Nolikums par   naudas līdzekļu uzskaites kartību

Naudas līdzekļi ir vislikvīdakie uzņēmuma aktīvi. Naudas līdzekļi ir gan skaidra nauda uzņēmuma kasē, gan bezskaidra nauda kredītiestažu kontos.

Kasieris pienakumu pildīšanu uzsak, pieņemot glabašana kasi ar taja esošo naudu ar pieņemšanas un nodošanas aktu. Kasiera pienakumus veic uzņēmuma direktors, kurš tiek norīkots ar rīkojumu.

Kases operaciju uzskaite tiek veikta ta, ka katrs saņemtais un izdarītais maksajums tiiek reģistrēts ik dienas. Par katru dienu ir janorada kases atlikums dienas sakuma, jasaskaita dienas ieņēmumi un izdevumi un jaaprēķina atlikums dienas beigas. Par uzņēmuma skaidras naudas glabašanas vietas drošību atbild uzņēmuma vadītajs.

Kases operaciju uzskaitei uzņēmuma tiek vesti:

kases izdevumu orderi;

kases ieņēmumu orderi;

Kases gramata;

Kases ieņēmumu un kases izdevumu orderu reģistracijas žurnals;

kases operaciju uzskaites reģistrs.

Katru dienu, kad ir notikušas kases operacijas kases gramata norada skaidras naudas atlikumu kasē dienas sakuma, atsevišķi reģistrē visus dienas skaidras naudas ieņēmumus un izdevumus, ka arī aprēķina skaidras naudas atlikumu kasē dienas beigas.

Ieņēmumus reģistrē, veicot vismaz vienu ieņēmumu kopsavilkuma ierakstu diena. Kases gramatu par skaidras naudas apgrozību arvalstu valūtas katrai valūtai aizpilda atsevišķi.

Ja uzņēmuma vidējie dienas skaidras naudas ieņēmumi kasē nav lielaki par 100 latiem, uzņēmums kases gramatu drīkst aizpildīt reizi nedēļa un aprēķinat skaidras naudas atlikumu kasē nedēļas beigas. Vidējos dienas skaidras naudas ieņēmumus kasē aprēķina, ja saskaita katras iepriekšēja kalendara mēneša darbdienas ieņēmumus kasē un iegūto kopsummu dala ar šī kalendara mēneša darbdienu skaitu.

Saņemot skaidras naudas ieņēmumus tiek noformēts PPR/rēķins un kvīts par naudas saņemšanu saskaņa ar pastavošo likumdošanu, par darbdienas laika saņemto skaidro naudu sagatavo vienu kases ieņēmumu orderi, ar kuru saskaņa iemaksa naudu kasē un izdara ierakstu kases gramata.

Pēc pircēja pieprasījuma noformē likumdošanas aktos noteiktas numurētas un Valsts ieņēmumu dienesta teritorialaja iestadē reģistrētas kvītis.

Savukart par ieņēmumiem, kurus saskaņa ar normatīvajiem aktiem ir atļauts iekasēt normatīvajos aktos noteikta kartība izsniedzot kvīti, biļeti vai citu darījumu apliecinošu attaisnojuma dokumentu, par darbdienas laika saņemto skaidro naudu sagatavo vienu kases ieņēmumu orderi, ar kuru saskaņa iemaksa naudu kasē un izdara ierakstu kases gramata. Šo kases ieņēmumu orderi sagatavo, pamatojoties uz minēto attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma datiem.

Par tadu skaidras naudas maksajumu, uz kuru neattie­cas noteikumi par nodokļu un citu maksajumu reģistrēšanas elektroniskajam ierīcēm un iekartam minētas prasības (piemēram, darbinieks iemaksa uzņēmuma kasē skaidro naudu ka saņemta avansa parpalikumu vai tiek iemaksata skaidra nauda no uzņēmuma norēķinu konta banka), katram šadam maksajumam sagatavo atseviš­ķu kases ieņēmumu orderi, ar kuru saskaņa iemaksa naudu kasē un izdara ierakstu kases gramata.

Ieņēmumus iemaksa kasē saskaņa ar kases ieņēmumu orderi un pievieno tam iemaksu attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma parskatu kopa ar attaisnojuma dokumentiem (ja tadi ir).

Naudas izsniegšanas attaisnojuma dokumentu paraksta uzņēmuma vadītajs un atbildīgais gramatvedis vai viņu pilnvarota persona.

Ja uz attaisnojuma dokumentiem, kas pievienoti kases izdevumu orderim, ir uzņēmuma vadītaja parakstīta atļauja skaidras naudas izsniegšanai, uzņēmuma vadītaja paraksts uz kases izdevumu ordera nav obligats (piemēram, algu aprēķinu un izmaksu saraksts).

Saskaņa ar izmaksu sarakstu tiek izmaksatas darba algas un citas vienreizējas izmaksas, ka arī dienesta komandējumu izdevumu avansus vairakam personam (vienai personai komandējuma izdevumus atmaksa noformējot kases izdevumu orderi).

Katram parskata gadam iekarto jaunu kases gramatu. Parskata gada sakuma kases gramata noradītajam skaidras naudas atlikumam kasē jabūt vienadam ar iepriekšēja parskata gada beigas aprēķinato un kases gramata noradīto skaidras naudas atlikumu. Kases gramatas lapas numurē no gada sakuma augoša kartība. Kases gramatu caurauklo un pēdēja lapa norada lapu skaitu. Uzņēmuma vadītajs un atbildīgais gramatvedis ar parakstu un zīmogu apliecina kopējo kases gramatas lapu skaitu gada.

Kasē un banku norēķina kontos uzskaitei pa valūtam iekartojami atsevišķi konti, izmantojot koda ceturto zīmi atbilstoši uzņēmuma apstiprinatajam kontu planam. Ja uzņēmumam ir vairaki norēķinu konti dažadas bankas, tad šo kontu atsevišķai atspoguļošanai izmantojama ceturta zīme. Parskata bilancē visi naudas līdzekļi ir japarada viena aktīva postenī ‘’Naudas līdzekļi’’.

Naudas līdzekļi norēķinu konta tiek noformēti ar bankas apstiprinatajiem dokumentiem, no kuriem galvenie ir šadi:

norēķiniem par skaidro naudu – čeks (skaidras naudas izņemšana no bankas konta), bankomata čeks vai paziņojums par skaidra nauda iemaksajamo summu (iemaksajot naudu bankas konta);

bezskaidras naudas norēķiniem – maksajuma uzdevums.

Bankas izraksts ir izdrukata informacija par visam operacijam, kas notikušas parskata perioda uzņēmuma bankas konta. Gramatvedim janodrošina bankas dokumentu sagrupēšana un pievienošana bankas kontu izrakstiem, ka arī to iegramatošana attiecīgajos gramatvedības kontos.

Reizi mēnesī tiek sagatavoti naudas līdzekļu kopsavilkumi- žurnalorderi par visam mēnesī veiktajam operacijam. Kopsavilkumu ar savu parakstu apliecina atbildīgais gramatvedis.

Naudas līdzekļu uzskaite kasē

Darbības ar skaidru naudu, to uzskaiti un kontroli regulē LR Ministru Kabineta noteikumi “Kases operaciju uzskaites noteikumi” un uzņēmuma apstiprinatie noteikumi “Par skaidras naudas darījumu dokumentaciju”.

Skaidras naudas atlikuma un kustības reģistrēšanai uzņēmuma kontu plana paredz:

2610 – “Kase Ls”;

Skaidras naudas darījumi arvalstu valūta principa tiek veikti tapat ka darījumi latos, tomēr dokumentējot šadus darījumus, kases orderos jabūt noradītam valūtas kursam. Naudas kustība arvalstu valūta tiek parrēķinata un iegramatota latos pēc Latvijas Bankas valūtas kursa darījuma datuma. Valūtas kursa izmaiņas rada nepieciešamību parrēķinat arvalstu valūtas atlikumu katru dienu, kura notiek naudas kustība (datorprogrammas ir paredzēta automatiska arvalstu valūtas parrēķinašana latos un iegramatošana operaciju kontos).

Ierakstus uzskaites reģistra gramatvedis atbilstoši ierakstiem kases gramata, japievērš lielu uzmanību darījumiem, kas parsniedz 1000 Ls, jaievēro likuma “Nodokļi un nodevas” 30.pantu.

Bezskaidras naudas darījumu uzskaite

Uzņēmumam bankas ir atvērti norēķinu konti uz nenoteiktu termiņu, kas nodrošina iespēju lietot dažadus bankas pakalpojumus un neierobežoti rīkoties ar tajos esošajiem naudas līdzekļiem. Norēķinu konti atvērti latos.

Ar norēķinu kontu palīdzību ir pieejami sekojoši bankas pakalpojumi:

naudas parvedumi;

bezskaidras valūtas konvertacijas operacijas;

inkasacija.

Norēķinoties ar saviem darījumu partneriem bezskaidra nauda ar bankas starpniecību, uzņēmuma gramatvedība darījumu izpildes pareizības parbaudi un ierakstus gramatvedības kontos izdara, pamatojoties uz bankas izrakstu.

Konta izraksta atspoguļo visu noteikta laika perioda klienta konta veikto naudas līdzekļu kustību un norada konta atlikumu šī perioda sakuma un beigas.

Apstradajot bankas izraksta iekļautos datus, jaievēro, ka naudas atlikums norēķinu konta sakuma un beigas, ka arī naudas līdzekļu saņemšanas darījumi ir paradīti konta kredīta, bet citam fiziskam vai juridiskam personam samaksata nauda – konta debeta. Šada šķietama neatbilstība rodas tadēļ, ka norēķinu konta atlikums bankai ir saistības (parads) pret uzņēmumu, un tas banka tiek uzskaitīts pasīva konta kreditoru grupa. Šadi ir sagatavots norēķinu konta bankas izraksts – ka pasīva konta atlikums kredīta, parada samazinajums debeta un ta palielinajums konta kredīta. Uzņēmuma gramatvedība, izdarot ierakstus naudas līdzekļu kontos, kas ir aktīva konti, būs nepieciešams no bankas izraksta ņemtas konta kredīta apgrozījuma summas ierakstīt norēķinu kontam debeta, bet no bankas izraksta ņemtas debeta apgrozījuma summas – norēķinu kontam kredīta. Uzņēmuma kontu plana ir atvērti sekojošie sintētiskie konti:

Bezskaidras naudas darījumu uzskaites operaciju gramatojumi:

Noteikumi par skaidra nauda veikto operaciju deklarēšana

Skaidra nauda vektas operacijas jadeklarē tiklīdz darījumu summa parsniedz 3000,00 LVL, neatkarīgi no ta vai savstarpēji skaidra nauda veiktais darījums notiek, veicot vienu operaciju vai vairakas.

Deklaraciju par skaidra nauda veiktajiem darījumiem (pielikums) darījuma dalībnieki iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritorialaja iestadē atbilstoši attiecīga darījuma dalībnieka juridiskajai adresei ne vēlak ka līdz parskata mēnesim sekojoša mēneša piecpadsmitajam datumam.

Ja darījuma dalībnieki savstarpējos darījumus (izņemot skaidra nauda veiktas valūtas pirkšanas un pardošanas ope­racijas valūtas maiņas punktos, kas pielīdzinamas kredītiestažu sniegtajiem pakalpojumiem) ir veikuši, izmantojot gan bezskaidras naudas, gan skaidras naudas norēķinus, tad saskaita tas darījumu daļas, kas mēneša laika veiktas skaidra nauda (neatkarīgi no ta, vai darījums notiek, veicot vienu operaciju vai vairakas operacijas), un, ja kopsumma parsniedz 3000 latu, minētos darījumus deklarē.

Noteikumi par valūtas operaciju uzskaiti

Operacijam arvalstu valūtas ir jatiek atspoguļotam parskata valūta pēc valūtas kursa uz operacijas veikšanas dienu.

Lata kursa pieaugums attiecība pret arvalstu valūtu izraisa pozitīvas kursu starpības parrēķinot bilances pasīva posteņus un negatīvas – parrēķinot bilances aktīvu posteņu summas.

Lata kursa krišanas attiecība pret arvalstu valūtu izraisa pozitīvu kursu starpību parrēķinot bilances aktīva posteņus un negatīvu – parrēķinot bilances pasīva posteņus.

Kursu starpības, kuras rodas veicot naudas posteņu parvērtēšanu uz aprēķinu veikšanas dienu, vai uz finanšu parskatu sastadīšanas dienu ir jaattiecina uz izdevumiem un ieņēmumi parskata par peļņu un zaudējumiem.

Visi izdevumi un ieņēmumi no kursu starpības ir jaatzīst taja parskata perioda, kura tie ir radušies.