Zaģmaterialu uzmērīšana

Brusiņa – apmalots zaģmaterials ar biezumu līdz 100 mm un platumu ne lielaku par divkaršu biezumu (d).

Dēlis – zaģmaterials ar biezumu mazaku par 50 mm un platumu lielaku par divkaršu biezumu.

Planka – zaģmaterials ar biezumu 50 100 mm un platumu lielaku par divkaršo biezumu.

Zaģmaterialu uzmērīšana

Zaģmaterialu uzmērīšanu izpilda ievērojot standarta LVS EN 1309 – 1 prasības:

Biezums tiek mērīts ar mērierīci, kura nodrošina vismaz 0,1 mm mērīšanas precizitati. Biezumu mēra perpendikulari platajai skaldnei, vismaz trīs vietas. Mērīšanas vietam jabūt tīram un nebojatam.

Apmalotiem zaģmaterialiem divi no mērījumiem izdarami pie zaģmateriala galiem, bet ne tuvak ka 150 mm attaluma no gala skaldnes. Atlikušo (-os) mērījumu (-us) izvēlas brīvi starp abiem iepriekšējiem. Atzīmē tikai vismazako no iegūtajiem lielumiem.

Zaģmaterialu biezumu izsaka milimetros ar vienu decimalzīmi. Veicot mērīšanu, jaatzīmē zaģmateriala mitrums.

Neapmalotiem zaģmaterialiem biezumu nosaka tikai vienu reizi katra no zaģmaterialu galiem un atzīmē mazako. Parējas prasības – līdzīgi ka apmalotiem zaģmaterialiem.

Platums tiek mērīts ar mērierīci, kas nodrošina vismaz 1 mm mērīšanas precizitati. Apmalotiem zaģmaterialiem platumu mēra perpendikulari zaģmateriala garenasij vismaz trīs vietas līdzīgi ka mērot biezumu, divi no mērījumiem izdarami pie zaģmateriala galiem, bet ne tuvak ka 150 mm no zaģmateriala gala skaldnes. Atzīmē tikai vismazako no iegūtajiem lielumiem, izsakot milimetros ar vienu decimalzīmi.

Neapmalotam zaģmaterialam platumu mēra ta garuma vidusdaļa ka attalumu starp lokmalu viduspunktiem (bez mizas)

Ja platuma mērīšanas vieta ir kadas koksnes vainas, kas var ietekmēt mērīšanas rezultatu, piemēram, platas skaldnes sašaurinajums, tad izvēlas divas mērīšanas vietas vienada attaluma uz abam pusēm no dēļa garuma vidus un aprēķina vidējo platumu.

Garuma mērīšanai izmanto mērierīci, kas nodrošina vismaz 5 mm mērīšanas precizitati. Mēra īsako attalumu starp zaģmateriala galiem. Izsaka metros ar divam zīmēm aiz komata, noapaļojot uz leju. Zaģmaterialu garuma gradacija visbiežak ir 0,3 m, bet var būt arī 0,25 m vai 0,1 m. To nosaka līgums. Minimalais zaģmateriala garums ir 1,8 m.

Novirzes: pieļaujamas zaģmaterialu biezuma un platuma izmēru novirzes pie 20% mitruma satura ir sekojošas:

Biezumam un platumam ≤ 100 mm: +3;-1. Biezumam un platumam > 100 mm:+4;-2     

Garumam:      nav pieļaujama negatīva novirze, pozitīva novirze tiek atļauta saskaņa ar līgumu.

Izmēru izmaiņas:

Zaģmaterialu izmēru izmaiņas atkarība no to mitruma reglamentē standarts LVS EN 1313 – 1, kurš nosaka, ka zaģmateriala biezums un platums palielinas par 0,25% uz katru mitruma procentu virs 20% līdz šķiedru piesatinajuma mitrumam (W = 30%), zaģmateriala biezums un platums samazinasies par 0,25% uz katru mitruma procentu, ja tas samazinas zem 20%. Minētas izmēru izmaiņas nav atkarīgas no koku sugas.

Koksnes vainas: Zari ir zaģmaterialos visbiežak sastopama koksnes vaina, kas nosaka zaģmateriala šķiru

Pēc novietojuma izšķir platas skaldnes zars, kurš uz vienas vai abam platajam skaldnēm. šauras skaldnes zars – uz vienas vai abam šaurajam skaldnēm redzams zars. un šķautnes zars – šķautnē redzams zars . Pēc zara formas izšķir apaļos, ovalos, iegarenos, ķīļa un krusta zarus. Apaļam zaram lielaka un mazaka caurmēru attiecība neparsniedz 1,5 Ovalam zaram lielaka un mazaka caurmēru attiecība ir lielaka neka 1,5, bet neparsniedz. Iegarenam zaram lielaka un mazaka caurmēru attiecība parsniedz 4. Ķīļa zars ir šķautnes zars, kura šķērsgriezuma lielako un mazako caurmēru attiecība uz platas skaldnes parsniedz 4

Krusta zars ir divi ķīļa vai iegarenie zari, kas uz platas skaldnes sakas apmēram viena vieta Pēc zaru savstarpēja izvietojuma izšķiram atsevišķus zarus un zaru grupu. Par atsevišķu zaru uzskata zaru, ap kuru izliekušas šķiedras līdz blakus esošajam zaram ir pilnīgi iztaisnojušas. Par zaru grupu tiek uzskatīti zari, ap kuriem izliekušos šķiedru izlīdzinašanas līdz blakus esošajiem zariem nav novērojama. Pēc zara saaugšanas pakapes ar apkartējo koksni izšķiram: saaudzis, daļēji saaudzis, nokaltis un izkrītošs zars.

Zars, kas uz novērtējamas skaldnes ar apkartējo koksni ir saaudzis vairak neka ¾ no ta perimetra, tiek uzskatīts par saaugušu zaru. Daļēji saaudzis zars ar apkartējo koksni ir saaudzis vairak neka ¼, bet mazak ¾ no ta perimetra. Nokaltis zars ar apkartējo koksni ir saaudzis mazak neka ¼ no ta perimetra. Izkrītošs zars ar apkartējo koksni nav saaudzis un taja neturas. Pēc zara koksnes stavokļa, zars var būt vesels, ja tam nav trupes pazīmju, bet ja zara koksni skarusi trupe, to apzīmē par trupējušu zaru.

Zarus zaģmaterialiem uzmēra saskaņa LVS EN 1310. Zaru uzmērīšanai lieto divus paņēmienus: visparējo un alternatīvo. Pēc visparēja paņēmiena uzmēra platas skaldnes zarus, bet pēc alternatīva paņēmiena – šauras skaldnes zarus.

Uzmērot zarus pēc visparēja paņēmiena, katru zaru (arī zaru grupas) uzmēra atsevišķi. d=a+b/2

Uzmērīšanai pēc visparēja paņēmiena pakļauti tikai apaļie un ovalie zari. Zari ar caurmēru līdz 10 mm, ja vien tie nav trupējuši vai izkrītoši, netiek ņemti vēra. Šaurajas skaldnēs zarus uzmēra saskaņa ar alternatīvo zaru uzmērīšanas paņēmienu. Šaja gadījuma zara caurmēru mēra tikai viena virziena – stateniski pret zaģmateriala garenasi un izsaka procentos, ko zars aizņem no šauras skaldnes platuma (zaģmateriala biezuma).

Sveķu ligzdas. Sasveķojums Sveķu ligzdas ir lēcveida iedobums zaģmateriala, kur ir vai ir bijuši sveķi. Zaģmaterialu šķērsgriezumos šiem iedobumiem ir gredzenplaisu izskats. Sveķu ligzdas sarežģī koka virsmu nogludinašanu un apdari, bet izplūstošie sveķi boja jau apdarītas virsmas. Vērtē tikai zaģmateriala plataja skaldnē. Vērtējot zaģmaterialus pēc sveķu ligzdam, nosaka to skaitu sliktaja metra un kopējo garumu milimetros.

Šķiedru slīpums un greizšķiedrainība. Šķiedru slīpums ir koksnes šķiedru novirze no zaģmateriala garenass.

Mizas ieaugums Mizas ieaugums ir daļēji vai pilnīgi koksnē ieslēgta miza. Mizas ieaugumu vērtē zaģmateriala plataja skaldnē

ierobežojot ieaugumu skaitu sliktakaja metra ka arī uzmērot to kopējo garumu.

Lielainums ir augšanas apstakļu iespaidota, skujkokiem raksturīga, vēlīnai līdzīga koksne, bieži ar ekscentrisku serdes novietojumu un tas izveidojas slīpi augušu vai līku koku stumbru apakšdaļa.

Zaģmaterialiem lielainumu vērtē jebkura skaldnē un izsaka procentos, ko tas aizņem no attiecīgas skaldnes virsmas laukuma.

Lokmala ir uz vienu vai vairakam zaģmateriala skaldnēm saglabajusies baļķa virsmas daļa ar mizu vai bez tas. Apmalotos zaģmaterialos pieļauj tikai daļējas lokmalas

Izmēra vislielako lokmalas platumu uz platas vai šauras skaldnes un izsaka milimetros

Plaisas:Ar plaisu saprot koksnes šķiedru atdalīšanos garenvirziena.

No baļķiem zaģmaterialos var pariet serdes plaisas(radiala gala plaisa), sala plaisas un gredzenplaisas(pa gadskartu ejoša plaisa), ka arī daļēji žūšanas plaisas. Pašos zaģmaterialos visbiežak plaisas iedala šados paveidos: gala plaisa, vienpusīga gala plaisa, caurejoša gala plaisa ir no vienas līdz otrai skaldnei ejoša plaisa; šauras skaldnes plaisa, platas skaldnes plaisa

Izliekums ir zaģmaterialu ģeometriskas formas izmaiņas, kas rodas to apstrades, žavēšanas vai glabašanas rezultata.

Izliekums var būt zaģmateriala plataja skaldnē, šauraja skaldnē , šķērsizliekums un savērpums .Platas un šauras skaldnes garenizliekumu mēra milimetros ka lielako novirzi no taisna stavokļa. Šķērsizliekumu mēra ka lielako novirzi no taisna stavokļa zaģmateriala platuma virziena un izsaka procentos no zaģm. .pl.

Savērpumu mēra ka lielako novirzi no virsmas 2 m gara reprezentatīva zaģmateriala vieta, un izsaka procentos no zaģmateriala platuma

Gadskartas:Viena zaģmateriala gala novelk iespējami garaku taisnu līniju stateniski gadskartu aploču līnijam. Saskaita cik gadskartas šī līnija šķērso. To pašu atkarto zaģmateriala otra gala. Ja līnijas tuvuma ir serde, tad neņem vēra tas gadskartas, kas ir serdei tuvakajos 25 mm. Summē abu līniju garumus, kuros gadskartas skaitītas, summu dala ar kopējo gadskartu skaitu, iegūstot vidējo gadskartas platumu milimetros

Bioloģiskie bojajumi: Pie kukaiņu bojajumiem pieder kukaiņu ejas, kas ir kukaiņu radīts tuneļveida caurums vai iedobums zaģmateriala. Kukaiņu ejas var būt tumšas(kukaiņu vairs nav) un gaišas(kukaiņu darbība). Sēņu izraisītos bojajumus iedala: iekrasojums un trupe. Par iekrasojumu sauc jebkuru novirzi no koksnes dabiskas krasas, kas nav saistīta ar koksnes stiprības samazinašanos. Iekrasojumam pakļauta aplievas koksne. Pelējums (vizuala izmaiņa)->Zilējums->Ietrupe (cieta k.)->Stiprības izmaiņa->Trupe (mīksta k.).

Zaģmaterialu kvalitates vērtēšana

Vērtējot zaģmaterialus pēc to arēja izskata, nosaka zaģmaterialu piederību noteiktai kvalitates šķirai.(0,1,2,3,4 ) Šada veida vērtē kvalitati zaģmaterialiem, kurus nav paredzēts izmantot nesošas slogotas koka konstrukcijas. G2 paņēmiens – zarus vērtē tikai abas platajas skaldnēs (Piemēram, vērtējot zaģmaterialu esam noteikuši, ka labaka plata skaldne atbilst izlases šķirai (G2 – 0), bet sliktaka 3.šķirai (G2 – 3), tad zaģmaterials atbilst otrai šķirai (G2 – 2).)G4 paņēmiens – zarus vērtē abas platajas un abas šaurajas skaldnēs

Pēc stiprības vērtē tos zaģmaterialus, kurus paredzēts izmantot nesošas koka konstrukcijas. Vērtējot vizuali, nosaka zaģmaterialos pamata tas koksnes vainas, īpašības ka arī apstrades defektus, kuri ietekmē zaģmaterialu stiprību un to pielietojumu dažadu koka konstrukciju izveidošanai. Mašinizētas vērtēšanas gadījuma, parbauda zaģmateriala stiprību visa ta garuma, nosakot elastības moduli pēc vajakas zaģmateriala šķērsgriezuma vietas un gala rezultata – ta piederību noteiktai stiprības klasei.

Zinot zaģmateriala stiprības radītajus un nesošo slodzi, kura tam ir jaiztur konkrēta nesošaja koka konstrukcija, varam izvēlēties pareizos zaģmateriala šķērsgriezuma izmērus un samazinat līdz 18% zaģmaterialu patēriņu.

Nosakot stiprību: vērtē pie W=20% +-2%. Stiprības klases:  A – augta st. klaseC30; B vid. stiprība, klase C24; C mazas st.klase C16

Marķē A(klase)P(suga)25(šķirotaja identif.Nr.) LVS340(st.)

Galvena koksnes vaina, kas nosaka zaģmateriala piederību kadai no stiprības grupam, ir zarainums. Zarainumu vērtē zaģmateriala kritiskaja šķērslaukuma. Kritiskais šķērslaukums ir vieta zaģmateriala ar lielako zaru aizņemto laukumu zaģmateriala šķērsgriezuma(iedomajamies, ka šie zari izskatīsies projecēti zaģmateriala šķērsgriezuma plaknē). To vērtē zaģmateriala garuma posma, vienada ar ta platumu, bet ne garaka ka 150 mm

Zaģmaterialu tilpuma noteikšana  Atsevišķu zaģmaterialu tilpums: V₁ = t x b x l, t – biezums metros, ar trim zīmēm aiz komata; b – platums m., ar t. z. a.k.; l – garums m., Tilpumu V1 izsaka kubikmetros, ar trim zīmēm aiz komata.

Apmalotu zaģmaterialu pakas tilpumu, kura sastav no vienada izmēra zaģmaterialiem,  V = n x V1, n – zaģmaterialu skaits paka;

V1 – viena atsevišķa zaģmateriala tilpums, m3.

Ja paka sakrauti vienada biezuma un platuma, bet atšķirīga garuma zaģmateriali, tad katram zaģmaterialam atsevišķi izmēra ta garumu. Ja paka sakrauti zaģmateriali ar atšķirīgiem izmēriem (biezumu, platumu, garumu), tad paka iekrautos zaģmaterialus ieteicams sadalīt. Pakas sakrautiem neapmalotiem zaģmaterialiem tilpumu nosaka individuali, uzmērot katru zaģmaterialu.

Pakas platumu b mēra pakas izlīdzinataja gala tas augstuma vidū starp divam iedomatam vertikalam līnijam, kuras ierobežo pakas sanu malas. Pakas augstumu un platumu nosaka ar precizitati līdz 10 mm. Pakas augstums h = h1 – n δ, h1 – izmērītais pakas augstums, m; n – starpliku skaits pakas augstuma; δ – starplikas biezums, m. P. garums: l = l1 + kl2, l1 – pakas blīvas daļas garums, m; l2 – pakas neblīvas daļas garums, m; k – koeficients, ar kuru ievērtē no blīvas daļas izvirzīto dēļu skaitu.(2/3,ja n>50%;1/2 ja =50%; 1/3 ja <50%) n- izv. dēļu sk. Gabarīttilpums Q=bhl. paka iekrauto neapmaloto dēļu tilpumu V=Q*f,kur f- tilpuma aizpildes koef.

Zaģbaļķu krautuve – ražošanas iecirknis, kura notiek zaģbaļķu uzglabašana un sagatavošana sazaģēšanai. Krautuvi izvieto tieša kokzaģēšanas ceha tuvuma un ta iekļaujas kopēja zaģmaterialu ražošanas tehnoloģiskaja plūsma. Galvenas darbu operacijas zaģbaļķu krautuvē: zaģbaļķu pieņemšana, krautnēšana, šķirošana, mizošana, metalisko ieslēgumu atdalīšana, orientacija ar resgaļiem vai tievgaļiem pa priekšu, zaģbaļķu kalibrēšana. No šo operaciju kvalitatīvas izpildes ir atkarīgs zaģmaterialu lietderīgais iznakums, zaģmaterialu kvalitate un kokzaģēšanas ceha ražīgums.

Piegades veidi. Atkarība no izejvielas piegades veida krautuves iedala 3 grupas. 1. Krautuves, kuras zaģbaļķus vai stumbrus saņem pa sauszemes ceļiem (autotransports, dzelzceļa transports). Šaja gadījuma izejvielu kokzaģētavai piegada nepartraukti visu gadu un to atri parstrada. 2. K., kuram zaģbaļķus vai stumbrus piegada pa ūdens¬ceļiem (plosti, baržas). mazas izmaksas, maz darba spēka, transports nebrauc atpakaļ tukšs. Trūkumi: grūti kokus piegadat pie upes. Meh. bojajumi, baļķi var noslikst(2-10%)3. Krautuves ar kombinēto piegadi. Šaja gadījuma uzņēmumam zaģbaļķus vai stumbrus piegada gan pa ūdensceļiem, gan arī pa sauszemes ceļiem. 4.Pa gaisu. Tur kur nav ceļu . Helikopteri(2-10t)

Kokvedējs – ja viņš pieder kokzaģētavai tad – Priekšrocības( vienmēr pieejams)  Trūkumi (vajag daduz līdzekļu – benzīns, remonts)

Izejvielu pieņemšana:  Kokmaterialu kontrole z.individuala uzmērīšana , z. skaita parbaude un numeracija. , zaģbaļķu tilpuma noteikšana pēc kraujmēra (mazvērtīgai k.) , T.not. pēc masa(izm. uz robežas)., elektro. uzm. ar skeneriem. ( atri, precīzi, lieliem apjomiem, var atrast šķembas)

Izkraušana no ritoša sastava: 1. Hidromanipulators(fiskars) 2 (celtņi- koklaukumam nepieciešamas mazakas platības, nevajag labu segumu, var veidot augstu baļķu kravumu, izkraušana atra) .Konsolsteķu celtņus izmanto transporta līdzekļu izkraušanai, zaģbaļķu padevei uz rezerves krautnēm vai šķirošanai, sašķiroto zaģbaļķu nokraušanai krautnēs un padevei uz kokzaģešanas cehu. 3.Steķu celtņus un torņa c. zaģbaļķu krautuves izmanto retak 4. Autokravēju izmantošana zaģbaļķu krautuvēs pēdēja laika arvien paplašinas. Lai tos varētu lietot zaģbaļķu izkraušanai no ritoša sa¬stava un krautnēšanai, tiem jabūt apgadatiem ar kravas satveršanas žokļveida iekartu.

Celtņa maiņas ražīgums:

Am — celtņa ražīgums, m3 maiņa; T — maiņas ilgums, min;

qP — ar celtni paceļamas baļķu pakas tilpums, m3;

ki — celtņa izmantošanas koeficients (ki = 0,8 .. .0,9);

tc — cikla ilgums, min.

ZAĢBAĻĶU UZGLABAŠANA  Zaģbaļķu bojašanas notiek siltaja perioda, kad diennakts vidēja temperatūra t≥+50 C. Šaja perioda zaģbaļķu uzglabašanai lieto mitro paņēmienu, kas paredz nemizotu baļķu uzkraušanu blīva, blīva rindu vai blīva saiņu krautnē. Baļķu galu krasošanu un lietēšanu tam koku sugam, kuras ir noturīgas pret plaisašanu un sēņu iekrasojumiem, atļauts neveikt. Lapu koku zaģbaļķiem, uzglabajot tos līdz 3 mēnešiem, gali jaapstrada ar mitrumu aizturošam ziedēm, bet, uzglabajot visu bīstamo periodu, - ar antiseptizējošam ziedēm. Ķīmiska apstrade javeic tam koku sugam, kuras ir nenoturīgas, pret' kukaiņu bojajumiem (priede, egle, ozols un bērzs u. c.). Baļķu krautņu lietēšanai(laistīšanu) izmanto īsstrūklas vai garstrūklas smidzinašanas iekartas. Lietēšanu sak tūlīt pēc krautnes uzkraušanas

Stumbru sagarumošana: 1)konstanta- stumrus sazaģē stingri noteiktos garumos. 2)variabla – stumbrs tiek izvērtēts(likumaiība, zari) un pēc tam optimali sag. Izpildes veidi : 1. Klasiska – stradnieks ar savu pieredzi. 2.datorizēta – dators izrēķina sagarinašanas shēmu pēc stumbra noskenēšanas . S. ikartas -  1.parvietojamas 2.stacionaras .

ZAĢBAĻĶU ŠĶIROŠANA: pēc kvalitates , sugas, caurmēra. Šķiro- baseinos(pasargati no bojašanas, bet vajag daudz stradnieku, zems mehanizacijas līmenis, baļķi piemirkst un grimst, ziema sasalst.) vai uz sauszemes

Zaģbaļķu šķirošanas līnijas principiala shēma:

1 — zaģbalķu atdalīšanas un padeves iekarta; 2 — garentransportieris; 3 — metalmeklētajs,4 — estakade; 5 — zaģbalķu uzmērīšanas iekarta; 7 — zaģbalķu uzkrajējs; 7 — zaģbaļķu novēlējs

Šķirošanas garentransportiera maiņas ražīgums

Am — šķirošanas garentransportiera maiņas ražīgums, m3 maiņa; T — maiņas ilgums, min;

k1 — darba laika izmantošanas koeficients (0,7 0,9); k2 — vilcējelementa slogojuma koeficients (0,6 0,9);

v — transportiera vilcējelementa atrums, m/s; qv — vidējais baļķa tilpums, m3; lv — vidējais baļķa garums,

Baļķu novēlējs: vadīšanas sistmēmas: automatiskie, pusautomatiskie,Tipi: gravitacijas (baļķus noveļ pašsvara ietekmē), piedzītie (pneimo,hiro,elektro.) Pašnovēlēju – izmanto transportiera piedziņas enerģiju .

Baļķu orientacija. Ceha Ievirza ar tievgali vai ar resgali. Veic ar – šķirošanas garentransportieriem , hidro. manipulatoriem, baļķu pagriešanas līnijam .

B. sagatavošana mizošanai – šķiro pēc diametra, mazgašana.

B. Mizošana. jo uzlabojas zaģmaterialu virsmas raupjums, mizas tiek koncentrētas viena vieta . Samazinas instrumentu nodilums.  šķeldai priekš celulozes mizas konc. līdz 3% , šķeldai priekš skaidu platnēm līdz 15% , bet gabalatlikumiem no nemizotiem baļķiem mizas piemaisījums ir 26% !

Mizošanas iecirkni: var novietot ceha( jabūt atsevišķa telpa – trokšņu dēļ) vai koklaukuma – pirms šķirošanas- pēc tam sliktak uzglabajas. , pēc šķ..

Iekartas: Lapstiņas – E. 25-30 min uz m3. P. 40-50 min . Parnēsajamas frēzes. (sver 7kg). Mašīnas – ar frēzēm. līdz 5000m3 gada – ieteicams baļķiem ar lielu diametru, vērtīgai koksnei,. Rotoru . Ar berzes paņēmienu – baļķi dauzas viens pret otru lielaja cilindra .

B.kalibrēšna. – lai baļķus varētu vieglak nocentrēt – 1/3, ½ , no garuma. Darba ražīgums pieaug līdz 10%. 30-40% no baļķiem vajag kalibrēt. Ar mizošanu vai pēc m.

Darba drošība - uzmanīties no smagiem priekšmetiem , dabas apstakļi.