CATEGORII DOCUMENTE
Afaceri Calculatoare Casa masina Didactica pedagogie Diverse Educatie Finante Geografie Istorie & politica Legislatie Limba Management Sanatate Tehnologie

Bulgara	Ceha slovaca	Croata	Engleza	Estona	Finlandeza	Franceza
Germana	Italiana	Letona	Lituaniana	Maghiara	Olandeza	Poloneza
Sarba	Slovena	Spaniola	Suedeza	Turca	Ucraineana

ēka	ģeogrāfija	ķīmija	Bioloģija	Bizness	Da˛ādi	Ekoloģija	Ekonomiku
Fiziskās	Grāmatvedība	Informācija	Izklaide	Literatūra	Māksla	Mārketings	Matemātika
Medicīna	Politika	Psiholoģija	Receptes	Socioloģija	Sporta	Tūrisms	Tehnika
Tiesības	Tirdzniecība	Vēsture	Vadība

Zinatnieciski pētnieciskais darbs ķīmija „Degviela”

ķīmija

+ Font mai mare | - Font mai mic


DOCUMENTE SIMILARE

Zinatnieciski pētnieciskais darbs ķīmija

„Degviela”

Videi draudzīgs benzins

Kas ir biodegvielas?

Biodegviela ir degviela, kas satur bioloģiskas izcelsmes sastavdaļas. Visplaak sastopamas bioloģiskas izcelsmes sastavdaļas degviela ir: etanols (no labības, cukurniedram, cukurbietēm vai kukurūzas) benzīna un biodīzeļdegviela (no rapa, sojas, palmu un citam eļļam) dīzeļdegviela.

No ka tiek gatavota biodegviela?

Pastav vairaki organiski izejmateriali, ko var izmantot biodegvielas ra˛oana, un, attīstoties jaunam tehnoloģijam un uzlabojoties izejmaterialu izlietojumam, to kļūst arvien vairak. Visiem bioloģiskajiem izejmaterialiem ir kopīga īpaība – deganas procesa tie izdala enerģiju (da˛adi labības produkti, cukurniedres, kukurūza, koksne, mizas utt.).

Kas ir pirma, otra un trea biodegvielas paaudze?

Pirmas paaudzes biodīzeļdegviela = no taukvielas saturoiem augu/dzīvnieku valsts produktiem iegūta eļļa, kas apstradata ar metalonu, iegūstot taukskabju ēteri. Pieejama tirgū palaik.
Otras paaudzes biodīzeļdegviela = no taukvielas saturoiem augu/dzīvnieku valsts produktiem iegūta eļļa, kas ir hidrogenēta vai saķelta līdzīgi ka naftas parstrades procesa. īs paaudzes biodīzeļdegviela ir jau pieejama.
Treas paaudzes biodīzeļdegviela = degviela, kas izspiesta/ra˛ota no paa auga (BTL, Fisher-Tropch). Tiek stradats pie ī paaudzes degvielas ieguves.
Pirmas paaudzes biobenzīns - bioetanols = no cukurbietēm, cukurniedrēm vai graudiem ra˛ots etanols. Tirgū pieejams palaik.
Otras paaudzes biobenzīns - bioetanols = no celulozes ra˛ots etanols.

Kadi ir biodegvielas izmantoanas plusi?

Biodegviela samazina CO2 izmeu apjomu. Taču CO2 samazinajums, salīdzinot ar fosilo degvielu, ievērojami atķiras atkarība no izejmaterialiem un ra˛oanas metodēm.

No cukurniedrēm Brazīlija ra˛ots bioetanols CO2 izmeu apjomu samazinas pat līdz 95 procentiem.

No citiem izejmaterialiem un ar citam ra˛oanas metodēm iegūta biodegviela var sniegt mazaku tīro CO2 izmeu samazinajumu (par 5-10 procentiem mazak). Piemēram, Eiropa uz kvieu bazes ra˛ots bioetanols var samazinat CO2 izmeus par 30 - 50%, un uz rapa bazes arī Eiropa ra˛ota biodīzeļdegviela var dot samazinajumu no 40-50%.

Kadi ir biodegvielas negatīvie aspekti?

Pastav vairaki izaicinajumi attiecība uz biodegvielas ra˛oanu un izmantoanu. Da˛i apspriestie ētiskie un socialie aspekti ir:

konkurence attiecība pret partikas ra˛oanu (lauksaimniecība),
lietus me˛u izcirana,
ra˛oanas veidi,
cilvēktiesības un darba apstakļi.

ie apstakļi tomēr ir atkarīgi no ra˛oanas vietas un izmantotajiem izejmaterialiem. Ir vairaki piemēri tam, ka bioloģiskas izcelsmes sastavdaļu ra˛oana pozitīvi ietekmē lauksaimniecības attīstību un socialo un ekonomisko attīstību, ka arī palielina zinaanas par vides jautajumiem. Negatīvie aspekti jauztver nopietni un sistematiski jastrada, lai uzlabotu ra˛oanu un darba apstakļus. Neatsverama ir labaka sadarbība starp valsts iestadēm un tirgus dalībniekiem.

Smagais atziņas ceļ

Lai gan jau 2003.gada decembrī Ministru kabinets ar rīkojumu pieņēma programmu 'Biodegvielas ra˛oana un pielietoana Latvija (2003.-2010.)', likums beidzot ir pieņemts tikai ogad pēc Eiropas Savienības atgadinajumiem par iespējamajam soda sankcijam pret mūsu valsti, ja Latvija turpinas izlikties, ka biodegvielas ra˛oana un lietoana ir tikai teorētiski apsverama nostadne jautajuma par atjaunojamiem energoresursiem. Tiesa, kavēanas gan neparsteidz, jo degvielas ra˛oana un tirgoana pasaulē ir ienesīgs bizness, kuram netīk traucēkļi. a gada aprīlī MK apstiprinaja Klimata parmaiņu samazinaanas programmu no 2005. līdz 2010.gadam, kura vesela sadaļa ir veltīta biodegvielas ra˛oanai. Tur teikts, ka saskaņa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/30/EK (2003.gada 8.maijs) par biodegvielas vai citu atjaunojamo veidu degvielas izmantoanas veicinaanu transporta Latvijai līdz 2005.gada 31.decembrim ir jasasniedz 2% un līdz 2010.gada 31.decembrim 5,75% biodegvielas īpatsvars transportam paredzēta benzīna un dīzeļdegvielas kopēja energoietilpība. Lai os mērķus sasniegtu, jau ogad būtu jasara˛o un jaizmanto vismaz 20 tūkstoi tonnu, bet 2010.gada – vismaz 75 tūkstoi tonnu biodegvielas vai arī ads biodegvielas daudzums jaimportē. Ministru kabinets ir noteicis, ka prioritate ir Latvijas teritorija audzēto lauksaimniecisko izejvielu izmantoanai biodegvielas ra˛oanai, ka arī Latvija ra˛otas biodegvielas izmantoanai.

Biodegvielas ra˛oana un izmantoana Latvija līdz 2010.gadam ir paredzēta saskaņa ar jau pieminēto programmu 'Biodegvielas ra˛oana un lietoana Latvija (2003.-2010.)', kura viens no galvenajiem prioritarajiem uzdevumiem ir biodīzeļdegvielas organizēana dīzeļa motoriem 40% apjoma no lauksaimniecība izmantojamas dīzeļdegvielas. Nepiecieams izvērtēt iespējas un prieknoteikumus biodegvielas izmantoanai arī citas sfēras (sabiedriskais transports, iekējo ūdeņu transporta līdzekļi, me˛izstrades tehnika). Ka tūlīt risinami jautajumi programma izvirzīta arī biodegvielas kvalitates kontroles sistēmas ievieana, informacijas aprites veicinaana un aktīva pētnieciska darba veikana, lai izstradatu biodegvielas paizmaksu samazinous pasakumus, attīstītu audzēanas un parstrades, ka arī ra˛oanas blakusproduktu izmantoanas tehnoloģijas. Arī Lauksaimniecības attīstības programma 2003.gadam ka viens no argumentiem prioritaras nozares augkopības attīstības veicinaanai minēta nepiecieamība pēc izejvielam biodegvielas ra˛oana. Tatad nopietnos un svarīgos dokumentos ir apstiprinats, ka Latvija grib un var ra˛ot biodegvielu, jo mūsu zeme spēj ne tikai pilnība nodroinat pati sevi ar vajadzīgo graudu un rapa daudzumu, bet iespējams pardot tos arī Eiropai, jo ne visas valstīs ir piemērots klimats, piemēram, rapa audzēanai. Tomēr jaatceras, ka biodegvielas ra˛oana un apritē iesaistītie zemnieki, parstradataji un degvielas tirgotaji nav labdarības organizacijas, tiem jagūst peļņa, tadēļ galvenais ir valsts attieksme aja procesa. Valsts var iedegt biodegvielai 'zaļo gaismu', ļaujot, lai tirgus visu sakarto pats, bet valsts sakotnēji os procesus var arī regulēt un atbalstīt, lai ra˛otaji un parstradataji saņemtu lielako iespējamo labumu.

Kapēc biodegviela?

Visparējas, kaut arī virspusējas nostadnes jautajuma par biodegvielu ir dzirdējis gandrīz katrs Latvijas iedzīvotajs. Pirmkart, biodegviela ir daudz labvēlīgaka videi, jo to piesarņo mazak. Otrkart, ta ir Eiropas Savienības vēlme, tadēļ Latvijai nakas to pieņemt. ie apgalvojumi ir patiesi, tomēr runas par to, ka mums jadara tas, ko liek Eiropa, parasti garam paslīd da˛as būtiskas lietas, kas mums paiem nav mazak svarīgas ka Eiropai. Tiesa, mūs pagaidam maz skar siltumnīcefekta gazu (SEG) emisijas kvotas, jo deviņdesmito gadu sakuma Latvija krasi samazinajas ra˛oanas apjomi. Tomēr uzskatīt, ka globala sasilana un klimata parmaiņas nekadi mūs neskars un lai jau 'lielie' vaininieki pai tiek gala, ir vismaz naivi. Neapaubami, ka aizvien plaaka atjaunojamo energoresursu izmantoana ir viens no risinajumiem. Palaik Latvijai neatliek nekas cits ka dzīvot no piegadatas fosilas degvielas, jo biodegvielu Latvija palaik izmanto maz. Pieejamas ra˛oanas jaudas 2004.gada bija 2 tūkstoi m3 rapu eļļas un 4,5 tūkstoi m3 bioetanola gada, turpretī sara˛otais produkcijas apjoms 2004.gada nepietiekama pieprasījuma dēļ bija ļoti mazs (40 m3 rapa eļļas un 1630 m3 bioetanola). Aprēķini rada, kadas platības vajadzīgas biodegvielas ra˛oanai patēriņam vietēja tirgū 2010.gada. 43 tūkstou tonnu biodīzeļdegvielas sara˛oanai būtu nepiecieami 46 tūkstoi hektaru rapu sējumu, 32 tūkstou tonnu bioetanola ra˛oanai būtu nepiecieami 26 tūkstoi hektaru graudaugu sējumu. Pavisam būtu jasara˛o 75 tūkstoi tonnu biodegvielas, kam nepiecieami nepartikas kultūru sējumi 72 tūkstou hektaru platība.

Ka top biodegviela?

Neiedziļinoties ķīmijas terminoloģija un maīnbūves niansēs, stasts par fosilo un biodegvielu ir vienkars. No naftas produktiem tiek ra˛ots benzīns un dīzeļdegviela, ko dēvē par fosilo degvielu. Ja benzīna pamatmasai (kas pēc sastava atķiras no dzinējos lejamas degvielas) piejauc bioetanolu līdz 5%, iegūst maisījumu, ko sarunvaloda dēvējam par biodegvielu. Piejaukums nedrīkst parsniegt minētos 5%, jo ī biodegviela ir aktīva pret plastmasu, gumiju, krasam. Ja piemaisījums ir minētajas robe˛as, automaīnu motori nav japarveido. Bioetanolu iegūst no biomasas vai bioloģiski noardamas atkritumu frakcijas. Latvija bioetanolu ra˛o no graudiem, lai gan to varētu ra˛ot arī no cukurbietēm. Ja dīzeļdegvielai piejauc biodīzeli, iegūst maisījumu, ko sarunvaloda varam dēvēt par biodīzeļdegvielu. Būtiski ir tas, ka biodīzeli var piejaukt ne tikai līdz 5%, bet automaīnas ar dīzeļdzinējiem var braukt pat ar 100% biodīzeli. Tiesa, maīnu motori atķiras un vecaka izlaiduma maīnam varētu būt vajadzīga motora parbūve, ja grib lietot biodīzeļdegvielu, kura biodīzelis ir vairak par 5%. Latvija jau tagad ir autovadītaji, kas lieto tīru biodīzeļdegvielu. Biodīzelis ir metilesteris vai etilesteris, ko ra˛o no augu eļļas vai dzīvnieku taukiem. Latvija biodīzeli ra˛o no rapu eļļas, un rapsim mūsu klimats ir piemērots. Specialisti prognozē, ka ne parak tala nakotnē dīzeļmotora varēsim liet tīru rapu eļļu un tas parstrade pat nebūs vajadzīga. Bet zinataji apgalvo, ka jau tagad daudzi Latvijas zemnieki savu lauksaimniecības maīnu motora lej rapu eļļu.

Mīti un problēmas

Starp citu, Latvija klīstoais nostasts par rapsi, kura audzēana pastiprinati piesarņo vidi ar ķimikalijam, ir viens no mītiem, kas pavada biodegvielas ra˛oanas un izplatīanas gaitas. Tiesa, audzējot rapsi, ir jaievēro augu seka – viena un taja paa vieta rapsi var audzēt tikai katru ceturto gadu. Attiecība uz mineralmēslojumu un pesticīdu izmantoanu jaatceras, ka rapsis, protams, ir kultūraugs. Nevienu kultūraugu nevar izaudzēt bez ķimikaliju lietoanas, bet rapsis zaļajai vide nav bīstamaks par citiem kultūraugiem. Salīdzinot cukurbieu, ziemas kvieu un rapu vajadzību pēc mineralmēslojuma, ziemas kviei pat nedaudz parspēj rapsi, bet cukurbietēm tas ir vajadzīgs gandrīz pusotras reizes vairak. Vajadzīgais herbicīdu daudzums pieaug tikai tad, ja netiek ievērota augu seka.

Vissare˛ģītak ir ar parstradatajiem, jo Latvija trūkst parstradataju jaudu. Patiesība, parstradatajiem būtu vajadzīgs vislielakais valsts atbalsts. Latvija un visa Baltija pirma biodīzeļdegvielas ra˛otne no rapu sēklam saka darboties 2001.gada novembrī Valmieras rajona Naukēnos ar jaudu 2500 tonnu biodīzeļdegvielas jeb 7500 tonnu rapa sēklu gada. Lai arī ra˛oana pamazam attīstas, tomēr ir skaidrs, ka valsts subsīdijas parstradatajiem ir smagakais jautajums. Galvenais jautajums ir – kam izaudzēto un sara˛oto zemnieki un parstradataji pardos? Problēma, kuru degvielas tirgotaji atzīst un kuras risinajums vēl nav zinams, ir ta, ka Ma˛eiķi nevar piegadat vajadzīgas kvalitates benzīna pamatmasu, kurai japiejauc bioetanols.

Tatad pirma problēma neapaubami ir valsts atbalsts parstradatajiem. Otra problēma ir kvalitates kontrole. Lai gan Eiropa ir kvalitates kontroles standarti, Latvija varētu būt arī jautajums par to, ka noteikt, kada augu eļļa ir izmantota biodīzeļa ra˛oana. Vislētaka ir palmu eļļa, ko ra˛otaji varētu iepirkt lētak neka rapu eļļu un labi nopelnīt uz akcīzes nodokļa atlaidi, kas paredzēta biodegvielai. Ir nacies arī uzklausīt ba˛as, ka apzinati varētu tikt ra˛ota sliktakas kvalitates biodegviela, lai parliecinatu iedzīvotajus, ka ta jau gatava jaiepērk arzemēs, jo vietēja neder. Jautajums ir arī par nekvalitatīvas biodegvielas iznīcinaanu, jo esot jau bijui mēģinajumi ierakstīt noteikumos, ka nekvalitatīvs biodīzelis jasadedzina īpai bīstamo atkritumu parstrades un iznīcinaanas vietas. Acīmredzot tas ir bijis mēģinajums nodroinat papildu iespējas savam biznesam. Patiesība, tīrs biodīzelis, izliets zemē, sadalas pēc 20 dienam, jo tam, atķirība no biodīzeļdegvielas, nav klat naftas produktu. Atseviķs ir jautajums par akcīzes nodokli Latvija, kur, pēc specialistu domam, esot parak zems, tadēļ fosilas un biodegvielas cenu atķirības nebūot būtiskas. Vardu sakot, ar labo gribu, pieņemot likumu, vien nepietiks, lai Latvija tieam varētu attīstīt savu lauksaimniecību, nepiesarņojot vidi.

Cenu petijums

Kop augusta beigam Latvija tapat ka citas pasaules valstīs ievērojami cēluas degvielas produktu, taja skaita benzīna, cenas. Īpai strauj cenu kapums vērojams no 30.augusta, kas skaidrojams ar naftas ieguves kompleksu iznīcinaanu Meksikas līcī ASV viesuļvētras „Katrīna” laika.

Lai arī ī notikuma iespaida cenas cēluas visa pasaulē, attiecība uz Latviju zīmīgs ir fakts, ka pirmoreiz galvena Latvijas degvielas vairumpiegadataja „Ma˛eiķu Naftas” cena par E-95.markas benzīnu ievērojami apsteigusi Ziemeļeiropas cenu (skat. 1.grafiku).

1.grafiks. Benzīna cenu dinamika Ziemeļeiropa un SIA „Ma˛eiķu Naftas” tirdzniecības nams.

Ta ka Lietuvas kompanija „Ma˛eiķu nafta” Latvijas tirgum piegada vairak neka 80% kopēja daudzuma (savukart, no Somijas un Norvēģijas tiek piegadats parsvara 98.markas benzīns), pamatotas ir ba˛as, ka straujais lēciens, apsteidzot vairumtirdzniecības cenas citur Eiropa, izskaidrojams ar alternatīvu benzīna piegadataju trūkumu Latvija. Par adu apgalvojuma patiesumu liecina:

1) naftas transportēanai no Rietumeiropas nepiemērotas dzelzceļu un loģistikas sistēmas;

2) situacija, ka degvielas importu no Krievijas un Baltkrievijas nepieļauj Latvijas un Eiropas Savienības prasībam neatbilstoi atseviķi kvalitates radītaji o valstu ra˛otaja benzīna.

SIA „Ma˛eiķu Naftas” tirdzniecības nama noteiktas vairumtirdzniecības cenas un to straujais pieaugums tiei ietekmē arī benzīna mazumtirdzniecības cenas Latvija. Mazak dramatiska situacija pagaidam vērojama dīzeļdegvielas tirgū, kur Ma˛eiķu naftas parstrades rūpnīcai attiecība uz vasaras dīzeļdegvielu konkurenci rada Baltkrievijas un Krievijas rūpnīcas, kuru ra˛ojumi ir lētaki.

Baltkrievijas un Krievijas rūpnīcu piedavata benzīna kvalitate un cena

Baltkrievijas un vairakas Krievijas rūpnīcas (izņemot Jaroslavļu) ra˛otais benzīna neatbilst Latvijas un Eiropas Savienības kvalitates prasībam. Tas tiek parbaudīts pēc Krievijas (NVS) kvalitates standartiem GOST (kas atķiras no ES standartiem) un arī parbaudamo degvielas parametru apjoms ir da˛ads. Analizējot no Baltkrievijas saņemta benzīna parametrus, var secinat, ka Latvijas un ES kvalitates prasībam neatbilst (vai vispar netiek kontrolēti) adi parametri:

· Sēra saturs (ES tas ir 50 mg/kg; GOST - līdz 0,05%),

· Benzola saturs (ES - 1 % ; GOST - līdz 5%),

· Destilacijas radītaji pie 100^oC (ES - no 46 GOST - 35%).

Sēra saturs, galvenokart, saistīts ar vides aizsardzības prasībam, parējie parametri var ietekmēt arī automaīnu dzinēju darbību. Lai patērētajiem būtu iespēja nodroinaties pret zemakas kvalitates degvielas ietekmi uz transporta līdzekļiem, ievieot o degvielu tirdzniecības vietas būtu jaizvieto skaidras norades par degvielas neatbilstību ES standartiem.

Pēc informacijas, ko snieguas Latvijas degvielas sertifikacijas iestades, pēdējo reizi tur Baltkrievija ra˛otas benzīns sertificēts (parbaudīts) 2002.gada aprīlī, pēc tam analīzes im benzīnam nav veiktas. Tas liecina par to, ka ads benzīns Latvija nav ievests.

Sprie˛ot pēc Ekonomikas ministrijai pieejamas informacijas, Krievija un Baltkrievija ra˛ota benzīna cena ir ievērojami zemaka neka „Ma˛eiķu naftas” piedavata cena. No Krievijas benzīna importu sadardzinatu dzelzceļa tarifi un izvedmuita, tapēc izdevīgak degvielu ir ievest no Baltkrievijas (Mozeras vai Polockas rūpnīcam). Pēc da˛adu degvielas tirgotaju datiem, Baltkrievijas benzīna cena (atrēķinot visas izmaksas) varētu būt par 2-3 santīmiem zemaka neka pareizēja cena mazumtirdzniecība (uz 20.09.2005.). Cenu starpība varētu būt atkarīga no degvielas iepirkuma cenas Baltkrievija (kas parasti tiek noteikta izsolēs) un iegades apjoma. Pieņemot, ka saglabasies vismaz iepriekēja pusgada vidējais benzīna patēriņa līmenis, tieais ietaupījums benzīna patērētajiem būs uz katru ietaupīto santīmu par litru – 368 tūkstoi latu mēnesī.

Japiezīmē, ka ievedmuita no treajam valstīm benzīnam – 4 % no vērtības par tonnu, dīzeļdegvielai - 3,5% no vērtības par tonnu.

10 mīti un patiesības par degvielu Latvija

1. mīts – Eiropas kvalitates degviela izmaksa dargak
Maksajot santīmu litra vairak par Ultima degvielu, realais ietaupījums parsniedz parmaksato summu. Pirmkart, viens santīms ir tikai 2,5% no viena litra degvielas cenas. Otrkart, pastavīgi lietojot Statoil Ultima benzīnu, degvielas patēriņ samazinasies, tadējadi izmaksas katram nobrauktajam kilometram būs mazakas. Trekart, samazinasies arī automaīnas apkopes izmaksas.

2. mīts – Eiropas kvalitates degviela nav piemērota vecakam auto
Uzskats, ka Eiropas kvalitates degviela ir parak laba vecam auto, bie˛i tiek saistīts ar it ka nepiemēroto oktanskaitli.
Pirmkart, uzpildot augstaka oktanskaitļa benzīnu, kaitējums motoram netiek nodarīts, tiek iegūta tikai lielaka droība pret detonaciju. Turklat Statoil ir iespējams izvēlēties savam auto atbilstoa oktanskaitļa benzīnu 95 Ultima vai 98 Ultima. Otrkart, Eiropas kvalitates benzīna sastavs ir 'tīraks', un taja ir vielas, kas novēr uzdegumu veidoanos. Tas ir svarīgi tiei vecakam automaīnam.

3. mīts – ar Eiropa pildītu degvielu dzinējs strada ekonomiskak
Parsvara arzemju braucienos automaīna tiek ekspluatēta arpilsētas re˛īma, bet Latvija lielaka daļa braucienu notiek pilsēta. Degvielas patēriņ pilsētas un osejas re˛īma var atķirties pat divas reizes, tapēc ekonomiskuma palielinaanas nav saistama ar Eiropa nopērkamo it ka kvalitatīvako degvielu.

4. mīts – Latvija tirgo sliktakas kvalitates degvielu neka Eiropa
Statoil Ultima degvielas kvalitate un sastavs pilnība atbilst jaunakajam Eiropas kvalitates standarta EN 228 prasībam, kas Latvija stasies spēka tikai 2004. gada 1. janvarī. Turklat Ultima piedeva, kas uzlabo degvielas īpaības, Latvija benzīnam tiek pievienota pat mazliet lielaka proporcija neka, piemēram, Danija, jo Latvija automaīnas ir vecakas un tam nepiecieama papildu varstu attīrīana.

5. mīts – degvielas piedevas boja automobiļa dzinēju un palielina degvielas patēriņu
Ultima benzīns ir piemērots gan jaunam, gan arī vecakam automaīnam. Degvielas piedevas attīra varstus no uzdeguma, uzlabojot degmaisījuma ieplūdi cilindros, palielinot dzinēja jaudu un degvielas ekonomiju. To apstiprina Statoil izpētes laboratorija veiktie jaunakie testi. Veicot 60 stundu izmēģinajumu ciklu pilsētas re˛īma, uzdegums no Mercedes Benz E klases automaīnas ieplūdes varstiem tika pilnība notīrīts. Lietojot Ultima, dzinējs kļūst tīraks, samazinas korozija un servisa izdevumi.

6. mīts – degvielas piedeva tiek pievienota autocisterna vai uzglabaanas tvertnē, nenodroinot piedevas sajaukanos ar benzīnu
Ultima piedevu pievieno benzīnvedēja uzpildīanas laika, iesmidzinot to benzīna plūsma (pēc karburatora darbības principa). Tas nodroina augstu maisījuma kvalitati.

7. mīts – jo vairak piedevu degviela, jo ta ir labaka
Arī parsalīta zupa būs negarīga un veselībai kaitīga. Ultima degviela piedeva ir tikai nepilni 0,05% no kopējas degvielas masas, kas ir rūpīgos testos noteikts optimalais daudzums. Statoil nerekomendē pievienot Ultima benzīnam vēl papildu piedevas.

8. mīts – visu degvielu Latvija ieved tikai no Krievijas vai Lietuvas
98 Ultima benzīnu un ziemas dīzeļdegvielu D fortis Statoil ieved arī no savas rūpnīcas Mongstada, Norvēģija.

9. mīts – Latvija visa degviela nak no vienas mucas
Lielie naftas produktu importētaji bie˛i izmanto vienas ra˛otajrūpnīcas pakalpojumus, taču prasības un kvalitates standarti atķiras. Piemēram, jauna Statoil 95 Ultima, kas tiek piegadata arī no Ma˛eiķu naftas parstrades rūpnīcas Lietuva, atbilst jaunakajiem Eiropa noteiktajiem kvalitates standartiem.

10. mīts – palielinats skabekļa daudzums degviela uzlabo dzinēja jaudu
Nepietiekamas kvalitates prasības Latvija diem˛ēl pieļauj nekvalitatīvu degvielas maisījumu tirdzniecību. Piemēram, benzīna oktanskaitļa paaugstinaanai bie˛i tiek pievienots metilspirts, kas ne tikai boja automaīnas degvielas padeves sistēmas gumijas daļas, bet arī būtiski palielina skabekļa saturu benzīna. Palielinats skabekļa saturs paatrina oksidaciju un traucē modernas automaīnas elektronikas darbu (traucējumi lambda zondes darba, nepareizs degmaisījums, jaudas zudums, detonacija, palielinats nodilums).

Latvijas Saeima ir pieņēmusi valsts bud˛etu 2008.gadam. Bud˛eta izpildes nodroinaanai ir pieņemti vairaku, nodokļus regulējou, likumu grozījumi. Viens no iem grozījumiem „Likuma par akcīzes nodokli” ir noteicis jaunas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem (degvielai) no 2008.gada 1.janvara.
Arī no a gada 1.janvara tika paaugstinatas akcīzes nodokļa likmes degvielam. Akcīzes nodokļa ieņēmumus bud˛eta ietekmē divi būtiski faktori. Pirmais faktors ir akcīzes nodokļa likmes lielums naftas produktiem (degvielai).
Akcīzes nodokļa likmes kop 2003.gada ir palielinatas:
- Benzīnam (svinu nesaturoam) no 160 Ls par 1000 litriem līdz 228 Ls par 1000 litriem 2008.gada, vai par 70 procentiem;
- Dīzeļdegvielai no 100 Ls par 1000 litriem līdz 193 Ls par 1000 litriem 2008.gada, vai par 52 procentiem.
Savukart akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts bud˛eta no naftas produktiem kop 2003.gada no 128,2 milj.Ls ir pieaugui līdz 296,6 milj.Ls (planotais bud˛eta) 2008.gada, vai – 2,3 reizes seos gados.
Degvielas patēriņ Latvija savukart ir palielinajies :
- Ja 2003.gada benzīnu (svinu nesaturou) patērēja 344 tūkst. tonnas, tad 2007.gada patērēs 385 tūkst. tonnas (prognoze), vai par 12 procentiem vairak;
- Ja 2003.gada dīzeļdegvielu patērēja 443 tūkst. tonnas, tad 2007.gada patērēs 700 tūkst. tonnas (prognoze), vai par 58 procentiem vairak.
Valsts bud˛eta ieņēmumu palielinaana, no naftas produktu (degvielas) aprites, vislielaka ietekme ir nodokļu regulēanas politikai. Tomēr nodokļu palielinajums nav kavējis augt degvielas patēriņam, it īpai pēdējo divu gadu laika tas ir audzis vidēji par 15 procentiem.
Savukart arī pievienotas vērtības nodoklis (PVN) par patērēto degvielu ienes būtisku summu valsts bud˛eta. Ta ka PVN likme ir nemainīga procentos – 18 %, tad a nodokļa devums bud˛eta ir atkarīgs no trim būtiskiem faktoriem. Pirmkart, no degvielas iepirkuma cenam (tas atkarīgas no Eiropas un Pasaules tirgus cenam). Otrkart, absolūtais ieņēmums no PVN aug līdz ar degvielas patēriņa pieaugumu. Un trekart, ta ka ar PVN tiek aplikta akcīzes nodokļa summa, kas tiek aprēķinata par ievesto degvielu, tad akcīzes nodokļa likmes palielinajums dod PVN summas pieaugumu.

Oktans (CH₃(CH₂)₆CH₃) pieder pie piesatinatajiem ogļūdeņra˛iem - alkaniem. Oktans normalos apstakļos ir samēra viegls, bezkrasains ķidrums ar specifisku smar˛u. Lieto ka inertu, nepolaru ķīdinataju. Iegūst no naftas. Ietilpst sintētiska benzīna sastava. Oktanam ir 18 struktūrizomēri.

Izomēru ar linearu oglekļa atomu ķēdi sauc par n-oktanu, bet vienu no izomēriem ar seviķi sazarotu ķēdi (2 -trimetilpentanu) - par izooktanu. Izooktans ir pieņemts par vienu no oktanskaitļu skalas standartiem - ta oktanskaitlis ir 100 (n-heptana oktanskaitlis ir 0). Izooktans ir ideala karburatora motoru degviela, jo tam ir seviķi zema detonētspēja.

Izooktana sazarotas molekulas modelis

Izmantota literatūra:

https://www.em.gov.lv/em/2nd/?id=10790&cat=621

https://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=11032

https://www.statoil.lv/public/25990.php

https://www.statoil.lv/public/26429.php

https://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=83&what=24

Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Vizualizari: 1859
Importanta:

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Distribuie URL
https://www.scrigroup.com/limba/letona/221/Zinatnieciski-ptnieciskais-dar21588.php

Adauga cod HTML in site
<a href="https://www.scrigroup.com/limba/letona/221/Zinatnieciski-ptnieciskais-dar21588.php" target="_blank" title=" - https://www.scrigroup.com/limba/letona/221/Zinatnieciski-ptnieciskais-dar21588.php">Zinatnieciski pētnieciskais darbs ķīmija „Degviela”</a>

Zinatnieciski pētnieciskais darbs ķīmija „Degviela”

ķīmija

DOCUMENTE SIMILARE

Kas ir biodegvielas?

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comenteaza documentul: