CATEGORII DOCUMENTE
Afaceri Calculatoare Casa masina Didactica pedagogie Diverse Educatie Finante Geografie Istorie & politica Legislatie Limba Management Sanatate Tehnologie

Bulgara	Ceha slovaca	Croata	Engleza	Estona	Finlandeza	Franceza
Germana	Italiana	Letona	Lituaniana	Maghiara	Olandeza	Poloneza
Sarba	Slovena	Spaniola	Suedeza	Turca	Ucraineana

ēka	ģeogrāfija	ķīmija	Bioloģija	Bizness	Da˛ādi	Ekoloģija	Ekonomiku
Fiziskās	Grāmatvedība	Informācija	Izklaide	Literatūra	Māksla	Mārketings	Matemātika
Medicīna	Politika	Psiholoģija	Receptes	Socioloģija	Sporta	Tūrisms	Tehnika
Tiesības	Tirdzniecība	Vēsture	Vadība

Nafta

ķīmija

+ Font mai mare | - Font mai mic


DOCUMENTE SIMILARE

Nafta.

1. Dabisko ogļūdeņra˛u ieguve un raksturojums.

Dabasgaze.
Uz zemeslodes ir ļoti lieli dabasgazes krajumi (aptuveni 1015 m3). Dabasgazes galvena sastavdaļa ir metans CH₄. Dabasgazes sastava ietilpst arī etans C₂H₆, propans C₃H₈ un butans C₄H₁₀. dabasgazi galvenokart izmanto par lētu un ērtu kurinamo. Dabasgaze ir ļoti svarīga ķīmiskas rūpniecības izejviela.

Nafta.

Naftas iegulas atrodas Zemes dzīlēs da˛ado dziļumos, kur nafta piepilda brīvo telpu starp necaurlaidīgiem ie˛iem, ka arī iespie˛as porainos ie˛os.
Naftu iegūst, izdarot urbumus zemē. Ja nafta ir bagata ar gazēm, tad gazu spiediena dēļ ta pati izplūst Zemes virspusē. Ja gazu spiediens nav pietiekams, naftas slanī iesūknē gaisu vai ūdeni un tadejadi makslīgi rada nepiecieamo spiedienu.

Naftas gazes.
īs gazes sastopamas kopa ar naftu. Da˛as atradnēs naftas gazes ir uzkrajuas lielos daudzumos virs naftas, bet citas – paaugstinata spiediena izķīduas nafta. Tas izmanto par augstvērtīgu kurinamo un izejvielu ķīmiskaja rūpniecība. Naftas gazēs ir daudz mazak metana neka dabasgazē.

2. Naftas sastavs, fizikalas īpaības.
Naftas sastavs. Nafta sastav galvenokart no ogļūdeņra˛iem. Tas ķīmiskais sastavs da˛adas atradnēs ir atķirīgs. Ķīmiskais sastavs atkarīgs no ta no kadas iegulas vietas iegūta nafta. Naftas sastava ietilpst 5 ķīmiskie elementi – ogleklis, ūdeņradis, skabeklis, sērs, slapeklis, pirmie divi sastada 90 % , parējo trīs elementu maksimalais daudzums var sastadīt 5 – 8 %. Vispar no naftas sastava ir izdalīti un identificēti 500 ķīmiskie savienojumu elementu ogļūdeņra˛a un hēteroorganismu.
Rietumukrainas, Groznijas un Ferganas nafta ir daudz piesatinato ogļūdeņra˛u, turpretī Embas un Baku nafta sastav galvenokart no cikloparafīniem. Permas nafta satur daudz aromatisko ogļūdeņra˛u.

Fizikalas īpaības. Nafta ir tums, eļļains ķidrums ar īpatnēju smaku. Ta nedaudz vieglaka par ūdeni un ūdenī praktiski neķīst. Naftai nav noteiktas viranas temperatūras. Ta partvaicējas plaa temperatūru intervala. Tas norada, ka nafta ir vielu maisījums.

3. Naftas parstrades metodes.

Naftas frakcionēta destilacija.
Jēlnaftu karsē līdz 400sC temperatūrai un iegūtos tvaikus ievada destilacijas kolonna. No kolonnas katru frakciju izvada atseviķi.

Frakcionētas destilacijas procesa vispirms no naftas izdalas gazveida ogļūdeņra˛i (galvenokart metans). Pēc tam partvaicējas ogļūdeņra˛i ar nelielu molekulmasu, kuru viranas temperatūras ir samēra zemas. Maisījuma viranas temperatūrai arvien paaugstinoties, sak partvaicēties ogļūdeņra˛i ar lielaku molekulmasu. Pakapeniski paaugstinot partvaices temperatūru un kondensējot partvaices produktus, iegūst atseviķas naftas frakcijas. Parasti iegūst trīs galvenas frakcijas, kuras pēc tam partvaices procesa sadalas vēl citas sastavdaļas. Frakcionēto destilaciju lieto, lai atdalītu vielas ar tuvam viranas temperatūram. Atķirība no parastas destilacijas iekartas, frakcionētas destilacijas iekarta ir vairakas atveres. Tadējadi iespējams uztvert frakcijas, kuram ir atķirīgas viranas temperatūras.

Partvaices galvenas frakcijas	Galveno frakciju talakas partvaices produkti	Partvaices produktu izmantoana
1. Benzīna frakcija Iegūst līdz 150sC temperatūra. Satur ogļūdeņra˛us ar 59 oglekļa atomiem molekula.	1. pentans (vir. temp. 38sC)	Organiskajam sintēzēm
	2. gazolīns(ķidrums, vir. temp. 4070sC)	ķīdinatajs. Izmanto arī organiskajam sintēzēm.
	3. benzīns (ķidrums, vir. temp. 70120sC)	Automobiļu un lidmaīnu degviela.
	4. ligorīns (ķidrums, vir. temp. 120140sC)	Traktoru degviela.
2. Petrolejas frakcija Iegūst 150300sC temperatūra. Satur ogļūdeņra˛us ar 916 oglekļa atomiem molekula.	1. petroleja (ķidrums, vir. temp. 150300sC)	Traktoru un reaktīvo lidmaīnu degviela.
	2. solareļļa (vir. temp. augstaka par 275sC)	Dīzeļdzinēju degviela.
3. Mazuts Ogļūdeņra˛u maisījums, kas paliek pari pēc naftas partvaices. Tas satur ogļūdeņra˛us ar lielu molekulmasu. Mazutu talak partvaicē temperatūras, kas augstakas par 360sC	1. solareļļa	Dīzeļdzinēju degviela.
	2. zie˛eļļas	Da˛adu mehanismu eļļoanai.
	3. vazelīns	Farmakoloģija.
	4. parafīns	Sveču un sērkociņu ra˛oana.
	5. gudrons	Ceļu asfaltēanai.

adi parstradajot naftu, izdalas naftas pavadgazes, kas satur propanu un butanu, kurus saķidrinata veida izmanto par kurinamo majsaimniecība (balonu gaze).

Naftas krekingi.

Krekings ir nafta esoo ogļūdeņra˛u saķelanas process, kura rodas ogļūdeņra˛i ar mazaku oglekļa atomu skaitu molekula.
Benzīna iznakumu no naftas var ievērojami palielinat ( aptuveni 60… 70%), saķeļot ogļūdeņra˛us, kuru molekula ir liels skaits oglekļa atomu un kuri ietilpst, piemēram, mazuta sastava. adu ogļūdeņra˛u saķelanas rezultata iegūst ogļūdeņra˛us ar mazaku oglekļa atomu skaitu molekula, kuri papildus veido benzīnu.
Krekinga procesa ogļūdeņra˛u molekulas saķeļas piesatinatos un nepiesatinatos ogļūdeņra˛os. Ogļūdeņra˛u saķelanas var notikt, piemēram, adi:

C₁₆H_{34 heksadekans}

C₈H₁₈ + C₈H₁₆

_{oktans oktēns}

Raduas vielas var saķelties vēl talak:

C₈H₁₆

_oktēns

2C₄H₈

_butēns

C₈H₁₈

_oktans

C₄H₁₀ + C₄H₈

_{butans butēns}

C₄H₁₀

_butans

C₂H₆ + C₂H₄

_{etans etilēns}

Naftas krekinga procesa raduos etilēnu plai izmanto polietilēna un etilspirta ra˛oana.

Izķir divus krekinga veidus – termisko un katalītisko.

Termiskais krekings	Katalītiskais krekings
Ogļūdeņra˛u saķelana notiek augsta temperatūra(470550sC). Process norisinas samēra lēni, un rodas ogļūdeņra˛i ar nesazarotu oglekļa atomu virkni.	Ogļūdeņra˛u saķelana notiek katalizatoru klatbūtnē nedaudz zemaka temperatūra (450500sC). Salīdzinajuma ar termisko krekingu, process noris daudz straujak, pie tam notiek ne tikai ogļūdeņra˛u saķelanas, bet arī izomerizacija, t. i., rodas ogļūdeņra˛i ar sazarotu oglekļa atomu virkni.
Termiska krekinga benzīna līdz ar piesatinatajiem ogļūdeņra˛iem ir daudz nepiesatinato ogļūdeņra˛u, un tadēļ tas ir stabilaks pret detonaciju neka benzīns, kas iegūts partvaices procesa, bet nestabilaks par katalītiska krekinga benzīnu.	Katalītiska krekinga benzīns salīdzinajuma ar termiska krekinga benzīnu ir vēl stabilaks pret detonaciju, jo taja ir gan nepiesatinatie ogļūdeņra˛i, gan arī ogļūdeņra˛i ar sazarotu oglekļa atomu virkni.
Ta ka termiska krekinga benzīna ir daudz nepiesatinato ogļūdeņra˛u, tad tie viegli oksidējas un polimerizējas. Rezultata var rasties nosēdumi uz da˛adam motora daļam. Lai to novērstu, benzīnam jaliek klat īpaas vielas – antioksidanti.	Katalītiska krekinga benzīna nepiesatinato ogļūdeņra˛u ir mazak, tadēļ oksidēanas un polimerizēanas nenotiek un o benzīnu var ilgstoi uzglabat arī bez antioksidantiem.

Naftas krekinga produktus izmanto:

spragstvielu ra˛oanai

antifrīzu ra˛oanai

medikamentu ra˛oanai

parfimērijas izstradajumu ra˛oanai

lavsana ķiedru ra˛oanai

ķīdinataju ra˛oanai

butadiēnkaučuka ra˛oanai

butadiēnstirolkaučuka ra˛oanai

iekdedzes dzinēju degvielu ra˛oanai

4. Oktana skaitlis, benzīna markas.

Oktanskaitlis atspoguļo benzīna īpaību sadegt iekdedzes dzinēja bez detonacijas. Detonacija – ta ir spontana un prieklaicīga benzīna tvaiku maisījuma ar gaisu sadegana ne no sveces dzirksteles, bet no spiediena un cilindra karstajam daļam. Izturību pret adu spontanu sadeganu nosaka oktanskaitlis. Oktanskaitli nosaka ar divam metodēm: ar motora metodi (raksturo braukanu pilsētas apstakļos) un ar pētniecības metodi (automaģistrales apstakļos). Jo augstaka ir ī vērtība, jo augstaka saspieanas pakape var būt dzinējam un jo augstaka ir ta jauda. Atkarība no oktanskaitļa benzīni sadalas pēc markam. Piemēram, marka 95 nozīmē, ka izturība pret detonaciju nav mazaka par 95. Jau vairak neka 5 gadus oktanskaitļa paaugstinaanai netiek izmantota etilēana (tetraetilsvins). Ta vieta benzīnam ar augstu oktanskaitli tiek izmantots metil-tetra-butil-ēteris (MTBE). Ta oktanskaitlis ir 118, bet benzīna ta saturs neparsniedz 7-10%. Japievēr uzmanību tam, ka adu benzīnu nedrīkst ilgi glabat nenoslēgta tara, jo lielaka daļa MTBE izgaros.

Izmantotie materiali:

F. Feldmanis, G. Rudzītis – „Organiska ķīmija”, Zvaigzne 1984.g.

Dace Namsone „Organiska ķīmija vidusskolai”, Zvaigzne ABC 1998.g.

https://www.mnth.lv/content.php?pid=7

Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Vizualizari: 3905
Importanta:

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Distribuie URL
https://www.scrigroup.com/limba/letona/221/Nafta22164.php

Adauga cod HTML in site
<a href="https://www.scrigroup.com/limba/letona/221/Nafta22164.php" target="_blank" title=" - https://www.scrigroup.com/limba/letona/221/Nafta22164.php">Nafta</a>

Nafta

ķīmija

DOCUMENTE SIMILARE

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comenteaza documentul: