CATEGORII DOCUMENTE
Afaceri Calculatoare Casa masina Didactica pedagogie Diverse Educatie Finante Geografie Istorie & politica Legislatie Limba Management Sanatate Tehnologie

Bulgara	Ceha slovaca	Croata	Engleza	Estona	Finlandeza	Franceza
Germana	Italiana	Letona	Lituaniana	Maghiara	Olandeza	Poloneza
Sarba	Slovena	Spaniola	Suedeza	Turca	Ucraineana

ēka	ģeogrāfija	ķīmija	Bioloģija	Bizness	Da˛ādi	Ekoloģija	Ekonomiku
Fiziskās	Grāmatvedība	Informācija	Izklaide	Literatūra	Māksla	Mārketings	Matemātika
Medicīna	Politika	Psiholoģija	Receptes	Socioloģija	Sporta	Tūrisms	Tehnika
Tiesības	Tirdzniecība	Vēsture	Vadība

Restorana “Talsu Mui˛a” izstrades projekts - Diplomdarbs studiju programma “Uzņēmējdarbības vadība”

bizness

+ Font mai mare | - Font mai mic


DOCUMENTE SIMILARE

Biznesa augstskola Turība

Restorana “Talsu Mui˛a” izstrades projekts

Diplomdarbs studiju programma

“Uzņēmējdarbības vadība”

Anotacija

I.Svitiņa. “Restorana “Talsu Mui˛a” projekta izstrade”. Diplomdarbs – Rīga, 1999. – 45 lapas.

Veicot Talsu pilsētas sabiedriskas ēdinaanas tirgus pareizējas situacijas un līdzinējas attīstības virzienu izpēti, darba tika izstradats mūsdienīga, uz konkrētas mērķpircēju grupas vēlmju un vajadzību apmierinaanu orientēta restorana “Talsu Mui˛a” izveides projekts. ī projekta ietvaros veikta restorana potencialas iekējas un arējas vides faktoru izpēte, kuras rezultata noteikts uzņēmuma iekējais spēks un arējas izdevības, ka arī vajums un draudi. Pamatojoties uz to izstradata pilsētas ēdinaanas tirgus iekaroanas un noieta veicinaanas stratēģija, kuru papildina uzņēmuma finansu plans. ī plana mērķis atspoguļot restorana pirmo piecu darbības gadu rezultatu prognozi, sekmēt mērķtiecīgu resursu izlietoanu, minimizēt uzņēmējdarbības risku faktoru ietekmi un nodroinat planotas attīstības iespējas īstenoanos.

3 tabulas; 1 attēls; izmantotas literatūras avotu skaits – 13.

Ievads

Vidēji un diezgan turīgiem cilvēkiem uzņēmējdarbība viss sakas ar konkrētu mirkli, ideju, domu, varbūt pat ar sapni, vai negaidītu labvēlīgu apstakļu iestaanos, ka arī spēju saskatīt reali apkart notiekoo - to, ko neredz un kam nenotic citi. Varētu pat teikt, ka tas ir ka pavediens, kuru daudzi pazaudē, uzskatot to par nevērtīgu. Bet citiem, lai spertu nozīmīgo soli uzņēmējdarbības uzsakana, aja sakuma posma pietrūkst drosmes, uzņēmības, nepiecieamo zinaanu un iemaņu, ka arī parliecības par sava biznesa iespējam. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka odien labam idejam ir zelta vērtība, tapēc vajadzētu dot tam vismaz vienu iespēju pieradīt sevi kaut vai uz papīra – biznesa un finansu plana, lai vēlak nevajadzētu no˛ēlot, ieraugot kaut ko līdzīgu cita uzņēmēja veiksmīgi īstenotaja projekta.

Doma par restorana “Talsu Mui˛a” izveidoanu, radas ieklausoties pazīstamu darījuma cilvēku pardomas, ka Talsos nav Rīgai tik raksturīgo kafejnīcu un restoranu lietiķiem cilvēkiem, kurus labprat apmeklē da˛adu uzņēmumu, iesta˛u vadītaji un to darbinieki, tas patīkamas gaisotnes, apmierinoas virtuves un apkalpoanas dēļ. Lai arī abas pilsētas atķiras it visa, kas vien pilsētu varētu raksturot, tomēr ideja likas pardomu un projekta izstrades vērta, jo Talsi ir viena no lielakajam un arī skaistakajam Latvijas pilsētam, kura norit aktīva uzņēmējdarbības un kultūras dzīve. Un arī eit dzīvojoiem cilvēkiem ir izvēles brīvība - dzīvot savadak, dzīvot labak un kvalitatīvak.

Orientējoties tiei uz lietiķo cilvēku vēlmju un vajadzību izzinaanu un to apmierinaanu, restorans “Talsu Mui˛a”, projekta īstenoana un savas darbības organizēana, par prioritatēm uzskatīs trīs galvenas pamatiezīmes:

patīkama, majīga gaisotne, kuru radīs pardomats telpu dizains – atbilstoi restorana nosaukumam - ar pagatnes, tagadnes un nakotnes pieskaņu, kas būtu piemērots ka darījuma pusdienam, ta arī brīva laika apmeklējumam;

virtuve, kas centīsies piedavat kaut ko vairak par latvieiem tik raksturīgajiem majas ēdieniem ka kotletes un karbonades, ēdienkartē iekļaujot arī veģetaros, diētiskos un citu pasaules valstu iecienītakos ēdienus, īpau vērību veltot izejvielu svaigumam un kvalitatei;

personals, kur tiks rūpīgi atlasīts, parbaudīts un, ja būs nepiecieams arī apmacīts, lai spētu profesionali apmierinat klientu vēlmes un prezentēt pau uzņēmumu, ta kultūru.

Restorana mērķis būs nevis vienkari kļūt par kartējo pilsētas ēstuvi, dodot cilvēkiem papildus izvēli, bet gan kļūt par kaut ko īpau, radikali atķirīgu, dodot cilvēkiem iespēju mainīt savus ēanas paradumus par labu savai veselībai un labsajūtai. Tada veida atzīstot un respektējot arī cilvēku individualitati un atķirību vienam no otra ēdienu izvēles ziņa.

Darba mērķis ir izstradat projektu par restorana izveidi lietiķiem cilvēkiem.

Lai sasniegtu darba mērķi, izvirzīju sekojous uzdevumus:

raksturot sabiedriskas ēdinaanas nozares attīstību Latvija;

veikt Talsu pilsētas sabiedriskas ēdinaanas tirgus izpēti;

noteikt uzņēmējdarbības vides iekējo un arējo faktoru ietekmi uz restorana darbību;

analizēt konkurentu darbību;

raksturot restorana piedavajuma klastu;

raksturot potencialos restorana apmeklētajus;

prognozēt restorana attīstības iespējas nakotnē;

noteikt un analizēt restorana viena ēdiena cenu;

sastadīt un izanalizēt restorana finansu planu.

Darba izmantotas pētnieciskas, statistiskas un analītiskas metodes, ka: telefoniska aptauja un sarunas klatienē ar da˛adu pilsētas iesta˛u un firmu darbiniekiem – potencialajiem restorana klientiem un konkurentiem pēc izvēles principa; literatūras izpēte; pilsētas un rajona demografisko radītaju izpēte; konkurentu ēstuvju apmeklēana.

Īss uzņēmuma apraksts

Sabiedrības ar ierobe˛otu atbildību “AIGI” dibinaanas laiks 1999 gada beigas. Tas dibinataji – fiziska persona, juridiska persona. Statūtos noradītie darbības veidi - sabiedriska ēdinaana, ra˛oana un pakalpojumu sniegana, informacijas tehnoloģija, viesmīlība, tūrisms. Uzņēmuma pamatkapitals un papildus finansu līdzekļi tiks sagadati ar dibinataju ieguldījumiem un bankas aizdevumu jeb kredītu.

SIA “AIGI” pēc uzņēmuma dibinaanas uzsaks sava pirma projekta - restorana “Talsu Mui˛a” (turpmak – restorans “TM”) izveidoanu, kuru paredzams atvērt 2001 gada vasara. Restorana iekējas darbības vadīanai, planoanai un organizēanai sakotnēji planots nodarbinat 7 cilvēkus.

Restorans “TM” orientēsies uz Talsu pilsētas un rajona iedzīvotaju vidusķiru, g.k., uz lietiķo cilvēku vēlmju un vajadzību apmierinaanu attiecība uz ēdinaanas un apkalpoanas servisu, ka arī uz piemērotas vides radīanu. Tiei tapēc tas tiks atvērts pilsētas centra vai ta tuvuma, klientiem labi pieejama vieta. Kaut arī aja rajona sabiedriskas ēdinaanas tirgū valda vislielaka konkurence, tomēr ta ir vide, kura pastavīgi uzturas restorana “TM” mērķauditorija. Pie tam ta ir iespēja iegūt savlaicīgu un regularu informaciju par konkurentu darbību, novērot mērķpircēju rīcību, attiecība uz ēstuves izvēli, ka arī izcelt savas pozitīvas atķirības, ļaujot klientam salīdzinat restoranu ar blakus darbojoam kafejnīcam un izdarīt savus secinajumus.

Restorana “TM” misija būs saviem potencialajiem klientiem sniegt kvalitatīvaku, racionalaku un veselīgaku ēdienu, neka tas obrīd tiek piedavats konkurentu ēstuvēs, dodot lielaku izvēles brīvību un iespēju darīt ko labu paam priek sevis.

Restorana “TM” darbības mērķi:

strauja pilsētas sabiedriskas ēdinaanas tirgus iekaroana;

klientu vēlmju un vajadzību izzinaana, to pilnīgaka apmierinaana;

savu pozīciju nostiprinaana un paplainaana jaunaja tirgū;

konkurētspējas nodroinaana;

savas darbības rezultata gūt peļņu.

Galvenais restorana “TM” iekējais spēks, salīdzinot ar konkurentiem:

regulara tirgus un kopējas arējas vides situacijas izpēte;

atķirīgas ēdienu gatavoanas tehnoloģijas izmantoana;

daudzpusīgakas un interesantakas ēdienkartes izstradaana;

profesionala klientu apkalpoana;

pardomata, savdabīga telpas atmosfēra.

Visparēja nozares analīze

Vēl pavisam nesen, paris gadus atpakaļ, cilvēki darba partraukumos stavēja garas ēdnīcu rindas, lai ieturētu savu kartējo ēdienreizi. Viņiem nebija augstu prasību ne pret iestades piedavatajiem ēdieniem, ne pret to telpu dizaina vienkarību. Vienīgas vēlmes bija, lai porcijas būtu pēc iespējas lielakas un rinda uz prieku virzītos atrak.

Attīstoties un mainoties ekonomiskajam, politiskajam un zinatniskajam sfēram ne vien Latvija, bet arī visa pasaulē, līdzi tam mainījas arī pai cilvēki, apgūstot jaunu dzīves līmeni, darba apstakļus un atpūtas iespējas, iemantoja jaunas vērtības, kuras, g.k., tika veiksmīgi parmantotas no arvalstīm. Cilvēki kļuva atvērtaki jaunam idejam, un ta, pamazam, vienkaro ēdnīcu vietas radas daudz jaunu sabiedriskas ēdinaanas paveidu (sk.1.att.), ka kafejnīcas, bari, picērijas, bistro utt., kuras ne tikai orientējas uz apmeklētaju izsalkuma remdinaanu, bet arī, meklējot jaunas piesaistes iespējas, papildina to ar visda˛adaka veida izklaidi. Līdz ar to ēdinaanas nozare attīstījas un to dara vēl pat odien, paplainoties aizvien jaunos virzienos.

Lauksaimniecības tirgus veicinaanas centrs, izpildot kadas arzemju firmas pasūtījumu, veica ēdinaanas biznesa izpēti Latvija odien. No iegūtajiem pētījumu rezultatiem bija iespējams secinat, ka sabiedriskajai ēdinaanai Latvija ir lielas attīstības iespējas, taču tas var īstenoties tikai palielinoties iedzīvotaju ienakumiem un pieaugot tūristu apmeklējumu skaitam. Pagaidam cilvēki joprojam bie˛ak izvēlas ēst majas, jo tiek uzskatīts, ka ta ir gan lētak, gan droak – partikas produktu dēļ. ada attieksme radusies vēl padomju laikos, tapēc tiei jauniei, kurus ī pagatnes daļa nav spējusi ietekmēt, ir tie, kas maina o tradīciju un ka savas atpūtas galvenas vietas izvēlas kafejnīcas un barus.

Statistika rada, ka no visiem partikas iegadei tērētajiem līdzekļiem Latvija tikai 13% tiek iztērēti sabiedriskas ēdinaanas iestadēs. Pēc Lauksaimniecības tirgus veicinaanas centra un Centralas statistikas parvaldes datiem 1999.gada, salīdzinot ar 1998.gadu, būtiskas izmaiņas sabiedriskas ēdinaanas tirgus apgrozījuma nav notikuas. Nav mainījies arī sabiedriskas ēdinaanas vietu skaits darbavietas. Taču kopuma ir uzlabojusies piedavato ēdienu kvalitate un arī sortiments.

Tiek atzīts, ka vislabak sabiedriskas ēdinaanas iestades ir attīstītas tiei Rīgas centra. Savukart attalakajos Rīgas rajonos vai citas Latvijas pilsētas labu ēdnīcu, restoranu un baru skaits strauji sarūk. Bet, kas attiecas uz nakotnes perspektīvam, tad tiek prognozēts, ka vislabak turpmakajos gados varētu attīstīties atras ēdinaanas vietas, ka arī palielinaties tadu iesta˛u skaits, kas piedavas nogarot da˛adu nacionalo virtuvju ēdienus.

Runajot konkrēti par Talsu sabiedriskas ēdinaanas sfēras attīstību, jaatzīst, ka to visai būtiski ietekmē pilsētas attalums no Rīgas, kura dēļ ir izveidojusies plaisa starp pilsētu iedzīvotaju dzīves līmeņiem, daļēji to domaanas veidu, ra˛oanas un pakalpojumu snieganas kvalitati un o nozaru attīstības tempiem. Tas ir divas atķirīgas vides, kura viena ir ļoti aktīva, radoa, investīciju un specialistu piesaistoa, bet otra – mierīga pat lēnīga, pau spēkiem izveidota un uzturēta. Bet, kiet, ka tiei ī, no jauna apgūstama, lauku vide ir daudzu iespēju pilna, kuru izmantoana uzlabotu tas iedzīvotaju labklajību, mainot attieksmi pret visu jauno, bet vietējiem ra˛otajiem, pakalpojumu sniedzējiem un to patērētajiem liekot celt savu vērtību latiņu augstak.

Neskatoties uz visiem iespējamiem uzņēmējdarbību kavējoajiem faktoriem, ēdinaanas bizness Talsos attīstas, nomainot veco ēdinaanas sistēmu ar jaunu – kvalitatīvaku un daudzpusīgaku, gūstot lielaku klientu atsaucību. obrīd pilsēta darbojas liela daļa no iespējamam sabiedriska ēdinaanas iestadēm, ka: restorans, kafejnīcas, picērija un pankūku ēstuve, bari, mūzikas klubi, bistro, alus pagrabs un alus darzs. Un katrs no tiem uzruna kadu no cilvēka pastavīgajam un arī mainīgajam vajadzībam, kuras tad cenas apmierinat savu iespēju un cilvēku maksatspējas robe˛as.

Sabiedriskas ēdinaanas iestades

Restorans

Kafejnīca

Interneta

Vasaras

Saldumu

Alus pagrabs

Salmu krogs

Bars

Mūzikas klubs

Steiku bars

Melna balzama

bars

Ēdnīca

Bistro

Picērija

Pankūku

ēstuve

1.att. Sabiedriskas ēdinaanas sfēras sadalījums

Uzņēmuma vides izpēte

Uzsakot uzņēmējdarbību vai attīstot ideju par tas uzsakanu, viens no galvenajiem prieknosacījumiem ir sava iekēja stavokļa un tirgus apstakļu novērtēana, t.i., uzņēmuma iekējas un arējas vides apzinaana un analīze. īs abas vides raksturojamas ka uzņēmējdarbību ietekmējoo labvēlīgo un nelabvēlīgo faktoru kopums, kuri izraisa nepiecieamību tos izmantot vai parvarēt. Tapēc nepiecieams tos raksturot un izskaidrot to ietekmi uz uzņēmuma darbību. Līdz ar to uzņēmums, raugoties no konkurences pozīcijam, var noteikt savas stipras un vajas puses, ka arī raksturot arējas vides potencialos draudus un iespējas, lai īstenotu uzņēmuma mērķus, kas vērsti uz veiksmīgu pastavēanu tirgū un attīstības iespējam nakotnē.

Pirms aplūkot iekējas un arējas vides faktorus tuvak, jaatzīmē, ka abas uzņēmējdarbību aptveroas vides darbojas vienlaicīgi, ka vienots veselums - paralēli viena otrai un mijiedarbība viena ar otru. Pie tam ie vides faktori nemitīgi maina savu ietekmes intensitati un tas sadalījumu sava starpa. Tapēc uzņēmuma iekējas situacijas analīze un tirgus izpēte nav uzskatami par vienreizēju pasakumu, jo tirgus o pau faktoru dēļ ir pastavīgi pakļauts talakai attīstībai, paverot uzņēmējdarbībai aizvien jaunas iespējas, ka arī radot jaunus draudus.

Uzņēmuma iekēja vide

Iekēja vide aptver tas sfēras, kas nodroina uzņēmuma iekējo darbību – visparējo funkcionēanu. o vidi uzņēmums var veidot un modelēt pats, atbilstoi ta darbības sfērai un uzņēmuma lielumam. Restorana “TM” iekēja vide sastav no sekojoiem faktoriem:

mened˛ments;

marketings;

personala vadīana;

ra˛oana;

gramatvedības uzskaite;

attīstība un izpēte.

Restorana vadības vai attiecīgi pilnvarota darbinieka uzdevums un pienakums būs os procesus planot, vadīt, kontrolēt un mainīt uzņēmumam vēlamaja virziena.

Mened˛ments ir uzņēmuma mērķtiecīga darbība, ta parvaldīana tirgus ekonomikas apstakļos, izmantojot esoos resursus, lai:

panaktu darbības efektivitati;

realizētu pastavību lēmumu pieņemana un atbildību par gala rezultatu;

izvēlētos pareizako stratēģiju un taktiku [4; 7.lpp.].

Mened˛ments ietver uzņēmuma vadoa personala zinaanas, prasmes, iemaņas, paņēmienus, procedūras, cilvēku motivaciju, proti, visu to, ko ietver cilvēka faktora aktivizēanas tehnoloģija. Ta uzņēmuma attiecinama uz:

iekējo parvaldi, kura ietver:

principus - centralizacijas, decentralizacijas, ilgtermiņa mērķu izvēli un parvaldes demokratizaciju;

funkcijas - planoanas, organizēanas, motivēanas un kontroles;

ekonomiskas metodes - saimnieciskas darbības aprēķina un cenu veidoanas;

ra˛oanas parvaldi, kas ietver;

inovacijas vadību – jaunas produkcijas ievieanu, tas tehnisko risinajumu;

ra˛oanas procesa nodroinaanu – tehnoloģiju, mateialo resursu, kvalitates un konkurētspēju paaugstinaanu;

produkta tirgu – tirgus politikas izstradi, tirgus kontroli un metodes, tirgus organizaciju;

organizatorisko struktūru – funkcionalo, lineari funkcionalo, matricas vai citu;

personala parvaldi, kas ietver:

personala politikas izstradi un īstenoanu – personala atlasi, pieņemanu un atbrīvoanu, apmacību, novērtēanu, karjeras planoanu;

darba samaksu – samaksas formas, darba ra˛ības stimulēanu, atalgojuma sistēmu;

kolektīva parvaldība – darba grupas un to funkcijas, attiecības kolektīva;

parvaldes socialo un psiholoģisko aspektu – personala motivaciju, organizacijas kultūru, personala un uzņēmuma savstarpējo mijiedarbību.

Kopuma ņemot, mened˛ments veic situacijas un iekējas vides analīzi, izvērtēanu, uzņēmuma misijas un mērķu noteikanu, to sasnieganas iespējamo pretrunu, kavējoo faktoru un dominējoo tendenču izpratni, ka arī alternatīvu izstradi un lēmumu pieņemanu. Tada veida uzņēmums tiek uztverts ka sistēma, vienots veselums, kuru vadībai javada noteikta virziena, nosakot nepiecieamos prieknosacījumus, t.i., risinamos kartējos un stratēģiskos uzdevumus, ieplanoto mērķu sasnieganai.

Marketings ir darbības, kas virzītas uz cilvēku vajadzību un vēlmju apmierinaanu ar produkta ra˛oanas, sadales un maiņas palīdzību. [6; 24.lpp.]

odienas tirgus konkurences apstakļos ra˛oana un pakalpojuma sniegana vairs netiek uzskatīta par uzņēmuma pamērķi, bet gan par mērķtiecīgu darbību, kas vērsta uz klientu vajadzību apmierinaanu un uzņēmuma peļņas gūanu. Vadoties no ta vispirms ir nepiecieams noskaidrot un analizēt potencialo klientu vēlmes un vajadzības, nosakot uzņēma spējas tas apmierinat. Atbilstoi marketinga tirgus pētījumu rezultatiem ir iespējams veikt tehnoloģijas un ra˛oanas procesu precīzu izstradi, radot pilnīgi vai daļēji jaunu produktu, kuram teorētiski jau būtu zinams pircējs. Talakas marketinga darbības uzdevums ir rast iespējas savest kopa o produktu ar tas iespējamo pircēju vai lietotaju. aja sakara nepiecieams izstradat tirgus iekaroanas - pircēju informēanas un noieta stimulēanas stratēģijas ar atbilstoas reklamas kampaņas starpniecību.

Ar marketinga procesu organizēanu uzņēmuma var nodarboties viens cilvēks vai cilvēku grupa, ka arī nepiecieamības gadījuma var tikt piesaistīti citu firmu marketinga jautajumos kvalificēti darbinieki. Viss ir atkarīgs no paa uzņēmuma iespējam, g.k. finansialo un citu nepiecieamo resursu ziņa, ka arī no tirgus apstakļiem. Lai nu ka bet pilnīgi bez marketinga pētījumiem sava darbība neiztikt nevienam uzņēmumam. Bet daudziem tas vēl ir neapgūts lauciņ, tapēc marketinga darbības pakalpojumus izmanto neregulari – fragmentari, g.k., jaunas preces izstradaanas un tas noieta veicinaanas pasakumu planoana, vai arī veicot savas darbības virzienu maiņu, un arī tad, kad cenas novērst nenovēramo – savas darbības partraukanu. adas situacijas uzņēmumam ir nepiecieama absolūti patiesa informacija, lai spētu nekļūdīgi pieņemt atbildīgus lēmumus par talako darbību.

Restorana “TM” marketinga politikas īstenoanai tiks piesaistīts marketinga jautajumos specializēts darbinieks. Ta galvenais mērķis būs nodroinat vadību un parējo struktūrvienību darbiniekus ar regularu, patiesu un viņiem saistou informaciju par tirgus situaciju, t.i., par konkurentiem, to darbību un stratēģijam, par potencialajiem klientiem, to vēlmēm un vajadzībam, ka arī restorana spējam tas apmierinat pilnīgak un kvalitatīvak. Līdz ar to marketinga darbībai būtiska nozīme būs gan vēl tikai planojot restorana darbību, gan to īstenojot, sekojot līdz klientu atsaucībai un konkurentu pretdarbībai. ī faktora esamība un darbība restorana nodroinas papildus spēku un arējas iespējas sabiedriskas ēdinaanas tirgus iekaroana un savu pozīciju nostiprinaana. Lai nu ka, bet iepazīstot tuvak marketinga iespējas, kiet, ka ta ir visdaudzpusīgaka un visneatsveramaka ikviena uzņēmuma iekējas vides sastavdaļa. Tiei is faktors palīdz uzņēmumam visobjektīvak orientēties tirgus nosacījumos un panakt kompromisu starp abu uzņēmējdarbības vidu ietekmēm.

Personala vadīana

Personals, tapat ka materialie un finansu resursi, ir tas, bez kura nav iespējams izveidot sekmīgi darbojoos uzņēmumu un kas ienes radous lēmumus ta darbība. Tas izgudro un ra˛o preces, sniedz pakalpojumus, kontrolē kvalitati, izvieto finansu resursus, nosaka vadības mērķus un stratēģiju to sasnieganai.

Darbinieki ir uzņēmuma potencialais spēks, jo to radoa darbība ir pamats uzņēmuma attīstībai. Tapēc odien efektīvi ar peļņu var stradat tikai tie uzņēmumi, kuros nodarbinatas ieinteresētas un radoas personības. Līdz ar to visai būtiski ietekmējot uzņēma iekējas vides darbību, ka arī nosakot ta pastavēanas un attīstības iespējas arēja vidē. Bet tas savukart rada nepiecieamību uzticēties jau esoajiem un jaunajiem darbiniekiem. Lai darbinieks o uzticību izpelnītos, viņam tiek uzstadītas noteiktas prasības, kas raksturojamas ka piesardzība cilvēka iespējamas negatīvas ietekmes dēļ, ka arī uzņēmuma lielas atbildības dēļ pret saviem klientiem, investoriem, parējiem sadarbības partneriem un arī uzņēmuma stradajoajiem darbiniekiem.

Uzņēmumiem, apzinoties nepiecieama darbaspēka resursu ierobe˛oto daudzumu tirgū, ka arī ta pozitīvas iezīmes, aug personala vērtība un mainas attieksme pret tiem, ka arī tiek meklētas iespējas os resursus veidot no paa uzņēmuma vides. Līdz ar to liela vērība tiek veltīta atseviķu cilvēku darbībai un ta ietekmei uz kolektīvu un uzņēmuma vai struktūrvienības darbu kopuma, īstenojot uzņēmuma personala vadīanu.

Ar personala vadību saprot uzņēmuma politiku un procedūras, ko veic, lai piesaistītu, apmacītu un noturētu firma labus darbiniekus. Bet galvenais ta uzdevums ir veidot attiecības starp uzņēmumu un personalu, lai respektētu un saskaņotu abu puu intereses, novērstu nesaskaņas un nodroinatu veiksmīgu, ilglaicīgu sadarbību.

Pastav vairaki būtiski iemesli, kadēļ nepiecieama personala vadīana:

atseviķu darbinieku darba spējas izpau˛as atķirīgi;

pastav da˛ada veida profesionalas zinaanas;

atķirīgi izpau˛as darbinieku motivacija;

pastav darbinieku personības pazīmju atķirības.[3; 68.lpp.]

Tatad, uzņēmumu vadībai jaapzinas, ka nav iespējams izstradat vienu, strikti noteiktu vadīanas politiku, jo katrs darbinieks prasa savu, individualo, pieeju visas jomas, un to vislabak var īstenot uzņēmumi ar nelielu personala sastavu, piemēram, līdz desmit vai divdesmit cilvēkiem. Savadak veiktie pasakumi var nebūt efektīvi un nesniegt gaidītos rezultatus.

Vislabak personala politiku raksturo tas mērķi un to sasnieganai izvirzītie uzdevumiem:

darbinieku izvēle un ievadīana darba – nodroinot uzņēmumu ar nepiecieamajiem kadriem, ka arī veicinot to atraku adaptēanos jaunaja vidē;

darba vietas uzdevumu veidoana – informējot darbinieku par viņa pienakumiem, radot iespēju kontrolēt to izpildi un parliecinaties par izvēles pareizību jeb darbinieka piemērotību attiecīgajam amatam, ka arī novērot vai mazinot nelaimes gadījumu raanas iespējas darba vieta;

personala organizacija – izstradajot darbinieku planveida koordinēanu, lai nodroinatu efektīvaku darba izpildi un racionalaku resursu izmantoanu;

darbinieku motivacija – radot iespēju apmierinat darbinieku aktualakas vēlmes un vajadzības, kas palielinatu darbinieku darba atdevi un uzticamību firmai;

samaksas sistēmas veidoana – novērtējot darbinieka ieguldījumu firmas darbība un gūtajos panakumos, sniedzot atbilstou atalgojumu un pieķirot prēmijas;

personala attīstība – dodot iespēju karjeras veidoanai un jaunu spēju attīstībai.

Cilvēki un viņu rīcība, viņu darbs un darba stils ietekmēs arī restorana “TM” panakumus tirgū, nosakot konkurētspēju, klientu piesaisti un viņu vajadzību apmierinaanas kvalitati. Tapēc restorana mērķis ir piesaistīt pēc iespējas profesionalakus, radous un stradat gribous cilvēkus, ņemot vēra viņu rīcību raksturojoos radītajus, ka: profesionalas spējas, iepriekēja darba pieredze, personiskas intereses un vajadzības, vērtību uztvere.

Neskatoties uz to, ka restoranam nepiecieamo darbinieku piesaisti varētu ietekmēt ievērojamais attalums no Rīgas, kur, ka zinams, koncentrējuies labakie no labakajiem, tomēr tiks pieliktas visas nepiecieamas pūles, lai atrastu vēlamos darbiniekus. Pastav iespēja ievietot reklamu rajona laikraksta “Talsu Vēstis” un laikrakstos “Diena”, “Dienas bizness”. Var apjautaties paziņam, draugiem, griezties augstskolas, cerot atrast kadu no saviem potencialajiem darbiniekiem absolventu vidū, ka arī izmantot kadu citu, tai brīdī aktualaku, metodi.

Ta ka visi piesaistītie darbinieki uzsaks savu darbu vienlaicīgi ar restorana atvēranu, tad uzņēmuma vadībai būs jau iepriek japanak vismaz daļēja darbinieku adaptēanas jaunaja vidē, lai jau savlaicīgi novērstu pirmas atvēranas dienas iespējamas kļūdas. To būs iespējams panakt ar iepriekēju darbinieku savstarpēju iepazīstinaanu, kopēju restorana darbības stratēģijas parrunaanu, darbinieku individualo pienakumu izstradaanu un rīcības variantu apsprieanu. Tapat ļaujot darbiniekiem izmēģinat jaunas virtuves un bara iekartas, iepazīties ar restorana telpam, galdiņu izvietojumu, ka arī uzrīkojot ēdienu pagatavoanas un apkalpoanas izmēģinajumu ar vadītaju potenciala viesa statusa.

Pats galvenais ir panakt darbinieku savstarpēju saliedētību, radot vēlmi palīdzēt viens otram un darboties ka komandai, neņemot vēra atseviķu indivīdu vecumu, dzimumu, vai ieņemamo amatu. Viņu kopējais spēks, prasmes, centība un personiskas īpaības, spēs panakt, lai restorans kļūtu par kaut ko īpau gan paiem darbiniekiem, gan klientiem.

Svarīgi ir arī, lai uzņēmuma vadība un padotie spētu rast kontaktu, savstarpēji vienoties un stradat vienota mērķa laba. Vadībai jauzņemas atbildība un rūpes par darbinieku droību, labsajūtu, intereu ievēroanu un vajadzību apmierinaanu. Jacenas pēc iespējas labak iepazīt katru savu darbinieku atseviķi, lai prognozētu ta rīcību sare˛ģītas situacijas, izstradatu individualas motivacijas iespējas un savlaicīgi novērstu jebkadu negatīvu ietekmi uz restorana darbību no personala puses.

Savukart visiem darbiniekiem jauzņemas atbildība par klienta labsajūtu restorana. Viņiem jabūt gatavam iepazīt katru klientu no jauna, uzklausīt un pat paredzēt ikvienu viņu vēlmi un iespēju robe˛as to arī apmierinat. Darbiniekiem jaizturas parliecinati, japieņem patstavīgi lēmumi neparedzamas situacijas un vienmēr jaizrada patiesa interese par klientu.

Būtisks jautajums ir arī darba samaksa vai tas aprēķinaanas sistēma. odien cilvēkiem ir ļoti no svara katrs alga saņemtais lats, tapēc bie˛i vien ī tēma var kļūt par iemeslu nesaskaņam darbinieku starpa. Lai to novērstu, vadībai jau savlaicīgi ir javienojas ar katru darbinieku par viņa algu un tas aprēķinaanas principiem, ka arī nosakot vienotu piemaksas jeb prēmiju sistēmu. Darbiniekiem vismaz virspusēji ir jaizskaidro arī uzņēmuma finansiala situacija, tas iespējamas izmaiņas un attiecīgas sekas. Katra ziņa darbinieki būs restorana galvenie un svarīgakie resursi, tapēc nedrīkst pieļaut, ka viena no pusēm zaudē uzticību otrai. Svarīgi ir uzturēt o atgriezenisko saiti, informacijas plūanu abos virzienos vienlīdzīgi. Vienmēr ir jabūt iespējai pateikt to, kas nomac vai satrauc un kopīgi meklēt risinajumu

Motivacijas iespējas restorana tiks izstradatas vadoties no darbinieku individualajam interesēm, ka arī no to atdeves un personiskas ieinteresētības darba izpildē. Sakotnēji gan ir grūti sakt planot motivacija, kad visa uzmanība javelta veiksmīgai restorana ievadīanai tirgū. Bet vadības interese par darbiniekiem, sapratne, pozitīva attieksme, pateicība un uzslava par paveikto, ka arī iespēja aprunaties par grūtībam pienakumu izpildē, tiks sniegta jebkura laika. Pie tam tiks parūpēts, par specialu darbinieku telpu izveidi, virtuves darbinieku darba apģērbu iegadi u.c. darbinieku pasaprotamam ērtībam. Bet talako jau radīs restorana panakumi tirgū.

Ra˛oana ietver sevī preces izgatavoanas un pakalpojuma snieganas procesus, kas ir uzņēmuma centrala darbība un galvenais ienakumu avots. Uzņēmums, izvirzot konkrētus ra˛oanas mērķus, var gūt konkrētus panakumus ar elementaras ra˛oanas faktoru – tehnoloģija un iekartas, materiali un darbs - kombinacijas palīdzību.

ie faktori, kļūdami par ra˛oanas vai pakalpojumu snieganas procesu elementiem, padara to viegli ietekmējamu. Ra˛oanas procesa funkcionēana ir atkarīga ne tikai no o elementu darbības vien, bet arī no parējo iekējas vides faktoru, ka mened˛menta, marketinga, personala vadības, finansu uzskaites mērķtiecīgas darbības. Savukart nedarbojoties ra˛oanas procesam, kas ir galvenais uzņēmuma pastavēanas iemesls, nespēj darboties un zaudē savu nozīmi arī parējie iekējas vides faktori. Ne velti uzņēmumu raksturo ka vienotu sistēmu, kura visi iekējas vides faktori tiek pakļauti vienota mērķa sasnieganai, un ir atkarīgi viens no otra, darbojoties savstarpēji vai pakartoti, bet galvenais - saistīti.

Uzņēmuma ie faktori tiek apvienoti ra˛oanas procesa, kas raksturojams ar:

materialo resursu sagadi;

izejvielu parstradi;

pakalpojuma snieganu.

Materialo resursu sagade ir uzņēmuma savlaicīga nodroinaana ar tehnoloģiskajam iekartam, materialiem, izejvielam u.c. nepiecieamo darba veikanai. ada resursu sagade prasa planoanas sistēmas izstradi un ievieanu uzņēmuma, kas saistīta ar regularu resursu uzskaiti un ta patiesa stavokļa atspoguļoanu, ka arī finansu līdzekļu nodroinaanu minēto resursu iegadei.

Uzsakot uzņēmējdarbību jebkura no ra˛oanas vai pakalpojumu sfēram, svarīgi ir izvēlēties vispiemērotakas iekartas. Tam jabūt iespējams jaunako tipu modeļiem, atbilstoam produktu izstrades tehnoloģijai, telpam un darbinieku spējam apgūt tas. Jaņem vēra arī iekartas faktiskais kalpoanas un garantijas ilgums, ka arī pardevējfirmas piedavata pēcapkalpoana – iekartas piegade, uzstadīana, testēana un, nepiecieamības gadījuma, arī laboana vai nomainamo detaļu sagade. Nozīmīga ir arī apmaksas sistēma. Tikpat svarīgi ir restorana klientu zales galdu un krēslu izvēle, saskaņojot tos ar telpas dizainu un platības iespējam.

Restorana “TM” virtuvei tiks iegadatas firmu SIA “DĒLI”, SIA “SILARS” un SIA “ARKOLAT” iekartas ka: saldējamas kameras, plītis, grils, elektriska sulu spiede, kafijas automats, svari un darba galdi, bet klientu zalei tiks izvēlēti SIA “SILARS” piedavatie galdi un krēsli. o firmu izvēli, g.k., noteica to piedavato iekartu kvalitate, pieejama atlaides sistēma, ka arī iespēja maksat pa daļam vai iegadaties iekartas uz līzinga, ka arī piedavata iekartu pēcapkalpoana.

Restorana tehnoloģisko iekartu izvēle ietekmēs virtuves darba organizēanas gaitu un klienta pasūtījuma izpildes atrumu. Ka liecina restorana potencialo klientu aptauja, tad apkalpoanas atrums ir viens no nozīmīgakajiem faktoriem ēstuves izvēlē, g.k., cilvēku laika trūkuma dēļ. Bet restoranam “TM” ir svarīgi saglabat ēdienam atbilstou kvalitati un ta saturoas uzturvērtības. Tapēc viens no risinajumiem ir iegadaties jaudīgas plītis un atbilstous virtuves piederumus, kas palīdzētu panakt kompromisu starp klienta laika trūkumu un restorana imid˛u, attiecība uz veselīgu ēdienu gatavoanu. Pie tam, darbam atbilstoas iekartas var ievērojami atvieglot darbiniekiem viņu darba izpildi, bet apmierinati darbinieki uzņēmumam ir tikpat svarīgi, cik apmierinati klienti.

Saimnieciskas darbības veikanai nepiecieami arī da˛adi instrumenti un darba rīki, kas ir ka neiztrūkstos palīglīdzeklis darbu izpildē. Restorans “TM” savas virtuves, bara un klientu zales nepiecieamos piederumus iegadasies firma SIA “ARKOLAT”, kur pieejams plas trauku, gla˛u, galda un citu nepiecieamo piederumu klasts, kas atvieglos iegadi un apmaksas sistēmu. Pie tam būs pieejama 10 % atlaide no summas virs 600 latiem.

Ņemot vēra restorana sakotnēji lielos izdevumus sakara ar telpu remontiem, visu iekartu, piederumu iegadi un finansu resursu ierobe˛oto daudzumu uzņēmuma, pirkuma lēmuma pieņemanas brīdi vēlreiz tiks veikta izdevīgako un piemērotako piedavajumu rūpīga atlase, lai mazinatu finansu riska pakapi.

Savlaicīgi, pirms restorana atvēranas, būs nepiecieams izplanot arī izejvielu sagadi, vienlaicīgi nosakot to kvalitati, veidu, daudzumu, pieļaujamo iegades cenu, ka arī piemērotakos piegadatajus. Izejvielu sagadi var raksturot ka uzņēmuma nodroinaanu ar visu nepiecieamo ra˛oanas procesu veikanai.

Izejvielu izvēlē jaņem vēra, ka restorana ēdiens ar tam raksturīgajam īpaībam ir pats galvenais ka dēļ to klients apmeklē, bet produkti kas izmantoti ta pagatavoanai var stipri ietekmēt ēdiena kvalitati un garu. Nekvalitatīvs ēdiens var radīt apmeklētajos saindēanos ar partiku, kas apdraudētu viņu veselību un dzīvību, bet restorans iemantotu neslavu un tiktu pakļauts da˛adu komisiju sanitarajam parbaudēm, kas neatgriezeniski samazinatu klientu apmeklējumus, nedēļas, mēnea apgrozījumu un apdraudētu arī restorana eksistenci.

Ka liecina aptaujato Talsu firmu darbinieku nostaja, tad cilvēki retos gadījumos iegrie˛as vēlreiz tai paa ēdinaanas uzņēmuma, kura viņam tikts pasniegts sliktas kvalitates ēdiens. Tad vairs nav nozīmes ne tas atmosfērai, ne oficianta laipnajai apkalpoanai. Pie tam, ir zinams, ka sliktas ziņas izplatas daudz atrak un plaaka auditorija neka labas. Daudzi cilvēki viegli iespaidojas no sliktam atsaucēm kaut arī tas būtu tikai baumu līmenī, un tikai retais vēlas pats parliecinaties par dzirdēto.

Paredzams, ka īpai jūtīgi uz ēdiena kvalitati būs arī restorana “TM” mērķauditorija – darījuma cilvēki, kuri visam pievēr vēl lielaku uzmanību, jo sava darbības laika ir pabijui pietiekoi daudzas vietas, lai spētu salīdzinat un novērtēt attiecīgas ēstuves līmeni. Un agri vai vēlu pienaks brīdis, kad potencialajam klientam vajadzēs noorganizēt darījuma tikanos brīva gaisotnē un tad, restoranam ar apaubamu virtuvi, noteikti priekroka netiks dota.

Ēdinaanas uzņēmuma izejvielas tiek pasūtītas atbilstoi sastadītajai ēdienkartei, kura gan tiek planota nedēļu iepriek, toties var būt katrai dienai atķirīga. Ik dienu nepiecieamas izejvielas var iedalīt pēc uzglabaanas ilguma:

īstermiņa izejvielas - piena produkti, gaļas un konditorejas izstradajumi, zivju produkti;

vidēja termiņa izejvielas - augļi, darzeņi, zaļumi, ka arī tie ilgtermiņa produkti, kuriem tuvojas uzglabaanas termiņa beigas;

ilgtermiņa izejvielas – milti un to izstradajumi, kaltētie, ˛avētie, salītie, skabētie, sasaldēti produkti, garvielas, konservi, sulas, tēja, kafija, alkohols u.c.

Jaatzīst, ka odien nav vairs aktuali veidot lielas izejvielu rezerves, jo tas ir nevajadzīgs finansu resursu iesaldēanas veids, pie tam pēc izejvielam būs jabrauc tik un ta katru nedēļu un varbūt pat bie˛ak. Vienīgie iemesli lielakas izejvielu partijas iepirkanai būtu:

ja piegadatajs citadak nav ar mieru vienoties par pirkanas/pardoanas darījumu,

ja pie ada daudzuma tiek piedavata ievērojama atlaide,

ja restorans o izejvielu izmanto ikdiena un tadēļ atri izlietos.

Lieki piebilst, ka uzņēmuma javed kopēja izejvielas uzskaite, noradot, piemēram, katras nedēļas iztērēto naudas summu, kvalitatīvako izejvielu tirdzniecības vietas, ka arī reizi mēnesī veicot izejvielu cenu noradi, lai uzņēmuma būtu izejas dati ēdienu cenu kalkulacijai un visparējai izejvielu tirgus cenu svarstību analīzei.

Restorans “TM” potencialas izejvielu iegades vietas varētu būt: Rīgas vairumtirdzniecības bazes, Tukuma un Talsu tirgus, Talsu vietējie izejvielu ra˛otaji, ka: “Talsu piensaimnieks”, “Talsu gaļa”, kada no maizes ceptuvēm, ka arī da˛as saimniecības. Svarīgi ir lai izejvielas vienmēr būtu svaigas, savlaicīgi sagadatas un par iespējami zemaku cenu.

Ra˛oanas procesa pirma posma iespējama ietekme ir vērsta uz:

restorana darbības uzsakanu un tas organizēanu;

iespēju kvalitatīvi apmierinat klientu vēlmes;

ēdienu izvēli nodroinaanu;

ēdienu cenu noteikanu;

restorana noietu un neplanotu zaudējumu raanos.

Izejvielu parstrade ir tehnoloģiskais process, kas izstradats, lai pagatavotu preces konkrētu klientu vajadzību apmierinaanai. Savukart pati tehnoloģija ir instrumentu, iekartu, procesu, rīcības, materialu, zinaanu un prasmju kopums, kas nepiecieams, lai izmantotu esoos resursus mērķu sasnieganai [4;101.lpp.]. Un ir viens no būtiskakajiem uzņēmuma iekējas vides faktoriem, ta potencialais spēks, jo nodroina uzņēmumu darbību un konkurētspēju.

Restorana “TM” mērķis attiecība uz tehnoloģiju ir panakt tas acīmredzamu atķirību no parējam pilsētas kafejnīcam, galveno uzsvaru liekot uz pareizu ēdiena pagatavoanu, saglabajot lielako daļu ta uzturvērtību. Līdz ar to paverot restoranam iespēju ieiet pilsētas ēdinaanas tirgū ar tur vēl neesou preci, kaut arī reals pieprasījums pēc tada pastav. Svarīgi ir arī ar ēdienkartes palīdzību sagadat patīkamus parsteigumus saviem potencialajiem klientiem un ne tikai pirmaja atvēranas diena vien. o sajūtu ir nepiecieams klienta uzturēt dzīvu, lai viņa pamostos intriga un vēlme ļauties parmaiņam.

Restorana efpavars, vadoties pēc uzņēmuma darbības iecerēm un iekējam iespējam, ka arī pēc izveidojuos priekstatu par potencialo klientu vēlmēm, sastadīs optimalu ēdienkarti un noteiks atbilstous ēdienu pagatavoanas tehnoloģiskos procesus, cerot gūt klientos pozitīvu atsauksmi. Katra ziņa svarīgakais būs nevis ēdienu kvantitate, bet gan kvalitate un daudzveidība. Tas prasīs no restorana personala lielu atdevi, teorētiskas un praktiskas zinaanas, un radoas idejas. Tapat arī laiku jaunu recepu meklēanai da˛ados izdevumos, apmeklējot citas ēstuves vai arī papildinot savas zinaanas kada komandējuma brauciena. Protams, viss būs atkarīgs no klientu atsauksmes un visparējas restorana kotēanas pilsētas ēdinaanas tirgū.

Katra ziņa tiks nepartraukti sekots līdzi klientu ēdienu izvēlei, apmeklēanas laikam un atsauksmēm, savlaicīgi pieņemot nepiecieamos pasakumus, piemēram, saistība ar ēdienu - izņemot no ēdienkartes nepieprasītos ēdienus, tos aizstajot ar jauniem. Līdz būs atrasts klientu vēlmēm visatbilstoakais ēdienu klasts. aja sfēra stradajot nekas nav pastavīgs, jo vēlmes attiecība uz ēdienu cilvēkam var mainīties katru dienu, bet restoranam tam jadzīvo līdz un pat apsteidzot tas. Protams, nepiecieama ir arī zinama klientu uzticība un vēlme pielagoties ēdienkartes piedavajumam.

Kas attiecas uz tehnoloģisko procesa organizēanu, tad ēdienu receptes un gatavoanas gaita katram ēdienam ir atķirīga un ta pavariem būs zinama no galvas. Pie tam ēdieni tiks gatavoti vairaki vienlaicīgi un diezgan atri, tapēc nebūs laika nodarboties ar izejvielu aprēķinaanu un svēranu. Darbinieki ar pieredzi spēj samēra precīzi stradat pēc izjūtas, bet praktikantiem atliks vai nu jau iepriek pamatīgi izstudēt receptes vai arī darboties ļoti, ļoti atri. Katra ziņa ar ēdienu gatavoanu problēmam nevajadzētu rasties, jo tas ir restorana pamats, imid˛s, un virtuvē par darba organizēanu un uzraudzīanu būs atbildīgs efpavars ar parliecinou pieredzi ada amata.

Ra˛oanas procesa otra posma iespējama ietekme ir vērsta uz:

piedavajuma atbilstību pieprasījumam, t.i., klientu vēlmju un vajadzību apmierinaanu;

restorana mērķu sasnieganu;

restorana noietu;

konkurētspēju;

attīstību.

Pakalpojuma sniegana ir viens no klientu vajadzību apmierinaanas un uzņēmuma piedavajuma veidiem. aja procesa uzņēmumam ir iespēja tiei kontaktēties ar savu klientu, uz kuru tiek orientēta visa iekēja darbība.

Restorana “TM” pakalpojuma piedavajuma klasts sastavēs no iespējam:

klientam ieturēt maltīti;

pavadīt laiku patīkama atmosfēra;

saņemt laipnu un profesionalu apkalpoanu;

novadīt darījuma tikanos atbilstoos apstakļos;

rīkot svinīgus vai lietiķus pasakumus restorana telpas;

iepazīt citu pasaules valstu ēanas kultūru un tradīcijas;

apmierinat vairumam klientu neraksturīgas vēlmes attiecība uz ēdienu pagatavoanu.

Ar pakalpojumu snieganu, restoranam būs iespējams klientam beidzot piedavat novērtēt uzņēmuma darbinieku un piesaistīto firmu ieguldīto darbu, piemēram, telpu izremontēana, atmosfēras radīana, ēdienu recepu meklēana, ēdienkartes sastadīana, izejvielu sagadē, ēdienu gatavoana utt.

Pakalpojumu snieganas kultūrai un kvalitatei restorana “TM” tiks veltīta īpaa vērība, jo patiesība ar to jau arī rēķinasies klients, kur būs izvēlējies apmeklēt restoranu un nevis kafejnīcu vai bistro. Pie tam ir svarīgi, lai klients būtu apmierinats ar iestadi kopuma. To var nodroinat kvalitatīva trīs galveno faktoru kombinacija: ēdiens, atmosfēra un apkalpoana. To atbilstība klientu vēlmēm var nodroinat arī restoranam panakumus konkurences cīņa par tirgus daļu.

Ra˛oanas procesa noslēguma posma iespējama ietekme ir vērsta uz:

klienta labsajūtu restorana;

vēlmi iegriezties tur atkartoti;

klienta atsaucēm par restoranu saviem darba kolēģiem, draugiem un paziņam;

noteiktu pozīciju ieņemanu Talsu sabiedriskas ēdinaanas tirgū.

Gramatvedība. Uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestades vai organizacijas (turpmak – uzņēmuma) gramatvedībai ir uzskatami jaatspoguļo visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi un īpauma stavoklis. Gramatvedība ir jakarto ta, lai gramatvedības jautajumos kvalificēta trea persona varētu gūt skaidru priekstatu par uzņēmuma finansialo stavokli un ta saimnieciskajiem darījumiem noteikta laika posma, ka arī lai varētu konstatēt katra saimnieciska darījuma sakumu un izsekot ta norisei. [LR lik.”Par gramatvedību” 2.p.]

Katra vadītaja pienakums ir organizēt uzņēmuma saimnieciskas darbības finansu uzskaiti un nodroinat, lai tiktu ievēroti LR likumos “Par gramatvedību”, “Par gada parskatiem” un ar tiem saistoos normatīvajos aktos izstradatas prasības, un gramatvedība atspoguļotie dati būtu uzskatami un patiesi. Tapat savlaicīgi ir jaiesniedz normatīvajos aktos noteikta informacija Valsts nodokļu dienestam, Valsts statistikas parvaldei un da˛os gadījumos arī kredītiestadēm.

ī uzņēmuma iekēja faktora galvenie uzdevumi raksturo arī ta nozīmi un iespējamo pozitīvo, ka arī negatīvo ietekmi uz firmas darbību. Gramatvedības būtiskakie uzdevumi ir sekojoi:

nodroinat uzņēmuma vadītaju ar informaciju saimnieciska lēmuma pieņemanai;

nodroinat kontroli par uzņēmuma materialo, darbaspēka un finansu resursu izmantoanu un uzņēmuma īpauma saglabaanu;

nodroinat finansu parskatu lietotajus (ieguldītajus, bankas, valsts institūcijas, akcionarus, piegadatajus, pircējus un citus lietotajus) ar patiesu un pilnīgu informaciju par uzņēmuma saimnieciskas darbības rezultatiem un finansialo stavokli.

Restorana “TM” gramatvedību kartos I/U ”Aplis”, kas piedava savus pakalpojumus uzņēmuma gramatvedības veana jau seus gadus. īs firmas darbiniekiem ir vajadzīga pieredze gramatvedības veana un tas novērstu nepiecieamību meklēt piemērotu gramatvedi pastavīga darba. Pie tam “Aplis” atrodas Talsos, ir iemantojis labas atsauksmes par savu pakalpojumu izpildi un rosina lielaku uzticību neka pret jaunu darbinieku.

Attīstība un izpēte ir vērsta uz uzņēmuma nakotnes darbības mērķtiecīgu planoanu jau odien, izstradajot stratēģiskus, operatīvus un taktiskus uzdevumus ieceru īstenoanai.

ķiet, ka uzņēmējdarbība nevar būt neka svarīgaka par iespēju raanu un radīanu uzņēmuma attīstībai un savu tirgus pozīciju nostiprinaanai. Jaatzīst, ka odienas tirgus konkurences apstakļos tas neizdodas katram uzņēmumam, jo attīstības prieknosacījumi saistas ar:

arējas vides un iekējas vides sniegtajam iespējam, esoas produkcijas noieta palielinaanai, sortimenta paplainaanai vai arī jaunu tirgus niu apgūanai,

atseviķu kvalificētu darbinieku vai pat firmu piesaisti, uzņēmuma tirgus izpētei, stratēģijas izstradei un savas iekējas vides objektīvai novērtēanai,

papildus finansu kapitala pieejamība vai sagades iespējam,

visu uzņēmuma darbinieku saliedētību un koncentrēanos spēju vadības izvēlētaja darbības virziena.

Runajot par uzņēmuma attīstības virzieniem, tad to iespējas ir vairakas, bet, g.k., tie saistīti ar uzņēmuma piedavajuma – ra˛ojamo preču vai sniedzamo pakalpojuma mērķtiecīgu izmaiņu, lai panaktu ievērojamu noieta palielinaanu, samazinot vismaz pastavīgo izmaksu daļu produkcijas paizmaksa.

Ra˛oanas uzņēmuma attīstības planoanas procesus var sadalīt trīs daļas:

preces inovacijas programmas izstrade, kas paredz jaunu preču radīanu;

preces attīstīanas programmas izstrade, kas paredz esoo preču raksturlielumu uzlaboanu;

ra˛oanas programmas izstrade, kas paredz ra˛oanas procesa uzlaboanu, modernizēanu ar mērķi samazinat izmaksas un paaugstinat kvalitati.

Ņemot vēra īs attīstības programmas, restorana “TM” darbinieki, jau līdz ar darbības uzsakanu, veltīs lielu vērību klientu rīcības un lēmumu pieņemanas principu izpētei. Tada veida apkopojot informaciju par jau piedavajamo ēdienu sortimenta paplainaanu, vai glu˛i jaunu ēdienu piedavajuma izstradi, ka arī tehnoloģisko procesu izmaiņu. Katra ziņa restorans gūs lielaku atsaucību ar bie˛aku ēdienkartes sastava maiņu, ja vien tas negatīvi neietekmēs darbības izmaksas. Pie tam zinamas parmaiņas ieviesīs mūsu svētku sagaidīana un pavadīana, ka arī citi īpai planoti izklaidējoie pasakumi. Vismaz uzņēmuma pirmaja darbības gada uz attīstības rēķina nebūtu pratīgi samazinat piedavajuma sortimentu vai ta sastava kvalitati, piemēram, iepērkot lētakas izejvielas, pieļaujot neveiksmīgu personalmainību u.c., ka arī censties piesaistīt jaunu klientu grupu, kad vēl pilnība nav apgūti jau esoie klienti.

Uzņēmuma arēja vide

Darbojoties konkrētos tirgus ekonomikas apstakļos, planoto uzņēmējdarbību ietekmēs arējas vides faktori, par kuriem uzņēmumam vai nu nav kontroles, vai arī kontroles iespējas ir nelielas. Ar uzņēmuma arējo vidi saprot visus apstakļus un faktorus, kuri rodas apkartēja vidē neatkarīgi no konkrēta uzņēmuma darbības, bet kuri var ietekmēt uzņēmuma funkcionēanu.

[11; 104.lpp].

Uzņēmuma arējas vides faktorus atkarība no to ietekmes iespējam ir lietderīgi iedalīt divas grupas: 1. tieas ietekmes arēja vide;

2. netieas ietekmes arēja vide.

Ta ka neviens uzņēmums nevar pastavēt neatrodoties nepartraukta kontakta ar citiem arējas vides faktoriem, tad ikviens no taja esoajiem spēj būt gan tas, uz kuru tiek izdarīts spiediens, gan tas, kur pats veic adu ietekmi uz citiem vides dalībniekiem. Jauzsver, ka arējas vides faktori var radīt ka nelabvēlīgus, ta arī labvēlīgus apstakļus uzņēmuma darbībai. To ietekmes spēks un realizēanas iespējas ir atkarīgas arī no paa uzņēmuma, ta lieluma – no nodarbinata personala skaita, apgrozījuma, tirgus daļas, ka arī visparējas situacijas tirgū, jo tas vairak vai mazak raksturo paa uzņēmuma spēku. Līdz ar tas nosaka vai uzņēmums spēs kadu no sev nelabvēlīgajiem arējas vides faktoriem vadīt vēlamaja virziena, vai nē.

Lai uzņēmumam varētu darboties aja vidē, tam īpaa vērība japievēr arējas vides ietekmes veidu noskaidroanai, to rakstura un svarīguma atspoguļoanai un sagaidama iespaida novērtēanai, ka arī pastavīgi japēta, jaanalizē īs vides izmaiņas.

Arējas vides tiea ietekme – veido faktori, kas uzņēmuma darbību ietekmē tiei, saskaroties ar tiem jau sava kartēja darbība.

Kaut arī ie subjekti tiek raksturoti ka noteiktas organizatoriskas grupas, tomēr tos vairak vai mazak vada un parstav konkrētas personas - dzīvi cilvēki, kurus iepazīstot tuvak, var prognozēt viņu un, attiecīgi, ietekmējoa faktora rīcību. Tiei ī pieejamība oponentam ir izveidojusi mūsdienas nu jau popularo savstarpējo vienoanos, lai ne tikai izvairītos no liekiem zaudējumiem, bet arī panaktu zinamu uzņēmuma augupeju, jo kara, lai kads tas arī būtu – tiea vai parnesta nozīmē, zaudētaji būs visi ta dalībnieki.

Restorana “TM” arējas vides tieas ietekmes subjekti ir;

piegadataji;

konkurenti;

klienti;

valsts organi un likumi;

kontaktauditorijas.

Piegadataji ir firmas un atseviķas personas, kas nodroina firmu un tas konkurentus ar materialajiem resursiem, kas nepiecieami konkrētu preču ra˛oanai vai pakalpojumu snieganai. [Tirgzinības pamati, 18.lpp]. Tapēc tirgus ekonomikas apstakļos viens no uzņēmuma iekējas darbības mērķtiecīgas organizēanas prieknosacījumiem ir optimalu piegadataju izvēle, ņemot vēra gan ta piedavato produkcijas klastu, cenu un kvalitati, gan attalumu līdz uzņēmumam, gan iespējamas sadarbības nosacījumus.

Piemērotakie izvēles kritēriji, kuri nodroina piemērotako piegadataja izvēli, ir adi:

piegadajamo preču kvalitate (attiecība: cena – kvalitate);

uzņēmumu piegadataju uzticamība (droība) gan attiecība uz termiņiem, gan produkcijas kvalitati;

uzņēmumu piegadataju elastīgums attiecība uz gatavību īstermiņa piegadēm, preču sortimenta variēanu u.tml.;

produkcijas piegades noteikumi (atlaides, ka arī transportēanas un piegades noteikumi);

transportēanas izdevumi (attalums līdz piegadatajam, zudumi, preces piegadajot u.c.)[ M.Rurane, Ra˛oana, 113.lpp]

Sakotnēji nepiecieams apzinat visus potencialos piegadatajus, tad jaizdara vispiemērotako izvēle un pēc zinama laika japarvērtē līdzinējas sadarbības pozitīvas un negatīvas iezīmes, izlemjot par sadarbības turpinaanu vai jaunu piegadataju meklēanu.

Tuvakai piegadataju raksturoanai tos var iedalīt:

firmas, kas paas piegada savas preces klientam;

firmas, kuras realizē savas preces konkrēta tirdzniecības vieta - ra˛otnes, tirgi, vairumtirdzniecības bazes.

odienas tirgus apstakļos, kad taja valda visai liela konkurence, uzņēmumi izmanto jebkuru līdzekli jaunu klientu piesaistei un esoo noturēanai. Un izradas no to labumu var gūt arī uzņēmums, jo aja gadījuma, iegadajoties izejvielas, tas ir patērētajs, kur vēlas tirgū redzēt pēc iespējas lielaku viņam nepiecieamo preču klastu.

Nenoliedzami, ka no sagades viedokļa uzņēmumam visizdevīgakie būtu tie piegadataji, kuri pai veic piegadi, jo tas atvieglotu izejvielas sagadi, iespējams, ka samazinatu izmaksas, ka arī pavērtu iespējas iegadaties svaigakas un kvalitatīvakas izejvielas. Ka negatīvu iezīmi adai piegadataju izvēlei var minēt riska faktoru, kas saistas ar nepiecieamību jau no paa sakuma uzticēties vēl neiepazītiem sadarbības partneriem, paļaujoties uz to godapratu, veicot savlaicīgu kvalitatīvu izejvielu piegadi.

Lai kada arī būtu piegadataju izvēle, uzņēmumam ir jabūt parliecinatam, ka iem darījuma partneriem var uzticēties, jo tas ne tikai palīdzēs planot kartējo un arī stratēģisko darbību, bet arī mazinas īs arējas vides faktora ietekmi uz uzņēmuma darbību.

Restorana “TM” mērķis nebūs izvēlēties tikai tos piegadatajus, kas pai veiks piegadi, jo ta var izraisīt sava veida atkarība, kas arī raksturojama ka viens no riska faktoriem. Pie tam daudzas izejvielas var iegadaties vairumtirdzniecības bazēs vai tirgos par zemakam cenam un plaaka o preču sortimenta. Bet arī ī vide ir jaizpēta, izvēloties da˛us vispiemērotakos tirgotajus, ar kuriem būtu iespējams vienoties par ilglaicīgu sadarbību. No vietējiem - Talsu rajona piegadatajiem restorans “TM” varētu izvēlēties piena parstrades kombinatu, maizes ceptuvi, gaļas kombinatu, zemnieku saimniecību augļu un darzeņu piedavajumu u.c. iem piegadatajiem ir tiei tas izejvielas, kuras ir ar samēra īsiem lietoanas termiņiem un kuru kvalitate var iespaidot arī gatavojama ēdiena kvalitati. Tapēc ada veida izejvielu sagadei būtu sapratīgak izķirties par ģeografiski tuvak atrodoajiem piegadatajiem, ja vien to ir pieņemamas to piedavajuma cenas, kvalitate un sortiments. Katra ziņa jaizvairas no parak aura piegadataju loka, jo arī tie nav pasargati no uzņēmējdarbības iekējas un arējas vides ietekmes, tapēc var radīt uzņēmumam neplanotus zaudējumus.

Raksturīgaka piegadataju ietekme uz uzņēmuma darbību un pardoanas procesu var būt saistīta ar:

cenam par precēm un pakalpojumiem, jo cenu pieaugums var paaugstinat uzņēmuma izmaksas un piespiest paaugstinat arī ra˛ojamo preču pardoanas cenas;

piegadajamo materialo līdzekļu vai preču kvalitati, kas var ietekmēt gan ra˛oanas izmaksas, gan ra˛ojamo preču pakalpojumu kvalitati;

piega˛u atbilstību līguma noteiktajam prasībam u.c.

Restorana “TM” izejvielu cenam piemīt tendence tirgū bie˛i svarstīties par da˛iem santīmiem un ar to ir jarēķinas. Iemesli adam svarstībam var būt visda˛adakie, sakot jau ar piegadataja iekējam problēmam organizējot savu darbību, gan arī ar paas izejvielas vai to nepiecieamo sastavdaļu sezonalitati. Kaut arī odien esam iemacījuies lielako daļu no daba izaudzējamiem produktiem saglabat ilgakam laikam gan svaiga, gan parstradata veida, tomēr cenas mainas un ne vienmēr tas ir saistīts ar pieprasījuma un piedavajuma starpību tirgū. Galvenais iemesls ir o preču mainīga vērtība, klat pierēķinot ar to saistītas uzglabaanas un parstrades izmaksas. Pastav iespēja da˛as izejvielas sagadat arī paam restoranam, piemēram, iegadajoties nepiecieamas izejvielas to sezona laika par ievērojami zemaku cenu un tad, parstradajot, saglabat savam iekējam vajadzībam. Bet parasti jau ta ķiet lieka nodarboanas, kas prasa savlaicīgu lēmumu pieņemanu, attiecīgo darbu saplanoanu un tirgus situacijas izpēti. Katra ziņa restoranam aktuals jautajums būs pēc iespējas lētaku izejvielu sagades iespēju meklēana, ka arī transportēanas un uzglabaanas izmaksas samazinaana.

Lai ka arī būtu restorans “TM” atbild par savu ēdienu kvalitati ar savu labo slavu, tapēc tas nevar atļauties pieļaut jebkadu ietekmi no izejvielu puses, ne kvalitates, ne cenu ziņa, jo tas mazinatu restorana konkurētspēju un savu tirgus pozīciju nostiprinaanu.

Konkurenti ir uzņēmuma oponenti gan attiecība pret pircējiem, gan pret nepiecieamajiem resursiem (kvalificētu darbaspēku, izejvielam u.c.) no arējas vides.

Konkurenti ir spēks, kas iedarbojas uz uzņēmuma mikrovidi, iespaidojot lēmumu pieņemanas procesus, ka piemēram, nosakot produkta veidu, cenu un ar kadu tehnoloģiju uzņēmumam stradat, jo galvena cīņa starp tirgus dalībniekiem ir par to, kur piesaistīs visvairak pircēju.

Konkurētspējas nodroinaanai uzņēmumam ir javeic tirgū darbojoos konkurentu analīze, modelējot to darbība, izvērtējot savas priekrocības un trūkumi, ka arī nosakot, cik liela mēra attiecīgais uzņēmums spēj būt par projekta īstenoanas un mērķu sasnieganas draudu. Paralēli tam ir iespējams novērtēt arī jauna projekta tirgus iespējas un izstradat savu programmu, stratēģiju pretpasakumu veikanai un izvirzīto mērķu sasnieganai.

Veicot tirgus analīzi, konkurentus parasti sadala:

tieajos konkurentos;

netieajos konkurentos.

Svarīgi ir aptvert pilnīgi visus tirgū darbojoos konkurentus, un viens no veidiem ka to veikt ir izdarīt pētījumu par to, kada veida cilvēki pieņem lēmumu par preces (pakalpojuma) pirkanu.

Savukart konkurentu darbības analīzei var izmantot vairakas metodes jeb pieejas, viena no tam ir marketinga “mix”. ai metodei ir raksturīga četru uzņēmējdarbības grupu radītaju analīze:

produkts, pakalpojums;

cena;

atraanas vieta;

noieta veicinaana.

o radītaju savstarpēja saistība nodroina uzņēmuma izdzīvoanu, stabilitates iegūanu un attīstību tirgū.

Tieo konkurentu raksturojums

Nav noslēpums, ka Talsi salīdzinot ar Rīgu ir maza pilsēta, jo vairak tapēc ķiet, ka sabiedrisko ēdinaanas iesta˛u pilsētas centra tuvuma ir par daudz un restoranam “TM” nebūtu mērķtiecīgi censties taja iespiesties, iegūstot tikai nelielu tirgus daļu. Bet tirgū jau darbojoas ēdinaanas iestades konkurentu kategorija, nakas atzīt, ka potencialo tieo konkurentu ir tikai puse no kopēja piedavajuma.

Jaatzīmē, ka oreiz nav svarīgi ievērot pasaprotamu faktu, ka visas ēstuves piedava ēdienu. Daudz būtiskaks ir to piesaistītais klients un viņu vajadzību apmierinaanas pakape un kvalitate. Un tikai ta ēstuve, kas būs visvairak orientēta uz restorana “TM” potencialo klientu – lietiķo cilvēku vēlmju apmierinaanu, var tikt uzskatīta pa tieo konkurentu.

Alus darzs “Mara”. SIA “Tīkli” 1994. gada vasara Talsos atvēra vienu no pirmajiem alus darziem Latvija. Panakumi esot bijui skaidri redzami, jo tur labprat atpūtuies gan vietējie – pilsētas un arī rajona iedzīvotaji, gan tūristi.

galvenais alus darza piedavajums ir viņu vasaras virtuve – aliki, grilētas vistiņas, ceptas desiņas, ka arī, protams, alus u.c. Ka nozīmīgs papildus piedavajums ir iespēja ieturēt maltīti vai vienkari atpūsties arpus telpam un tomēr būt pasargatam no spiedīgas saules stariem vai līņajoa lietus. Pie tam tur ir svaigs gaiss, paveras plaaks skats uz apkartni, ka arī ir vairak vietas vasaras vakaru dejam un citam līksmībam. Alus darzs piedava arī sagatavot piknika grozus līdzi paņemanai izbraukumos

cenas piemērotas vidusslanim, tatad, atbilst visplaakajam apmeklētaju lokam

atraanas vieta ir ļoti piemērota gan ka ēstuvei, gan ka vasaras kafejnīcai, jo izveidota paa pilsētas centra, un tomēr nost no garamgajēju ziņkarīgajiem skatieniem. Netalu ir ērta autostavvieta un vairaku banku filiales, veikali, biroji u.c. iestades

noieta veicinaanai te varētu kalpot da˛adi faktori:

iniciatīva no paa apmeklētaja puses, t.i., viņa vēlme apmierinat savas fizioloģiskas vajadzības pēc uztura;

vienīgais alus darzs Talsos, līdz ar to nav izteiktu konkurentu aja joma;

ēstuves izdevīga atraanas vieta, kas dod iespēju pusdienot arpus telpam;

piedavatie ēdieni, kas, pagatavoti arpusē uz uguns, izplata īpai ēstgribu rosinou smar˛u;

ceļa mala un uz ēkas sienas novietotas norades uz alus darzu - tūristiem un citiem iebraucējiem. Pie tam arpusē skan mūzika, kuru var sadzirdēt arī uz ielas. Ir zinams, ka lauku rajonos cilvēki labprat vakaros, skaista laika dodas pastaigaties, un ja kaut kur ir dzirdama mūzika, kas liecinatu par dejam un jautrību, tad tas noteikti piesaista un daudzi pavisam negaidīti nolemj tur iegriezties;

ta ka alus darzs ir atvērts tikai sezonali, tad galvenais ir Talsu rajona iedzīvotaju informēana par ta atvēranas sakumu, ka arī par iespējamo piedavajumu klastu – ēdienkarti, rīkotajiem izklaides vakariem u.c. aja sakara tiek ievietota reklama rajona laikraksta, ka arī plakata veida pievienota pie pilsētas centra paziņojuma dēļa un personīgi informēti pastavīgie alus pagraba apmeklētaji par jauna sezonas uzsakanu. Ta ka a gada vasaras sezona nav vēl sakusies, ir grūti prognozēt, kadi sabiedrības informējoie pasakumi tiks veikti.

Ņemot vēra to, ka alus darzs pastav jau seus gadus, tad ta atvērana rajona iedzīvotajiem nebūs nekads parsteigums, ja vien būs mainīta iepriekējas sezonas virtuve un ieviestas kadas citas izmaiņas. Alus darza būtība un ta cilvēka vajadzību apmierinaanas piedavajuma nav nekas tads, par ko potencialie vai jau esoie apmeklētaji jaizglīto vai japarliecina. adu vietu apmeklēana, galvenokart, ir saistīta ar:

cilvēka paradumiem, t.i., vasara pēc iespējas vairak laika pavadīt ara – svaiga gaisa, ceļot, doties izbraukumos ar ģimeni, apmeklēt pasakumus, tikties ar draugiem, kolēģiem, justies atvērtakam, enerģiskakam;

laika gaita izveidojoos priekstatu par sev vispiemērotako vietu maltītes ieturēanai vai atpūtai pēc darba, kuru ietekmē attiecīgas kafejnīcas atmosfēra, parējo apmeklētaju loks, piedavata virtuve un arī cenas, ka arī iepriekējo rei˛u apmeklējumi;

vasaras laiku, kad dienas ir garakas, naktis īsakas – cilvēkiem atliek vairak brīva laika, daudziem ir atvaļinajumi un brīvlaiki.

Runajot par paradumiem, tad tos mainīt var tikai pats cilvēks, ja viņ to ļoti vēlas. Kas attiecas uz priekstatiem par da˛ada veida izklaidēm un sev vispiemērotako, tad arī to ir grūti mainīt, jo nav iespējams saņemt katra klienta atsauksmi par visu, kas saistīts ar ēstuves apmeklējumu. Parasti klients vienkari novēro, izdara savus secinajumus un aiziet. Un tas vai viņ tur jutas labi, bija apmierinats ar ēdienu un apkalpoanu un vai iegriezīsies atkartoti, tik maza vieta ka Talsi nevienu no esoo kafejnīcu personala vai vadības arī neinteresē.

Alus darza priekrocības

Alus darza trūkumi

Talsu sabiedriskas ēdinaanas tirgū darbojas jau seus gadus, kas ir pietiekoi ilgs laiks, lai iepazītu savu esoo klientu vēlmes un spētu izveidot visoptimalako piedavajumu klastu;

Pilsēta vienīga vasaras kafejnīca, līdz ar to nav konkurences ada veida piedavajuma;

Alus darzs atrodas arpus telpam, izdevīga, labi pieejama vieta ne tikai iebraucējiem un tūristiem, bet arī Talsu un ta rajona iedzīvotajiem, ka arī apkartējo iesta˛u, piemēram, vairaku banku filiaļu, veikalu u.c. iesta˛u darbiniekiem;

Aptver plau apmeklētaju loku – jaunieus, vidēja vecuma cilvēkus, ka arī vecakus. Pie tam nav nozīmes apmeklētaju profesijai, dzimumam vai tautībai;

Ēdienkartes piedavajums atbilst vasarai, ir pieskaņota latvieu ēanas tradīcijam un apmeklētaju vēlmēm, sūdzības nav dzirdētas;

Ēdienu cenas apmeklētajiem ir pieņemamas.

Vasaras kafejnīcas apmeklētaju plūsma un arī pats darbības posms gada ir ierobe˛ots ar laika apstakļiem;

Alus pagrabs “Mara” arī ir SIA “Tīkli” projekts, kas izveidots blakus alus darzam un ir atvērts tajas sezonas, kad slēgts ir alus darzs.

pagraba virtuve piedava samēra plau ēdiena klastu ar aukstajiem un siltajiem ēdieniem, kurus ir iespējams pagatavot atbilstoi klienta īpaam vēlmēm. Ka liecina pats nosaukums – alus pagrabs, tad tur tiek piedavats, izvēli nodroinos, alus klasts. Telpas izveidē ir domats gan par plaumu, gan par atmosfēru - ir kamīns ar dzīvo uguni. Klientiem tiek piedavata iespēja rīkot banketus un cita veida slēgtos vakarus. Darba dienu vakaros un nedēļas nogalē ta ir vieta, kur satikties, atpūsties, paklausīties mūziku un padejot

pagraba piedavajuma cenas atbilst klientu maksatspējai un Talsu sabiedriskas ēdinaanas vidējam cenu līmenim

pagrabs tika izveidots pēc alus darza sezonas beigam un tas atrodas turpat - blakus ēka. Līdz ar to tas atraanas vietas priekrocības, kas tika saistītas ar alus darzu, var attiekties arī uz alus pagrabu

alus pagrabs piesaista apmeklētajus ar savu atķirību no parējam kafejnīcam – ar pilsētas pirma un pareiz vienīga alus pagraba statusu. Līdz ar to jau pats nosaukums ir ka reklama, kas rosina apmeklētaja zinamu iztēli.

Īpaa uzmanība tiek piesaistīta sakara ar pagraba atklaanu un slēganu līdz ar alus darza sezonas beigam. Tiek rīkoti vakari ar dzīvo mūziku un citam izdarībam. Tad arī tiek izvietota informacija rajona laikraksta, pilsēta pie paziņojuma dēļa, ka arī darīts zinams mutiski apmeklētajiem, paziņam un draugiem. Savukart tūristiem un talak no Talsiem dzīvojoiem informaciju par alus pagraba atraanas vietu, darba laiku un cita veida informaciju var saņemt no:

Talsu rajona Tūrisma Informacijas centra izdotajiem bukletiem, ka arī no paa centra darbiniekiem,

uzziņu katalogiem, piemēram, “Visa Kurzeme”,

Latvija zinamam telefonuzziņam.

Sava ziņa reklamas funkcijas veic arī konkrēti apmeklētaji, jo jebkura sabiedrība ir paris tadu cilvēku, kuru gaumei citi uzticas un to pieņem par savu. Pie tam cilvēki labprat dalas iespaidos par patīkamiem un arī ne tik patīkamiem mirkļiem ar saviem draugiem, paziņam vai kolēģiem. Protams, ja viņam alus pagraba būs paticis, viņ iegriezīsies tur atkartoti un rekomendēs to arī citiem, bet, ja nebūs, tad neies tur vairs pats un neieteiks to darīt arī citiem.

Alus pagraba priekrocības

Alus pagraba trūkumi

Darbojas jau seus gadus un ir viens stabilakajiem un apmeklētakajiem ēdinaanas uzņēmumiem Talsos, ir iemantojis savu patstavīgo klientu loku un pozitīvas atsauksmes;

Pilsēta līdzīgas ēstuves nav, un pavisam maz ir tadas, kas apmeklētajiem solītu ko vairak par parastas kafejnīcas piedavato;

Spēj noturēt un saglabat tos klientus, kuri vasara apmeklē alus darzu, jo virtuve, vieta un arī personals paliek tie pai;

Piesaista plau mērķauditoriju, kuriem ir kopīga vismaz viena īpaība – viņi labprat dzer alu;

ir padomats par reklamas izkartni ar noradi uz alus darzu un pagrabiņu, ka arī par tūristu informēanu.

izvēloties apmeklēt alus pagrabu, klients gaida kaut ko vairak gan no virtuves, gan arī no atmosfēras neka tas ir parasta kafejnīca. Ja viņa cerības netiks piepildītas, viņ būs vīlies;

lielakais ī pagrabiņa mīnuss, ko izdodas nepastavīgam apmeklētajam novērot, ir piesmēķētais gaiss, ka dēļ vien da˛i potencialie apmeklētaji – nesmēķētaji, būs gatavi no īs ēstuves atteikties, vismaz kamēr nebūs atvērts alus darzs;

ēdienkarti maina tikai reizi pus gada;

ne vienmēr spēj piedavat to, kas ir solīts, vai, ko klients ir vēlējies saņemt, piemēram, nav visi ēdienkartē minētie ēdieni, rīkotais pasakums negūst atsaucību u.c., bet adiem riska faktoriem ir pakļauta lielaka daļa kafejnīcu.

Kafejnīca “Velves” Talsos darbojas jau aptuveni četrus gadus un, iespējams, ir kļuvusi par pilsētas novada muzeja neatņemamu sastavdaļu. Atrodoties viena ēka, tas papildina viena otru, apvienojot izklaidi ar kultūras pasakumiem un iespēju remdinat izsalkumu.

Kaut arī no pirma mirkļa ķiet, ka kafejnīcai ir ļoti paveicies ar muzeja aktīvo marketinga darbību, kas gūst panakumus un piesaista ne tikai pilsētas, bet visa rajona skolu audzēkņus, ģimenes ar bērniem, ka arī tūristus un citus interesentus. Tada veida nodroinot arī kafejnīcai savu daļu noietu. Tomēr izradas, ka kafejnīcu apmeklē un par to pozitīvi atsaucas arī cilvēki, kas nebūt nav aizrautīgi makslas cienītaji. Galu gala klientu piesaistīt ir viens, bet apmierinat viņa vēlmes un iemantot viņa uzticību, pavisam kas cits, tapēc nav nemazaka pamata aubīties par kafejnīcas personīgajam pozitīvajam īpaībam.

kafejnīca piedava ka siltos, ta augstos ēdienus plaa sortimenta. Ēdienkarti maina reizi mēnesī. Ir bars un plaa ēdamzales telpa, kura pie galdiņiem vietas pietiktu līdz 80 personam. Kafejnīca pieņem pasūtījumus banketu un citu saviesīgu vakaru galdu klaanai - galvenokart, nedēļas nogalēs. Pati kafejnīca nekadus pasakumus nerīko, jo nav tiei orientēta uz kadu konkrētu klientu grupu, vai arī nevēlas iesaistīties aja sfēra

cenas līdzinas visparējam Talsu sabiedriskas ēdinaanas cenam

kaut arī tas nav vairs pilsētas centrs, jaatzīst, ka kafejnīca atrodas visai interesanta un arī ar transportlīdzekli labi pieejama vieta. Tapat ka citam kafejnīcam arī ai ēstuvei tuvuma atrodas pilsētas iedzīvotajiem svarīgas un nepiecieamas iestades, ka ambulance, slimnīca, policija u.c., kuras nodarbina ievērojamu skaitu cilvēku, no kuriem vismaz daļa varētu kļūt par kafejnīcas pastavīgajiem klientiem

noieta veicinaana tiek panakta pateicoties muzeja rīkotajiem pasakumiem un izstadēm, g.k., piesaistot skolu audzēkņus. Iespējams, ka da˛i o kafejnīcu iepazīst saņemot ielūgumu uz citu rīkotajam viesībam vai banketu un vēlak, pie izdevības, apmeklē to atkartoti, vai arī iesaka saviem paziņam. Jaņem vēra arī tas, ka muzejs ir tūristu viens no pirmajiem apmeklējuma objektiem. Visticamak tur arī viņi nolemj ieturēt kartējo maltīti. Līdz ar to “Velves” rada nopietnu konkurenci parējam pilsētas centra kafejnīcam, kaut arī tikai uz o klientu grupu. Informacija par o kafejnīcu ir iespējams saņemt pēc Talsu rajona tūrisma broūram, uzziņu katalogiem vai telefonuzziņas. Nekadas citas norades ēkas arpusē vai ceļa mala neliecina par tur darbojoos kafejnīcu.

Kafejnīcas “Velves” priekrocības

Kafejnīcas “Velves” trūkumi

kafejnīcas virtuve, telpas un apkalpoana ir zinama plaam klientu lokam,

pieredze banketu un citu saviesīgu vakaru apkalpoana,

ir stabils personala nodroinajums,

nav orientēta uz konkrētu klientu grupu to vēlmju un vajadzību apmierinaanu,

piesaista nevienlīdzīgas intereu grupas,

ēkas arpusē nav norades par adas kafejnīcas esamību un darba laiku,

ēdienkarte nespēj parsteigt, bet par ēdiena kvalitati bija gan pozitīvas, gan negatīvas atsauksmes

Kafejnīca “Pie ezera” savas darbības laika ir pakapeniski attīstījusies izveidojot veselu kompleksu ar diviem bariem, kafejnīcu un mūzikas klubu. Līdz ar to piedava klientiem gan ieturēt maltīti, gan izklaidēties. Un tomēr tas viss nav sajaukts kopa un katrs var brīvi izvēlēties ka pavadīt savu brīvo laiku. Līdz ar to ķiet klientu loku izvēlas pēc vecuma grupa, vispirms jau vēroties pie vienas no atsaucīgakajam un skaitliska ziņa Talsos vislielakas klientu grupas – jaunieiem. ī vieta pievilcīga ķiet arī klientiem aptuveni vecuma grupa no 25 – 35 gadiem. Bet pati kafejnīca vairak piesaista vidēja slaņa parstavjus bez vecuma ierobe˛ojuma, kas prot novērtēt kafejnīcas patīkamo atmosfēru, vēlas ieturēt maltīti bez steigas un kopa ar viņam svarīgiem cilvēkiem – draugu, dzīvesbiedru vai darījuma partneri.

runajot par kafejnīcu, tad jasaka, ka ta ir vienīga pilsēta, kas atvērta jau plks. 7 no rīta. Līdz ar to tiek piedavatas divas ēdienkartes – no plkst.7 –10 ir brokastis un no plkst.11 – 22 ēdienkarte, kura var atrast ko piemērotu pusdienam, launagam vai vakariņam. Banketiem tur vietas būs par maz, jo kafejnīcas telpa ir samēra neliela, toties ta ir gaumīgi iekartota un ķiet piemērota svinīgam pusdienam vai vakariņam, ka arī privatu svētku nosvinēanai. Pie tam salīdzinot ar citam kafejnīcam, eit pa logu paveras visskaistakais skats. ī ir arī vienīga kafejnīca, kura galdus klaj galdauti un uz kuriem ir novietoti ziedi. Ir iespējas saulaina laika sēdēt arī ara pie koka galdiņiem. Kafejnīcas apkalpoana ir ļoti laipna un ēdienkarte garantē izvēles iespējas

cenas salīdzinot ar citam kafejnīcam ir augstakas, bet nav pamata uzskatīt, ka tas neatbilstu kafejnīcas piedavajumam

kafejnīca atrodas ne glu˛i pilsētas centra, toties noietam viena no izdevīgakajam vietam, jo ir tiei blakus Talsu viesnīcai un pavisam tuvu pilsētas domes majai, kura izvietojuies vairaki administratīvie dienesti, ka piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, Zemes dienests u.c. Pie tam blakus ir liela autostavvieta, bet pa kafejnīcas logiem paveras burvīgs skats uz vienu no pilsētas ezeriem

noieta veicinaanai tiek rīkoti muzikali pasakumi, un specialu programmu izstrade ikgadējo svētku atzīmēanai, piesaistot mūzikas grupas un dīd˛ejus no Rīgas. Informacija par pasakumiem, g.k., ir saņemama no krasainajiem plakatiem pie paziņojuma dēļiem.

Kas attiecas uz ne tik oficialiem kafejnīcas popularizēanas pasakumiem, tad nozīmīgi ir arī tas, ka cilvēki par o kafejnīcu atsaucas labi un min ka vienu no apmeklētakajam iestadēm. Tas, savukart, liecina par to, ka, ta saucamais, komplekts nav zaudējis modrību par savu organizatorisko darbību, ka arī klientu vēlmju izzinaanu un to apmierinaanas veidu meklēanu.

Kafejnīcas “Pie ezera” priekrocības

Kafejnīcas “Pie ezera” trūkumi

ēdinaanas un izklaides sfēra darbojas pietiekoi ilgi, lai varētu stabili noteikt savu klientu loku un viņu vēlmes, nodroinot sev stabilaku noietu;

potencialie klienti ir iepazinui kafejnīcas piedavajumu un ir ar mieru iegriezties tur atkartoti;

darba laiks pieskaņots neregulariem klientu apmeklējumiem.

ieejot kafejnīca neviens no apkalpojoa personala nesagaida un neizrada, ka klients tiek gaidīts, viņ var apjukt un justies neveikli, vai arī nosēdēt nepieļaujami ilgi pie galdiņa nepamanīts;

divu apmeklējumu laika nebija manams neviens cits klients un ta vien ķiet, ka galvenos ienakumus kafejnīca gūst no bariem un mūzikas kluba.

Kafejnīca “Lienīte”

kafejnīca piedava visiem labi pazīstamus aukstos un siltos ēdienus ierobe˛ota izvēlē. Telpa ir neliela bara lete un pietiekoi daudz galdiņu, lai varētu rīkot slēgtos vakarus. Kafejnīcas atmosfēra, kuru rada, galvenokart, tumi sarkano un brūno toņu parsvars visa interjēra liek secinat, ka ta vairak orientēta uz vakaru apmeklētajiem. Diena vienīga piemērota vieta telpa sķiet ir pie bara letes, kur iespīd mazliet dienas gaisma

cenas ka jau citas kafejnīcas

vieta ir izvēlēta laba – pilsētas centrs, kura notiek dzīva gajēju kustība, visapkart ir da˛adas iestades un biroji, kuru darbinieki un klienti var iegriezties kafejnīca ieturēt maltīti vai vienkari pasēdēt un atpūsties

noieta veicinaana no kafejnīcas puses nav manama nekada, pat informacija par kafejnīcas atraanas vietu ar talruņa numuru nav atrodama talruņu kataloga vai arī uzzinama no telefonzziņam. Vienīgi virs kafejnīcas durvīm izveidots uzraksts – Lienīte, kas liecinatu par kafejnīcas atraanos. Galvenokart klientus iegūst, pateicoties kultūras nama rīkotajiem pasakumiem, jo kafejnīcai ir iekējas durvis, kas ved uz kultūras nama telpam.

Kafejnīcas “Lienīte” priekrocības

Kafejnīcas “Lienīte” trūkumi

kafejnīcai piemērota atraanas vieta – pilsētas centrs;

darbojas jau pietiekoi ilgi, lai spētu tapat ka iepriek aprakstītas kafejnīcas pielagoties tirgus apstakļiem.

aptaujatie da˛adu iesta˛u darbinieki par o kafejnīcu neizteicas īpai pozitīvi, drīzak vienaldzīgi, neitrali vai arī atzina, ka nav nekad apmeklējui;

nepiemērota vieta banketiem vai darījuma pusdienam, g.k., telpas dēļ;

vasara noteikti samazinasies apmeklētaju skaits, jo priek silta un saulaina laika kafejnīcas telpa ir parak noslēgta un tuma;

nav noteikts klientu loks, pakļaujas gadījuma klientiem.

Restorans “Kurzeme”. is ir Talsu vienīgais restorans, pie tam tas darbojas jau aptuveni 35 gadus ar vieniem saimniekiem. Tomēr lielaka daļa pilsētas iedzīvotaju par o vietu nezina neko pastastīt, jo “Kurzeme” viņiem atsauc atmiņa vecos labos padomju laikus, tapēc labpratak to neapmeklē. Dienas vidū klientu tieam restorana ir maz vai arī nemaz, jo cilvēki par restorana apmeklējumu izlemj negaidīti un nav iespējams paredzēt precīzu apmeklētaju skaitu. Vairak atsaucības restorans saņem nedēļas nogales vakaros, kad ta telpas skan dzīva mūzika un viesiem ir iespējams arī padejot. Galveno klienta loku veido cilvēki vecuma ap un pēc 30 gadiem. Restorana personals sastav tikai no 4 cilvēkiem.

cenoties atbilst visparpieņemtajam restorana tēlam ir iekartota liela ēdamzale ar balti klatiem galdiem, kur vietas pietiktu pat simts personam. Restorana virtuve piedava gan aukstos, gan siltos ēdienus plaa sortimenta, kuri tiek pilnība pagatavoti tikai pēc pasūtījuma izpildes. Protams, apkalpoana pie galdiņiem ir garantēta. Nedēļas nogalē tiek rīkoti vakari ar dzīvo mūziku, Tad apmeklētaju esot visvairak, tapēc klienti galdiņus var rezervēt jau iepriek. Restorana telpas tiek rīkoti arī slēgtie vakari da˛ada veida svinībam, piemēram, bērēm, kazam, jubilejam u.c.

cenas ir pieņemamas vidēja slaņa parstavjiem

restorana atraanas vieta ir visiem labi zinama un ta nav talu no pilsētas centra. Turpat ir arī plaa auto stavvieta

pie galvenakajiem noieta veicinaanas pasakumiem japieskaita mūzikas un slēgto vakaru, pēcpusdienu rīkoana, bez kuriem restorans ilgi nespētu vairs darboties. Reklama par mūzikas vakariem tiek ievietota rajona laikraksta. Bet restorana talruni un adresi var uzzinat pēc talruņu kataloga vai no uzziņu dienestiem

Lai arī nakotnē nodroinatu pareizējo noieta līmeni vai nedaudz paaugstinatu to, būtiski ir panakt, lai cilvēki mainītu savus līdzinējos uzskatus par veco – padomju laiku restoranu. To varētu panakt ar jaunu telpu dizainu, ēdienkartes maiņu un jaunu papildus piedavajumu izveidoanu. Bet iepriek būtu rūpīgi jaizpēta tirgus, lai noskaidrotu, cik lielas ir restorana iespējas iegūt lielaku un stabilaku tirgus daļu.

Restorana “Kurzeme” priekrocības

Restorana “Kurzeme” trūkumi

restorana piedavajums orientēts uz konkrētu klientu grupu, kas sakrīt ar restorana “TM” mērķauditoriju,

restorans ir pratis pastavēt tirgū tik ilgu laiku, tas nozīmē, ka tas spēj piesaistīt klientus un ir ieguvis savu pastavīgo klientu loku.

restorana darbībai nelabvēlīgus apstakļus rada uzņēmējdarbības arējas vides faktoru izraisītie apstakļi, t.i., pilsētas iedzīvotaju zema pirktspēja, daudzas kafejnīcas pilsētas centra tuvuma, ieskaitot ēdnīcu un bufeti, kas darbojas restorana ēkas pirmaja stava,

Restorans ir saglabajis daļu no cilvēkiem negatīvo atmiņu pagatnes, kas kavē to kļūt par mūsdienu darba cilvēkam piemērotu atpūtas un izklaides vietu, dzīvojot līdz ta vēlmēm un steidzīgajam dzīves ritmam.

Netieo konkurentu raksturojums

Netieie konkurenti arī ieņem zinamu lomu restorana “TM” mērķauditorijas apkalpoana, proti, viņu piedavajuma klasta ir da˛as pozitīvas iezīmes, kuras attiecīgajam klientam ir ļoti svarīgas un var pat kļūt par izķiroo faktoru ēstuves izvēles brīdī. Pie tam var darboties arī virkne sakritību, kas rosinatu restorana “TM” potencialo klientu izvēlēties tomēr kadu no netieo konkurentu ēstuvēm.

Kafejnīca “Aladins” kafejnīcas piedavajuma klasts aprobe˛ojas ar pau nepiecieamako un vienkarako, liek domat, ka viss kadreiz bijuais - radoais un interesantais, ir pamazam noplacis slikta noieta dēļ. Ta vieta tagad ir iegadati spēļu automati, kas spēj vēl aizraut gan tikai vairs nelielu pilsētas iedzīvotaju daļu, proti, skolēnus un jaunieus. Cenas līdzinas parējam ada tipa iesta˛u noteiktajam. Kafejnīcas izvietojums ir noietam ļoti izdevīgs, jo atrodas pilsētas centra rajona. Par noieta veicinoiem faktoriem var minēt kafejnīcas atraanas vietu un spēļu automatus. Pēc pilsētas pazinēju atsauksmēm, ķiet, ka aja kafejnīca iegrie˛as tikai tie, kas vēlas pakavēt laiku pie spēļu automatiem, vai arī tie, kuri Talsus neparzina.

Kafejnīcas “Aladins” priekrocības

Kafejnīcas “Aladins” trūkumi

Noietam izdevīga atraanas vieta;

Ņemot vēra cilvēku gaumes atķirības pilnīgi iespējams, ka arī īs kafejnīcas piedavajums, telpas dizains un apkalpoana ķiet pievilcīgi.

atmosfēra liek domat par nenopietnu attieksmi gan pret uzsakto ēdinaanas biznesu, gan arī pret klientu;

neapmeklē pilsētas centra firmu darbinieki un arī citu darījuma cilvēku vidū ī kafejnīca nav populara;

kafejnīcas vadība, parņemot telpas no iepriekēja veikalnieka, nav uzskatījusi par nepiecieamu veikt pievilcīgaku telpu dizainu;

atrodoties kafejnīca nav iespējams paslēpties no garamgajēju ziņkarīgajiem skatieniem pa logu;

informacija par kafejnīcu nav ievietota neviena no pieejamakajiem uzziņu avotiem;

neieinteresēta oficianta attieksme, kas liecina par apkalpoanas kultūras nenozīmīgumu aja ēstuvē;

pilnīgi nepiemērota vieta banketu vai citu svinīgu pasakumu organizēanai;

rajona iedzīvotaju, uzņēmēju vidū jau līdz ar kafejnīcas atvēranas brīdi izplatījas negatīvas baumas, ar mērķi mazinat cilvēkos vēlmi to apmeklēt.

Konkurentu kopsavilkums

Tieo konkurentu un restorana “TM” audita izziņa

1. tabula

Radītaji	Novērtējums piecu punktu sistēma
Radītaji	Alus darzs, Alus pagrabs	Velves	Pie ezera	Kurzeme	K.A.I.	Talsu Mui˛a
Tirgus daļa
Mērķpircēju noteikana
Klientu apmierinatības līmenis
Konkurences spēks
Ēdienu kvalitate
Apkalpoanas kvalitate
Ēstuves pozīcija
Ēdienu sortimenta pietiekamība
Jauninajumu ievieana
Paplainaanas iespējas
Tirgus paplainaanas temps
Personala pietiekamība
Noieta veicinaanas metodes
Cenu politikas efektivitate
Reklamas efektivitate
Marketinga vadīana

Apskatot konkurentu ēstuves pēc marketinga mix principa - prece, cena, vieta un noieta veicinaana, ir iespējams izdarīt secinajumus, kas palīdzētu restoranam 'TM' labak izprastu izvēlēta mērķpircēja vajadzības un attiecīgi izveidot savu piedavajumu konkurētspējīgaku, t.sk., izvēlēties efektīvakus noieta veicinaanas pasakumus.

1.Prece. Konkurentu ēstuves savu piedavajumu klastu veido individuali, tomēr ēdienu izvēle lielakai daļai ir līdzīga, pēc principa vienkari, satīgi un lēti. Parsvara ēdienkartēs tiek iekļauti visiem labi pazīstami ēdieni, kas baudīti jau neskaitamas reizes, tapēc ķiet - nav iespējams vairs ne ar ko parsteigt. Tiesa gan katra ēstuvē izmanto savas izejvielas un savu pagatavoanas tehnoloģiju, līdz ar to mainas to gara, kvalitate un pasnieganas veids, ieskaitot oficianta apkalpoanas profesionalitati.

Kas attiecas uz klientu apkalpoanas kvalitati, tad jaatzīst, ka īpas akcents uz to netiek likts, t.i., klients pat nejūt to, ka tiktu ka īpai apkalpots. Pozitīvie izņēmumi bija kafejnīca K.A.I. un restorana “Kurzeme”.

2. Cenas. Talsu pilsēta jebkurai firmai, kas nodarbojas ar kadu preču realizēanu ir jadoma par pardomatu cenu izveidi, lai tas atbilstu klientu pirktspējai. Cenas arī nosaka uzņēmuma konkurētspēju. Konkurentu ēstuvēs novērotas ēdienu cenas likas pieņemamas lielakajai daļai pilsētas iedzīvotaju.

3. Vieta. Lielaka daļa konkurentu par savu darbības vietu ir izvēlējuies pilsētas centra rajonu, kam nereti tiek piedēvētas pat visa rajona centra funkcijas. Tas pamatojams ar to, ka aja rajona atrodas visas uzņēmējiem svarīgakas, t.s., administratīva rakstura iestades, nodroinot kafejnīcam savu pastavīgo apmeklētaju loku.

Talsu firmu darbinieku izlases aptaujas laika cilvēki atzina, ka parsvara ir apmierinati ar kafejnīcu gatavotajiem ēdieniem un apkalpoanas servisu, bet, ja kaut kur ir nacies vilties, tad to ēstuvi vairs neapmeklē, jo pilsēta ir pietiekoi daudz tadu, kur iegriezties gan darbdiena, gan nedēļas nogalēs.

Kafejnīcu ēdienkartēs bija pamanami ļoti maz veģetaro ēdienu, piemēram, salatu plate, jogurti, augļu salati - maz akcenta uz veselīgu ēdienu

Lai arī tiei neviena kafejnīca oficiants klientam neapvaicajas, par to ka viņam garojis, tomēr atgriezenisko saiti ir iespējams ierīkot, ja vien personals ir pietiekoi vērīgs, rūpīgak ieklausoties klientu jautajumos par ēdienu, vai pavērojot ko cilvēki pasūta visvairak un ko ļoti reti ka arī pēc acīm redzama fakta vai klients savu pasūtīto ēdienu ir notiesajis pilnība vai arī atstajis ko neskartu.

Daudzas kafejnīcas vēl aizvien ignorē faktu, ka cilvēki ļoti atķiras viens no otra un, ka katram ir savas individualas garas īpatnības. Un tikai reta kafejnīca veicot pasūtījumu ir iespējams izteikt savas personiskas vēlmes attiecība uz pasūtījumu.

Klienti ir uzņēmuma mērķauditorija, viņu preču un pakalpotaju patērētaji, uz kuriem arī pats uzņēmums mērķtiecīgi orientējas savas darbības laika.

Pircēji ka arējas vides faktors ir ļoti ietekmīgs spēks, jo viņu vēlmes un vajadzības nosaka tirgus piedavajumu un cenu svarstības. Savukart viņu lēmums pirkt vai nepirkt attiecīgo preci var visai būtiski ietekmēt ta ra˛otaja un tirdzniecības firmas noietu, ienakumus, peļņu un talako darbību tirgū. Pircēju ietekmi uz uzņēmuma darbību iespējams mazinat vai virzīt sev vēlamaja virziena, ja velta visu savu uzmanību ta iepazīanai, nosakot to vēlmes un vajadzības, lēmumu par pirkuma veikanu pieņemanas procesus, tada veida prognozējot ta nakamo soli, vai pat apsteidzot to un piedavajot savu preci kuru prezentē ka viņu, vēl nezinamo, vajadzību visoptimalako apmierinajumu.

Firmai uzsakt savu uzņēmējdarbību vai ievieot jaunu produktu, apgūstot jaunu darbības virzienu, par savu izvēlēto klientu nepiecieams zinat viņu rīcības īpatnības, ka arī faktorus, kas nosaka o rīcību

Restorans “TM” vēlas darboties sabiedriskas ēdinaanas tirgū – kuru parstav atseviķas personas un arī uzņēmumi, izmantojot gan ēdinaanas iestades piedavatos ēdienus, gan telpas un apkalpoanu saviesīgu pasakumu organizēanai.

Varētu teikt, ka katram iedzīvotaju slanim ir piemērota sava tipa ēstuve, kuru viņ apmeklē ne tikai ēdienu cenas dēļ, bet arī laika, pieraduma, vides, virtuves un vēl citu, viņam paam vien zinamu apstakļu dēļ. Restorana “TM” izvēlēta mērķauditorija ir pilsētas un rajona lietiķie cilvēki, t.i., uzņēmēji, firmu vadītaji un viņu darbinieki. ie pircēji pieder pie vismaksatspējīgakajiem, jo visvieglak spēj adaptēties un mobilizēties jebkura vidē, nodroinot sevi ar pastavīgu ienakumu avotu.

Nevar noliegt, ka darījuma cilvēki rada savu sabiedrības slani, neatkarīgi no ta, kur atrodas viņu uzņēmums, kur konkrētaja brīdī atrodas viņi pai, jo tie ir ļoti kustīgi, elastīgi un enerģiski cilvēki, kuri iemacas adaptēties jebkura vidē. Viņu panakumu iemesli visbie˛ak ir pau uzstadītas augstas prasības gan sev, gan arī saviem darbiniekiem. Līdzi tam aug prasības arī pret savu dzīves līmeni, atpūtu, brīva laika pavadīanu, ka arī dienas laika ieturamajam maltītēm. ie cilvēki, laika trūkuma dēļ, vēlas daudzas lietas apvienot, piemēram, braukt ar maīnu un runat pa telefonu, pusdienot un parrunat kadu jaunu projektu ar saviem partneriem u.c. Pie tam, lai gan daudzi apgalvo pretējo – stilam tomēr ir nozīmes, visam ir nozīmes, ja cilvēks vēlas sasniegt sava karjera, sava dzīvē ko vairak neka lielaka daļa cilvēku, un viņi mērķtiecīgi virzas uz nosprausto mērķi, pakļaujot sevi un arī citus.

Restorana “TM” mērķklientus var iedalīt pēc vairakam pazīmēm:

pēc darbība vietas:

- nosaka pastavīga vai gadījuma apmeklētaja statusu;

pēc nodarboanas jeb ieņemama amata:

- nosaka restorana apmeklēanas bie˛umu;

- nosaka ēdienu izvēles principu un atstato kopējo naudas summu restorana;

- nosaka restorana apmeklēanas plkst. laiku;

pēc dzimuma:

- nosaka restorana galdiņa vietas izvēli;

- nosaka ēdienu izvēles principu;

- nosaka vai būs ar vai bez kompanijas, pavadoņa

pēc ēanas paradumiem /gaumes:

- nosaka ēdienu izvēles principu.

Kontaktauditorijas ir jebkura grupa, kas izrada realu vai potencialu interesi par firmu vai ietekmēs tas spēju sasniegt izvirzītos mērķus. [tirgzinības pamati, 21.lpp]. Tas var veicinat vai pretdarboties firmas centieniem apkalpot noteiktus tirgu.

Pastav uzskats, ka jebkura firma darbojas vairaku tipu kontaktauditoriju ielenkuma:

finansu aprindas – tas ietekmē firms iespējas sevi nodroinat ar kapitalu. Galvenais parstavis restorana “TM” gadījuma ir banka;

informacijas līdzekļu kontaktauditorija – izplata ziņas, rakstus, un redakcijas komentarus. Pirmam kartam tie ir laikraksti, ˛urnali, radio, televīzija. Firma ir ieinteresēta, lai informacijas līdzekļi bie˛ak un labak aprakstītu tas darbību. (Piemēram, Tūrisma informacijas centra bukleti)

valsts iesta˛u kontaktauditorijas – vadībai jaņem vēra viss, kas notiek valsts sfēra. Tie ir jaunumi ar sabiedriskas ēdinaanas likumiem. vietējas kontaktauditorijas – apkartējie iedzīvotaji un sabiedriskas organizacijas

plaa publika – firmai jaseko līdz īs kontaktauditorijas attieksmei pret savam precēm un savu darbību, jo firmas tēls patērētaju acīs ietekmēs tas komercialo darbību. Lai radītu to labvēlīgu var izdarīt ziedojumus labdarības mērķiem un izstradat kartību, ka izskatīs patērētaju pretenzijas

iekēja kontaktauditorijas – tie ir firmas stradajoie - vadībai nepiecieams tos informēt un motivēt. Ja stradajoie labi noskaņoti pret savu firmu, to labais noskaņojums izplatas arī uz citam kontaktauditorijam.

Netieas ietekmes arēja vide

Arēja vides netieas ietekmes subjekti neiedarbojas tiei uz uzņēmuma darbību, bet var radīt labvēlīgus vai nelabvēlīgus apstakļus ta darbībai.

Netieas ietekmes sfēra parasti ir sare˛ģītaka par tieas ietekmes sfēru, Par īs fēras subjektiem parasti tūkst informacijas, to ir nepiecieams prognozēt. Netiea arēja vide apvienot faktorus, kas netiei ietekmē uzņēmuma darbību. Ar iem faktoriem uzņēmums nesaskaras sava kartēja darbība, tomēr tie ir jaņem vēra, veicot stratēģisko planoanu.

Ar netieas ietekmes arējo vidi saprot valstī pastavoas ekonomiskas, demografiskas, socialas, politiskas, ekoloģiskas un citas efektīvas realitates, kuras ietekmē uzņēmējdarbības mikrovidi. Pastav noteikti arējas vides komponenti, ar kuriem uzņēmums sastopas sava ikdienas stratēģiskaja darbība un, kuri pozitīvi vai negatvi spēj ietekmēt uzņēmuma darbību. Tie ir:

sociala vide;

politiska vide;

ekonomiska vide;

ehnoloģiska vide;

tiesiska vide;

institucionala vide.

Tatad, galvenais arējas vides vērtēanas procesa mēķis ir veiksmīgi paredzēt nakotni, kada gaidama attiecība uz nozīmīgiem arējas vides apstakļiem.

Finansu plans

Planotais līdzekļu izlietojums darbības uzsakanai (termiņ – 6 mēnei)

Izdevumu avots	I vienības cena	Daudzums	Kopēja summa (Ls)
Telpu remonts	100 Ls/kv.m	48 kv.m.
Pamatlīdzekļu iegade		14 gab.
Mazvērtīga inventara iegade
Saimnieciskas darbības izdevumi
Kopa:

Planotie līdzekļu avoti:

SIA “AIGI” dibinataju kopējas iemaksas – 5’000 latu apmēra,

Bankas aizdevums – 10’000 latu apmēra ar % likmi…..

Ja prognozētie izdevumi neparsniegtu noradīto summu un tiktu saņemti planotie finansu līdzekļi, tad būtu iespējams nodroinat restorana telpas ar visu nepiecieamo darbības uzsakanai un atliktu līdzekļi pirmo darbības mēneu apgrozamajam kapitalam.

Kopējas restorana “TM” darbības izmaksas

Ra˛oanas izmaksas vienai darba dienai

1. tieas izmaksas (iekļautas ēdienu paizmaksa): Ls / diena

izejvielas un materiali - iegades cena, sagades izdevumi ………………. 20.21

ra˛oanas procesa iesasitīto darbinieku algas ……………………………12.31

socialas izmaksas ………………………………………………………….. 3.46

parējas izmaksas:

pamatlīdzekļu nolietojums …………………………………………… 5.11

mazvērtīga inventara nolietojums …………………………………… 2.24

elektroenerģijas izlietojums ………………………………………… 4.55

Kopa: 47.88

netieas izmaksas (pieskaita pie ēdienu pardoanas cenas); Ls/diena

klientu apkalpojoa un parējo darbinieku algas ………………………… 10.00

socialas izmaksas …………………………………………………………2.81

telpu remonta izdevumu segana ……………………………………… 0.77

administracijas izdevumi …………………………………………………0.50

tirgus izpēte un reklama ………………………………………………… 0.25

Kopa: 14.33

Kopējas 1 dienas izmaksas = tieas izmaksas (47.88) + netieas izmaksas (14.33) = 62.21

Lai labak izprstu izmaksu ietekmi uz cenu, izmaksas var iedalīt tieajas un mainīgajas izmaksas/

Restorana dienas ieņēmumi Ls 34.50

Viena ēdiena pardoanas cenas noteikana (aprīļa mēnesī)

Darzeņi austrumu gaumē

2.tabula

Izejvielas nosaukums	Daudzums (g)	Cena (Ls)
Cukīnī
Ķirbis
Zaļie zirnīi
Tomati
Garvielas
Zaļumi
Eļļa
Rīsi
Kopa:

Ēdienu cenu kalkulacija

3.tabula

Izmaksu avots	Izmaksu summa (Ls)
Izejvielas
Elektroenerģija
Pamatlīdzekļu noliet.
Mazvērtīga inventara nolietojums
Telpu ekspluatacijas izm.
Darbinieku algas
Socialie maksajumi
Kopa:

Izmantotas literatūras saraksts

A.Līdumnieks “Vadīana”, autora izdevums,1996, 243 lpp.

A.Vīksna “Personala vadība”, Jumava, 1999, 119 lpp.

I.Forands “Personalvadība”, Turības macību centrs, 1997, 69 lpp.

I.Forands “Vadītajs un vadīana”, Kamene, 1999, 174 lpp.

I.Kalis “Finansu mened˛ments, Latvijas Universitate, 1999, 190 lpp.

J.Beļčikovs, V.Praude “Marketings”, Vaidelote, 1999, 558 lpp.

J.Benze “Gramatvedība”, Gramatvedis, 1998, 322 lpp.

J.George “Produkcijas noiets”, Jumava, 1999, 63 lpp.

L.Petrova, R.Alsiņa, “Esi uzņēmējs”, Kamene, 1999, 189 lpp.

M.Rurane “Uzņēmuma finansu vadība”, Turības macību centrs, 1998, 254 lpp.

M.Rurane “Uzņēmējdarbības pamati”, Turība macību centrs, 1997, 183 lpp.

“Maza biznesa kurss”, Jumava, 1999, 333 lpp.

V.Praude, J.Beļčikovs “Mened˛ments”, Vaidelote, 1996, 409 lpp.

Firmas tehhnoloģiskias nodroinajums bie˛i vien ir izķiroais, lai firma varētu tirgū konkurēt

Ekonomiskais stavoklis valstī ietekmē visas firmas. ,tas nosaka kredīta ieguves iespējas un noteikumus.

Socialie un kultūras apstakļi iekļauj sevī dzīves vērtības, tradīcijas un nostadnes.

2.1. Demografiskas vides raksturojums

cik reģistrēti; kada ir tendence – palielinaties skaitam vai samazinaties; kas o skaitu ietekmēdarbspējas vecuma iedzīvotaji -….%; sievieu, vīrieu proporcijas kopēja iedzīvotaju skaita; virs darbaspējas vecuma - %;, tie pai radītaji izdalot atseviķi Talsos un rajona

(blīvums; daudzus, vecuma struktūra, bezdarbnieki, nodarboanas, izglītība, ģimenes stavoklis)

Demokratiska ziņa svarīgi ir adi radītaji:

iedzīvotaju skaits un aja ziņa novērotas tendences 9pieaugums, samazinajums)

iedz.sadalījums vecuma grupas

iedz.sadalījums pēc dzimuma

iedz.teritorialais sadalījums

Rajona laukos 1997.gada jūnija dzīvo 16’414 darbspējīgo iedzīvotaju, no kuriem 762 jeb 4,64% ir oficialie bezdarbnieki. Savukart 1999. gada februara dati liecina, ka bezdrbnieku skaits rajona ir pieaudzis līdz 1’863 bezdarbniekiem jeb 6,8%. (Valsts akciju sabiedrības “Nodarbinatības valsts dienests” filiale “Talsu centrs”)

Talak no Rīgas atrodoajas pilsētas cilvēku maksatspēja ir zema un to ietekmē, g.k., augstais bezdarba līmenis, kaut arī uzņēmumu pēc skaita liekas daudz, tie vairums darbojas tirdzniecības un pakalpojumu snieganas sfēra, bet darbinieki tur nepiecieami ļoti maz. Joprojam liela nodokļu nasta spie˛ uzņēmējus slēpt peļņu, vai arī to nav iespējams saņemt, g.k., iedzīvotaju zemas maksatspējas. Da˛iem paveicas, ta tiek nomainīts auto no lētaka uz modernaku, pirkts īpaums un celta maja. Laukos īpai krasi izjūtama socialo slaņu atķirība. Kaut arī cilvēki ir nabadzīgi, tomēr viņiem ir savas majas, sava zem, kura audzēt darzeņus, augļu, ogas un ziedus, gan savai iztikai, gan tirdzniecībai, arī me˛i ir vēl pietiekoi bagati ar dabas veltēm – bērzu sulu, ogam, sēnēm un kurinamo ziemai. Vismaz adi cilvēkiem ir iespējams cīnīties un aja rajona nekad nav redzēts uz ielas kads klaidonis, kas ubagotu.

Tieas ra˛oanas izmaksas	1.dienai	Nedēļai	Ceturksnism	Gadam

Produkcijas paizmaksa ir visu izmaksu kopsumma noteikta laika perioda.

PIEDAVAJUMS

ada tipa kafeinīca atķirsies no Talsu iedzīvotajiem ierastas virtuves, jo īpai tapēc, ka vairums jau esoo kafejnīcu nespēj ar neko jaunu parsteigt, varētu pat tekt, ka vismaz puse no tam ir pilnīgi vienadas, gan virtuves, ēdienu cenu, gan interjēra un arī apmeklētaju tipa.

---aja ziņa nav noteikta standarta, jo cilvēkiem gaumes tieam ļoti atķiras un tadēļ nevar pilnība garantēt, ka klients saņems to, ko būs vēlējies, vai, pareizak sakot, iedomajies saņemt. Bet skaidrs ir viens – cilvēki vairs nevēlas vienkari paēst, viņi vēlas vienlaicīgi apmierinat kadu no baudas vajadzībam, piemēram, klausīties patīkamu mūziku, satikt, iepazīt interesantus cilvēkus, justies ka daļai no sabiedrības, prezentēt sevi u.c. Katra ziņa alus cienītajiem, kuru Latvija ķiet netrūkst, ī vieta noteikti liksies saistoa.

Vispiemērotaka atraanas vieta ieplanotajai kafejnīca būtu pilsētas centra, kas aptver vairaks ielas un līdz ar to ir pietiekoi liela izvēle kafejnīcas izveides vietai. Pilsētas centrs, ka jau liecina pats nosaukums, pakapeniski ir apkopojis svarīgakas iestades, ka Pilsētas Domi, rada pietiekoi lielu lomu gandrīz ikviena Talsu pilsētas un arī rajona iedzīvotaja

Tapat nav iespējams izvairīties no galvenako izejvielu iegades un izmantoanas ēdienu gatavoana. Pie tam kafejnīca tiei ar gada laikam neraksturīgu izejvielu izmantoanu ēdienos varētu parsteigt un piesaistīt savus klientus, jo parak ilgi jau esam pakļavuies mūsu klimatiskajiem apstakļiem un no to izrietoajam sekam.

Parasti, atverot kadu jaunu kafejnīcu, ir nepiecieamas vērst uz to vietējas sabiedrības uzmanību, rosinat viņos interesi vai parliecību par tas apmeklēanu.

mainīgas izmaksas:

izejvielu un materialu iegade 20.21

elektroenerģijas patēriņ 4.55--------24.76

pastavīgas izmaksas:

pamatlīdekļu amortizacija 7.04

mazvērtīga inventara nolietojums 2.30

telpu ekspluatacijas izmaksas 0.77

darbinieku algas 22.31

socialas izmaksas 6.27

citi izd. – licences, (% maksajumi) 0.50

tirgus izpēte un reklama 0.25///40.16

Ekonomiska aspekta lēmumu par par vienu vai otru piedavajumu var ietekmēt ne tikai cilvēku pastavēana, esamība, bet arī viņa pirktspēja, kas savukart atkarīga no;

darba algas (pieauguma);

cenu izmaiņam;

kredītnoteikumiem pieejamība un % likmes – tiei lauku cilvēkiem, tehnikas iegadei, sēkļu, mineraļu, nokulanai, uzaranai uc.

Bezdarba līmenis;

Ekonomiskais kritums – Krievijas krīze

Ka tiek sadalīts cilvēka personiskais bud˛ets strap fizioloģisko vajadzību apmierinaanu un izklaides sfēram. Citi kafejnīcu aizstaj ar iepirkanos partikas veikala, citi to raksturo ar izklaidi, iziesanu cilvēkos, citi to īpai plano -kad, kur par cik kapēc, ar ko utt.Citi savukart neorientējas tirgus piedavajuma izvēlas pirmo, pazīstamo vai vistuvak atrodoos. Citiem atkal ir spēcīga nosliece uz ieradumiem un tradīcijam.

Lielakai daļai Latvijas iedzīvotaju maksatspēja un pirktspēja joprojam ir zema, tapēc iepērkoties nakas skaitīt katru santīmu.

Ka iedzīvotaju atbildes reakcija uz nosauktajem radītajiem var būt daudz lielaka uzmanība pret pirkumu izdarīanu.

iedzīvotaju patēriņa prioritau maiņu zinamas ta daļaszemakajiem slaniem nakas pardomat katru pirkumu, pērkot tikai nepiecieamo, parējo krajot vai arī ļīdz tam nenonak vispar.

Likumi un valsts organi. Firmai ir jaievēro likumi, kas darbojas konkrētaja valstī. Tapat tai japakļaujas da˛adu kontrolējoo organu drbībia.

Uzņēmējdarbība ir nepartaukta un asu konkurējou ideju un uzņēmēja personisko īpaību parbaude, torētisko zinaanu līmeņa un profesionalas darbības eksamens, dabiska atlase, atstajot “virs ūdens” tikai tos, kuri spēj saskatīt, saprast, novērtēt, stradat un apmierinat noteiktas sabiedrības vajadzības un caur tam arī savas personiskas vajadzības. [Esi uzņēmējs, 13.lpp.]

RISKS Uzņēmējdarbība nemitīgi kadam ir jauzņemas atbildība par pieņemamajiem lēmumiem, par no tiem izrietoajam sekam, jabūt gatavam uzņemties risku. Risks vienmēr ir saistīts ar kaut kadu nenotiktību un neiespējamību paredzēt visu, savlaicīgi reaģēt uz notiekoo. Pat visrūpīgaka finanu analīze, viskvalificētakas prognozes nevar novērst nenoteiktības faktoru uzņēmēja darba, tapēc risks ir pastavīgs uzņēmējdarbības pavadonis. [Esi uzņēmējs, 12.lpp]

Visievērojamaka o faktoru vidū ir konkurence, kaut arī jaņem vera arī citi ietekmes faktori, piemēram, valdības radītie noteikumi, piegadataji un plaa sabiedrība.

Talsu rajona centrs atrodas 118 km no Rīgas. Vienas dienas laika var izstaigat visu pilsētu, līkumojot pa kalnos augup un lejup vedoajam ieliņam. Talsi sastada 8 kv.km platību ar 12’918 iedzīvoajiem, bet visam rajonam ir 2’751 kv.km platība, četras pilsētas un 17 pagasti ar 49’400 iedzīvotajiem. Pilsētas bezdarba līmenis alla˛ bijis zem rajona vidēja, sasniedzot aptuveni 4 %, jo tas ir rajona administratīvais centrs, kura koncentrējuies lielaka daļa rajona uzņēmumu, g.k., sabiedrības ar ierobe˛otu atbildību (118) un individualie uzņēmumi (161). Bet lielakie nodokļu maksataji ir akciju sabiedrības: “Talsu gaļa”, “Talmeta”, “Talsu piensaimnieks” un “Kurzemes sēklas”. Paa pilsēta uzņēmēju un visas sabiedrības ērtībam darbojas tadi stratēģiski svarīgi objekti, ka bankas, apdroinataj firmas, Statistika, ieņēm.d., notari, juristi, arhitekti, zemes dienests u.c.

Ta ka Talsu rajona ir 4934 zemnieku saimniecības un 6169 piemajas saimniecības, tad pamata norit lauksaimnieciska ra˛oana un ar to saistīta tirdzniecība. Tikpat nozīmīgi tautsaimnieciskie panakumi ir saistīti arī ar me˛u un jūras resursiem, par ko liecina arī pēdējos gados strauji attīstoa ostu simniecība Roja un Mērsraga. Dabas un kultūrvēsturisko resursu daudzveidība strauji attīsta arī tūrisma nozari, piesaistot ne tikai rīdziniekus, bet arī tūristus no daudz talakam vietam. Līdz ar to būtisku nozīmi iegūst pilsēta darbojoais Talsu rajona Tūrisma informacijas centrs, kura mērķis ir interesentiem sniegt pēc iespējas pilnīgaku informaciju par o rajonu. Talsu rajona apmeklētaju skaits aug, bet ne jau tapēc, ka cilvēki kļuvui turīgaki, viņi vienkari savadak sadala savus līdzekļus, kas ir arī viens no būtiskakiem iemesliem iecereta projekta izstradei.

Pilsētas attīstības stratēģiskais mērķis ir veicinat Talsu ekonomisko augupeju, ne tikai piesaistot investīcijas no arzemēm, bet arī atbalstot vietējas uzņēmējdarbības paplainaanos, g.k., ra˛oanas un kvalitatīvaku pakalpojumu snieganas sfēras.

STRATEĢIJA KONCENTRĒ UZMANĪBU UZ RĪCĪBAS VARIANTU IZSTRADI UN LABAKA VARIANTA IZVĒLI Izstradajot tirgus stratēģiju, kas vērsta uz uzņēmuma darbības paplainaanu, ir japieņem lēmums par finansialo resursu sadali, kas palīdzētu sasniegt uzņēmuma mērķus.

Liela daļa cilvēku zinama veida ir pakļauti savai dzīves vietai. Viņi cenas majas tuvuma atras darbu vai izdomnat uzņēmējdarbības veidu, izklaides un atpūtas vietas

Planoans darbu secība;

Analīze – prognoze – mērķis – programma - plans

Saskaņa ar Latvijas republikas likumiem “Par patērētaju tiesību aizsardzību”, “Par partikas uzraudzību” un tiem saistoajiem Ministru kabineta noteikumiem, visiem ēdinaanas uzņēmumiem jaievēro vienoti produktu uzglabaanas – temperatūras, ilguma, un apstrades noteikumi ka arī darbinieku higiēniskie noteikumi stradajot ar tiem. o noteikumu ievērona ir svrīgs prieknosacījums uzņēmuma iekējas darbības organizēanai.

Veicot potencialo klientu aptauju ir pieradījies, ka konkrētai kafejnīcas atraanas vietai odien vairs nav parak lielas nozīmes. Talsi ir salīdzinoi neliela pilsēta, jo īpai tas centra rajons, tapēc cilvēki itin viegli un atri var parvietoties no vienas vietas uz otru, ar vai bez transportlīdzekļu palīdzības, jo satiksme uz ielam nav liela un savu auto vienmēr varēs novietot jebkuras ēstuves vai citas iestades tuvuma.

'Talsu Mui˛a' viena no galvenajam uzņēmuma konkurences priekrocībam būs bie˛a ēdienkartes maiņa, piedavajot klientiem lielaku izvēli un iespēju nobaudīt katru dienu ko jaunu. Svarīgi ir klientu patīkami parsteigt un spēt o sajūtu viņa notūrēt pēc iespējas ilgak. Ņemot to visu vēra kafejnīca ir atkarīga no nepartrauktasTiei tapēc vēl lielak nozīme ir kafejnīcas ēdienkartes saturam. Runajot ar attīstību, tad ķiet, ka arī ēdieniem ir sava mode, jeb sezonalas tendences, kuras kafejnīcai noteikti jaņem vēra. Ēdienam ir daudz lielaka nozīme par vienkaru izsalkuma apmierinaanu. Tas ietekmē cilvēka labsajūtu, darbspējas, spējas pretoties slimībam. ēdienkarte izrada restorana attieksmi, to varētu raksturot ka savu preču zīmi, ietekmē

Konsultatīvas firmas “Makkinsi” pētījumos tika konstatētas labi stradajou firmu astoņas pazīmes:

Orientacija uz darbību, lai gūtu panakumus.

Nepartraukta uzmanība pret klientu.

Funkcionala un operatīva patstavība un uzņēmība.

Darba ra˛īguma paaugstinaanas, izmantojot cilvēciskos faktorus.

Darbinieku vajadzību apmierinaana un darbības rezultatu kontroles sistēmas izveidoana, atstajot tiem zinamu rīcības brīvību.

Pamatota un pareiza firmas filozofija.

Vienkars un neliels vadīanas aparats.

Vadīanas funkciju sadale pēc darbinieku spējam un interesēm.

Visi vadīanas teoriju virzieni attīstas gan organizaciju arējo, gan iekējo stimulējoo un ierobe˛ojoo faktoru ietekmē. [ zila vadība, 9;10.lpp.]

Nosaka, izvēlas vispiemerotako uzņēmuma iekējo elementu struktūru, parvaldes principus, nosakot elementu savstarp’ējas sadarbības un atkarības pakapi.

Lai vadīana sasniegtu velamo rzultatu un efektivitati, rūpīgi jaizstrada un praktiski jarealizē noteiktas organizaciju vadīanas likumsakarības.—Vadīana tiek veikta mērķtiecīgi, planveidīgi, pakapeniski un neatlaidīgi, risinot perspektīvos (stratēģisksos) un kartējos (taktiskos) organizacijas attīstības uzdevumus.

Kafejnīca “K.A.I.” viena no jaunakajam kafejnīcam pilsētas centra tuvuma, jo darbojas tikai paris mēneus. Kafejnīcas telpas ir veidotas mūsdienīga un interesanta interjera.

1. kafejnīca piedava ka aukstos, ta siltos ēdienus

Ta ka pa dienu orientējas uz ģimeņu, t.sk., bērnu apmeklējumiem, tiek izveidota saldumu ēdienkarte bērniem. Ņemot vēra o mazo klientu esamību, tiek skaidri noteikts, ka pa dienu kafejnīca nesmēķē, bet vakara tas ir atļauts, pat piedavajuma kartē tiek piedavati cigari. Pie ieejas pievienotie iekējas kartibas noteikumi like domat par tajavaldoo likumu ievēroanu.

Telpa ir ļoti daudz vietas, ir redzams, ka ta ir veidota mērķtiecīgi, orientējoties uz plaaku pasakumu rīkoanu. Tomēr nav skairds kadu tēlu ī kafejnīca vēlas radīt, no vienas puses piesaista bērnus, respektīvi ģimenes ar berniem, arī eit bērniem izstradata ēdienkarte ir tikai saldumiem, bet parasta ēdiena speciali bērniem nav.

Klafejnīcas “K.A.I.” priekrocības	Kafejnīcas “K.A.I.” trūkumi

Līdz ar to marketinga darbības negatīvu ietekmi var radīt vienīgi tad, nekvalificēta darbinieka rīcība dēļ, vai arī ī faktora nepilnīgas izmantoanas ī faktora potencialais spēks un nenovērtēta ta darbības nozīme.

g.k., lai nodroinatu sev klientu pieejamību, ka arī dotu iespēju ietaupīt laiku. Līdz ar to ir skaidrs, ka aja rajona visai bie˛i uzturas Talsu rajona firmu darbinieki vai pat pai vadītaji. Tapat aja vidē savu darbadienu pavada arī minēto iesta˛u darbinieki. Un visi kopuma arī veido pilsētas un arī rajona maksatspējīgako slani, t.i., lietiķos cilvēkus, kuri, pie tam, arī pieder pie tiem cilvēkiem, kas visbie˛ak izvēlas pusdienot, launagot vai vakariņot arpus majas, tiei sava darba dēļ.

Tapēc klients vairs nevar paļauties uz savam visparējam zinaanam par jau kadreiz nobaudītiem ēdiniem. Pirms veikt pasūtījumu viņ vēlas zinat kas zem kura ēdienu nosaukuma tad īsti slēpjas, lai saņemot ēdienu nenaktos vilties. Bet kopēja klienta apmierinatība ar veikto pasūtījumu raksturos tad arī personala profesionalitati un ēdiena kvalitati.

Visas izveidotas ēstuves atrodas centra, klientiem ļoti piemērota, ērta, labi pieejama vieta. Ta ka Talsos nevisiem veicas ar sava uzņēmuma vadību, tad iespējams, ka atliek vien nogaidīt, kad atkal kads būs gatavs no tirga aiziet un, ja tas ir centra, tad atliek vien meklēt iespēju iegūt sava īpauma viņa telpas vai īres tiesības.

---grūti saprast vai tie ir kafejnīcu īpanieki, kas iedve pilsētas iedzīvotajiem, ka visam jabūt lēti, vai ta ir iedzīvotaju zema maksatspēja, kas spie˛ kafejnīcam piedavat to, ko var nopirkt lēti.- mūzika tada kada skan pa radio, telpas pēc iespējas vienkarakas, apkalpoana viduvēja, neieinteresēta, neparliecinoa.

--- neviena kafejnīca netiek īpai veikt klientu aģitēana, netiek īpai reklamēta, nav kaut kada topa , cilvēki to arī negaida, viņiem tas nav pierasts, reti, kura kaffejnīca ir klientu apkalpoana pie galdiņiem

Cilvēki dzīvo noteikta sabiedrība, kura veidojas noteikti uzskati, vērtības un uzvedības normas. Gandrīz neapzinoties viņi uztver pasaules redzējumus, kas nosaka attiecības ar viņiem cilvēkiem un paam ar sevi. Līdz ar to lēmumu pieņemanu var ietekmēt adi aspekti;

1.stingra uzticība tradicionalajam kultūrvērtībam – noteiktas sabiedības ietvaros cilvēki turas pie noteiktam vērtībam un ieskatiem. Galvenajiem no tiem ir augsta pastavība

2.cilvēku grupas ar kopējam vērtību sistēmam, kas radusas viņu dzīves pieredzes rezultata, piemēam, pusaud˛i -viņiem ir vienotas vērtības un uzskati, un ir diezgan atķirīga (pamanama) uzvedība, salīdzinot ar citiem cilvēkiem.

Lietiķo cilvēku kategorija ietilpst ne tikai uzņēmuma vadītaji un savukart tie nevienmēr ir tik bagati, ka vairumam ķiet. Patiesība laika gaita ie cilvēki pai sevi atklas apmeklējot kaejnīcu un darot to arvien bie˛ak. Jo pareiz prognozes par apmeklētaju skaitu un ta raksturojumu ir tikai varbūtība un spekulacijas, kas tomēr piedod projektam pamatu, jo to vēlmes un vajadzības ir galvenais kapēc is projekts tiek izstradats.

aja ziņa nav noteikta standarta, jo cilvēkiem gaumes tieam ļoti atķiras un tadēļ nevar pilnība garantēt, ka klients saņems to, ko būs vēlējies, vai, pareizak sakot, iedomajies saņemt. Bet skaidrs ir viens – cilvēki vairs nevēlas vienkari paēst, viņi vēlas vienlaicīgi apmierinat kadu no baudas vajadzībam, piemēram, klausīties patīkamu mūziku, satikt, iepazīt interesantus cilvēkus, justies ka daļai no sabiedrības, prezentēt sevi u.c. Katra ziņa alus cienītajiem, kuru Latvija ķiet netrūkst, ī vieta noteikti liksies saistoa.

odien vairs iestadēs nav visur vienadi pulksteņlaiki, pie tam daudziem vispar tadu nav

Pie tam viņi ir atvērti jaunumiem, un pastav nemitīga kustība un meklējumos pēc kaut ka labaka jebkura savas dzīves posma. ie cilvēki skaidri zina ko vēlas. Viņiem ir tieksme piederēt kadai noteiktai sabiedrības daļai, vai pat to veidot, pulcējot ap sevi veiksmīgakos un interesantakos cilvēkus. Un aja sabiedrība lielu atzinību izpelnas viss jaunais no radikali ekstravaganta līdz pilnīgi vienkaram, bet ne lētam. Galvenais, lai kadam no īs sabiedrības tas iepatiktos, viņ to akceptētu un pavisam nemanot tas ieinteresētu arī parējos, līdz tas kadu laiku nosaka īs sabiedrības jauno stilu.

Ta ka Latvija paradas aizvien vairak cilvēku, kuri par savu darbu saņem atbilstou algu, tad sak veidoties vidusslanis. Līdz ar to rodas noteikta sabiedrības daļa, kas vēlas labak pavadīt savu darba dienu un brīvdienas, grib vienkari justies labi, rūpēties par savu uzturu un izskatu, atsakoties no picērijam, atras uzkodes ēstuvēm un uz ielas pardotajiem belaķiem vai pīradziņiem. adiem cilvēkiem arī ir domata kafejnīca “Sala”. Taja brīva gaisotnē, patīkama sabiedrība, baudot interesantus un, noteikti, garīgus ēdienus var pavadīt pusdienas laiku vai uzreiz, apvienojot – darījuma pusdienas, tapat var iegriezties pēc darba vai pirms darba - iedzert tasīti kafijas un nobaudīt kadu no “Salas” gardajiem konditorejas izstradajumiem.

Un norma. aktos par sanitariju, higiēnu , par alkohola tirdzniecību vai kada jauna akta izdoana, gramatvedības kartoana, izmaiņas, kartība kada veicami maksajumi par piegadēm u.c.

sociala vide – svarīgakais no socialajiem faktoriem ir valsts iedzīvotaji, to skaits un blīvums;

politiska – politiski tiesiskie faktori būtiski ietekmē katra uzņēmuma darbību. Valsts regulēanai ir trīs merķi; 1.-aizsargat sabiedrības intereses pret uzņēmējdarbības bezatbildības iespējamam sekam; 2.-nodroinat iedzīvotaju socialo aizsardzību; 3.- aizsargat uzņēmumu pret nelikumīgu konkurentu darbību;

ekonomiska – ietver iedzīvotaju dzīves līmeni----tas atkarīgs no iedzīvotaju nodarboanas, ka arī makroekonomiskos radītajus ---1,valsts ekonomisko izaugsmi; 2,nodarbinatības līmeni; 3,inflaciju;

tehnoloģiska – katrs jauns atklajums zinatnē, tehnika un tehnoloģija izraisa jaunu nozaru un pakalpojumu veidu raanos, piem, internetkafejnīca;

tiesiska – tas prioritates Latvija ir : 1,-uzņēmējdarbības vides uzlaboana; 2,-likumdoanas sakartoana atbilstoi Eiropas Savienības prasībam; 3,-nodokļu sakartoana un nodokļu sistēmas pilnveidoana;

institucionala vide – ta veidojas no vairakiem elementiem: valsts un pavaldību institūcijam; kredītiestadēm un apdroinaanas iestadēm; tirgus pētīanas un reklams aģentūram u.c.

Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Vizualizari: 2698
Importanta:

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Distribuie URL
https://www.scrigroup.com/limba/letona/220/Restorana-Talsu-Muia-izstrades63237.php

Adauga cod HTML in site
<a href="https://www.scrigroup.com/limba/letona/220/Restorana-Talsu-Muia-izstrades63237.php" target="_blank" title=" - https://www.scrigroup.com/limba/letona/220/Restorana-Talsu-Muia-izstrades63237.php">Restorana “Talsu Mui˛a” izstrades projekts - Diplomdarbs studiju programma “Uzņēmējdarbības vadība”</a>