Rīgas Tehniska Universitate

Daugavpils filiale

Inženierekonomikas fakultate

Kursa darbs

Tirgzinības

Veikala atvēršana

Daugavpils – 2004

Anotacija

Kursa darbs sastav no divam daļam: analītiska apskata daļa un pētījumu un aprēķinu daļa.

Analītiska apskata daļa ir aprakstīti prece, preces kvalitate, stils, iesaiņojums, serviss, cena, tirgus segmentacija, mērķtirgus noteikšana un konkurence.

Pētījumu un aprēķinu daļa ir aprakstīti uzņēmuma mērķi, konkurētspēja un riska aprēķinašana.

Saturs

Ievads.4

1. Analītiska apskata daļa

1.1. Stratēģiska planošana marketinga..5  1.2. Prece..6

Preces kvalitate.7

1.4. Preces stils..9

1.5. Preču iesaiņojums9

1.6. Serviss9

1.7. Cena.10

1.8. Tirgus segmentacija.12

1.9. Mērķtirgus noteikšana14

1.10. Konkurence16

2. Pētījumu un aprēķinu daļa

2.1. Uzņēmuma mērķi.19

2.2. Veikala atrašanas vieta..20

2.3. Veikala raksturojums..20

2.4. Preces analīze..21

2.6. Patērētaju analīze21

2.6. Konkurētspēja.22

2.7. Riska aprēķinašana..24

Nobeigums26

Bibliografiskais saraksts ..27

Ievads

Marketings dod iespēju veidot patērētaju vajadzības, labak izmantot ekonomikas resursus makroekonomikas mēroga, palielinot preču apgrozības atrumu un samazinot preču krajumu, iegūstot informaciju par resursu izvietojumu.

Iedzīvotaju vajadzību turpmaka un aizvien pilnīgaka apmierinašana nebūs iespējama, ja dažadas uzņēmējdarbības struktūras plaši neizmantos marketinga koncepciju. Taču tas praktiska pielietošana daudzējada ziņa ir gan uzņēmējiem, gan iedzīvotajiem sniedz marketinga izmantošana.

Kursa darbs sastav no divam daļam:

Analītiska apskata daļa;

Pētījumu un aprēķinu daļa.

Darba mērķis: Izstradat jaunu veikalu atvēršanu, balstoties uz marketinga koncepcijam.

Galvenie uzdevumi:

C       aplūkot veikala atvēršana procesu;

C       aprakstīt tirgus segmentacijas pazīmes.

Darba objekts: Jauna veikala atvēršana.

Metodes: Darba rakstīšanas laika tika izmantotas dažadas metodes pilnīgakai un objektīvakai tēmas izskatīšanai: ekonomiska metode, matematiska un grafiska metodes.

Darba ierobežojumi: Kursa darba apjoma ierobežotības dēļ detalizēti neizskatīju marketinga koncepciju sastavdaļas un paņēmienus.

Literatūras raksturs: tika izmantota zinatniska literatūra un lekcijas konspekts.

1.Analītiska apskata daļa

Stratēģiska planošana marketinga

Ik viena uzņēmuma uz ko virzīta darbība, sasniegt mērķi nozīme iegūt rezultati. Lai sasniegtu noteiktu mērķi, nozīme iegūt vēlamo rezultatu, noteiktu mērķi.

Stratēģija – visaptverošs uzņēmuma rīcības plans, kas virzīts mērķa sasniegšanai.

Taktika – darbības veids jeb līdzekļu kopums ar kura palīdzību realizē stratēģiju.

Stratēģijas planošana ir vadības princips, kura saskaņu firmu resursu ar tirgus iespējam ilgakam laikam.

Marketinga stratēģija ir uzņēmuma kopēja stratēģijas sastavdaļa.

Marketinga stratēģijas planošana ietilpst sevī:

mērķa tirgus izvēle

marketinga kompleksa elementu izveidošana

Stratēģiska plana nozīme marketinga ir ta, ka tas:

dot zinatnisku ievirzi uzņēmējdarbība un atļauj labak izprast marketinga pētījumu struktūru, patērētaju izpētes procesus, produktu un cenas planošanas, kas arī preces virzīšana tirgus procesus.

nodrošina katrai kompanijai stratēģiju uzņēmējdarbības vienībai noteiktus mērķus, kas saistīti ar firmas kopēja mērķiem

norada iespējamas alternatīvas darbības, ja rodas negatīvas izmaiņas apkartēja vidē.

rada pamatu resursu sadalei, atbilstoši katrai strateģijai uzņēmējdarbības vienības mērķiem

Stratēģijas planošanas process veidojas no 7-iem savstarpējiem posmiem:

organizaciju uzdevumu noskaidrošana

stratēģisko uzņēmējdarbības vienību izveidošana

tirgzinības mērķu noteikšana

situacijas analīze - galvenais posms

tirgvedības izstradašana

taktiska realizacija

rezultatu kontrole [2. konsp.]

Prece

Saskaņa ar starptautisko terminoloģiju, prece ir viss, ko var piedavat tirgū iegadei, izmantošanai un patēriņam, lai apmierinatu pircēju vajadzības. Vienkaršak to var pateikt šadi – prece ir viss, ko piedava pirkšanai.

Preču uzskaitījuma ietilpst materialie objekti, pakalpojumi, idejas, teritorijas, organizacijas, uzņēmumi utt. Piemēram, darbgalds, kurpes, frizūras izveidošana, koncerts, rūpnīca – tas viss ir preces tirgus ekonomiskos apstakļos.

Visas preces, kas tiek piedavatas tirgū, iedalamas ražošanas līdzekļos un patēriņa priekšmetos. Taču marketingam ar iedalījumu tik lielas grupas nepietiek. Katra liela grupa jaiedala vairakas apakšgrupas. Vispirms shematiski aplūkosim patēriņa priekšmetus.

Ikdienas pieprasījuma Speciali pērkamas Īpaša pieprasījuma Pasīva pieprasījuma

preces preces preces preces

Pamatpreces Līdzīgas preces

Impulss preces Atšķirīgas preces

Neparedzētas

Preces 1. shēma. Patēriņa priekšmetu iedalījums

Tatad patēriņu preču iedalījums ir šads:

Ikdienas pieprasījuma preces ir tas, kuras pircēji iegadajas salīdzinoši bieži un nekavējoties. Šīs preces sīkak iedala:

pamatpreces, kuras tiek pirktas regulari (maize, desa);

impulspreces, kuras pērk bez iepriekšēja nodoma;

neparedzētas preces jeb arkartas, kuras iegadajas pēkšņas, negaidītas nepieciešamības dēļ (piemēram: lietussargs).

Speciali pērkamas preces ir tas, kuras pircējs rūpīgi izvēlas, nosaka to atbilstību savam priekšstatam par kvalitati, cenu utt. Pie tam pieder apģērbs, mēbeles, radioaparatūra.

Īpaša pieprasījuma preces ir unikali raksturlielumi, tas paredzētas specialam pircēju grupam. Pie tam pieder modes priekšmeti, automobiļi, videokameras, mobilie telefoni.

Pasīva pieprasījuma preces ir tas, par kuram pircējs gandrīz neko nezina, bet, ja zina, tad nedoma par to iegadi, piemēram, apdrošinašana, kapa vieta utt. Lai pardotu šadas veida preci, vajadzīgi diezgan lieli un dažadi marketinga pasakumi, īpaši reklama.[4.,58-59lpp.]

1.3. Preces kvalitate

Produkta kvalitate var definēt ka piemērotību ta lietošanai. Dažadiem cilvēkiem dažados apstakļos ir atšķirīgi priekšstati par kvalitati un dažadas prasības.

Kvalitatīvam produktam jaatbilst ražotaja noteiktajiem parametriem un klienta vajadzībam . Tas attiecas gan uz produkta funkcionalajam īpašībam, gan arī arējo izskatu, dizainu, ekspluatacijas ērtumu, lietošanas iespējam un citiem aspektiem.

Klienta vajadzības vai viņa prasības pret kvalitati aptver konkurentus nosacījumus vai ari noteiktas produkta un ta lietošanas īpašības.

Klientu prasības ir jaanalīzē, un kvalitate jau sakas, pētot tirgu. Šīs prasības apkopo produkta planošanas posma.

Ta rezultata rodas konkrēta produkta projekts.

Jaatceras, ka, uzlabojot kvalitati, parasti palielinas arī pašizmaksa un augstas cenas dēļ produktu var arī nepirkt. Kvalitates līmenis jasabalansē ar cenu un pieprasījumu tirgū.

Prasības pret kvalitati var būt noteiktas arī likumos, normatīvajos aktos un standartos. Likumdevēji nosaka kvalitates līmeni tadiem produktiem, kuri varētu nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai, tadam jabūt visam ražošanas procesam – sakot ar darba vieta un beidzot ar preces piegadi klientiem.

Produkta kvalitati ietekmē:

uzņēmuma stratēģija, vadības darba stils, darbinieku atalgojuma sistēma;

darbaspēka kvalifikacija;

izejmaterialu kvalitate;

produkcijas uzglabašanas iespējas unc.

Nav svarīgi, vai produkts ir reala lieta vai pakalpojums – kvalitate būs tada, kada ta ir izveidota darba procesa.

Kvalitates raksturojums ir vai nu tiešs – preces garantija, vai ari netiešs – cena vai citas īpašības. Produkta kvalitate nedrīkst atšķirties no tas kvalitates, ar kadu uzņēmums to ir pieteicis tirgū. Ja saglabajas iepriekšēja kvalitate, pircēji uzņēmumam uzticas un atkartoti iegadajas produktu.[4.,60-61lpp.]

Preces stils

Cits ceļš, ka sasniegt savas preces atšķirību no konkurenta precēm, ir tas stila jeb dizaina pilnveidošana. Labs preces dizains var to „atdzīvinat” pat tad, kad ta atrodas gandrīz sava dzīvescikla krituma stadija.[4.,61.lpp.]

Preču iesaiņojums

Iesaiņošana ir mērķtiecīga darbība dizaina, preces ievietošanas vai ietīšanas joma. Jebkuru ievietojumu vai ietinumu sauc par iesaiņojumu . Tas ir trejads: sakotnējais iesaiņojums – ta ir tūlītēja preces novietošana ražošanas procesa kaut kada novietnē (odekolonam pudele utl.). Otrreizējais iesaiņojums ir materials, ko lieto līdzas sakotnējam iesaiņojumam un ko atmet, kad preci patērē (kartona karbiņas, kura iesaiņota odekolona pudelīte). Tas parasti ir arī līdzeklis papildu reklamai un preces virzīšanai tirgū. Iekraušanas iesaiņojums ir tara, kas nepieciešama preces uzglabašanai, novietošanai, transportēšanai (karbas odekolona karbiņu transportēšanai). Etiķetes ir iesaiņojuma sastavdaļa un sastav no iespiestas informacijas, kur aprakstītas preces īpašības, lietošanas īpatnības utt.

Iesaiņojums ir vien no varenakajiem marketinga līdzekļiem, jo, labi izgatavots un noformēts, tas paaugstina preces vērtību pircēja acīs un noder par papildu faktoru preces sekmīgai virzīšanai tirgū. Pastav vairaki faktori, kas ietekmē iesaiņojumu lomas paaugstinašanos izmantojamo marketinga līdzekļu sistēma.[1., 238.lpp.]

Serviss

Marketinga specialistiem jarisina arī dažadas servisa problēmas: kadas servisa veidus un kadas formas izmantot. Šis komponents var būt gan stipra, gan vaja vieta preces kopēja piedavajuma. Uzņēmuma noteikti būtu japardoma, cik svarīgi pircējam ir viņu piedavatie servisa veidi. Pastav ļoti daudz servisa veidu:

piegades drošība;

cenu atlaides (visdažadakajos formas);

tehniskie padomi;

kredīts;

precizitate termiņu izpildē;

apmaiņas garantijas;

demonstrēšana izstades, gadatirgos unc.

Ik vienam uzņēmumam svarīgi kontrolēt ne tikai savu, bet arī konkurenta servisa līmeni. Kopuma lēmumam šaja joma jabūt atkarīgam no pircēju vēlmēm un konkurentu stratēģijas.[4.,61-62lpp.]

Cena

Cena ir tirgus pasakumu kompleksa (4P) elements.

Cena ir maiņas vērtības izpausme nauda, preces (pakalpojuma) pircēja un tas pardevēja rezultats. Marketinga ar jēdzienu cenu saprot preces vai pakalpojuma iztērēta nauda – ir preces mērs.

Cena ir svarīga, jo pircējs to izmanto preces kvalitates noteikšanai. Ja cena šķiet parak augsta, pircējs var atteikties no preces. Ja cena šķiet parak zema, pircējs ari var atteikties no preces, jo ta ir nevērtīga.

Ietekmējošie iekšējie faktori:

S       marketinga mērķi

S       marketinga darbības stratēģija

S       uzņēmuma izmaksas

S       marketinga darbības organizacija

Ietekmējošie arējie faktori:

S       tirgus tipi

S       pieprasījuma elastīgums

S       likumdošana un valsts politika

S       sabiedrības ietekmes [2. konsp.]

Cenu izpausmes ir naudas vai cits produkts (pakalpojums), ko dod kompensacijai par iegadato preci.

Pieprasījumu un

piedavajumu Pieprasījums

ietekmējošo un piedavajums Maiņas

faktori  vērtība Cena

Naudas vai cita prece

2.shema. Cena ka maiņas vērtības izpausme

Cenas nozīme uzņēmējdarbība ir liela.

No vienas puses – jebkurš indivīds, ģimene, uzņēmums un valsts ka pircējs velētos pēc iespējas zemakas cenas, bet, no otras puses, ka pardevējs – pēc iespējas augstakas. Un tikai šo abu tendenču mijiedarbības rezultata notiek sabiedrība attīstība, jo:

cena var rosinat vai bremzēt ražošanu. Cenu celšanas kadai precei, kas norada par šis preces palielinatu pieprasījumu salīdzinajuma ar piedavajumu, pievilina jaunus ražotajus. Un citadi – cenu krišanas, kas norada uz parpalikumu, daļu ražotaju izstumj no tirgus. Taja paliek ekonomiski stiprakie, mobilakie, progresīvakie;

cena liek „retakiem” resursiem atrast „naudīgako” īpašnieku, tatad iespējami pardomatako lietojumu;

cena minimizē ražošanas izmaksas.

Jebkurš pircējs 0 vai tas būtu indivīds vai uzņēmums, vienmēr izvēlēsies lētako preci (ja kvalitate un citi kritēriji būs vienadi). Tatad uzvarētajs konkurencē starp piedavatajiem būs tas ražotajs, kura izmaksas būs mazakas, jo tikai tads varētu atļauties zemaku pardošanas cenu neka citi. Bet mazakas ražošanas izmaksas veido tuvakas, labakas un lētakas izejvielas, pardomataka tehnoloģija, optimala jaudu noslodze.

Pieņemot lēmumu par cenu, ir svarīgi ņemt vēra abus viedokļus.[4.,64-65lpp.]

Tirgus segmentacija

Segmentacija – ir sava pircēja vai klienta meklēšana, lai ar firmas rīcībam esošajiem līdzekļiem un iespējam palīdzētu šim pircējam apmierinat viņu vajadzību, veidojot ar viņiem ilgtermiņa savstarpēju uzticību saitu, lai starp pircēju un firmu noritētu apmaiņa prece nauda, kas ir atbilstīga abu pušu interesi.

Tirgus segmentacija ir uzņēmumu piedavajuma novērtēšanas un veidošanas baze, ka arī tirgus sadalīšana starp tuvinati vienveidīgu pircēju grupam, no kuram katra var atšķirīgi reaģēt uz dažadiem marketinga kompleksa elementiem.

Tirgus segmentacijas kritēriji:

patērētaju atšķirības

radītaji, kas ļauj noteikt patērētaju vajadzības un raksturojumu

tirgus ietilpība

konkurences līmenis

pardošanas apjoma pietiekamība

Segmentacijas pamatprincips ir pieņemt lēmumu par mērķa tirgus, tas nozīme noskaidrot kas un kads ir pircējs un atbildēt uz šadu jautajumu: vai attiecīgais tirgus ir pietiekami ietilpīgs un ekonomiski perspektīvs uzņēmumam. Galamērķis: vai uzņēmums darbosies viena segmenta, vairakos segmentos vai arī visu tirgu.

Ka veidot tirgus segmentu:

S      patērētaju analīze un patērētaju vajadzības noteikšana

S      patērētaju grupu veidošana

S      ražošanas tehnoloģijas izpēte

S      preču konkurētspēja novērtēšana

S      noteikt iespējamu peļņu un zaudējumus

S      marketinga programmas izstradašana [2.,konsp.]

Tirgu var segmentēt atbilstoši patērētaju vecumam, dzimumam, ģeografiskajam izvietojumam un citiem faktoriem, piemēram, izglītībai, etniskam īpatnībam, tradīcijam, dzīvesveidam utt.

Tirgus segmentacijai ir arī trūkumi. Orientējoties tikai uz vienu segmentu, var palikt neievēroti, neinformēti potencialie pircēji cita segmenta. Virzot darbību uz noteikta vecuma sieviešu grupu, neizanalizējot to ienakumus, nevarēs realizēt ieplanoto preču apjomu un veidosies nevajadzīgi preču krajumi.

Tirgus segmentacijas pazīmes:

1. Ģeografiskas pazīmes

Ģeografiskajam izvietojumam ir liela nozīme tirgus segmentacija. Cilvēkiem, kas dzīvo viena vieta, ir daudz līdzīgu vajadzību. Pieprasījums pēc precēm ir atšķirīgs pilsētas un laukos, ka arī pilsētas ar dažadu iedzīvotaju skaitu. Vienados apstakļos patērētajs var dot priekšroku kadai konkrētai precei atkarība no ta, kur viņš dzīvo (Latvija, Afrika, Sibīrija, Rīga, Rūjiena). Katra izmaiņa iedzīvotaju ģeografiskaja izvietojuma izraisa vismaz vienu izmaiņu patēriņa tirgū.

Patēriņa tirgu var sadalīt gan atbilstoši ģeografiskajiem reģioniem un rajoniem, gan arī tirgus rajoniem.

Statistiska informacija sniedz ziņas par iedzīvotaju skaitu Latvija, tas novados, rajonos, apriņķos, pilsētas un apdzīvotajas vietas, ka arī ziņas par iedzīvotaju migraciju.

2. Demografiskas pazīmes

Demografiskas pazīmes segmentacija ir vecums, dzimums, ģimenes lielums, dzīvesveids.

Iedalījums vecuma grupas Latvija:

līdz 6 gadiem; 6-12; 13-19; 20-29; 30-39; 40-49; 50-59; no 60 gadiem.

Iedalījums vecuma grupas ASV:

bērni (līdz 10 gadiem);

pusaudži(10-16);

jaunieši(17-34);

vidējais vecums(35-64);

vecie cilvēki >65.

3. Sociali ekonomiskas pazīmes

Ta ir viena no noteicošakajam pazīmēm cilvēka rīcībai tirgū. Svarīgi ir zinat, cik lieli ir cilvēka ienakumi, pie kada sociala slaņa viņš pieder, kada ir viņa profesija, amats.

4. Nacionalas un kultūras pazīmes (izglītība, tautība, reliģija)

Nacionalas un kultūras pazīmes tirgus segmentacija ir izglītība, garīga attīstība, tautība, pievēršanas kadai reliģijai un citi. Ir tadas preces un pakalpojumi, kuru patēriņš ir tieši atkarīgs no patērētaja kultūras līmeņa (datori, gramatas, mūzika, valodu kursi un citi), ka arī tadas preces, ko principa lieto visi cilvēki, taču kultūras faktors ietekmē sortimenta izvēli (apģērbi, mūzikas ieraksti, mūzikas instrumenti un citi).[3.,115-117 lpp.]

Mērķtirgus noteikšana

Lai izvēlētos mērķtirgu, pirmam kartam nepieciešams novērtēt katra segmenta izmantošanas potencialo izdevīgumu.

Veicot segmentu analīzi un vērtēšanu, firmai jaizlemj, kadu tirgus aizpildīšanas stratēģiju izvelēties, proti, cik segmentus ta spējīga apkalpot tirgū. Pastav trīs stratēģijas veidi:

Nediferencētais marketings. Firma var izlemt, ka ta ignorēs dažados tirgus segmentus un nevis meklēs vajadzību atšķirības, bet visus spēkus koncentrēs uz patērētaju visparējam vajadzībam, vēlmēm. Tad marketinga pasakumi būs vērsti uz pircēju skaita palielinašanu, masu reklamu, pardevumu stimulēšanas masveida līdzekļiem, lai precei piedēvētu tadas lietošanas īpašības, kas to darītu vispievilcīgako visiem patērētajiem. Turklat viena marketinga izmaksu daļa pieaug, bet cita (pētījumi, planošana) – pazeminas. Šadai pieejai ir gan aizstavji, gan arī pretinieki, tomēr te acīmredzot viss atkarīgs no konkrētas preces, no konkrētiem tirgus apstakļiem.

Diferencētais marketings. Šaja gadījuma firma izlemj darboties zinamos tirgus segmentos un preces ražot speciali tiem. Atbilstoši katram segmentam tiek planota un īstenota noteikta marketinga programma. Tadējadi firma cer palielinat pardevumu apjomu katra segmenta un iekarot tur stipras pozīcijas nakotnē. Visuma, pieņemot diferencēta marketinga stratēģiju, firmas parasti panak lielaku pardevumu apjomu neka ar nediferencēta marketinga stratēģiju.

Koncentrētais marketings. Vienlaikus koncentrētais marketings ir saistīts ar paaugstinatu firmas risku. Tas īpašais segments uz kūru orientējas firma, var zust dažadu objektīvu vai subjektīvu apstakļu dēļ. Var mainīties mode, pircēju ieraudumi, noteikta segmenta var negaidīti ielauzties konkurents utt. Tapēc daudzas firmas priekšroku dod ražošanas diversifikacijai un orientējas uz vairakiem tirgus segmentiem.

Resursu esamība

Produkta viendabīgums

Produkta dzīves cikls

Tirgus viendabīgums

Konkurentu marketinga stratēģijas

Ja firma nodomajusi kļūt par līderi tikai viena tirgus segmenta, tad tadu stratēģiju sauc par viensegmenta koncentraciju. Turpretī tad, ja firma savus spēkus virza uz reiz uz vairakiem tirgus segmentiem, kuri ir sinerģiska kopsakara, kas paredz, ka stipras pozīcijas viena tirgus segmenta dod firmai zinamas priekšrocības arī citos segmentos, tad tadu stratēģiju dēvē par daudzsegmentu koncentraciju.[1.,165-168 lpp.]

Konkurence

Uzņēmējdarbību ietekmē daudzi arējie faktori, par kuriem nav kontroles vai arī kontroles iespējas ir mazas. Visbūtiskakais faktors ir konkurenti, bet jaņem vēra arī valdības radītie noteikumi, piegadataji un sabiedrība kopuma.

Konkurence – tas ir ciņa starp preču ražotajiem par izdevīgakiem preču ražošanas un realizēšanas apstakļiem un iespēju gūt lielaku peļņu.

Konkurences veidi:

funkcionala – tehnisko iekartu konkurence, ražošanas līdzekļu utt., lai veiktu vienu un to pašu funkciju;

veidu konkurence – ta ir preču konkurence, kad precei ir dažadi parametri, bet uzdevumi vienadi;

priekšmetu konkurence – ta ir identisko preču konkurence;

cenu konkurence – viņu var pielietot lai iekarotu jaunu segmentu;

necenu konkurence – servisa līmeņa paaugstinašana, jaunie pakalpojumi, piegade;

netaisna konkurence – tas ir dempings.[2.,konsp.]

Ļoti svarīgi iegūt informaciju par tirgus konkurentiem. Janoskaidro līdzīgu preču ražotaji, vai tadi paredzami nakotnē, kadi ir viņu realizacijas apjomi, ieņēmumi, cenas un produkcijas pardošanas papildu pakalpojumi. Informacija par konkurentiem jaizanalizē salīdzinajuma ar paša produkciju, noradot tas priekšrocības, trūkumus, ka arī paņēmienus to novēršanai. Šī salīdzinašana javeic pilnīgi godīgi.

Pieņemot lēmumu, kada segmenta darboties, uzņēmumam ir japieņem arī lēmumus, ka tur iekļūt. Ja segments jau darbojas, tad tas nozīme, ka taja ir konkurence. Turklat konkurenti savas „pozīcijas” segmenta robežas ir jau nostiprinajuši. Tapēc, pirms pieņemt lēmumu par savu pozīciju, uzņēmumam janosaka konkurentu vieta tirgū.

Ja ir zinamas pircēju intereses, vispirms janoskaidro, vai konkurenti tas apmierina. Pēc tam ir janosaka, uz ko uzņēmums var pretendēt. Ir divi iespējamie varianti:

Nostaties tirgū blakus konkurentiem un sakt cīņu par tirgus daļu. To var darīt, ja:

uzņēmuma preces parspēj konkurentu preces;

tirgus ir pietiekami liels, lai taja ietilptu vēl viens uzņēmums;

uzņēmumam ir lielaki resursi neka konkurentiem;

izvēlēta pozīcija visslabak atbilst uzņēmuma stiprajam pusēm;

2. Izstradat preci, kadas vēl nav tirgū. Tam var būt šadi priekšnosacījumi:

tehniskas un tehnoloģiskas iespējas;

jaunas preces radīšanas iespēja planotaja cenu līmenī;

pietiekams pircēju skaits, kurus interesētu jauna prece.

Ja šie priekšnosacījumi īstenojas, uzņēmums ir atradis „zelta aderi” un jadara viss, lai to realizētu.

Uzņēmums var ieņemt konkurētspējīgu pozīciju, balstoties uz preces īpašībam, dizainu, kvalitati, cenu. Pieņemot pozīcijas stratēģijas lēmumu, uzņēmums var izstradat konkrētu darbības koncepciju. Piemēram, ja uzņēmums izvēlas ieiet segmenta ar dargu un augstas kvalitates preci, tad tai tiešam ir jabūt augstakai par konkurentu preču kvalitati un jarada reklama, kas ir pievilcīga maksatspejigiem klientiem.

Uzņēmumam, planojot cenas maiņu, ir jadoma ne tikai par pircēju, bet arī par konkurentu reakciju. Konkurenti reaģēs tajos gadījumos, kad to skaits ir neliels un preces līdzīgas, bet pircēji ir labi informēti. Jebkura gadījuma reakcija būs balstīta uz konkurentu interesēm.

Ka uzņēmumam jareaģē uz konkurentu cenu izmaiņam? Šaja gadījuma ir janoskaidro šadi jautajumi.

Kapēc konkurenti ir mainījuši cenu tirgus iekarošanai:

s         lai kompensētu izmaksas vai

s         lai saktu mainīt cenas nozarē kopuma?

Vai cenu izmaiņa ir vienreizējs akts vai tai ir pastavīgs raksturs?

Kas notiks ar uzņēmuma tirgus daļu un ienakumiem, ja ta nesekos cenu izmaiņam?

Kadas būs konkurentu reakcija uz uzņēmuma cenu izmaiņam?

Vienīgais līdzeklis, ka atri reaģēt un pieņemt lēmumus, ir paredzēt konkurentu manevrus.[4.,137-138 lpp.]

Metodes baze ir salīdzinašana ar kadu analogu, analoga izvēle, lai atšķirība starp analogu un realu objektu būtu minimala. Var arī izmantot divus līdzīgus produktus vai pakalpojumus. Sakuma tika sastadīts radītaju saraksts. Pēc tam notika šo radītaju salīdzinašana ar analogu, talak novērtē nozīmīgumu izmantojot kadu skalu. Katram radītajam tika aprēķinats grupas parametrs (P).

P = P_i/P_e*a_i

P_i – reala parametra i-tais lielums

P_e – ideala parametra lielums (etalons, analogs)

a_i – i-ta parametra nozīmīgums

_m

P_kopēja = P_i

ⁱ⁼¹

m – parametru skaits

K = P_k/ P_e – konkurētspējas radītais [2., konsp.]

Un vēl var aprēķinat risku:

i – grupas īpatsvars j – grupas numurs

f – prioritates attiecība m – grupu skaits

n – faktoru skaits N – faktoru skaits

V – varbūtība  W – īpatsvars

Īpatsvara noteikšana: Riska aprēķinašana:

W_j=m = 2/m(f+1) RR_ij = W_ij*V

W_ij = W_j /n _N

RR = RR_ij

ⁱ⁼¹

2.Pētījumu un aprēķinu daļa

2.1. Uzņēmuma mērķi

Uzņēmuma dibinašanai ir nepieciešami noteikt misiju un to mērķus, lai veiksmīgi stradatu. Un parzinat tirgus iespējas un risinat marketinga problēmas.

Misija: SIA „Zvaigznīte” atvērt saimniecības preces veikalu Līvanos iedzīvotajiem no 16 gadu vecumam, izmantojot jaunu vadīšanas tehnoloģiju Latvijas tirgū.

Stratēģiskais mērķis: Nodrošinat kapitala ienesīgumu 20% līmenī.

Taktiskie mērķi:

Paaugstinat rentabilitati par 20% trīs gada laika:

Operatīvie mērķi:

Ēku pirkšana un remontēšana, lai atvērtu veikalu (01.09.2003 – 30.11.2003);

Dokumentu sagatavošana veikalu atvēršanai (01.07.2003 – 31.10.2003);

Veikala atvēršana (01.01.2004);

Samaksat piegadatajiem par precēm 1 mēneša laika.

Izstradat jaunu uzņēmējdarbības projektu 1 gada laika, lai iesaistīties konkurentu starpa:

Operatīvie mērķi:

Pieņemt darba darbiniekus (13) (14.12.2003 – 31.12.2003);

Reklamēšana radio, avīzēs, pa televizoru par veikalu atklašanu un preču reklamēšana trīs nedēļas pirms atklašanas un vienu mēnesi pēc;

Jaunu produkcijas sortimentu piedavajums (2 reizes pusgada);

Bezmaksas gabaritpreču piegadašana Līvanu teritorija, veikala darbības laika.

Veikala atrašanas vieta

Veikals atradas pilsētas centra Rīgas iela 87. Ir stavvieta līdz 15 mašīnam. Netalu no pilsētas centra atradas dzelzceļa stacija un autoosta. Priekšrocības ir tie, ka blakus manam veikalam atradas partikas veikals, aptieka, autoserviss, bibliotēka. Tas ir ļoti izdevīgi.

Veikala raksturojums

Veikala strada 14 cilvēki:

īpašnieks–direktors – 300.-Ls

gramatvedis – 150.-Ls

vadības un reklamas menedžeris – 170.-Ls

vadītajs – 150.-Ls

pardevējs (4) – 100.-Ls

stradnieks – 80.-Ls

šoferis – 100.-Ls

kurinatajs (3) – 80.-Ls

apkopēja – 80.-Ls

Veikala realizacijas preču grupas (mainīgas izmaksas):

virtuves piederumi – 2000.-Ls/mēn

vannas piederumi – 2400.-Ls/mēn

mazgašanas līdzekli – 2000.-Ls/mēn

būvmateriali – 7000.-Ls/mēn

santehnika – 6000.-Ls/mēn

saimniecības preces – 1600.-Ls/mēn

Mainīgas izmaksas:

darba alga – 2072.303 Ls/mēn

kancelejas preces – 60.- Ls/mēn

elektrība – 40.- Ls/mēn

ūdens – 15.- Ls/mēn

apkure – 23.34 Ls/mēn

paklaju noma – 7.56 Ls/mēn

bankas pakalpojumi – 20.- Ls/mēn

transports – 60.-Ls/mēn

telefons – 50.-Ls/mēn

signalizacija – 30.-Ls/mēn

reklama – 5000.-Ls/g

Preces analīze

Firma „Zvaigznīte” piedava liela asortimenta saimniecības preces, ar kuru var apmierinat iedzīvotaju vajadzības un vēlmes. Mūsu produkcija no konkurentu praktiski neatšķiras, jo ir vieni un tie paši piegadataji. Tikai mums ir daudz plašak asortiments un ar to mēs esam konkurētspējīgi.

Patērētaju analīze

Lai veikals stradatu veiksmīgi ir ļoti svarīgi janoskaidro, kura tirgus segmenta mēs darbosimies. Tapēc ka ne viens uzņēmums nevar apmierinat visus iedzīvotajus vienlaicīgi.

Mēs nevaram pardot produktus vai sniegt pakalpojumus iedzīvotajiem no paša bērnība līdz paša vecumam. Tapēc ir svarīgi noteikt un sadalīt patērētaju grupas atbilstoši ģeografiskam, demografiskam, psihografiskam un uzvedības pazīmēm.

Ģeografiskais princips: veikals „Zvaigznīte” atradas Latvija, Preiļu rajona, pilsēta Līvanos ar iedzīvotaju skaitu – 12000 ts.

Psihografiskais princips: veikala nedrīkst būt parak augstas cenas uz preci, jo iedzīvotaju socialais līmenis ir vidējais. Dzīves veids ir dažads, ir skolotaji, stradnieki ar dažadiem profesijam un citi.

Uzvedības princips: Līvani ir neliela pilsēta, kur viens otru pazīst un, ja ir kaut kadi jaunumi, tad visi uzzina divu – trīs diena laika. Tapēc bija ļoti viegli paziņot par veikalu atvēršanu. Un tagad ir ļoti viegli paziņot par jaunu preču pievedumu.

Demografiskais princips: šaja veikala preces pērk iedzīvotaji no 16 gadu vecumam līdz neierobežotajam vecumam. Šaja veikala preces pērk ne tikai iedzīvotaji no Līvaniem, bet arī no laukiem, pagastiem un arī no tuvakajam pilsētam.

Konkurētspēja

Konkurence šodien nozīmē ne tikai saražoto uzņēmumus, bet arī to, ka produkcija papildinata: iesaiņojums, pakalpojumi, reklama, klientu konsultacija, klientu kreditēšana, piegades specifika un citas pircējiem būtiskas lietas. Uzņēmumam nepartraukti jameklē efektīvi veidi, ka savu preci papildinat.

Noteiktas pircēju grupas vairakumu var apmierinat ar ierobežotu piedavajumu, kamēr tas atbilst šīs pircēju grupas vidusmēra gaumei. Attiecība uz šo pamatpiedavajumu, tad arī nosakams uzņēmuma cenu pamatlīmenis. Lai noteiktu, pie kadam cenam var sasniegt maksimalo apgrozījumu, javeic rūpīga konkurenta analīze.

Konkurentus var apskatīt no dažadiem viedokļiem (pusēm). Nemazsvarīgi ir ņemt vēra arī konkurentu cenas uz atsevišķiem produkcijas sortimenta grupam.

Konkurentu vērtējumam un viņu rīcības prognozei var izmantot šadu salīdzinajumu (sk. 2.1. tab.).

Patērētaju pieprasījums SIA ”Zvaigznīte” e SIA ”Grīva” a_i

Kvalitate 8 10 (10-parak augsti, 0-parak zemi) 8 20

Zemas cenas 2 5 (5-parak augsti, 0-parak zemi) 3 10

Izturīgums, 4 5 4 5

kalpošanas ilgums 

Sortiments 8 10 6 8

Apkalpošanas 4 5 3 5

kultūra

Kompetence 4 5 3 3

Uzziņu iespējas, 2 3 (3-parak augsti, 0-parak zemi) 1 4

patērētaju informētība

Atrašanas vieta  5 5 2.5 10

(tuvums, piekļaušanas

ērtums)

Apmaksas iespēju

daudzveidība (skaidra 4 5 4 3

nauda, ar parskaitījumu,

ar kredītkartēm u. tml.)

Konsultacijas 7 10 5 8

Piegades iespējas   4 5 3 9

(transporta pakalpojumi)

Citi papildu pakalpojumi 1.5 3 5

Garantijas 4 5 4 10

P_{”Zaigznīte”}=8/10*0.2+2/5*0.1+4/5*0.05+8/10*0.08+4/5*0.08+4/5*0.03+ +2/5*0.04+5/5*0.01+4/5*0.03+7/10*0.08+4/5*0.09+1.5/3*0.05+4/5*0.1=0.675

P_”Grīva”=8/10*0.2+3/5*0.1+4/10*0.05+6/10*0.08+3/5*0.05+3/5*0.03+ +1/3*0.04+2.5/5*0.1+4/5*0.03+5/10*0.08+3/5*0.09+1.5/3*0.05+4/5*0.1=0.614

Redzam, ka uzņēmumam „Zvaigznīte” ir vairak konkurētspēja, neka uzņēmumam „Grīva” un eksistē šads konkurētspējas radītajs:

K= P_{”Zaigznīte”}/ P_”Grīva” = 0.675/0.614 = 1.099

2.2. tabula

Klientu novērtēšana

Radītaji _{0 1 2 3 4 5} SUM(100)

Kvalitate  30

Cena  2.5 15

Konsultacijas  3 15

Piegade 4 20

Sortiments  5 20

30*4+15*2.5+15*3+20*4+20*5=348.75 – Atzīme

348.75/5=69.75% - šis veikals ir diezgan konkurētspējīgs. Šī novērtēšana ir no patērētaju viedokļa.

Konkurence Latvijas tirgū ir ļoti sīva un tapēc ir jaņem vēra visas konkurenta stipras puses un izmantot ta vajas puses sava laba.

Lai rīkoties pareiza virziena ir nepieciešams izstradat planu, ka firma rīkosies sīvas konkurences apstakļos.

Riska aprēķinašana

Lai aprēķinatu risku jaievēro vissvarīgakos uzņēmuma faktorus, ar kuru palīdzību mēs varam noteikt risku savam uzņēmumam.

m = 5; f = 90/40 = 9/4

W₅ = 2/5*(9/4+1) = 8/65

W₁ = 8/65* ((5-1)*9/4 +(1-1))/(5-1) = 18/65

W₂ = 31/130

W₃ = 13/65

W₄ = 21/130

^{2.3. tabula}

Riska noteikšana

Riska faktori Prioritate Varbūtība Faktoru grupas W_j W_ij RR_ij

Nelaimes gadījumi 50 10 1. likumdošana 90 18/65 18/65 81/325

Konkurenti  80 70 2. konkurenti 80 31/135 31/130 217/1300

Pieprasījums  60 30 3. pieprasījums, 60 13/65 13/130 39/1300

Likumdošana 90 90 pardoš. apj. sam. 39/1300

Soc. līmenis 40 30 4. cena, nelaimes 21/130 21/260 21/650

Cenas  50 40 gadījumi 50 21/2600

Pardošanas apjoma 60 30 5. soc. līmenis, 8/65 8/130 24/1300

samazinajums  citi 40

Citi   40 20 4/325

R₁₁ = 18/65*0.9 = 81/325 ; R₁₃ = 39/1300 ; R₁₄ = 21/650 ; R₁₅ = 24/1300 ;

R₁₂ = 217/1300 ; R₂₃ = 39/1300 ; R₂₄ = 21/2600 ; R₂₅ = 4/325 .

RR = 81/325+217/1300+39/1300+39/1300+21/650+21/2600+24/1300+4/325 = 1423/2600 = 0.547 = 54.7%

Secinajumi

Aprakstot pētījumu daļu var secinat, ka šim veikalam ir ļoti lielas perspektīvas, jo agrak Līvanos bija tikai viens veikals ar saimniecības preces ,,Gnva'. Un tagad, kad es uzzinaju visu informaciju par savu tagadējo konkurentu, es atveru daudz lielaku veikalu ar plašaku sortimentu. Pētījuma daļa eaTapreķinaju

konkurētspēju un pieradīju, ka ms veikals ,,Zvaigzmte' ir konkurētspējīgs par veikalu ,,Grīva' ar koeficientu 1,099. Un pētījot klienta novērtēšanu konkurētspēja sastada 69,75% . Nostradajot gandrīz veselu gadu veikalam ,,Zvaigznīte' tīra peļņa parsniedz 20000 Ls.

Pateicoties marketingam, kurš mums dod iespēju veidot patērētaju vajadzības, labak izmantot ekonomikas resursus makroekonomikas mēroga, palielinat apgrozības atrumu un samazinat preču krajumu, iegūstot informaciju par resursu izvietojumu, mēs varam labak veikt savu uzņēmējdarbību.

Sa?4i darba sasniedzu visus mērķus, kas bija paredzēti apskatīt kursa darba.

Bibliografiskais saraksts

J.Beļčikovs, V.Praude Marketings. – Rīga: Zvaigzne, 1992. – 281 lpp.

Konspekts

Marketinga pamati / Beļčikovs J., Praude V. u. c. – Rīga: Jumava, 2002. – 352 lpp.

Uzņēmēja rokasgramata. – Jumava: Biroja sērija, 2003 – 170lpp.