Meža fakultates 1. kursa students

Laboratorijas darba protokols organiskaja ķīmija

Spirtu šķīdība ūdenī

Spirtu molekulas var veidot ūdeņraža saites gan sava starpa, gan arī ar ūdens molekulam:

Tapēc metilspirts, etilspirts, propilspirts, izopropilspirts, terc-butilspirts sajaucas ar ūdeni jebkuras attiecības. Taču pieaugot oglekļa atomu skaitam spirtu molekulas, to šķīdība ūdenī krasi samazinas. Šaja gadījuma noteicošas kļūst spirtu alkilgrupu (R-) hidrofobas^[1] īpašības.

Iekartas 4 mēģenes

Reaģenti: etilspirts, izopropilspirts, butilspirts, izopentilspirts (izoamilspirts), lakmusa papīrītis,
fenolftaleīns (1% šķīdums spirta)

Darba gaita

Viena mēģenē ielej 0,5 ml etilspirta, otra izopropilspirta, treša butilspirta, ceturta izoamilspirta. Visas četras mēģenēs pievieno 2-3 ml ūdens. Mēģeņu saturu sakrata un novēro spirtu šķīdību.

Novērojumi un secinajumi

Etilspirta oksidēšana

Kalija dihromats K₂Cr₂O₇ etilspirtu oksidē līdz acetaldehīdam:

Iekartas: mēģene, mēģeņu turētajs, spirta lampiņa

Reaģenti: etilspirts, 5% K₂Cr₂O₇ šķīdums, atšķ. sērskabe.

Darba gaita

Mēģenē ielej 0,5 ml etilspirta, pielej 2 ml 5% K₂Cr₂O₇ šķīduma un 1 ml atšķaidītas sērskabes. Maisījumu uzmanīgi karsē. Novēro ta krasas maiņu un smaržu.

Reakcijas vienadojums

Novērojumi un secinajumi

Daudzvērtīgo spirtu pieradīšana

Daudzvērtīgajiem spirtiem hidroksilgrupu savstarpējas ietekmes dēļ ir nedaudz izteiktaka aciditate neka vienvērtīgajiem, tapēc vieglak notiek hidroksilgrupu ūdeņraža atomu aizvietošana. Atšķirība no vienvērtīgajiem spirtiem daudzvērtīgie reaģē ar vara (II) hidroksīdu, veidojot ūdenī šķīstošus kompleksus savienojumus intensīvi zila (rudzupuķu) krasa. Šo reakciju izmanto tadu daudzvērtīgo spirtu pieradīšanai, kuru molekulas divas hidroksilgrupas ir pie blakus oglekļa atomiem un atrodas cis-stavoklī.

Iekartas: 2 mēģenes

Reaģenti: glicerīns, etilspirts, 10% vara sulfata šķīdums, 10% natrija hidroksīda šķīdums

Darba gaita

Divas mēģenēs ielej pa 1 ml 10% vara sulfata šķīduma un pielej 10% natrija hidroksīda šķīdumu, līdz rodas vara hidroksīda nogulsnes. Viena mēģenē maisījumam pielej glicerīnu, līdz nogulsnes izšķīst un rodas intensīvi zils šķīdums, otra mēģenē etilspirtu.

Reakcijas vienadojums

Novērojumi un secinajumi

Fenola krasu reakcija ar dzelzs (III) hlorīda šķīdumu

Vairums fenolu, reaģējot ar dzelzs(III) hlorīdu, veido intensīvi krasotus savienojumus zila vai violeta krasa, bet ar sarežģītaku struktūru - zaļa vai sarkana krasa. Šī ir kvalitatīva fenolu pieradīšanas reakcija.

Fenola hidroksilgrupas klatbūtnē veidojas intensīvs violets krasojums, jo rodas ūdenī šķīstošs kompleksais savienojums, kas satur -OFe²⁺ jonus.

Iekartas: mēģene

Reaģenti: 1% fenola šķīdums ūdenī, 1% dzelzs(III) hlorīda šķīdums

Darba gaita

Mēģenē ielej 1 ml 1% fenola šķīduma ūdenī un pievieno 1 pilienu 1% FeCl₃ šķīduma.

Novērojumi un secinajumi

Fenola bromēšana

Fenola molekula hidroksilgrupas pozitīvais mezomērijas efekts (+M) nosaka ievērojamu elektronu blīvuma palielinašanos orto- un para- stavoklī un tapēc atvieglo elektrofīlo aizvietošanos.

Iekartas: mēģene

Reaģenti: 1% fenola ūdens šķīdums, bromūdens

Darba gaita

Mēģenē ielej 1 ml 1% fenola šķīduma un pielej tik daudz bromūdeni, kamēr paradas nogulsnes.

Reakcijas vienadojums

Novērojumi un secinajumi

Floroglucīna reakcija ar lignīnu

Reaģenti: floroglucīna šķīdums etilspirta, konc. salsskabe, avīžu papīrs, burtnīcu papīrs, filtrpapīrs, koksne

Darba gaita

Mēģenē pagatavo šadu šķīdumu: 4-6 pilieniem floroglucīna šķīduma pievieno 2-3 pilienus konc.salsskabes. Iegūto šķīdumu uzpilina uz 1) avīžu papīra, 2) burtnīcas papīra, 3) filtrpapīra,
4) koksnes. Sarkana krasojuma paradīšanas liecina par lignīna esamību papīra un koksnē.

Novērojumi un secinajumi