Spirtu parstavji

Spirtu parstavji

Metanols (metilspirts) CH₃OH ir bezkrasains šķidrums, pēc smaržas līdzīgs etanolam, vieglaks par ūdeni (blīvums 791,8 kg/m³), viršanas temperatūra 64,7sC. Viegli uzliesmo. Šķīst ūdenī un polaros organiskos šķīdinatajos. Ļoti indīgs. Organisma oksidējas par formaldehīdu un skudrskabi. Nokļūstot cilvēka organisma, ~10 ml metanola izraisa aklumu, bojajot redzes nervu, ~30 ml – navi.

Agrak metanolu ieguva koksnes sausas partvaices procesa (koksni karsē bez gaisa piekļūšanas), tapēc to dažreiz sauc arī par koka spirtu. Tagad metanolu iegūst no oglekļa(II) oksīda un ūdeņraža (spiediens līdz 25 MPa, temperatūra 200-300 sC, katalizatori):

CO + 2 H₂ → CH₃OH

Metanolu lieto rūpnieciskaja organiskaja sintēzē formaldehīda, etiķskabes, metilamīna u.c. iegūšana. Tas ir viena no biodīzeļdegvielas izejvielam.

Etanols (etilspirts) CH₃-CH₂-OH ir bezkrasains šķidrums ar raksturīgu smaržu, degošs. Etanols ļoti labi šķīst ūdenī (sajaucas jebkuras attiecības). Etanola blīvums ir 789 kg/m³, viršanas temperatūra
78,4sC. Etanolu var iegūt 1) ar bioķīmiskam metodēm (raudzējot ogļhidratus, ko satur ogas, graudi, kartupeļi u.c.) vai arī 2) ķīmiski, parasti - hidratējot etilēnu:

C₆H₁₂O₆ → 2 CH₃CH₂OH + 2 CO₂

CH₂=CH₂ + H₂O → CH₃CH₂OH

Rūpnieciski iegūtais spirts (spirts-rektifikats) satur 95.6% etanola un 4,4% ūdens un ta viršanas temperatūra ir 78,15sC (noteikta sastava vielu maisījumus, kas varas   konstanta temperatūra, sauc par azeotropiem maisījumiem, tads ir arī spirts-rektifikats). Šo ūdeni nevar atdestilēt, ta saistīšanai lieto ķīmiskas metodes, piemēram, reakciju ar kalcija oksīdu.

Etanolu plaši lieto ka izejvielu acetaldehīda, hloroforma, dietilētera, sintētiska kaučuka, biodīzeļdegvielas u.c. ražošana, farmacija - tinktūru, ekstraktu iegūšana, medicīna – par arēju antiseptisku līdzekli. Etanols ir alkoholisko dzērienu sastavdaļa.

Etan-1,2-diols (etilēnglikols, glikols) HOCH₂-CH₂-OH ir bezkrasains, viskozs šķidrums ar saldu garšu. Stipra inde. Etilēnglikols ir vienkaršakais divvērtīgais spirts. Ar ūdeni sajaucas neierobežoti. Etilēnglikolu izmanto laku, krasu, sintētisko šķiedru un šķīdinataju (celosolvu) ražošanai. Etilēnglikola 50% šķīdumu lieto par antifrīzu (dzesēšanas šķidrumu) iekšdedzes dzinējos, ta sasalšanas temperatūra ir -37 sC.

Propan-1,2,3-triols (glicerīns) ir bezkrasains, viskozs šķidrums ar saldu garšu, bez smaržas. Daba sastop esteru veida (tauki, eļļas). Ar ūdeni sajaucas neierobežoti. Bezūdens glicerīns ir ļoti higroskopisks, var saistīt no gaisa līdz 40% ūdeni. Priekšmeti, kas noziesti ar glicerīnu, tiek pasargati no izžūšanas, tapēc to lieto kosmētika, adas un tekstilrūpniecība. Arī no glicerīna var iegūt antifrīzus.

Daudz glicerīna izmanto nitroglicerīna (glicerīna trinitrata) ražošanai. Nitroglicerīns ir spēcīga spragstviela, kas spragst no trieciena vai karsējot. Nitroglicerīns ir dinamīta sastavdaļa.

Nepiesatinatie spirti, kas ir mono- un seskviterpēnu atvasinajumi (visparīgi skabekli saturošus terpēnu atvasinajumus sauc par terpenoīdiem), sastopami daudzu ēterisko eļļu sastava.

Geraniols ir galvena sastavdaļa rožu, geraniju, verbenu, citronu ēteriskajas eļļas.

Linaloolu satur bergamota, koriandra, lavandas, apelsīnu, rožu u.c. ēteriskas eļļas. Smaržo pēc maijpuķītēm.

Farnezolu satur kumelīšu, maijpuķīšu, liepu u.c. ēteriskas eļļas, ir liepu, maijpuķīšu smarža.

geraniols linalools farnezols

Fitols ir augu zaļa pigmenta hlorofila sastavdaļa:

Daba sastopamo ciklisko spirtu piemēri:

Mentols ir mentana hidroksilatvasinajums. Terpenoīds.

Tas ir piparmētru eļļas galvena sastavdaļa, smaržo pēc piparmētram.

Holesterols (holesterīns) ir sterīnu svarīgakais parstavis:

Holesterols ir būtiska dzīvnieku šūnu membranu sastavdaļa, priekštecis citu bioloģiski svarīgu savienojumu, piemēram, žultsskabju, dzimumhormonu, D vitamīna sintēzei.

Fenolu parstavji

Fenols ir bezkrasaina kristaliska viela ar specifisku smaržu (ož pēc guaša krasam). Oksidējoties ar gaisa skabekli, fenola kristali kļūst sarkanīgi. Fenols ir vienkaršakais fenolu grupas parstavis:

Fenols daļēji šķīst ūdenī. Tam ir vaju skabju īpašības, tapēc atšķirība no alifatiskajiem spirtiem, spēj reaģēt ar natrija hidroksīdu, veidojot natrija fenolatu.

Fenolu lieto par termoreaktīvo polimēru izejvielu (fenolformaldehīdsveķi, plastmasas). Nitrējot fenolu, var iegūt 2,4,6-trinitrofenolu (pikrīnskabi). Fenolu agrak lietoja par antiseptiķi, taču mūsdienas šadiem mērķiem vairak lieto aizvietotos fenolus, jo tie ir efektīvaki. Fenols ir arī vairaku bioloģiski aktīvo vielu sakotnēja izejviela (salicilskabe, tas atvasinajumi, piemēram, aspirīns, herbicīdi, krasvielas).

Timols (2-izopropil-5-metilfenols) ir vienvērtīgs fenols. Timols ir pieskaitams terpenoīdiem (terpēnu skabekļa atvasinajumi). Timols ir bezkrasaina kristaliska viela ar specifisku ķimeņu smaržu un asu garšu. To satur marsila, timiana u.c. ēteriskas eļļas.

Karvakrols (5-izopropil- 2-metillfenols) ir timola izomērs. Abi izomēri atšķiras ar hidroksilgrupas novietojumu. Arī karvakrols ir pieskaitams terpenoīdiem. Karvakrols ir bezkrasains eļļains šķidrums ar specifisku ķimeņu smaržu.

Karvakrols ir timiana, ķimeņu, raudeņu un citu ēterisko eļļu sastavdaļa.

timols karvakrols

Daba daudz vairak ir sastopami daudzvērtīgie fenoli. Tie parasti ir parstavēti ka atvasinajumi, jo brīva veida atri oksidējas.

Piemēram, gvajakols ir divvērtīga fenola pirokatehīna monometilēteris. To satur dižskabarža darva. Gvajakolam ir antiseptiskas īpašības. To lieto smaržu un zaļu ražošana.

pirokatehīns gvajakols