Tehniskie sasniegumi

Tehniskie sasniegumi.

Apûdeòõšanas (irigacijas) sistçmas.

Gan çìiptieši, gan šumeri un citas Divupes tautas bija praktiski ïaudis, kas lielu uzmanîbu veltîja vides specifisko problçmu risinašanai.

Irigacijas sistçmas.

Çìiptç tika izgudrotas dažadas apûdeòošanas un ûdens regulçšanas ierîces. Tas veidoja veselu sistçmu, kas pa lieliem un maziem kanaliem novadîja ûdeni no upes talak tuksnešos, kur neaizsniedzas Nîlas uzplûdi. Dambji norobežoja dažadas ûdenskratuves un noderçja ka ceïi, pa kuriem parvietoties plûdu laika. To malas apstadîja ar kokiem un krûmiem. Dažas vietas nosusinaja purvus, ar gravju palîdzîbu ûdeni novadîja uz darziem un laukiem. Raka arî akas un ierîkoja dîíus.

Savukart Divupç, lai varçtu apstradat purvainos lîdzenumus, bija jarok kanali, liekais ûdens janovada no laukiem un jasaglaba sausajam periodam.

Çìiptieši izveidoja daïçji makslîgu (ar kanalu) ûdensceïu no Nîlas cauri Arabijas tuksnesim uz Sarkano jûru.

Çìiptç Faijûma oaze jeb „Ezera zeme” (120 km uz DR no Memfisas) – plaša, auglîga teritorija kadreizçjo purvu vieta. Oazç 30km garš aizsprosts aizturçja Nîlas ûdeòus un apûdeòoja 680 kv.km, veidojot makslîgo ûdenskratuvi – Meridas ezeru, kas atradas oazes centra milzu dambja norobežots.

Šadufa – Çìiptç izgudrota darzu laistama ierîce (koka staba iestiprinatu sviru ar smeïamu trauku viena un atsvaru otra gala). Vçlak izgudroja arî ûdens smeïamo riteni ar piestiprinatiem kausiem, kuru grieza vçrši. Šadas ierîce Çìiptç lieto arî mûsdienas.

Monuentala arhitektûra.

Galvenais celtniecîbas materials

Çìiptç – akmens

Divupç – mals.

Monumentalas arhitektûras galvenas celtnes bija:

Ø    Tempïi;

Ø    Kapenes (Çìiptç – piramîdas);

Ø    Pilis;

Ø    Nocietinajumu bûves;

Ø    Noliktavas.

Çìiptes arhitektûra

Vairums iedzîvotaju Çìiptç dzîvoja pilsçtas, kuras bija stipri nocietinatas. Çìiptes pilsçtas dižciltîgo ïaužu apdzîvota daïa nošíîras no amatnieku un tirgotaju rajoniem. Zemkopji dzîvoja nelielos ciematos, bet lielajiem zemes îpašniekiem bija lepnas muižas.

Piramîdas. Çìiptieši domaja, ka pçc naves cilvçks turpina dzîvot, tikai cita pasaulç. Tadçï visu dzîves laiku viòi gatavojas pçcnaves dzîvei.

Ap 3000.g.p.m.ç. ietekmîgakie augstakas kartas çìiptieši savus mirušos saka apglabat speciali bûvçtas kapençs jeb mastabas (trapeces formas). Mastabas sakuma glabaja arî valdniekus, bet vçlak tikai augstmaòus. To virszemes daïai bija taisnstûra pamatne un sienas ar slîpumu centra virziena. Pazemç atradas apbedîšanas telpa. Kad mastabas saka bûvçt citu virs citas, izveidojas pakapienveida piramîdas. Vçlak jau saka bûvçt piramîdas ar taisnam sienam, kuras atgadinaja trijstûrus.

Visas lietas faraoni uzsvçra, ka viòi ir izcili un atšíirîgi no parastajiem çìiptiešiem. Viòi pavçlçja pavalstniekiem celt milzu kapenes – piramîdas. Trîs pašas ievçrojamakas piramîdas tika uzceltas Nîlas krasta, Memfisas tuvuma. Tas bija IV dinastijas valdnieku Heopsa, Hefrena un Mikerina piramîdas, ko sauc par Gîzas piramîdam

Vislielaka piramîda uzcelta ap 2500.g.p.m.ç. faraonam Heopsam. Tas augstums ir gandrîz 147m, apkartmçrs – aptuveni 1km, un tas celšana izmantoti apmçram 2 miljoni akmens bluíu, kuriem katra svars ir aptuveni 2,5t, tur vienlaicîgi nodarbinaja aptuveni 100 000 cilvçku. Piramîdu bûvçja aptuveni 30 gadus.

Vecaka monumentala akmens bûve pasaulç ir Çìiptes III dinastijas valdnieka Džosera sešpakapju piramîda Sakara. Šîs piramîda arhitekts bija Imhoteps. Piramîdai apkart ir bûvju komplekss, kura ietilpst tempïi un citas celtnes. Zem piramîdas ir faraona kapenes.

Piramîdu cçlaji bija Çìiptes zemnieki, ko nodarbinaja pçc zemes darbu pabeigšanas. Darbi bieži turpinajas visu faraona dzîves laiku, tas prasîja daudz pûïu, tadçï turpmak piramîdas vairs necçla, bet aptuveni no 2.gt.p.m.ç. faraonu pçcnaves mîtnes iekala klintîs. Ta veidojas Valdnieku ieleja – faraonu apbedîjuma vieta netalu no Tçbam Augšçìiptç. Te izveidojas milzîga „mirušo pilsçta”.

Piramîdu tuvuma atradas sfinksas – no vienas klints izcirstas lauvas statujas ar cilvçka galvu. Iespçjams, çìiptieši gribçja, lai sfinksas sargatu mirušo valdnieku mieru. Lielaka sfinksa, kas sasniedz 20m augstumu, atrodas pie faraona Hefrena piramîdas.

Senie tçlnieki no milzîgiem akmens bluíiem izkala dievu un valdnieku atveidus – statujas. Dažas faraonu statujas sasniedza vairaku metru augstumu. Tempïus un kapenes greznoja nelielas statujas, galvenokart dievu attçli, ka arî miruša un viòa piederîgo atveidojumi.

Tempïi. Tempïu celtniecîba savus ziedu laikus sasniedza Jaunas valsts laika. Šajos tempïos bija apgleznotas sienas, daudz zaïu un bagatîgi izrotatas statujas. Par ievçrojamakajiem tempïiem atzîst Karnakas un Luksoras tempïus. Tempïi tika izmantoti arî ka sava veida patversme, kur bada gados edzîvotaji mçdza atdot par stradniekiem savus bçrnus.

Divupes pilsçtu arhitektûra.

Divupes pilsçtas tika bûvçtas uz pakalniem, bet, ja tadu nebija, tad uz makslîgi veidotiem zemes uzbçrumiem. Un çkas lielakoties tika bûvçtas no mala íieìeïiem.

Zikurati. Divupç pilsçtas centra visaugstakaja vieta atradas milzîgs templis, kas veltîts pilsçtas galvenajam dievam. Šais vairakstavju tempïos (zikuratos) katrs nakošais stavs bija mazaks par iepriekšçjo, tadçï tiem bija pakapju forma. Paša augšçja stava atradas dieva mîtne, kur drîkstçja ieiet tikai augstakie priesteri. Uz augšçjo stavu veda gar zikurata arçjam malam izbûvçtas kapnes. Zikurata pakajç izveidojas priesteru majokïi un svçtnîcas.

Valdnieku pils Netalu no zikurata atradas valdnieka pils. Ta bija milzîga, grezna celtne ar duadzam plašam telpam. Zikurati un pilis bija izgreznotas ar dažadu dievîbu, dzîvnieku un nezvçru tçliem, kuri bija izcirsti no akmens bluíiem. Sienas klaja bareljefi – akmens plaksnes ar iekaltiem attçliem, kas attçloja valdnieku varoòdarbus.

Pilsçtas izvietojums Apkart pilij un zikuratam izvietojas dižciltîgo majokïi, valsts parvaldes çkas, partikas un ieroèu noliktavas. Ielas bûvçja taisnas un platas, vietam pat bruìçtas ar akmeòiem. Visu pilsçtas centralo daïu parasti apjoza mûra valnis. Parçja pilsçtas daïa dzîvoja turîgakie zemes îpašnieki un atradas amatnieku majokïi, darbnîcas, tirgotaju mîtnes un preèu noliktavas. Visu pilsçtu aptvçra viens vai vairaki mûra vaïòi, kas bija 10 – 20m augsti un 3 – 8m plati. Aiz vaïòiem tika rakti dziïi kanali, kurus piepildîja ar ûdeni. Vaïòos atradas vairaki varti, kuri tika rûpîgi apsargati. Arpus pilsçtas mûriem atradas vienkaršo zemkopju un vergu majokïi – parastas niedru un mala bûdiòas. Pilsçtas tika ierîkoti ûdensvadi iedzîvotaju apgadei ar ûdeni. Daudzas Divupes pilsçtas bija ierîkota arî kanalizacija.

Dažas no senas Mezopotamijas bûvçm uzskatamas par celtniecîbas brînumiem. Tads bija Babilonas zikurats – ta septiòi stavi slçjas 90m augstuma (Bîbelç minçtais Babeles tornis). Neaprakstami varenas un krašòas celtnes bija arî Asîrijas valdnieka Sinaheriba pils Nînivç un valdnieka Nebukadnecara pils Babilona.

Babilona atradas arî ta dçvçtie Semiramîdas gaisa darzi – uz augstiem velvçtiem balstiem uzbûvçtas platformas, uz kuram uzbçrta zeme un sastadîti koki un puíes. Ûdeni darziem pievadîja sarežìîta kanalu sistçma. Valdnieks gaisa darzus ir licis ierîkot, lai iepriecinatu savu sievu Semiramîdu, kuras dzimtene ir bijusi kalnu un mežu novada. Lîdzîgi gaisa darzi, tikai mazaki, ir bijuši arî citas pilsçtas.