Eiro ieviešanas pozitīvas ietekmes uz uzņēmējdarbību

1.1. Valūtas konvertēšanas izmaksu samazinašanas

Vienotas valūtas ieviešana, kas pašlaik norit monetaraja savienība, bet ar mērķi ieviest to visa Eiropas Savienība, ir loģiski pamatots, mērķtiecīgs iekšēja tirgus papildinajums un tada veida tiks stiprinata Eiropas ekonomika pasaules mēroga. Paša Eiropas Savienības iekšienē vairs nebūtu tadi maksajumi, kas saistīti ar valūtas maiņu, transakciju un valūtas kursa izmaiņu rezultata radušos izdevumu segšanu. Tas gan, protams, neattiecas uz starptautisko tirdzniecību arpus monetaras savienības, kaut gan arī uz to daļēji varētu būt attiecinami šie paši spriedumi. Tada veida tiktu radīta lielaka noteiktība, kas atvieglotu ilglaicīgu investīciju planošanu, un būtu arī ievērojama izdevumu ekonomija. Ta piemēram, izbraucot cauri visai Eiropas Savienībai un katra tas dalībvalstī samainot valūtu, ta galu gala būs zaudējusi 33% no savas sakotnējas vērtības.

1.2. Kursu svarstību iekšēja tirgū izzušana

Pie līdzšinējam valūtas kursu svarstībam, kadas Eiropas Savienības dalībvalstīs bija līdz šim, nebija iespējams nodrošinat pietiekošu stabilitati, lai nodrošinatu pilnīgu Eiropas ekonomiskas izaugsmes potenciala izmantošanu. Piegadatajiem regulari nacas parrēķinat preces cenas, bija jaseko līdzi kursu svarstībam, lai pēkšņi nerastos zaudējumi tikai tadēļ, ka valūtas kurss nav bijis tads ka bija paredzēts. Un tad, kad piegadatajs nevēlējas piegadat, pieprasītajs to gribēja iegadaties. Šī iemesla dēļ radas zaudējumi no ekonomiskas attīstības kavēšanas, kuri tada veida teritorija ar vienotu valūtu vairs nebūs iespējami.

1.3. Procentu likmes samazinašanas un izlīdzinašanas

Savukart, ta iespaida, ka viendabīgais kapitala tirgus būs tik liels, tika paredzēts, ka caurmēra ekonomikas un monetaras savienības valstīs, proti, eiro zona aizņēmuma procentu likme kritīsies, lai arī atsevišķam dalībvalstīm varētu būt novērojams neliels procentu likmes kapums. Kapums sekojot datiem, kuri ir 1.1. tabula Procentu likmes attīstība monetaras savienības dalībvalstīs”, loģiski spriežot, bija sagaidams Francija, Nīderlandē, Vacija, Austrija, kur starpība ar Italiju ir vairak ka 1%, bet arī ar Spaniju, Portugali starpība ir 0,9%, kas arī ir pietiekoši liela, lai sekotu attiecīga reakcija, pēc principa, ka neviens nav pats sev ienaidnieks un izvēlas no sev reali pieejamam iespējam labako (Consumers always choose the best bundle they can afford)[1]. Vadoties pēc šī principa, var secinat, ka klienti centīsies iegūt kapitalu tur, kur tas būs lētaks, bet ta rezultata atsevišķos reģionos būtu straujš pieprasījuma pieaugums un celtos kapitala cena, respektīvi, procentu likme. Bet ka varam redzēt jau minētaja 1.1. tabula, 1998. gada otraja pusē un 1999.gada pirmaja pusē procentu likmes “Eirozemes” valstīs atšķiras ļoti minimali – maksimala starpība ir 0,3%. Šī vienlīdzība ir izveidojusies nevis iespējama kapuma rezultata, bet gan tadēļ, ka visas valstis ir samazinajušas procentu likmes un vienlaicīgi tas arī izlīdzinajušas.

1.1. tabula

Procentu likmes attīstība

monetaras savienības dalībvalstīs.

Tada reakcija no dalībvalstu puses bija sagaidama, lai nepieļautu potencialas banku peļņas aizplūšanu uz kaimiņvalstīm, jo diez vai kada valsts būtu pieļavusi dabiski veidojošos kapumu. Tas censtos piesaistīt sev pēc iespējas lielaku klientu loku. Tada veida augstak skatamaja tabula varam parliecinaties par to, ka teorija neparprotami darbojas arī praksē, pie tam visai precīzi.

1.4. Iekšēja konkurence

Parejai uz trešo ekonomiskas un monetaras savienības fazi gan tieši, gan netieši ir ļoti nozīmīga un daudzpusēja ietekme uz Eiropas reģioniem un komūnam. Tas īpaši skar ekonomikas struktūras politiku, budžeta un finansu politiku, darba tirgus un socialo politiku. Ekonomiska un monetara savienība noteiks arī iekšēja tirgus ka vienas vienības kopējus konkurences noteikumus un radīs jaunus izaicinajumus sadarbībai starp reģioniem un komūnam no vienas puses un uzņēmumiem, kuri līdz šim ir bijuši to teritorija, no otras. Ka arī ievērojama pielagošanas dažados jautajumos ir paredzama reģionus un komūnas parvaldošajiem valsts organiem.

1.5. Konkurence un to līdz šim kavējošie faktori

Vienotas valūtas savienība aptvers ļoti lielu reģionu un ka sekas tas izveidei ir gaidama konkurences pastiprinašanas. Protams, eiro ieviešanu vairak ka negatīvu paradību uztvers tie reģioni, kurus līdz šim pasargaja valūtu svarstības, jo potencialajiem konkurentiem šis tirgus valūtas kursa svarstību iespaida bija grūti prognozējams un tadēļ kļuva mazak pievilcīgs, kas ir uzskatams par iemeslu tam, ka līdz šim potencialie konkurenti atturējas no uzņēmējdarbības uzsakšanas šajos reģionos. Neapstrīdams ir arī fakts, ka līdz eiro ieviešanai pastav tads bremzējošs faktors ka transfēras izmaksas, proti, izmaksas, kas rodas veicot maksajumus citas valstīs konkrētas valsts valūta. Šie abi faktori izzudīs līdz ar to brīdi, kad eiro reali paradīsies apgrozība, kas būs pozitīvi no konkurētspējīgo uzņēmumu redzes viedokļa, jo tiem būs daudz vieglak paplašinat savu noieta tirgu. Tas nozīmē, ka izdzīvos stiprakie un veidosies veselīga uzņēmējdarbības vide, jo uzņēmumi stradas ar augstaku atdevi vai arī būs spiesti mainīt savu darbības sfēru.

Šeit nenoliedzami rodas jautajums, vai šajos reģionos, kur uzņēmumi līdz šīm izmaiņam būs dzīvojuši tados ka “siltumnīcas apstakļos” neradīsies pēkšņs, negaidīts bezdarbs? Uz to atbildot jasaka, ka realaja praksē nav iespējamas tik krasas parmaiņas, viss notiek pakapeniski. Jaunienacējiem vispirms ir jaapzina tirgus, tad jauzsak tur uzņēmējdarbība un tikai tad, ja jau esošie uzņēmumi neko nedarīs konkurētspējas uzlabošanai, tiem naksies meklēt jaunu nodarbošanos. Lai arī ta ir primitīva shēma, redzam, ka tas nav iespējams vienas dienas laika un tadēļ nav sagaidams, ka atsevišķos reģionos veidosies straujš bezdarba pieaugums. Toties ka šeit skaidri saskatams, kopuma ņemot, ekonomiska situacija Eiropas Savienība uzlabosies.

1.6. Valsts fiskalas politikas ietekme

Tomēr daļai uzņēmumu varētu rasties problēmas arī samēra īsa laika perioda pēc transfēro izmaksu izzušanas. Proti, pierobežas reģionos, kur atšķirīgu apstakļu rezultata, kas saistīti ar valsts nodokļu un nodevu ka arī dažadu atvieglojumu un subsīdiju politiku (ka piemēram, atšķirīgs akcīzes nodoklis), identiskam vai viegli aizvietojamam precēm būs cenu atšķirības, patērētaji varētu doties iepirkties uz kaimiņvalsti, jo praktiski nebūs nekadu šķēršļu, kas viņus varētu vēl aizkavēt un atšķirības būs skaidri saskatamas. Tas savukart nozīmētu, ka atsevišķos reģionos krasi samazinatos pieprasījums. Bet tas atkal neizbēgami novedīs pie ta paša, proti, ka tirgus Eirozemē kļūs vienveidīgaks, viendabīgaks, jo nevienas valsts valdība nav ieinteresēta, ka tas teritorija esošie uzņēmumi nav konkurētspējīgi, jo tada veida aizplūst līdzekļi, kuri varētu palikt valstī. Tadēļ arī darīs visu, lai novērstu nevajadzīgos, pat nepieļaujamos šķēršļus. Ka loģisks solis no attiecīgo valdību puses, ta pat ka jau aplūkotaja jautajuma par procentu likmēm, būtu šo nodevu, nodokļu samazinašana tada paša līmenī ka parējam kaimiņvalstīm. Tikai tada veida valsts varētu nodrošinat “saviem” uzņēmumiem, vienadu izejas pozīciju ar kaimiņvalstu uzņēmumiem. Tas savukart nodrošinatu lielakus ieņēmumus no nodokļiem, ne ta ka gadījuma, ja šiem uzņēmumiem būtu ļoti mazs apgrozījums vai tie pilnība bankrotētu.

1.7. Uzņēmumu līgumu kontinuitate

Cilvēkus mac šaubas vai eiro ieviešana neradīs tadas problēmas, ka piemēram, līgumu spēka neesamība, jo līgumos nav minēts eiro, bet gan kadas noteiktas valsts nacionalaja valūta. Tadēļ uzņēmēji parskata esošos līgumus. Bet šinī sakara pieņemti jauni likumi, kas atruna dažadus jautajumus šaja sakara. Pilnīgi nekadam problēmam nevajadzētu būt paša Eiropas Savienība un valstu starpa, kuras ir Eiropas Savienības dalībvalstis, bet ir sarežģītak, ja sadarbības partneris ir no kadas valsts, kura nav Eiropas Savienības sastava, jo tada gadījuma attiecīga persona kopš eiro ieviešanas bezskaidras naudas norēķinos var atteikties akceptēt maksajumus, kuri veikti eiro.[3] Bet pastav arī tads jēdziens ka līguma kontinuitate jeb nepartrauktība un ta paredz, ka visi līguma paredzētie punkti paliek spēka, visas summas pēc Eiropas Centralas bankas noteikta valūtas kursa parrēķinot uz eiro. Protams, strīdus gadījuma abam pusēm javienojas

1.8. Eiro stabilizacija

Tiek sagaidīts, ka Eiropas kopēja valūta internacionalaja naudas apritē ieņems nozīmīgu vietu, līdzīgi ka tas ir ar pašlaik Eiropa pastavošajam naudas vienībam. Daudzos darījumos eiro pat varētu izkonkurēt ASV dolaru, ko līdz šim bija izdevīgi izmantot ka visur atzītu, stabilu naudas vienību, bet tagad būs eiro, kas būs ļoti ērts tada ziņa, ka aptvers ļoti lielu ekonomiski spēcīgu un aktīvu reģionu. Protams, šeit uzreiz skeptiski var bilst, ka eiro ne tuvu nav tik stabils ka ASV dolars. Tomēr tas ir īslaicīgas problēmas, kuras novērojamas tieši paša ieviešanas fazē, kad vēl nav pilnīgi skaidrs mehanisms ka viss darbojas, kad atklajas vēl nepardomatas vietas, kadas neapšaubami pastav, un kaut arī teorētiski ir zinams ka dažadas situacijas vajadzētu rīkoties, tomēr šie līdzekļi un metodes vēl ir svešas. Toties, kad mehanisms saks darboties atbrīvotak, eiro kurss attiecība pret citam valūtam un to skaita arī ASV dolaru noteikti nostabilizēsies. Arī laika faktors šeit spēlē noteiktu lomu, jo ka jau tagad varam novērot eiro ir beidzis savu straujo kritumu un palēnam svarstas ap vienu kaut kadu noteiktu vērtību. Tas nenozīmē, ka eiro ir nostabilizējies, vēl varētu sekot virkne straujaku izmaiņu, kamēr pilnība būs pabeigta ta ieviešana.

1.9. Investīciju pieaugums

Tadēļ ka monetaras savienības dalībvalstīs būs novērojama cenu stabilizacija un izzudīs daudzi līdz šim bijušie valūtas riski,[4] Eiropas reģionos ir sagaidama investīciju palielinašanas, kuras iezīmēs izdevīgi ražošanas faktori . Investīciju pieaugums varētu rasties arī pateicoties noteiktajam normam, kuram jabūt izpildītam, lai varētu būt monetaras savienības dalībvalsts. Šīs normas ir noteiktas no triju dalībvalstu ar labakajiem radītajiem pa katru konkrēto aprēķinot aritmētisko vidējo un pieskaitot noteiktu konstanti. Ta piemēram, inflacijas norma uz 1998.gadu bija 2,7%, kas ir no Austrijas 1,1%, Francijas 1,2% un Īrijas 1,2% radītajiem aprēķinot aritmētisko vidējo, kas aptuveni ir 1,2% un pieskaitot 1,5%. Līdzīgi ir iegūta procentu likmes norma 7,8%, u.c. Šīs normas rada noteiktības un drošības sajūtu, jo situacija šinī reģiona kļūst prognozējamaka, jo katra atsevišķa valsts darīs visu iespējamo, lai iekļautos šajas normas. Arī tas, ka nelabvēlīgu apstakļu ietekmē, šie radītaji un normas varētu pasliktinaties, bet vienmēr tas tiks aprēķinatas pēc labakajiem radītajiem un tadēļ ļaunums būs minimals.

1.2. tabula

Dalībvalstu galvenie ekonomiskie radītaji.

Ieviešot eiro, kas Eiropas monetaras savienības dalībvalstu atšķirīgas valūtas sakopos viena, samazinasies arī valūtu risks. Kompanijam būs drošak darboties ar eiro, nebaidoties no neparedzētam, straujam ta kursa svarstībam, neka darboties ar vairakam nacionalajam valūtam, no kuram ikviena var kļūt nestabila. Šeit, protams, ir priekšnosacījums, ka vispirms ir jasagaida eiro nostabilizēšanas.

1.10. Valdības monetaras politikas ietekme

Varam aplūkot arī valstu nozaru ka lielu, kopēju elementu konkurētspēju. Līdz šim daļai nozaru atsevišķas valstīs ir bijušas problēmas, runajot tieši par konkurētspēju. Viens no faktoriem, kas to var spēcīgi ietekmēt ir ta dēvētais valorizacijas slogs. Proti, valsts ir makslīgi izveidojusi un turējusi samēra augstu valūtas kursu, kas savukart neapšaubami ir apgrūtinajis uzņēmumus, jo citam valstīm ar “lētu valūtu” bija visnotaļ izdevīgi importēt uz šīm valstīm. Aplūkojot šo jautajumu no šada redzesviedokļa, ieguvēji no eiro ieviešanas ir atsevišķu valstu nozares ar augsti attīstītam, kvalitatīvam tehnoloģijam, nozares, kur īpaša uzmanība tiek pievērsta dažadam izmaksam uz vienu vienību, lai veidotu konkurētspējīgu cenu politiku un tada veida paaugstinatu uzņēmuma konkurētspēju. Tas nozares, kuras nav darbojušas pēc šadiem principiem vai nav tos ievērojuši tik strikti, līdz šim ir aizsargajusi valorizacija. Savukart, piemēram, Vacijas rūpniecība caurmēra, pateicoties attīstītajam, kvalitatīvajam tehnoloģijam ir ar augstu konkurētspēju, kas tai, neskatoties uz valorizacijas traucējošo efektu, arī līdz šim ir ļavis veiksmīgi konkurēt. Vacijas rūpniecība un tai attīstības ziņa līdzīgas nozares pilna mēra varēs izmantot savas priekšrocības tikai pēc eiro ieviešanas, kad valorizacija zaudēs savu ietekmi, iegūstot lielakas tirgus daļas, gūstot lielaku peļņu, tas varēs baudīt savu investīciju augļus. Kartējo reizi ir redzams, ka eiro ieviešanas rezultata palielinasies konkurence, kas ir uzskatams par pozitīvu pavērsienu. Eksperti apgalvo, ka jau tagad atsevišķas dalībvalstīs ir novērojama tehnoloģiju uzlabošana un lielaka vērība tiek piegriezta izmaksam uz vienu vienību. Ja arī īsa laika posma varētu rasties darbaspēka parstrukturizēšanas, tad ilgaka laika posma, ta rezultata gan monetaras un ekonomiskas savienības, gan kopējas Eiropas savienības ekonomiskais stavoklis uzlabosies un palielinasies arī konkurētspēja attiecība pret parējam pasaules valstīm.