Nolikums par   pamatlīdzekļu uzskaites kartību

Par pamatlīdzekļiem uzskatami visi ilglietojami objekti, kuru ekspluatacija ir ilgaka par vienu gadu. Pamatlīdzekļiem, jo īpaši parējiem pamatlīdzekļiem nav noteikta robežsumma. Katru gadījumu, t.i., katra pamatlīdzekļa iegadi uzņēmuma vadība izskata atsevišķi. Datortehnikai nav noteikta robežsumma, neatkarīgi no vērtības, jauzskaita pamatlīdzekļu sastava. Datorgramatvedības programmu licences arī tiek uzskaitītas pamatlīdzekļu grupa.

Pamatlīdzekli atzīst, ja:

ir ticams, ka nakotnē no ta izmantošanas uzņēmuma ir sagaidams saimnieciskais labums;

ta lietderīgas lietošanas laiks ir ilgaks neka viens uzņēmuma parastas darbības cikls;

ta izmaksas var ticami novērtēt.

Pamatlīdzekli atzīst brīdī, kad uzņēmums parņem visus ar pamatlīdzekli saistītos riskus un gūstamos labumus.

Uzņēmums novērtē pamatlīdzekļus atbilstoši to sakotnējai vērtībai, t.i. iegades izmaksam vai izveidošanas pašizmaksai. Šī vērtība ietver izmaksas, kas bijušas nepieciešamas pamatlīdzekļa iegadei vai izveidei, ka arī izmaksas, kas veiktas vēlakos periodos, lai papildinatu attiecīgo pamatlīdzekli vai īstenotu atsevišķu ša pamatlīdzekļa daļu nomaiņu.

Pamatlīdzekļa vērtība neiekļauj uzturēšanas izmaksas. Šīs izmaksas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķina parskata perioda, kura šīs izmaksas radušas. Parasti šīs izmaksas ir saistītas ar pamatlīdzekļu uzturēšana izmantota darbaspēka, rezerves daļu un palīgmaterialu izmaksam. Rezerves daļas un izmantojamos palīgmaterialus parasti atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķina perioda, kura tie tiek izlietoti. Taču arī atsevišķas pamatlīdzekļu daļas (piemēram, kokapstrades darbagaldu griezējinstrumentu komplektus u.tml.) iespējams uzskaitīt ka pamatlīdzekļus, ja uzņēmums plano šīs pamatlīdzekļu daļas izmantot ilgak neka viena parastas darbības cikla laika.

Pamatlīdzekļu kategorija ir līdzīga veida un uzņēmuma darbība līdzīgi lietotu aktīvu grupa. Uzņēmuma ir izveidotas šadas PL grupas:

Zemesgabali, ēkas un būves;

Ilgtermiņa ieguldījumi nomatajos pamatlīdzekļos

iekartas un mašīnas;

parējie pamatlīdzekļi;

datortehnika, skaitļošanas iekartas, sakaru līdzekļi;

transportlīdzekļi.

Saskaņa ar „Gada parskatu likumu” bilancē vairakas pamatlīdzekļu kategorijas var iekļaut viena bilances postenī. Ja uzņēmums veic darbības, kas saistītas ar pamatlīdzekļa izveidošanu, bet nav tieši nepieciešamas, tad ar šīm darbībam saistītos ieņēmumus un izmaksas atzīst ta perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina, kura šīs izmaksas vai ieņēmumi radušies. Piemēram, uzņēmums var izmantot zemi autostavvietam līdz brīdim, kad tiek uzsakta jaunas ēkas celtniecība. Tada gadījuma izmaksas, kas saistītas ar autostavvietas ierīkošanu, ka arī ieņēmumi, kas saistīti ar autostavvietas darbību, atzīstami parskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina.

Pašradīta pamatlīdzekļa izmaksas nosaka, piemērojot tadus pašus principus ka iegadatam pamatlīdzeklim. Ja uzņēmums savas parastas uzņēmējdarbības ietvaros ražo aktīvus, no kuriem daļu tas izlemj izmantot ka savus pamatlīdzekļus, tad pamatlīdzekļa izmaksas parasti ir tadas pašas ka pardošanai ražoto aktīvu izmaksas. Šo izmaksu sastava neatzīst:

iespējamo peļņu;

izmaksas (darbaspēks, materiali), kas parsniedz līdzīga aktīva parastas izveidošanas izmaksas.

Pamatlīdzekļu izveidošanai izmantoto aizņēmumu procentus var iekļaut jaunizveidota pamatlīdzekļa pašizmaksa. Ja pamatlīdzekļa izveidei saņemto finansējumu izmanto pakapeniski un finansējuma neizmantota daļa pamatlīdzekļa izveides laika tiek ieguldīta, tad saņemto procentu ienakumu summu atskaita no kapitalizējamo procentu summas. Ja pamatlīdzekļa izveidošanai izmanto tikai daļu no saņemta finansējuma, tad kapitalizējamo procentu daļa tiek aprēķinata ka pamatlīdzekļa izmaksu attiecība pret kopējo izmantota finansējuma summu. Procentu iekļaušanu pamatlīdzekļa pašizmaksa atspoguļo finanšu parskata pielikuma.

Pamatlīdzekļi ir tada uzņēmuma valdījuma esoša manta, kuru paredzēts izmantot remontdarbu un santehnisko darbu sniegšanai, iznomašanai, administracijas mērķiem, ka arī citu pamatlīdzekļu saglabašanas vai remonta vajadzībam un kas nav paredzēti pardošanai saskaņa ar uzņēmuma pamatdarbību.

Pamatlīdzekļos ieguldīta vērtība ir realas saimnieciskas darbības izmaksas, bet ta ka šos objektus izmanto vairakus gadus, to vērtību pa daļam ieskaita saimnieciskas darbības izdevumos, atbilstoši kalpošanas laikam. Lietderīgas lietošanas laiku katram pamatlīdzekļu objektam nosaka atsevišķi saskaņa ar apstiprinatam normam pa pamatlīdzekļu veidiem, dažiem pamatlīdzekļiem saskaņa ar uzņēmuma vadītaja izdoto rakstisko rīkojumu. Zemes gabaliem nolietojumu neaprēķina. Nolietojumu aprēķina pēc linearas metodes vienu reizi gada, pēc nepieciešamības reizi pusgada vai ceturksnī vai mēnesī. Ņemot vēra pamatlīdzekļu vienado ekonomisko lomu saimnieciskas darbības procesa, tie tiek uzskaitīti viena ilgtermiņa ieguldījumu konta apakšgrupa ar kopējo nosaukumu “Pamatlīdzekļi”.

Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma materiali lietiški ilgtermiņa ieguldījumi, kam lietošanas termiņš ir ilgaks par 1 gadu un pamatlīdzekļu sastava uzskaita tikai tadus priekšmetus, kuru saglabašanu uzņēmums grib īpaši kontrolēt (tos priekšmetus, kuru saglabašanas kontrolei nav būtiskas nozīmes, noraksta uzreiz izdevumos, debetējot 7440 kontu), kas:

paredzēti, lai tos izmantotu produkcijas ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomašanai vai izīrēšanai, uzņēmuma administracijas, ka arī citu pamatlīdzekļu saglabašanas vai remonta vajadzībam;

nav paredzēti pardošanai saskaņa ar uzņēmuma pamatdarbību.

Konts 1210. Zemes gabali, ēkas, būves. Izmanto:

uzņēmumam piederošas zemes gabalu, ēku un būvju uzskaitei. Iegramatošanas pamatojums - pirkšanas dokuments un zemesgramatu akts uz rīkojuma pamata par pamatlīdzekļu pieņemšanu.

uzbūvēto, rekonstruēto un iegadato ēku un būvju uzskaitei. Iegramatošanas pamatojums - pirkšanas dokuments un zemesgramatu akts pēc kadastralas vērtības; rīkojums par pamatlīdzekļu pieņemšanu.

Izslēdz no uzskaites pēc pilnīgas nolietošanas, norakstot vai pardodot vai citadi atsavinot uz aktu par pamatlīdzekļa izslēgšanu pamata.

Konts 1230. Iekartas un mašīnas. Iegramatošanas pamatojums: Preču pavadzīme, kases aparata čeki un citi likumdošanas prasībam atbilstoši iegades dokumenti.

Konta gramato iekartas un mašīnas, ko izmanto ražošana un ražošanas procesa nodrošinašana, stacionaras mašīnas, spēka mašīnas u.c. Pēc pamatlīdzekļu saņemšanas sastada rīkojumu par pamatlīdzekļu nodošanu ekspluatacija, izraksta pamatlīdzekļu inventara kartiņu.

Konts 1240 Parējie pamatlīdzekļi Datortehnika, skaitļošanas iekartas, sakaru līdzekļi, 1260 Vieglais autotransports. Izmanto kantora mēbeļu, sadzīves tehnikas un inventara, datoru komplektu, automašīnu, ko izmanto administracijas, ražošanas un saimnieciskajam vajadzībam un parējo pamatlīdzekļu uzskaitei. Iegramato uz pirkšanas un saņemšanas dokumentu pamata. Pēc pamatlīdzekļu saņemšanas sastada aktu un rīkojumu par pamatlīdzekļu nodošanu ekspluatacija, izraksta pamatlīdzekļu inventara kartiņas.

Konts 1270. Pamatlīdzekļu izveidošana. Konta debeta uzskaita visus izdevumus un izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļu izveidošanu. Dokumentarais pamatojums izmaksam ir līgumi, tames un akti par izpildītiem darbiem, rēķini, preču transporta pavadzīmes, darba samaksas aprēķina dokumenti, gramatvedības izziņas. Konta kredīta ierakstus izdara uz rīkojumu pamata par pamatlīdzekļu pieņemšanu ekspluatacija, ka arī uz inventarizacijas aktu un gramatvedības izziņu pamata, ja izmaksas noraksta zaudējumos pamatotu iemeslu dēļ.

Uzņēmuma netiek atsevišķi izdalīta kontu grupa Mazvērtīgie un atri nolietojamie priekšmeti, jo uzskata, ka priekšmetus, kuru saglabašanas kontrolei nav būtiskas nozīmes, noraksta uzreiz izdevumos, debetējot 7440 kontu un kreditējot 5310 (2380) kontu. Piemēram, automašīnas riepas tiek uzskatītas par mazvērtīgo un atri nolietojamo priekšmetu, kas nolietojas gada laika, tapēc to noraksta uzreiz izmaksas iegades brīdī.

Konts 1290 ar subkontiem Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina vadoties pēc lietderīgas lietošanas laika, kas noteikts Nolikuma par pamatlīdzekļu uzskaiti un nolietojuma aprēķina kartību, ka arī uz rīkojuma pamata par pamatlīdzekļu pieņemšanu.

Pamatlīdzekļu lietderīgas lietošanas laiku nosaka, ņemot vēra šadus faktorus:

sagaidamo fizisko nolietojumu, kuru nosaka objekta noslogojums, remonta un uzturēšanas pasakumi,

novecošanos, kuru izraisa izmaiņas tehnoloģija vai uzlabojumi ražošana/pakalpojumu sniegšana, ka arī izmaiņas tirgus pieprasījuma pēc produkta, kuru ražo vai sniedz pakalpojumu ar attiecīgo objektu;

juridiskos vai citus ierobežojumus līdzekļa lietošanai, piem. Nomas līguma termiņa beigas

Nolietojums

Pamatlīdzekļa nolietojamo vērtību nosaka, no iegades vērtības atskaitot likvidacijas vērtību. Ja pamatlīdzekļa likvidacijas vērtība ir nebūtiska, to neņem vēra nolietojamas vērtības aprēķina. Ja pamatlīdzekļa sastavdaļam ir atšķirīgi lietderīgas izmantošanas laiki un šo sastavdaļu iegades vērtības ir būtiskas attiecība pret pamatlīdzekļa vērtību, bet šī pamatlīdzekļa vērtība ir būtiska attiecība pret kopējo pamatlīdzekļu vērtību, tad katra pamatlīdzekļa sastavdaļu nolieto atsevišķi.

Katra parskata perioda nolietojumu iekļauj attiecīga parskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina, ja vien šīs izmaksas netiek kapitalizētas cita aktīva bilances vērtība. Piemēram, ražošanas iekartas tiek izmantotas preču ražošana, tadējadi perioda beigas saražoto, bet nerealizēto preču vērtība iekļaujama atbilstoša iekartu nolietojuma daļa. Ja pamatlīdzekļus izmanto nematerialo vērtību radīšana, tad atbilstoša nolietojuma daļa tiks iekļauta radīto nematerialo aktīvu vērtība.

Pamatlīdzekļa likvidacijas vērtību un lietderīgas lietošanas laiku parskata vismaz katra parskata gada beigas, un, ja aplēses atšķiras no iepriekš planota, tad izmaiņas atspoguļo finanšu parskata ka gramatvedības aplēšu izmaiņas. Pamatlīdzekļa likvidacijas vērtība var palielinaties un kļūt vienada vai parsniegt ta bilances vērtību. Šada situacija pamatlīdzekļa nolietošana tiek partraukta līdz brīdim, kad likvidacijas vērtība kļūst mazaka par bilances vērtību.

Ar pamatlīdzekļiem saistītas remonta un uzturēšanas izmaksas nav iemesls, lai partrauktu pamatlīdzekļa nolietojuma atzīšanu. Pamatlīdzekļa nolietojumu sak atzīt brīdī, kad pamatlīdzekli iespējams izmantot paredzētajiem mērķiem. Nolietošanu partrauc brīdī, kad tiek partraukta pamatlīdzekļa atzīšana. Tadējadi nolietojumu atzīst arī dīkstavē esošam vai no aktīvas izmantošanas izslēgtam pamatlīdzeklim. Tomēr, piemērojot ražošanas vienību metodi, nolietojuma izmaksas var būt nulle, ja kads no pamatlīdzekļiem netiek izmantots ražošanas procesa.

Pamatlīdzekļa lietderīgas lietošanas laiku nosaka, ņemot vēra pamatlīdzekļa gaidamo derīgumu uzņēmuma. Pamatlīdzekļu izmantošanas politiku nosaka uzņēmuma vadība. Tadēļ pamatlīdzekļa lietderīgas lietošanas laiks var būt īsaks par ta saimnieciskas izmantošanas laiku. Pamatlīdzekļa lietderīgas lietošanas laika aplēse ir vērtējums, kas pamatojas uz uzņēmuma vadības pieredzi ar līdzīgiem pamatlīdzekļiem.

Zemesgabalus un ēkas uzskaita atsevišķi, un gramatvedība tos aplūko atsevišķi pat tad, ja tie iegadati kopa. Zemei ir neierobežots lietderīgas lietošanas laiks, un tadēļ to nenolieto. Ēkam ir ierobežots lietderīgas lietošanas laiks, un tadēļ tas ir nolietojami pamatlīdzekļi. Zemesgabala, uz kura atrodas ēka, vērtības palielinašanas neietekmē ēkas lietderīgas lietošanas laika noteikšanu.

Ja zemesgabala izmaksas iekļautas uz tas izvietotu ēku un būvju demontažas un likvidēšanas izmaksas vai zemes atjaunošanas izmaksas, šo izmaksu daļu var nolietot laika perioda, kura tiek gūti saimnieciskie labumi, ar kuriem šīs izmaksas saistītas.

Piemērojamo nolietojuma aprēķina metodi finanšu gramatvedība saskaņo ar uzņēmuma vadības planoto saimniecisko labumu ieguvi no izmantotajiem pamatlīdzekļiem. Nolietojuma metodi, kuru pamatlīdzeklim piemēro, parskata ne retak ka katra parskata gada beigas. Ja ir būtiskas izmaiņas pamatlīdzeklī ietverto nakotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī, metodi maina, lai atspoguļotu izmaiņas. Šadas izmaiņas uzskata par gramatvedības aplēses maiņu un par to sniedz informaciju finanšu parskata pielikuma.

Aprēķinot nolietojumu nodokļu vajadzībam, aprēķinus veic pamatojoties un likuma „Par uzņēmuma ienakuma nodokli” 13. panta prasībam. Nolietojumu nodokļu vajadzībam aprēķina pamatlīdzekļiem par visu parskata periodu, neatkarīgi no ta, kad tas ir iegadats, izņemot gadījumu, kad uzņēmums ir dibinats gada vidū. Šaja gadījuma nolietojumu aprēķina proporcionali uzņēmuma darbības laikam pirmaja pastavēšanas gada.

Uzņēmums izvēlas tadu nolietojuma aprēķina metodi (lineara vai ģeometriski-degresīva), kas vislabak atspoguļo prognozēto pamatlīdzekļa nakotnes saimniecisko labumu patēriņa modeli. Šo metodi konsekventi piemēro visos periodos, ja vien šo prognozēto nakotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī nerodas izmaiņas. Finansu gramatvedības vajadzībam pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķinat pēc linearas metodes, kura pamatota ar pieņēmumu, ka uzņēmuma līdzekļu lietderība samazinas vienmērīgi. Šī metode saistīta ar laika tecējumu, un saskaņa ar šo metodi gada nolietojumu aprēķinat, pamatlīdzekļa amortizējamo summu dalot ar paredzētajiem derīgas lietošanas gadiem:

Pamatlīdzekļu izslēgšana. Pamatlīdzekli izslēdz, ja:

• pamatlīdzekli atsavina;
• no pamatlīdzekļa lietošanas vai atsavinašanas nakotnē nav gaidami saimnieciski labumi.

Peļņu vai zaudējumus, kas radušies pamatlīdzekļu atzīšanas partraukšanas dēļ, iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķina perioda, kad notikusi atzīšanas partraukšana. Nosakot pamatlīdzekļa atsavinašanas un ar atsavinašanu saistīto ieņēmumu un izmaksu atzīšanas datumu, ja pamatlīdzekli pardod, uzņēmums izmanto tos pašus kritērijus, kurus tas izmanto ieņēmumu atzīšanai no preču pardošanas, izņemot, ja citi Latvijas gramatvedības standarti nosaka atšķirīgu metodi. Pamatlīdzekli, kura vērtību paredzēts atgūt to pardodot, nevis izmantojot saimnieciskaja darbība, un kurš nav ieguldījuma īpašums, finanšu parskatos uzrada atsevišķi ka pardošanai turētu aktīvu. Pamatlīdzekli uzskata par pardošanai paredzētu aktīvu, ja tas ir sagatavots tūlītējai pardošanai, uzņēmuma vadība ir pieņēmusi lēmumu to pardot un ir uzsakusi aktīvu ša lēmuma īstenošanu. Bilancē pardošanai turētos pamatlīdzekļus iekļauj apgrozamo līdzekļu sastava. Pardošanai turētu pamatlīdzekļi novērtē zemakaja no bilances vērtības un patiesas vērtības, atskaitot izmaksas, kuras būs nepieciešamas, lai pamatlīdzekli pardotu. Ja tiek pieņemts lēmums nepardot aktīvu, kas iepriekš noradīts ka pardošanai turēts aktīvs, to nekavējoties parklasificē atpakaļ uz atbilstošu ilgtermiņa ieguldījumu posteni. Šadu ilgtermiņa ieguldījumu novērtē zemakaja no ša aktīva bilances vērtības pirms parnešanas uz pardošanai turētiem aktīviem un ša aktīva atgūstamas vērtības brīdī, kad tika pieņemts lēmums to nepardot.

Uzņēmuma gramatvedība par katru pamatlīdzekļu objektu uz attaisnojuma dokumenta pamata atver pamatlīdzekļu uzskaites kartīti. Nolietojumu sak rēķinat ar nakoša mēneša 1.datumu pēc datuma, kad pamatlīdzeklis ir nodots ekspluatacija, bet nolietojumu beidz rēķinat ar nakama mēneša 1. datumu, pēc datuma, kad tas tiek izslēgts no PL sastava pardošanas vai cita iemesla dēļ. Pamatlīdzekļu uzskaites kartītes reģistrē pamatlīdzekļu inventara saraksta un tam piešķir numurus saskaņa ar šo sarakstu.

Pamatlīdzekļu novērtējums

Pamatlīdzekļi janovērtē sakotnēja vērtība, tas ir, iegades izmaksas vai ražošanas (celtniecības) pašizmaksa. Davinatos pamatlīdzekļus novērtē pēc tirgus vērtības pamatojoties uz sertificēta novērtēšanas specialista pamatlīdzekļa novērtējuma atzinuma. Pamatlīdzekļus, kas tiek saņemti davinajuma vai ziedojuma rezultata, gramatvedība uzskaita pēc ieņēmumu metodes. Gadījumos, ja nekustama īpašuma iegades dokumentos ēkas un zemes vērtība nav nodalīta atsevišķi, gramatvedības uzskaitē iegades vērtību sadala proporcionali noteiktajai to kadastralajai vērtībai.

Pirktiem pamatlīdzekļiem sakotnējo vērtību veido iegades izmaksas, t.i., izdevumi, kas saistīti ar pirkšanu, uzstadīšanu un nodošanu ekspluatacija: pirkšanas cena (atskaitot atlaides); muitas nodeva un citi nodokļi, izdevumi, saistītie ar pamatlīdzekļu iegadi un nodošanu ekspluatacija (transportēšana, montažas izdevumi, stradnieku algas, u.c.) finanšu līzinga procentu maksajumi vai kredīta procentu maksajumi līdz tam laikam, kamēr pamatlīdzeklis nav nodots ekspluatacija. Iegades izmaksas nav jaiekļauj pievienotas vērtības nodoklis, ja pamatlīdzeklis paredzēts izmantošanai saimnieciska darbība.

Pašu izgatavotiem pamatlīdzekļiem sakotnējo vērtību veido visi izdevumi līdz objekta nodošanai ekspluatacija: projektēšana, izlietoto materialu vērtība, celtniecība saņemta aizņēmuma procenti, kuri nomaksati līdz objekta nodošanai ekspluatacija, izdevumi, kas netieši saistīti ar objekta celtniecību, ja tie attiecinami un to pašu laika posmu.

Pamatlīdzekļu sakotnēja vērtība nedrīkst iekļaut administracijas izmaksas (ja tas nav tieši saistītas ar attiecīga pamatlīdzekļa iegadi vai sagatavošanu nodošanai ekspluatacija) un nelietderīgas izmaksas. Sakotnēja vērtība neiekļauj arī iekartu palaišanas un izmēģinajuma izmaksas, tas aktivējamas konta 2410 – “Nakamo periodu izdevumi”.

Pamatlīdzekļu sakotnēja vērtība ir ta, kura pamatlīdzekļi tiek novērtēti un uzskaitīti gramatvedība.

Pēc pamatlīdzekļa nodošanas ekspluatacija ta sakotnējo vērtību drīkst palielinat tikai rekonstrukcijas gadījumos, pievienojot rekonstrukcijas izdevumus. Par rekonstrukciju uzskatama tada objekta parbūve, ja tas rezultata:

pagarinas pamatlīdzekļa izmantošanas laiks;

palielinas jauda, ietilpība un tamlīdzīgas spējas;

būtiski uzlabojas izgatavojamas produkcijas kvalitate vai būtiski samazinas ražošanas izmaksas.

Pamatlīdzekļa remonta un citi izdevumi, kuri saistīti ar ta uzturēšanu darba kartība vai saglabašanu, nevar palielinat objekta vērtību; tie norakstami ta parskata perioda izdevumos, kura tie radušies.

Par arvalstu valūtas līdzekļiem iegadatos pamatlīdzekļus uzskaita Latvijas Republikas naudas vienības (latos) pēc Latvijas Bankas noteikta kursa to faktiskas saņemšanas diena.

Pamatlīdzekļu atlikusī vērtība ir starpība starp sakotnējo vērtību un visa ekspluatacijas laika aprēķinato nolietojumu. Ta ir pamatlīdzekļu bilances vērtība.

Pamatlīdzekļu nolietojuma normu un/vai lietošanas laiku nosaka uzņēmuma vadītajs ar rakstisko rīkojumu

Pamatlīdzekļu parvērtēšana

LGS Nr. 7 nosaka, ka pēc tam, kad pamatlīdzeklis sakotnēji ir atzīts pēc iegades vērtības, tas jauzskaita pēc parvērtētas summas, kas pielīdzinama ta patiesajai vērtībai parvērtēšanas diena, no kuras ir atņemts viss uzkratais nolietojums. Patiesa vērtība ir summa, pret kuru uzņēmums var apmainīt šo pamatlīdzekli. Pamatlīdzekļu parvērtēšana javeic regulari, lai gramatvedības uzskaites dati būtiski neatšķirtos no to patiesas vērtības bilances sastadīšanas datuma. Parvērtēšanas biežums ir atkarīgs no ta, ka mainas pamatlīdzekļu patiesa vērtība (tirgus vērtība, kuru nosaka profesionali vērtētaji vai arī pēc publiski pieejamiem ziņu avotiem (statistikas datiem, biržas cenam u. tml.).

Veicot viena pamatlīdzekļa parvērtēšanu, japarvērtē visa attiecīga pamatlīdzekļu grupa, turklat šī parvērtēšana javeic vienlaikus.

Parvērtējot pamatlīdzekļus izmanto metodi – parcenojot tos pēc tirgus cenas, vispirms uz parcenošanas datumu aprēķina pamatlīdzekļu nolietojumu, tad visu uzkrato nolietojumu izslēdz no gramatvedības uzskaites un aprēķina starpību starp pamatlīdzekļa atlikušo vērtību un jauno tirgus vērtību, kuru pargramato pamatlīdzekļu atlikušajai vērtībai (PL vērtības pieauguma gadījuma) vai arī par kuru samazina PL atlikušo vērtību (PL vērtības samazinajuma gadījuma).

Parvērtētajiem PL nolietojumu turpina rēķinat pēc tadas pašas metodes un atlikušaja lietderīgas lietošanas laika vai arī parvērtēšanas brīdī no jauna nosaka kalpošanas ilgumu un nolietojumu sak rēķinat ar nakama mēneša pirmo datumu pēc parcenošanas datuma

Pamatlīdzekļu izslēgšana(pilnīgi nolietojies, pardots) no uzskaites

Pamatlīdzekli izslēdz no uzskaites tad, kad tos atsavina vai kad pamatlīdzekļus vairs neizmanto un, atsavinot tos, nav gaidami ekonomiskie labumi nakotnē. Pamatlīdzekļus izņemot no lietošanas var rasties zaudējumi vai peļņa.

Neatkarīgi no izslēgšanas iemesla nolietojums tiek rēķinats līdz nakama mēneša pirmajam datumam (neieskaitot pirmo datumu).

Izņemot PL no lietošanas sastada PL likvidacijas aktu. Ja PL likvidacijas rezultata rodas materialas vērtības (rezerves daļas u. tml.) , tas tiek iegramatotas krajumu sastava.

Ilgtermiņa ieguldījumi nomatajos pamatlīdzekļos

Ja uzņēmums noma telpas, to atjaunošanas, uzlabošanas vai rekonstrukcijas izmaksas noraksta pakapeniski – nomas līguma darbības laika. Ja saskaņa ar noslēgto nomas līgumu iznomatajs kompensē nomniekam darbu izmaksas, šīs izmaksas ir jaiekļauj nomnieka apliekamaja ienakuma, t.i., izrakstot rēķinu par padarītajiem darbiem un iekļaujot tas peļņas vai zaudējumu aprēķina ka ieņēmumus. Saskaņa ar Gada parskata likuma 25 pantu izmaksas attiecīgajos parskata periodos jasaskaņo ar ieņēmumiem, saņemta kompensacijas summa ir jasadala vienmērīgi pamatlīdzekļa nomas perioda.

Pamatlīdzekļu iegade līzinga

Finanšu līzinga gadījuma PL ņēmējs un atbilstošas saistības iegramato tirgus vērtība. Regulari aprēķina nolietojumu, amortizējot īsakaja no termiņiem: līzinga termiņa vai lietderīgas lietošanas laika. Līzinga maksajumi sastav no divam daļam: maksajumi, kas samazina saistības un % maksajumi. Ja ir nepieciešamība līzinga objektu var izdalīt PL atsevišķi.

Pamatlīdzekļu uzskaites organizacija un dokumentacija

Iegadatiem pamatlīdzekļiem jabūt iegades vērtību apliecinošai pavadzīmei un tehniskai dokumentacijai. Pašu izgatavotiem pamatlīdzekļiem jabūt dokumentētiem ar visam izgatavošanas izmaksam. Pamatlīdzekļu saņemšanu, nodošanu ekspluatacija, parvietošanu, izslēgšanu japamato ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokumentos jabūt informacijai, kas sniedz patiesu priekšstatu par katra pamatlīdzekļa objekta vērtību, ka īpašuma tas atrodas, kas par to atbildīgs.

Pirktiem pamatlīdzekļiem attaisnojuma dokuments, kas apliecina īpašuma tiesības ir :

pavadzīme (stingras uzskaites veidlapa),

pieņemšanas – nodošanas akts un līgums, ja pamatlīdzeklis pieņemts no fiziskas personas, tad, kad pamatlīdzeklis nodots ekspluatacija, jasastada “akts par pamatlīdzekļu pieņemšanu”,

invoice ar pavaddokumentu (CMR) vai muitas deklaraciju, ja pamatlīdzeklis pieņemts no nerezidenta.

Pašu izgatavotiem (būvētiem) pamatlīdzekļiem attaisnojuma dokumenti ir akceptētie darbuzņēmēju rēķini, akti par izpildītiem darbiem, akti par materialu izlietojumu, algu aprēķini, u.c. Par pabeigta objekta nodošanu ekspluatacija jasastada akts “Par pamatlīdzekļu (iekartu) pieņemšanu”. Visus aktus apstiprina vadītajs. Uz attaisnojuma dokumentu pamata gramatvedība atver “Pamatlīdzekļu uzskaites kartīti”. Katram pamatlīdzeklim tiek piešķirts inventara numurs. Veicot pamatlīdzekļa norakstīšanu, vienlaikus aizpildas pamatlīdzekļa uzskaites kartiņas otra puse. “Pamatlīdzekļa objekta likvidacija”. Balstoties uz vadībai pieņemto lēmumu par pamatlīdzekļa norakstīšanu no uzskaites sakara ar ta pardošanu, vai par pamatlīdzekļa talakai ekspluatacijai nepiemērotību jasastada “Pamatlīdzekļu likvidacijas akts”. Likvidacijas rezultata iegūtos materialus komisija novērtē iespējamas izmantošanas cenas un gramatvedība tos iegramato krajumu sastava.

Pamatlīdzekļu uzskaites operaciju gramatojumi: