Biïete

Gramatvedîbas pamatprincipi un pamata pieòçmumi L2

Gramatvedîbas pamatprincipi

Gramatvedîbas pamata pieòçmumi

2.1. Uzòçmuma nepartrauktas darbîbas princips

2.2. Piesardzîbas (konservatîvisma) princips

2.3. Atklatîbas princips

2.4. Pastavîguma princips

2.5. Divkarša ieraksta princips

2.6. Uzskaites perioda atbilstîbas princips

2.7. Relatîva svarîguma princips

2.8. Uzòçmuma aktîvu un pasîvu atsevišías novçrtçšanas princips

2.9. Ienakumu un izdevumu atzîšanas princips

3. Jautajumi

4. Literatûra

1. Gramatvedîbas pamatprincipi

Likumi nosaka kartîgas gramatvedîbas pamatprincipus. Gramatvedîbas sniegtajai informacijai jabût:

patiesai - nav pieïaujami fiktîvi un nepareizi ieraksti;

salîdzinamai - uzòçmuma ir nepieciešama uzskaites sistçma, kura ir pastavîga un netiek mainîta;

Finanšu parskata uzrada iepriekšçjo periodu salîdzinamo informaciju. Salîdzinamo informaciju iekïauj izklasta un aprakstošaja daïa, ja tas palîdz saprast kartçja perioda finanšu parskatu.

Atsevišíos gadîjumos informacija, kas uzradîta finanšu parskata par iepriekšçjo periodu (periodiem), ir nozîmîga un to uzrada arî kartçja perioda, piemçram, iepriekšçja parskata perioda neatrisinata juridiska strîda detaïas.

Ja posteòu uzradîšana vai informacijas klasifikacija finanšu parskata tiek mainîta, salîdzinamas summas arî parklasificç. Pielikuma uzrada parklasificçšanas bûtîbu, summu un iemeslu. Ja salîdzinamas summas praktiski nav iespçjams parklasificçt, uzrada iemeslu un to izmaiòu bûtîbu, kuras tiktu veiktas, ja summas parklasificçtu.

Posteòu parklasificçšana nedrîkst ietekmçt parskata perioda neto peïòu vai zaudçjumus un pašu kapitala posteòus.

Atsevišíos gadîjumos salîdzinamo informaciju praktiski nav iespçjams parklasificçt, piemçram, ja par iepriekšçjiem periodiem nav atbilstošo datu un šadu datu apkopošana prasîtu nesamçrîgas izmaksas. Šados gadîjumos pielikuma apraksta korekcijas, kuras bûtu veicamas.

savlaicîgai - ierakstiem gramatvedîbas reìistros jabût izdarîtiem lîdz na­-
koša mçneša piecpadsmitajam datumam;

nozîmîgai -jaatspoguïo visi svarîgakie notikumi uzòçmuma, kadi noti­-
kuši parskata perioda;

saprotamai - lai kvalificçta treša persona varçtu gût skaidru priekšstatu
par uzòçmuma finansialo stavokli un ta saimnieciskajiem darîjumiem no­
teikta laika posma, ka ari lai varçtu konstatçt katra saimnieciska darîjuma
sakumu un izsekot ta norisei;

pilnîgai - gramatvedîbas reìistros jabût iereìistrçtiem visiem saimniecis-­
kiem darîjumiem, kas apliecinati ar dokumentiem.

2. Gramatvedîbas pamatpieòçmumi

2.1. Uzòçmuma nepartrauktas darbîbas princips

Sastadot finansu parskatus parasti tiek pieòemts, ka uzòçmums ir darboties spçjîgs un tuvakaja nakotnç ta darbîba turpinasies. Tadçjadi tiek pieòemts, ka uzòçmumam nav ne nodoma, ne nepieciešamîbas likvidçt savu darbîbu vai bûtiski samazinat savu operaciju apjomu. Ja ir šads nodoms vai nepieciešamîba, tad ir iespçjams, ka finansu parskati jagatavo saskaòa ar citu pieòçmumu (piemçram likvidacijas), un šada gadîjuma šis lietotais pieòçmums ir jaskaidro.

Sagatavojot finanšu parskatu, vadîba izvçrtç uzòçmuma spçju turpinat darbîbu. Finanšu parskatu sagatavo, pieòemot, ka uzòçmums turpinas savu darbîbu, ja vien vadîbai nav nolûka to likvidçt vai pastav citi apstakïi, kas nosaka nepieciešamîbu likvidçt uzòçmumu. Ja vadîba ir informçta par bûtisku nenoteiktîbu, kas ir saistîta ar notikumiem vai apstakïiem, kuri rada nopietnas šaubas par uzòçmuma spçju turpinat darbîbu, šo faktu uzrada pielikuma, noradot finanšu parskata sagatavošanas principus un iemeslu, kapçc darbîbas turpinašanas pieòçmums ir pamatots. Ja finanšu parskata sagatavošanas pamata nav darbîbas turpinašanas pieòçmums, šo faktu uzrada pielikuma, noradot finanšu parskata sagatavošanas principus un iemeslu, kapçc darbîbas turpinašanas pieòçmums nav pamatots.

Izvçrtçjot, vai darbîbas turpinašanas pieòçmums ir pamatots, uzòçmuma vadîba novçrtç visu tas rîcîba esošo informaciju par uzòçmuma planiem un izredzçm paredzamajai nakotnei jeb periodam, kas nav îsaks par 12 mçnešiem pçc bilances sagatavošanas datuma. Ja uzòçmuma lîdzšinçja darbîba ir bijusi rentabla un tam ir pieejami finanšu resursi, darbîbas turpinašanas principa lietošana ir pamatojama bez dziïas analîzes. Pretçja gadîjuma uzòçmuma vadîba analizç faktorus, kas skar esošo un paredzamo rentabilitati, paradu atmaksašanas grafikus un iespçjamos finansçjuma aizvietošanas avotus.

2.2. Piesardzîbas (konservatîvisma) princips

Ja ir iespçjama izvçle starp diviem vai vairakiem saimnieciskas darbîbas novçrtçjumiem, tad ir japieturas pie ta, kas nodrošinas viszemako peïòu un / vai vismazako tîro vçrtîbu. Konservatîvisms, bûtîba nozîmç to, ka gramatvežiem ir jaatspoguïo viszemako no iespçjamam aktîvu un ieòçmumu vçrtîbam, un visaugstako no iespçjamam pasîvu un izdevumu vçrtîbam. Tada veida, piesardzîba nosaka sekojošo:

aktîviem, kas parstavçti dota perioda bilancç, ir jaiegûst minimalo no visiem reali iespçjamiem novçrtçjumiem;

izdevumi, kas tika potenciali izveidoti dotaja parskata perioda, netiek attiecinati uz nakotnes parskatu periodiem, bet tiek atspoguïoti dotaja parskata perioda;

saistîbam, kas paradîti dota parskata perioda bilancç, ir jaiegûst maksimalo no visiem reali iespçjamiem novçrtçjumiem;

ieòçmumus, kas tika potenciali izveidoti dotaja parskata perioda, ir jaatspoguïo taja parskates perioda, kura tie tiks realizçti.

2.3. Atklatîbas princips

Gramatvedîbas regulçjošie likumi noteic, ka katra gada beigas uzòçmumam ir jasastada parskats, kuru veido gramatvedîbas bilance un peïòas zaudçjumu aprçíins un pielikumi. Uzòçmuma gada parskats ir pieejams visiem interesentiem, un tieši šis apstaklis nosaka atklatîbas principa praktisko pielietojumu. Visi finanšu gramatvedîbas dati nav konfidenciali un ir pieejami informacijas izmantotajiem arî arpus uzòçmuma.

2.4. Pastavîguma princips

Parejot no viena parskata perioda pie cita, organizacijai ir gramatvedîbas uzskaites metodoloìijai, ko ta izvçlçjas agrak, kas nodrošinas atskaišu datu salîdzinamîbu laika.

25. pants likuma „ Par uzòçmumu gada parskatiem”: “… 2) ir nepieciešams saglabat tas novçrtçšanas metodes, kas tika izmantoti iepriekšçja parskata gada.”

2.5. Divkarša ieraksta princips

Finanšu gramatvedîba izmanto divkarša ieraksta principu (skaidrojums tiek dots 5. nodarbîba)

2.6. Uzskaites perioda atbilstîbas princips (Uzkrašanas un saskaòošanas pieòçmums).

Ieòçmumi un izdevumi tiek òemti vçra to rašanas brîdî (nevis tad, kad ir saòemta vai samaksata nauda vai tas ekvivalenti).

Ieòçmumi tiek saskaòoti ar attiecîgajiem izdevumiem un atbilstoši laika periodam uz kuru tie attiecas.

Saskaòa ar uzkrašanas principu darîjumus un notikumus atzîst perioda, kad tie notiek, neatkarîgi no ta, kad tiek veikti norçíini. Izdevumus atzîst peïòas vai zaudçjumu aprçíina, pamatojoties uz tiešu saistîbu starp izmaksu rašanos un konkrçta ienakumu posteòa nopelnîšanu (saskaòošanas princips).

2.7. Relatîva svarîguma princips (Bûtiskums un posteòu apvienošana)

Informacija ir uzskatama par bûtisku, ja tas neatklašana varçtu ietekmçt finanšu parskata lietotaju pieòemtos lçmumus. Bûtiskums ir atkarîgs no attiecîga posteòa lieluma un rakstura. Nosakot posteòa bûtiskumu, posteòa raksturu un lielumu novçrtç vienlaikus. Atkarîba no apstakïiem noteicošais faktors ir vai nu posteòa raksturs, vai lielums. Atsevišíus aktîvus ar lîdzîgu raksturu un funkcijam apvieno arî tad, ja to summas ir lielas, bet naudas izteiksmç nelielus posteòus, kas atšíiras pçc rakstura vai funkcijas, uzrada atsevišíi.

Katru nozîmîgu posteni finanšu parskata uzrada atsevišíi. Nenozîmîgus posteòus apvieno ar lîdzîga veida vai funkciju posteòiem.

Sagatavojot finanšu parskatu, liels skaits darîjumu tiek sistematizçts, tos apvienojot grupas atbilstoši bûtîbai vai funkcijam. Apvienotie un klasificçtie dati tiek uzradîti finanšu parskata posteòos vai pielikumos. Ja postenis nav pietiekami nozîmîgs, lai to atsevišíi uzradîtu bilancç vai peïòas vai zaudçjumu aprçíina, to iekïauj pçc satura lîdzîga postenî un uzrada pielikuma.

2.8. Uzòçmuma aktîvu un pasîvu atsevišías novçrtçšanas princips

Aktîvus un saistîbas nedrîkst savstarpçji ieskaitît, izòemot gadîjumus, kad savstarpçju ieskaitîšanu pieprasa vai atïauj kads cits Latvijas gramatvedîbas standarts.

Ienakumu un izdevumu posteòus savstarpçji ieskaita tikai tad, ja:

to pieprasa vai atïauj likums 'Par uzòçmumu gada parskatiem' un/vai likums 'Par konsolidçtajiem gada parskatiem', un/vai Latvijas gramatvedîbas standarts;

ieguvumi, zaudçjumi un saistîtie izdevumi, kas rodas no vienadiem vai lîdzîgiem darîjumiem un notikumiem, nav bûtiski. Šadas summas apvieno saskaòa ar šî standarta 25.punktu.

Nozîmîgi aktîvi un saistîbas, ienakumi un izdevumi tiek uzradîti atsevišíi. Savstarpçja finanšu parskata posteòu ieskaitîšana, izòemot gadîjumus, kad ta uzrada darîjuma vai notikuma bûtîbu, samazina finanšu parskata lietotaju spçju saprast veiktos darîjumus un izvçrtçt uzòçmuma naudas plûsmu nakotnç. Par savstarpçju ieskaitîšanu nav uzskatama aktîvu uzradîšana, atskaitot novçrtçšanas uzkrajumu, piemçram, uzkrajumu novecojušiem krajumiem un uzkrajumu šaubîgiem debitoru paradiem.

Ja uzòçmums parastas darbîbas ietvaros veic darîjumus, kuru mçríis nav ieòçmumu radîšana, šo darîjumu rezultatus uzrada neto summa, no visiem ienakumiem atòemot atbilstošos izdevumus, piemçram:

ieguvumus un zaudçjumus, atsavinot ilgtermiòa ieguldîjumus, taja skaita finanšu ieguldîjumus un pamatdarbîba lietotos ilgtermiòa aktîvus, uzrada, no iegûtajiem lîdzekïiem atskaitot aktîvu bilances vçrtîbu un pardošanas izdevumus;

izmaksas saskaòa ar lîgumsaistîbam ar trešo personu (piemçram, apakšîres lîguma gadîjuma) tiek atskaitîtas no atbilstošajam ieòçmumu summam;

arkartas posteòus var uzradît, atskaitot attiecîgos nodokïus un mazakuma lîdzdalîbu, bruto summas uzradot pielikuma.

Ieguvumus un zaudçjumus, kas rodas no lîdzîgiem darîjumiem, piemçram, ieguvumus un zaudçjumus no valûtas kursa svarstîbam un finanšu instrumentiem, kas paredzçti pardošanai, uzrada neto vçrtîba, izòemot gadîjumus, kad cita Latvijas gramatvedîbas standarta ir noteikts citadi.

Ienakumu un izdevumu atzîšanas princips

Ir spçka sekojošais noteikums:

Ja veiktie izdevumi noved pie nakotnes labumiem, tos atspoguïo ka aktîvus;

Ja tie noved pie tekošiem labumiem – ka izdevumus;

Ja tie nenoved pie kadiem labumiem vispar – ka zaudçjumus

Izdevums tiek atzîts peïòas un zaudçjumu aprçíina pçc ienakuma, kas tika iegûts izdevumu rezultata atzîšanas. Piemçram, pardotas produkcijas pašizmaksa tiek atzîta par izdevumu peïòas un zaudçjumu aprçíina tikai pçc ienakuma no produkcijas realizacijas atzîšanas.

Ja izdevumi nosaka ienakumu iegûšanu vairaku atskaišu periodu laika, un sakarîba starp izdevumiem un ieòçmumiem nevar bût noteikta precîzi, vai arî var bût noteikta netieši, izdevumi tiek atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíina tos pamatoti sadalot starp periodiem.

Postenis tiek atzîts par parskata perioda izdevumu, ja atbilstošais postenis nenesîs uzòçmumam nakotnes ekonomiskos labumus vai arî, ja nakotnes ekonomiskie labumi neatbilst kritçrijiem, kas nepieciešami aktîva atspoguïošanai bilancç.

Ienakuma atzîšana. Darîjums ir noticis, ienakums un lîdz ar to peïòa ir iegûta:

• Preèu pardošanas gadîjuma darîjums ir noticis, kad prece pariet pircçja valdîjuma;
• Pakalpojumu gadîjuma tas ir tad, kad šis pakalpojums ir veikts;
• Nomas vai augïu procenta gadîjumos noteicošais ir laika periods.

Visos šajos gadîjumos ienakums ir kopçja naudas summa, kura pienakas no pircçja, balstoties uz preèu vai pakalpojumu saòemšanas dokumentiem.

Jautajumi

Kadai ir jabût gramatvedîbas sniegtajai informacijai?

Kadi ir gramatvedîbas pamatprincipi?

Kas ir uzskaites perioda atbilstîbas princips?

Ko nosaka piesardzîbas ( konservatîvisma ) princips?

Ja piesardzîbas principa pastav izvçle starp vairakiem novçrtçjumiem, tad kuram ir japievçrš uzmanîba?

Kur interesentiem ir iespçja aplûkot vai uzzinat kada uzòçmuma parskata datus?

Kas ir uzòçmuma aktîvu un pasîvu atsevišías novçrtçšanas princips?

Kada veida izvçrtç uzòçmuma darbîbas turpinašanas pamatu?

No ka ir atkarîgs posteòa bûtiskums?

Nosauciet ienakumu un izdevumu atzîšanas principa noteikumus.

Kadi varçtu bût iemesli informacijas parklasificçšanai finanšu parskata?

Raksturojiet divkarša ieraksta principu.

Vai ir alternatîva divkarša ieraksta principam?

Ka notiek aktîvu un pasîvu savstarpçja ieskaitîšana?

Raksturojiet relatîva svarîguma principu.

Nosauciet uzòçmuma bilances sastavdaïas.

Kadas ir galvenas PZ aprçíina pozîcijas?

Vai ir iespçjams palielinat uzòçmuma aktîvus, samazinot pasîvus?

Pastavîguma principa tiek teikts, kad nevar mainîties gramatvedîbas uzskaites metodoloìija, bet, ja uzòçmums vçlas kaut ko mainît, kas tam ir jadara?

Kas ir un ka tiek nodrošinats atklatîbas princips?

Kas izskata informacijas klasifikaciju finanšu parskata un cik bieži to var mainît?

Ja sastadot finanšu parskatu uzòçmuma vadîba nolemj uzòçmumu likvidçt, bet gada laika savu lçmumu maina, ka tas ietekmç finanšu parskata sastadîšanu?

Vai gramatvedîbas reìistros iereìistrçtajiem visiem saimnieciskajiem darîjumiem jabût dokumentali pamatotiem?

Vai ir nepieciešams saglabat tas pašas novçrtçšanas metodes, kuras tika izmantotas iepriekšçja parskata gada?

Pçc kadiem faktoriem finanšu parskata nosaka posteòu nozîmîgumu vai nenozîmîgumu?

Ka posteòu parkvalificçšana ietekmç parskata perioda neto peïòu vai zaudçjumu un pašu kapitala posteòus?

Ieòçmumi rodas brîdî, kad prece tiek nosûtîta pircçjam vai par preci tiek saòemta nauda?

2. Biïete

Bilance, tas raksturojums

Šî parskata forma atspoguïo uzòçmuma finansialo stavokli parskata gada beigas (uz datumu).

Bilances pamata ir formula:

Lîdzekïi = Kapitals + Saistîbas

Bilances sastavs

Bilances galveno posteòu saturs

(sk. bilances veidlapu)

Aktîvs – rada uzòçmumam piederošos lîdzekïus.

Aktîvu sadalîšanai posteòos par pamatu tiek òemta spçja lîdzekïus parvçrst naudas lîdzekïos (lîdzekïu likviditates pakape).

Ilgtermiòa ieguldîjumi – uzòçmuma ieguldîjumi lîdzekïos, kas tiek iegadati uz termiòu, kas ir ilgaks par 1gadu:

nematerialie ieguldîjumi – par naudu pirktas vçrtîbas, kuram nav materialas formas (patenti, licences, koncesijas, preèu zîmes u.c. vçrtîbas). Nematerialo ieguldîjumu vçrtîbu pakapeniski noraksta izdevumos.

pamatlîdzekïi – par naudu pirktie ražošanas lîdzekïi, kuriem ir materiala forma, ar kuru palîdzîbu uzòçmuma tiek veikta ražošana vai pakalpojumu sniegšana, kuri tiek iegadati uz ilgaku laika periodu un nolietojas pakapeniski (çkas, bûves, ilggadîgie stadîjumi, tehnoloìiskas iekartas un mašînas, zemes gabali u.c.);

Bilancç pamatlîdzekïus uzrada pçc atlikušas vçrtîbas (no sakotnçjas vçrtîbas tiek atòemta aprçíinata nolietojuma vçrtîba). Pamatlîdzekïus sadala piecas kategorijas un nosaka taksacijas perioda nolietojuma likmi procentos (sk. 1. tabulu).

Ilgtermiòa finanšu ieguldîjumi – uzòçmuma ieguldîjumi citos uzòçmumos uz laika periodu, kurš ir ilgaks par 1 gadu, vai uzòçmuma ilgtermiòa aizdevumi fiziskam vai juridiskam personam ar mçríi iegût stabilus ienakumus procentu veida no aizòçmumiem vai kredîtiem vai arî dividendes no investîcijam citu uzòçmumu akcijas.

1.tabula

Pamatlîdzekïu kategorijas un nolietojuma likmes:

Apgrozamie lîdzekïi – uzòçmuma ieguldîjumi lîdzekïos, kuri tiek izmantoti parskata perioda laika (aprites laiks - viens gads).

krajumi – uzòçmuma lîdzekïi, kas ir nepieciešami ražošanas procesa vai pakalpojumu sniegšanas procesa nodrošinašanai (izejvielas, materiali, nepabeigtie ražojumi vai pasûtîjumi, gatava produkcija);

debitori – uzòçmuma paradnieki neatkarîgi no ta, vai parada dzçšanas termiòš ir vai nav iestajies, vai arî ir nokavçts. Tie ir pircçji, kuri vçl nav samaksajuši par saòemto gatavo produkciju vai pakalpojumiem, ka arî citi debitoru paradi.

vçrtspapîri un lîdzdalîba kapitala – uzòçmuma ieguldîjumi citos uzòçmumos uz laika periodu, kurš ir îsaks par 1 gadu, vai uzòçmuma ieguldîjumi îstermiòa vçrtspapîros; Visbiežak šadi vçrtspapîri var bût valsts aizòçmuma obligacijas, kuras nepieciešamîbas gadîjuma var parvçrst skaidras naudas lîdzekïos.

naudas lîdzekïi – uzòçmuma naudas lîdzekïi uzòçmuma kasç vai bankas konta (skaidra un bezskaidra veida).

Biïete

Bilances pasîvs – rada uzòçmuma lîdzekïu avotus (saistîbas).

Pašu kapitals – îpašnieku veiktie ieguldîjumi, uzòçmumu dibinot, ka arî uzòçmçjdarbîbas finansialais rezultats – peïòa vai zaudçjumi un citi pašu lîdzekïi.

Pamatkapitals (statûtu kapitals) – veido uzòçmuma dibinataji, uzòçmumu dibinot.

Rezerves – pamata tiek veidotas ka atskaitîjumi no uzòçmuma tîras peïòas;

Nesadalîta peïòa – ta peïòas daïa, kura paliek pari uzòçmumam pçc visu atskaitîjumu veikšanas (pçc iepriekšçjo gadu nesegto zaudçjumu segšanas, rezerves kapitala veidošanas, pamatkapitala palielinašanas, sponsorçšanas, ka arî peïòas sadales uzòçmuma îpašniekiem dividendçs).

Uzkrajumi tiek veidoti, ja uzòçmumam ir paredzami maksajumi nakamaja gada, kuri parskata sagatavošanas datuma precîzi nav nosakami, vai arî nav precîzi nosakams to maksašanas datums.

Kreditori – fiziskas vai juridiskas personas, kuram uzòçmums ir parada. Kreditoru paradi saukti arî par saistîbam. Tas klasificç ka ilgtermiòa saistîbas (samaksas termiòš ir ilgaks par 1 gadu) un îstermiòa saistîbas (samaksas termiòš neparsniedz 1 gadu).

Parads piegadatajiem – visbiežak lietotais postenis gramatvedîba, kas rodas materialo vçrtîbu iegades momenta, kad to saòemšana (izejvielu, materialu iegade) nesaskan ar samaksas brîdi. Parads var rasties ne tikai materialo vçrtîbu, bet arî dažadu pakalpojumu saòemšanas rezultata;

Parads kredîtiestadçm – nozîmîgs un bieži lietots kreditoru paradu postenis, kurš var bût gan ilgtermiòa, gan arî îstermiòa, t.i., šis postenis uzòçmumu gada parskatos ir tad, ja uzòçmumam ir parads par bankas aizòçmumu.

Norçíini par nodokïiem – nodokïu maksajumi, kuri ir veicami saskaòa ar Latvijas Republikas likumdošanu jebkuram uzòçmumam neatkarîgi no îpašuma formas un juridiska statusa. Parads par nodokïiem rodas perioda no nodokïu aprçíinašanas brîža lîdz to samaksas brîdim (neatkarîgi no ta, vai nodokïu samaksas brîdis nav vai ir iestajies, vai arî tas ir nokavçts);

Norçíini par darba algu – parads par darba algam darbiniekiem no algu aprçíinašanas brîža lîdz samaksas brîdim.

Bilances parskats atbild uz jautajumiem:

Cik daudz kapitala (lîdzekïu) tiek izmantots uzòçmuma? (saistîts ar uzòçmuma vçrtîbu);

Cik likvîds ir uzòçmums? (uzòçmuma spçja segt îstermiòa saistîbas);

Cik maksatspçjîgs ir uzòçmums?

Ka uzòçmums tiek finansçts? ( uzòçmuma finanšu avoti un to raksturojums);

Tomçr, analizçjot bilanci ir jaòem vçra vairaki bilances ierobežojumi, kas var bûtiski ietekmçt konkrçta uzòçmuma finanšu radîtaju vçrtçjumu:

bilance neatspoguïo uzòçmuma tendences un dinamiku, ta ir fotografija viena diena;

analîzes brîdî bilances dati ir vairak vai mazak “novecojuši”;

bilancç netiek òemta vçra inflacijas ietekme;

pçc bilances grûti spriest par nakotnes iespçjam - uzòçmuma finansialo stavokli un ta parmaiòas nakotnç ietekmç ne tikai finansiala rakstura faktori, bet arî politiskas un ekonomiskas parmaiòas valstî, modes tendences un sezonala rakstura faktori.

Biïete

Amortizacijas atskaitîjumi

2. Nematerialo ieguldîjumu amortizacija

Amortizacijas rçíinašana nodrošina gan nematerialo aktîvu sakuma vçrtîbas parnešanu uz izmaksam, gan lîdzekïu uzkrašanu jaunu aktîvu iegadei. Licences veikt noteiktus uzòçmçjdarbîbas veidus amortizç pçc linearas metodes to lietošanas laika. Šis laiks ir noradîts iegades dokumenta, kurš apliecina tiesîbu iegûšanu. Datorprogrammas uz izmaksam arî tiek norakstîtas pçc linearas metodes saskaòa ar uzòçmuma apstiprinatajam amortizacijas normam. Aprçíinot UIN, atïaujas veikt noteiktus uzòçmçjdarbîbas veidus tiek amortizçtas pçc linearas metodes piecu gadu laika.

Uzòçmuma vismaz katra parskata gada beigas japarskata nematerialo aktîvu amortizacijas periods un amortizacijas metodes, lai novçrstu gadîjumus, kad bûtiski mainîjies ša aktîva lietderîgas lietošanas laiks un notikusi ta vçrtîbas samazinašanas, îpašu uzmanîbu japievçrš tadiem aktîviem, kuri vçl nav pieejami lietošanai.

Nematerialo aktîvu izslçdz no gramatvedîbas uzskaites gadîjumos, kad ta izmatošana talak vairs nav lietderîga vai no ta izmantošanas nakotnç vairs nav sagaidami nekadi ekonomiski labumi.

Finanšu parskata pielikuma par katru nematerialo aktîvu grupu jaatklaj papildu informacija, uzòçmuma radîtos nematerialos aktîvus nodalot no citiem nematerialajiem aktîviem:

To lietderîgas izmantošanas laiks vai nolietojuma normas;

Izmantotas amortizacijas metodes;

Sakotnçjas uzskaites vçrtîba un uzkrata nematerialo aktîvu vçrtîbas norakstîta daïa perioda sakuma un beigas;

Nematerialo ieguldîjumu kustîba parskata perioda;

Ja aktîvu lietderîgas izmantošanas periods ir ilgaks par 20 gadiem – iemesli šada lietderîgas izmantošanas laika noteikšanai;

Tadu nematerialo aktîvu, kuru îpašumtiesîbas ir ierobežotas, eksistence un uzskaites summa, un tadu nematerialo aktîvu, kuri ir ieíîlati ka saistîbu nodrošinajums, uzskaites summa;

Par izmaksam atzîtas pçtniecîbas darbu un attîstîbas pasakumu izdevumu kopsummas.

Biïete. Amortizacijas apreíinašanas metodes

Pamatlîdzekïu nolietojuma aprçíina metodes un uzskaite

Pamatlîdzekïos ieguldîta vçrtîba ir realas saimnieciskas darbîbas izmaksas, bet, ta ka šos objektus izmanto vairakus gadus, to vçrtîbu pa daïam ieskaita saimnieciskas darbîbas izdevumos, atbilstoši kalpošanas laikam. Šo norakstîšanu sauc par nolietojumu jeb amortizaciju.

Nolietojums ir pamatlîdzekïu pakapeniska novecošana, ka rezultata samazinas to sakotnçja vçrtîba. Izšíir divus nolietojuma veidus: fizisko un moralo. Fiziskais nolietojums saistîts ar pamatlîdzekïu nodilšanu to izmantošanas procesa, bet moralu nolietojumu raksturo tehniska novecošana.

Amortizacija nozîmç pamatlîdzekïu vçrtîbas pariešanu nolietošanas procesa uz izdevumiem veicot amortizacijas atskaitîjumus, tas ir, var teikt, ka amortizacija ir pamatlîdzekïu nolietojuma naudas izteiksme.

Tadçjadi tieši pamatlîdzekïu uzskatîtais vçrtîbas nolietojums atspoguïojas gramatvedîba atsevišía konta “Pamatlîdzekïu nolietojums”. Šada veida rodas jçdziens “uzkratais nolietojums”.

Nolietojums netiek aprçíinats un uzskaitîts tiem pamatlîdzekïu objektiem, kuru patçriòa îpašîbas laika gaita nemainas. Šadi objekti ir zeme, bibliotçku fondi, gleznas un citi antikvarie priekšmeti, dzîvnieki, kas uzskaitîti pamatlîdzekïu sastava (suòi, zirgi u.c.), un daudzgadîgie stadîjumi, kas nav sasnieguši ekspluatacijas vecumu (parasti 1 g.).

Katram uzòçmumam ir tiesîbas izstradat savu pamatlîdzekïu uzskaites kartîbu un noteikt nolietojuma aprçíinašanas politiku.

Pamatlîdzekïu nolietojums (amortizacija)

Pamatlîdzekïu objektu derîgas lietošanas laiku nosaka pats uzòçmuma vadîtajs jeb îpašnieks. Nosakot šo derîgas lietošanas laiku jeb, ka to parasti apzîmç gramatvedîba, nolietošanas (amortizacijas) periodu, katra ziòa jaòem vçra arî tadi apstakïi, kuru dçï derîgas izmantošanas laiks bûtu îsaks neka objekta fiziskas nolietošanas laiks. Nolietošanas perioda ilgumu ietekmç ne tikai fiziska nolietošanas, bet arî

Konstruktîva novecošanas un tehnoloìiskais progress

Izmaiòas tirgus pieprasîjuma pçc produkcijas, ko izgatavo ar šo pamatlîdzekli

Likumiski ierobežojumi (piemçram, attiecîga nomas termiòa izbeigšanas).

Galveno pamatlîdzekïu objektu vai to grupu derîgas izmantošanas laiks ir periodiski japarbauda un, ja paredzams, ka tas nozîmîgi atšíirsies no iepriekšçja novçrtçjuma, janoregulç amortizacijas normas ka attiecîgajam parskata periodam, ta nakamajiem periodiem. Šadu izmaiòu ietekme ir japamato attiecîga gada parskata pielikuma.

Pasaules praksç lieto vairakas pamatlîdzekïu nolietojuma aprçíinašanas metodes.

Lineara metode paredz, ka pamatlîdzekïu vçrtîba samazinasies vienmçrîgi. Pçc šîs metodes ik gadu norakstamo nolietojuma summu nosaka, izdalot objekta sakotnçjo vçrtîbu ar noteikto (normatîvo) ekspluatacijas gadu skaitu. Nolietojuma aprçíinašanai peïòas jeb ienakuma nodokïa aprçíinos pieïauta tikai linearas metodes lietošana.

Degresîvas metode òem vçra to, ka pirmajos ekspluatacijas gados remontizmaksas bûs mazakas, bet pçdçjos – lielakas; lielakas bûs arî citas ekspluatacijas izmaksas. Lai izlîdzinatu iekartas ekspluatacijas izmaksas visa lietošanas perioda, pirmajos gados aprçíina lielaku nolietojumu, bet pçdçjos – mazaku. Šada metode nodrošina pret zaudçjumiem arî pçkšòu tehnoloìijas izmaiòu gadîjumos, kad iekarta janoraksta pirms normatîva lietošanas laika beigam. Degresîvas metodes parasti lieto tikai tehnoloìiskas iekartas un mašînu nolietojumu aprçíinos.

Ìeometriski degresîva metode paredz, ka nolietojuma normu, izteiktu procentos, palielina divas reizes, bet nolietojuma summu rçíina no atlikuma vçrtîbas. Pçc šadas aprçíinašanas metodes atlikuma vçrtîba nekad nevar nonakt lîdz nullei, tapçc pçdçja normatîva ekspluatacijas gada noraksta visu palikušo atlikuma vçrtîbu. Ìeometriski degresîva metode ir visplašak lietota nolietojuma aprçíinašanas nelineara metode.

Aritmçtiski degresîva metode jeb gadu skaitïu metode lietojama citadi. Vispirms saskaita visus skaitïu rindas ciparus par visu normatîvo ekspluatacijas laiku. Ja pieòemam, ka ekspluatacijas laiks ir 6 gadi, tad saskaita: 1+2+3+4+5+6=21. Pirmaja ekspluatacijas gada noraksta 6/21 no objekta sakotnçjas vçrtîbas, otraja – 5/21, trešaja – 4/21 utt., un tad pçdçja gada noraksta 1/21 no sakotnçjas vçrtîbas.

Lielam pamatlîdzekïu skaitam šî metode tomçr ir grûti lietojama, jo nolietojuma summas ir jaaprçíina katram objektam atsevišíi, atšíirîba no ìeometriskas degresîvas metodes, kur nolietojumu var aprçíinat veselai objektu grupai ar vienadu nolietojuma normu.

Ir pazîstamas arî citas nelinearas nolietojuma aprçíinašanas metodes, bet tas tiek mazak lietotas.

Salîdzinajumam dots piemçrs, kur objektam ar Ls 1200,- sakotnçjo vçrtîbu un 6 gadu normatîvo lietošanas periodu aprçíinats nolietojums pçc visam trim metodçm.

Piemçrs

Pamatlîdzekïu objekta nolietojuma summu dažadiem objektiem var aprçíinat arî pçc izpildîta darba vai saražotas produkcijas apjoma. Piemçram, kravas automobiïiem – pçc nobraukto tonnkilometru skaitu, aprçíinot noteikto procentu no sakotnçjas vçrtîbas par katriem nobrauktiem 1000 tonnkilometriem. Tomçr jaatceras, ka ar šadu nolietojuma aprçíinašanas paòçmienu netiek òemt vçra objekta konstruktîva nolietošanas un citi faktori, kas saîsina lietošanas laiku.

Uzòçmuma vadîba ir tiesîga izvçlçties nolietojuma aprçíinašanas metodi, bet, reiz izvçlçta, ta jalieto pastavîgi, ja vien bûtiska apstakïu maiòa neattaisno metodes maiòu. Par nolietojuma aprçíinašanas metodes maiòu attiecîga gada parskata pielikuma ar attiecîgu aprçíinu ir japarada metodes maiòas sekas un janorada metodes maiòas cçlonis.

Visu amortizçjamo summu nosaka, atskaitot no sakotnçjas vçrtîbas objekta likvidacijas vçrtîbu – to ieòçmumu summu, ko varçtu iegût, likvidçjot galîgi nolietotu objektu (veco materialu pardošanas vçrtîba, atskaitot demontažas vai nojaukšanas izmaksas). Ja šada likvidacijas vçrtîba ir nenozîmîga, to var neòemt vçra.

Ceturksnî nolietojums jaaprçíina ¼ no gada amortizacijas summas, mçnesî – 1/12.

Pamatlîdzekïiem, kuri atrodas ekspluatacija, amortizacija tiek aprçíinata gan finanšu uzskaites, gan arî nodokïu aplikšanas vajadzîbam, atbilstoši likuma “Par uzòçmuma ienakuma nodokli” 13.panta prasîbam.

Likums Par uzòçmumu ienakuma nodokli paredz, ka visu pamatlîdzekïu nolietojums ir jaaprçíina pçc ìeometriski degresîvas metodes; sîkaki noradîjumi šî nolietojuma aprçíinašanai doti Valsts ieòçmumu dienesta instruktîvajos paskaidrojumos.

Tadçjadi uzòçmumam pamatlîdzekïu nolietojums ir jarçíina divçjadi – atsevišíi pašu uzòçmuma saimnieciskas darbîbas rezultatu noteikšanai sava peïòas un zaudçjumu parskata un atsevišíi uzòçmuma iemakumu nodokïa aprçíina. Šie aprçíini parasti nesakrît. Ja pçc uzòçmuma noteiktas kartîbas pamatlîdzekïu nolietojums bûs mazaks neka pçc uzòçmuma ienakumu nodokïa noteikumiem aprçíinatais, tad starpîba jaatòem no apliekama ienakuma summas, bet pretçja gadîjuma šo starpîbu japieskaita pie apliekamo ienakumu summas.

Jaatceras, ka pamatlîdzekïu nolietojuma aprçíinašana pçc uzòçmuma noteiktas kartîbas un nolietojuma aprçíins ar nodokli apliekamas summas noteikšanai ir divi atšíirîgi aprçíini.

Nolietojuma normas un aprçíina metodes finanšu uzskaites vajadzîbam nosaka uzòçmuma uzskaites metodika, nolietojuma normas nodokïu aplikšanas vajadzîbam noteiktas minçtaja 13.panta.

Nodokïu uzskaites vajadzîbam p/l tiek iedalîti 5 kategorijas:

Nodokïu aplikšanas vajadzîbam katrai kategorijai var tikt piemçrota dubultlikme nolietojuma aprçíinašanai.

Nolietojumu sak aprçíinat ar nakama mçneša 1.datumu pçc nodošanas ekspluatacija un beidz aprçíinat ar 1.datumu nakamaja mçnesî pçc objekta izslçgšanas no pamatlîdzekïiem.

Pamatlîdzekïiem, kuri atrodas veidošanas stadija (konts 1240), nolietojums netiek aprçíinats.

Pamatlîdzekïiem, kuri atrodas noliktava, vai uz laiku ir izslçgti no ekspluatacijas finanšu uzskaites vajadzîbam nolietojums tiek aprçíinats pçc linearas metodes, bet nodokïu aplikšanas vajadzîbam- pçc samazinoša atlikuma metodes, nedrîkst pielietot nolietojuma dubultlikmi.

Ja pamatlîdzekïa sakotnçja vçrtîba ir pilnîgi norakstîta nolietojuma veida, bet objektu turpina ekspluatçt, tad nolietojuma aprçíinašanu partrauc.

Biïete. PZA

Peïòas vai zaudçjumu aprçíins, ta raksturojums. P/Z aprçíina formas

Uzòçmums var izvçlçties vienu no likuma “Par uzòçmumu gada parskatiem” noteiktajam peïòas vai zaudçjumu aprçíina shçmam.

Izmaksu klasifikacija pçc to funkcijam un rakstura

Izmaksu iedalîjums pçc to funkcijam un rakstura atbilstoši Latvijas Republikas likumam „Par gada parskatiem” dots 3. tabula

3. tabula

Uzòçmçjdarbîbas izmaksu sastavs pçc to funkcijam un rakstura

Uzòçmuma peïòas vai zaudçjumu aprçíins ir visu uzòçmuma ieòçmumu un izdevumu (izmaksu) atspoguïojums par parskata periodu.

Parskata pamata ir formula:

Peïòa = ieòçmumi – izdevumi

Peïòas vai zaudçjumu aprçíina ir jaiekïauj visi ieòçmumi un izdevumi neatkarîgi no maksajuma datuma, ja tie saistîti ar parskata gadu neatkarîgi no ta, vai parskata gads tiek noslçgts ar peïòu vai zaudçjumiem.

Peïòas un zaudçjumu aprçíina shçma (klasificçta pçc apgrozîjuma izmaksu metodes), kas ir noradîta likuma “Par Uzòçmumu gada parskatiem” ir šada:

Neto apgrozîjums.

Pardotas produkcijas ražošanas izmaksas.

Bruto peïòa vai zaudçjumi.

Pardošanas izmaksas.

Administracijas izmaksas.

Parçjie uzòçmuma saimnieciskas darbîbas ieòçmumi.

Parçjas uzòçmuma saimnieciskas darbîbas izmaksas

Ieòçmumi no lîdzdalîbas meitas un asociçto uzòçmumu kapitalos.

Ieòçmumi no vçrtspapîriem un aizdevumiem, kas veidojoši ilgtermiòa ieguldîjumus.

Parçjie procentu ieòçmumi un tamlîdzîgi ieòçmumi.

Ilgtermiòa finanšu ieguldîjumu un îstermiòa vçrtspapîru vçrtîbas norakstîšana.

Procentu maksajumi un tamlîdzîgas izmaksas.

Peïòa vai zaudçjumi pirms arkartas posteòiem un nodokïiem.

Arkartas ieòçmumi.

Arkartas izmaksas.

Arkartas peïòa vai zaudçjumi pirms nodokïiem.

Uzòçmuma ienakuma nodoklis par parskata gadu.

Parçjie nodokïi.

Parskata gada peïòa vai zaudçjumi.

Galvenas P/Z aprçíina pozîcijas

(sk. P/Z veidlapu)

Neto apgrozîjums ir ieòçmumi no uzòçmuma pamatdarbîbas, produkcijas pardošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitîta tirdzniecîbas atlaide un citas piešíirtas atlaides, ka arî pievienotas vçrtîbas nodoklis, akcîzes nodoklis un citi nodokïi, kas tieši saistîti ar pardošanu.

Pardotas produkcijas ražošanas izmaksas parada neto apgrozîjuma gûšanai izlietotas produkcijas, preèu vai pakalpojumu izmaksas pçc ražošanas vai iegades pašizmaksas.

Pardošanas izmaksas un Administracijas izmaksas iekïauj ar tam saistîtas personala izmaksas, materialu izmaksas, pamatlîdzekïu nolietojuma un nematerialo ieguldîjumu vçrtîbas norakstîjumu summas un citas ar tam saistîtas izmaksas.

Posteòos Parçjie saimnieciskas darbîbas ieòçmumi un Parçjas saimnieciskas darbîbas izmaksas iekïauj attiecîgi uzòçmuma saimnieciskas darbîbas ieòçmumus vai izmaksas, kas nav paradîtas citos peïòas vai zaudçjumu aprçíina posteòos un kas ir radušas saimnieciskas darbîbas rezultata vai ar to saistîtas, vai izriet tieši no tas.

Ieòçmumi un izdevumi, kas rodas tadu notikumu vai darîjumu rezultata, kuri neparprotami atšíiras no uzòçmumam parastajam darbîbam un kuru bieža vai periodiska atkartošana nav gaidama, ir japarada posteòos Arkartas ieòçmumu un Arkartas izmaksas.

7. Biïete. Naudas plûsmas parskats.

Naudas plûsmas parskats, ta raksturojums

Naudas plûsmas parskats atspoguïo naudas plûsmu parskata perioda, klasificçjot to ka naudas plûsmu no pamatdarbîbas, ieguldîjumu darbîbas un finanšu darbîbas.

Naudas plûsmas parskats informç finanšu parskatu lietotajus arî par to, kada apjoma un kadu faktoru rezultata ir izveidojusies starpîba starp parskata gada peïòu un naudas ekvivalentu atlikumu.

Naudas plûsmas parskata sagatavošanas procesa ir janosaka:

saimnieciskas darbîbas naudas plûsma;

investîciju darbîbas naudas plûsma;

finanšu darbîbas naudas plûsma.

Saimnieciskas darbîbas naudas plûsma rodas galvenokart no uzòçmuma pamatdarbîbas.

Šo naudas plûsmu veido:

nauda, kas saòemta par pardotajam precçm un sniegtajiem pakalpojumiem;

nauda, kas saòemta autoratlîdzîbas, dažadu iemaksu, komisijas un citu ieòçmumu veida;

preèu un pakalpojumu piegadatajiem izmaksata nauda;

darbiniekiem un darbinieku uzdevuma izmaksata nauda;

apdrošinašanas sabiedrîbai izmaksata nauda prçmijam un no tas saòemta nauda atlîdzîbam u.c. polisçs paredzçtajiem labumiem;

samaksatie nodokïi un nodokïu atmaksa, ja to nav iespçjams îpaši attiecinat uz finansçšanu vai investîcijam.

Naudas parvietošana no bankas konta uz kasi un otradi neveido naudas plûsmu!

Investîciju darbîba ir uzòçmuma darbîbas virziens, kas saistîts ar ilgtermiòa ieguldîjumu un vçrtspapîru iegadi un pardošanu. Šo naudas plûsmu veido:

nauda, kas samaksata par îpašuma, çku, bûvju un iekartu, nematerialo ieguldîjumu un citu ilgtermiòa lîdzekïu iegadi, ka arî maksajumi, kas attiecas uz kapitalizçtam uzòçmuma attîstîbas izmaksam un pašu bûvçtam çkam, bûvçm un iekartam;

nauda, kas saòemta par îpašuma, çku, bûvju un iekartu, nematerialo ieguldîjumu un citu ilgtermiòa ieguldîjumu pardošanu;

nauda, kas samaksata, lai iegadatos lîdzdalîbas daïu citu uzòçmumu pašu kapitala vai daïas kopuzòçmuma;

nauda, kas saòemta, pardodot lîdzdalîbas daïu citu uzòçmumu pašu kapitala vai daïas kopuzòçmuma;

naudas avansi un aizdevumi citam pusçm;

nauda, kas saòemta no atmaksatiem avansiem un aizdevumiem;

nauda, kas samaksata par nakotnes darîjumu lîgumiem un maiòas darîjumu lîgumiem.

Finansiala darbîba ir uzòçmuma darbîbas virziens, kura rezultata mainas pašu kapitala un saistîbu apjoms un sastavs. Šo naudas plûsmu veido:

naudas ieòçmumi no pašu akciju emisijas vai kapitala lîdzdalîbas daïu papildu ieguldîjumiem;

naudas maksajumi par pašu akcijam vai daïam;

naudas aizòçmumi pret obligacijam vai citiem parada dokumentiem (ieskaitot aizòçmumus no bankam);

naudas izdevumi aizòçmuma atmaksai (ieskaitot aizòçmuma atmaksu bankam);

naudas maksajumi iznomatajam nomnieka kreditoru parada dzçšanai.

Lai noteiktu parskata gada saimnieciskas darbîbas naudas plûsmu, gramatvedîba izmanto tiešo vai netiešo metodi. Ar abam metodçm iegûst vienus un tos pašus rezultatus, tomçr ieteicams lietot tiešo metodi, jo informaciju, ko iegûst datu uzkrašanas un sagatavošanas procesa, uzòçmuma vadîba var izmantot arî kontrolei un planošanai.

Lietojot tiešo metodi, janosaka katras trîs minçtas naudas plûsmas ieòçmumus un izdevumus, vai koriìçjot P/Z aprçíina posteòus ar to ieòçmumu un izdevumu summam, kuras faktiski nebija veiktas.

Investîciju un finanšu darbîbas naudas plûsmu nosaka tikai ar tiešo metodi. Ja saimnieciskas darbîbas naudas plûsmas noteikšanai izmanto tiešo metodi, naudas ieòçmumu un izdevumu svarîgakos posteòus nosaka:

pamatojoties uz gramatvedîbas reìistru un naudas lîdzekïu uzskaites kontu apgrozîjuma analîzes datiem

pamatojoties uz peïòas vai zaudçjumu aprçíinu un veicot attiecîgas ša parskata posteòos ietverto summu korekcijas. Uzòçmumiem ar sarežìîtu naudas ieòçmumu un izdevumu struktûru ieteicams iekartot darba tabulas nepieciešamo datu uzkrašanai un analîzei.

Naudas plûsmas parskata rezultats ir pozitîva vai negatîva starpîba starp naudas lîdzekïu atlikumu gada sakuma un gada beigas.

Parskata pamata ir formula:

Naudas lîdzekïi gada sakuma

naudas ieòçmumi

naudas izdevumi

Naudas lîdzekïi gada beigas

Uzòçmuma naudas plûsmas parskata piemçrs

1. Piemçra radîtaji ietverti tikai naudas plûsmas sagatavošanas nolûkiem un to mçríis nav uzradît peïòas vai zaudçjumu aprçíinu un bilanci ta, ka to prasîtu citi Latvijas gramatvedîbas standarti vai likums “Par uzòçmumu gada parskatiem”.

Lai sagatavotu naudas plûsmas parskatu, izmantojama šada informacija:

2.1. parskata perioda uzòçmums par Ls 590 iegadajies meitas uzòçmumu, nopçrkot visus 100 % akciju un pievienoja šo meitas uzòçmumu sev. Iegadata meitas uzòçmuma aktîvu un saistîbu patiesa vçrtîba iegades brîdî bija šada:

2.2. jaunu akciju emisijas rezultata uzòçmums piesaistîjis Ls 250. Parskata perioda uzòçmums saòçmis arî ilgtermiòa aizdevumu Ls 230 apmçra;

2.3. parskata perioda peïòas vai zaudçjumu aprçíina uzòçmums atzinis Ls 400 lielas procentu izmaksas. No šîs summas uzòçmums parskata perioda samaksajis Ls 170. Parskata perioda uzòçmums samaksajis arî iepriekšçja perioda beigas uzkratos procentus Ls 100 apmçra;

2.4. parskata perioda uzòçmums izmaksajis dividendes Ls 1200 apmçra;

2.5. uzòçmuma nodokïu saistîbas parskata perioda sakuma bija Ls 1000, bet perioda beigas – Ls 400. Parskata perioda uzòçmumam radušas uzòçmumu ienakuma nodokïu izmaksas Ls 300 apmçra;

2.6. parskata perioda uzòçmums iegadajies pamatlîdzekïus Ls 1250 vçrtîba. Uzòçmums par pamatlîdzekïu iegadi samaksaja Ls 350. Pamatlîdzekïus Ls 900 vçrtîba uzòçmums iegadajies atbilstoši finanšu lîzinga lîgumam no kredîtiestades. Parskata gada atmaksati Ls 90 no pamatsummas;

2.7. parskata perioda uzòçmums par Ls 20 pardeva iekartu, kuras iegades vçrtîba bija Ls 80, bet uzkratais nolietojums pardošanas brîdî – Ls 60;

2.8. debitoru parada atlikums parskata perioda un iepriekšçja perioda beigas:

(latos)

Parskata Iepriekšçja perioda perioda

beigas beigas

Pircçju paradi 1800 1200

Procentu paradi 100 –

Parads par subsîdiju – 350;

2.9. peïòas vai zaudçjumu aprçíina atzîtie procentu ienakumi bija Ls 500, no kuriem Ls 100 perioda beigas vçl nebija saòemti;

2.10. pardotas produkcijas ražošanas izmaksas ietver pamatlîdzekïu nolietojumu Ls 450 apmçra;

2.11. peïòas vai zaudçjumu aprçíina postenî “Arkartas ienakumi” iekïauta saòemta apdrošinašanas atlîdzîba par plûdu nodarîtajiem postîjumiem;

2.12. zaudçjumi arvalstu valûtas kursa svarstîbu rezultata sastav no Ls 10, kas attiecas uz naudas lîdzekïu arvalstu valûtas parvçrtçšanu, un Ls 30, kas saistîti ar ilgtermiòa aizòçmumu no kredîtiestadçm parvçrtçšanu;

2.13. parskata gada uzòçmums saòçma subsîdijas Ls 400 apmçra, no kuram Ls 350 bija finanšu palîdzîba par iepriekšçja perioda uzstadîto gaisa piesaròojuma kontroles iekartu, bet Ls 50 attiecas uz parskata gada sniegtajiem pakalpojumiem par pazeminatu samaksu rajona izglîtîbas iestadçm. Šie Ls 50 iekïauti parskata gada neto apgrozîjuma. Debitoru parads par saòemamo subsîdiju Ls 350 apmçra bija atzîts jau iepriekšçja parskata perioda bilancç.

Informacija par uzòçmuma parskata perioda

pelòas vai zaudçjumu aprçíinu

Informacija par uzòçmuma bilanci

Pasîvs

Uzòçmuma naudas plûsmas parskats,

kas sagatavots, izmantojot tiešo metodi

* – naudas plûsmas parskata uzrada arî iepriekšçja parskata perioda datus.

Uzòçmuma naudas plûsmas parskats,

kas sagatavots, izmantojot netiešo metodi

* – naudas plûsmas parskata uzrada arî iepriekšçja parskata perioda datus.

Uzòçmuma finanšu parskata pielikums

Naudas plûsmas parskata, kas sagatavots,

izmantojot tiešo vai netiešo metodi, skaidrojumi

A pielikums. Meitas uzòçmuma iegade

Parskata perioda uzòçmums iegadajas meitas uzòçmumu “A”, kurš iegades brîdî tika pievienots mates uzòçmumam. Šîs iegades rezultata iegûto

aktîvu un saistîbu patiesa vçrtîba iegades brîdî bija šada:

B pielikums. Pamatlîdzekïi

Parskata perioda uzòçmums iegadajas pamatlîdzekïus, kuru kopçja vçrtîba bija Ls 1250. Uzòçmums par pamatlîdzekïiem samaksaja Ls 350. Parçjos pamatlîdzekïus Ls 900 vçrtîba uzòçmums iegadajas atbilstoši finanšu lîzinga lîgumam. Parskata gada uzòçmums saòçma subsîdiju Ls 350 apmçra saistîba ar iepriekšçja gada uzstadîtajiem pamatlîdzekïiem.

C pielikums. Nauda un tas ekvivalenti

Nauda un tas ekvivalenti ietver naudu kasç, noguldîjumus kredîtiestadçs un îstermiòa ieguldîjumus likvîdos parada vçrtspapîros. Naudas plûsmas parskata uzradîta nauda un tas ekvivalenti ietver šadus posteòus:

Aprçíini naudas plûsmas parskatu sagatavošanai

8. Biïete. Ieòemumi gramatvedîbas izpratne un to atšíirîba no no naudas ieòçmumiem.

Uzòçmuma ieòçmumi gramatvedîbas izpratnç, jeb ieòçmumi ir par parskata periodu saòemamas summas par preèu pardošanu, pakalpojumu sniegšanu, aktîvu pardošanu. Tie var bût:

Preèu (pakalpojumu, darbu ) pardošanas ieòçmumi;

Ieòçmumi no lîdzdalîbas citas uzòçmçjsabiedrîbas (ieòçmumi no akcijam, pajam utt.)

Ieòçmumi no uzòçmuma îpašuma iznomašanas;

Ieòçmumi no aktîvu pardošanas;

Procentu ieòçmumi no izsniegtiem kredîtiem;

Ieòçmumi, kas saòemtas ka ekonomiskas sankcijas no paradniekiem (soda nauda, lîgumsods);

Ieòçmumi no vçrtspapîru emisijas;

Ieòçmumi no lata kursa izmaiòam salîdzinajuma ar brîvi konvertçjamam valûtam;

Citi.

Ne vienmçr naudas saòemšana ir ieòçmumi gramatvedîbas izpratnç, piemçram, debitoru paradu atdošana, kredîta saòemšana.

Naudas ieòçmumi tiek atzîti pçc naudas iekasçšanas principa. Jebkura naudas summa, kura ir saòemta kasç vai bankas konta ir naudas ieòçmumi. Skaidrs, ka ne visi naudas ieòçmumi ir ieòçmumi gramatvedîbas izpratnç, ka arî uzòçmumam var bût ieòçmumi gramatvedîbas izpratnç, kuri vçl nav saòemti nauda.

9. Biïete. Izdevumi gramatvedîbas izpratne un to atšíirîba no no naudas izdevumiem.

Uzòçmuma izdevumi gramatvedîbas izpratnç, jeb izdevumi ir par parskata periodu maksajamas summas par izmantotiem pakalpojumiem un atri nolietojamam materialu vçrtîbam.

Tie var bût:

Izejvielu, materialu izmaksas;

Amortizacijas (nolietojuma) atskaitîjumi;

Darba algas un prçmijas (personala izmaksas);

Sociala nodokïa obligatas iemaksas;

Nomas maksa par zemi, par pamatfondiem;

Maksa par dabas resursu izmantošanu un vides piesaròošanu;

Procenti par saòemto kredîtu;

Apdrošinašanas maksajumi;

Izmaksas par citu uzòçmumu veiktiem ražošanas rakstura darbiem;

Nodokïu un nodevu maksajumi (izòemot ienakuma nodokli, PVN un dažus citus nodokïus);

Reklamas izdevumi;

Zaudçjumi no lata kursa izmaiòam;

Citi.

Ne vienmçr naudas izmaksas ir izdevumi gramatvedîbas izpratnç, piemçram.:

pamatlîdzekïu iegade;

kredîta atdošana;

apmaksatie pakalpojumi par nakamo periodu

Piemçri, kuri ilustrç atšíirîbas starp peïòas vai zaudçjumu aprçíinu (P/Z) un naudas plûsmas parskatu:

• naudas plûsmas parskata uzòçmums rada reali notçrçto naudu, tai skaita investîcijam (pamatlîdzekïu iegade un citas), tas summas netiks iekïautas P/Z aprçíina ka izdevumi, jo tas ir ilgtermiòa ieguldîjumi;
• P/Z aprçíina ir paradîti ieòçmumi, pat, ja uzòçmumam ir debitori, kuri vçl nav samaksajuši par precçm vai pakalpojumiem, tatad, naudas plûsmas parskata ienakošas naudas plûsmas nav;
• P/Z aprçíina amortizacijas (nolietojuma) izdevumi ir paradîti, bet naudas plûsmas parskata amortizacijas izdevumi netiek paradîti, jo amortizacijas atskaitîjumi neizraisa izejošo naudas plûsmu;
• P/Z aprçíina ir materialu iegades izdevumi, bet tie var bût ir paòemti uz kredîta, lîdz ar to naudas plûsmas parskata tas summas netiks atspoguïotas;
• tatad P/Z aprçíina peïòa tiek aprçíinata ka starpîba starp ieòçmumiem un izdevumiem, kuri var bût reali vçl nesaòemti vai nesamaksati nauda.

10. Biïete. PVN

1. Norçíini par pievienotas vçrtîbas nodokli (PVN)

Ar PVN apliekama persona ir fiziska vai juridiska persona, kas veic ar PVN apliekamus darîjumus, t.i., preèu piegadi, pakalpojumu sniegšanu, preèu importu, pašpateriòu, un ir likuma “par pievienotas vçrtîbas nodokli” noteiktaja kartîba reìistrçjusies VID ar PVN apliekamo personu reìistra.

Priekšnodoklis – PVN summa, kas noradîta ar PVN apliekamai personai izrakstîtaja PVN rçíina par iegadatajam precçm vai saòemtajiem pakalpojumiem tas saimnieciskas darbîbas nodrošinašanai.

prece - jebkura lieta (îpašums), kuru îpašnieks maina pret atlîdzîbu, ja šaja likuma nav noteikts citadi.

preèu piegade — darîjums, kas izpaužas ka îpašuma tiesîbu uz lietu nodošana citai personai, lai ta varçtu rîkoties ar lietu (îpašumu). Par preèu piegadi tiek uzskatîta arî nekustama îpašuma vai ta daïas pardošana, ka arî darîjumi, kas veikti saskaòa ar noslçgtajiem nomas pirkuma (lîzinga) lîgumiem.

pakalpojumu sniegšana — darîjums, kas nav preèu piegade ša panta 2.punkta izpratnç, bet ir:

a) darbîba, ko persona veic savas saimnieciskas darbîbas ietvaros, arî pašnodarbinato personu darbîba,

b) nemateriala îpašuma (nematerialo vçrtîbu un tiesîbu) pardošana (nodošana),

c) saistîbas atturçties no kadas darbîbas vai rîcîbas vai pieïaut kadu darbîbu vai rîcîbu,

d) lietu noma,

e) nekustama îpašuma nodošana îpašniekam pçc bûvdarbu veikšanas.

pašpatçriòš — preèu piegade vai pakalpojumu sniegšana uzòçmçjam, viòa ìimenes locekïiem, darbiniekiem un citam personam bez atlîdzîbas, ja ta nav ar pievienotas vçrtîbas nodokli apliekamas personas saimnieciska darbîba.

Preèu piegades un pakalpojumu sniegšanas vieta tiek noteikta saskaòa ar likuma 4. panta nosacîjumiem. Šî vieta ir kritçrijs, pçc kura nosaka, vai preèu piegade un pakalpojumu sniegšana ir notikusi iekšzemç vai nç, ka arî piemçrojamo PVN likmi.

Transporta pakalpojumu sniegšanas vieta ir ta vieta, kur notiek preèu vai pasažieru parvadašana. Ja transporta pakalpojums tiek sniegts gan iekšzemç, gan arvalstîs, PVN likme tiek piemçrota MK noteiktaja kartîba proporcionali iekšzemç un arvalstîs sniegta transporta pakalpojuma apjomam.

iekšzeme — Latvijas Republikas muitas teritorija

starptautiskais transports

a) lidmašînas, kas kursç starptautiskaja satiksmç,

b) kuìi, kas kursç starptautiskaja satiksmç, izòemot Latvijas Republikas ostas reìistrçtos zvejas kuìus,

c) kuìi, kas veic glabšanas vai palîdzîbas darbus jûra;

Nodokïa likmes

Pievienotas vçrtîbas nodoklim saskaòa ar LR Likumu “Par PVN” ir proporcionala nodokïu likme, tadçjadi mçs izsakam maksajamo nodokli f(x) ar linearo vienadojumu,

f(x) = a*x

kur x - ir apliekamo darîjumu kopsumma

a - ir nodokïa likme simtdaïas (0,18; 0,05 vai 0,00)

Nodokïa likme tiek noteikta 18% apmçra no preèu (arî importçto preèu) piegades, pakalpojumu un pašpatçriòa vçrtîbas, kas apliekama ar nodokli.

Nodokïa 0% likme tiek piemçrota preèu piegadçm un pakalpojumiem saskaòa ar likuma “Par pievienotas vçrtîbas nodokli” 7. pantu.

Piemçram: nodokïa 0% likme tiek piemçrota

preèu eksportam un to preèu piegadçm, kas ievestas Eiropas Savienîbas teritorija no trešajam valstîm vai trešajam teritorijam un nav izlaistas brîvam apgrozîjumam, ja piegades veiktas muitas noliktavas un brîvajas zonas

pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaòa ar likumu nav iekšzeme

ar tûrismu (ceïojumiem) saistîtiem pakalpojumiem saskaòa ar likuma 13. pantu

preèu piegadçm un pakalpojumiem, kas tiek sniegti ievçrojot paritates principu

un citiem

Nodokïa 5% likme tiek piemçrota preèu piegadçm un pakalpojumiem saskaòa ar likuma “Par pievienotas vçrtîbas nodokli” 6.² pantu.

Piemçram: nodokïa 5% likme tiek piemçrota

medikamentu piegadçm saskaòa ar Ministru kabineta apstiprinato sarakstu

medicînisko ierîèu un medicînas preèu piegadçm, kas paredzçtas invalîdu un slimnieku personîgajai lietošanai, saskaòa ar Ministru kabineta apstiprinato sarakstu

veterinaro medikamentu piegadçm saskaòa ar Ministru kabineta apstiprinato sarakstu

zîdaiòiem paredzçto specializçto produktu piegadçm saskaòa ar Ministru kabineta apstiprinato sarakstu

gramatu piegadçm

un citiem

1. piemçrs

Uzòçmums “Gramatnîca X” tirgo ar gramatam, kancelejas precçm, un citu produkciju. Par vienu taksacijas periodu tika novçrtçti ar pievienotas vçrtîbas nodokli (likme - 18 %) apliekamie darîjumi – 10 000 LVL; ar pievienotas vçrtîbas nodokli (likme - 5 %) apliekamas gramatu piegades – 5 000 LVL.

Cik liels ir maksajamais PVN?

APRÇÍINI:

f1 (x) = 0,18 * 10 000 LVL = 1800 LVL

f2 (x) = 0,05 * 5 000 LVL = 250 LVL

Maksajamais PVN = 1800 + 250 = 2050 LVL

Maksajamais PVN tiek gramatots:

Debets 572x “Norçíini par PVN” = LVL 2050,00

Kredîts 26xx “Naudas lîdzekïi” = LVL 2050,00

Nodokïa taksacijas periods ir viens kalendarais mçnesis

Par nodokïa rçíinu izmantojami dokumenti, kuri noformçti MK noteiktaja kartîba un kuros ietvçrta likuma 8. panta 6. daïa noteikta informacija:

preèu nosûtîtaja vai pakalpojumu sniedzçja nosaukums (fiziskajai personai - vards, uzvards), juridiska adrese (fiziskajai personai - deklarçta dzîvesvieta), ka arî Valsts ieòçmumu dienesta piešíirtais ar pievienotas vçrtîbas nodokli apliekamas personas reìistracijas numurs;

preèu vai pakalpojumu saòçmçja nosaukums (fiziskajai personai - vards, uzvards), juridiska adrese (fiziskajai personai - deklarçta dzîvesvieta), ka arî Valsts ieòçmumu dienesta piešíirtais ar pievienotas vçrtîbas nodokli apliekamas personas reìistracijas numurs;

preèu nosaukums un daudzums vai pakalpojumu veids un apjoms;

preèu cena un vçrtîba vai atlîdzîba par sniegtajiem pakalpojumiem;

nodokïa likme un aprçíinatais nodoklis;

preèu piegades vai pakalpojuma sniegšanas datums.

Par nodokïu rçíinu var izmantot arî tirdzniecîbas uzòçmuma saòemto pirkuma èeku, ja taja sniegta iepriekš minçta informacija. Ja šî informacija nav pilnîga, èekam japievieno kvîts, kura sniegta trûkstoša informacija.

2. Priekšnodokïa atskaitîšana un budžeta maksajama nodokïa aprçíinašana

Tikai Valsts ieòçmumu dienesta reìistrçtai apliekamai personai ir tiesîbas nodokïa deklaracija ka priekšnodokli no budžeta maksajamas nodokïa summas atskaitît:

no citam apliekamajam personam saòemtajos nodokïa rçíinos noradîtas nodokïa summas par precçm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darîjumu nodrošinašanai, ka arî tadu arvalstîs veiktu darîjumu nodrošinašanai, kuri bûtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemç. Minçtos atskaitîjumus drîkst veikt pçc nodokïa rçíina vai preèu vai pakalpojumu saòemšanas vai pçc nodokïa summas samaksas avansa;

samaksato nodokïa summu par iekšzemç ievestajam precçm savu ar nodokli apliekamo darîjumu nodrošinašanai atbilstoši nodokïa samaksu apliecinošiem dokumentiem par preèu importu, kuros ka pasûtîtajs vai importçtajs ir noradîta apliekama persona;

aprçíinato nodokïa summu, kas apliekamajai personai taksacijas perioda jamaksa ka pakalpojuma saòçmçjai savu ar nodokli apliekamo darîjumu nodrošinašanai, ka arî tadu arvalstîs veiktu darîjumu nodrošinašanai, kuri bûtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemç;

muitas deklaracija noradîto, bet nesamaksato nodokli par ievestajiem pamatlîdzekïiem, kurus paredzçts pilnîba vai daïçji izmantot apliekamu darîjumu nodrošinašanai;

Par dokumentiem, kas apliecina nodokïa samaksu par preèu importu, izmantojami:

1) muitas deklaracija vai normatîvajos aktos noteikts cits preèu pavaddokuments ar muitas iestades atzîmi, ka pievienotas vçrtîbas nodoklis ir samaksats;

2) muitas maksajumu kvîts, bankas vai citas iestades (pasta, telegrafa) maksajuma dokuments, kas apliecina, ka nodoklis ir samaksats.

Ja apliekama persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darijumus un ja ir nodrošinata atsevišía to preèu un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti tikai apliekamo darîjumu veikšanai, par šîm saòemtajam precçm un pakalpojumiem samaksatais priekšnodoklis atskaitams no budžeta maksajamas nodokïa summas, nepiemçrojot 10. panta 10. daïas proporciju:

Ja iegadatas preces un saòemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamu, gan neapliekamu darîjumu veikšanai un ja nav nodrošinata to atsevišía uzskaite, atskaitama priekšnodokïa daïu taksacijas perioda aprçíina, izmantojot šadu proporciju:

skaitîtaja - veikto apliekamo darîjumu vçrtîba bez nodokïa (ieskaitot to darîjumu vçrtîbu, kas apliekama ar nodokïa 0 procentu likmi);

saucçja - kopçja veikto darîjumu vçrtîba bez nodokïa (skaitîtaja ietverto darîjumu un saskaòa ar ša likuma 6.panta pirmo daïu neapliekamo darîjumu vçrtîbu summa).

2. piemçrs

Uzòçmums “Veselîbas centrs X” sniedz dažadus medicînas pakalpojumus tai skaita zobarstniecîbas pakalpojumus. Šaja uzòçmuma nav nodrošinata apliekamo un neapliekamo darîjumu atsevišía uzskaite.

Ta ka zobarstniecîbas pakalpojumi saskaòa ar likuma “Par pievienotas vçrtîbas nodokli” 6. pantu netiek aplikti ar nodokli, varam pielietot formulu nodokïa atskaitîšanai.

Par vienu taksacijas periodu tika novçrtçti ar pievienotas vçrtîbas nodokli (likme - 18 %) apliekami darîjumi – 7000 LVL un neapliekamie darîjumi 2850 LVL.

Cik liels ir neatskaitamais priekšnodoklis?

	Ar nodokli apliekamo darîjumu îpatsvars

= 71,07 %

Kopçjais samaksatais priekšnodoklis = 9850 LVL x 18% = 1773 LVL

Atskaitamais priekšnodoklis (LVL)

= 71,07 % x 1773 LVL

Atskaitamais priekšnodoklis (LVL)

= 1260,07 LVL

	Neatskaitamais priekšnodoklis (LVL)

= 1773 LVL – 1260,07 LVL = 512,93 LVL

Neatskaitamais priekšnodoklis tiek gramatots:

Debets 7xxx “Neatskaitamais priekšnodoklis” = LVL 512,93

Kredîts 572x “Norçíini par PVN” = LVL 512,93

VID nodokïa parmaksu (starpîbu starp maksajamo nodokli un samaksato priekšnodokli) pçc pamatota pieprasîjuma reìistrçtajai personai atmaksa 30 dienu laika pçc pieprasîjuma iesniegšanas. Nodokïa deklaracija iesniedzama Valsts ieòçmumu dienestam arî taja gadîjuma, ja apliekama persona taksacijas perioda nav veikusi apliekamus darîjumus.

Ja PVN deklaracija nav iesniegta laika vai vispar nav iesniegta, apliekama persona netiek atbrîvota no nodokïa maksašanas budžeta, bet saskaòa ar likuma 10. pantu zaudç tiesîbas uz priekšnodokïa atskaitîjumiem attiecîgaja parskata perioda, bet ta drîkst aprçíinato priekšnodokli atskaitît pçctaksacijas perioda saskaòa ar VID iesniegto nodokïa deklaraciju, samaksajot kavçjuma naudu.

3. Uzdevumi

1. uzdevums

Parskata perioda saimnieciskas operacijas:

Samaksats par printeri- 240,- + PVN

Preèu realizacija, pircçjs nav samaksajis 1650,- +PVN

Iegadatas preces realizacijai, piegadatajam nav samaksats- 270,-+PVN

( iegramatot pçc periodiskas inventarizacijas metodes)

Apmaksati sakaru izdevumi- 50,- +PVN

Dators iegadats uz kredîta- 450,- + PVN

Preèu realizacija, nauda ieskaitîta norçíinu konta - 2300,- +PVN

Nopirktas preces realizacijai- 2200,- + PVN

( iegramatot pçc periodiskas inventarizacijas metodes)

Iegramatot operacijas un aprçíinat konta 5721 saldo.

2. uzdevums

Pçc parskata perioda sakuma bilances atvçrt kontus, iegramatot parskata perioda saimnieciskas operacijas, noslçgt operaciju kontus, aprçíinat parskata perioda finansu rezultatu ( peïòu/zaudçjumus), aprçíinat bilances kontu perioda beigu saldo, sastadît bilanci, raksturot konta 5721 saldo.

Parskata perioda saimnieciskas operacijas:

Dators iegadats uz kredîta- 420,- + PVN

Preèu realizacija, pircçjs nav samaksajis 2400,- +PVN

Nopirkti materiali 2300,- + PVN

( iegramatot pçc periodiskas inventarizacijas metodes)

No norçíinu konta samaksats parads piegadatajam 300,-

Apmaksati kancelejas izdevumi- 90,- +PVN

Apmaksata uzòçmuma licence- 600+PVN

4. Jautajumi

Kadi pakalpojumi ir apliekami ar PVN?

Vai ar nodokli neapliekamie darîjumi ir tas pats, kas PVN 0%?

Kadam precçm/pakalpojumiem tiek piemçrota 0% PVN likme?

Kas ir priekšnodoklis? Kura brîdî tiek atskaitîts priekšnodoklis, kada ir to nozîme?

Kada informacija ir iekïauta nodokïa rçíina dokumentos?

Vai par PVN nodokli jaizraksta atsevišís rçíins?

.Ka jarîkojas uzòçmumam, kurš no VID vçlas saòemt parmaksato priekšnodokli?

Vai uzòçmumam javeic atsevišía uzskaite ar PVN apliekamajiem un neapliekamajiem darîjumiem, kapçc?

Kadi dokumenti kalpo par apliecinajumu nodokïu samaksai par preèu importu?

Nosaukt vismaz divus piemçrus pie katras pozîcijas, kad PVN likme ir 18%, 9%; 0%.

Vai autotransports, kas kursç arpus iekšzemes arî uzskatams par starptautisko transportu?

Ka aprçíina ar nodokli apliekamo darîjumu îpatsvaru, kadiem mçríiem to dara?

Kadas sankcijas tiek piemçrotas PVN maksatajiem, ja Valsts ieòçmumu dienestam noteikta laika nav iesniegta PVN deklaracija?

Vai PVN tiek iekasçts arî no soda naudam?

Kads normatîvais dokuments nosaka personas, kas ir apliekamas ar PVN un kas ir šîs personas?

Kados gadîjumos tiek pielietota PVN lineara aprçíina metode?

Kadas prasîbas paredz MK noteikumi nodokïa aprçíina dokumentu noformçšanai?

Par kadam precçm ir noteikta PNV likme 5% apmçra?

Lîdz kuram datumam ir janodod PVN deklaraciju?

Miniet piemçrus pašpatçriòam.

Ka var apliecinat nodokïu samaksu par preèu importu?

Kada ir PVN nodokïa likme gramatu piegadçm?

Ko nozîmç jçdziens pçctaksacijas periods?

Vai uzòçmuma gadu slçdzot konta 5721 var bût atlikuma saldo D pusç?

Vai par saòemtu avansu ir jamaksa Valsts kasei PVN?

Vai pardodot pamatlîdzekli ir jamaksa Valsts kasei PVN?

Gada parskats.

Gada parskata nozîme un sastavs, sastadîšanas kartîba, termiòi

1.1. Gada parskata nozîme

Uzòçmuma gada parskats ir galvenais un obligatais parskats jebkura uzòçmuma, uzòçmçjsabiedrîbas, organizacijas, iestades vai arvalsts parstavniecîbas, kura strada Latvijas Republikas teritorija, visas parskatu sistçmas sastava.

Uzòçmuma gada parskats Latvija ir ta finanšu parskata pamatforma, kas sastadama tapçc, lai jebkura ieinteresçta persona varçtu iegût pilnîgu un neapšaubamu informaciju par uzòçmuma darbu. Gada parskatam ir jasniedz patiesa informacija par uzòçmuma finansialo stavokli bilances datuma, saimnieciskas darbîbas rezultatiem un naudas plûsmu parskata perioda, jo tas ir vissvarîgakais uzòçmuma finanšu dokuments, ko izskata investori, finanšu analîtiíi un konsultanti, pçtot kompanijas, ka arî citi informacijas lietotaji: valsts institûcijas, kreditori, klienti, sabiedrîba un citi.

Lieluzòçmumu, komercbanku, citu kredîtiestažu, apdrošinašanas kompaniju, privato pensiju fondu, sabiedrisko organizaciju, partiju, sabiedrisko fondu un citu uzòçmumu gada parskati obligati publicçjami Latvijas Republikas oficialaja avîzç ”Latvijas Vçstnesis” un citos masu informacijas lîdzekïos. Uzòçmumu, uzòçmçjsabiedrîbu un organizaciju parskati, kuri nav obligati japublicç, tapat ir pieejami LR Uzòçmumu reìistra katram interesentam (LURSOFT datu bazç), kurš ir samaksajis atbilstîgo nodevu.

Uzòçmuma gada parskata forma, apjomi un ta nodošanas termiòi ir atkarîgi no uzòçmçjdarbîbas veida un tas juridiskas formas.

Par pamatu jebkura uzòçmuma gada parskata sastadîšanai kalpo ta gramatvedîbas dati. Tiem uzòçmumiem, kuriem, atbilstîgi LR likumam “Par uzòçmuma gada parskatiem”, jasastada gada parskats, obligati jakarto uzskaite, ievçrojot dubultieraksta principu, reìistrçjot uzòçmuma ienakumus un izdevumus un realizacijas principa pamata un ievçrojot citus gramatvedîbas pamatprincipus.

Likuma nav noteikta stingra, vienota parskata forma vai arî apstiprinatas noteikta parauga veidlapas. Gada parskatu var sagatavot ar datoru ka vienu dokumentu, izmantojot vienotu stilu, šriftu un formu, ir daudz parskatamaks.

1.2. Uzòçmuma gada parskata sastavs

Uzòçmuma gada parskata sastavu nosaka LR likums “Par uzòçmumi gada parskatiem”. Par uzòçmuma sakuma datumu tiek uzskatît ta reìistracijas datums LR Uzòçmumu reìistra, neatkarîgi no ta, vai uzòçmums ir vai nav uzsacis saimniecisko darbîbu.

Latvijas teritorija stradajoša uzòçmuma gada parskats sastadams latos un latviešu valoda, neatkarîgi no ta zibinataju un îpašnieku sastava. Nepieciešamîbas gadîjuma uzòçmuma gada parskats var tikt tulkots cita valoda vai parrçíinats cita valûta.

Uzòçmuma gada parskats sastav no:

Bilances

Bilance ka uzòçmuma gada parskata sastavdaïa, sniedz priekšstatu par ta finansialo stavokli gada parskata datuma, par ta lîdzekïiem, saistîbam un kapitalu.

Peïòas vai zaudçjuma aprçíina

Peïòas vai zaudçjuma aprçíins, ka uzòçmuma gada parskata otra daïa, sniedz priekšstatu par uzòçmuma ienakumiem un izdevumiem un par ta parskata gada darbîbas rezultatiem.

Naudas plûsmas parskata

Naudas plûsmas parskats, ka uzòçmuma gada parskata treša daïa, sniedz priekšstatu par to, uz kadu lîdzekïu rçíina tika îstenota ta darbîba parskata gada, ka arî par to, kadi lîdzekïi bija uzòçmuma rîcîba parskata gada.

Pielikuma

Gada parskata pielikumiem ir jasatur gada parskata trîs pamatdaïu - Bilances, Peïòas vai zaudçjumu aprçíina, Naudas plûsmas parskata -atsevišíu iedaïu un ciparu atšifrçjums.

Ziòojuma

Ziòojums ir uzòçmuma vadîbas paskaidrojums par tas darbîbu parskata gada, attîstîbas perspektîvam.

Katru uzòçmuma gada parskatu obligati parskata revidents un sniedz par to savu slçdzienu. Bet pçc revidenta slçdziena saòemšanas uzòçmuma gada parskats obligati ir jaapstiprina ta îpašnieku kopsapulcç.

Kopuma gada parskatam jasniedz pareizs, neapšaubams un pilnîgs parskats par uzòçmumu, ta parskata gada lîdzekïiem, saistîbam, kapitalu, Finansialo stavokli, peïòas vai zaudçjumiem uz parskata datumu. Par uzòçmuma gada parskata neapšaubamîbas un pareizîbas garantiju kalpo revidenta slçdziens.

1.3. Uzòçmuma gada parskata sastadîšanas kartîba

Uzòçmuma gada parskata sagatavošana un sastadîšana prasa samçra ilgu laiku – trîs mçnešus lîdz parskata gada noslçgumam un trîs(sešus) mçnešus pçc parskata gada noslçguma, ka arî vçl, mazakais, viens mçnesis revidenta darbam. Parasta uzòçmuma gada parskata sagatavošanai un sastadîšanai LR likums piešíir 7 mçnešus.

Visu gada parskata sastadîšanas periodu var sadalît sastadîšanas stadijas:

q       Sagatavošanas stadija. Šî stadija ilgst 4 mçnešus. Stadijas mçríis ir sagatavot izejas informaciju – gada parskata bilances posteòu neapšaubamîbas un pareizîbas pieradîjumus. Šaja stadija uzòçmums veic virkni inventarizaciju, kuru vidû obligati atsevišíi izdala:

Uzòçmuma mantas inventarizaciju

Uzòçmuma nematerialo aktîvu inventarizaciju

Uzòçmuma krajumu inventarizaciju

Uzòçmuma naudas lîdzekïu inventarizaciju

Uzòçmuma norçíinu inventarizaciju.

Nepieciešamîbas gadîjuma tiek veikta uzòçmuma ilgtermiòa finanšu norçíinu un ieguldîjumu statûtkapitala inventarizacija.

Šî stadija nodrošina ta sastadîtajus ar bilancç ierakstamo skaitïu dokumentariem pieradîjumiem.

SAKUMSTADIJA. Šî stadija aizsakas tikai pçc parskata gada noslçguma. Šîs stadijas mçríis ir parbaudît, vai visi parskata gada dokumenti iegramatoti uzskaites reìistros, vai pareizi ir aprçíinatie apgrozîjumi un kontu atlikumi, vai visas operacijas – tiešas un netiešas – radušas atspoguïojumu uzskaitç. Šaja stadija gramatvedis parbauda:

Vai visi parskata gada tekošie dokumenti ierakstîti reìistros;

Aprçíina apgrozîjumus un saldo katram kontam, kas ticis izmantots parskata gada, parbaudot to matematisko pareizîbu;

Noskaidro tas operacijas, kuras savlaicîgi netika izdarîtas parskata gada, bet ir saistîtas ar uzòçmuma ienakumiem vai izdevumiem;

Nosaka papildu iegramatojumus, kuri nodrošina visu noskaidroto, neizdarîto iegramatojumu atspoguïošanu uzskaitç.

Pçc šîs stadijas rezultatiem tiek sastadîta Gramatveža darba tabula, kura kalpo par pamatdokumentu uzòçmuma gada parskata pamatformu sastadîšanai.

PAMATSTADIJA. Šîs stadijas mçríis ir sastadît Uzòçmuma peïòas – zaudçjumu aprçíinu, apkopot datus un aprçíinat ta parskata gada darbîbas rezultatus, ka arî aprçíinat peïòas nodokli. Uzòçmuma peïòas – zaudçjumu aprçíina sastadîšana notiek Gramatveža darba tabula operatîvo kontu slçgšanas veida un tiek noformçta atsevišías gramatvedîbas izziòas veida. Pçc Uzòçmuma peïòas - zaudçjumu aprçíina sastadîšanas tiek aprçíinati peïòas nodokïi un aizpildîtas nodokïu parskatu formas.

APKOPOJOŠI PARVEIDOJOŠA STADIJA. Šîs stadijas mçríis ir uzòçmuma gada parskata galîga sastadîšana pilna apjoma. Šîs stadijas gaita uzòçmuma galvenais gramatvedis vai finanšu dienesta vadîtajs:

Parbauda un pilnîba slçdz visus operatîvos kontus, kas izmantoti parskata gada;

Summç un sagrupç atlikumus bilances kontos, kas izmantoti parskata gada, ta, lai iegûtu gatavus skaitïus Bilances parskata formas aizpildîšanai;

Aizpilda Bilances un Peïòas – zaudçjumu parskata formas;

Sastada skaidrojošos pielikumus Bilances un Peïòas – zaudçjumu aprçíina posteòiem;

Sastada Uzòçmuma naudas plûsmas parskatu un aizpilda atbilstîgo parskata formu.

Uzòçmuma vadîba šaja stadija sastada un noformç savu Ziòojumu par gada parskatu. Visas operacijas, kuras tiek izpildîtas uzskaites kontos šaja stadija, obligati atspoguïojamas Gramatveža darba tabula un nepieciešamîbas gadîjuma noformçjamas ar atsevišíam izziòam. Šîs stadijas rezultats ir pilnîba sastadîts uzòçmuma gada parskats, kurš tiek nodots parbaudei revidentam vai auditoram.

NOSLÇGUMA STADIJA. Šîs stadijas mçríis ir apstiprinat un iesniegt uzòçmuma gada parskatu nodokïu inspekcija un LR Uzòçmumu reìistra, nepieciešamîbas gadîjuma publicçt parskatu un , galvenais, sadalît parskata gada peïòu vai segt parskata gada izdevumus.

Šî stadija sastav no divam daïam:

Revidenta darba. Šîs stadijas pirma daïa sakas pçc apkopojoši parveidojošas stadijas noslçguma vai arî agrak, kopa ar uzòçmuma gada parskata sastadîšanas pirmo sagatavošanas stadiju, vai arî vçl agrak, parskata gada laika. Izvçle ir revidenta parziòa, kurš šadi plano savu darbu. Lai iegûtu pietiekoši daudz pieradîjumu sava viedokïa noformçšanai par minçto uzòçmuma gada parskatu, LR likums “Par uzòçmumu gada parskatiem” paredz, ka revidenta darbam japiešíir ne mazak par vienu mçnesi pçc parskata sastadîšanas. Revidenta darba rezultats ir viòa sastadîtais Slçdziens par uzòçmuma gada parskatu.

Gada parskata apstiprinašanas. Šîs stadijas otra daïa iespçjama tikai pçc Revidenta slçdziena par uzòçmuma gada parskatu. Šaja laika perioda obligati jasasauc uzòçmuma îpašnieku gada sapulce, kuri apstiprina Uzòçmuma gada parskatu un nosaka, ka sadalama iegûta peïòa vai no kadiem avotiem sedzami parskata gada zaudçjumi. Kopsapulces protokols var kalpot arî par îpašnieku Ziòojumu, kas kopa ar gada parskatu iesniedzams nodokïa inspekcija un LR Uzòçmumu reìistra. Pçc uzòçmuma gada parskata sastadîšanas pçdçjas stadijas noslçguma pats Parskats kopa ar revidenta Slçdzienu, îpašnieku Ziòojumu un uzòçmumu Ienakuma nodokïa deklaraciju iesniedzams nodokïu inspekcija un LR uzòçmumu reìistra.

Pçc Parskata iesniegšanas nodokïu inspekcija gramatvedis veic bilances reformaciju, lai atspoguïotu uzskaitç îpašnieku lçmuma rezultatus par noslçgušos parskata gadu.

Ar to noslçdzas parskata gads, un gramatvedis var uzsakt gatavošanos nakama gada parskatam.

Tatad, uzòçmuma Gada parskata sastadîšanas posmi:

1. Sagatavošanas posms ( no 01.10 lîdz 01.02) –

uzòçmuma lîdzekïu un norçíinu inventarizacija

inventarizacijas rezultatu atspoguïošana uzskaites reìistros

2. Pamatposms (no 01.12. lîdz 01.04) –

Kontu slçgšana un kontu atlikumu noteikšana

Kontu apgrozîjumu un kontu atlikumu parskata sastadîšana

Kontu inventarizacija

Korektçjošo kontçjumu noskaidrošana un attiecîgo gramatvedîbas izziòu sastadîšana

Peïòas vai zaudçjumu aprçíina sastadîšana

Izziòu sagatavošana pçc noslçguma kontçjumiem

Gramatveža Darba tabulas slçgšana

Slçguma (nobeiguma) iegramatojumu izpildîšana

Uzòçmuma ienakuma nodokïa deklaracijas sastadîšana

Bilances, naudas lîdzekïu plûsmas parskata, uzòçmuma pašu kapitala izmaiòu parskata sastadîšana

Finanšu parskata noformçšana un parakstîšana

Finanšu parskata pielikumu sagatavošana

3 . Noslçguma posms (no 01.04. lîdz 30. 04) –

Vadîbas Ziòojuma sastadîšana.

Revidenta vai zvçrinata revidenta darbs (pçc nepieciešamîbas):

o       Uzòçmuma sakotnçjas dokumentacijas parbaude

o       Uzòçmuma gramatvedîbas uzskaites metodikas un shçmas parbaude

o       Uzòçmuma Gada parskata ar vadîtaja parakstu saòemšana

o       Uzòçmuma Gada parskata pareizîbas parbaude

o       Atzinuma par uzòçmuma Gada parskatu sastadîšana

o       Atzinuma par uzòçmuma Gada parskatu aizstavçšana (uzradîšana) uzòçmuma îpašnieku sapulcç

Gada parskata apstiprinašana ar uzòçmuma îpašniekiem.

Uzòçmuma Gada parskata nodošana Valsts ieòçmumu dienesta un komercreìistra.

Darbîbas ar gramatveža darba tabulu noteikumi

Kontu inventarizacija sastav no vairakam procedûram:

Apgrozîjumu un atlikumu matematiska parbaude visos kontos, kadi izmantoti uzòçmuma gramatvedîba parskata gada. Šî procedûra ir obligata tajos uzòçmumos, kuros uzskaite tiek veikta ar roku. Taèu nav liegts šo procedûru pielietot arî datorizçtaja uzskaitç, lai konstatçtu nepareizos iegramatojumus un nepareizos apgrozîjumus un atlikumus kontos;

Gramatvedîbas reìistru izdrukas sagatavošana atsevišíi katram kontam. Šî procedûra îpaši svarîga ir tiem uzòçmumiem, kuros uzskaite tiek veikta ar datoru. Šeit bûtu vçlams sagatavot izdrukas visiem debitoru un kreditoru kontiem, lai vieglak bûtu veikt norçíinu salîdzinašanu un noskaidrot neizdarîtos iegramatojumus;

Bilances apgrozîjumu saraksta veidošana un, pamatojoties uz to, gramatveža darba tabulas pirmo trîs aiïu aizpildîšana uzòçmuma Gada parskata sastadîšanai;

Gramatvedîbas izziòu veidošana papildu iegramatojumiem, kuri tika noskaidroti reìistru sagatavošanas gaita, kas ïauj gramatvedim aizpildît gramatveža darba tabulas 4. un 5. aili.

Gramatveža darba tabula

1.4. Uzòçmuma gada parskata iesniegšanas un publicçšanas termiòi

Uzòçmuma gada parskats sastadams trijos eksemplaros:

q       pirmais eksemplars paliek uzòçmuma,

q       otrais eksemplars iesniedzams nodokïu inspekcija,

q       trešais tiek iesniegts LR Uzòçmumu reìistra.

Uzòçmuma gada parskata iesniegšanas termiòš ir ne vçlak ka 4 mçnešus pçc parskata gada noslçguma. Uzòçmuma pilnîgs gada parskats ietver sevî revidenta vai auditora slçdzienu. Turklat tiem uzòçmumiem, kuru parskata gada radîtaji parsniedz divus no talak minçtajiem:

bilances summa parskata datuma - 100 000 latu.

Neto apgrozîjums gada – 200 000 latu.

Darbinieku vidçjais skaits gada – 25 cilvçki.

Gada parskatu obligati parbauda zvçrinats revidents.

Par revidentu, kurš parbauda uzòçmuma gada parskatu, var bût:

Pieaicinats specialists, kuram ir gramatveža un revidenta zinašanas un prakse

Iekšçjais revidents vai iekšçja revîzijas komisija no uzòçmuma îpašnieku sastava

Uzòçmuma îpašnieks, ja tiek parbaudîts viena îpašnieka uzòçmçjsabiedrîbas gada parskats.

Uzòçmumu gada parskatu iesniegšanas termiòi tapat noteikti LR likuma “Par uzòçmumu gada parskatiem”. Gada parskats iesniedzams nodokïu inspekcija un LR Uzòçmumu reìistra:

Ne vçlak ka mçnesi pçc apstiprinašanas un ne vçlak ka èetrus mçnešus pçc parskata gada noslçguma – parastiem uzòçmumiem;

Ne vçlak ka mçnesi pçc apstiprinašanas un ne vçlak ka septiòus mçnešus pçc parskata gada noslçguma – koncerniem, mates uzòçmumiem, kuri sastada konsolidçtu parskatu, un lieluzòçmumiem.

Par lieluzòçmumiem uzskatami uzòçmumi, kuru parskata gada radîtaji parsniedz divus no sekojošiem radîtajiem:

Bilances summa parskata datuma – 1000 000 latu;

Neto apgrozîjums gada – 2400 000 latu;

Darbinieku vidçjais skaits gada – 250 cilvçki.

Saskaòa ar LR likumu “Par uzòçmumu gada parskatiem”, obligati publicçjami oficialaja LR avîzç “Latvijas Vçstnesis”:

lieluzòçmumu,

koncernu un mates uzòçmumu, kuri sastada konsolidçto parskatu, gada parskati