Visparīgie būvnoteikumi

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

4/1/1997 Noteikumi nr. 112

Visparīgie būvnoteikumi

Ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 2004.gada 20.aprīlim

(prot. nr. 17  1.§)

Izdoti saskaņa ar

Būvniecības likuma

 2.panta ceturto daļu

1. Noteikumos lietotie termini

1. Būvobjekts - jaunbūve, ka arī renovējama, restaurējama, rekonstruējama vai remontējama ēka vai cita būve vai ēku un citu būvju kopums ar tam piederošo teritoriju, palīgbūvēm un būviekartam.

2. Būvdarbu partraukšana - būvdarbu apstadinašana saskaņa ar lēmumu par būvdarbu partraukšanu.

3. Būvdarbu uzsakšana - akceptēta būvprojekta īstenošana būvlaukuma pēc būvatļaujas saņemšanas, ko atzīmē ar pirmo ierakstu būvdarbu žurnala.

4. Būves karta - būvprojekta noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatacija neatkarīgi no citam būves daļam.

5. Būves konservacija - pasakumi būvē, kas novērš tas konstrukciju bojašanos, sabrukumu vai nonakšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstama stavoklī.

6. Būves mets - brīvas formas pirmsprojekta materials, kas uzskatami ilustrē būvniecības ieceri.

7. Būvlaukums - atbilstoši būvprojektam daba nosprausta teritorija, kura notiek būvdarbi.

8. Būvobjekta ģeneralplans - uz topografiska plana pamatnes izstradats projektējamas teritorijas visparīgais plans būvprojekta sastava ar būvju, labiekartojuma elementu un inženierkomunikaciju izvietojumu.

9. Būvprojekta akcepts – rakstisks lēmums uzskatīt būvprojektu par pie­ņemtu, ko izdevusi būvvalde vai cita institūcija Būvniecības likuma 6.panta noteiktaja kartība.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

10. Būvprojekta autors - sertificēta fiziska persona vai licencēta juridiska persona, kas atbilstoši projektēšanas uzdevumam izstradajusi pasūtītaja akceptētu būves pamatideju.

(Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

12. Darbuzņēmējs - fiziska vai juridiska persona, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, par pasūtītaja vai būvuzņēmēja līdzekļiem veic atsevišķus būvdarbus vai to kopumu.

13. Galvenais būvuzņēmējs - būvuzņēmējs, kas piesaista citus būvuzņēmējus vai darbuzņēmēju, noslēdzot attiecīgus līgumus, un ir atbildīgs par visiem būvdarbiem kopuma.

(Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

15. Īslaicīgas lietošanas būve – būve, kuras ekspluatacijas laiks nav ilgaks par pieciem gadiem un kas janojauc līdz minēta termiņa beigam.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

16. Mazēka – vienstava ēka, kuras apbūves laukums nav lielaks par 25 m².

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

17. Pagaidu būve - būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas janojauc pirms būvobjekta nodošanas ekspluatacija (par pagaidu būvēm netiek uzskatītas īslaicīgas lietošanas būves).

18. Pasūtītajs - nekustama īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotajs vai to pilnvarota persona (projekta vadītajs), kuras uzdevuma, pamatojoties uz līgumu, būvuzņēmējs veic būvdarbus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

19. Planošanas un arhitektūras uzdevums - būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats būvprojekta izstradašanai un kura noteiktas prasības zemes gabala planojumam un apbūvei.

20. Projektētajs - sertificēta fiziska persona vai licencēta juridiska persona, kas, pamatojoties uz pasūtītaja akceptētu būves pamatideju, ka arī saskaņa ar noslēgto līgumu izstrada būvprojektu vai ta daļu.

21. Rekonstrukcija - būves parbūve, izmainot tas apjomu un izmainot vai saglabajot tas funkcijas.

22. Renovacija - būves remonts (kapitalais remonts), kas tiek veikts, lai to atjaunotu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, ka arī mērķtiecīgu funkcionalu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, neizmainot tas apjomu.

23. Restauracija - būves vēsturiska veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskas informacijas zinatnisku izpēti.

24. Segtie darbi - būvdarbi, kuru apjoma un kvalitates kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasakumiem vai papildu darba, ka arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas.

(Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

25.¹ Nulles cikls – ēkas pazemes daļa un virszemes daļa līdz ēkas nosacītas nulles (pirma stava grīdas) līmeņa atzīmei.

(MK 20.04.2004. noteikumu nr.321 redakcija)

2. Visparīgie jautajumi

26. Šie noteikumi nosaka prasības visu veidu būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstradašanai un būvdarbu veikšanai, ka arī minēto procesu norises kartību. Šie noteikumi neattiecas uz Latvijas Republikas diplomatisko un konsularo parstavniecību teritorijam arvalstīs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.05.2000. noteikumiem nr.162, kas stajas spēka no 06.05.2000.)

26.¹ Šie noteikumi piemērojami Būvniecības likuma 6.panta noteiktajam būvēm, ciktal Ministru kabinets nav noteicis tam īpašu būvniecības procesa kartību.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

27. Pirms būvniecības uzsakšanas (arī tadu būvju būvniecības uzsak­šanas, kuram Ministru kabinets ir noteicis īpašu būvniecības procesa kartību saskaņa ar Būvniecības likuma 6.pantu) būvniecības dalībnieki veic darba aizsardzības pasakumus un iekarto darba vietas saskaņa ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

(Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

29. Būvniecības dalībnieku atbildību par būvdarbu un ekspluatacija nododamo objektu kvalitati nosaka Latvijas administratīvo parkapumu kodekss.

(Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

3. Būvprojektēšanas sagatavošana

3.1. Būvniecības iesniegums - uzskaites karte

31. Būvniecību var ierosinat nekustama īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotajs vai to pilnvarota persona (projekta vadītajs). Uz pilnvaroto personu (projekta vadītaju) attiecas visi šajos noteikumos noteiktie pasūtītaja pienakumi, tiesības un atbildība.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

32. Būvniecības ierosinatajs iesniedz attiecīgas administratīvas teritorijas būvvaldē būvniecības iesniegumu - uzskaites karti.

33. Būvniecības iesnieguma - uzskaites kartes veidlapa (1.pielikums) ir vienota visam būvvaldēm.

34. Būvniecības iesniegums - uzskaites karte iesniedzama arī tad, ja iepriekš ir izstradats būves mets vai ir nepieciešamie tehniskie noteikumi inženierkomunikaciju pieslēgšanai.

3.2. Būvniecības iesnieguma - uzskaites kartes izskatīšanas kartība

35. Būvniecības iesniegumu - uzskaites karti būvvalde reģistrē, izskata un 14 dienu laika no tas reģistracijas dienas sniedz rakstisku atzinumu par būvniecības iesnieguma - uzskaites kartē minētas būvniecības atbilstību ģeneralplanam, apbūves noteikumiem un detalplanojumam vai sniedz motivētu atteikumu, izņemot gadījumus, ja saskaņa ar Būvniecības likuma 12.pantu nepieciešama būvniecības publiska apspriešana. Atzinuma (ja nav detalplanojuma) var noteikt papildu nosacījumus.

36. Ja pašvaldība nav būvvaldes, šo noteikumu 35.punkta noteiktas tiesības tiek deleģētas būvvaldei, kuru vairakas pašvaldības var izveidot saskaņa ar savstarpēju vienošanos (līgumu).

37. Ja būvprojektu izstrada tikai interjeram, neizmainot nesošo būvkonstrukciju noturību, vai iekšējam parplanojumam un netiek skartas kadas trešas personas īpašuma tiesības vai intereses, šo noteikumu 32.punkta minētais būvniecības iesniegums - uzskaites karte nav nepieciešama.

38. Ja no būvvaldes saņemts atteikums, būvniecības ierosinatajs ir tiesīgs lūgt attiecīgo pašvaldību parskatīt būvvaldes lēmumu. Ja būvniecības ierosinataju neapmierina pašvaldības lēmums, to var iesniegt izskatīšanai tiesa.

39. Ja būvvaldes atzinums ir pozitīvs, ta izsniedz būvniecības iesnieguma — uzskaites kartes iesniedzējam planošanas un arhitektūras uzdevumu (2.pielikums).

(2000.gada 2.maija MK noteikumu nr.162 redakcija, kas stajas spēka no 06.05.2000.)

39.¹ Būvvalde planošanas un arhitektūras uzdevuma atbilstoši Latvijas būvnormatīviem nosaka vides pieejamības prasības (arī skaņas un vizualas informacijas nodrošinajuma līmeni):

39.¹ 1. ēku un būvju teritoriju labiekartojumam, piebraucamajiem ceļiem, ielam, ietvēm, gajēju celiņiem un gajēju parejam, īpaši attiecība uz iespēju parvietoties no viena augstuma līmeņa uz citu un orientēties apbūvētaja vidē; 

39.¹ 2. ieejam ēkas un būvēs, īpaši attiecība uz iespēju parvietoties no viena augstuma līmeņa uz citu;

39.¹ 3. iekštelpam, īpaši attiecība uz iespēju parvietoties no viena augstuma līmeņa uz citu;

39.¹ 4. iekštelpu iekartojumam, īpaši invalīdiem paredzētajam sanitari tehniskajam telpam, ka arī gaiteņiem un evakuacijas ceļiem.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

40. Pozitīvs būvvaldes atzinums ir pamats būvprojektēšanas veikšanai, bet nedod tiesības uzsakt būvdarbus.

3.3. Būvprojektēšanas sagatavošana

41. Lai uzsaktu būvprojektēšanu, nepieciešami šadi dokumenti:

41.1. situacijas plans mēroga M 1:2000 — 1:10000;

41.2. zemes gabala topografiskais plans mēroga M 1:500 — 1:1000;

41.3. būves inventarizacijas lieta, ja būvprojektu izstrada esošai būvei;

41.4. planošanas un arhitektūras uzdevums;

41.5. citi būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti, ja to nosaka Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņa ar Būvniecības likuma 6.pantu.

(2000.gada 2.maija MK noteikumu nr.162 redakcija ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

42. Šo noteikumu 41.1., 41.4. un 41.5.apakšpunkta, ka arī 2.pielikuma 3. un 4.nodaļa minētos dokumentus valsts vai pašvaldību attiecīgas institūcijas un inženierkomunikaciju īpašnieki sagatavo un izsniedz 20 darbdienu laika pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas dienas.

(2000.gada 2.maija MK noteikumu nr.162 redakcija, kas stajas spēka no 06.05.2000.)

43. Tehniskajos un īpašajos noteikumos izsniedzējs savas kompetences ietvaros nosaka konkrētas prasības. Inženierkomunikaciju īpašnieks vai to likumīgais lietotajs tehniskajos noteikumos nosaka arī izdevumus par pieslēgšanos inženierkomunikacijam vai inženierkomunikaciju pilnveidošanu. Minēto izdevumu apmēru nedrīkst noteikt lielaku par tehnisko noteikumu izpildei nepieciešamajam izmaksam.

(2000.gada 2.maija MK noteikumu nr.162 redakcija, kas stajas spēka no 06.05.2000.)

44. Par šo noteikumu 42.punkta minēto dokumentu sagatavošanu un izdošanu attiecīgas valsts vai pašvaldību institūcijas iekasē samaksu, kura nedrīkst būt lielaka par šo noteikumu 9.pielikuma noteikto.

(2000.gada 2.maija MK noteikumu nr.162 redakcija, kas stajas spēka no 06.05.2000.)

45. Pasūtītaja un projektētaja līguma par būvprojekta izstradašanu norada, kura no pusēm uzņemas veikt būvprojektēšanas sagatavošanas darbus (piemēram, zemes gabala topografisko uzmērīšanu, ģeotehnisko izpēti - būves pamatnes grunts un ģeoloģiskas vides stiprības, deformacijas un korozijas īpašību un to mijiedarbības ar pamatiem noteikšanu un prognozēšanu katrai projektēšanas stadijai nepieciešamaja apjoma, esošo ēku tehnisko apsekošanu, inventarizaciju). Ja to uzņemas projektētajs, ar attiecīgajiem darbiem saistītie izdevumi jaieskaita līgumcena.

46. Būvprojektēšanai nepieciešamos dokumentus saņem pasūtītajs vai ta pilnvarota persona. Pasūtītajs var pieprasīt, lai par attiecīgu samaksu (saskaņa ar 9.pielikumu) būvvalde 30 darbdienu laika pieprasa no attiecīgajam institūcijam, ka arī apkopo un izsniedz kopa ar planošanas un arhitektūras uzdevumu šo noteikumu 41.1. un 41.5.apakšpunkta, ka arī 2.pielikuma 3. un 4.nodaļa minētos dokumentus.

(2000.gada 2.maija MK noteikumu nr.162 redakcija, kas stajas spēka no 06.05.2000.)

3.4. Pasūtītaja tiesības un pienakumi

47. Pasūtītajs ir tiesīgs iepazīties ar vietējas pašvaldības teritorijas planojumu, apbūves noteikumiem vai detalplanojumu, saņemt būvvaldē attiecīgus dokumentus un informaciju par prasībam un ierobežojumiem, kas attiecas uz pasūtītaja īpašuma vai valdījuma esošo būvniecībai paredzēto zemes gabalu.

(MK 20.04.2004. noteikumu nr.321 redakcija)

(Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

49. Būvprojektēšanas sagatavošanas darbu noslēguma pasūtītajs rīko būvprojektēšanas izsoli vai izsludina konkursu saskaņa ar Ministru kabineta noteikumiem par kartību, kada organizējami būvprojektu un teritori­jas planošanas projektu skiču konkursi, un normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību pasūtījumiem, ja būvniecības finansēšana pilnība vai daļēji paredzama no valsts vai pašvaldību budžeta.

3.5. Valsts un pašvaldību institūciju tiesības un pienakumi

50. Saskaņa ar Būvniecības likuma 12.pantu pašvaldība ir tiesīga pagarinat atzinuma vai atteikuma par būvniecības ieceri izsniegšanas termiņu uz publiskas apspriešanas laiku, bet ne ilgaku par trīs mēnešiem.

51. Pēc būvniecības iesnieguma - uzskaites kartes izskatīšanas būvvalde atzinuma vai planošanas un arhitektūras uzdevuma var noteikt, cik būvprojektēšanas stadijas būvprojekts izstradajams.

52. Būvvaldes pienakums ir savlaicīgi izsniegt šo noteikumu 35.punkta minēto atzinumu vai motivētu atteikumu, ka arī šo noteikumu 39.punkta minētaja planošanas un arhitektūras uzdevuma noradīt nepieciešamos tehniskos noteikumus un citus dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.05.2000. noteikumiem nr.162, kas stajas spēka no 06.05.2000.)

53. Attiecīgo valsts un pašvaldības institūciju pienakums ir izsniegt pasūtītaja vai būvvaldes pieprasītos dokumentus un informaciju, kas attiecas uz būvniecības iesnieguma - uzskaites kartē noradīto zemes gabalu vai uz ta esošo būvi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.05.2000. noteikumiem nr.162, kas stajas spēka no 06.05.2000.)

3.6. Projektēšanas uzdevums

54. Projektēšanas uzdevums ir būvprojektēšanas līguma neatņemama sastavdaļa, ko sastada un paraksta pasūtītajs un projektētajs.

55. Projektēšanas uzdevuma norada projektējamas būves galvenas funkcijas un parametrus, terito­rijas planojuma un inženierkomunikaciju projektēšanas prasības, ka arī to, cik būvprojektēšanas stadijas izstradajams būvprojekts. Ja nepieciešams, noradami īpašie nosacījumi (piemēram, vēlamas būvkonstrukcijas un materiali, tehnoloģija).

56. Projektēšanas uzdevuma prasības, būvprojekta stadiju skaitu un sa­stavu būvēm, kuram Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kartību saskaņa ar Būvniecības likuma 6.pantu, nosaka atbilstoši būvnoteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas regulē būvniecību.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

57. Ja būvniecības iecere, būvniecības finansējums vai citi nosacījumi paredz būvobjekta nodošanu ekspluatacija pa būves kartam, projektēšanas uzdevuma norada katru nododamo būvkompleksu (būvobjektu vai ta daļu, kas noteikta būvprojekta ietvaros, lai nodrošinatu paredzēto būves daļu (jaudu) nodošanu ekspluatacija pa būves kartam) un to būvniecības secību.

4. Būvprojektēšana

4.1. Būvprojekta izstradašana

58. Būvprojektu izstrada jaunbūvēm (no jauna būvējamam būvēm atbilstoši būvprojektam) un esošo būvju renovacijai, rekonstrukcijai un restauracijai, ka arī inženierkomunikacijam, ceļiem un tiltiem, teritoriju labiekartošanai (ceļu un laukumu, celiņu, trotuaru, mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekartu, vizualas informacijas un labiekartošanas elementu ierīkošanai atbilstoši būvprojektam), apzaļumošanai, rekultivacijai, melioracijai, ka arī jebkuriem būvdarbiem būvēs un teritorijas, kas ir valsts aizsargajamie kultūras pieminekļi un to aizsar­dzības zona esošas būves un ainavas elementi.

58.¹ Eiropas Savienības dalībvalstu nacionalo standartu un būvnormatīvu tehnisko prasību piemērošana tam būvkonstrukcijam, kuru būvprojektēšanu nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai Eiropas Standartizacijas organizacijas standarti, atļauta, ja tas paredzēts būvprojektēšanas līguma.

(MK 20.04.2004. noteikumu nr.321 redakcija)

58.² Eiropas Savienības dalībvalstu nacionalo standartu un būvnormatīvu tehnisko prasību piemērošanu saskaņo ar pašvaldības būvvaldi. Nav pieļaujama vienlaikus vairaku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionalo standartu vai būvnormatīvu piemērošana viena konstruktīva elementa vai vienas inženiertehniskas sistēmas projektēšana viena objekta būvprojekta.

(MK 20.04.2004. noteikumu nr.321 redakcija)

58.³ Par Eiropas Savienības dalībvalstu nacionalo standartu un būvnormatīvu tehnisko prasību piemērošanas pareizību atbild būvprojekta autors. Būvprojekta autors ir atbildīgs par Latvijas būvnormatīvu un Eiropas Savienības dalībvalstu nacionalo standartu un būvnormatīvu saskaņotu piemērošanu.

(MK 20.04.2004. noteikumu nr.321 redakcija)

58.⁴ Ja būvprojekta piemērotas Eiropas Savienības dalībvalstu nacionalo standartu un būvnormatīvu tehniskas prasības, būvprojekta autors ar parakstu būvprojekta titullapa apliecina, ka ievērotas šo noteikumu 58.² un 58.³ punkta noteiktas prasības.

(MK 20.04.2004. noteikumu nr.321 redakcija)

59. Būvprojektus, kuru izstradi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorija vismaz 40 procentu apmēra finansē starptautiskas finanšu institūcijas, Eiropas savienība vai tas dalībvalstis (ja attiecīgas investīcijas nav jaatmaksa), var izstradat, piemērojot investētaja būvnormatīvus, ja tie nav pretruna ar Eiropas standartizacijas organizacijas standartiem. Uz minētajiem būvprojektiem un to īstenošanu attiecas parējas Būvniecības likuma un šajos noteikumos noteiktas prasības.

60. Latvijas Republikas teritorija būvprojektus izstrada latviešu valoda. Pēc pasūtītaja vēlēšanas būvprojekta tekstualo daļu var tulkot svešvaloda. Šo noteikumu 59.punkta minētajos gadījumos svešvaloda izstradata būvprojekta tekstuala daļa tulkojama latviešu valoda.

61. Būves fiksacijas projekts - esošas būves stavokli raksturojošs uzmērījumu dokumentējums - izstradajams, ja būves nojaukšanas atļauja to pieprasa būvvalde, valsts būvinspekcija vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

62. Būvprojekts nav nepieciešams:

62.1. pagaidu būvei, ja tas apjoms, būvvieta un nojaukšanas termiņš saskaņots būvvaldē;

62.2. mazēkai lauku apvidū, ja tas apjoms un būvvieta saskaņota būvvaldē;

62.3. sezonas būvēm – nekapitalam, galvenokart lauksaimniecība izman­tojamam būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

4.2. Būvprojektēšanas prakses un vadīšanas tiesības

63. Patstavīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajam personam, ja tas ir saņēmušas nozares profesionalas savienības izdotu Ekonomikas  ministrija reģistrētu sertifikatu attiecīgaja būvprojektēšanas darbu veida, ka arī juridiskajam personam, ja tas ir saņēmušas Ekonomikas ministrijas izdotu licenci uzņēmējdarbības veikšanai būvniecība.

(2003.gada 1.aprīļa MK noteikumu nr.140 redakcija, kas stajas spēka no 05.04.2003.)

64. Ja persona nav tiesīga patstavīgi izstradat būvprojektu saskaņa ar Būvniecības likuma 8. un 10.pantu, ta var izstradat būvprojektu tadas personas vadība, kas ir tiesīga patstavīgi izstradat būvprojektu. Minētaja gadījuma būvprojektu paraksta persona, kuras vadība būvprojekts ir izstradats.

(MK 20.04.2004. noteikumu nr.321 redakcija)

4.3. Atbildība par būvprojektu

65. Ja pasūtītajs slēdz līgumu par būvprojektēšanu:

65.1. ar vairakiem projektētajiem, attiecīgajos līgumos noradams atbildīgais projektētajs, kas vada projektēšanu un ir atbildīgs par būvprojektu kopuma;

65.2. ar vienu juridisko personu, ta uzņemas atbildīga projektētaja pienakumus un atbildību;

65.3. ar vienu fizisko personu, ta uzņemas gan atbildīga projektētaja, gan būvprojekta vadītaja pienakumus un atbildību.

66. Ja atbildīgais projektētajs ir juridiska persona, ta norīko būvprojekta vadītaju - atbilstošaja būvprojektēšanas joma sertificētu specialistu. Ja atbildīgais projektētajs ir fiziska persona, ta veic arī būvprojekta vadītaja funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.05.2000. noteikumiem nr.162, kas stajas spēka no 06.05.2000.)

67. Būvprojekta risinajumu atbilstību tehniskajiem noteikumiem un būvnormatīvu prasībam būvprojekta vadītajs apstiprina ar savu parakstu būvprojekta titullapa un ar apliecinajumu (3.pielikums) būvprojekta ģeneralplana rasējuma lapa, kura ir arī būvprojekta visparīgie radītaji.

(2000.gada 2.maija MK noteikumu nr.162 redakcija, kas stajas spēka no 06.05.2000.)

68. Ja viena zemes gabala robežas atsevišķus būvobjektus projektē vairaki projektētaji, zemes gabala ģeneralplana izstradašanu vada viens būvprojekta vadītajs, kas ir atbildīgs par zemes gabala apbūvi kopuma.

69. Būvprojekta vadītajs ir atbildīgs par projektēšanas darbu koordinēšanu, atsevišķo projekta daļu savstarpējo atbilstību un būvprojekta saturu kopuma, ka arī par būvprojekta atbilstību Būvniecības likumam, Latvijas būvnormatīviem un šiem noteikumiem.

70. Par būvprojekta sastava ietilpstošu būvprojekta daļu atbild attiecīgaja darba veida sertificēts būvprojekta daļas vadītajs.

71. Būvprojekta daļas vadītajs uz attiecīgas būvprojekta daļas visparīgo radītaju galvenas rasējuma lapas paraksta apliecinajumu par būvprojekta daļas risinajumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu, ka arī tehnisko noteikumu prasībam (4.pielikums).

72. Būvprojekta vadītaja, būvprojekta daļas vadītaja un būvprojekta rasējumu un teksta tehniska izstradataja atbildību papildus šiem noteikumiem nosaka darba līgums vai attiecīga amata apraksts.

73. Atsevišķas būvprojekta daļas, rasējumu un teksta tehniskais izstradatajs paraksta katru izstradato rasējuma lapu vai teksta sadaļu. Ja izstradatajam nav attiecīga sertifikata, rasējuma lapas, izņemot detalizētos rasējumus, paraksta arī sertificētais specialists, kas tas parbaudījis.

73.¹ Ja būvniecības dalībnieki vai būvniecību kontrolējošas institūcijas konstatē būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko noteikumu prasībam, to pienakums ir ziņot par neatbilstību attiecīgajai pilnvarotajai sertificēšanas institūcijai un licencēšanas komisijai.

(2000.gada 2.maija MK noteikumu nr.162 redakcija, kas stajas spēka no 06.05.2000.)

4.4. Būvprojektēšanas stadijas

74. Būvprojektēšanu veic viena vai divas stadijas. Vienkaršai, tehniski nesarežģītai būvei būvprojektu var izstradat viena stadija - tehniska projekta stadija.

75. Būvprojekts izstradajams divas stadijas - skiču projekta stadija un tehniska projekta stadija, ja paredzama būve ir sabiedriski nozīmīga vai tehniski sarežģīta, ka arī ja ta paredzēta specifiska apbūves zona vai vēsturiska zona un var mainīt vēsturiski izveidojušos ainavu.

76. Pasūtītajs vai būvvalde atbilstoši šo noteikumu 35., 52., 55. un 56.punktam nosaka, vai būvprojekts izstradajams divas būvprojektēšanas stadijas.

77. Ja paredzēta būvobjekta nodošana ekspluatacija pa būves kartam, skiču projektu izstrada visam būvobjektam kopuma, bet tehnisko projektu var izstradat katrai nododamajai būves kartai atsevišķi.

78. Ja nepieciešama tehniska projekta talaka detalizacija, piemēram, papildu rasējumu, maksas aprēķinu (tamju), interjera, iekartas dizaina, maketa izstradašana, pasūtītajs to norada projektēšanas uzdevuma un ar projektētaju noslēgtaja līguma par būvprojektēšanas darbu veikšanu vai arī minētie papildu darbi veicami pēc atsevišķa pasūtījuma. Būvprojekta detalizētajos rasējumos iekļaujama papildu informacija, kas nepieciešama būvobjekta atsevišķu daļu un elementu īstenošanai atbilstoši tehniska projekta risinajumiem.

79. Detalizētos rasējumus var izstradat arī būvuzņēmējs, ja tas paredzēts līguma par būvdarbu veikšanu un detalizēto rasējumu apjoms iepriekš saskaņots ar pasūtītaju. Detalizētos rasējumus var izstradat būvdarbu gaita, un tie saskaņojami ar būvprojekta autoru.

80. Ja būvuzņēmējs nav pieprasījis detalizēto rasējumu izstradi vai pats nav tos izstradajis, būvuzņēmējs ir atbildīgs par iespējamam sekam.

81. Ja nepieciešama būvprojekta publiska apspriešana (skate), būvvalde planošanas un arhitektūras uzdevuma var papildus pieprasīt grafiska vai cita ekspozīcijas materiala izstradi.

4.5. Skiču projekts

82. Skiču projektam ir šadas sastavdaļas:

82.1. būves novietne (situacija);

82.2. zemes gabala labiekartošanas risinajums;

82.3. būves stavu plani;

82.4. raksturīgie būves griezumi;

82.5. būves fasades;

82.6. paskaidrojuma raksts.

83. Ja tiek izsludinats šo noteikumu 86.punkta minētais konkurss, skiču projekta papildus var iekļaut šadas sastavdaļas:

83.1. ekoloģisko daļu (aprakstu) vai būves ietekmes uz vidi novērtējumu;

83.2. inženiertīklu planu shēmas un garenprofilu shēmas;

83.3. transportu;

83.4. tehnoloģiskas iekartas;

83.5. uzņēmuma ekonomiskas darbības aprakstu;

83.6. citu informaciju.

84. Skiču projekta risinajumam jaatbilst būvvaldes vai attiecīgo institūciju izsniegtajiem tehniskajiem un citiem noteikumiem, būvvietas ģeotehniskajam raksturojumam un citiem inženierizpētes materialiem.

85. Būvvaldē saskaņots skiču projekts ir pamats tehniska projekta izstra­dašanai. Ja attiecīgais objekts ir valsts aizsargajamais kultūras piemineklis vai ta aizsardzības zona esošas būves un ainavas elementi, skiču projektu papildus saskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 20.04.2004. noteikumiem nr.321)

86. Lai izvēlētos piemērotako risinajumu tehniska projekta izstradei, skiču projektu var izstradat vairakos variantos, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par kartību, kada organizējami būvprojektu un teritori­jas planošanas projektu skiču konkursi.

87. Ja izstrada atsevišķu inženierkomunikaciju vai tehnoloģiska aprīkojuma skiču projektu, taja iekļauj projektētas jaudas un tehniska risinajuma pamatojumu un orientējošo aprēķinu. Iecerētas būves arhitektūras daļas rasējumus attiecīgaja projekta iekļauj pēc būvvaldes pieprasījuma vai ja tas ir nepieciešams.

88. Saskaņots skiču projekts nedod tiesības saņemt būvatļauju vai uzsakt būvdarbus.

4.6. Tehniskais projekts

89. Tehniskais projekts ietver šadas daļas, kuras sniegta attiecīga informacija:

89.1. visparīga daļa:

89.1.1. būvprojektēšanas uzsakšanai nepieciešamie dokumenti un materiali;

89.1.2. zemes gabala inženierģeoloģiskas izpētes materiali;

89.1.3. paskaidrojuma raksts ar ekonomisko pamatojumu vai uzņēmuma darbības plana kopsavilkumu un būves tehniskajiem radītajiem;

89.2. arhitektūras daļa:

89.2.1. teritorijas sadaļa;

89.2.2. arhitektūras sadaļa;

89.2.3. iekartas izvietojums (sabiedrisko ēku projektiem);

89.3. inženierrisinajumu daļa:

89.3.1. būvkonstrukcijas;

89.3.2. ūdensapgade un kanalizacija;

89.3.3. apkure, vēdinašana un gaisa kondicionēšana;

89.3.4. elektroapgade;

89.3.5. siltumapgade;

89.3.6. gazes apgade;

89.3.7. telekomunikacijas, signalizacijas sistēmas, iekartu vadības un automatizacijas sistēmas;

89.3.8. vides aizsardzības pasakumi;

89.3.9. citi inženierrisinajumi;

89.4. tehnoloģiska daļa (ražošanas ēku un būvju projektiem):

89.4.1. ražošanas procesu tehnoloģiskas shēmas;

89.4.2. iekartu izvietojums, shēmas un apraksti;

89.4.3. ražošanas procesa tehniskie noteikumi vai apraksti;

89.5. ekonomikas daļa (valsts un pašvaldību finansētiem objektiem):

89.5.1. iekartu, konstrukciju un materialu kopsavilkums;

89.5.2. būvdarbu apjomi;

89.5.3. būvdarbu organizacija;

89.5.4. izmaksu aprēķins (tame).

(Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

91. Tehniska projekta risinajumam janodrošina būvdarbu veikšana, ka arī teritorijas sakartošanas, rekultivacijas un citu darbu izpilde šajos noteikumos un citos tiesību aktos noteiktaja kartība un atbilstoši līgumam par būvprojektēšanas darbu veikšanu.

92. Tehniska projekta risinajumam jagarantē būves un tas atsevišķu elementu stiprība, stingrība, noturība, aizsardzība pret spradzieniem un ugunsdrošība, darba un vides aizsardzība ka būvniecības, ta arī ekspluatacijas laika.

93. Tehniska projekta apjomu projektēšanas uzdevuma un līguma par būvprojektēšanas darbu veikšanu nosaka pasūtītajs kopīgi ar projektētaju saskaņa ar būvvaldes sniegto atzinumu par būvniecības ieceri vai planošanas arhitektūras uzdevumu.

94. Tehniskajam projektam jaatbilst Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem, ka arī apbūves noteikumiem, būvvaldes izdotajam planošanas un arhitektūras uzdevumam, pašvaldību vai citu institūciju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un būvvaldē saskaņotam skiču projektam (ja projektēšana notiek divas stadijas).

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

4.7. Būvprojekta saskaņošana

95. Gadījumos, ja tehnisko un īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskie risinajumi saskaņojami institūcijas, kas izdevušas attiecīgos noteikumus. Atkapes no tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem saskaņojamas savlaicīgi projektēšanas gaita, atzīmi par saskaņojumu izdara uz būvprojekta ģeneralplana rasējuma lapas vai atbilstoši izmaina tehniskos risinajumus. Par atkapju saskaņošanu attiecīgas institūcijas var iekasēt samaksu saskaņa ar šo noteikumu 9.pielikumu.

(2000.gada 2.maija MK noteikumu nr.162 redakcija, kas stajas spēka no 06.05.2000.)

96. Būvvalde, kuras administratīvaja teritorija paredzēta būvniecība, sa­skaņo būvprojektus būvēm, kuram Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kartību saskaņa ar Būvniecības likuma 6.pantu.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

97. Izstradato būvprojektu (ar atbilstošiem izpildītaju parakstiem) saskaņo pasūtītajs.

(2000.gada 2.maija MK noteikumu nr.162 redakcija, kas stajas spēka no 06.05.2000.)

98. Ja būvprojektu paredzēts īstenot pa būves kartam, atsevišķa būvkompleksa tehnisko projektu var saskaņot, ja visam būvobjektam šajos noteikumos noteiktaja kartība ir saskaņots skiču projekts.

4.8. Būvprojekta ekspertīze

99. Lai novērtētu būvprojekta atbilstību normatīvajos aktos un tehnis­kajos noteikumos noteiktajam prasībam, ka arī strīdus gadījumos pasūtītajam, būvvaldei vai citai kompetentai institūcijai ir tiesības organizēt būvprojekta ekspertīzi. Būvprojekta ekspertīzi veic juridiska persona, kas saņēmusi licenci uzņēmējdarbībai būvniecība attiecīgaja joma, vai fiziska persona, kas saņēmusi sertifikatu attiecīgaja joma.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

100. Būvprojekta ekspertīze pirms būvprojekta akceptēšanas ir obligata Būv­niecības likuma 20.panta un šo noteikumu 59.punkta noteiktajos gadījumos.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

100.¹ Valsts vai pašvaldību iepirkumu veikšanai būvprojekta ekspertīzi organizē saskaņa ar tiesību aktiem, kas regulē valsts un pašvaldību iepirkumu.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

101. Valsts būvinspekcija var pieprasīt ekspertīzes veikšanu jebkuram būvprojektam (ta daļai), kura īstenošana paredzēta Latvijas teritorija, un sniegt atzinumu par būvprojekta sagatavošanas un akceptēšanas atbilstību attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajam prasībam.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

4.9. Būvprojekta akcepts

102. Izstradata būvprojekta oriģinalu trijos eksemplaros (ar atbildīgo vadītaju un pasūtītaja oriģinaliem parakstiem, saskaņojumiem un zīmogu nospiedumiem uz būvobjekta ģeneralplana rasējuma lapas) un, ja nepieciešams, būvprojekta ekspertīzes atzinumu iesniedz būvvaldē. Būvvalde pieņem lēmumu akceptēt būvprojektu vai sniedz motivētu rakstisku atteikumu akceptēt būvprojektu. Akceptēta būvprojekta viens eksemplars tiek glabats būvvaldē.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

103. Būvvalde nav tiesīga akceptēt būvprojektu, ja nav izpildītas šo notei­kumu 4.7.apakšnodaļa noteiktas prasības vai par to ir sniegts negatīvs ekspertīzes atzinums, vai būvprojekts neatbilst vietējas pašvaldības teritorijas planojumam (detalplanojumam).

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

104. Būvvaldes atteikumu akceptēt būvprojektu pasūtītajs var iesniegt parskatīšanai attiecīgaja pašvaldība. Ja pasūtītaju neapmierina pašvaldības lēmums, to var parsūdzēt tiesa.

105. Pēc būvprojekta akcepta saņemšanas pasūtītajs var iesniegt būvvaldē pieprasījumu būvatļaujas saņemšanai.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

4.10. Izmaiņas akceptēta būvprojekta

106. Izmaiņas akceptēta būvprojekta var izdarīt būvdarbu laika, ja būv­niecības dalībnieki par to vienojas ar būvprojekta autoru un ja izmaiņas neskar tehnisko noteikumu nosacījumus un nav pretruna ar Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos noteiktajam prasībam un vietējas pašvaldības teritorijas planojumu (detalplanojumu).

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

107. Ja akceptēta būvprojekta izdarītas izmaiņas skar tehnisko noteikumu nosacījumus vai būves arējo veidolu vai tiek mainīta būves funkcija, attiecīgas izmaiņas saskaņo ar saistošo tehnisko noteikumu izdevējiem. Minētaja gadījuma būvvaldei ir tiesības uzdot būvprojektu parstradat atbilstoši jaunajam planošanas un arhitektūras uzdevumam.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

108. Būvprojekta atkartota saskaņošana veicama, ja izbeidzies būvprojekta saskaņojuma termiņš vai būvatļaujas derīguma termiņš, bet būvdarbi vēl nav uzsakti.

109. Ja būvprojekta ir izdarītas šo noteikumu 107.punkta minētas izmai­ņas, būvprojektu iesniedz būvvaldē atkartotai akceptēšanai.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

4.11. Akceptēta būvprojekta derīguma termiņš

110. Ja būvdarbi nav uzsakti, akceptēta būvprojekta derīguma termiņš ir 2 gadi.

(2000.gada 2.maija MK noteikumu nr.162 redakcija, kas stajas spēka no 06.05.2000.)

111. Ja beidzies akceptēta būvprojekta derīguma termiņš vai būvatļauja ir anulēta saskaņa ar šo noteikumu 120.punktu, būvprojektu atkartoti saskaņo būvvaldē vai būvvaldes noradītajas institūcijas, vai citas institūcijas tam būvēm, kuram Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kartību saskaņa ar Būvniecības likuma 6.pantu.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

5. Būvdarbi

5.1. Būvatļauja

112. Pirms būvdarbu uzsakšanas pasūtītajs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņa ar Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju (5.pielikums). Patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

(Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

114. Būvatļauja nav nepieciešama:

114.1. veicot remontdarbus, kam nav nepieciešams būvprojekts (piemēram, ja neizmainas būves planojums un fasažu risinajums, netiek nojauktas vai mainītas nesošas konstrukcijas);

114.2. būvējot mazēkas lauku apvidū.

115. Būvatļauju jebkuriem būvdarbiem valsts aizsargajama kultūras pie­mineklī vai ta aizsardzības zona izsniedz tikai pēc tam, kad ir uzradīta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

116. Lai saņemtu būvatļauju, pasūtītajs iesniedz būvvaldē šadus dokumentus:

116.1. būvatļaujas pieprasījumu;

116.2. akceptētu būvprojektu;

(svītrots ar MK 02.05.2000. noteikumiem nr.162, kas stajas spēka no 06.05.2000.)

116.4. sertificēta atbildīga būvdarbu vadītaja un sertificēta būvuzrauga, ja tads ir pieaicinats, saistību rakstu (6.pielikums). Saistību rakstu aizpilda divos eksemplaros, un viens no tiem glabajas pie saistību raksta iesniedzēja;

116.5. līguma par autoruzraudzību kopiju un autoruzraudzības žurnalu, ja paredzēta būvdarbu autoruzraudzība;

116.6. būvdarbu žurnalu. Būvdarbu žurnala veidu apstiprina ekonomikas ministrs vai cita institūcija, ja ta noteikta saskaņa ar Būvniecības likuma 6.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 01.04.2003. noteikumiem nr.140 un MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

116.¹ Būvatļauju nulles cikla darbiem var izsniegt, ja visai būvei kopuma ir izstradats un būvvaldē saskaņots skiču projekts un nulles cikla darbiem ir izstradats tehniskais projekts, kam ir veikta būvprojekta ekspertīze un saņemts pozitīvs ekspertīzes atzinums, ka arī nulles cikla tehnisko projektu ir akceptējusi būvvalde.

(MK 20.04.2004. noteikumu nr.321 redakcija)

117. Ja paredzēta sabiedriski nozīmīga būve vai būvobjekts ir kultūras piemineklis, vai būvdarbi veicami sarežģītos apstakļos, būvvalde, lemjot par būvatļaujas izsniegšanu, var pieprasīt no pasūtītaja papildu dokumentus, ja tas nav pretruna ar normatīvajiem aktiem.

118. Būvatļauju izsniedz uz apbūves noteikumos noteikto laiku, bet ja apbūves noteikumu nav, - uz būvvaldes noteikto laiku. Būvatļaujas derīguma termiņš nedrīkst būt mazaks par vienu gadu. Ja mainas pasūtītajs, būvētajs vai būvuzņēmējs, būvatļauja parreģistrējama būvvaldē, un būvvalde var lemt par būvatļaujas derīguma termiņa izmaiņam.

119. Ja paredzēta būve, kurai saskaņa ar Ministru kabineta noteikto īpašo būvniecības kartību būvatļauju izsniedz cita institūcija, saņemta būvatļauja reģistrējama būvvaldē līdz būvdarbu uzsakšanai, bet ne vēlak ka desmit dienu laika pēc tas izsniegšanas. Citas institūcijas izsniegta būvatļauja bez būvvaldes atzīmes par reģistraciju nav derīga.

(MK 20.04.2004. noteikumu nr.321 redakcija)

120. Būvvalde vai valsts būvinspekcija var anulēt būvatļauju, ja:

120.1. netiek ievērotas Būvniecības likuma 13.panta un šo noteikumu prasības;

120.2. būvdarbi tiek veikti ar atkapēm no akceptēta būvprojekta vai ar atkapēm no atbilstoši šo noteikumu 138.punktam saskaņota darbu veikšanas projekta;

120.3. būvlaukuma netiek ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības vai vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

5.2. Būvdarbu organizēšana

121. Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus var veikt būvētajs vai licencēts būvuzņēmējs.

122. Pasūtītaja un būvuzņēmēja savstarpējas saistības nosaka atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un tiesību aktiem noslēgtais līgums par būvdarbu veikšanu, kura minēti arī būvdarbu sagatavošanas darbi.

123. Pirms būvdarbu uzsakšanas pasūtītajs vai viņa pilnvarota persona (projekta vadītajs):

123.1. izsniedz būvatļaujas kopiju galvenajam būvuzņēmējam;

123.2. izsniedz būvatļaujas kopiju katram darbuzņēmējam, ar kuru galvenais būvuzņēmējs noslēdzis attiecīgu līgumu;

123.3. norīko vienu vai vairakus darba aizsardzības koordinatorus atbil­stoši normatīvajos aktos par darba aizsardzību noteiktajam prasībam.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

124. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par būvdarbu organizēšanu būvlaukuma atbilstoši būvdarbu organizacijas projektam, darba aizsardzības planam un būv­normatīvos noteiktajai darbu veikšanas secībai, ka arī par būvuzņēmēja rīkojumu sekam.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

125. Būvdarbus veic sertificēta atbildīga būvdarbu vadītaja vadība, ko ieceļ galvenais būvuzņēmējs vai pasūtītajs.

126. Visiem būvniecības dalībniekiem, kas strada vai atrodas būvlau­kuma, ir saistoši atbildīga būvdarbu vadītaja rīkojumi, ciktal to nosaka sav­starpēji noslēgtie līgumi un darba aizsardzības koordinatora noradījumi.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

127. Ja būvdarbus veic būvētajs, viņš uzņemas būvuzņēmēja vai atbildīga būvdarbu vadītaja pienakumus.

128. Būvētajam nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses ser­tifikats un licence uzņēmējdarbības veikšanai būvniecība šados gadījumos:

128.1. viņš savam vajadzībam būvē ģimenes maju, zemnieku sētas būvi, saimniecības ēku, vasarnīcu vai citu nelielu būvi, kas nav augstaka par diviem staviem un kuras apbūves laukums nav lielaks par 400 m² un būvtilpums – par 3000 m³;

128.2. ja būvdarbu veikšanai nav nepieciešama būvatļauja saskaņa ar šo noteikumu 114.punktu.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

5.3. Būvdarbu sagatavošana

129. Būvdarbu sagatavošana uzsakama tikai pēc tam, kad saņemta būvatļauja.

130. Būvdarbu sagatavošanas procesa veicami nepieciešamie organizatoriskie pasakumi, ka arī darbi būvlaukuma un arpus ta, lai nodrošinatu būvdarbu sekmīgu norisi un visu būvdarbu dalībnieku saskaņotu darbību.

131. Pasūtītajs nodrošina būvuzņēmēju ar nepieciešamo dokumentaciju (piemēram, akceptētu būvprojektu) un saņem ar būvdarbu veikšanu saistītas atļaujas.

132. Kad nospraustas galvenas būvasis, bet būvdarbi vēl nav uzsakti, galvenais būvuzņēmējs veic visus teritorijas aizsardzības darbus pret nelabvēlīgam dabas un ģeoloģiskam paradībam (piemēram, applūšanu, noslīdeņiem), kas paredzēti šo noteikumu 135.punkta minētaja darbu veikšanas projekta.

133. Pirms būvdarbu uzsakšanas esošas apbūves apstakļos galvenais būvuzņēmējs iezīmē un norobežo bīstamas zonas, nosprauž esošo pazemes komunikaciju un citu būvju asis vai iezīmē to robežas, ka arī nodrošina transportam un gajējiem drošu parvietošanos un pieeju esošajam būvēm un infrastruktūras objektiem. Minētie pasakumi darbu veikšanas projekta saskaņojami ar attiecīgajam uzraudzības institūcijam, komunikaciju un būvju īpašniekiem vai apsaimniekotajiem.

5.4. Būvdarbu veikšanas dokumentacija

134. Būvdarbi organizējami un veicami saskaņa ar tehniska projekta sastava esošo būvdarbu organizēšanas projektu, ka arī darbu veikšanas projektu.

135. Darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz akceptētu būvprojektu, izstrada galvenais būvuzņēmējs, bet atsevišķiem un specialiem darbu veidiem - darbuzņēmēji. Darbu veikšanas projekta sastavdaļas, ka arī detalizacijas pakapi nosaka ta izstradatajs atkarība no veicamo darbu specifikas un apjoma.

136. Darbu veikšanas projektu izstrada sertificēta fiziska persona vai licencēta juridiska persona. Atkarība no būvdarbu apjoma un planota būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrada visai būvei kopuma, atsevišķai tas daļai vai būvdarbu ciklam (piemēram, nulles ciklam, virszemes ciklam, būvdarbu sagatavošanas ciklam, ēkas sekcijai, laidumam, stavam).

137. Izstradajot darbu veikšanas projektu esošajam būvēm, ievēro to īpašnieku vai lietotaju noteikumus un situaciju būvobjekta.

138. Ja darbu veikšanas projektu izstrada darbuzņēmējs, minētais projekts saskaņojams ar galveno būvuzņēmēju. Pamatojoties uz uzņēmuma vadītaja pilnvarojumu, darbu veikšanas projektu apstiprina darbuzņēmēja atbildīga sertificēta amatpersona. Renovacijas, restauracijas vai rekonstrukcijas darbu veikšanas projekts saskaņojams arī ar būvprojekta autoru un pasūtītaju.

139. Darbu veikšanas projekts nododams atbildīgajam būvdarbu vadītajam pirms būvprojekta paredzēto darbu uzsakšanas.

140. Katra būvobjekta regulari aizpildams:

140.1. būvdarbu žurnals;

(svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

140.3. autoruzraudzības žurnals, ja tiek veikta autoruzraudzība.

141. Būvdarbu žurnals, autoruzraudzības žurnals (ja tiek veikta autor­uzraudzība), ka arī būvprojekts, būvatļaujas kopija, iebūvēto materialu un kon­strukciju atbilstības deklaracijas un testēšanas parskati ir pieejami būvlaukuma tam amatpersonam, kuram ir tiesības kontrolēt būvdarbus.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

142. Ja būvdarbus veic būvētajs atbilstoši šo noteikumu 128.punktam, šaja apakšnodaļa minētas dokumentacijas apjomu pēc būvvaldes ieskata var samazinat.

5.5. Darbu organizēšanas projekta ieteicamais saturs

143. Darbu organizēšanas projektu izstrada visam būvdarbu apjomam (būvprojektam).

144. Darbu organizēšanas projekta ir šadas sastavdaļas:

144.1. būvdarbu kalendara plans (ja to pieprasa pasūtītajs vai būvuzņēmējs);

144.2. būvdarbu ģeneralplans;

144.3. darba aizsardzības plans (to var izstradat arī ka patstavīgu doku­mentu);

144.4. paskaidrojuma raksts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

145. Būvdarbu ģeneralplanu izstrada atsevišķiem būvniecības attīstības posmiem. Būvdarbu ģeneralplanos atzīmē jaunceļamas, esošas un nojaucamas būves, pagaidu būves, pastavīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnu, arī montažas celtņu izvietojumu un parvietošanas ceļus, reperus un piesaistu asu nostiprinašanas vietas, inženiertīklus un komunikacijas (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus un komunikacijas), noradot tam pastavīgas un pagaidu pieslēgšanas vietas, ka arī materialu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

146. Ja ražošanas process paredzēts arī arpus būvlaukuma, ieteicams sastadīt situacijas planu, kura noradīti visi materialtehniskas apgades un palīgražošanas objekti.

(Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

148. Paskaidrojuma raksta raksturojami visparējie un specialie būvniecības apstakļi, iespējamie sarežģījumi un īpatnības, pamatojams būvdarbu kopējais ilgums, ka arī noradami svarīgakie vides aizsardzības pasakumi un ieteikumi kvalitates kontroles un nodrošinašanas organizēšanai būvlaukuma.

(Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

150. Izstradajot projektus ekspluatacija esošo būvju rekonstrukcijai vai paplašinašanai, kas javeic, nepartraucot to pamatfunkciju izpildi, darbu organizēšanas projekta papildus norada:

150.1. kadi darbi un kada secība veicami, nepartraucot būves pamatfunkciju, un kadi darbi, kada secība un kados termiņos - planotos pamatfunkciju izpildes partraukumos;

150.2. būvdarbu ģeneralplanos - ekspluatacija esošas būves, arī inženiertīkli un ceļi, kuru funkcionēšana rekonstrukcijas laika netiek partraukta, ka arī būves un inženiertīkli, kuru funkcionēšana tiek partraukta uz laiku vai pilnīgi;

150.3. paskaidrojuma raksta - sadarbība starp būvuzņēmēju un rekonstruējamas vai paplašinamas būves apsaimniekotaju, ka arī pasakumi, kas nodrošina netraucētu būves pamatfunkciju izpildi un rekonstrukcijas vai paplašinašanas darbu veikšanu.

5.6. Būvdarbu veikšana un kvalitates kontrole

151. Par darba aizsardzību būvlaukuma ir atbildīgs galvena būvuzņēmēja atbildīgais darbu vadītajs, bet par atsevišķiem darbu veidiem - darbuzņēmēju atbildīgie darbu vadītaji. Atbildīgais darbu vadītajs ievēro darba aizsardzības koordinatora noradījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

152. Autotransporta un pašgajēju mehanismu kustību būvlaukuma organizē saskaņa ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem.

153. Par būvdarbu kvalitati ir atbildīgs būvuzņēmējs. Būvdarbu kvalitate nedrīkst būt zemaka par Latvijas būvnormatīvos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitates radītajiem.

154. Būvdarbu kvalitates kontroles sistēmu katrs uzņēmums izstrada atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitates kontrole ietver:

154.1. būvdarbu veikšanas dokumentacijas, piegadato materialu, izstradajumu un konstrukciju, ierīču, mehanismu un līdzīgu iekartu sakotnējo kontroli;

154.2. atsevišķu darba operaciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

154.3. pabeigta (nododama) darba veida vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

155. Pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus pieņem ar pieņemšanas aktu (7. un 8.pielikums).

156. Nav pieļaujama veicamo darbu uzsakšana, ja pasūtītaja un būvuzņēmēja parstavji nav sastadījuši un darbu izpildes vieta parakstījuši iepriekšējo segto darbu pieņemšanas aktu.

157. Ja būvniecības gaita veidojas partraukums, kura laika iespējami ar aktu pieņemto segto darbu bojajumi, pirms darbu uzsakšanas veicama atkartota iepriekš veikto segto darbu kvalitates parbaude un sastadams attiecīgs akts.

158. Pasūtītajs saskaņa ar Būvniecības likuma 27.pantu un Latvijas būvnormatīvu LBN 303 būvdarbu kvalitates kontrolei pieaicina būvuzraugu un iesniedz būvvaldē būvuzrauga saistību rakstu.

159. Būvvalde pieprasa būvuzraugu, ja:

159.1. būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem;

159.2. ēkas vai būves paredzētais lietojums, konstrukcijas vai būvdarbu izpildes paņēmieni saskaņa ar ekspertīzes atzinumu saistīti ar paaugstinatu risku.

160. Pasūtītajs ir tiesīgs pieaicinat būvprojekta autoru autoruzraudzības veikšanai. Autoruzraudzības kartību atbilstoši Būvniecības likuma 26.pantam nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 304.

161. Būvvalde pieprasa autoruzraudzību:

161.1. visam būvēm pilsētas ģeneralplana noteiktaja centra daļa un vēsturiskajas daļas;

161.2. sabiedriskajam ēkam un būvēm;

161.3. restaurējamam un rekonstruējamam būvēm;

161.4. būvēm, kuram Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības pro­cesa kartību saskaņa ar Būvniecības likuma 6.pantu, – ja to pieprasa attiecīga ministrija;

161.5. dzīvojamam ēkam (izņemot ģimenes majas);

161.6. rūpnieciskam būvēm, kuru autoruzraudzību pieprasa reģionala vides parvalde vai ja būvvalde to uzskata par nepieciešamu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

162. Būvniecības valsts kontroli veic valsts būvinspekcija atbilstoši Būvniecības likuma 29. un 30.pantam un citiem normatīvajiem aktiem.

163. Ja būvdarbi tiek veikti stradajoša uzņēmuma, tie saskaņojami ar uzņēmuma vadību.

164. Būvi pieņem ekspluatacija normatīvajos aktos noteiktaja kartība. Pēc saskaņošanas ar pasūtītaju būvobjekta pieņemšanas akta nosaka termiņu, līdz kuram galvenais būvuzņēmējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklajušies pēc būvobjekta nodošanas. Minētais termiņš nedrīkst būt mazaks par 2 gadiem.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 20.04.2004. noteikumiem nr.321)

5.7. Būvdarbu apturēšana, partraukšana un būves konservacija

165. Būvdarbus var apturēt ar Valsts būvinspekcijas, būvvaldes vai Valsts darba inspekcijas lēmumu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vai Valsts ugunsdzēsības un glabšanas dienesta rīkojumu, ja nav izpildītas normatīvajos aktos noteiktas prasības, vai citu pamatotu iemeslu dēļ, ka arī saskaņa ar likumu 'Par uzņēmumu, iestažu un organizaciju darbības apturēšanas kartību'.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija)

166. Partraucot būvdarbus uz laiku, ilgaku par vienu gadu, vai ja būvdarbu partraukšana ir bīstama cilvēku dzīvībai un veselībai, ka arī videi, vai ta var radīt bīstamus bojajumus konstrukcijas, partraucot būvdarbus arī uz īsaku laiku, veicama būves konservacija, un tas rakstiski paziņojams būvvaldei vai institūcijai, kura izsniegusi būvatļauju.

167. Lēmumu par būvdarbu partraukšanu un būves konservaciju var pieņemt pasūtītajs, būvvalde vai valsts būvinspekcija.

168. Lēmuma par būvdarbu partraukšanu norada:

168.1. būvdarbu partraukšanas iemeslu;

168.2. būvdarbu partraukšanas nosacījumus (arī pasakumus, kas veicami, lai nodrošinatu būves un tas atsevišķu daļu un konstrukciju drošību, stabilitati un neaizskaramību, ka arī būves konservacijas darbu veikšanas projekta apjomu, ja tas ir nepieciešams);

168.3. būvobjekta stavokli pēc būvdarbu partraukšanas un par būves konservaciju atbildīgas amatpersonas;

168.4. paveikto būvdarbu un veicamo būves konservacijas darbu finansēšanas avotus un norēķinu kartību, ja būvdarbu partraukšanu ierosina būves īpašnieks vai pasūtītajs.

169. Būves konservacijas darbu veikšanas projekta ietver:

169.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

169.2. projekta risinajumus būvkonstrukciju noturības zudumu un būves elementu turpmakas bojašanas novēršanai;

169.3. būves konservacijas darbu veikšanas kalendara planu.

170. Ja pasūtītajs, partraucot būvdarbus, neizpilda šo noteikumu prasības, ka arī Būvniecības likuma 31.panta noteiktajos gadījumos pašvaldība ir tiesīga, iepriekš brīdinot pasūtītaju, nojaukt, iekonservēt vai citadi sakartot attiecīgo būvi. Visi ar būves nojaukšanu, konservaciju vai sakartošanu saistītie izdevumi jasedz būves īpašniekam.

170.¹ Pirms būves nojaukšanas īpašnieks vai pasūtītajs iesniedz būvvaldē būves nojaukšanas iesniegumu–uzskaites karti. Ja būves nojaukšanu organizē pašvaldība, būves nojaukšanas iesniegumu–uzskaites karti iesniedz darbu izpildītajs, kuram pašvaldība uzdevusi nojaukt būvi.

(MK 20.04.2004. noteikumu nr.321 redakcija)

170.² Ja būvvalde akceptē būves nojaukšanas iesniegumu–uzskaites karti, iesniedzējam izsniedz būves nojaukšanas uzdevumu būves nojaukšanas projekta izstradašanai.

(MK 20.04.2004. noteikumu nr.321 redakcija)

170.³ Būve nojaucama saskaņa ar akceptētu nojaukšanas vai darbu veikšanas projektu, būvvaldes izsniegto būvatļauju un nojaukšanas tehniskajiem noteikumiem, ņemot vēra būvnormatīvu prasības.

(MK 20.04.2004. noteikumu nr.321 redakcija)

171. Visas ar būvdarbu partraukšanu saistītas saimnieciskas un juridiskas saistības starp pasūtītaju un būvuzņēmēju nosaka noslēgtie līgumi un normatīvie akti.

5.8. Vides aizsardzības nosacījumi

172. Būvdarbi organizējami un veicami ta, lai kaitējums videi būtu iespējami mazaks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitarajas un drošības aizsargjoslas būvdarbi organizējami un veicami, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības. Dabas resursu patēriņam jabūt ekonomiski un sociali pamatotam.

172.¹ Veicot būves renovaciju, rekonstrukciju vai nojaukšanu, visus būvgružus, kas klasificējami ka bīstamie atkritumi, apglaba atbilstoši normatīvajos aktos par bīstamo atkritumu apglabašanu noteiktajam prasībam.

(MK 30.09.2003. noteikumu nr.547 redakcija ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 20.04.2004. noteikumiem nr.321))

173. Pirms zemes darbu uzsakšanas, ka arī veicot planēšanas darbus būvlaukuma, noņemama derīga augsnes karta un nebojata uzglabajama talakai izmantošanai.

174. Būvdarbu veikšanas procesa nav pieļaujama būvprojekta neparedzētu stadījumu ierīkošana, ka arī saglabajamo koku bojašana. Koku aizsardzības pasakumi japaredz darbu veikšanas projekta.

175. Ja būvlaukuma radušos rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu piesarņojuma pakape ir lielaka, neka noteikts normatīvajos radītajos, pirms ievadīšanas kanalizacijas tīkla tie attīrami atbilstoši reģionalas vides parvaldes izsniegtas ūdens lietošanas atļaujas nosacījumiem.

176. Nav pieļaujama ūdens (arī attīrīta) novadīšana no būvlaukuma pašteces ceļa un nesagatavotas gultnēs. Ūdens atklatas novadīšanas veids un novadgravju sistēma japaredz darbu veikšanas projekta.

177. Urbšanas darbu procesa, sasniedzot ūdens nesējhorizontu, veicami pasakumi pazemes ūdeņu nelietderīgas izplūšanas un ūdens nesējhorizontu piesarņošanas novēršanai.

178. Veicot grunts pastiprinašanu, novēršama pazemes gruntsūdeņu un atklato ūdenstilpju piesarņošana. Nepieciešamie pasakumi japaredz darbu veikšanas projekta.

179. Būvdarbu procesa var mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstakļus (piemēram, aizbērt gravas un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenažu), ja pēc saskaņošanas ar reģionalo vides parvaldi minētie pasakumi paredzēti būvprojekta vai ja to nosaka ģeotehniska kontrole (ģeotehnisko darbu kopums, ko veic būvniecības gaita, lai noskaidrotu būvprojekta atbilstību faktiskajiem ģeotehniskajiem datiem un, ja nepieciešams, to koriģētu).

(Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

(Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

Parejas jautajumi

182. Noteikumi stajas spēka ar 1997.gada 1.jūliju.

183. Latvijas Republikas teritorija netiek piemēroti šadi bijušas PSRS normatīvie akti:

183.1. Celtniecības normas un noteikumi SNiP 1.02.01.-85. 'Instrukcija par uzņēmumu, ēku un būvju projektu un tamju dokumentacijas sastavu izstradašanas, saskaņošanas un apstiprinašanas kartību', ko ar 1985.gada 23.decembra lēmumu nr.263 apstiprinajusi bijusī PSRS Celtniecības lietu valsts komiteja;

183.2. Celtniecības normas un noteikumi SNiP 3.01.01.-85.* 'Būvražošanas organizēšana', ko ar 1986.gada 11.decembra lēmumu nr.48 apstiprinajusi bijusī PSRS Celtniecības lietu valsts komiteja.

184. Būvobjektiem, kuru būvdarbi likumīgi uzsakti līdz šo noteikumu spēka stašanas dienai un kuru projekta risinajumi atbilst attiecīga laikposma piemēroto normatīvo aktu prasībam, būvprojekta parstrade atbilstoši šo noteikumu prasībam nav nepieciešama.

185. Pašvaldībam līdz 1997.gada 1.jūlijam izveidot būvvaldes un apstiprinat to nolikumus.

186. Līdz 2005.gada 31.decembrim būvvaldēm atļauts lietot un izsniegt būvniecības iesnieguma–uzskaites kartes veidlapas un citas veidlapas, kuras minēta vardkopa 'būvniecības iesniegums–uzskaites karte' (attiecīga locījuma).

(MK 20.04.2004. noteikumu nr.321 redakcija)

Ministru prezidents                       A.Šķēle

Vides aizsardzības un

reģionalas attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs                   A.Gorbunovs

1.pielikums

Ministru kabineta

1997.gada 1.aprīļa

noteikumiem nr. 112

(Pielikums ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

Būvniecības pieteikums uzskaites karte

1. Visparīgas ziņas

Piezīme. 1.1.1.5.apakšpunktu aizpilda būvniecības ierosinatajs.

2. Inženierkomunikaciju pieslēgumi

3. Būvprojekts un būvdarbi

Vides aizsardzības un

reģionalas attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs                A.Gorbunovs

2.pielikums

Ministru kabineta

1997.gada 1.aprīļa

noteikumiem Nr.112

             (Pielikums 2000.gada 2.maija MK noteikumu nr.162 redakcija ar grozījumiem,

 kas izdarīti ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547).)

Planošanas un arhitektūras uzdevums[1]

1. Zemes gabala raksturojums

2. Būvprojektēšanas nosacījumi

3. Tehniskie noteikumi (pieslēgšanas inženierkomunikacijam

vai to šķērsošana)

(noradīt izsniedzēju, ta adresi un talruņa numuru)

Piezīme. Projektēšanas gaita būvvaldē iesniedzams viens inženier­komunikaciju piesaistes materialu komplekts.

4. Īpašie noteikumi

(noradīt izsniedzēju, ta adresi un talruņa numuru)

5. Papildu materiali publiskai būvniecības apspriešanai

Vides aizsardzības un

reģionalas attīstības ministrs             V.Balodis

Atkarība no būvniecības ieceres nozīmīguma un sarežģītības pakapes būvvalde var sašaurinat 3. un 4.nodaļa minēto dokumentu uzskaitījumu un vienkaršot planošanas un arhitektūras uzdevuma veidlapas.

3.pielikums

Ministru kabineta

1997.gada 1.aprīļa

noteikumiem nr. 112

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

Būvprojekta vadītaja apliecinajums

Vides aizsardzības un

reģionalas attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs                    A.Gorbunovs

4.pielikums

Ministru kabineta

1997.gada 1.aprīļa

noteikumiem nr. 112

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

Būvprojekta daļas vadītaja apliecinajums

Vides aizsardzības un

reģionalas attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs            A.Gorbunovs

5.pielikums

Ministru kabineta

1997.gada 1.aprīļa

noteikumiem nr. 112

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 30.09.2003. noteikumiem nr.547)

Būvatļauja nr.

derīga līdz 199___.gada ________

Izdota

Būvatļauja izdota, pamatojoties uz:

1. Zemes gabala īpašuma vai lietošanas tiesības un apbūves tiesības apliecinošiem dokumentiem

199__.gada _________________ un akceptējusi __________________ būvvalde 199__.gada _________________

Z.v.           199____.gada ______________

Ar Visparīgajiem būvnoteikumiem iepazinos un būvatļauju saņēmu 199___.gada_____._________

Aizpilda, ja noslēgts līgums par autoruzraudzību saskaņa ar noteikumiem par būvdarbu autoruzraudzību.

Neaizpilda, ja būvētaja vajadzībam tiek būvētas nelielas būves, kas nav augstakas par diviem staviem, kuru apbūves laukums nav lielaks par 250 m² un būvapjoms – par 2000 m³, un būvētajs ir arī atbildīgais būvdarbu vadītajs.

Vides aizsardzības un

reģionalas attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs                A.Gorbunovs

6.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 1.aprīļa
noteikumiem nr. 112

Būvdarbu vadītaja / būvuzrauga
saistību raksts

199____.gada _____._____________
Es, apakša parakstījies, būvinženieris / arhitekts _____ _______ ______ _________
(vards, uzvards un personas kods)
apliecinu, ka, pamatojoties uz __________ ______ ____ _____________
(macību iestades nosaukums)
199____.gada ____.____________ izdoto diplomu / apliecību nr. ____________,
__________ ______ ____ ____________________profesionalas savienības
199___.gada ______.____________ izdoto sertifikatu nr. ______________ un uz

(būvuzņēmēja vai pasūtītaja vards, uzvards un personas kods vai nosaukums
un reģistracijas nr.)
199____.gada ______.________________ rīkojumu / līgumu nr.________, uzņemos
atbildību par būvdarbu vadīšanu / uzraudzību būvobjekta ___________________

(būvobjekta nosaukums, stavu skaits un būvapjoms)
kas atrodas __________ ______ ____ __________ ______ ____ ,
(būvobjekta adrese)
zemes gabala grupas nr. ______, grunts nr.______ un kadastra nr.__________.

Uzņemdamies atbildību par būvdarbu kvalitati, apsolos:

1. Neuzsakt un neatļaut veikt būvdarbus bez būvatļaujas.

2. Nepieļaut atkapes no __________ ______ ____ ____________________
(būvprojekta nosaukums)
__________ ______ ____ _____ _______ ______ ______ akceptēta būvprojekta.
(kas un kad akceptējis)
3. Nepieļaut nekvalitatīvu būvmaterialu, detaļu un izstradajumu lietošanu
būvobjekta.

4. Nesaskaņot samaksu par nekvalitatīvi izpildītiem vai nepabeigtiem būv- darbiem.

5. Nepieļaut vadama / kontrolējama būvobjekta patvaļīgu ekspluataciju.

6. Obligati paziņot būvvaldei par darbavietas maiņu un šo saistību par- traukšanu.

Ar parakstu apliecinu, ka manas būvinženiera / arhitekta prakses tiesības
ne administratīva, ne tiesas ceļa nav apgrūtinatas.
_____ _______ ______ _____________
(paraksts)
Būvinženiera / arhitekta __________ ______ ____ ___________________
(vards, uzvards un personas kods)
majas adrese__________ ______ ____ __________ ______ ____ ,
talruņa nr. darba un majas__________ ______ ____ _________________.

Saistību raksts reģistrēts __________ ______ ____ ________ būvvaldē

199____.gada ___._______ __________ ______ ____ _________________
(atbildīgas personas paraksts un ta atšifrējums)
Vides aizsardzības un
reģionalas attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

7.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 1.aprīļa
noteikumiem nr. 112

Nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas akts

199_____.gada _____.____________
Būvobjekta nosaukums un adrese __________ ______ ____ _____________

Konstrukcijas nosaukums __________ ______ ____ ____________________
Būvētajs / būvuzņēmējs __________ ______ ____ _____ _______ ______ ______
(fiziskas personas vards, uzvards, personas kods,
adrese un talruņa nr. vai
__________ ______ ____ _____ _______ ______ ______
juridiskas personas nosaukums, reģistracijas nr.,
juridiska adrese un talruņa nr.)
Komisijas sastavs:
1. Būvuzņēmēja parstavis __________ ______ ____ ___________________
(vards, uzvards un amats)
2. Projektētajs (autoruzraugs) __________ ______ ____ _____________
(vards, uzvards un amats)
3. Būvētajs / būvuzraugs __________ ______ ____ ___________________
(vards, uzvards un amats)
Komisija veica apskati (arējo parbaudi) un kvalitates parbaudi konstrukci-
jam, kuras izpildījis__________ ______ ____ _____ _______ ______ ________
Komisija konstatēja:
1. Pieņemšanai uzradītas šadas konstrukcijas: _____ _______ ______ ______________

(konstrukciju uzskaitījums un īss raksturojums)
2. Darbi izpildīti saskaņa ar __________ ______ ____ ______________
(projektētaja vards un uzvards vai nosaukums un

būvprojekta nosaukums un rasējuma nr.)
3. Konstrukcijas lietoti šadi materiali, konstrukcijas un izstradajumi:____

(noradīt sertifikatus vai citus kvalitati apliecinošus dokumentus)

4. Darba gaita novirzes no būvprojekta nav / ir pieļautas (nevajadzīgo
svītrot). Pieļautas novirzes saskaņotas ar __________ ______ ____ _
(attiecīga institūcija,

rasējuma nr. un saskaņošanas datums)

Komisijas lēmums:

Darbi ir veikti atbilstoši būvprojektam, būvnormatīviem un standartiem, un tie ir pieņemti.

Būvuzņēmēja parstavis __________ ______ ____ _____ _______ ______ _______
(amats, paraksts un ta atšifrējums)
Projektētaja parstavis __________ ______ ____ _____ _______ ______ ______
(amats, paraksts un ta atšifrējums)
Būvētajs / būvuzraugs __________ ______ ____ _____ _______ ______ _______
(amats, paraksts un ta atšifrējums)
Vides aizsardzības un
reģionalas attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

8.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 1.aprīļa
noteikumiem nr. 112

Segto darbu pieņemšanas akts

199___.gada ____._______________
Būvobjekta nosaukums un adrese __________ ______ ____ _____________

Darba nosaukums __________ ______ ____ _____ _______ ______ _____________

Būvētajs / būvuzņēmējs __________ ______ ____ _____ _______ ______ ______
(fiziskas personas vards, uzvards, personas kods,
adrese un talruņa nr. vai
__________ ______ ____ _____ _______ ______ ______
juridiskas personas nosaukums, reģistracijas nr.,
juridiska adrese un talruņa nr.)
Komisijas sastavs:
1. Būvuzņēmēja parstavis __________ ______ ____ ___________________
(vards, uzvards un amats)
2. Projektētajs (autoruzraugs) __________ ______ ____ _____________
(vards, uzvards un amats)
3. Būvētajs / būvuzraugs __________ ______ ____ ___________________
(vards, uzvards un amats)
Komisija veica apskati (arējo parbaudi) un kvalitates parbaudi segtajiem
darbiem, kurus izpildījis __________ ______ ____ __________________
Komisija konstatēja:
1. Pieņemšanai uzradīts __________ ______ ____ ____________________
(īss darba raksturojums)

2. Darbi izpildīti saskaņa ar __________ ______ ____ ______________
(projektētaja vards un uzvards vai

nosaukums un būvprojekta nosaukums un rasējuma nr.)
3. Veicot darbus, lietoti šadi materiali, konstrukcijas un izstradajumi:___

(noradīt sertifikatus vai citus kvalitati apliecinošus dokumentus)

4. Darba gaita novirzes no būvprojekta nav / ir pieļautas (nevajadzīgo
svītrot). Pieļautas novirzes saskaņotas ar __________ ______ ____ _
(attiecīga institūcija,

rasējuma nr. un saskaņošanas datums)

Komisijas lēmums:

Darbi ir veikti atbilstoši būvprojektam, būvnormatīviem un standartiem, un tie ir pieņemti.

Būvuzņēmēja parstavis __________ ______ ____ _____ _______ ______ _______
(paraksts un ta atšifrējums)
Projektētaja parstavis __________ ______ ____ _____ _______ ______ ______
(paraksts un ta atšifrējums)
Būvētajs / būvuzraugs __________ ______ ____ _____ _______ ______ _______
(paraksts un ta atšifrējums)

    Vides aizsardzības un

    reģionalas attīstības ministrs,

    Ministru prezidenta biedrs                     A.Gorbunovs

9.pielikums

Ministru kabineta

1997.gada 1.aprīļa

noteikumiem Nr.112

( 9.pielikums 2000.gada 2.maija MK noteikumu nr.162 redakcija ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.12.2001. noteikumiem nr.506, kas stajas spēka no 15.12.2001.)

Piezīme. Maksu par situacijas plana noformēšanu, ka arī par planošanas un arhitektūras uzdevuma izstradi pašvaldības būvvaldēs nosaka attiecīga pašvaldība normatīvajos aktos noteiktaja kartība.'

Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrs                         V.Balodis