Multikulturalisms mūsdienu sabiedrība

Rīgas pedagoģijas un vadības augstskola.

Pedagoģijas fakultate.

Nepilna laika studijas

Profesionala bakalaura studiju programma

„Pirmsskolas skolotajs.”

Multikulturalisms mūsdienu sabiedrība.

Multikulturalisms Latvija- Daugavpilī.

Izlasot rakstu, es aizdomajos par to vai tas nav mazliet negodīgi, ka tiem kas ir latviski runajoši ir jaiemacas otra valoda (parsvara krievu, lai varētu stradat ar cilvēkiem ta jau pat ir normala paradība.

Es pati stradaju Rīga. Krievu- Latviešu pirmsskolas izglītības iestadē. Un pavisam reali redzu to ka krievu tautības cilvēki neruna Latviski. Daudzi pat laga nesaprot mūsu valodu. Pirmsskolas izglītības iestades mērķis arī ir sagatavot bērnus dzīvei skolai ta lai viņi zinatu divas valodas. Un nebūtu problēmas. Daudziem ta ir arī ģimenē. Mate latviete, Tēvs krievs un bērns jau no dzimšanas apgūst divas sarunu valodas līdz ar to arī divas kultūras, ticības. Jo krievu pareizticība atšķiras. Tas ka es šo pašu problēmu redzu Rīga.

Esmu bijusi Daugavpilī, ekskursija, un tur arī uz ielas varēja dzirdēt dažadas valodas. Es toreiz vēl nesapratu, krievu valodu un man ta piemēram bija problēma pat iepirkties jo pardevēja neprata valsts Vienīgo valodu (oficialo)!! Tas īstenība mani apbēdinaja kapēc man Latvijas pilsonei kas augusi Latviešu ģimenē, tagad ir jazina latviešu valoda lai tikai iepirktos veikala!!Protams, ka es aizgaju uz citu veikalu! Bet vai es ta vienmēr varēšu?

Man atbilde ir nē. Sanaca dzīvē situacija, ka es iemacījos krievu valodu un varēju sazinaties arī tada veida!!

Sašutumu radīja tas, ka mani neņēma stradat veikala pa kasieri jo pietiekami labi nezinu krievu valodu, bet vai kads parbauda ka krievu tautības parstavji zina latviešu valodu??

Pēc šī raksta varu secinat, ka Daugavpilī tas ir pieņemts un tas pat ir normali ja tur ir netikai krievu tautība, bet ari baltkrievu u.c.

Daugavpils arī ir atzīta par to pilsētu, kura ir viss vairak cittautībnieku. Es domaju, ka tas ir tikai tapēc, ka Daugavpils ir tuvu robežai, un tam, ka Latvija valdīja krievi, jo vēl tagad ir veca gada gajuma krievi, kuri uzskata Latvieši ir nekas. Un ka visa teikšana ir Krievijai. Tadi iestrēguši sava domašana. Viņi neatzīst neko no ta ko dara latvieši.

„13. oktobrī Daugavpili pirmo reizi apmeklēja Šveices vēstniece Latvija un Lietuva Anne Boti. Vizīti organizēja Šveices birojs Daugavpilī. Vēstniece apmeklēja Daugavpils Universitati, iepazinas ar pilsētu un tikas ar Daugavpils domes priekšsēdētaju Ritu Strodi.

Tikšanas laika pilsētas domē Anne Boti atzina, ka Šveicei un Latvijai vairak jaiepazīst vienai otru un diplomatu viens no uzdevumiem ir veicinat šo procesu.

Vēstniece vēlējas iegūt plašu informaciju par Daugavpili, tapēc bija ļoti daudz jautajumu. A. Boti interesējas par nacionalo sastavu un saruna ar žurnalistiem atzina, ka tieši multikulturalisms viņu visvairak esot parsteidzis Daugavpilī, tas, ka cilvēki viens otru saprot, runajot dažadas valodas.

Vēstniece daudz interesējas par ekonomiskas attīstības tendencēm. Rita Strode paskaidroja, ka pilsēta perspektīves ir transporta, metalapstrades un celtniecības jomas. Runats tika par nevienmērību Latvijas reģionu attīstība. Daugavpils domes priekšsēdētaja uzsvēra, ka ir realiste un uzskata, ka Latgales reģions vidējo Latvijas līmeni sasniegs ne atrak ka pēc septiņiem gadiem. R. Strode pastastīja par pašvaldības lielakajiem projektiem, par to, kadas grūtības ir saņemt finansējumu. R. Strode atzina, ka daudz ir atkarīgs arī no cilvēkiem uz vietam, no viņu vēlmes iegūt atbalstu saviem projektiem.

Vēstniece interesējas, kuras jomas ir nepieciešams valsts un ES atbalsts. Daugavpils pašvaldībai aktuali ir attīstīt infrastruktūru, izglītību un risinat ekoloģijas jautajumus.

Neizpalika arī jautajums par reģiona attiecībam ar Krieviju. Daugavpils domes priekšsēdētaja pastastīja par veiksmīgo sadarbību ar Krievijas pilsētam, Daugavpilij ir vairakas sadraudzības pilsētas, to starpa arī Maskava un Sanktpēterburga.

Šveices vēstniece Anne Boti vizīti noslēdza ar priekšlasījumu Daugavpils Universitatē. Lekcijas tēma bija Šveice Latvijas kultūras telpa. „[1]

Es domaju, ka viņi nebrauc prom jo viņiem te ir viss, kas viņiem nepieciešams. Citiem arī līdzekļi neļauj braukt projam.

Izmantotie avoti.

1. Izmantotais avots: https://www.daugavpils.lv/?load=1&nid=464