildes gaita skarta vide jaatjauno, nodrošinot tas sakotnējo funkciju izpildes iespējamību līdzvērtīga vai labaka kvalitatē. Skartajai teritorijai jabūt sakartotai un noplanētai.

19. tabula

4.2. Komunikaciju parbūve

Javeic saskaņa ar izstradato projektu un Latvijas būvnoteikumiem.

Kabeļu aizsardzības zona ( 2m ) rakšanas darbus veikt bez mehanismiem.

Pirms būvdarbu uzsakšanas izsaukt visu ieinteresēto organizaciju parstavjus, lai daba precizētu un nepieciešamības gadījuma koriģētu inženiertīklu izbūves vietas, informējot projekta autorus. Būvdarbu laika janodrošina esošo inženiertīklu aizsardzība un nostiprinašana.

Būvdarbus komunikaciju parbūvei izpildīt pirms zemes darbu uzsakšanas, bet pēc jaunas trases izspraušanas daba.

4.3. Caurteku izbūve

Izbūvējot plastmasas caurtekas, ievērot ražotajfirmu izbūves noteikumus. Un rasējumos paredzētos parametrus.

4.4. Zemes klatne un ceļa sega

Javeic zemes klatnes planēšana un profilēšana, izlīdzinot esošo klatni un izveidojot segas šķērskritumu. Nogažu slīpums > 1:1.5

Smilts drenējošais, izlīdzinošais slanis izbūvējams ( h 0-40 cm) bieza karta no vidēji rupjas smilts ar Kf >1m/dnn. Drenējoša slaņa iestrade un blīvēšana javeic pa kartam, nepieciešamības gadījumos, lai labak sablīvētu, jalaista ar ūdeni. Šķērskritums tads pats ka segai.

Dolomīta šķembu pamata materialam un iestradei ir jaatbilst noteikumu „ROAD 94” 5.nodaļas prasībam.

Asfaltbetona seguma kartu materialam un iestradei ir jaatbilst „ROAD 94” 6.nodaļas prasībam.

4.5. Aprīkojums

Pēc iepriekš minēto darbu nobeigšanas javeic nogažu planēšana un nostiprinašanas darbi, jauzstada ceļa zīmes un signalstabiņi, ka arī jasakarto pietrasēs josla.

Būvorganizacijai, veicot ceļa izbūves darbus, janodrošina satiksmes caurbraukšana pa būves laiku, aprīkojot darba vietas ar ceļa zīmēm un citiem satiksmes organizēšanas līdzekļiem, ko nosaka „Noteikumi par darba vietas aprīkošanu uz Latvijas Republikas ceļiem un ielam” (Nr. 421 no 2001. gada 2. oktobra) prasībam.

5.GALVENIE BŪVMATERIALI APRĪKOJUMS

Asfaltbetons ABT 16 - atbilstoši ROAD 94 6. nodaļas prasībam,

• Dolomīta šķembas - atbilstoši ROAD 94 5.nodaļas 5.5. UN 5.6. prasībam,
• Grants maisījums - atbilstoši ROAD 94 5.nodaļas 5.4. prasībam,
• Smilts – filtrējoša vidēji rupja smilts Kf >1m/dnn,
• Plastmasas caurtekas – ražotas UPONOR vai analogas,
• Ģeotekstils Polyfelt TS 40 vai analogs,
• Betona apmales BR 100.30.15, BR 100.22.15, BR 100.30/22.15, BR 100.20.8,
• Bruģakmens T6

6. SATIKSMES ORGANIZĒŠANA BŪVDARBU LAIKA

Satiksmes organizacija būvdarbu laika paredzēta organizēt pēc LR Satiksmes ministrijas 1997.gada 15. decembra noteikumiem Nr. 40. , kuri izdoti saskaņa ar Ceļu satiksmes likuma 4., 38., 42., pantu. Satiksme organizacijas shēmas skatīt zemak.

15. attēls

7.DARBUDAUDZUMSKOPSAVILKUMS

17.tabula