LIETIŠĶA ETIĶETE - STARPTAUTISKA LIETIŠĶA ETIĶETE

LIETIŠĶA ETIĶETE

STARPTAUTISKA LIETIŠĶA ETIĶETE

Starptautiska lietišķa etiķete ir uzvedības normu kopums, kas jaievēro lietišķajas attiecības.

Tas mērķis ir palīdzēt veidot veiksmīgu saskarsmi starp dažadu tautu un kultūru parstavjiem. Darbs ar citu kultūru parstavjiem prasa ļoti augstu profesionalas sagatavotības līmeni. Dažadu kultūras īpatnību parzinašana un atbilstošu etiķete normu ievērošana palīdz izvairīties no parpratumiem vai pat attiecību izbeigšanos.

Ir vairaki etiķetes veidi:

Diplomatiska protokola norma – ar stingri ierobežotu un ceremonialu raksturu – šīs prasības ir ļoti būtiskas un nozīmīgas;

Ikdienas etiķete – ta drīkst būt brīvaka, atraisītaka un pieļauj dažadus uzvedības variantus;

Viesmīlības etiķete – jau prasa stingraku etiķetes normu ievērošanu viesu uzņemšana un pieņemšanas;

Svētku etiķete – ta uz laiku atceļ ikdiena pieņemtas un akceptētas normas un uzvedības standartus.

Galma etiķete – darbības vieta ir monarhu galmi un tiem pieņemts ritualu aranžējums;

Militara etiķete – rezumē militaristu uzvedības noteikumus visas to darbības sfēras;

Literara etiķete – mūsdienas ir zaudējusi savu kadreizējo nozīmi, lai arī vēsturiska aspekta ta joprojam tiek respektēta;

Lietišķa jeb biznesa etiķete – nosaka darījumu cilvēku īpašos uzvedības noteikumus

Tas normas, ta pat ka citas etiķetes normas vēstures gaita ir veidojušas, parveidojušas un attīstījušas. Starptautiska lietišķa etiķete sistematizē noteikumus lietišķaja saskarsmē ar mērķi palīdzēt veidot veiksmīgu saskarsmi starp dažadu tautu parstavjiem. Tas nozīmē, ka cilvēks nezaudējot savas uzvedības normas, pieņem arī partnera uzvedības normas, kas var būt atšķirīgas. Visur pasaulē augstu tiek vērtēti lietišķo attiecību pamatprincipi: laipnība, cieņa, sapratne un, protams, “zelta morales” princips.

LIETIŠĶA ETIĶETE - ir uzvedības noteikumu kopums, kas jaievēro lietišķajas attiecības.

Tas mērķis ir palīdzēt veidot veiksmīgu saskarsmi starp kolēģiem, klientiem, priekšniekiem. Saskarsme nav iedomajama bez uzvedības normu ievērošanas.

Ētikas un uzvedības normas parasti tiek ietvertas dažados likumos un citos normatīvo aktos un tadējadi tas tiek padarītas saistošas.

Tradicionali tiek izstradati ētikas un uzvedības kodeksi, lai katram iestades vai organizacijas darbiniekam konkrēta situacija būtu skaidrs , ko no viņa gaida darba devējs un kada rīcība iestadē un organizacija tiek uzskatīta par ētisku.

SASVEICINAŠANAS

Katra lietišķa tikšanas sakas ar sasveicinašanos. Sasveicinašanas formas un rituali ir dažadi.

To ietekmējošie faktori:

partnera amats,

vecums,

dzimums,

kultūras un reliģijas atšķirības,

sagatavotības līmenis

informacija ar partneri.

Lai dibinatu veiksmīgas attiecības, ir svarīgi ievērot daudzveidīgos saskarsmes elementus un censties izzinat biznesa partnera nacionalas sasveicinašanas īpatnības

Sasveicinašanos nosacīti var iedalīt divos veidos:

Mutiska jeb verbala (pasveicinašana, pieklajības frazes, retoriski jautajumi)

Ķermeniska jeb neverbala (sarokošanas, paklanīšanas, skūpsts)

Mutiska jeb verbala sasveicinašanas

Kaut gan sasveicinašanas rituali dažadas valstīs mēdz atšķirties, līdz ar starptautisko sakaru attīstību veidojas kopīgas iezīmes

Sasveicinašanas principi:

Mutiskais sveiciens vienmēr jaatņem. Neatņemts sveiciens var tikt uzskatīts par nevēlēšanos kontaktēties vai necieņas izradīšanu.

Sasveicinoties svarīgi ievērot noteiktu kartību.

Latvija saskaņa ar pieklajības likumiem

jaunakais vienmēr pirmais sveicina vecako,

vīrietis – sievieti,

meitene – kungu gados,

padotais- priekšnieku

pievienojoties kadai cilvēku grupai ienacējs(neatkarīgi no dzimuma vai statusa) -parējos.

Šada kartība pastav daudzviet pasaulē. Biznesa attiecības saskarsmes kartību nosaka nevis vecums, bet ieņemamais amats.

Sasveicinoties cilvēki viens otru uzruna

Latviešu un krievu valodas otras personas uzrunas formas atšķiras atkarība no cilvēka vecuma vai amata.

Piem., augstaka ranga amatpersonas uzruna ar Jūs, bet tuvus draugus ar Tu. Lai parietu uz Tu , iniciatīva ir jagaida no augstakstavošas personas. Savukart, piem., angļu valoda atšķirību nav, ir tikai viena uzrunas forma- Jūs – You.

Latvija pieņemts, ka darba attiecības galvena uzrunas forma ir „Jūs”. Šim vardam parasti vēl pievieno uzvardu vai amata nosaukumu, piemēram, „Cienījamo maksliniek, jūs gaida”. Neklajas teikt „Viņš ir gleznotajs”. Jasaka ”makslinieks Rožkalns ir gleznotajs”.

Latvija tradicionali sveiciens ir „Labrīt!”, „Labdien!” vai „Labvakar!”, bet atvadoties „Uz redzēšanos!”. Lai saskarsmi padarītu daudzveidīgaku un patīkamaku, nereti sveiciena lieto kadu retorisku jautajumu: ”Prieks jūs redzēt!’, Ka jums klajas?. Parasti atbilde ir līdzīga: ”Man tapat prieks jūs redzēt!”

Lai saskarsmi padarītu daudzveidīgaku un patīkamaku, cilvēki nereti sveicienu papildina ar kadu frazi vai retorisku jautajumu.

Piemēram, Ķīna, Malaizija un Honkonga satiekoties parasti tiek uzdots jautajums “Vai jūs jau esat ēdis? vai arī “vai jūs jau esat ēdis rīsus?” un atbilde vienmēr ir “Ja” neatkarīgi no ta vai cilvēks ir ēdis vai ne, jo jautajums ir retorisks.

Ja šajas pašas valstīs cilvēku satiek uz ielas, parasti uzdod jautajumu “Kurp jūs dodaties?” un atbilde skan “Pastaigaties” vai “Tapat vien” . No cilvēka netiek gaidīts , lai viņš atklatu savu maršrutu, jo ta ir privata lieta. Musulmaņu zemēs sasveicinoties mēdz lietot vardu “Selamat”, kas nozīmē “Miers”.

Kopuma jaatceras, ka gan uzdotie jautajumu, gan atbildes ir formalas. Oficialajas situacijas nevajadzētu radoši veidot jautajumus un atbildes, lai nekļūdītos un arī nemusinatu partneri.

Ķermeniska jeb neverbala sasveicinašanas

Sasveicinašanas formas ietver ne tikai verbalos, bet arī neverbalos komponentus.

Pie ķermeniskas sasveicinašanas var pieskaitīt

rokasspiedienu,

skūpstu,

noliekšanos,

uzsitienu pa plecu aplausus utt.

Rietumeiropa, Skandinavija, Ziemeļamerika un arī Latvija visizplatītakais neverbalas saskarsmes elements ir sarokošanas. Rokas pasniegšanas veids un kartība ir daudzveidīga atkarība no kultūras atšķirībam. Taču attīstoties lietišķajai saskarsmei starptautiska līmenī, ir izveidojušas arī kopīgas iezīmes.

Kopīgi sarokošanas principi ir šadi:

1.Roku pirmais sniedz

vecakais – jaunakajam,

sieviete – vīrietim,

pasniedzējs – studentam,

augstakstavoša persona – zemakstavošai.

2.Vīrietis vienmēr sniedz roku stavot, sieviete var pasniegt roku arī sēžot.

Šo priekšrocību var izmantot gados vecaki cilvēki un augstaka ranga personas.

Ja vīrieši ir labi pazīstami, viņi var sarokoties nepieceļoties.

Sarokoties nepieceļoties var arī tad, ja tas traucē vai apgrūtina apkartējos.

Pēc sarokošanas vīrietim ir atļauts apsēsties tad, kad to ir izdarījusi sieviete. Tas pats attiecas uz gados jaunaka vai zemaka ranga personu attiecība pret gados vecaku vai augstaka ranga personu.

Pievienojoties kadai grupai, parasti roku sniedz visiem grupas locekļiem, vispirms augstakstavošajai personai

Austrumu kultūras vēl joprojam vispirms cieņa tiek izradīta vecakiem cilvēkiem neatkarīgi no ranga.

Parasti sarokojas sasveicinoties vai sasveicinoties un atvadoties. Arabu zemēs ir pieņemts paspiest roku ikreiz, kad cilvēki satiekas, neatkarīgi no tikšanos skaita diena

4.Sasveicinoties ir pieņemts skatīties acīs.

Izņēmums ir Austrumu kultūras, kuras skatīšanos acīs varētu interpretēt ka necieņas izradīšanu. Austrumos ir pieņemts pacelt skatienu aptuveni kaklasaites mezgla augstuma.

5.Pasniegta roka japieņem vienmēr, pretēja gadījuma sniedzējs to var uzskatīt par apvainojumu.

6.Sasveicinoties nedrīkst otru roku turēt kabata, jo to var uzskatīt par necieņas izradīšanu.

Lai gan pastav kopīgas iezīmes, dažadas kultūras rokasspiediens var atšķirties pēc ilguma un stipruma.

Rokasspiediens dažkart tiek kombinēts ar kadu citu neverbalu sasveicinašanas elementu, piem., paklanīšanos.

Sasveicinašanas formas un rituali dažadas valstīs ir atšķirīgi. Svarīgi ir sveicienam iepriekš sagatavoties, tadejadi izradot cieņu un cenšanos iepazīt vietējo kultūru. Nevajadzētu atteikties arī no savam tradīcijam, taču, respektējot partnera kultūras īpatnības, tiek demonstrēta vēlme sadarboties.

Mūsdienas daudzas sasveicinašanas formas ir integrētas un apvienotas. Attieksme pret sievietēm lietišķajos kontaktos mainas: vienotas normas abiem dzimumiem saskarsmi būtiski atvieglo. Ir mainījusies attieksme pret stingro sasveicinašanas kartību. Tagad sasveicinas tas, kurš pirmais otru pamana, arī tad ja otra persona ir zemak stavoša vai jaunaka. Tas atvieglo komunikaciju un samazina spriedzi.

Iepazīšanas un iepazīstinašana

Viens no svarīgakiem saskarsmes elementiem ir iepazīšanas rituals.

Lietišķaja pasaulē šim ritualam ir gan praktiska, gan reprezentatīva loma.

Iepazīstinašanai vai priekša stadīšanas procedūrai ir 2 formas:

Tieša (katrs pats stadas priekša)

Pastarpinata (saskarsmē iesaistas starpnieks)

Treša persona parasti ir biznesa persona, kopīgs paziņa, namatēvs vai namamate. Plašakos saietos parasti iepazīstinataja lomu uzņemas organizators.

Iepazīstoties, tapat ka sasveicinoties, jaievēro noteikta kartība.

Priekša stadīšana

Vīrieti - sievietei,

jaunu cilvēku- gados vecakam,

padoto – priekšniekam.

Jaatceras, ka lietišķajas attiecības kartību nosaka dienesta stavoklis, nevis dzimums vai vecums.!!!

Ja cilvēki iepazīstas vai tiek iepazīstinati, ir japieceļas, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tas nav iespējams, piem., pie galda, teatrī, transporta līdzeklī.

Pirms cilvēku savstarpējas iepazīstinašanas ir pieklajīgi vispirms lūgt atļauju.

Latvija atļauja tiek lūgta ar vardiem ”Atļaujiet Jūs iepazīstinat!” ,”Atļaujiet stadīt priekša!” Kad atļauja ir dota, iepazīstinašanu parasti sak ar vardiem „Mans kolēģis(vards, uzvards).Mēs kopa stradajam jau 2 gadus”

Nebūtu ieteicams lietot noradamos vietniekvardus, piem., ”Tas ir mans kolēģis” vai „Lūk, tas/šis cilvēks ir..”

Nereti iepazīstinot min arī personas ieņemamo amatu, profesionalo statusu vai akadēmisko gradu. Treša persona parasti iepazīstinot sniedz īsu informaciju par personu, lai ievadītu turpmako sarunu

Iepazīstinot sievieti ar vīrieti vai otradi, parasti pirmo nosauc vīrieša, tad sievietes vardu un uzvardu. Ja sievietei ir pavadonis, vispirms iepazīstina ar sievietes pavadoni un tad ar pašu sievieti.????????/!!!!!!

Ja majas viesojas paziņas un biznesa partneri, viņus stada priekša majiniekiem, nevis otradi. .????????/!!!!!!

Prieku un pagodinajumu var izteikt ar vardiem :”Prieks iepazīties!”, „Man ir ļoti patīkami!”, „Jūtos pagodinats ar jums iepazīties!”

Lai arī iepazīšanas formas tiek stingri regulētas, mūsdienas tas kļūst daudz brīvakas un cilvēku attieksme pret tam ir tolerantaka. Agrak sarunas laika turēt roku kabata bija nepieklajīgi, savukart tagad turēt roku kabata nebūtu pieņemams sasveicinašanas brīdī, taču sarunas laika tas vairs netiks uzskatīts par etiķetes parkapumu.

Īslaicīga saskarsmē, piemēram, nejauši satiekoties lifta, nav obligati jaiepazīstina ar blakus stavošo cilvēku. It īpaši tas nav vajadzīgs tad, ja ir skaidri zinams, ka šiem cilvēkiem nebūs nekadu lietišķu attiecību un viņi turpmak netiksies.

Lietišķais apģērbs

Ar apģērbu cilvēks parada respektu kadam īpašam paskumam vai notikumam, piederību socialai grupai un socialo statusu. Apģērbs būtība ir pirma vizītkarte.

Ģērbšanas tradīcijas ietekmē kultūra, reliģijas piederība un arī klimatiskie apstakļi, tapēc lietišķu cilvēku ģērbšanas stils var atšķirties.

Darbinieka apģērbam ir jabūt atbilstošam uzņēmuma parstavētajai nozarei un viņa profesionalajam imidžam, kas dažada profesija atšķiras.

Vīriešiem ieteicams valkat tumšas krasas(melna, pelēka, tumši zila, brūna) uzvalku, ka arī attiecīgu kaklasaiti un kreklu. Karstos klimatiskajos apstakļos ir pieļaujams arī gaišs vai nedaudz raibs apģērbs.

Jebkura situacija, īpaši tad, ja nav zinami apstakļi, vispiemērotakais ir gaišs krekls.

Jaievēro, ka apavi nedrīkst būt gaišaki par uzvalku.

Biznesa apģērbam nav jabūt pilnīgi jaunam, taču noteikti- kvalitatīvam.

Lietišķas tikšanas reizēs nevajadzētu vilkt sporta apģērbu vai vējjaku.

Sievietēm ieteicams valkat labas kvalitates konservatīvus kostīmus ar svarkiem vai biksēm vai kleitas. Svarkiem nevajadzētu būt parak īsiem vai ļoti gariem, biksēm-parak šauram vai ļoti platam.

Kurpēm jabūt klasiskam, ar ne parak augstu papēdi

Lietišķas situacijas vajadzētu atturēties no tadiem apģērbiem ka šorti, svarki ar ļoti dziļu šķēlumu, krekliņi ar ļoti tievam lencītēm, zeķubikses vai zeķes ar raibiem rakstiem u.tml.

Darba laika noteikti nedrīkst valkat tērpus, kas piemēroti svinīgam vakaram vai pēcpusdienai- kokteiļkleitas, vakarkleitas, dekoltētus vai no grezna auduma šūtus tērpus.

Nedrīkst parspīlēt arī ar smaržam, nagu laku n dekoratīvo kosmētiku.

Jaatceras, ka šie nosacījumi attiecas uz lietišķajam sievietēm.

Ir uzņēmumi un iestade, kuras apģērba nianses, tiek reglamentētas ar oficialiem uzvedības kodeksiem vai iekšējas kartības noteikumiem. Tas atvieglo situaciju un ļauj darbiniekiem, īpaši jaunpienacējiem, nenonakt neērtas situacijas uzņēmuma kultūras neparzinašanas dēļ.

Juvelierizstradajumiem vēlams būt īstiem un ne parak uzkrītošiem vai grezniem. Lietišķa cilvēka aksesuariem (pulkstenim, pildspalvai, ceļasomai u.c.) jabūt kvalitatīviem un neuzkrītošiem.

Pirmais iespaids veidojas tieši pēc darījuma partnera arēja izskata. Runai un raksturam ir pakartota nozīme. Arējais izskats parada attieksmi pret savu uzņēmumu, darbu un sevi. Ilgstošas attiecības prioritates, protams, var mainīties un arējam izskatam vairs netiek piešķirta tik būtiska nozīme. Tad īpaši svarīga ir uzvedības normu ievērošana.

Lietišķa sarakste

Lietišķaja pasaulē vēstules un citas sarakstes formas tiek dēvētas par biznesa korespondenci jeb lietišķo saraksti. Ta pilda korespondences apmaiņas funkciju starp cilvēkiem vai uzņēmumiem, un tai ir lietišķs raksturs.

Lietišķas vēstules

parasti raksta ar datoru.

tas ir saturīgas, loģiskas, īsas un bez liekvardības,

ir stingri noteikta struktūra,

sakas ar oficialu uzrunu, pēc tam seko īss problēmas izklasts un nobeigums.

nereti lieto atsauces uz iepriekšējo saraksti vai dokumentiem,

vēstules beigas ir datums un paraksts.

uzrunas un nobeiguma forma ir stingri noteikta,

aiz oficialajam uzrunam parasti lieto uzvardu.

Dažas kultūras cilvēkus uzruna tikai uzvarda, citas lieto vardu un uzvardu, citas tam pievieno amatu un/vai akadēmisko gradu.

Anglija nobeiguma formas lietojums ir atkarīgs no uzrunas, piemēram, pie uzrunas, kas sakas ar ”Dear Sirs/Sir/Madam [uzvards]”, tiek izmantota nobeiguma forma “Yours faithfully” vai “Yours sincerely”, savukart pie uzrunas “Dear [vards]” – “Best wishes”.

Zemēs, kur cilvēkam parasti ir viens uzvards un viens vards un tie tiek lietoti zinama secība, šo prasību var viegli izpildīt. Taču Ķīna, kur cilvēkam mēdz būt uzvards un vairaki vardi, uzvards parasti tiek nosaukts vai rakstīts pirmais. Taču jabūt uzmanīgiem, jo ķīnieši un japaņi starptautiskaja biznesa dažreiz, veidojot vizītkartes, maina savu ierasto vardu kartību

Biznesa vēstules tiek iedalītas trīs grupas

formalajas biznesa vēstulēs,

personiskajas biznesa vēstulēs

neformalajas biznesa vēstulēs.

Atkarība no vēstules tipa ir jaievēro struktūras un satura atšķirības.

Formalas biznesa vēstules ir oficialakas un, ka jau rada nosaukums, formalakas. Parasti formalajas vēstulēs lieto formu “mēs”, ar to domajot uzņēmumu vai iestadi. Formala vēstule sastav no uzrunas, ievadvardiem, kur tiek pateikts rakstīšanas iemesls, galvenas daļas, kur tiek izklastīts fakts, nobeiguma, kur tiek runats par nakotni, un atvadīšanas vardiem. Vēstules sakumdaļa nereti tiek dota atsauce uz kadu konkrētu dokumentu (līgumu, rēķinu, iepriekšējo vēstuli, minot tas rakstīšanas datumu un/vai numuru) vai telefona sarunu. Valodas stils ir atturīgs, bezpersonisks un ļoti pieklajīgs.

Personiskas jeb privatas biznesa vēstules. Ievadvardos parasti atsaucas uz pēdējo tikšanos vai telefona sarunu, paužot par to prieku. Nobeiguma seko kada personiska informacija. Nereti ar vēstules saņēmēja starpniecību tiek nodoti sveicieni kadai trešajai personai.

Neformalas biznesa vēstules. Līdzīgi ka personiskaja biznesa vēstulē, sakuma un beigas tiek minēta kada informacija, kas raksturo personu labas personiskas attiecības. Valoda ir vienkaršaka, un frazes tiek saīsinatas, piemēram, ta vieta lai lietotu frazi “Es būtu pateicīgs, ja Jūs varētu…”, raksta “Vai Jūs varētu…?”.

Lietišķa sarakste balstas uz konkrētam prasībam, kuras nereti ir starptautiski atzītas. Tas palīdz nodot informaciju saprotama veida un ļauj izvairīties no parpratumiem. Lietišķas sarakstes principi nedaudz mainas, rakstot elektroniskas vēstules.

Tīkla etiķete un elektroniska pasta lietošanas principi

Internets ir ērts, salīdzinoši lēts un ļoti atrs līdzeklis informacijas nodošanai un saņemšanai..

Interneta, tapat ka tiešajos kontaktos un biznesa korespondencē, ir jaievēro etiķetes normas. Tīkla etiķete

Elektroniskas vēstules ir lietišķas sarakstes jeb biznesa korespondences sastavdaļa. Rakstot šīs vēstules, jaievēro līdzīgas prasības, ka rakstot lietišķas vēstules vai sūtot faksu.

Īpatnība ir tada, ka elektroniskas vēstules ir vēl lakoniskakas, īsakas un ietver tikai pašu būtiskako informaciju.

Uz elektroniskajam vēstulēm ir jaatbild 24 stundu laika (izņemot brīvdienas).

Lai izceltu svarīgako un paatrinatu pretējas puses informacijas saņemšanu, elektroniskajas vēstulēs bieži lieto standarta saīsinajumus. Starptautiski izplatīti ir saīsinajumi no angļu valodas vardiem, piemēram: OBO – our best offer (mūsu labakais piedavajums); DTD – dated (datēts); B4U – before you (pirms Jums) u.c.

Noformējot elektronisko vēstuli, nedrīkst ignorēt aili Subject jeb Temats. Šaja ailē pēc iespējas precīzak un īsak jaformulē vēstules saturs, Tas saņēmējam palīdz atri orientēties un saprast, par ko ir rakstīts vēstulē, un ienakošas vēstules sakartot pēc to svarīguma.

Tīkla ir svarīgi ievērot tos pašus uzvedības standartus, ko dzīvē.

Citu cilvēku laika respektēšana.

Pirms nosūtīt elektronisko vēstuli, japarliecinas, vai ta nav veltīga sava un citu cilvēku laika tērēšana un vai vēstules nosūtīšana patiešam ir nepieciešama.

Loģika, saprotamība un pieklajība.

Tīkla cilvēku vērtē nevis pēc apģērba, vecuma, adas krasas vai svara, bet pēc rakstīšanas kvalitates.

Svarīga ir ne tikai stila, bet arī pareizrakstības ievērošana.

Cilvēka privatas dzīves respektēšana un laika atšķirību ievērošana.

Kļūdu piedošana. Cilvēki, īpaši tie, kuri internetu tikai apgūst, nereti pieļauj dažadas kļūdas.

Papildus standarta etiķetes prasībam atsevišķas organizacijas un uzņēmumi ir izveidojuši savu koncepciju un principus interneta lietošanai un elektroniska pasta sūtīšanai. Elektroniska saziņa tiek kontrolēta un darbavieta pieļaujama tikai darba vajadzībam. Bieži vien tīkla lietošanas noteikumus reglamentē iekšējas kartības noteikumi

Vizītkartes

Vizītkartes prezentacija ir nozīmīga biznesa etiķetes sastavdaļa.

Vizītkartē ir rakstīts personas vards, uzvards, ieņemamais amats, uzņēmuma koordinatas un informacija par kontaktu iespējam.

Vizītkartes izmērs parasti ir 10 X 5 cm.

Vizītkaršu krasa un izskats mēdz nedaudz atšķirties, taču to veidošana jaievēro noteikti pamatprincipi.

Vizītkartes var iedalīt

biznesa,

ģimenes

privatas vizītkartēs.

Lai gan biznesa vizītkartes starptautiskaja mēroga tiek veidotas pēc līdzīgiem principiem un satur līdzīgu informaciju, attieksme pret tam ir atšķirīga

Austrumu zemēs, piemēram, Japana, vizītkaršu pasniegšanai un saņemšanai ir izveidojies īpašs rituals. Tas ir šads: vizītkarti dod un saņem ar abam rokam, rūpīgi apskata to četras piecas sekundes un tad ieliek vizītkaršu maka. Austrumu zemēs pret vizītkarti izrada tadu pašu cieņu ka pret personu, kura to ir pasniegusi.

Attiecība uz vizītkartēm nereti tiek pieļautas vairakas kļūdas:

Vizītkartes nav pieejamas pietiekama daudzuma;

Uz vizītkartēm tiek pierakstītas piezīmes, papildu informacija vai komentari;

Vizītkarte tiek ņurcīta rokas vai novietota neatbilstoša vieta;

Saņemta vizītkarte nejauši tiek aizmirsta;

Vizītkarte tiek izmantota ka radamkociņš;

Saņemta vizītkarte tiek nekorekti komentēta vai netiek aplūkota vispar;

Starptautiskaja saskarsmē ieteicams lietot divvalodu vizītkartes

viena pusē informacija jaraksta sava valoda, otra – attiecīgas valsts valoda.

Uz vizītkartes jabūt informacijai par amatu un/vai titulu. Eiropa īpaši nozīmīgi ir paradīt arī akadēmisko gradu. Vacija, Danija un Zviedrija uz vizītkartes mēdz rakstīt arī sava uzņēmuma dibinašanas datumu. Šajas valstīs vairak uzticas senakiem uzņēmumiem. Rakstīt uzņēmuma moto uz vizītkartes nav labs stils, jo potencialais partneris to var uzskatīt par ietekmēšanu.

Lietišķam cilvēkam ik dienu janēsa līdzi vizītkartes, lai nenonaktu neērta situacija, kad nav vizītkartes, ko pasniegt darījumu partnerim.

Pasniegšanas vieta un laiks ir īpaši nozīmīgs Austrumu kultūras. Piemēram, Japana vizītkarti pasniedz tad, kad persona ir iepazīstinajusi ar sevi un paklanījusies. Pirmais savu vizītkarti pasniedz viesis. Italija un Nīderlandē vizītkartes pasniedz tikai tikšanas beigas

Vizītkartes pasniegšanas rituals ir stingri noteikts, īpaši – Austrumu kultūras. Divvalodu vizītkartes pasniedz ar to pusi uz augšu, uz kuras rakstīts vietēja valoda. Tuvajos Austrumos, Azija un Afrika vizītkarti pasniedz tikai ar labo roku. Japana, Ķīna, Singapūra un Honkonga vizītkarti pasniedz ar abam rokam. Kad vizītkarte ir pieņemta, saņēmējam jaizsaka pateicība. Japana ir pieņemts vizītkarti turēt uz galda visu tikšanas laiku. Maka vizītkarti ieliek tikai tad, kad tikšanas ir beigusies.

Starptautiskaja praksē ir pieņemti simboliski apzīmējumi attieksmes paušanai pret personu, kurai nosūta vizītkarti. Šie apzīmējumi ir saīsinajumi no franču valodas. Tie plaši tiek lietoti diplomatiskajas attiecības, taču tos izmanto arī augsta līmeņa lietišķajos kontaktos. Oficialos gadījumos saīsinajumus raksta ar zīmuli vizītkartes kreisaja apakšēja stūrī.

Parasti tiek izmantoti šadi saīsinajumi:

P.R. – pour remercier (pateicība);

P.F. – pour feliciter (apsveikums);

P.F.C. – pour faire connaissance (prieks par iepazīšanos);

P.P. – pour presentation (iepazīšanas neklatienē);

P.P.C. – pour prendre conge (atvadīšanas neklatienē);

P.C. – pour condoleances (līdzjūtības izteikšana).

Pirms vizītkartes izmantošanas cita valstī ir jaiepazīstas ar vietējam tradīcijam un vizītkartes pasniegšanas ritualiem.

Starptautiskaja biznesa vizītkartes ir vēlams lietot, jo tas palīdz uztvert un saglabat informaciju par personu.

Vizītkarte pilda arī reprezentatīvu un reklamas funkciju

Lietas, kas jaievēro privatas iepazīšanas gadījumos:

Sieviete nekad neatstaj savu vizītkarti neprecēta vīrieša majas;

Precēta para majas viesis atstaj divas vizītkartes;

Pēc iepazīšanas ar sievieti vīrietis sūta savu vizītkarti arī viņas dzīvesbiedram.

TELEFONSARUNAS

Vai varat runat?

Etiķetes normas, ienakot lietišķajas attiecības mobilajam telefonam, arī izmainījušas.90.gadu sakuma bija nepieklajīgi uz galda turēt mobilo talruni, jo šo tehnikas brīnumu īpašnieki toreiz Latvija bija stipri ierobežota skaita, un šada rīcība nozīmēja dižošanos.

Nosaucot savu vardu, uzvardu un parstavēto organizaciju, apjautajieties, vai esat piezvanījuši pareizi un tiešam runajat ar personu, kuru vēlējaties sazvanīt. Zvana nolūku labak paskaidrot vēlak – pēc tam, kad sarunas biedrs atbildējis apstiprinoši. Ja sarunas saturu nav vēlams dzirdēt svešam ausīm, var apjautaties ne tikai par laiku, bet arī vietu, piemēram, pavaicajot: «Vai jums ir ērti runat?»

Paceļot klausuli, ieteicams nosaukt savu vardu un, iespējams, arī uzvardu. Ta aiztaupīsit sarunu biedram pūles noskaidrot, kam viņš īsti piezvanījis.

Jauzmanas ar zvanu melodijam. Ja ka zvana signalu vēlaties iestatīt kadu popularas dziesmas melodiju, iepriekš rūpīgi pardomajiet. Ja nu gadas, ka šie ritmi atskan, svarīgam biznesa partnerim klatesot? Vai tas neradīs vieglpratīga cilvēka iespaidu? Jaizvairas no dažadam spalgam, ķērcošam vai biedējošam skaņam talruņa skaļrunī.

Japarzvana «vardarbīgi partrauktajiem»Atskan zvans. Esat svarīga sanaksmē un nevarat atbildēt. Apslapējot pīkstošo aparatu, nospiežat mobila talruņa sarkano podziņu. Vadoties pēc etiķetes normam, šada «vardarbīga» zvana partraukšana tulkojama ka signals, ka parzvanīsit. Pat tad, ja zvanītaja numurs nav pazīstams. Solījumu piezvanīt nozīmēs arī rīcība, ja šada situacija aši pacelsiet klausuli un iesauksieties, ka nav laika runat.

Zinot, ka kadu brīdi būsiet aizņemts un nevarēsiet atbildēt, ieteicams telefonu parslēgt klusuma režīma. Etiķetes normas nebūs parkaptas, ja uz šadi pienakušajiem zvaniem pēcak neatbildēsiet – izvēle ir jūsu ziņa. Nav pieklajīgi mobilo talruni lietot, atrodoties sveša biroja.

Nekaunības kalngals – «pīkstinašana»

Lietišķa saziņa cieņu sarunu biedra acīs var zaudēt, mēģinot primitīvi ietaupīt. Proti, ar «piepīkstinašanu» provocējot sarunu biedru piezvanīt un runat uz viņa rēķina. Tas ir nekaunības kalngals. Mazliet zemaka nepieklajības smaile: kad jums piezvanīts kada konkrēta jautajuma, cenšaties sarunu biedra laiku un naudu savtīgi izmantot, sakdami runat par kadu jums svarīgu lietu, kas nebūt nav bijusi sarunu biedra mērķis. Ja tiešam vēlaties šo tematu parrunat, pieklajība paģēr sarunu partraukt un piezvanīt pašam.

Visparpieņemtais zvanīšanas laiks lietišķam sarunam – no plkst. 9 līdz 18. Protams, ir izņēmumi, kad janodod kada arkartīgi svarīga vēsts. Piemēram, esat sasirdzis un tikai desmitos vakara saprotat, ka ar paaugstinatu temperatūru nekadi nevarēsiet ierasties uz tikšanos, kas norunata rītdien agri no rīta. Ja ta, varat etiķetes normas parkapt, zvanot kaut vai ap pusnakti. Jo traucēts vakara miers nebūs lielaks par necieņu, kadu izradīsiet, ja liksiet cilvēkam veltīgi doties uz satikšanas vietu.

Etiķete noteic, ka saruna japartrauc tam, kurš zvanījis, vai arī pēc statusa augstakajai amatpersonai. Biežak saruna beidzas dabiski, kad nepieciešamais izrunats un sarunu biedri savstarpēji atvadījušies. Tad nav nozīmes, kurš pirmais noliek klausuli. Pirms sarunas beigam vēlams dažos teikumos apkopot runato.

Ja saruna partrūkst tehnisku traucējumu dēļ, no jauna japarzvana partrūkušas sarunas iniciatoram. Nebūtu slikti vēlreiz nosaukt savu vardu un uzvardu pat tad, ja runataji jau atpazīst viens otra balsi.

Lai panaktu pozitīvu sarunu biedra attieksmi, var likt lieta dažus «knifus». Piemēram, balss skan labvēlīgak, ja runajot smaidat. Ja pa talruni nepieciešams kadu parliecinat, sarunas laika var piecelties kajas – šadi izdosies sarunu novadīt pašapzinīgak un drošak.

Japiebilst, ka pa talruni darba jaruna tada paša balsī, ka ar kolēģiem, nevis čukstot vai kliedzot. Tapat klausule ir japaceļ pēc otra signala, lai zvanītajs varētu sagatavoties sarunai. Nevajadzētu sarunu biedru saukt pamazinajuma forma.

Darbs un karjera / Padomi

Foto: purdue.edu

Lietišķa etiķete, runajot pa talruni [28]

Toms Ancītis, «Latvijas Avīze»
Trešdiena, 15. marts (2006) 02:00

Runat pa talruni? To taču prot jebkurš! Patiešam – lai pa telefonu sarunatos ar draugiem, paziņam vai radiniekiem, īpaša skola nav jaiziet.

Citadi ir ar telefonsarunam, kuras risinam lietišķus jautajumus. Šeit der apgūt lietišķas etiķetes priekšrakstus. Par telefonsarunu etiķeti stasta stila un lietišķas etiķetes konsultante Helēna Petrovska.

Vai varat runat?

Kopš līdzas fiksētajiem sakariem mūsu ikdiena ienacis mobilais talrunis, kuplinajušas arī etiķetes normas. Turklat šie likumi mainas burtiski ik pēc dažiem gadiem. Deviņdesmito gadu sakuma bija nepieklajīgi uz galda turēt mobilo talruni, jo šo tehnikas brīnumu īpašnieki toreiz Latvija bija stipri ierobežota skaita, un šada rīcība nozīmēja dižošanos. Šodien mobilais talrunis ir gandrīz katram – ta vairs nav pazīme, kas liecinatu par personas turību vai sevišķu stavokli sabiedrība.

Nosaucot savu vardu, uzvardu un parstavēto organizaciju, apjautajieties, vai esat piezvanījuši pareizi un tiešam runajat ar personu, kuru vēlējaties sazvanīt. Zvana nolūku labak paskaidrot vēlak – pēc tam, kad sarunas biedrs atbildējis apstiprinoši. Ja sarunas saturu nav vēlams dzirdēt svešam ausīm, var apjautaties ne tikai par laiku, bet arī vietu, piemēram, pavaicajot: «Vai jums ir ērti runat?»

Bez ķērcošam skaņam

Ja zvana jums, lietišķas sarunas nevajadzētu klausulē atsaukties ar «hallo», «klausos» vai «lūdzu». Paceļot klausuli, ieteicams nosaukt savu vardu un, iespējams, arī uzvardu. Ta aiztaupīsit sarunu biedram pūles noskaidrot, kam viņš īsti piezvanījis. Līdzīgi jarīkojas, arī zvanot uz fiksēto talruni. Šeit gan jautajums par vaļu runat nav obligats.

Jauzmanas ar zvanu melodijam. Ja ka zvana signalu vēlaties iestatīt kadu popularas dziesmas melodiju, iepriekš rūpīgi pardomajiet. Ja nu gadas, ka šie ritmi atskan, svarīgam biznesa partnerim klatesot? Vai tas neradīs vieglpratīga cilvēka iespaidu? Jaizvairas no dažadam spalgam, ķērcošam vai biedējošam skaņam talruņa skaļrunī. Kada sieviete bija ierakstījusi talrunī melodijas vieta ierunatu tekstu «Tev zvana, tev zvana». Kolēģi par to nemaz nav bijuši sajūsma.

Japarzvana «vardarbīgi partrauktajiem»

Atskan zvans. Esat svarīga sanaksmē un nevarat atbildēt. Apslapējot pīkstošo aparatu, nospiežat mobila talruņa sarkano podziņu. Vadoties pēc etiķetes normam, šada «vardarbīga» zvana partraukšana tulkojama ka signals, ka parzvanīsit. Pat tad, ja zvanītaja numurs nav pazīstams. Solījumu piezvanīt nozīmēs arī rīcība, ja šada situacija aši pacelsiet klausuli un iesauksieties, ka nav laika runat. Zinot, ka kadu brīdi būsiet aizņemts un nevarēsiet atbildēt, ieteicams telefonu parslēgt klusuma režīma. Etiķetes normas nebūs parkaptas, ja uz šadi pienakušajiem zvaniem pēcak neatbildēsiet – izvēle ir jūsu ziņa. Nav pieklajīgi mobilo talruni lietot, atrodoties sveša biroja.

Nekaunības kalngals – «pīkstinašana»

Lietišķa saziņa cieņu sarunu biedra acīs var zaudēt, mēģinot primitīvi ietaupīt. Proti, ar «piepīkstinašanu» provocējot sarunu biedru piezvanīt un runat uz viņa rēķina. Tas ir nekaunības kalngals. Mazliet zemaka nepieklajības smaile: kad jums piezvanīts kada konkrēta jautajuma, cenšaties sarunu biedra laiku un naudu savtīgi izmantot, sakdami runat par kadu jums svarīgu lietu, kas nebūt nav bijusi sarunu biedra mērķis. Ja tiešam vēlaties šo tematu parrunat, pieklajība paģēr sarunu partraukt un piezvanīt pašam.

Visparpieņemtais zvanīšanas laiks lietišķam sarunam – no plkst. 9 līdz 18. Protams, ir izņēmumi, kad janodod kada arkartīgi svarīga vēsts. Piemēram, esat sasirdzis un tikai desmitos vakara saprotat, ka ar paaugstinatu temperatūru nekadi nevarēsiet ierasties uz tikšanos, kas norunata rītdien agri no rīta. Ja ta, varat etiķetes normas parkapt, zvanot kaut vai ap pusnakti. Jo traucēts vakara miers nebūs lielaks par necieņu, kadu izradīsiet, ja liksiet cilvēkam veltīgi doties uz satikšanas vietu.

Atvadas zvanītajs vai priekšnieks

Etiķete noteic, ka saruna japartrauc tam, kurš zvanījis, vai arī pēc statusa augstakajai amatpersonai. Tiesa, ta notiek reti. Biežak saruna beidzas dabiski, kad nepieciešamais izrunats un sarunu biedri savstarpēji atvadījušies. Tad nav nozīmes, kurš pirmais noliek klausuli. Pirms sarunas beigam vēlams dažos teikumos apkopot runato.

Ja saruna partrūkst tehnisku traucējumu dēļ, no jauna japarzvana partrūkušas sarunas iniciatoram. Nebūtu slikti vēlreiz nosaukt savu vardu un uzvardu pat tad, ja runataji jau atpazīst viens otra balsi.

Lai panaktu pozitīvu sarunu biedra attieksmi, var likt lieta dažus «knifus». Piemēram, balss skan labvēlīgak, ja runajot smaidat. Ja pa talruni nepieciešams kadu parliecinat, sarunas laika var piecelties kajas – šadi izdosies sarunu novadīt pašapzinīgak un drošak.

Japiebilst, ka pa talruni darba jaruna tada paša balsī, ka ar kolēģiem, nevis čukstot vai kliedzot. Tapat klausule ir japaceļ pēc otra signala, lai zvanītajs varētu sagatavoties sarunai. Nevajadzētu sarunu biedru saukt pamazinajuma forma.