Nolikums par kreditoru uzskaites kartību

Norēķini par aizņēmumiem

Ja uzņēmuma saimnieciskaja darbība rodas nepieciešamība pēc naudas līdzekļiem, tiek izmantoti aizņēmumi. To piesaistīšana uzņēmuma darbība ir pozitīva ar nosacījumu , ka aizņēmumi tiek izmantoti efektīvi, ar atdevi. Atkarība no saņemta aizņēmuma atmaksas laiku aizņēmumi tiek iedalīti īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumos. Šos aizņēmumus var definēt ka kredītus. Katram aizņēmumam tiek iekartot atsevišķs analītisks konts. Atsevišķi tiek uzskaitīti arī procenti par aizņēmumu. Uzskaitot ilgtermiņa aizņēmumus – ilgtermiņa aizņēmuma summas daļa, kas atmaksajama nakamaja gada, japargramato no ilgtermiņa un īstermiņa saistībam.

mmmmmmm

Aizņēmumu uzskaites operacijas gramatojumi:

Norēķini par saņemtiem avansiem

No pircējiem vai pasūtītajiem saņemtie avansi. Avansi tiek atzīti par notikušiem, ja ir saņemta nauda norēķinu konta. Ja ir izrakstīts rēķins par avansu un nav saņemta apmaksa, gramatvedība tas nav ņemts pie izpildes. Norēķini par saņemtajiem avansiem rodas tados gadījumos, ja uzņēmējs saskaņa ar noslēgto līgumu nepiekrīt izsniegt pircējam vai pasūtītajam materialas vērtības vai veikt pakalpojumus bez priekšapmaksas. Šie avansi ir uzņēmuma parads pircējiem un pasūtītajiem līdz pasūtījuma izpildei, un tie ir jauzskaita atsevišķi no citam saistībam. Analītiska uzskaite pa katru avansa dēvēju netiek kartota. Pēc pasūtījuma izpildes saņemto avansu noraksta pasūtītaja vai pircēja debitoru parada samazinajuma.

Saņemta avansa vērtību, kurai piemēro PVN likmi 18 %, uzrada taksacijas perioda PVN deklaracijas 41.rinda, aprēķinato PVN ‑ 52.rinda. Saņemta

Avansa norēķinu operaciju gramatojumi:

Ja preces piegadatas (pakalpojumi sniegti) un nodokļa rēķins izrakstīts par summu, kada bija saņemta avansa, tad piegadato preču (sniegto pakalpojumu) vērtību un izrakstītaja nodokļa rēķina aprēķinato nodokli PVN deklaracija neuzrada.

Ja preces piegadatas (pakalpojumi sniegti) un nodokļa rēķins ir izrakstīts par lielaku summu, neka saņemts avanss, tad PVN deklaracijas 41.rinda (ja PVN likme ir 18 %) uzrada starpību starp piegadato preču (sniegto pakalpojumu) vērtību un saņemta avansa summu bez PVN, 52.rinda (ja PVN likme ir 18 %) – starpību starp nodokļa rēķina, kas izrakstīts par piegadatajam precēm (sniegtajiem pakalpojumiem), aprēķinato PVN un iepriekš par avansa maksajumu izrakstītaja nodokļa rēķina aprēķinato un PVN deklaracija uzradīto nodokli.

Norēķini ar piegadatajiem un darbuzņēmējiem

Norēķinu pamata ir starp darījuma partneriem noslēgtie līgumi un atkarība no darījuma veida noformētie celtniecības pieņemšanas-nodošanas akti, faktūrrēķini, pavadzīmes un citi dokumenti. Norēķinos ar piegadatajiem pamatdokuments ir pavadzīme ar VID piešķirtiem numuriem vai rēķins par pakalpojumu saņemšanu, kas apliecina preču un citu materialo vērtību nosūtītaja un saņēmēja darījuma attiecības. Pavadzīmes lietošanas un noformēšanas kartību nosaka MK noteikumi. Uz pavadzīmes un rēķinu pamata tiek izdarīti ieraksti gramatvedības reģistros, ka arī veikti PVN aprēķini atbilstoši likumam pat gramatvedību un PVN likumam.

Atsevišķos gadījumos notiek preču atgriešana, kuras gadījuma tiek noformēta pavadzīme. Šadas situacijas ir pareizi noformēt un iegramatot darījumu. Preču piegadatajs nosūta pircējam attaisnojuma dokumentu – kredītrēķinu, kura norada atpakaļ atdodamo preču daudzumu, cenu, pircējam atmaksajamo vai pircēja paradu samazinošu summu, PVN, ka arī citu nepieciešamo informaciju. Savukart pircējs izraksta pavadzīmi, kura norada preču nosūtīšanas iemeslu, Pavadzīmju, ar kuru bija saņemta prece, numuru un datumu, atdodamo preču daudzumu, cenu, PVN un citu nepieciešamo informaciju.

Norēķinu ar piegadatajiem operaciju uzskaite

Saskaņa ar Latvijas Republikas Civillikumu 1895. pantu, nepieprasītais parads kreditoriem tiek glabats 10. gadus. Pēc tam tas tiek ieskaitīts sabiedrības ienakumos.

Norēķini par paradiem personalam

Šaja konta tiek uzskaitītas saistības pret pašu uzņēmuma darbiniekiem, kuras nav saistītas ar darba samaksu. Tie varbūt norēķini par piešķirtajiem pabalstiem; ja darbinieks ir veicis iepirkumus no saviem personīgiem līdzekļiem.

Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot nodokļus)

Ar katru darbinieku, pieņemot to darba tiek slēgts rakstveida darba līgums, ko paraksta abas līgumslēdzēj puses. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kartībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs — maksat nolīgto darba samaksu un nodrošinat taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstakļus. Darbinieks stajoties darba raksta iesniegumu un iesniedz gramatvedība iesniegumu kopa ar:

Algas nodokļu gramatiņu (ja tada nav iesniegta cita darba vieta);

Uzrada personu apliecinošu dokumentu (pasi);

Akceptētu iesniegumu par pieņemšanu darba;

Sagatavojot darba līgumu tada darba veikšanai, kuram nepieciešamas īpašas zinašanas vai prasmes, darba devējam ir tiesības pieprasīt, lai pretendents uzrada dokumentus, kas apliecina viņa izglītību vai profesionalo sagatavotību;

Nepieciešamības un amata specifikacijas gadījuma Darba devējs var pieprasīt, lai pretendents veic veselības parbaudi, kas ļautu parliecinaties par viņa piemērotību paredzēta darba veikšanai.

Darba līgums uzskatams par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, ka arī darbinieka turpmaku pakļaušanos noteiktai darba kartībai un darba devēja rīkojumiem.

Darba līguma norada:

1) darbinieka vardu, uzvardu, personas kodu, dzīvesvietu, darba devēja vardu, uzvardu (nosaukumu), reģistracijas numuru un adresi;

2) darba tiesisko attiecību sakuma datumu;

3) darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku);

4) darba vietu (ja darba pienakumu veikšana nav paredzēta kada noteikta darba vieta, to, ka darbinieku var nodarbinat dažadas vietas);

5) darbinieka profesiju (arodu, amatu) un visparīgu nolīgta darba raksturojumu;

6) darba samaksas apmēru un izmaksas laiku;

7) nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku;

8) ikgadēja apmaksata atvaļinajuma ilgumu;

9) darba līguma uzteikuma termiņu.

Darba līguma papildus noteiktajam ziņam ietver arī citas ziņas, ja puses to uzskata par nepieciešamu. Darba līgumu sagatavo divos eksemplaros, no kuriem viens glabajas pie darbinieka, otrs — pie darba devēja. Darba devējs gada par darba līgumu noslēgšanu rakstveida un noslēgto darba līgumu uzskaiti. Stajoties darba darbinieks tiek instruēts darba drošības jautajumos un iepazīstinats ar savu dienesta instrukciju, par veicamajiem darbiem.

Darbinieku algas tiek noteiktas ar uzņēmuma vadītaja rakstisku rīkojumu (pavēli) un darba līguma nosacījumiem, atbilstoši pastavošajai likumdošanai darba algas nedrīkst būt noteiktas mazakas par noteikto valstī minimalo darba algu.

Administracijas personalam un stradniekiem tiek noteikta laika darba samaksa.

Ieturējumi un atvieglojumi darba samaksas un nodokļu aprēķina tiek piemēroti saskaņa ar LR likumdošanu.

Ejot atvaļinajuma darbinieks raksta iesniegumu par atvaļinajuma piešķiršanu, ko akceptē uzņēmuma vadītajs.

Darba samaksas uzskaitei uzņēmuma tiek izmantotas darba laika uzskaites tabeles (nostradata laika uzskaitei) un Darba algu aprēķina un izmaksu saraksts (summu un nodokļu aprēķinam). Darbinieku ienakuma uzskaitei un nodokļiem tiek kartots personīgais konts un VSAOI kartīte.

Atvaļinajums (neizmantota atvaļinajuma kompensacija).

Ejot atvaļinajuma darbinieks raksta iesniegumu par atvaļinajuma piešķiršanu, ko akceptē uzņēmuma vadītajs.

Samaksu par atvaļinajuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinajumam nostradato laiku izmaksa ne vēlak ka vienu dienu pirms atvaļinajuma, ja darbinieks iesnieguma nav lūdzis citu apmaksas termiņu.

Par ikgadēja apmaksata atvaļinajuma laiku izmaksajamas samaksas summu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinajuma laika atbilstoši pastavošajai likumdošanai.

Ikgadēja apmaksata atvaļinajuma atlīdzinašana nauda nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskas attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksato atvaļinajumu nav izmantojis.

Slimības naudas aprēķins

Saskaņa ar likumu „Par maternitates un slimības apdrošinašanu” 36.pantu. „Darba devēja pienakumi (1) Darba devēja pienakums ir darba ņēmējiem, kuriem darba perioda iestajusies ar Ministru kabineta noteiktaja kartība izsniegtu darba nespējas lapu apliecinata parejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībam un slima bērna kopšanu), izmaksat no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazak 75 procentu apmēra no vidējas izpeļņas par otro un trešo parejošas darba nespējas dienu un ne mazak 80 procentu apmēra - par laiku no ceturtas darba nespējas dienas, taču ne ilgaku par 14 kalendarajam dienam. Slimības naudas izmaksas termiņš pielīdzinams Darba likuma noteiktajiem darba algas izmaksas termiņiem” uzņēmuma tiek noteikts sekojošais:

Darbinieks iesniedz uzņēmuma gramatvedība darba nespējas lapu A

Pēc darba nespējas lapas tiek aprēķinata slimības nauda šada veida:

Pirmo slimības dienu – neapmaksa;

Par otro un trešo slimības dienu - 75% apmēra no vidējas izpeļņas;

Par ceturto un parējam parejošas darba nespējas diena likuma ietvaros – 80% apmēra no vidējas izpeļņas.

Slimības nauda tiek aprēķinata un izmaksata par tam dienam, kad darbiniekam būtu bijis jastrada, ja nebūtu iestajusies parejoša darba nespēja (sestdienas un svētdienas netiek apmaksatas, ja darbiniekam šajas dienas pēc grafika nav bijusi darba diena).

Aprēķinam tiek sastadīta uzņēmuma izstradata Slimības naudas aprēķina veidlapa.

Gadījumos, kad darbinieks neierodas darba sakara ar nepilngadīga slima bērna kopšanu un ir Ministru kabineta noteikta kartība izsniegta darba nespējas lapa B, tad saskaņa ar pastavošo likumdošanu darba devēja pienakums ir pēc darba ņēmēja pieprasījuma vai pēc Valsts socialas apdrošinašanas aģentūras pieprasījuma izdot, apstiprinajumu par darba ņēmēja neierašanos darba vai arī citu ar darba līguma apstakļiem saistītu informaciju, kas nepieciešama, lai izlemtu jautajumu par darba ņēmēja tiesībam uz valsts socialas apdrošinašanas pabalstu un noteiktu ta apmēru.

Šaja gadījuma gramatvedība tiek pievienota B lapas kopija pie darba algas apmaksas aprēķina un izmaksu saraksta, kas apliecina neapliekama minimuma un atvieglojumu proporcionalu piemērošanu šaja perioda.

Norēķinu par darba algu operaciju gramatojumi:

Par periodu, kad darba tiesiskas attiecības ir pastavējušas nepilnu mēnesi (slimības lapa B, darba tiesisko attiecību sakums vai beigas nepilna mēnesī), tiek veikts proporcionals neapliekama minimuma (atvieglojumu) aprēķins un pielietojums darba samaksas aprēķina.

Gramatojumi par aprēķinato darba samaksu un ieturētajiem nodokļiem tiek atspoguļoti uz algu aprēķina un izmaksu saraksta. Par darba samaksas izmaksu gramatojums tiek atspoguļots uz attiecīga kases izdevumu ordera, ja darba samaksa tiek izmaksata skaidra nauda no uzņēmuma kases, vai uz attiecīga bankas dokumenta, ja darba samaksa tiek pēc darbinieka lūguma ieskaitīta viņa norēķinu konta banka.

Konts 5620. ieturējumi no darba samaksas alimenti, dzīvības apdrošinašana, arodbiedrība, veselības apdrošinašana) Kontu kredīta iegramato aprēķinato darba algu un beznodokļu ieturējumus no darba algas. Kontu debeta iegramato izmaksato darba algu un ieturētos nodokļus no darba algas, ka arī parskaitītos nenodokļu ieturējumus.

Norēķini par nodokļiem

Nodokļu uzskaite notiek atbilstoši uzkrašanas principam, t.i., taja taksacijas perioda, par kuru nodoklis ir aprēķinats, tas tiek arī uzskaitīts.

Konts 5710. Norēķini par uzņēmuma ienakuma nodokli (UIN). Gramatvedība tiek lietots, lai atspoguļotu uzņēmuma norēķinus ar budžetu par uzņēmuma ienakuma nodokļa avansa maksajumiem. Parskata gada laika UIN maksa avansa, izņemot uzņēmuma dibinašanas un reģistracijas gadu , kura UIN avansa maksajumus drīkst neveikt. Avansa maksajumu lielumu aprēķina, ņemot vēra iepriekšēja gada parskata gada UIN apjomu vai neto apgrozījumu parskata perioda. Bilancē neuzrada aprēķinato UIN, bet starpību starp aprēķinato un budžeta iemaksato avansu – nepieciešamo piemaksu uzrada kreditoru sastava, bet parmaksu - debitoru sastava. UIN deklaraciju un avansa maksajumu aprēķinu sekojošajam gadam sastada un iesniedz VID teritorialaja iestadē kopa ar Gada parskatu. Gada beigas norēķini ar budžetu tiek salīdzinati ar VID izdrukam.

Konti 572X. Norēķini ar budžetu par nodokļiem. Katram nodokļa veidam iekarto atsevišķu subkontu (5721, 5722 utt.) Kontu kredīta iegramato aprēķinatos un darbiniekiem ieturētos nodokļus atbilstoši nodokļu likumiem. Kontu dokumentu pamata, ka arī savstarpējo nodokļu ieskaitu uz VID rīkojuma pamata.

Uzņēmuma kontu plana:

5723 – Norēķini par iedzīvotaju ienakuma nodokli

5724 – Norēķini par uzņēmējdarbības valsts riska nodevu

5722 – Norēķini par valsts socialas apdrošinašanas obligatajam iemaksam

Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas samaksu 5724 Pamatojoties uz mēneša nodrošinato darbinieku sarakstu, aprēķinat nodrošinato darbinieku uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 0,25 latu apmēra līdz kartēja mēneša 15. datumam par katru iepriekšējo mēnesi uzņēmuma saimnieciskas darbības izdevumu rēķina (konts 731.. - likuma paredzētas darbinieku apdrošinašanas izmaksas). Riska nodevas summa mainas saskaņa ar pastavošo likumdošanu.

Līdz katra mēneša 15. datumam par katru iepriekšējo mēnesi nodrošinato darbinieku uzņēmējdarbības riska valsts nodeva tiek veikta pēc sekojošiem rekvizītiem

Konts 5721 Norēķini par PVN

Pievienotas vērtības nodokļa piemērošana

Ar PVN apliekamie darījumi - Saimnieciskas darbības ietvaros veiktie ar nodokli apliekamie darījumi ir preču piegade, pakalpojumu sniegšana, pašpatēriņš un preču imports (likuma 2.panta otra daļa).

Ja apliekama persona veic preču piegades, kuras sakas ES valstī; sakas un beidzas trešajas valstīs (teritorijas), šīm preču piegadēm nodokli nepiemēro un PVN deklaracija šo darījumu vērtību neuzrada.

Ja apliekama persona savai saimnieciskajai darbībai iegadatas (to skaita pašu ražotas) preces nodod saviem darbiniekiem vai citam personam bez atlīdzības, to uzskata par pašpatēriņu.

Priekšnodokļa atskaitīšana

Saskaņa ar PVN likuma 10.pantu tikai VID ar PVN apliekamo personu reģistra reģistrētai apliekamajai personai ir tiesības no budžeta maksajama nodokļa atskaitīt ka priekšnodokli to nodokļa summu, kas noradīta no citam apliekamajam personam saņemtajos nodokļa rēķina par iegadatajam precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošinašanai.

Saskaņa ar likuma 10.pantu uzņēmums ka priekšnodokli atskaitīs to nodokļa summu, kas noradīta no citam apliekamajam personam saņemtajos nodokļa rēķinos par iegadatajam precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošinašanai, iekļaujot arī neapmaksatos nodokļu rēķinus.

Ka priekšnodokli atskaita arī tas PVN summas, kuras noradītas nodokļa rēķinos par precēm un pakalpojumiem, kuras izmantotas tadu trešajas valstīs veiktu darījumu nodrošinašanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē.

Ieņēmumu uzskaitei uzņēmuma kontu plana tiek iekartoti 6.grupas konti saskaņa ar likuma par PVN grozījumiem no 2004.gada 1.maija:

6110 Ieņēmumi no pakalpojumu, kas apliekamas ar 18% nodokļa likmi, pardošanas –PVN deklaracijas 41.rinda;

6111 Ieņēmumi no kokmaterialu realizacijas 18% saskaņa ar likuma par PVN 13.2.pantu – PVN deklaracijas pielikuma par kokmaterialu piegadēm un pakalpojumiem darījumos ar kokmaterialiem;

5310 Norēķini ar piegadatajiem no ES valstīm par precēm, kas apliktas ar 18% nodokļa likmi – nodokļa summa PVN deklaracijas 55.rinda;

5310 Norēķini ar piegadatajiem no ES valstīm par precēm, kas apliktas ar 5% nodokļa likmi – nodokļa summa PVN deklaracijas 56.rinda;

Pievienotas vērtības nodokļa likmes

Izveidot jaunu kontu grupu PVN uzskaitei saskaņa ar likuma Par PVN grozījumiem no 2004.gada 1.maija:

57212 PVN darījumos ar kokmaterialiem iekšzemē.

5731 – PVN priekšnodoklis par precēm un pakalpojumiem Latvijas teritorija – 18% - PVN deklaracijas 62.rinda;

2390 – nodokļu parmaksas uzskaitei.

Norēķinu par nodokļu operaciju gramatojumi:

Norēķini par dividendēm

1. Saskaņa ar statūtiem pēc sabiedrības gada parskata apstiprinašanas dibinataju pilnsapulce lemj par sabiedrības tīras peļņas izlietošanu. Pēc amortizacijas atskaitījumiem un atskaitījumiem rezervēs un citos fondos, atlikušo peļņu sadala dividenžu izmaksai dibinatajiem. Dividenžu apmēru un izmaksas kartību nosaka dibinataju sapulce proporcionali dibinatajiem piederošo daļu skaitam sabiedrības apmaksata pamatkapitala.
2. Dividendes ir aprēķinamas tikai par pilnīgi apmaksatam dalam. Dividendes, kas nav izņemtas trīs gadu laika, pariet sabiedrības īpašuma, izņemot gadījumus, kad noilguma termiņš pēc likuma uzskatams par partrauktu vai apturētu. Pa laika neizņemtam dividendēm procentus nemaksa.

Norēķinu par dividenžu operaciju gramatojumi:

Nakamo periodu ieņēmumi

Likums Par gramatvedību nosaka, ka gramatvedībai ir janodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa parskata periodiem. Tapēc parskata gada tiek uzskaitīti tikai tie ieņēmumi, kas attiecas uz parskata periodu, bet konta Nakamo periodu ieņēmumi tiek atspoguļoti parskata perioda saņemtas ieņēmumu summas, kas Peļņas zaudējumu aprēķina tiks paradītas tikai nakamajos parskata peridos. Nakamo periodu ieņēmumos tiek uzskaitītas tikai tas summas, kas ir iepriekš samaksatas.

Norēķinu par nakamo periodu ieņēmumu operaciju gramatojumi: