CATEGORII DOCUMENTE
Afaceri Calculatoare Casa masina Didactica pedagogie Diverse Educatie Finante Geografie Istorie & politica Legislatie Limba Management Sanatate Tehnologie

Bulgara	Ceha slovaca	Croata	Engleza	Estona	Finlandeza	Franceza
Germana	Italiana	Letona	Lituaniana	Maghiara	Olandeza	Poloneza
Sarba	Slovena	Spaniola	Suedeza	Turca	Ucraineana

ēka	ģeogrāfija	ķīmija	Bioloģija	Bizness	Da˛ādi	Ekoloģija	Ekonomiku
Fiziskās	Grāmatvedība	Informācija	Izklaide	Literatūra	Māksla	Mārketings	Matemātika
Medicīna	Politika	Psiholoģija	Receptes	Socioloģija	Sporta	Tūrisms	Tehnika
Tiesības	Tirdzniecība	Vēsture	Vadība

Gramatvedības uzskaites organizacija bud˛eta iestadē - Socialas aprūpes centra Veģi

grāmatvedība

+ Font mai mare | - Font mai mic


DOCUMENTE SIMILARE

Anotacija

Darba autors: Kristiana Avota.

Darba tēma : Gramatvedības uzskaites organizacija bud˛eta iestadē

Socialas aprūpes centra Veģi.

Darba mērķis: Analizēt gramatvedības uzskaites organizaciju SAC Veģi.

Darba uzdevumi:

Izpētīt Latvijas Republikas normatīvo likumdoanas aktu prasības par gramatvedības uzskaites organizaciju un gramatvedības aprakstu;

Izvērtēt gramatvedības uzskaites darba organizēanu iestadē ar likumdoana un normatīvajos aktos noteiktajam prasībam;

Izpētīt līdzekļu un līdzekļu avotu uzskaites metodiku;

Izdarīt secinajumus un izstradat prieklikumus par gramatvedības uzskaites organizaciju iestadē.

Kvalifikacijas darbs izstradats pamatojoties uz Latvijas Republikas likumiem, noteikumiem un normatīvajiem aktiem, publikacijam un SAC Veģi gramatvedības dokumentiem.

Kvalifikacijas darbs sastav no 3 nodaļam. Pirmaja nodaļa aprakstīta SAC Veģi struktūra un darbības raksturojums. Otraja nodaļa apskatītas un analizētas gramatvedības uzskaites organizacijas prasības SAC Veģi. Treaja nodaļa izpētīt SAC Veģi līdzekļu un līdzekļu avotu uzskaites metodiku.

Kvalifikacijas darba apjoms 59 lpp., 6 attēli, 2 tabulas, 14 pielikumi.

Darba uzrakstīanai izmantoti 27 literatūras avoti .

Annotation

Author of qualification job: Kristiana Avota

Work’s theme: Accounting organization in budget institution Social care centre Vegi

Work’s target: To analyse accounting organization in Social care centre Vegi and work out the proposals of accounting organization in perfection.

Work’s tasks:

To look into Latvian Republican laws and regulations demands about accounting organization and bookkeeping description;
To weigh up accounting job organization estimation in institution provisions of law Law;
To look resource and resources source accounting methods;
Drew a conclusion and made a proposal about accounting organized in institution.

Qualification job is worked out to base on a laws republic of Latvia and Regulations issued by the Cabinet and others laws and regulations.

Qualification job composed of 3 parts.

There is describe Social care center Vegi structure and function in the first parts.

There is looked and analyzed accounting organized demands Social care center Vegi in the second parts.

There is analyzed Social care center Vegi accountancy methods in the third part.

Qualification job are 59 p. p.

Make 6 pictures, 2 tables, 14 addendum, used 27 literature indexes of sources, in this job.

Saīsinajumi

D – debets

K - kredīts

LM - Labklajības Ministrija

LR - Latvijas Republika

MK - Ministru Kabinets

SAC – Socialas aprūpes centrs

Ievads

Neviena iestades darbība nevar noritēt bez nopietnas gramatvedības uzskaites atbilstoi LR pastavoajai likumdoanai. Ikviena iestadē gramatvedis veic gramatvedības darba organizēanu - karto gramatvedības dokumentus, veic saimnieciskas darbības analīzi, kontroli un nodroina iestades vadību ar regularu informaciju par finansialo stavokli iestadē.

Pamatojoties uz iepriek minēto, ka arī tēmas aktualitati, izvēlēta kvalifikacijas darba tēma „ Gramatvedības uzskaites organizacija Socialas aprūpes centra Veģi ”

Patlaban Latvija ir spēka un publiskam sektoram saistoi adi galvenie dokumenti:

Likums ‘’Par gramatvedību’’;

Ministru kabineta 23.04.1996. noteikumi Nr. 154 „Dokumentu izstradaanas un noformēanas noteikumi’’;

Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr. 585’’Noteikumi par gramatvedības kartoanu un organizaciju’’;

Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumi Nr.867’’ Kartība, kada bud˛eta iestades karto gramatvedības uzskaiti’’

Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr. 446 ‘’Valsts bud˛eta un pavaldību gada parskatu sagatavoanas kartība’’;

Par parskatu sagatavoanas pareizību, uzradītas informacijas pilnīgumu un atbilstību gramatvedības uzskaites datiem, ka arī par gramatvedības politikas izvēli un gramatvedības organizacijas izveidi ir atbildīgs iestades vadītajs.

Gramatvedības uzskaite ir japlano un javeic ta , lai finanu parskatu lietotaji gūtu pietiekamus un atbilstous pieradījumus, ka gramatvedība un finanu parskatos nav būtisku neatbilstību, ka darījumi tiek kartoti atbilstoi normatīvo aktu prasībam.

Izstradajot iekējo normatīvo aktu, jaievēro , kas detalizēti janosaka un jaizstrada jau pati dokumentu sagatavoanas kartība pamatojoties uz normatīvajiem aktiem noradītajiem pamatprincipiem.

Janodroina visparējo lietvedības prasību ievēroana, lai dokuments iegūtu dokumenta spēku.

Uzskaites kartoana jaievēro iekējie kontroles principi, lai izietu no riska, ka gramatvedības uzskaites sistēma netiek reģistrēti visi saimnieciskie darījumi un nav nodroinata precīza izdevumu uzradīana gramatvedības uzskaitē atbilstoi darījumu notikanas faktam.

Katras iestades iekējie normatīvie akti nosaka gramatvedības uzskaiti, lai nodroinatu saimniecisko darījumu izsekojamību, ka arī pilnīgu un precīzu attēloanu elektroniskajos reģistros.

Gramatvedības politikas apraksts ir veidotas uzskaites iekējs normatīvais akts, kas nosaka kartību, ka apstiprinat, uzskaitīt, gramatot saimnieciskos darījumus, ka reģistrēt, uzglabat saimniecisko darījumu notikanu apliecinoos dokumentus.

Izstradatiem iekējiem normatīvajiem aktiem ir jabūt ar juridisku spēku, tiem jaatbilst pastavoai likumdoanai.

Kvalifikacijas darba mērķis analizēt gramatvedības uzskaites organizaciju SAC Veģi .

Darba mērķa sasnieganai ir izvirzīti darba uzdevumi:

Izpētīt Latvijas Republikas normatīvo likumdoanas aktu prasības par gramatvedības uzskaites organizaciju un gramatvedības aprakstu;

Izvērtēt gramatvedības uzskaites darba organizēanu iestadē ar likuma un normatīvajos aktos noteiktajam prasībam;

Izpētīt līdzekļu un līdzekļu avotu uzskaites metodiku;

Izdarīt secinajumus un izstradat prieklikumus par gramatvedības uzskaites organizaciju iestadē.

Kvalifikacijas darbs izstradats, pamatojoties uz SAC Veģi gramatvedības uzskaites un parskata dokumentiem, specialo literatūru, ka arī uz LR likumiem un citiem normatīvajiem dokumentiem, kas attiecas uz gramatvedības uzskaites organizaciju iestadē. Darba analizētas LR likumdoanas aktu prasības par gramatvedības uzskaites organizaciju un gramatvedības aprakstiem, kadas noteiktas LR likuma ” Par gramatvedību”, LR Ministru kabineta noteikumos Nr.585 ” Noteikumi par gramatvedības kartoanu” un Nr.867 ” Kartība, kada bud˛eta iestades karto gramatvedības uzskaiti” un citos normatīvajos dokumentos.

Pētījuma metodoloģiskais pamats un metodes:

Pētījuma metodoloģiskais un teorētiskais pamats ir Latvijas gramatvedību reglamentējoie organizaciju dokumenti un izstrades gramatvedības teorijas jautajumos, Latvijas zinatnieku darbi.

Pētījumu veikana izmantota literatūra un avoti:

Latvijas Republikas gramatvedību organizaciju un kartoanu, gada parskatu sagatavoanu un snieganu darbību reglamentējoie normatīvie akti, Latvijas Republikas likumi (ar grozījumiem), Ministru kabineta noteikumi (ar grozījumiem), Finanu ministrijas rīkojumi;
publicēti zinatniskie darbi;
interneta resursi.

Pētījumu objekts un priekmets:

Izpētes objekts ir gramatvedības uzskaites organizacija un kartoana.

Izpētes priekmets ir gramatvedības teorija un prakse.

Kvalifikacijas darbs sastav no trīs nodaļam.

Pirmaja nodaļa aprakstīta SAC Veģi struktūra un darbības raksturojums.

Otraja nodaļa apskatītas un analizētas gramatvedības uzskaites organizacijas prasības SAC Veģi.

Treaja nodaļa izpētīti SAC Veģi līdzekļi un līdzekļu avoti.

Kvalifikacijas darba apjoms 59 lpp., 6 attēli, 2 tabulas, 14 pielikumi.

Darba uzrakstīanai izmantoti 27 literatūras avoti.

SAC Veģi darbības raksturojums

un struktūra

Socialas aprūpes centrs Veģi ir Latvijas Republikas Labklajības ministrijas iestade bērniem un pieauguiem ar īpaam vajadzībam.

Socialas aprūpes centrs Veģi (turpmak teksta SAC Veģi vai centrs) sava darbība ievēro Latvijas Republikas Satversmi, Saeimas likumus, Ministru kabineta noteikumus, Labklajības ministrijas rīkojumus, citus normatīvos aktus.

Centrs ir juridiska persona. Tam ir zīmogs ar centra pilnu nosaukumu valsts valoda, veidlapas simbolika un norēķinu konts Valsts kases norēķinu centra.

Centram ir tiesības parstavēt ta intereses tiesu iestadēs.

Centrs ir socialas palīdzības iestade bērniem un pieauguiem invalīdiem ar somatiskam un psihoneiroloģiskam problēmam. Centra tiek nodroinata bērnu invalīdu un pieauguo invalīdu rehabilitacija, vispusīga attīstība un aprūpe. obrīd centra dzīvo 37 bērni un 120 pieauguo klientu no da˛adam Latvijas vietam. Centrs atrodas Talsu rajona Sabiles novada, aptuveni 8 km no Sabiles, Kuldīgas- Rendas- Sabiles autoceļa mala, senlaicīga parka ieskauts.

Latvijas Republikas Labklajības ministrijas 1. Bērnu pansionats dibinats 1948 gada Talsu rajona Abavas ciema Veģos. aja laika galvena uzmanība tika pievērsta , lai pansionata dzīvojoie bērni būtu paēdui un siltuma. Visa pansionata pastavēanas laika tiek meklētas jaunas darba formas, darba metodes, lai pilnveidotu slimo bērnu apmacību, aprūpi, galvenokart, iemacītu praktiskas darba metodes. Centra galvena ēka uzbūvēta 1951.gada. Taja tolaik dzīvoja 250 audzēkņu.[23]

1996.gada 31.oktobrī tiek mainīts nosaukums – LR Labklajības Specializētais bērnu socialas aprūpes centrs Veģi, audzēkņu skaits – 150. SAC Veģi atrodas tiea pakļautība LR LM Socialas palīdzības departamentam, taču kontroles funkcijas, da˛adus ieteikumus darba uzlaboanai veic LR LM Socialas palīdzības fonds [23]

Lai virzītu centra darbību, SAC Veģi misija ir: sekmēt personu ar fiziskas un garīgas attīstības traucējumiem vienlīdzīgas tiesības būt pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Celt bērnu ar fiziska un garīgas attīstības traucējumiem labklajību, tuvinot dzīvi aprūpes centra ģimenes apstakļiem. SAC Veģi ir noteikti mērķi, lai varētu īstenot iestades misiju:

Ø Nodroinat klientus ar fiziskas un garīgas attīstības traucējumiem attīstību un rehabilitaciju, socialo un medicīnisko aprūpi.

Ø Veikt un atbalstīt bērnu nodoanu audzinaanai ģimenēs , adopcija aizbildniecība.

Ø Integrēt klientus ar fiziskas un garīgas attīstības traucējumiem apkartēja vidē, sabiedrība, ceļot klienta pavērtējumu savu prasmju apzinaana.

Galveno mērķu izpildei SAC Veģi veic adas funkcijas:

Nodroina centra dzīvojoos klientus ar dzīvojamo platību, kas iekartota atbilstoi klientu vajadzībam;

Apgada centra uzņemtos klientus ar veļu, apģērbu un apaviem;

Organizē racionalu ēdinaanu, ņemot vēra klientu diagnozes;

Nodroina klientus ar rehabilitacijas līdzekļiem: protēzēm, brillēm, dzirdes aparatiem;

Nodroina bērnu medicīnisko rehabilitaciju un profilaktiskos pasakumus;

Nodroina klientu medicīnisko rehabilitaciju un profilaktiskos pasakumus;

Veic pasakumus, lai centra uzņemtiem klientiem juridiski pareizi tiktu noformēti dokumenti, nodroinot bērnu un pieauguo intereu aizsardzību;

Veicina izskaidrojoo darbību cilvēktiesību un bērnu tiesību parkapumu novērana.

Lai iestade varētu realizēt mērķus un funkcijas, klientiem tiek piedavati adi pakalpojumi:

Sociala aprūpe un apmacība:

Ø Aprūpe

Ø Paapkalpoanas spējas

Ø Izziņas spējas

Ø Kustību koordinacija

Sociala un profesionala rehabilitacija:

Ø Mūzikas terapija

Ø Kustību terapija

Ø Majturība (adīana, izūana, ēdienu gatavoana, floristika)

Ø Vizuala maksla

Ø Valoda

Medicīniska aprūpe un rehabilitacija:

Ø Ģimenes arsts

Ø Psihiatra konsultacijas

Ø Profilaktiskas procedūras

Ø Masa˛as

Ø Pērļu vanna

Ø Arstnieciska vingroana

Klientu integrēana vidē:

Ø Centra audzēkņu macības pēc ‘’C” līmeņa apmacības Sabiles un Abavciema sakumskola

Ø Tematiskie pasakumi centra un arpus ta

Ø Ekskursijas

Ø Sadarbība ar kristīgam organizacijam u.c.

Izvērtējot pakalpojumu klastu, var secinat, ka pamatpakalpojums ir aprūpe, taču to nevar nodalīt no audzinaanas un apmacības, socialas un profesionalas rehabilitacijas. Bērniem, kuri dzīvo centra, svarīgi ir iemacīt paapkalpoanas iemaņas, jo visi iestadē dzīvojoie bērni ir invalīdi, un svarīgi, lai viņi būtu spējīgi nakotnē sevi aprūpēt.

SAC Veģi dzīvo klienti ar garīgas, psihiskas un fiziskas attīstības traucējumiem. Garīgas attīstības pakapes tiek kodētas [23]

Ø F 70 - viegla pakape

Ø F 71 – vidēja pakape

Ø F 72 – smaga pakape

Ø F 73 – dziļa pakape

SAC Veģi bud˛eta iestade tiek finansēta no valsts bud˛eta dotacijam, saskaņa ar likumu ‘’Par valsts bud˛etu kartējam gadam”, un no pau ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un klientu pensijam, kas ir izlietojami normatīvajos aktos noteiktaja kartība.

Centram ir arī ieņēmumi no juridisko un fizisko personu ziedojumiem un davinajumiem gan nauda, gan naturala veida.

No visiem centra izdevumiem 98% sedz bud˛eta dotacijas, bet aptuveni 2 % izdevumus sedz pau ieņēmumi.( sk. 1.1.att)

1.1.attēls SAC Veģi bud˛eta dotacijas un pau ieņēmumi 2005.-2007.LVL

[autores veidots]

1.1. attēla redzamas SAC Veģi saņemtas bud˛eta dotacijas pa gadiem. Tomēr tas nav pietiekami lielas, lai varētu nodroinat centra kvalitatīvu darbību.

Centrs savu finansialo un saimniecisko darbību veic saskaņa ar atbilstoiem normatīvajiem aktiem.

Centra izdevumu tami apstiprina LR Labklajības ministrija un Socialo pakalpojumu parvalde.

Nakotnē o iesta˛u uzturēana un finansēana paredzēta nodot pilsētu un pagastu pavaldībam, jo pareizēja situacija aprūpe valsts institūcijas pavaldībam ir bezmaksas pakalpojums, kas nerada nepiecieamos stimulus efektīvakas un lētakas alternatīvas aprūpes izveidei un attīstībai, ka arī nepietiekami notiek klientu rehabilitacija. Atbildības nodoanai pavaldībam par socialas aprūpes institūcijam un pakalpojumiem ir jaizstrada jauni principi nodokļu politikai, lai nodroinatu jauno funkciju izpildi, pavaldību rīcība japaliek noteiktai nodokļu daļai.

SAC Veģi organizatoriska struktūra pēc mened˛menta teorijas ir lineara, ta strada trīs līmeņos ( skatīt 1.3. attēlu). Struktūra ir vienkara un skaidra. Katrs darbinieks aja struktūra visos jautajumos ir padots tikai vienam vadītajam.

Lai nodroinatu aprūpes centra galveno mērķu izpildi, darbu un pakalpojumu kvalitati, SAC Veģi palaik strada 133 darbinieki, atbilstoi apstiprinatam tata vienību skaitam. Iestadi SAC Veģi vada direktore, un taja strada seas struktūrvienības. Katrai struktūrvienībai ir savs vadītajs, talak pienakumu izpilde tiek nodota izpildītajiem. Centra struktūrvienības ir ads darbinieku skaits: administracija- 6 darbinieki, socialas aprūpes personals- 78 darbinieki, veselības aprūpes personals-9 darbinieki, saimnieciskais personals- 19 darbinieki, veļas maja-5 darbinieki, virtuve-13 darbinieki,

( skatīt 1.2.attēlu)

1.2.attēls Darbinieku skaits struktūrvienības [autores veidots]

Personala vadību SAC Veģi veic direktors, sadarbojoties ar struktūrvienību vadītajiem. Tehniski darbu izpilda lietvedis.

DIREKTORS

1.2.attēls Sociala aprūpes centra Veģi organizatoriska struktūra

[SAC Veģi normatīvais dokuments 23]

2.Gramatvedības uzskaites organizacijas prasības SAC Veģi

2.1.Gramatvedības uzskaites organizaciju regulējoie normatīvie tiesību akti

Centra gramatvedības uzskaite tiek organizēta saskaņa ar likumu ‘’Par gramatvedību” vadoties pēc Ministru Kabineta noradījumiem, Finanu Ministrijas un Valsts Kases instrukcijam, VID un Valsts centralas statistikas prasībam. Gramatvedības darba organizēanai tiek izmantotas un ievērotas instrukcijas un gramatvedības normatīvie akti:

LR Likums no 14.10.1992. ‘’Par gramatvedību’’;

LR Likums no 24.03.1994.”Likums par bud˛etu un finanu vadību”;

Darba likums;

MK noteikumi 749 13.11.2007.’’Noteikumi par valsts bud˛eta iesta˛u un pavaldību gada parskatu sagatavoanas kartību”;

MK noteikumi 811 no 25.10.2005. ‘’ Valsts bud˛eta iesta˛u un pavaldību ceturkņa finanu parskatu sagatavoanas kartība’’;

MK noteikumi 867 no 15.11.2005.” Kartība, kada bud˛eta iestades karto gramatvedības uzskaiti”;

MK noteikumi 440 no 21.06.2005. ”Noteikumi par bud˛eta iesta˛u PL nolietojuma

normam un pielietoanas nosacījumiem”;

LR MK noteikumi 1031 no 27.12.2007.”Noteikumi par bud˛etu izdevumu klasifikaciju atbilstoi ekonomiskajam kategorijam” ;

LR MK noteikumi 1032 no 27.12.2007. ”Noteikumi par bud˛etu ieņēmumu klasifikaciju”;

MK noteikumi 585 no 21.10.2003. ’’Noteikumi par gramatvedības kartoanu un organizaciju;

MK noteikumi 584 no 21.10.2003. ‘’Kases operaciju uzskaites noteikumi”;

MK noteikumi 832 no 04.12.2007. Grozījumi MK 2005.gada 15.novembra noteikumos 867 ‘’ Kartība, kada bud˛eta iestades karto gramatvedības uzskaiti’’;

MK noteikumi 815 no 27.11.2007. Grozījumi MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr. 1031 ‘’’Noteikumi par bud˛etu izdevumu klasifikaciju atbilstoi ekonomiskajam kategorijam’’;

MK noteikumi 816 no 27.11.2007. Grozījumi MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1032 ‘’ Noteikumi par bud˛eta ieņēmumu klasifikaciju’’;

MK noteikumi 154 no 23.04.1996.’’Dokumentu izstradaanas un noformēanas noteikumi’’;

Latvijas Republikas gramatvedības standarti;

LR Finanu ministrija 05.01.2006. izstradata Kartība Nr.1’’Finanu ministrijas un tas padotība esoo iesta˛u gramatvedības uzskaites kartība’’;

Instrukciju Nr.3 centra izmantot ka informatīva rakstura materialu jautajumos , kuriem nepiecieams detalizētaks skaidrojums;

Citi normatīvie akti gramatvedības uzskaites un organizacijas, un nodokļu joma;

Centra iekējie normatīvie akti un rīkojumi gramatvedības uzskaites un organizacijas joma.

LR Likums ’’Par gramatvedību’’ attiecas uz komercreģistra ierakstītam komercsabiedrībam un arvalstu komersantu filialēm, uz Uzņēmumu reģistra reģistrētiem uzņēmumiem, arvalstu uzņēmumu pastavīgajam parstavniecībam Latvija, uz iestadēm un organizacijam, arī tam , kuras tiek finansētas no valsts bud˛eta vai pavaldību bud˛etiem, uz valsts vai pavaldību aģentūram, sabiedriskajam organizacijam, to apvienībam, reliģiskajam organizacijam un arodbiedrībam, uz individualajiem komersantiem un fiziskajam personam, kas veic saimniecisko darbību (LR Likuma ‘’Par gramatvedību’’1.pants).

Gramatvedības uzskaite aptver visus centra saimnieciskos darījumus. Gramatvedības uzskaite ir organizēta ta , lai vadītajam , ka arī gramatvedības jautajumos kvalificēta trea persona varētu gūt patiesu un skaidru priekstatu par centra finansialo stavokli, darbības rezultatiem, naudas plūsmu un saimnieciskiem darījumiem noteikta laika posma, ka arī izsekot katrai saimnieciska darījuma norisei. LR Likuma ”Par gramatvedību” 2.pants). Likums nosaka, ka par gramatvedības kartoanu jebkura institūcija ir atbildīgs ta vadītajs.

Gan LR Likums “Par gramatvedību”, gan bud˛eta iesta˛u saistoie Finansu Ministrijas noradījumi nosaka, ka galīgais lēmums par gramatvedības uzskaites pamatprincipiem (ko un ka uzskaitīt) un gramatvedības darba organizaciju (kas uzskaita un kas par ko atbild) ir japieņem iestades vadībai.

Gramatvedības sniegtajai informacijai ir jabūt patiesai, salīdzinamai, nozīmīgai, savlaicīgai, saprotamai, ticamai un pilnīgai (Likuma ‘’ Par gramatvedību ‘’ 2.pants). Gramatvedības uzskaitē un parskatos par naudas mēra vienību lieto Latvijas Republikas naudas vienību – latus un santīmus (LR likuma ’’Par gramatvedību’’ 5.pants).

Gramatvedības darba organizacija

Gramatvedības organizatorisko struktūru un darbinieku tatus apstiprina iestades vadītajs. Centra finanu un gramatvedības uzskaites organizacijas darbu nodroina gramatvedības un uzskaites nodaļa (LR Likums ‘’Par gramatvedību’’ 3.pants). Gramatvedības darbu centra veic ar direktora rīkojumu pieņemts galvenais gramatvedis. Gramatvedības daļa, pēc tatu saraksta ir divas tata vietas galvena gramatvede un galvenas gramatvedes vietniece.

Atbilstoi LR Darba likumam ir noteiktas katra darbinieka tiesības un pienakumi, ir sastadīti amata apraksti un ar tiem iepazīstinati darbinieki (1.pielikums).

Galvenas gramatvedes vietniece veic arī kasiera pienakumus, kuras amata un darba vietas apraksta ir iekļauta kasiera pienakumu izpilde. Centra kasiera un atbildīga gramatve˛a pienakumus pilda viena un ta pati persona .

Gramatvedības process tiek organizēts ta, lai katrs gramatvedis parzinatu visus notiekoos procesus gramatvedība.

SAC Veģi gramatvedības nodaļas funkcijas, uzdevumus, pienakumus un tiesības nosaka centra nolikums (2.pielikums)

Arī LR MK noteikumos Nr.867 no 15.11.2005. ir noteikts, ka darba pienakumiem jabūt sadalītie, janosaka katra darbinieka konkrēti veicamie uzdevumi un viņa atbildības pakape. is princips tiek ievērots arī centra gramatvedības darba .

Sava darbība SAC Veģi gramatvedības darbinieki ievēro spēka esoos Latvijas Republikas likumus, valdības lēmumus un noteikumus, gramatvedības dienesta nolikumu, vadītaja rīkojumus, darba kartības noteikumus un citus saistous normatīvos aktus.

Bud˛eta iestades SAC Veģi gramatvedības dienestu galvenie uzdevumi un funkcijas ir reglamentēti centra nolikuma.

SAC Veģi gramatvedības uzdevumi bud˛eta uzskaitē ir:

Ø kartot bud˛eta iestadēs bud˛etu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti saskaņa ar likumu “Par gramatvedību” un atbilstoi LR Finansu ministrijas noteiktajai bud˛eta un ekonomiskajai klasifikacijai ;

Ø sekot, lai izpildei pieņemtie dokumenti būtu juridiski, ekonomiski un administratīvi pareizi noformēti (lai uz tiem būtu par operacijas veikanu atbildīgo personu akcepts atbilstoi iekējas kontroles sistēmai);

Ø savu pilnvaru robe˛as sekot iestades uzturēanai paredzēto līdzekļu izlietojumam atbilstoi apstiprinatajam bud˛etam (tamēm) un izmaiņam taja;

Ø sastadīt operatīvos (mēnea, ceturkņa) un gada parskatus par iesta˛u bud˛etu ieņēmumiem, izdevumiem, īpaumiem, krajumiem un saistībam atbilstoi iesta˛u vajadzībam un LR Finansu ministrijas noteiktajai klasifikacijai;

Ø apstiprinatos parskatus iesniegt Valsts Kasē pēc tas noteiktajam prasībam, tas noteiktajos termiņos un apjoma;

Ø Sastadīt bud˛eta tames un planus .

Planoana ir uzņēmuma mērķu noteikana un to sasnieganai veicamo darbību un uzdevumu izpildes kartības izstrade [1.,115.lpp.]

SAC Veģi gramatvedības uzskaites un organizacijas galvenie uzdevumi ( sk.2.1.att.)

Nodroinat pilnu Nodroinat kontroli Nodroinat finanu par-

centra saimniecisko par centra materialo skatu sagatavoanu

darījumu uzskaiti un finanu resursu atbilstoi normatīvajos

izmantoanu, īpauma aktos noteiktajai kartībai

un materialo vērtību

saglabaanu

Nodroinat iestades Nodroinat finanu

vadību ar informaciju parskatu lietotajus

saimniecisku un ar patiesu un pilnīgu

finansialu lēmumu informaciju par centra

pieņemanai saimnieciskas darbības

rezultatiem un finansialo

stavokli

2.1. attēls SAC Veģi gramatvedības uzskaites galvenie uzdevumi [23]

Kartot SAC Veģi bud˛etu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti saskaņa ar likumu ‘’ Par gramatvedību’’ un atbilstoi LR Finanu ministrijas noteiktajai bud˛eta un ekonomiskajai klasifikacijai. Sekot, lai izpildei pieņemtie dokumenti būtu juridiski , ekonomiski un administratīvi pareizi noformēti. Savu pilnvaru robe˛as sekot bud˛eta uzturēanai paredzēto līdzekļu izlietojumam atbilstoi apstiprinatajam bud˛etam (tamēm) un izmaiņam taja. Sastadīt operatīvos ( mēnea , ceturkņa) un gada parskatus ieņēmumiem, izdevumiem, ilgtermiņa ieguldījumiem, krajumiem un saistībam. Apstiprinatos parskatus iesniegt LR LM Socialo pakalpojumu parvaldei.

Organizējot gramatvedības dienestu darbu, iesta˛u vadītajiem jaņem vēra, ka gramatvedības procedūras nav tikai uzskaites reģistru kartoana un informacijas sniegana likuma paredzēta kartība, ko saskaņa ar noslēgtajiem līgumiem pilda gramatvedības dienesti.

Gramatvedība sakas ar pirmdokumentu juridisko, ekonomisko un administratīvo noformēanu atbilstoi LR Likuma “Par gramatvedību” 7.pantam, un par to ir atbildīgas tas personas, kas slēguas darījumus un parakstījuas dokumentus un kas var nebūt gramatvedības darbinieki. Tapēc bud˛eta iesta˛u vadītajiem seviķa uzmanība japievēr jautajumam, kuri dienesti tiks pilnvaroti kartot darījumus un parakstīt pirmdokumentus, pirms tos apstiprina iestades vadītajs, izpilddirektors vai viņa pilnvarota persona un nodod izpildei gramatvedība. SAC Veģi nav rīkojums par dienestiem, kuri pilnvaroti kartot darījumus.

Gramatvedības organizacija centra tiek nodroinata četros saimniecisko darījumu pamata ciklos:

Ø ieņēmumu veidoanas cikla, nodroinot centra valsts bud˛eta finansēto ieņēmumu un pau ieņēmumu uzskaiti;

Ø preču un pakalpojumu iegades cikla, nodroinot preču un pakalpojumu pasūtīanu, saņemanu, maksajumu veikanu un uzskaiti;

Ø darbinieku darba samaksas cikla, veicot darbinieku darba algas aprēķinaanu, izmaksaanu un uzskaiti;

Ø centra finanu parskatu sagatavoanas cikla.

Ieņēmumu veidoanas ciklu veido adas saimniecisko darījumu sistēmas:

Ø valsts bud˛eta finansēto ieņēmumu, taja skaita arvalstu finanu palīdzības atspoguļoana gramatvedības uzskaitē;

Ø ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pau ieņēmumu atspoguļoana gramatvedības uzskaitē;

Preču un pakalpojumu iegades ciklu veido adas saimniecisko darījumu sistēmas:

Ø centra darbības nodroinaanai nepiecieamo preču un pakalpojumu veidu noteikana;

Ø preču un pakalpojumu saņemana un parbaude;

Ø preču glabaana, preču un pakalpojumu izmantoana;

Ø preču un pakalpojumu atspoguļoana gramatvedības uzskaitē.

Darbinieku darba samaksas ciklu veido adas saimniecisko darījumu sistēmas:

Ø pastavīgo datu – darbinieku darba samaksas nosacījumu un ieturējumu veidu noteikana;

Ø darba laika uzskaites nodroinaana;

Ø darba algu, piemaksu, prēmiju u.c. aprēķinaana, ieturējumu summu aprēķinaana, pamatojoties uz pastavīgiem datiem un darba laika uzskaiti;

Ø ieturējumu summu aprēķinaana;

Ø darba samaksas izmaksaana un atspoguļoana gramatvedības uzskaitē.

Centra saimnieciskos darījumus reģistrē Gramatvedības nodaļas darbinieki.

Visi saimnieciskie darījumi ir apliecinami ar attaisnojuma dokumentiem, novērtējami naudas izteiksmē un iegramatojami gramatvedības reģistros sistematiska kartība un ievērojot hronoloģiju [13.,17.p]

Gramatvedības ierakstu sistēma

Gramatvedībai jabūt sistematizētai, tai jadod skaidrs priekstats par institūcijas darbību. Gramatvedība javed kartīgi un jacenas visus ierakstus izdarīt laika, patiesi un skaidri, gan pēc ierakstu satura, gan arī to summam. Visas saimniecisko darījumu operacijas jaatspoguļo gramatvedības dokumentos ta, lai būtu skaidri redzams to saturs.

Gramatvedības reģistri ir jakarto latvieu valoda .

Saimniecisko darījumu iegramatoana gramatvedības reģistros, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem vai o dokumentu kopsavilkuma datiem, veicama darījuma diena vai iespējami īsa laika, kad saimnieciskais darījums ir noticis. Visi attaisnojuma dokumenti par saimnieciskiem darījumiem jaiegramato uzskaites reģistros saskaņa ar gramatvedības dokumentu aprites aprakstu, bet ne vēlak ka 15 dienu laika pēc ta mēnea beigam, uz kuru dokuments attiecas. Ieraksti gramatvedības reģistros tiek izdarīti pēc divkaras ierakstu metodes [ 13.,9.p.]

Divkarais ieraksts nodroina ierakstu pareizības parbaudi Viens un tas pats saimnieciskais darījums par vienu un to pau summu tiek ierakstīts vismaz divas reizes savstarpēji saistīta gramatvedības kontu sistēma, viena konta debeta un ar to korespondējoa konta kredīta, ievērojot apstiprinato kontu planu un saimnieciska darījuma būtībai atbilstou kontu korespondenci [13.,11.p.]

Sistematisku visu lietojamo kontu sarakstu sauc par kontu planu. Kontu plana pamata ir likuma noteiktais iedalījums bilances un operaciju kontos, balstoties uz kuru, katra institūcija veido savu , detalizētu kontu planu[ 13.,12.p.]

Bud˛eta līdzekļu izlietojums tiek uzskaitīts viena kopīga bilancē, atbilstoi apstiprinatajam gramatvedības kontu planam.

Gramatvedība nodroina ka ieņēmumu, ta izdevumu atspoguļoanu pa ekonomiskas klasifikacijas kodiem par jebkuru parskata periodu (3.pielikums).

Pēc dokumenta parbaudes uz ta vai vienveidīgo dokumentu reģistra, noradams gramatojums, kura konta debeta un kredīta attiecīgais darījums iegramatots [13., 15.p.].

Gramatvedības kontos tiek atspoguļotas centra līdzekļu, saistību un pau kapitala izmaiņas noteikta laika posma saskaņa ar kontu planu. Kontu detalizacija pakape tiek noteikta iestades vadītaja apstiprinataja kontu plana. Katra konta apvienoti pēc sava ekonomiska satura vienveidīgi līdzekļi, to veidoanas avotus un saimnieciskos procesus.

Ierakstiem gramatvedības reģistros jabūt pilnīgiem un precīziem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērķi atķiras no attaisnojuma dokumentos uzradītiem. Visiem labojumiem un grozījumiem jabūt pamatotiem ar pievienotiem dokumentiem.

Gramatvedības dokumentus iedala divas grupas:

Ø gramatvedības organizacijas dokumenti,

Ø attaisnojuma dokumenti.

Gramatvedības organizacijas dokumenti

LR MK noteikumu Nr.585 ’’ Noteikumi par gramatvedības kartoanu un organizaciju’’ III nodaļas ‘’Gramatvedības organizacijas dokumenti’’ 41.punkts nosaka, ka gramatvedības organizacijas dokumenti nosaka kartību, kada dokumentē, novērtē un uzskaita uzņēmuma saimnieciskos darījumus, mantu un saistības, veic inventarizaciju, sniedz parskatus par skaidras naudas avansu, ka arī izejvielu un citu krajumu izlietojumu, organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību un karto gramatvedības reģistrus.

Pilnveidojot bud˛eta iestades iekējos dokumentus, jasaglaba likumos noteiktas prasības. Sagatavojot attaisnojuma dokumentus un gramatvedības reģistrus, ka arī kartojot gramatvedība lietvedību, attiecīgi piemēro LR MK noteikumu Nr.154 ‘’ Dokumentu izstradaanas un noformēanas noteikumi’’ 3.nodaļu un 4.nodaļu [20].

Gramatvedības organizacijas dokuments ir arī uzņēmuma gramatvedības kontu plans (4.pielikums), ka arī ī plana, kodu un simbolu lietoanas noteikumi, ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozamo līdzekļu, saistību un pau kapitala instrumentu klasifikacijas kritēriji, gramatvedības ierakstu, dokumentu un reģistru glabaanas noteikumi un gada parskata, ka arī citu gramatvedības parskatu sagatavoanas noteikumi[13.,41].

Gramatvedības organizacijas dokumentos ietilpst:

Ø gramatvedības organizacijas un kartoanas nolikums;

Ø inventarizacijas nolikums (5.pielikums);

Ø gramatvedības kontu plans un kontu plana lietoanas noteikumi;

Ø kodu un simbolu nozīme, klasifikacijas kritēriji;

Ø gramatvedības ierakstu, dokumentu un reģistru glabaanas noteikumi (6.pielikums);

Ø dokumentu apgrozības shēma (7.pielikums);

Ø gada parskata un citu finansu parskatu sastadīanas noteikumi (8.pielikums);

Ø bud˛eta iesta˛u līdzekļu uzskaites norakstīanas un novērtēanas kartība;

Ø gramatvedības darbinieku amatu apraksti;

Ø darbinieku darba apmaksas sistēmas nolikums (9.pielikums);

Ø avansu izsnieganas un atskaitīanas kartība;

Ø dienesta automaīnas izmantoanas kartība (10.pielikums) .

Gramatvedības organizacijas reglamentējoo dokumentu daudzumu nosaka vadība atbilstoi savai darbības specifikai, efektīvai lietoanai, kas atkarīga no dokumentu apjomiem un izvēlētas gramatvedības organizacijas kartības.

SAC Veģi ir viens visaptveros nolikums pa konkrētam tēmam.

Attaisnojuma dokumenti gramatvedība

Gramatvedība uzskaitamas saimnieciskas operacijas ir ļoti daudzveidīgas, tas noformē ar da˛adas formas un satura dokumentiem. Tapēc ir nepiecieama daudzveidīgu gramatvedības dokumentu lietoana. Lai dokumentus savlaicīgi un pareizi apstradatu un efektīvi izmantotu, nepiecieams tos grupēt un klasificēt pēc to kopīgam pazīmēm (sk.2.2.att.):

Gramatvedības dokumenti

Pēc Pēc operaciju Pēc Pēc Pēc

Uzdevuma atspoguļoanas sastadīanas sastadīanas ekonomiska

veida veida vietas satura

Rīkojuma Pirmdokumenti Vienreizējie Iekējie Kases

Izpilddokumenti Kopsavilkuma Uzkrajuma Arējie Bankas

Gramatvedības dokumenti Norēķinu

Noformējuma Materialu u.c.

Kombinētie

2.2.atēls Gramatvedības dokumentu klasifikacija [ 23 ]

Visiem gramatvedības ierakstiem jabūt saskaņotiem ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kur apliecina centra saimnieciska darījuma esamību. ie dokumenti var būt:

Ø arējas izcelsmes;

Ø iekējas izcelsmes.

Par arējo dokumentu uzskatams tads dokuments, kas sastadīts citas institūcijas, uzņēmumos, iestadēs, organizacijas, bet nevis paa bud˛eta iestadē. Arējie dokumenti ir, piemēram, pirkumu rēķini, kases čeki, bankas konta izraksti utt. Ierakstiem, par kuriem nav arējo dokumentu, ir jaizdod iekējie dokumenti, piemēram, algu saraksti, kases orderi, gramatvedības izziņas utt.

Arējiem dokumentiem jadod priekroka attiecība pret iekējiem dokumentiem, tas nozīmē, ka tie jaiegramato pirmie [13.,7.p]. Gramatvedība nedrīkst veikt iegramatojumus par darījumiem, kas nav attaisnoti ar attiecīgiem dokumentiem vai ja dokumentos nav noradīti visi obligatie rekvizīti.

Likuma “Par gramatvedību” 7.panta minēts, ka attaisnojuma dokumentiem ir obligati adi rekvizīti:

Ø bud˛eta iestades nosaukums un reģistracijas numurs;

Ø arējiem dokumentiem - adrese;

Ø darījumos ar fizisku personu – personas kods;

Ø dokumenta nosaukums (rēķins, kvīts un tml.);

Ø dokumenta numurs un datums;

Ø saimnieciska darījuma apraksts un pamatojums – preču, pakalpojumu veids, mēra vienība un tml.;

Ø mērītaji – daudzumi, summas;

Ø par saimnieciska darījuma veikanu un informacijas pareizību atbildīgo personu paraksti.

Atseviķiem dokumentu veidiem var būt obligati arī citi papildu rekvizīti, piemēram, zīmogs.

Svarīgi ir ievērot pareizu attaisnojuma dokumentu aizpildīanu. Attaisnojuma dokumenta brīvas rindiņas obligati japarsvītro.

Gramatvedības ierakstus neveic ar parasto zīmuli.

Par attaisnojuma dokumentiem netiek uzskatīti arī faksi un neapstiprinatas kopijas, jo nav garantijas par to atbilstību oriģinalam. Darbība var tikt uzsakta uz faksa vai kopijas pamata, bet obligati vēlak tie ir jaaizstaj ar oriģinaliem dokumentiem.

SAC Veģi reti tiek veikti maksajumi pamatojoties uz faksa dokumentiem .Pēc oriģinalo dokumentu saņemanas, faksa dokumenti tiek nomainīti.

Tehnoloģijam attīstoties, arvien vairak ikdiena tiek pielietoti elektroniskie dokumenti. Ir izstradats likumprojekts par elektronisko dokumentu atzīanu. Arī rēķini, bankas konta izraksti un citi dokumenti var saturēt elektronisko parakstu. Lai tas tiktu uzskatīts par pilnvērtīgu, elektroniskajam parakstam jabūt identificējamam.

Gadījumos, kad konstatētas nepilnības vai kļūdas attaisnojuma dokumenta, gramatvedība nedrīkst izdarīt gramatoanu un dokuments jaatdod atpakaļ iesniedzējam.

Ja ieraksti gramatvedības dokumentos un reģistros tiek laboti, ir jabūt redzamam to sakotnējam saturam.

Lai izdarītu labojumus un grozījumus gramatvedības reģistros, ievēro adas prasības: (LR MK noteikumi Nr.585 28.p)

Ø Koriģējou ierakstu izdarīanai par attaisnojuma dokumentiem kalpo gramatvedības daļas sagatavotas gramatvedības izziņas.

Ø Labojumi un grozījumi gramatvedības reģistros tiek pamatoti ar pievienotiem attaisnojuma dokumentiem vai noradi, kur tie atrodami (LR MK noteikumi Nr. 585 29.p)

Ø Ierakstu labojumus var izdarīt ar jauniem ierakstiem, ar kuriem labo vai atsauc iepriekējos, un adiem koriģējoiem ierakstiem jasatur labojuma datums un atsauce uz attaisnojuma dokumentiem.

Ø Kļūdu laboana izmanto sarkanu storno vai ar mīnusa zīmi, ja to pieļauj gramatvedības datorprogramma.

Laboanai var izmantot adus paņēmienus:

Ø korekciju;

Ø sarkana storno ierakstu.

Gramatvedība saņemtie arējas vai iekējas izcelsmes dokumenti japarbauda pēc to formas, satura un aritmētiski, ka arī no saimnieciska darījuma atbilstības viedokļa. Pēc dokumentu parbaudes uz ta norada gramatojumu (kuru kontu debeta un kredīta jaiegramato attiecīgais darījums) vai pievieno attiecīgu izdruku no gramatvedības datorprogrammas. Lai novērstu atkartotu ierakstu, pēc ierakstīanas gramatvedības reģistra attaisnojuma dokumenta ieteicams noradīt ieraksta numuru un datumu.

Bud˛eta iestades vadītajs var patstavīgi izvēlēties iekējo attaisnojuma dokumentu veidlapu formu un saturu, ja tiesību akti nereglamentē attiecīgo dokumentu formu.

SAC Veģi nodroina visu saimniecisko operaciju apstiprinoo dokumentu oriģinalu, kopiju un citu datu uzglabaanu, visas gramatvedības informacijas saglabaanu informacijas nesējos, ka arī attaisnojuma dokumentu un gramatvedības reģistru izdruku saglabaanu atbilstoi dokumentu glabaanas termiņu sarakstiem.

Centra gramatvedības uzskaites pamatprincips ir uzkraanas princips, saskaņa ar kuru darījumi un citi notikumi tiek atzīti un atspoguļoti gramatvedības uzskaitē tad, kad tie notiek, neatkarīgi no ta, kad saņemta vai samaksata nauda par tiem. Uzskaitē svarīgi pielietot piesardzības principu – ieņēmumi janorada tikai tad, kad jau ir iegūti, bet izdevumi jareģistrē tad, kad paredzama to iespējamība. Saskaņa ar izmaksu principu iegūtie un saņemtie līdzekļi sakotnēji janorada atbilstoi to iegades izmaksam.

Uzskaite nodroina centra materialo un finansialo līdzekļu kontroli un īpauma saglabaanu.

Gramatvedības datorprogrammas

SAC Veģi gramatvedības uzskaiti karto, izmantojot licencētu finanu gramatvedības sistēmu ‘’ UVIS’’: Gramatvedības programma nodroina sakotnējo dokumentu, pavadzīmju, kases orderu, bankas maksajumu uzdevumu, avansa atskaiu izdruku un apstradi. Ar to palīdzību tiek veikta datu ievadīana no pirmdokumentiem sintētiskas uzskaites ˛urnalos, ka arī analītiskas uzskaites reģistros par konkrētu darījumu partneri vai materialo vērtību vienību. Datorprogramma nodroina arī ˛urnalu un finanu parskatu izdrukas, ļauj atri atrast un labot kļūdas, veikt datu parrēķinus.

Gramatvedības uzskaite tiek kartota, sastadot kopsavilkuma parskatus:

Ø kases operacijam (apgrozījuma parskats);

Ø norēķinu operacijam pamatbud˛eta kontos (apgrozījuma parskats);

Ø norēķinu operacijam ziedojumu konta (apgrozījuma parskats);

Ø aprēķinato darba algu (apgrozījuma parskats);

Ø norēķiniem ar piegadatajiem, citiem debitoriem, kreditoriem (apgrozījuma parskats);

Ø norēķiniem ar personalu par saņemtiem avansiem (apgrozījuma parskats);

Ø ilgtermiņa ieguldījumu saņemanu un norakstīanu (apgrozījuma parskats);

Ø partikas preču saņemana (apgrozījuma parskats);

Ø partikas preču norakstīana (apgrozījuma parskats);

Ø krajumu saņemanu un norakstīanu (apgrozījuma parskats).

Gramatvedības reģistrus karto tikai elektroniski, gramatvedības datorprogramma nodroina: (LR MK noteikumi Nr.585 II daļa 36 p.)

Ø ierakstu reģistra informacijas saglabaanu par katru iegramatojumu vai iegramatojuma labojumu, ta veidu, datumu un laiku, sistēmas ieraksta numuru, ka arī iegramatojuma veicēju;

Ø gramatvedības (gramatvedības informacijas datorsistēmu) datu ierakstīanu formatos MS Excel normatīvajos aktos paredzētas revīzijas (audita) vai parbaudes veikanai — lai būtu iespējams pēc da˛adiem kritērijiem atlasīt ierakstus un iegramatojumus, izsekot saimnieciskajiem darījumiem un parliecinaties par gramatvedības sniegtas informacijas patiesumu;

Ø iespēju elektroniski sagatavotos attaisnojuma dokumentus un gramatvedības reģistrus atlasīt ilgstoai vai pastavīgai glabaanai, ierakstīt attiecīgajos informacijas nesējos un uzglabat Elektronisko dokumentu likuma un citos normatīvajos aktos paredzētajos elektronisko dokumentu glabaanas noteikumos noteiktaja kartība, saglabajot to satura autentiskumu un salasamību likuma ‘’Par gramatvedību’’ noteiktaja glabaanas laika;

Ø elektroniski sagatavota attaisnojuma dokumenta vai gramatvedības reģistra datu attēlu un izdruku;

Ø elektroniski sagatavoto attaisnojuma dokumentu un gramatvedības reģistru rezerves kopēanu.

Personai, kas veic normatīvajos aktos paredzēto revīziju (auditu) vai parbaudi, ir tiesības iepazīties ar uzņēmuma rīcība esoo izmantojamas gramatvedības datorprogrammas lietotaja dokumentaciju, ka arī ar informaciju par kodiem, saīsinajumiem, apzīmējumiem vai citam zīmēm, kuras izmanto gramatvedības datorprogramma gramatvedības reģistru kartoanai (LR MK noteikumi Nr.585 II daļas 40.p

Gramatvedības reģistru kartoana tikai ar datoriem pieļaujama vienīgi tad, ja tiek nodroinats datu attēls treajai personai salasama veida.

obrīd Latvija tiek piedavatas daudz da˛adas gramatvedības datorprogrammas. Izvēloties gramatvedības datorprogrammas, jaizvērtē tas pēc sekojoiem faktoriem:

Ø vai programma ir piemērota iestades un tas izpildinstitūciju gramatvedībai,

Ø vai iestadei ir pieejamas apmacības un konsultacijas par programmas lietoanu;

Ø vai programmas pardevējs nodroina turpmako programmas apkalpoanu, jaunako versiju uzstadīanu, izmaiņu veikanu (ja mainas likumdoana);

Ø vai programma spēj nodroinat pietiekamu analītisko uzskaiti (piemēram, kontu paplainaanu līdz 7-8 un vairak zīmēm) un da˛adu iesta˛u gramatvedību konsolidaciju;

Ø kadas ir programmas lietotaju atsauksmes.

Neatkarīgi no izvēlētas gramatvedības kartoanas formas, visa informacija jareģistrē divējadi:

Ø hronoloģiski – sagrupējot ierakstus pēc operaciju notikanas laika;

Ø sistematiski – sagrupējot ierakstus pa kontiem.

Sistematiskie reģistri savukart iedalas:

Ø sintētiskajos reģistros (kontos),

Ø analītiskajos reģistros (kontos).

Sintētiskajos kontos iekļauj ziņas par ekonomiski vienveidīgiem līdzekļiem vai to avotiem, neatkarīgi no konkrētas institūcijas īpatnībam. Sintētisko kontu izveidoana pamata noteikta vienotaja (ar Finansu ministrijas rīkojumu apstiprinataja) kontu plana. Sintētiskie konti tiei iekļaujas gramatvedības bilancē, un uzskaite tajos notiek tikai naudas izteiksmē. Sintētiskais konts ir, piemēram, konts 262 “Norēķinu konti bankas un Valsts Kasē”, kas iekļaujas bilances aktīva postenī “Naudas līdzekļi”.

Analītiskie konti ir sintētisko kontu apak līmenis un aptver pilnīgi vienadu līdzekļu uzskaiti atbilstoi konkrētas institūcijas īpatnībam. Piemēram, sintētiska konta 531 ‘’Norēķini ar piegadatajiem un darbuzņēmējiem’’ analītiskie konti ir ‘’Norēķini ar uzņēmumu A’’, ‘’Norēķini ar uzņēmumu B’’ utt. Katrs analītiskais konts attiecas uz kadu sintētisko kontu. Viena sintētiska konta analītisko kontu kopsummam un apgrozījumam jasakrīt attiecīgi ar sintētiska konta atlikumu un apgrozījumu.

SAC Veģi gramatvedības uzskaites procesus iedala ( sk.2.3.att.)

Informacijas parneana no sakotnējiem

dokumentiem gramatvedības uzskaites reģistros

Saimniecisko darījumu un operaciju analīze,

pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem

Kontu atlikumu aprēķinaana

Gramatvedības kontu kopsavilkumu reģistru

sastadīana

Koriģējoo ierakstu iegramatoana

Kontu slēgana gada beigas

Finanu parskatu sastadīana

2.3.attēls Gramatvedības uzskaites procesa iedalījums

2.2. Dokumentu aprite un glabaana

Katras bud˛eta iestades pienakums un tiesības ir izvēlēties sev tada noformējuma dokumentus, kuri nodroina gramatvedības organizacijas pilnveidoanu, atvieglo darbinieku praktisko darbu, nodroina iestades iekējo kontroli.

Bud˛eta iestades vadītajam ir janodroina saimniecisko operaciju apstiprinoo dokumentu oriģinalu, kopiju vai datu attēlu uzglabaanu. Dokumentu kustību no to sastadīanas momenta un vietas līdz nodoanai glabaana sauc par dokumentu apgrozību.

Attaisnojumu dokumentu apgrozību, to izveidoanu vai saņemanu no citam institūcijam, pieņemanu uzskaitē, apstradaanu un nodoanu arhīva, SAC Veģi reglamentē ar dokumentu aprites shēmu.

Gramatvedības aprites shēma norada:

Ø dokumenta izveidoanu, parbaudi, apstrades secību;

Ø veicamo darbību savstarpējo sakarību;

Ø izpildes termiņu;

Ø izpildītajus;

Ø eksemplaru skaitu;

Ø glabaanas vietu un ilgumu.

Gramatvedības nodaļa tiek sistematizēti un uzglabati arhīva visi attaisnojuma dokumenti, gramatvedības reģistri, inventarizacijas saraksti, gada parskati un to pielikumi, ka arī gramatvedības organizacijas dokumenti.

Dokumentu glabaanas ilgumu reglamentē likuma ‘’Par gramatvedību’’ 10. pants, Finanu Ministrijas ‘’Noradījumi par gramatvedības dokumentiem un to apgrozību’’ un savu iekējo dokumentu glabaanas ilgumu SAC Veģi nosaka izstradataja dokumentu glabaanas nolikuma (6.pielikums).

Atbildīgais par nodaļa ir nodaļas vadītajs.

Dokumentu glabaanas ilgums:

gada parskatiem un to pielikumiem, galvenajai gramatai , inventarizacijas sarakstiem– pastavīgi,

gramatvedības reģistriem un gramatvedības organizacijas dokumentiem – 10 gadi;

attaisnojuma dokumentiem par darbinieku aprēķinato darba samaksu ar sadalījumu pa gadiem un mēneiem – 75 gadi;

parējiem attaisnojuma dokumentiem – 5 gadi.

Attaisnojuma dokumenti, gramatvedības reģistri un citi gramatvedības dokumenti līdz to novietoanai arhīva glabajas gramatvedība atbildīgo personu parziņa. Papīra dokumenta veida sagatavotos kartēja mēnea attaisnojuma dokumentus, kuri attiecas uz noteiktu gramatvedības reģistru, komplektē ieraksta numuru secība un iesietus vai caurūtus mapēs uzglaba SAC Veģi vietēja arhīva

Centra gramatvedība un arhīva esoos gramatvedības dokumentus fiziskas un juridiskas personas drīkst izmantot tikai ar centra direktora atļauju. os dokumentus drīkst izņemt no centra Gramatvedības nodaļas tikai specialajos likumos vai citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un noteiktaja kartība.

Ja centru likvidē vai reorganizē, pēc saskaņoanas ar Valsts arhīvu ģeneraldirekciju iestades arhīva turpmako uzglabaanas kartību nosaka likvidacijas komisija. Minēta komisija dokumentus sakarto un nodod turpmakai glabaanai valsts arhīva vai reorganizacijas rezultata izveidotas iestades arhīva.

Mainoties Gramatvedības nodaļas vadītajam, gramatvedības uzskaites organizacijas dokumentacija tiek nodota jaunajam gramatvedības nodaļas vadītajam ar nodoanas- pieņemanas aktu.

2.3. Gramatvedības kontrole

Gramatvedības kontrole ietver metodes un paņēmienus, kurus izmanto, lai kontrolētu uzņēmuma mantas saglabaanu, saimniecisko darījumu reģistrēanu gramatvedības sistēma atbilstoi normatīvo aktu prasībam un iekējas kartības noteikumiem, ka arī lai nodroinatu gramatvedības sniegtas informacijas savlaicīgumu un pareizību. Gramatvedības kontroles ietvaros parbauda ēdienkartēs, pielikumos un kopsavilkumos ietvertos aprēķinus un kontējumus, precizē, vai katrs saimnieciskais darījums ir iegramatots pareizaja konta un laikus un vai noradītas summas ir pareizas, vai visi saimnieciskie darījumi, kas attiecas uz parskata periodu, noradīti ī parskata perioda gramatvedības reģistros un finanu parskatos.

Lai nodroinatu gramatvedības kontroles efektīvu darbību, iestades vadītajs gramatvedības darba organizacija ievēro adus prieknoteikumus:

Ø darba pienakumus veic kvalificēti darbinieki;

Ø ir sadalīti darba pienakumi, nosakot katra darbinieka konkrēto uzdevumu un viņa atbildības pakapi;

Ø darbinieku pienakumi ir sadalīti ta, lai katra saimnieciska darījuma norisi kontrolētu vairaki darbinieki;

Ø ir sagatavoti kvalitatīvi darba organizacijas dokumenti un ievērots nosacījums, ka visos gadījumos, kad nepiecieams rīkoties citadi, neka minētajos dokumentos noradīts, nepiecieama iestades vadītaja atļauja;

Ø uzskaites funkcija ir atdalīta no parējam uzņēmuma saimnieciskas darbības funkcijam.

Iestades vadītajs nodroina uzņēmuma gramatvedības kontroles sistēmas izstradi, ievieanu un uzturēanu [13.,70.p.]. Iestadē nesistematiski veic gramatvedības kontroles parbaudi. Iestades vadītajs ir atbildīgs par gramatvedības kontroles parbaudes veikanu un gramatvedības kontroles nodroinaanu (11.pielikums). Iestades vadītajs nosaka, ka saskaņa ar centra iekējas kontroles sistēmu, gramatvedības kontroles sistēmas efektivitates parbaudi veic centra dienesta darbinieki [ 13.,70.].

Aptaujajot gramatvedības darbiniekus, autore konstatē, ka tiek parkapts 06.04.2006. ‘’Publisko iepirkumu likums’’. Ir arī problēmas krajumu un inventara apritē.

3.SAC Veģi līdzekļu un līdzekļu avotu uzskaites metodika

SAC Veģi gramatvedības uzskaites metodikas mērķis ir noteikt vienotus pamatprincipus un pamatnostadnes iestades gramatvedības uzskaitei atbilstoi Starptautiskajiem gramatvedības standartiem, Starptautiskajiem valsts sektora gramatvedības standartiem, vairaku starptautisko institūciju rekomendacijam un starptautiskajai gramatvedības praksei

SAC Veģi gramatvedība pielietotas uzskaites metodikai ir konkrēti principi, nostadnes un noteikumi, ko iestade lieto saimnieciskas un finansialas darbības gramatvedības uzskaitē, ka arī sagatavojot un sniedzot finanu parskatus. Gramatvedības organizacijas dokumenti nosaka kartību, kada dokumentē iestades saimnieciskos darījumus, līdzekļus un to veidoanas avotus, novērtē un inventarizē iestades līdzekļus un saistības, organizē dokumentu apgrozību un karto gramatvedības reģistrus. Bud˛eta līdzekļu izlietojumam jabūt uzskaitītam viena kopīga bilancē, atbilstoi apstiprinatam gramatvedības kontu planam. Gramatvedībai jaaptver visi saimnieciskie un finansialie darījumi, lai būtu iespējams gūt patiesu un pilnīgu informaciju par finansialo stavokli iestadē. Gramatvedības uzskaitei ir janodroina iestades materialo un finanu līdzekļu kontrole un īpauma saglabaana. Lai gūtu ticamu, savlaicīgu un patiesu informaciju par iestades saimnieciskajiem darījumiem, SAC Veģi par katru bilances posteņa kontu ir izveidojusi detalizētas gramatojumu shēmas, dokumentu aprakstus, uz kuru pamata os gramatojumus veic, ka arī dokumentu plūsmas shēmas.

3.1.Ilgtermiņa ieguldījumi

Pamatlīdzekļu un nematerialo ieguldījumu uzskaites politikas mērķis ir noteikt gramatvedības pieeju o ilgtermiņa aktīvu atzīanai, uzskaites vērtību noteikanai un nolietojuma (amortizacijas) aprēķinaanai.

Vadība nosaka konkrēto aktīvu grupu analītiskas uzskaites un norakstīanas veidus, procedūras un detalizētu kontroles kartību.

Nematerialo ieguldījumu sastava uzskaita nematerialos aktīvus, kurus plano izmantot ilgak neka gadu un vērtība ir virs Ls 150 par vienību, vai pēc centra direktores noradījumiem, ka arī visu veidu aktīvus, kuru apmaksa paredzēta vēlak neka gadu pēc bilances datuma.

Pamatlīdzekļu sastava uzskaita visu veidu resursus, kurus plano izmantot ilgak neka gadu un vērtība ir virs Ls 150 par vienību, vai pēc centra direktores noradījumiem To nosaka LR MK noteikumi Nr.867 no 15.11.2005. ‘’ Kartība, kada bud˛eta iestades karto gramatvedības uzskaiti’’.

Pamatlīdzekļu un nematerialo ieguldījumu uzskaites visparējie principi attiecas uz visam pamatlīdzekļu un nematerialo ieguldījumu grupam neatkarīgi no to talakas klasifikacijas. Bilancē iekļauti visi esoie pamatlīdzekļi.

Īpaumtiesības uz pamatlīdzekļiem nosaka noslēgtie līgumi, īpauma reģistracijas dokumenti un citi īpauma tiesību apliecinoie dokumenti saskaņa ar spēka esoajiem normatīvajiem aktiem.

Visu ilgtermiņa aktīvu iekļauanas bilancē nodroinaanai, centra veic ilgtermiņa aktīvu inventarizaciju. Inventarizacijas procesa precizē un salīdzina arī juridiskas īpaumtiesības. Inventarizaciju norises kartība noteikta centra nolikuma par inventarizacijam un to norises kartību no 2008.gada 23.janvara [23].

Bilancē ilgtermiņa aktīvus uzrada uzskaites vērtība, atskaitot uzkrato nolietojumu (amortizaciju) un visus uzkratos zaudējumus no vērtības samazinaanas (turpmak teksta apzīmēta ka atlikusī vērtība).

Ilgtermiņa aktīvu uzskaites vērtība sastav no aktīvu iegades vērtības un izdevumiem, kas rodas aktīvu lietoanas laika, kurus var pieskaitīt aktīvu iegades vērtībai.

Ilgtermiņa aktīvu dinamika sakotnēja vērtība pa gadiem ( sk.3.1. tab.)

3.1.tabula

SAC Veģi ilgtermiņa aktīvu dinamika pa gadiem 2004.- 2008.

[autores veidots]

Ilgtermiņa aktīvi	Konts	gads Ls	2005. gads Ls	2006. gads Ls	2007. gads Ls	2008. gads Ls
Nedzīvojamas ēkas
Parējais nekustamais īpaums
Tehnoloģiskas iekartas un maīnas
Transporta līdzekļi
Saimniecības pamatlīdzekļi
Bibliotēku fondi

Ilgtermiņa aktīva iegades dienas noteikana

Par ilgtermiņa aktīva iegades datumu uzskata dienu, kad pariet riski un ekonomiskie labumi no attiecīga aktīva, parasti - centra saņemot ilgtermiņa aktīvu.

Ilgtermiņa aktīvu iegades ir apliecinatas ar dokumentiem.

LR MK noteikumos Nr.585 no 21.10.2003. ‘’ Noteikumi par gramatvedības kartoanu un organizaciju ir noteikts, ka pamatlīdzekļu analītisko uzskaiti karto gramatvedības reģistros ( gramatas, kartiņas, ar datorprogrammam), ka tiek saglabata ada informacija:

Ø noradot iegades dokumentu,

Ø ta numuru;

Ø iegades datumu;

Ø sakotnējo vērtību;

Ø atraanas vietu;

Ø lietderīgas lietoanas laiku;

Ø gada (vai cita parskata perioda) aprēķinato nolietojuma (amortizacijas) vērtību

Ø atlikuo vērtību;

Ø atzīmes par izslēganu no uzskaites.

Aktīva saņemana notiek, apstiprinot atbilstoo aktīvu saņemanas dokumentu.

Katram uzņēmumam, pamatojoties uz likumiem un visparpieņemtiem gramatvedības principiem, ir tiesības izstradat savu pamatlīdzekļu uzskaites kartību. SAC Veģi ir izstradats nolikums par nematerialo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegades, nodoanas, uzskaites, glabaanas un norakstīanas kartību, kopēja uzskaites kartība.

Pamatlīdzekļu iegadi un uzskaiti gramatvedība veic pamatojoties uz apstiprinato finanu planu un ‘’Kustamo un nekustamo īpauma iegadēm un kapitalajam remontam nepiecieamo līdzekļu sarakstu’’, kas tiek apstiprinats par katru bud˛eta gadu .

Būtu japievēr uzmanība pamatlīdzekļu iepirkanas procedūram. SAC Veģi iepirkuma procedūras pamatlīdzekļu iegadei netiek veiktas visiem pamatlīdzekļiem.

SAC Veģi pamatlīdzekļu un nematerialo ieguldījumu uzskaiti karto atbildīgais gramatvedis. Par konkrēto pamatlīdzekļu iegadi, atbildīgais struktūrvienības vadītajs, gramatvedība nodod preču pavadzīmi-rēķinu( Pl tehniska pase, instrukcija, garantijas talons) gramatvedis sastada pamatlīdzekļa uzskaites kartiņu, kura norada pamatlīdzekļa pilnu nosaukumu (atbilstoi tehniskajai dokumentacijai),sakotnējo vērtību, pamatlīdzekļa uzskaites numuru, atraanas vietu un materiali atbildīgo personu. Kad noformēti visi dokumenti pamatlīdzekļa ņemanai uzskaitē, to nodod lietoana materiali atbildīgajai personai, pamatojoties uz pieņemanas aktu. SAC Veģi nav direktora rīkojuma par pamatlīdzekļu pieņemanu .

Materiali atbildīga persona, saņemtas vērtības , nodod dienesta lietoana , konkrētam struktūrvienības darbiniekam. Ja gadījuma is darbinieks tiek atbrīvots no darba, tad obligati ir nepiecieams ar parakstu apliecinat lietoana nodoto materialo vērtību nodoanu savas struktūrvienības materiali atbildīgai personai. Pamatlīdzekļu nodoanu atbildība citai materiali atbildīgai personai noformē ar iekējas kustības pavadzīmi, kur parakstas abas iesaistītas puses un apstiprina direktors.

SAC Veģi nav pietiekamas uzskaites par pamatlīdzekļu iekējo kustību. Pamatlīdzekļi bie˛i tiek parvietoti no vienas struktūrvienības uz otru , bez iekējas kustības pavadzīmes noformēanas. Gramatvedības uzskaite , par pamatlīdzekļa atraanas vietu nav pilnīga un neatbilst gramatvedības uzskaites datiem.

Informacija par pamatlīdzekļu uzskaiti un iekējo kustību ir ļoti būtiska, ta dod iespēju gramatvedības uzskaites datos radīt patiesu informaciju par iestades uzskaitē esoajiem pamatlīdzekļiem un nepieļaut zadzības un krapanas iespēju.

Pamatlīdzekļu un nematerialo ieguldījumu iegades vērtības noteikana.

Pamatlīdzekļus un nematerialos ieguldījumus sakotnēji atzīst to iegades vērtība.

Iegades vērtība ir samaksata nauda, tas ekvivalenti vai citas atlīdzības, kuram pieskaitītas visas tas izmaksas, kas tiei attiecas uz pamatlīdzekļu un nematerialo ieguldījumu iegadi.

Pie adam izmaksam pieskaitami:

Ø aktīva iegades transporta izdevumi;

Ø sakotnējas piegades un novietoanas izmaksas;

Ø ievedmuitas un nekompensējamie pirkanas nodokļi un citi līdzīgi izdevumi.

Ilgtermiņa aktīva iegades vērtību latos, ja ta iegade notikusi arvalstu valūta, nosaka parrēķinot vērtību arvalstu valūta pēc Latvijas Bankas oficiali noteikta valūtas maiņas kursa iegades diena.

Ieguldījumu atzīana uzskaitē, iegade, saņemana un izveidoana.

Ilgtermiņa aktīvus klasificē pēc to ekonomiskas būtības. Aktīvus iegramato latos (lati, santīmi), nepiecieamības gadījuma veicot valūtas vērtības parrēķinu.

Saņemot preču pavadzīmi – rēķinu vai citus ieguldījuma iegadi pamatojoos dokumentus, gadījuma, ja ieguldījums ir faktiski saņemts, dokumenta noradītaja vērtība palielina attiecīgo ieguldījumu kontu un palielina saistību kontu.

D 1120 Licences un tamlīdzīgas tiesības

Zemes, ēkas un būves

Transporta līdzekļi

Parējie saimniecības pamatlīdzekļi

Bibliotēku fondi

Datortehnika

K 5311 Īstermiņa saistības pret piegadatajiem un darbuzņēmējiem

Ieguldījumu saņemot bez atlīdzības (davinajuma), saņemanas diena nosaka ta vērtību.

Ja davinajumu saņem pēc dokumenta, kura noradīta vērtība, nematerialo ieguldījumu vai pamatlīdzekli uzskaita noradītaja vērtība.

Ja vērtība nav noradīta, SAC Veģi izveidota komisija, nepiecieamības gadījuma pieaicinot attiecīgas jomas specialistu, nosaka saņemta attiecīga ieguldījuma vērtību un paredzamo lietoanas laiku.

Ieguldījumu saņemot ka davinajumu, palielina attiecīgo ieguldījumu kontu un atbilstoo ieņēmumu kontu, gramatojot:

D 1120 Licences un tamlīdzīgas tiesības

Zeme, ēkas un būves

1231 Transporta līdzekļi

1232 Parējie saimniecības pamatlīdzekļi

1233 Bibliotēku fondi

Datortehnika

1240 Pamatlīdzekļu izveidoana un nepabeigta celtniecība

K 8312 Ieņēmumi no ziedojumiem un davinajumiem naturala veida

Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinaana.

Nolietojums jeb amortizacija pamatlīdzekļu sakotnējas vērtības sistematiska sadalīana pa periodiem to lietderīgas lietoanas laika.

Lietderīgas lietoanas laiks ir laika periods, kura plano izmantot attiecīgo pamatlīdzekli.

Lietderīgas lietoanas laiku nosaka atseviķi katram pamatlīdzeklim vai to grupam saskaņa ar spēka esoajiem normatīvajiem aktiem.

Saskaņa ar LR MK noteikumiem Nr. 440 ‘’ Noteikumi par bud˛eta iesta˛u pamatlīdzekļu nolietojuma normam un pielietoanas nosacījumiem ’’ no 21.06.2005. nosaka pamatlīdzekļu nolietojuma normas atbilstoi trīs pamatlīdzekļu kategorijam, lietderīgas lietoanas laiku un nolietojuma normu procentuali gada.

Saskaņa ar LR MK noteikumiem Nr.867 no 15.11.2005.’’Kartība, kada bud˛eta iestade karto gramatvedības uzskaiti’’ un LR MK noteikumiem Nr. 440 ‘’ Noteikumi par bud˛eta iesta˛u pamatlīdzekļu nolietojuma normam un pielietoanas nosacījumiem ’’ no 21.06.2005., SAC Veģi ar rīkojumu Nr.19 no 12.01.2007. ir noteikts, ka bilancē esoajiem pamatlīdzekļiem, aprēķinot pamatlīdzekļu nolietojumu , gramatvedības uzskaitē izmanto linearo metodi, kas paredz, ka pamatlīdzekļu vērtība samazinas vienmērīgi (12.pielikums)

Saskaņa ar o metodi katru gadu norakstamo pamatlīdzekļa nolietojuma summu aprēķina, dalot pamatlīdzekļa sakotnējo vērtību ar noteikto (normatīvo) lietderīgas lietoanas laiku.

Nolietojumu (amortizaciju) ilgtermiņa aktīviem aprēķina ne retak ka reizi gada, nolietojumu uzsakot aprēķinat ar nakama mēnea pirmo datumu pēc pamatlīdzekļa nodoanas ekspluatacija un beidzot ar nakama mēnea pirmo datumu pēc pamatlīdzekļa ekspluatacijas izbeiganas.

Ieteikums datortehniku, autotransportu, mērinstrumentus tikai nomat. Nomajot pamatlīdzekļus, nomniekam ir iespēja gūt da˛adus labumus ; garantētu uzraudzību un tehnisko apkopi, iespēja lietot jaunakas tehnoloģijas nevis novecojuu datortehniku, transportu un instrumentus.

Pamatlīdzekļu norakstīanas kartība

Pamatlīdzekļa likvidacijas vai atsavinaanas gadījumos izslēdz pamatlīdzekli no uzskaites, norakstot ta uzskaites vērtību, ka arī samazinot ta uzkrato nolietojumu un pamatlīdzekļa vērtības samazinajumu.

Pamatlīdzekļa likvidacija notiek, ja pamatlīdzeklis ir fiziski vai morali nolietojies un talaka ekspluatacija nav iespējama neatkarīgi no ta atlikuas vērtības.

Izņēmuma gadījumos, ja normatīvajos aktos atļauta kartība pamatlīdzekli pardod, to izslēdz no uzskaites un atzīst prasības pardota aktīva vērtība, gramatojot:

D 2310 Pircēju un pasūtītaju paradi

K 8510 Saņemta atlīdzība no pamatlīdzekļu pardoanas

Pieņem lēmumu par pamatlīdzekļu likvidaciju ir lietderīgi gadījumos, kad tos atjaunot nav iespējams vai tas nav ekonomiski lietderīgi, vai arī, ja objektu nav iespējams realizēt.

Saskaņa ar direktora rīkojumu SAC Veģi ir izveidota komisija, kura par pamatlīdzekļa norakstīanu atbild sekojoa sastava: komisijas prieksēdētajs un divi komisijas locekļi. Komisija atbild par materialo vērtību inventarizaciju un materialo vērtību norakstīanu.

Komisijas pienakums pamatlīdzekļu norakstīanas gadījumos ir:

Ø iepazīties ar norakstamo materialo vērtību tehnisko dokumentaciju, gramatvedības uzskaites datiem,

Ø veikt norakstama pamatlīdzekļa apskati daba, novērtēt un dokumentēt ta atjaunoanas talakas izmantoanas neiespējamību vai nelietderību (nepiecieamības gadījuma izmantojot specialistu atzinumu),

Ø noskaidrot un dokumentēt pamatlīdzekļu norakstīanas konkrētos iemeslus (fiziskais, moralais nolietojums, avarijas , dabas stihijas),

Ø sabojaanas vai nozaudēanas gadījuma noskaidrot personas un apstakļus, kas ir atbildīgi par notikuo, un iesniegt prieklikumus vadībai problēmas risinaanai un līdzekļu atgūanai,

Ø noteikt pamatlīdzekļa atseviķu derīgo mezglu vai detaļu talakas izmantoanas iespējas, veikt to novērtējumu pēc zemakas tirgus vērtības,

Ø sagatavot un nodot apstiprinaanai struktūrvienības vadītajam pamatlīdzekļu norakstīanas aktus ar prieklikumiem un slēdzieniem par iespējamo realizaciju – nodot metallū˛ņos, iznīcinat.

Lai norakstītu pamatlīdzekli ir nepiecieams slēdziens par ta tehniska stavokļa novērtējumu, pamatojoties uz to, sastada norakstīanas aktu, kura uzrada adus rekvizītus: iestades nosaukumu, dokumenta nosaukumu un numuru, sagatavoanas datumu, komisijas sastavu, materialo vērtību nosaukumu, inventara numuru, mērvienību, daudzumu, bilances sakotnējo vērtību, nolietojumu, atlikuo vērtību, norakstīanas iemeslus (pamatojumu), gramatvedības piezīmes, iegades un ekspluatacija nodoanas gadu, tehnisko stavokli.

Norakstot autotransporta līdzekļus, uzrada iegades gadu, detaļu tehnisko raksturojumu, to numurus, nobraukto kilometru skaitu un talakas izmantoanas iespējas. Bud˛eta iestadē, ja norakstama pamatlīdzekļa atlikusī vērtība ir lielaka par Ls 1000, tad to var norakstīt tikai ar augstakstavoas institūcijas atzinumu par objekta izslēganu.

SAC Veģi likvidēto pamatlīdzekļu norakstīana ir pardomata un tiek veikta atbilstoi likumdoanai un atbilstoi iestades rīkojumiem.

Pamatlīdzekļus noraksta, samazinot ta uzskaites vērtību par uzkrato nolietojumu, pēc tam atlikuo (bilances) vērtību noraksta atbilstoaja izdevumu konta.

Uzkrata nolietojuma norakstīana:

D 1290 Pamatlīdzekļu uzkratais nolietojums

K 1210 Zemes, ēkas un būves

1231 Transportlīdzekļi

1232 Parējie saimniecības pamatlīdzekļi

1238 Datortehnika

Ja aktīvam pie atsavinaanas ir atlikusi bilances vērtība, to noraksta gramatojot:

D 8610 No uzskaites izslēgto pamatlīdzekļu vērtība (LR MK noteikumi Nr.867, kontu plans bud˛eta iestadēm )

K 1210 Zemes, ēkas un būves

1231 Transportlīdzekļi

1232 Parējie saimniecības pamatlīdzekļi

1238 Datortehnika

Gadījuma, ja pamatlīdzeklim ir atgūstama (likvidacijas) vērtība (lū˛ņi, rezerves daļas), pamatojoties uz SAC Veģi iekēju dokumentu (aktu), to uzskaita krajumu sastava, atzīstot ieņēmumus.

D 2100 Krajumi

K 8590 Parējie ieņēmumi

Atsavinaanas procesa gramato:

D 2319 Pircēju un pasūtītaju paradi

K 8510 Saņemta atlīdzība no pamatlīdzekļu pardoanas

Starpību starp pardoanas cenu un pamatlīdzekļu atlikuo (bilances) vērtību uzskaita ka ieņēmumus vai izdevumus no aktīvu pardoanas saskaņa ar spēka esoajiem normatīvajiem aktiem.

Par pamatlīdzekļu pardoanas (atsavinaanas) datumu uzskata dienu, kad visi riski un ekonomiskie labumi, kas saistīti ar pamatlīdzekli, pariet aktīva pircējam.

Gadījuma, ja pamatlīdzekļus noraksta vai nodod bez atlīdzības, atzīst izdevumus atlikuas (bilances) vērtības apmēra.

Pamatlīdzekli nododot citai bud˛eta iestadei, atzīst izdevumus par veiktajiem transfertiem, kurus izslēdz, veicot bud˛eta izpildes parskatu konsolidaciju.

Izslēdzot no uzskaites un atlikuaja (bilances) vērtība atzīst atbilstoos izdevumus. Gramato:

D 8421 Izdevumi no vērtību nodoanas bezatlīdzības ceļa starp bud˛eta iestadēm

8422 Izdevumi no vērtību nodoanas bezatlīdzības ceļa starp padotība esoajam bud˛eta iestadēm

K 8610 No uzskaites izslēgto pamatlīdzekļu vērtība

3.2. Krajumu uzskaite

Krajumi ir bud˛eta iestades īstermiņa aktīvi, kas paredzēti tas darbības nodroinaanai, atsavinaanai un materialu un izejvielu veida atrodas vai tiks izlietoti saimnieciskas darbības procesa. Bud˛eta iestades gramatvedības uzskaitē krajumu novērtēanai piemēro ‘’ pirmais ieka – pirmais ara’’ (FIFO) metodi.

Lai nodroinatu iestades darbību, izvairītos no partraukumiem pakalpojumu sniegana , SAC Veģi plano, veido un saglaba optimalo krajumu apjomu, kas nepiecieams iestades darbībai. Krajumu sastava praktiski ietilpst viss tas, kas atrodas noliktava: izejvielas, materiali, degviela, inventars ( sk.3.2.tab.)

3.2.tabula

SAC Veģi krajumu dinamika pa gadiem no 2004. līdz 2008.

[ autores veidots ]

Nosaukums	Konts	gads Ls	gads Ls	gads Ls	2007. gads Ls	gads Ls
Partikas produkti
Medikamenti un parsieanas materiali
Saimniecības materiali un kancelejas preces
Kurinamais, degviela, smērvielas
Maīnu un iekartas rezerves daļas
Atri nolietojamais inventars
Apģērbi, apavi, veļa un gultas piederumi

Gramatvedības uzdevumi krajumu uzskaitē ir:

Ø savlaicīgi un precīzi uzskaitīt krajumu ieguvi un izmaiņas

Ø kontrolēt krajumu saglabaanu

Ø nodroinat krajumu izlietoanas atbilstoi paredzētajiem mērķiem kontroli

Ø maksimali novērst krajumu zudumus (bojaanas un piesavinaanas iespējas)

Ø nodroinat ra˛oanas vadību ar informaciju par materialu un izejvielu patēriņu ra˛oana paizmaksas aprēķinam.

SAC Veģi noliktava ir krajums ar partikas produktiem, medikamentiem un zalēm , kancelejas un saimniecības precēm, kurinamam, degvielai, smērvielam, maīnu iekartu rezerves daļam, atri nolietojamam inventaram un apģērbiem, apaviem, veļai un gultas piederumiem . Centra gramatvedības kontu plana konta “Krajumi” ir sekojoi subkonti:

2110 izejvielas un materiali, kur, ir sadalīts:

2111 partikas produkti

2113 medikamenti, zales un medicīnas materiali

2114 saimniecības materiali un kancelejas piederumi

2115 kurinamais, degviela, smērvielas

2116 maīnu iekartas un rezerves daļas

inventars

2161 atri nolietojamais inventars

2162 apģērbi, apavi, veļa un gultas piederumi

SAC Veģi biroja preces, saimniecības preces un inventaru pēc struktūrvienības vadītaja pasūtījuma iegadajas saimniecības struktūrvienības vadītajs.

Darbam nepiecieamie materiali no noliktavas tiek izsniegti darbiniekiem un norakstīti. Atbildīgais gramatvedis ievada pavadzīmē noradītas preces un pēc izsnieganas ar materialo vērtību norakstīanas aktu vai izsnieganas sarakstu, noraksta tas uz centra izdevumiem. Pie adas materialu uzskaites, gada beigas, lai noteiktu krajumu atlikumu, izmanto nepartraukto inventarizacijas metodi.

Krajumus izlietojot, atsavinot vai norakstot , centrs izslēdz krajumus no uzskaites, norakstot to vērtību parskata perioda izdevumos. Krajumus noraksta, novērtējot tos saskaņa ar ‘’pirmais ieka – pirmais ara’’ (FIFO) metodi (LR MK noteikumi Nr.867 . Kartība, kada bud˛eta iestades karto gramatvedības uzskaiti’’)

SAC Veģi gramatvedība materialu izsnieganu un norakstīanu veic pēc FIFO metodes. Piemēram, centra partikas noliktava tiek izsniegtas partikas preces un norakstītas, kas iegadatas pirmas, tapat uzskaiti veic arī medikamentiem, higiēnas precēm, saimniecības precēm un materialiem.

Nav pietiekamas kontroles par krajumu iepirkanu un to norakstīanu, ka arī nav izslēgti gadījumi, ka preces tiek pirktas arī personīgajam vajadzībam. Gramatvedība pieņem tikai tas pavadzīmes, kuras ir parakstījis gan preču saņēmējs – iestades darbinieks, gan arī attiecīgas struktūrvienības vadītajs.

Partikas produkti

Subkonta 2112 “Partikas produkti” - uzskaita partikas produktus centra, kuru izdevumu tamē paredzēti asignējumi izdevumu ekonomiskas klasifikacijas koda 2363 “Ēdinaanas izdevumi ” uzkraanas sarakstos pa materiali atbildīgam personam.

Saņemot partikas produktus uzskaita uzkraanas sarakstos pa materiali atbildīgam personam. Uzkraanas saraksta ir adi radītaji

Ø piegadataja nosaukums ,

Ø saņemta dokumenta numurs , datums

Ø produkta nosaukums , mērvienība, daudzums, summa.

Mēnea beigas saraksta saskaita kopsummas un sastada apgrozījumu parskatu. Partikas produktu izlietoanu uzskaita uzkraanas saraksta par partikas produktu izlietoanu. Saraksts tiek sastadīts atbilstoi materiali atbildīgam personam, pamatojoties uz ēdienu sarakstu- pieprasījumu.

Ēdienu saraksta - pieprasījuma uzrada partikas produktu nosaukumu , produktu daudzumu vienai personai, kopējo izsniegto daudzumu, cenu un summu , saņēmējas un izsniedzējas personas paraksti. Mēnea beigas saskaita kopsummas un aprēķina izlietoto partikas produktu vērtību, salīdzina ēdinamo personu skaitu.

Produktu analītisko uzskaiti ved atbilstoi nosaukumiem, daudzumam, vērtībai un materiali atbildīgam personam apgrozījumu parskatos. Ik mēnesi apgrozījuma parskatos jasaskaita kopsummas un jaaprēķina atlikumi uz nakoa mēnea sakumu.

Produktu uzskaite noliktava.

Produktu uzskaite noliktava nodroina to saglabaanu pieņemot , glabajot un izsniedzot. Noliktava ir iekartota ta , lai pēc iespējas atrak varētu produktus saņemt, parbaudīt un izdot. Noliktava ir svari, saldētava , ventilacija, lai tiktu nodroinata produktu saglabaana. Noliktavu telpas atbilst sanitariem un tehniskiem noteikumiem.

Produktus iegadajas no uzņēmējiem, zemnieku saimniecībam un fiziskam personam.

Ir noslēgti līgumi, ir pavadzīmes vai pieņemanas akti. Uz attiecīga dokumenta noliktavas parzinis izdara atzīmi par produktu saņemanu.

Par 2007.gadu iepirkuma procedūra nav veikta atbilstoi ‘’Publiska iepirkuma likumam’’.

Saņemtie produkti noliktava tiek parbaudīti – vai pavadzīmē uzradītais skaits un sortiments atbilst faktam, ka arī produktu kvalitate.

Iztrūkuma vai parpalikuma gadījuma produktu pieņemana tiek partraukta un noliktavas parzinis ziņo centra direktoram, kur sastada komisiju. Komisijas sastava ir noliktavas parzinis, gramatvedis un piegadataja parstavis.

Akts sastadams 3 eksemplaros, no kuriem viens kalpo ka pieņemanas dokuments, otrs – kopa ar pretenziju tiek nekavējoi nogadats piegadatajam, treais- izmantots tiesa , ja piegadatajs noraida pretenziju.

Akta jauzrada:

Ø akta numurs, datums;

Ø produktu saņēmēja rekvizītus;

Ø komisijas locekļu vardus ,uzvardus, amatus;

Ø produktu piegadataja rekvizītus,

Ø citas ziņas , kuras nepiecieams atspoguļot akta;

Ø pilnu trūkstoa produkta nosaukumu un ta cenu

Produktus un taru noliktava uzskaita noliktavas parzinis daudzumos gramata. Katru produktu veidu ieraksta atseviķa gramatas M-17 lapa.

Saņemtos produktus katru dienu ieraksta uzskaites reģistros pamatojoties uz sakotnējiem dokumentiem (rēķiniem, aktiem) , izdotos saskaņa ar pieprasījumu veidlapa ( Nr. 299).

Pēc izdoto un saņemto produktu daudzumu iegramatoanas noliktavas uzskaites reģistros, noliktavas parzinis ne retak ka 3 reizes mēnesī nodod dokumentus gramatvedība.

Gramatvedība ne retak ka reizi mēnesī parbauda noliktavas gramatas ierakstus, salīdzinot tos ar gramatvedības datiem.

Produktu uzskaite virtuvē.

Katru dienu centra galvena medmasa iesniedz partikas bloka struktūrvienības vadītajai ziņas par klientu skaitu plkst. 9.00, noradot sadali pa diētam.

Pamatojoties uz klientu skaitu, partikas bloka struktūrvienības vadītaja sastada ēdienkarti (forma 299) viena eksemplara nakoai dienai.

Katra ēdienkartes rūtiņa skaitītaja partikas bloka struktūrvienības vadītaja uzrada produktu daudzumu katra ēdiena vienas porcijas pagatavoanai. Pēc kopsavilkuma datiem ēdienkartē, no noliktavas tiek izsniegti produkti.

Produktus jaieliek katla diētmasas klatbūtnē, bet ne katru reizi tas tiek ievērots. Pēkņas ēdiena izgatavoanas kontroles tiek veiktas nesistematiski.

Virtuves darbiniekiem ir dota iespēja, neielikt katla, ēdiena gatavoanas procesa, visus produktus.

Grupam ēdienu porcijas izdala saskaņa ar sarakstu. Gatavas produkcijas svaram ir jaatbilst noteiktam normam. Tiek veikti kontroles svērumi.

Medikamenti , zales un medicīnas materiali.

Medikamentus un parsieanas materialus uzskaita subkonta 2113, tamē paredzēti asignējumi izdevumu ekonomiskas klasifikacijas koda 2341’’ Medikamenti, zales un medicīnas materiali’’ .

Medikamentus un parsieanas materialus uzskaita saskaņa ar īpaiem metodiskajiem noradījumiem, kuru pēc saskaņoanas ar Finansu ministriju izdod Labklajības ministrija.

Pie narkotisko vielu saņemanas, izlietoanas un uzskaites ņem vēra LR MK 2007.gada 27.marta noteikumus Nr.220 ‘’Zaļu iegades, uzglabaanas, izlietoanas, uzskaites un iznīcinaanas kartība arstniecības iestadēs un socialas aprūpes institūcijas’’.

Medikamentu pieprasīanai tiek pielietotas pieprasījuma veidlapas. Pieprasījumi narkotiskam zalēm tiek rakstīti atseviķi no parējam zalēm. Pieprasījumi tiek rakstīti 4 eksemplaros, no kuriem 2 paliek aptieka un 2 centra.

Arstnieciskos līdzekļus no aptiekas saņem pēc pilnvaras centra galvena medicīnas masa .

Medikamenti iestadē glabajas galvenas medicīnas masas atbildība. De˛ūrējoam masam tos izsniedz pēc pieprasījumiem. īs zales tiek uzskaitītas atseviķi katrai de˛ūras medmasai .

Mēnea beigas centra galvena medmasa iesniedz atskaiti par medikamentu izlietoanu.

Medikamentu uzskaite centra gramatvedība.

Medikamentu uzskaite gramatvedība tiek veikta saskaņa ar LR Finansu ministrijas Valsts kases departamenta instrukciju “Medikamenti, zales un medicīnas materiali” konta debeta tiek gramatoti saņemtie medikamenti pēc pavadzīmēm iegades cenas, ka arī bezmaksas saņemtie humanas palīdzības medikamenti. Konta kredīta tiek ierakstīta izlietoto medikamentu vērtība pēc galvenas medmasas izcenotam atskaitēm un tam pievienotas pavadzīmes.

Medikamentu analītiska uzskaite daudzumos un summas tiek vesta gramata forma Nr. 296 un arī datorizēti .

Saimniecības materiali un biroja preces.

“Saimniecības materiali un biroja preces” uzskaita saimniecības materialus un biroja preces, kurus izlieto iestades kartējam vajadzībam (elektrospuldzes, ziepes, sukas, veļas pulveri u.tml.), būvmaterialus kartējam un kapitalajam remontam, celtniecības materialus (ķieģeļus, iferi, cementu u.c.) subkonta 2114. Centra biroja preces ( papīru, pildspalvas, piezīmju papīru), kas iegadati un tūlīt izsniegti kartējo vajadzību nodroinaanai, uzreiz noraksta faktiskajos izdevumos, atspoguļojot to kopsummu subkonta 2114 debeta un kredīta. Uz o vērtību iegadi un saņemanu apstiprinoiem dokumentiem ir to personu paraksti, kas saņēmuas un izlietojuas os materialus.

Par materialiem, kuri izmantoti remontiem, sastada materialu norakstīanas aktu un tami, kur sīki uzrada materialu nosaukumu un ta bilances vērtību, ka arī ta priekmeta nosaukumu, kuru remontē. Aktu paraksta ne mazak ka trīs komisijas parstavji un apstiprina direktore. Bie˛i remontmateriali un saimniecības preces nemaz nenonak noliktava, bet no veikala tiek atvestas un izlietotas centra remonta un saimniecības vajadzībam, nav iespējams veikt kontroli par materialu iegadi.

Pastmarkas noraksta izdevumos , pamatojoties uz atbildīgas personas iesniegto aktu, kuru paraksta trīs komisijas locekļi, apstiprina centra direktore.

Kurinamais, degviela, smērvielas.

Kurinamo,( malku, ķeldu, skaidas) degvielu (benzīnu, autoeļļas, dīzeļdegvielu), smērvielas, kas atrodas pie materiali atbildīgam personam, uzskaita subkonta 2115.

Degvielas, eļļas izlietojumu noraksta uz transporta ceļazīmju pamata , kuras tiek izrakstītas nodarbinatai automaīnai katru dienu.

Normatīvais akts 17.02.2006. LM rīkojums Nr.31’’ Par transportlīdzekļu izmantoanu dienesta vajadzībam Labklajības ministrijas padotības iestadēs’’ nosaka ikmēnea nobraukuma normu 3000 km visu socialas aprūpes iesta˛u vadītajiem. SAC Veģi iekējais normatīvais akts no 2007.gada 30.aprīļa nosaka ikmēnea transportlīdzekļu nobraukuma normas 3300-3500 km. SAC lietoana esoajam automaīnam Ford Transit un Peugeot 307 faktiskais 2007.gada degvielas patēriņ parsniedza noteiktos limitus( LR LM Iekēja audita departamenta ziņojums Nr.S-08-07(3.04.02.) no 30.06.2008.)

Ceļazīmēs degvielas patēriņam ir daudz neatļautu labojumu – svītrojumi, parrakstījumi. SAC Veģi ceļazīmju noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībam. Un ceļazīmes nesniedz patiesu priekstatu par degvielas patēriņu.

Maīnu iekartas un rezerves daļas.

Subkonta 2116 “ Maīnu iekartas un rezerves daļas” uzskaita rezerves daļas , kas paredzētas remontam un nolietoto daļu nomaiņai, medicīnas iekartam, traktoriem, transporta līdzekļiem, datoriem u.tml. Rezerves daļu analītisko uzskaiti organizē pēc rezerves daļu nosaukumiem, daudzuma, vērtības, pa materiali atbildīgam personam.

Inventars.

Konta 2160 Inventars uzskaita inventaru līdz Ls 150 -ieskaitot , pēc direktores noradījuma, atri nolietojamo inventaru, veļu gultas piederumus , apģērbu un apavus, specifiskas lietoanas inventaru.

Atri nolietojamo inventaru, veļu, gultas piederumus, apģērbu un apavus, specifiskas lietoanas inventaru uzskaita latos un santīmos.

Kontam ir adi subkonti:

Ø 2161 atri nolietojamais inventars

Ø 2162 apģērbi, apavi, veļa un gultas veļa

Subkonta 2161 Inventars uzskaita atri nolietojamo inventaru. is inventars saimnieciskas darbības procesa neatķiras no pamatlīdzekļiem, vienīgi to vērtība ir zemaka.

Subkonta 2161 debets korespondē ar adu kontu kredītiem, gramatojot:

Ø iegadatais atri nolietojamais inventars 2620-2670 vai 5310 ( ja raduas parada saistības), 2380;

Subkonta 2161 kredīts korespondē ar adu kontu debetu, gramatojot:

Ø norakstot inventaru 7000.

Subkonta 2162 apģērbi, apavi, veļa un gultas piederumi, uzskaita gultas veļu un piederumus – matračus, spilvenus, segas, palagus, virspalagus, guļammaisus, veļu, kreklus, halatus, virsvalkus, apģērbu uzvalkus, mēteļus, puska˛okus, kleitas, jakas, virsjakas, svarkus, bikses u.tml., ka arī apavus,.

Veļu, gultas piederumus, apģērbus un apavus uzskaita pēc nosaukuma, materiali atbildīgas personas, daudzuma un summas saskaņa ar Valsts kases noradījumiem.

Subkonta 2162 korespondē ar adu kontu kredītiem, gramatojot:

Ø no piegadatajiem saņemtos krajumus – 2620 –2670 vai 5310 (ja raduas parada saistības).

Subkonta 2162 kredīts korespondē ar adu kontu debetu, gramatojot:

Ø norakstot izlietoto inventaru 7000.

Inventaru noraksta tad, kad tas ir pilnīgi nolietojies vai kļuvis nederīgs.
Norakstīanu izdara pastavīgi darbojoas komisija, kura nosaka priekmetu nederīgumu, to atjaunoanas nelietderīgumu.

Inventaru inventarizē un ta izmaiņas dokumentē pēc tadiem paiem principiem ka pamatlīdzekļiem, sagatavojot iekējos dokumentus – pieņemanas, nodoanas un norakstīanas aktus.

Papildus finanu uzskaites principiem, kas noteikti aja uzskaites politika, līdz inventara pilnīgai norakstīanai, bud˛eta iestade nodroina materialo vērtību uzraudzību un operatīvo uzskaiti saskaņa ar iestades iekējiem noteikumiem.

Krajumu norakstīana

Krajumus norakstot, atsavinot, nododot citai bud˛eta iestadei vai konstatējot to iznīcinaanu prettiesiskas darbības rezultata, krajumus izslēdz no uzskaites, norakstot to uzskaites vērtību izdevumos.

Gramato:

D 7000 Izdevumi (attiecīgais izdevumu veids)

8420 Izdevumi no bezatlīdzības ceļa nodotam materialajam vērtībam

8600 Parējie izdevumi

K 2100 Krajumi

Norakstot inventarizacijas rezultata konstatētos zuduos, bojatos vai novecojuos krajumus, gramato:

D 8640 Inventarizacijas konstatētie iztrūkumi

K 2110 Izejvielas un materiali

2160 Inventars

Inventarizacijas rezultata konstatējot krajumu parpalikumu, gramato:

D 2110 Izejvielas un materiali

D 2160 Inventars

K 8540 Inventarizacijas konstatētie parpalikumi

3.3.Debitori

SAC Veģi kontu plana svarīgs postenis apgrozamo līdzekļu apakgrupa ir “Debitori”. eit tiek apkopota informacija par visiem iestades paradniekiem, tatad par iestades līdzekļiem, kas vēl nav iestades rīcība. Apakgrupa uzskaita izveidojuos paradus no preču vai pakalpojumu pardoanas, par norēķiniem par prasībam pret personalu, ka arī par parmaksatiem un iepriek samaksatiem nodokļiem. Iestades paradnieki var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Pati iestade, sastadot savu kontu planu, izvēlas detalizacijas pakapi debitoru uzskaites parskatamībai.

SAC Veģi kontu plana ī konta apakgrupa ir detalizēta, lai padarītu vienkaraku o kontu informacijas lietoanu , ka arī varētu iegūt pareizu priekstatu par arējiem (juridiskas un fiziskas personas arpus iestades) un iekējiem (iestades darbinieki) debitoriem

pircēju un pasūtītaju paradi

2370 parmaksatie nodokļi

2380 prasības pret personalu

2390 parējas prasības

SAC Veģi kontu plana kontam “Pircēju un pasūtītaju paradi” nav atvērti subkonti katram debitoram, jo datorprogrammas “UVIS” atskaitēs kontu apgrozījuma pa klientiem var aplūkot visus klientus, kas un par kadu summu ir parada iestadei.

SAC Veģi sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar apkuri un komunalo apsaimniekoanu. Par iem pakalpojumiem, gramatvedība tiek izrakstīts rēķins.

Ar Sabiles novada pavaldības aģentūru, kas izmanto SAC Veģi pakalpojumus, tiek slēgti līgumi, kur tiek atrunata samaksas kartība, bet arī tad ne vienmēr ir garantija, ka samaksats tiks laikus un pilnība.

Debitoru prasību atlikumus bilancē norada neto vērtība, kas aprēķinata, no o prasību uzskaites vērtības atskaitot nedroiem (aubīgiem) paradiem izveidotos uzkrajumus. Uzkrajumus prasībam veido, ja pastav risks, ka debitors neatmaksas pilnu paradu summu. Par o summu izslēdz no bilances debitoru paradus, atstajot tos uzskaitē. Uzkrajumi nedrīkst parsniegt reali nepiecieamas summas.

Bud˛eta iestades prasības, kuru saņemana ir kavēta, pēc to atgūanas iespējamības iedala nedroos (aubīgos) parados un bezcerīgos (zaudētos) parados. Nedroie (aubīgie) debitoru paradi ir prasību summas, kuru saņemanas iespējas tiek apaubītas.

Debitoru paradu uzskaites visparīgais noteikums paredz to inventarizaciju un bezcerīgo un nedroo paradu norakstīanu kartējas izmaksas. Ka rada prakse, parastais debitoru paradu termiņ ir viens vai divi mēnei. Gadījumos, ja is termiņ tiek parsniegts, iestade veic samaksas kontroli - izsūta savstarpējo norēķinu salīdzinaanas aktu un salīdzina parada summu ar pasūtītajiem (13.pielikums). Talak īpai tiek sekots līdzi o rēķinu apmaksai. Ja no klienta puses nav nekadas rīcības, tiek sūtīts brīdinajums, ka turpmako pakalpojumu izpilde tiek partraukta uz nenoteiktu laiku, līdz visi rēķini tiks apmaksati. Notiek arī telefoniskas parrunas ar paradniekiem par apmaksas termiņiem.

Konta “Prasības pret personalu” uzskaita visas prasības pret iestades darbiniekiem. Avansus saimnieciskiem darījumiem SAC Veģi neizsniedz. SAC Veģi izsniedz komandējuma avansu savas iestades darbiniekiem. Par saņemtam summam avansieri iesniedz gramatvedība avansa norēķinu, pievienojot izdevumus apliecinous dokumentus. Neizmantoto avansa atlikumu avansierim jaatmaksa trīs dienu laika pēc avansu norēķina iesnieganas. Ne katru reizi tiek savlaicīgi iesniegtas komandējuma atskaites. Netiek savlaicīgi atmaksati neizmantotie avansu atlikumi.

3.4. Naudas līdzekļi

Skaidras naudas uzskaite kasē.

Naudas līdzekļu uzskaite ir naudas plūsmas operaciju atspoguļojums bankas kontos un kasē. Naudas līdzekļu pieņemanai, izsnieganai un glabaanai iestadei ir kase. Par kasē veiktajam operacijam – ieņēmumiem un izdevumiem tiek kartota kases gramata. Kases operaciju organizacijas kartību reglamentē LR MK noteikumi Nr.584 “Kases operaciju uzskaites noteikumi” no 21.10.2003.

Ieņēmumu orderis tiek veidots par skaidras naudas saņemanu sekojoos gadījumos:

Ø skaidras naudas saņemana par pakalpojumiem (transporta, ēdinaanas);

Ø no bankas- dotacijas iedzīvotajiem, klientu kabatas nauda.

Naudas kustība kasē noformējama ar divam veidlapam - gan ar kases ieņēmumu orderi, gan ar kases izdevumu orderi, izsniedzot skaidru naudu klientiem SAC Veģi kases izdevumu orderi izraksta galvenais gramatvedis un izsniedz galvena gramatve˛a vietniecei izpildīanai. Kases izdevumu orderi reģistrē uzskaites reģistra.

Skaidro naudu, dotaciju iedzīvotajiem izsniedz tikai ar uzņēmuma vadītaja rīkojumu. Pēc naudas izsnieganas, galvenas gramatvedes vietniece ieraksta kases izdevumu orderi kases gramata.

Kases gramata tiek paradīts atlikums dienas sakuma, reģistrēti visi tekoaja diena notikuie darījumi: gan izdevumu, gan ieņēmumu apgrozījums, ka arī atlikums dienas beigas. Kalendaram gadam noslēdzoties, izdrukas tiek iesietas hronoloģiska secība, numurētas un caurauklotas.

Atbildīgais gramatvedis kases gramatu karto dienas, kad tiek veikti darījumi, kases gramatu noslēdz mēnea pēdēja darba diena. ie LR MK noteikumi Nr.584 “Kases operaciju uzskaites noteikumi” no 21.10.2003, kas izdoti saskaņa ar likuma “Par gramatvedību” 15.pantu, tiek stingri ievēroti. Kases operaciju parkapumi gan Valsts kontrolei, gan LR LM SPP un LR LM auditam veicot parbaudes, netika konstatēti.

Norēķinu konta operaciju uzskaite.

Naudas līdzekļu uzglabaanai un norēķinu operacijam uzņēmumi atver norēķinu kontus. Visam bud˛eta iestadēm Latvija norēķinu konti ir atvērti Valsts kasē. Bankas kontos uzkrajas naudas līdzekļi un ieņēmumi par veiktajiem darbiem un sniegtajiem pakalpojumiem, ka arī tiek veikti norēķini ar piegadatajiem, iestades darbiniekiem un valsts bud˛etu.

SAC Veģi Valsts kasē ir atvērti trīs konti:

2621- pamatbud˛eta konts

2623- ziedojumu un davinajumu konts

2624- depozītu konts (dotacijas iedzīvotajiem, klientu kabatas nauda )

No Valsts Kases kontiem SAC Veģi izdara savus svarīgakos maksajumus: maksa piegadatajiem par precēm, materialiem un pakalpojumiem, maksa nodokļus bud˛etam. Lai veiktu norēķinus ar pasūtītajiem, piegadatajiem, iestades darbiniekiem un valsts bud˛etu, tiek rakstīts maksajumu uzdevums. Maksajuma uzdevumam ir jasatur adi dati:

Ø kartas numurs un izrakstīanas datums;

Ø maksataja nosaukums un atraanas vieta, ta reģistracijas numurs un norēķinu konta numurs;

Ø maksataja bankas nosaukums, atraanas vieta un kods;

Ø naudas saņēmēja nosaukums, atraanas vieta, reģistracijas numurs un norēķinu konta numurs;

Ø naudas saņēmēja bankas nosaukums, atraanas vieta un kods;

Ø maksajuma summa ar vardiem un cipariem;

Ø norēķinu operacijas pamatojums, līguma numurs un datums, preču transporta pavadzīmes numurs un izrakstīanas datums, saņemtas vai nosūtītas preces, sniegto pakalpojumu īss raksturojums.

Maksajuma uzdevumu druka viena eksemplara. Maksajuma uzdevumu paraksta tas personas, kuram ir tiesības rīkoties ar konta līdzekļiem un kuru parakstu paraugi atrodas Valsts kasē. Maksajuma uzdevums tiek ieūts pie bankas dokumentiem.

Samaksa tiek veikta ar internetbankas palīdzību.

Norēķinu kontos, tapat ka kasē tiek uzskaitīti visi ieņēmumi un izdevumi, dienas beigas konti tiek slēgti Valsts kases izraksta, kura tiek uzradīts bud˛eta līdzekļu atlikums uz dienas sakumu, debeta un kredīta apgrozījuma summas un bud˛eta līdzekļu atlikums uz dienas beigam.

SAC Veģi bezskaidras naudas maksajumu veikanas procedūra pamata atbilst LR Likumam “Par gramatvedību”. Pirms piegadataju rēķinu iesnieganas gramatvedība, rēķinus parbauda un ar savu parakstu par to lietderību akceptē struktūrvienības vadītajs un par apmaksas veikanu , akceptē SAC Veģi direktors. Gramatvedim, kas veic preču pavadzīmju un rēķinu ievadi un maksajumu uzdevumu izrakstīanu, nav otra paraksta tiesības. Ta tiek novērsta krapanas iespēja.

Saņemot naudas līdzekļus norēķinu konta, atbilstoi kredītiestades konta izrakstam palielina attiecīgo naudas līdzekļu kontu saņemtas summas apjoma un samazina attiecīgo aktīvu, pasīvu vai ieņēmumu kontu atbilstoi naudas saņemanas iemeslam, gramatojot:

D 2600 Naudas līdzekļi

2610 Kase

2611 Pamatbud˛eta līdzekļi

2614 Kase ( depozītu)

2620 Norēķinu konti Valsts kasē

2621 Pamatbud˛eta līdzekļi

2623 Ziedojuma un davinajuma līdzekļi

K 2000 Apgrozamie līdzekļi

5000 Kreditori

6000 Ieņēmumi

8000 Da˛adi ieņēmumi un izdevumi

Maksajot naudas līdzekļus, atzīst to samazinajumu un uzskaita attiecīgo darījumu – naudas maksajumu rezultata iegūtos aktīvus, samazinatas saistības vai, atseviķos gadījumos, tieu izdevumu apmaksu. Saskaņa ar veikto darījumu, gramato:

D 1000 Ilgtermiņa ieguldījumi

2000 Apgrozamie līdzekļi

5300 Kreditori

7000 Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)

8000 Da˛adi izdevumi ( atbilstoais ieņēmumu konts)

K 2620 Naudas līdzekļi

3.5. Kreditori

Kreditoru parads ir iestades saistības pret citam juridiskam vai fiziskam personam. Reti kur uzņēmums sava darbības laika varētu iztikt bez aizņēmumu izmantoanas. Aizņēmumi var būt ilgtermiņa un īstermiņa. Aizņēmumus var saņemt kredītiestadēs (tad tie ir definējami ka kredīti), no citiem uzņēmumiem (aizdevumi) un no fiziskam personam. Uzņēmuma jaorganizē analītiska uzskaite pa aizņēmuma veidiem , klasificējot tos pēc izmantoanas termiņa (ilguma) un pēc pazīmes , no ka aizņēmums saņemts.

Katrs uzņēmums savas saimnieciskas darbības nodroinaanai izmanto daudz un da˛adu citu uzņēmumu pakalpojumus (īrē telpas, maksa par telekomunikaciju pakalpojumiem, par apkuri, elektroenerģiju, iepērk preces). Maksats netiek uzreiz. SAC Veģi sadarbības uzņēmumi izraksta rēķinus, kuros tiek noradīts apmaksas termiņ. adu kreditoru uzskaitei kontu plana ir paredzēts konts “Norēķini ar piegadatajiem”, kuru pēc savas darbības specifikas var sadalīt sīkak. SAC Veģi nav nepiecieams o kontu sadalīt sīkak, jo datorprogramma “UVIS” virsgramatas atskaitēs var aplūkot kontu apgrozījumu pa klientiem, kur var redzēt, cik un par ko centrs ir parada saviem piegadatajiem.

Par rēķinu apmaksu gramatvedības nodaļa ir atbildīgs attiecīgais gramatvedis, kuram ie pienakumi ir noteikti amata apraksta.

Saņemot rēķinu, tas tiek izvērtēts – vai SAC Veģi rekvizīti ir pareizi, vai ir noslēgts attiecīgs līgums, vai ir bijis pieņemanas – nodoanas akts, kas dotu tiesības rēķinu apmaksat. Preču un pakalpojumu pasūtījums tiek izdarīts konkrētam piegadatajam, kur vajadzētu pamatojoties uz cenu aptaujas, atklata konkursa vai citam procedūram. adu kartību nosaka likums “Par iepirkumu valsts vai pavaldību vajadzībam”, kas nosaka arī to, kuru no iepirkuma procedūram konkrēta situacija izvēlēties. Likuma mērķis ir valsts līdzekļu efektīva izmantoana, maksimali samazinot pasūtītaja risku. SAC Veģi nav veiktas iepirkuma procedūras pasūtījumiem un pakalpojumiem pilnīgi.

SAC Veģi gramatvedība saņemot preču pavadzīmi vai pakalpojumu rēķinu, datorprogramma ‘’ UVIS’’ tiek ievadīta sekojoa informacija: datums, numurs, noliktava- materiali atbildīga persona, klients, apmaksas termiņ, kur ir minēts pavadzīmē, preces- tas izvēlas no saraksta pēc koda , skaits, cena, finansējums, atbildīgais un piezīmes, norada rēķina numuru.

Nereti mēdz būt gadījumi, kad saņemtie preču pavadzīmes-rēķini gramatvedība tiek nodoti ar nokavēanos, kad noradītais apmaksas datums sen pagajis. Sazinoties kreditoram ar gramatvedības nodaļu, rēķini tiek sameklēti un apmaksas tiek veiktas. SAC Veģi kreditoru parads katru mēnesi vidēji sastada aptuveni 20000 latu. Paradu summa izveidojas sakara ar nepietiekoo finansējumu.

Preču pavadzīmes un rēķini netiek, pirms nodoanas gramatvedība, reģistrētas preču pavadzīmju reģistracijas ˛urnala, pēc to saņemanas datuma, ka to nosaka LR MK Nr. 1046. No 27.12.2005.’’Noteikumi par stingras uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem’’. Ievadot pavadzīmes datorprogramma ’’UVIS ‘’, gramatvedis ka saņemanas datumu uzrada tas dienas datumu, kad pavadzīme tiek ievadīta gramatvedības programma. Tas nepatiesi atspoguļo kreditoru paradu realo summu un izdevumus uz noteikto laika periodu, jo netiek ievērots gramatvedības pamatprincips – uzkraanas princips, kas nosaka, ka ieņēmumi un izdevumi janorada ņemot vēra ta raanas laiku, nevis naudas saņemanas vai izdoanas laiku.

Iesaku ienakoas pavadzīmes lietvedība reģistrēt pavadzīmju reģistracijas ˛urnala un tikai pēc tam tas nodot ar parakstu gramatvedības daļa apmaksai.

Bilancē ka ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru saistības atseviķi norada adas saistības:

Ø paradi piegadatajiem un darbuzņēmējiem;

Ø norēķini par darba samaksu un ieturējumiem

Ø nodokļi un socialas apdroinaanas maksajumi

Ø nakamo periodu ieņēmumi

Kontu grupa 5310 ‘’Īstermiņa saistības pret piegadatajiem un darbuzņēmējiem’’ :

Konta 5311’’ Saistības pret piegadatajiem un darbuzņēmējiem’’, uzskaita centra saistības par saņemtajam precēm un pakalpojumiem, kuru apmaksas termiņ neparsniedz gadu no bilances datuma.

Konta 5420 ‘’Uzkratas saistības’’, uzskaita saistības par izdevumiem, kas attiecas uz parskata periodu, bet par ko attaisnojuma dokuments (piemēram, rēķins) parskata perioda nav saņemts, vai tamlīdzīgas samēra precīzi aprēķinamas saistības (piemēram, detalizētas uzkratas saistības centra darbinieku atvaļinajumu izmaksam)

Kontu grupa 5600 ‘’Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot nodokļus)’’ uzskaita centra saistības par darba samaksu un ieturējumiem.

Ø Konta 5611 ‘’Norēķini par darba samaksu kartēja mēnesī’’ uzskaita centra saistības pret personalu par kartēja mēnea darba samaksu.

Ø Konta 5621 ‘’Ieturējumi pēc izpildrakstiem’’ uzskaita aprēķinatos un vēl neparskaitītos ieturējumus no darbinieku darba samaksas.

Ø Konta 5629 ‘’Citi ieturējumi’’ uzskaita ieturējumus no darbinieku darba samaksas (aprēķinatos un vēl neparskaitītos darbinieku arodbiedrības biedru naudas maksajumus, darbinieku komunalos maksajumus), un citus ieturējumus, kas nav uzskaitīti kontos 5621

Kontu grupas ‘’5720 Nodokļi un socialas apdroinaanas maksajumi’’ uzskaita saistības par nodokļu un socialas apdroinaanas maksajumiem. Lieto kontus :

Ø 5721 ‘’Iedzīvotaju ienakuma nodoklis’’,

Ø 5722 ‘’Valsts socialas apdroinaanas obligatas iemaksas’’,

Ø 5729 ‘’Parējie nodokļi’’

Kontu grupa 5810 ‘’Parējas īstermiņa saistības’’ uzskaita citas iepriek neklasificētas bud˛eta iestades īstermiņa saistības.

Konta 5811’’ Citas saistības pret personalu’’ uzskaita saistības pret personalu

Konta 5813’’ Saistības par saņemto droības naudu un citiem naudas līdzekļiem” uzskaita dotaciju iedzīvotajiem, klientu kabatas naudu.

Konta 5819‘’ Parējas īstermiņa saistības’’ uzskaita parējas iepriek neklasificētas saistības, kuru apmaksas termiņ neparsniedz gadu no bilances datuma.

Kreditoru saistību uzskaite.

Saņemot rēķinu (dokumentu) par pakalpojumu izpildi, gramato attiecīgo aktīvu vai izdevumu kontu palielinajumu un atzīst īstermiņa vai ilgtermiņa saistības, gramato:

D 1000 Ilgtermiņa ieguldījumi

2000 Apgrozamie līdzekļi

7000 Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)

K 5310 Īstermiņa saistības pret piegadatajiem un darbuzņēmējiem-pa bud˛eta veidiem

Veicot darījuma apmaksu, samazina atbilstoos saistību un naudas līdzekļu kontus, gramato:

D 5310.Īstermiņa saistības pret piegadatajiem un darbuzņēmējiem

K 2620 Naudas līdzekļi

Aprēķinot centra darba samaksas izdevumus, palielina izdevumus un atzīst atbilstoas saistības, gramato:

D 7000 Izdevumi ( attiecīgais izdevumu konts)

K 5611 Norēķini par darba samaksu kartēja mēnesī

5720 Nodokļi un socialas apdroinaanas maksajumi

Izmaksajot naudas līdzekļus, nodokļus, samazina saistību un naudas līdzekļu kontus, gramato:

D 5611 Norēķini par darba samaksu kartēja mēnesī

5720 Nodokļi un socialas apdroinaanas maksajumi

K 2620 Naudas līdzekļi

Ja raduas saistības pret personalu, kas nav saistītas ar darba samaksu, palielina citas saistības pret personalu un izdevumus saskaņa ar darījuma ekonomisko būtību.

Ja darbinieks iesniedz avansa (saimnieciskajiem izdevumiem vai komandējumiem) atskaiti par lielakiem izdevumiem neka izsniegtais avanss, izsniegto avansu noraksta visu izdevumu vērtība un par starpību atzīst citas saistības pret personalu.

adus gramatojumus parasti veic parskata perioda beigas, gramatojot:

D 7000 Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)

K 2381 Darbiniekiem izsniegtie avansi

K 5819 Parējas īstermiņa saistības

Atmaksajot darbiniekam saņemta avansa (saimnieciskajiem izdevumiem vai komandējumiem) partērēto vērtību, gramato:

D 5819 Parējas īstermiņa saistības pret personalu

K 2620 Naudas līdzekļi

Uzkrato saistību uzskaite.

Uzkratas saistības SAC Veģi ir saistības darbinieku atvaļinajumu izmaksam.

Parskata perioda beigas - gada inventarizacija, konstatē darbiniekiem faktiski pienakoos un neaprēķinato atvaļinajumu samaksu par parskata periodu.

Inventarizacijas saraksts ir gramatvedībai dokumentals pamatojums gramatojumu izdarīanai.

Ta ir par nostradato laiku aprēķinata un uzkrata saistība pret darbiniekiem, kuru iegramato parskata gada:

D 7000 Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)

K 5420 Uzkratas saistības

Uzkratas saistības noraksta perioda, kad saņemts attaisnojuma dokuments par izdevumiem, kuriem uzkratas saistības izveidotas. Uzkrato saistību norakstīanai gramatojums:

D 5420 Uzkratas saistības

K 7000 Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)

Ja uzkrato saistību vērtība mazaka neka izdevumu vērtība, atzīst papildus izdevumus, gramato:

D 5420 Uzkratas saistības

D 7000 Izdevumi

K 2620 Naudas līdzekļi

Ja uzkrato saistību vērtība lielaka neka izdevumu vērtība, samazina uzkratas saistības un koriģē izdevumus, gramato:

D 5420 Uzkratas saistības

K 2620 Naudas līdzekļi

K 7000 Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)

Parskata perioda vienu reizi gada, precizē uzkrato saistību atlikumu, ko nosaka nolikums ‘’ Par uzkrajumiem neizmantotiem atvaļinajumiem’’(14.pielikums).

Secinajumi un prieklikumi

Secinajumi:

1.SAC Veģi gramatvedību karto atbilstoi LR Likumam ’’Par gramatvedību, likumam ‘’Par bud˛etu un finanu vadību’’, ievēro LR MK noteikumus Nr.585 ‘’Noteikumi par gramatvedības kartoanu un organizaciju’’ , ‘’Kases operaciju uzskaites noteikumus’’, ‘’Noteikumus par bud˛eta ieņēmumu klasifikaciju’’, ‘’Noteikumus par bud˛eta izdevumu klasifikaciju atbilstoi ekonomiskajam kategorijam’’;

2.Ievēro Finanu ministrijas rīkojumu’’ Par materialo vērtību norakstīanu’’, ‘’Par produktu uzskaiti’’, ‘’ Par medikamentu uzskaiti’’ un kartību Nr.1 ‘’Finanu ministrijas un tas padotība esoo iesta˛u gramatvedības uzskaites kartība’’.

3.SAC Veģi kontu plans sastadīts atbilstoi iestades specifikai un darbības virzieniem, pamatojoties uz LR MK noteikumiem Nr.867 no 15.11.2005. ‘’ Kartība, kada bud˛eta iestades karto gramatvedības uzskaiti’’.

4.SAC Veģi ir apstiprinati gramatvedības organizacijas dokumenti, kuros noteikta kartība, kada tiek dokumentēti saimnieciskie darījumi.

5.SAC Veģi gramatvedības reģistrus karto licencēta gramatvedības datorprogramma ‘’UVIS’’.

6.Veicot ilgtermiņa ieguldījuma iepirkumus, netiek pilnība ievērots ‘’Publisko iepirkumu likums’’. Pamatlīdzekļi tiek iepirkti, neveicot iepirkuma procedūras.

7. Pieņemot pamatlīdzekļus uzskaitē pamatojums ir preču pavadzīme-rēķins, akts, bet nav direktora rīkojums, kas pieņems pamatlīdzekli materiala atbildība, kur tas atradīsies un vai tas ir pamatlīdzeklis vai inventars.

8. Gramatvedības uzskaite , par pamatlīdzekļa atraanas vietu nav pilnīga un neatbilst gramatvedības uzskaites datiem, jo struktūrvienību vadītaji, parvietojot pamatlīdzekļus no vienas struktūrvienības uz otru, gramatvedība neiesniedz pamatlīdzekļu iekējas kustības pavadzīmes.

. SAC Veģi nav rīkojums par dienestiem, kuri pilnvaroti kartot darījumus, netiek ievērots Likums Par gramatvedību 7.pants.

SAC Veģi bie˛i remontmateriali un saimniecības preces nemaz nenonak noliktava, bet no veikala tiek atvestas un izlietotas centra remonta un saimniecības vajadzībam, kas neizslēdz piesavinaanas gadījumus.

11. Netiek pildīts SAC Veģi iekējais normatīvais akts.Ne katru reizi tiek savlaicīgi iesniegtas komandējuma atskaites. Netiek savlaicīgi atmaksati neizmantotie komandējuma avansu atlikumi.

12. Lietvedība netiek reģistrētas reģistracijas ˛urnala un nodotas ar parakstu gramatvedība, ienakoas preču pavadzīmes rēķini, rēķini par pakalpojumiem. Netiek ievēroti LR MK noteikumi Nr.1046 no 27.12.2005. Noteikumi par stingras uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem.

SAC Veģi ceļazīmēs degvielas patēriņam ir daudz neatļautu labojumu – svītrojumi, parrakstījumi. SAC Veģi ceļazīmju noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībam 23.04.1996.LR MK noteikumi Nr.154’’Dokumentu izstradaanas un noformēanas noteikumi’’.

14.Produktus vajadzētu ieliek katla diētmasas klatbūtnē, bet ne katru reizi tas tiek ievērots. Pēkņas ēdiena izgatavoanas kontroles tiek veiktas nesistematiski.

Prieklikumi:

1.Ievērot 23.04.1996.MK noteikumus Nr.154’’Dokumentu izstradaanas un noformēanas noteikumi’’. Ceļazīmes aizpildīt, bez svītrojumiem, parrakstījumiem, atbilstoi normatīvo aktu prasībam. Gramatvedība nepieņemt svītrotas, ar parrakstījumiem ceļazīmes degvielas patēriņam.

2. SAC Veģi remontmaterialus un saimniecības preces nodot noliktava, un tikai tad izrakstīt un izlietot centra remonta un saimniecības vajadzībam.

3. SAC Veģi pievērst lielaku uzmanību iepirkumu procedūru veikana atbilstoi 06.04.2006.Publisko iepirkumu likumam.

4. SAC Veģi virtuvē produktus ielikt katla diētmasas klatbūtnē Veikt sistematiski pēkņas ēdiena izgatavoanas kontroles .

5. Pamatlīdzekļus struktūrvienību vadītajiem parvietot reizē ar pavadzīmes izrakstīanu, lai gramatvedības uzskaite , par pamatlīdzekļa atraanas vietu būtu pilnīga un atbilstu gramatvedības uzskaites datiem.

6. Par katru pamatlīdzekli, ko SAC Veģi pieņem uzskaitē, izdot direktora rīkojumu, lai gramatvedības nodaļai būtu skaidrs priekstats, kam pamatlīdzeklis būs uzskaitē, kur tas atradīsies, cik ilgi kalpos, kada būs amortizacijas norma.

7. SAC Veģi lietderīgi izveidot vairakus gramatvedības organizacijas dokumentus pa konkrētam tēmam, jo bie˛i mainas likumdoana un tad ir jamaina viss nolikums vai kartība.

8. SAC Veģi direktoram izdot rīkojumu par dienestiem, kuri pilnvaroti kartot darījumus. Seviķa uzmanība japievēr jautajumam, kuri dienesti tiek pilnvaroti kartot darījumus un parakstīt pirmdokumentus, pirms tos apstiprina iestades vadītajs, direktora vietnieks vai viņa pilnvarota persona un nodod izpildei gramatvedība.

9. Pievērst uzmanību savlaicīgai komandējuma atskaiu iesnieganai gramatvedība un neizmantoto komandējuma avansu atmaksaanai kasē.

10. Lietvedība iekartot reģistracijas ˛urnalu ienakoo pavadzīmju un rēķinu reģistrēanai un ar parakstu nodot tas gramatvedība.

Izmantotas literatūras un avotu saraksts

1.Abizare V.Ievads uzņēmējdarbība. Rīga: SIA ‘’Izdevniecība RaKa’’, 2004.- 140 lpp.

2.Benze I. Finanu gramatvedība. Rīga: Gramatvedis, 1995.-228 lpp.

3.Grebenko M. Gramatvedības uzskaite. Rīga: ‘’Adrems’’, 1994.- 106 lpp.,1995.-112.lpp.

4.Januka M. Gramatvedības uzskaite praktiskajas situacijas. Rīga: ‘’ Merkūrijs Lat SIA – 360 lpp.

5. Kutuzova O. Finanses un kredīts. Rīga: ’’Biznesa augstskola Turība’’2001.-136.lpp.

6. Rurane M., Uzņēmuma finansu vadība – Rīga: Turības macību centrs, 1997. – 254 lpp.

7. LR likums Par gramatvedību LR Saeimas un MK Ziņotajs Nr.44, 1992. Nr.6, 2004.

8.LR likums Par bud˛etu un finanu vadību Latvijas Vēstnesis Nr.41, 06.04.1994.- 26 lpp.

9. Darba likums. Latvijas Vēstnesis, Nr.105, 2001.,Nr.55, 2005.

10. Publisko iepirkumu likums, Latvijas Vēstnesis Nr.65, 25.04.2006.- 50 lpp.

11. LR MK noteikumi Nr.440, 21.06.2005. Noteikumi par bud˛eta iesta˛u pamatlīdzekļu nolietojuma normam un pielietoanas nosacījumiem. Latvijas Vēstnesis Nr.100, 29.06.2005.-5 lpp.

12. LR MK noteikumi Nr.584, 21.10.2003. Kases operaciju uzskaites noteikumi. Latvijas Vēstnesis, Nr.150, 28.10. 2003.-9 lpp.

13. LR MK noteikumi Nr.585, 21.10.2003. Noteikumi par gramatvedības kartoanu un organizaciju. Latvijas Vēstnesis Nr.151, 29.10.2003.-12.lpp.

14. LR MK noteikumi no 15.11.2005.Nr.867, Kartība, kada bud˛eta iestades karto gramatvedības uzskaiti. Latvijas Vēstnesis Nr.187,23.11.2005.-44. lpp.

15. LR MK noteikumi Nr.749, 13.11.2007. Noteikumi par valsts bud˛eta iesta˛u un pavaldību gada parskatu sagatavoanas kartību, Latvijas Vēstnesis nr.1,16.11.2007.-61 lpp.

16. LR MK noteikumi Nr.811, 25.10.2005. Valsts bud˛eta iesta˛u un pavaldību ceturkņa finanu parskatu sagatavoanas kartība, Latvijas Vēstnesis Nr.173, 01.11.2005.- 21 lpp.

17.LR MK noteikumi Nr.1046, 27.12.2005. Noteikumi par stingras uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem. Latvijas Vēstnesis, N210,2005.- 1 lpp.

18.LR MK noteikumi Nr.1031, 27.12.2007. Noteikumi par bud˛etu izdevumu klasifikaciju atbilstoi ekonomiskajam kategorija.

19.LR MK noteikumi Nr.1032, 27.12.2007. Noteikumi par bud˛etu ieņēmumu klasifikaciju.

20. LR MK noteikumi Nr.154, 23.04.1996. Dokumentu izstradaanas un noformēanas noteikumi, Latvijas Vēstnesis Nr.74/75, 30.04.1996.- 45 lpp. ( ar grozījumiem)

21.LR MK noteikumi Nr.201, 27.03.2007. Noteikumi par obligati piemērojamiem Latvijas gramatvedības standartiem. Latvijas Vēstnesis Nr.54, 30.03.2007. – 2 lpp.

22. LR MK noteikumi Nr.220, 27.03.2007. Zaļu iegades, uzglabaanas, izlietoanas uzskaites un iznīcinaanas kartība arstniecības iestadēs un socialas aprūpes institūcijas. Latvijas Vēstnesis Nr. 55, 03.04.2007.- 15 lpp.

23. SAC Veģi nepublicētie materiali.

Interneta materiali:

24. www.fm.gov.lv

25. www.vkase.gov.lv

26. www.likumi.lv

27. www.ge.lv

Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Vizualizari: 3880
Importanta:

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Distribuie URL
https://www.scrigroup.com/limba/letona/223/Gramatvedbas-uzskaites-organiz95382.php

Adauga cod HTML in site
<a href="https://www.scrigroup.com/limba/letona/223/Gramatvedbas-uzskaites-organiz95382.php" target="_blank" title=" - https://www.scrigroup.com/limba/letona/223/Gramatvedbas-uzskaites-organiz95382.php">Gramatvedības uzskaites organizacija bud˛eta iestadē - Socialas aprūpes centra Veģi</a>

Gramatvedības uzskaites organizacija bud˛eta iestadē - Socialas aprūpes centra Veģi

grāmatvedība

DOCUMENTE SIMILARE

Saīsinajumi

D – debets

MK - Ministru Kabinets

2.2. Dokumentu aprite un glabaana

2.3. Gramatvedības kontrole

Izmantotas literatūras un avotu saraksts

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comenteaza documentul:

2.2. Dokumentu aprite un glabaana