Noteikumi par inventarizacijas kartību uzņēmuma

Noteikumi par inventarizacijas kartību uzņēmuma

Par inventarizacijam uzņēmuma ir atbildīgs tas vadītajs, kurš inventarizacijas veikšanai uzņēmuma izveido inventarizacijas komisiju uzņēmuma līdzekļu un līdzekļu veidošanas avotu inventarizacijai.

Inventarizacijas komisijas personalo sastavu, inventarizacijas uzsakšanas un pabeigšanas termiņus nosaka ar uzņēmuma vadītaja rakstveida rīkojumu.

Inventarizacijas komisiju sastava jaiekļauj darbinieki, kuri spēj īsa laika noteikt materialo vērtību veidus, daudzumu un to novērtējumu naudas vienības.

Inventarizacija izdarama materiali atbildīgas personas (vai tas pilnvarotas personas) klatbūtnē. Arkartējos gadījumos (materiali atbildīgas personas bezvēsts prombūtnes, naves un citos gadījumos, kad nav iespējama trešas personas pilnvarošana) uzņēmuma vadītajs pieņem lēmumu par inventarizacijas veikšanu bez materiali atbildīgas personas klatbūtnes, pieaicinot uzņēmuma revīzijas komisiju (revidentu), zvērinato revidentu vai arī citas uzticamas personas. Ja uzņēmuma stada 3 un mazak darbinieku, uzņēmuma direktors arī sastav inventarizacijas komisija un piedalas inventarizacija, tas attiecas arī uz materiali atbildīgo personu.

Līdz inventarizacijas dienai jabūt pabeigtai visu attaisnojuma dokumentu apstradei par vērtību saņemšanu un nodošanu, izdarītiem attiecīgiem ierakstiem analītiskas uzskaites dokumentos un aprēķinatiem atlikumiem.

Pirms materialo vērtību faktiska stavokļa parbaudes uzsakšanas, inventarizacijas komisijai:

jaiepazīstas ar inventarizējamo objektu, attiecīgo inventarizacijas instrukciju un jasastada inventarizacijas veikšanas plans;

japarbauda, vai visas svēršanas un mērīšanas ierīces ir lietošanas kartība;

japarbauda, vai uz inventarizacijas brīdi pēdējie saņemšanas un izsniegšanas dokumenti par materialo vērtību un naudas līdzekļu kustību ir iereģistrēti noliktavas kartiņas, gramatas un tml. un nodoti gramatvedība, pretēja gadījuma jadod laiks šīm darbībam un jauzsak inventarizacija tikai pēc tam.

Personas, kas atbildīgas par vērtību saglabašanu, ar parakstu apliecina, ka līdz inventarizacijas uzsakšanai visi vērtību saņemšanas un izsniegšanas dokumenti iereģistrēti un nodoti gramatvedība.

Inventarizacijas rezultatus atspoguļo inventarizacijas sarakstos ne mazak ka divos eksemplaros (no kuriem viens paliek materiali atbildīgas rīcība) un tos aizpilda saskaņa ar šadiem noteikumiem:

uzrada sastadama dokumenta obligatos rekvizītus: uzņēmuma nosaukums, dokumenta nosaukums un numurs, sastadīšanas datums, pamatojums, vērtību un objektu kodi (numuri) un nosaukumi, mēra vienības, daudzums, cenas, summas u.c. (atkarība no inventarizējama objekta veida), ka arī saskaņa ar uzņēmuma vadītaja pavēli inventarizacijas komisijas paraksti un materiali atbildīgas personas paraksts;

saraksti jasastada skaidri un saprotami, izpildot tos ar skaitļošanas tehniku vai ar roku;

katra saraksta lappusē jauzrada atbilstošas kontrolsummas (materialo vērtību kartas numuru skaits vai visu vērtību kopsumma naturalos radītajos neatkarīgi no ta, kadas mēra vienības vērtības uzradītas);

Sarakstus paraksta visi inventarizacijas komisijas locekļi un materiali atbildīgas personas;

Ja vērtību faktisko stavokli parbauda, mainoties materiali atbildīgajam personam, tad persona, kas pieņem vērtības, parakstas saraksta par to saņemšanu, bet persona, kas nodod, par to nodošanu;

Ja sarakstos ieraksti tiek laboti, ir jabūt redzamam to sakotnējam saturam;

Kļūdu labošana izdarama visos sarakstu eksemplaros, svītrojot nepareizos ierakstus, uzrakstot pareizos, ka arī uzradot kas labojis, kad un kapēc labots. Labojumi japaraksta visiem inventarizacijas komisijas locekļiem un materiali atbildīgam personam. Inventarizacijas sarakstos nav pieļaujams atstat neaizpildītas rindas, sarakstu pēdējas lappusēs neaizpildītas rindas parsvītro.

Inventarizacija tiek veikta vienu reizi gada vai biežak, ja tas ir nepieciešams. Uzņēmums var veikt arī papildu inventarizacijas, periodiskas inventarizacijas, pēkšņas inventarizacijas (gadījumos, kad konstatēta zadzība, vērtību bojašana, ugunsgrēks vai stihiska nelaime u.c., vai arī kad inventarizacijas veic atbilstoši darba līguma vai koplīguma noteikumiem par darbinieka materialo atbildību).

Revidents saskaņa ar likumu prasībam var piedalīties inventarizacijas, vērot to norisi, apskatīt un parbaudīt visu uzņēmuma mantu, iepazīties ar inventarizacijas instrukcijam. Viņš uz savu atbildību var pieaicinat ekspertus vai lietpratējus. Par pieaicinatajam personam revīzijas komisija (revidents), zvērinats revidents ziņo likumdošanas aktos noteiktaja kartība.

Pamatlīdzekļu inventarizacija

Inventarizējot pamatlīdzekļus, veicama pamatlīdzekļu objektu apskate daba, pēc attiecīgajiem dokumentiem parbaudamas īpašuma tiesības, ka arī izvērtējama nolietojuma summas atbilstība spēka esošajiem pamatlīdzekļu nolietojuma uzskaites noteikumiem un ekspluatacijas intensitatei;

pirms inventarizacijas uzsakšanas nepieciešams parliecinaties:

vai ir iekartotas pamatlīdzekļu inventara uzskaites kartītes, gramatas, saraksti uc līdzīga rakstura gramatvedības reģistri, vai tajos ir izdarīti visi nepieciešamie ieraksti;

vai ir iespējas iepazīties ar pamatlīdzekļu tehniskajam pusēm vai citu tehnisko dokumentaciju;

vai uzņēmuma rīcība ir dokumenti (līgumi, rēķini u.c.), kas pamato īpašuma tiesības uz pamatlīdzekļu objektiem;

inventarizacijas rezultatus jaatspoguļo inventara sarakstos atbilstoši pamatlīdzekļu grupam:

Pamatlīdzekļi, kas nav uzņēmuma īpašuma (nomati, pieņemti atbildīga glabašana u.c.), uzradami atsevišķos sarakstos par katru pamatlīdzekļu īpašnieku. Uzņēmumam nepiederošo pamatlīdzekļu inventarizacijas sarakstu kopijas iesniedzamas to īpašniekiem salīdzinašanai;

Ja inventarizacijas gaita tiek konstatēti objekti, par kuriem uzskaites reģistros nav datu, par tiem sastada atsevišķus inventarizacijas sarakstus un veic šo pamatlīdzekļu īpašuma, dokumentacijas un vērtības noskaidrošanu;

Atsevišķi saraksti sastadami arī par:

pamatlīdzekļu objektiem, kuri inventarizacijas laika atrodas arpus uzņēmuma (transporta līdzekļi, kas atrodas talos reisos, citiem uzņēmumiem iznomatie vai atbildīga glabašana nodotie pamatlīdzekļi u. tml.). Šajos sarakstos jauzrada: kopš kura laika attiecīgie pamatlīdzekļi atrodas arpus uzņēmuma un ka glabašana (atbildība) tie atrodas;

talakai ekspluatacijai nederīgiem pamatlīdzekļu objektiem, uzradot arī ekspluatacija nodošanas termiņus un iemeslus, kadēļ tie kļuvuši nederīgi (fiziska novecošanas , kad ekonomisku apsvērumu dēļ talaka izmantošana nav lietderīga un tml.);

Ja konstatēts, ka pamatlīdzekļu, t.sk. ēku un būvju, rekonstrukcijas vai paplašinašanas rezultata ir būtiski pieaugusi to vērtība, ka arī ja pamatlīdzekļu, t. sk. būvju un celtņu, daļējas likvidacijas rezultata ir būtiski samazinajusies to vērtība un tas nav atspoguļots gramatvedības reģistros, pēc attiecīgajiem dokumentiem, ka arī izmantojot ekspertu slēdzienu, janosaka objektu vērtības palielinašanas vai samazinašanas summa un tas jaatspoguļo inventarizacijas sarakstos;

Pamatlīdzekļus ieraksta inventarizacijas aktos ar pilnu nosaukumu (atbilstoši tehniskajai dokumentacijai un šo objektu pamatuzdevumiem), uzradot arī sakotnējo vērtību .

Nepabeigtas pamatlīdzekļu celtniecības darbus un to apjomu inventarizacijas gaita nosaka, parbaudot daba to izpildīto darbu daļu. Inventarizacijas saraksta uzrada objekta nosaukumu in izpildīto darbu apjomu šaja objekta.

Par nepabeigtajiem celtniecības objektiem, kuri vai nu pilna mēra vai daļēji faktiski atrodas ekspluatacija un kuru pieņemšana nav noformēta ar attiecīgajiem dokumentiem, sastada īpašus sarakstus.

Krajumu inventarizacija

Krajumu inventarizacijai jaaptver uzņēmuma, ceļa vai parstradē atrodošas preču un materialas vērtības, kas gramatvedība tiek uzskaitītas izejvielu, pamatmaterialu un palīgmaterialu, nepabeigto ražojumu, gatavo ražojumu un preču (pardošanai) sastava;

Krajumu uzskaitei uzņēmums izmanto periodu izmaksu metodes;

Krajumu inventarizaciju veic, tos obligati saskaitot, nosverot vai izmērot.

Preču un materialo vērtību inventarizacija veicama tada secība, kada tas izveidotas attiecīgaja glabašanas vieta. Ja preču un materialas vērtības glabajas dažadas izolētas telpas, inventarizacija veicama secība pa glabašanas vietam. Pēc vērtību parbaudes ieeja telpa ir jaslēdz un jaturpina inventarizacija nakamaja telpa;

Preces un materialus, kas glabajas nebojata piegadataju iesaiņojuma vai tara (kastēs, mucas, cisternas, maisos un tml.), var inventarizēt, pamatojoties uz šo preču raksturojošam ziņam (marķējuma), kas atrodas uz iesaiņojuma vai taras, tomēr noteikti javeic parbaude daba (saskaitot, nosverot, izmērot) izlases veida. Ja, parbaudot izlases veida, ir konstatēta starpība starp faktiskajiem rezultatiem un ziņam, kas paradītas marķējuma, javeic pilna faktiska vērtību parbaude;

Pēc krajumu atlikumu parbaudes ir sastadams inventarizacijas akts divos eksemplaros, viens eksemplars gramatvedībai, otrs- materiali atbildīgai personai .

Naudas līdzekļu inventarizacija

Naudas līdzekļu inventarizacijas gaita parbauda skaidras naudas atlikumus uzņēmuma kasēs, bezskaidras naudas atlikumus uzņēmuma kontos bankas un citas kredītiestadēs, naudas līdzekļus ceļa, ka arī naudas un naudas norēķinu dokumentus bilances sastadīšanas datuma;

Inventarizējot kasi, parskaita visas naudas zīmes atsevišķi pa valūtu nosaukumiem un atspoguļo inventarizacijas sarakstos, uzradot valūtas banknošu (naudas zīmju) skaitu pēc nominaliem un to kopējo summu ;

Naudas līdzekļu atlikumus uzņēmuma kontos bankas un citas kredītiestadēs (Latvija un arvalstīs) inventarizē, uzņēmumam un attiecīgajai bankai (kredītiestadei) savstarpēji saskaņojot bezskaidras naudas atlikumus pa kontiem un valūtu nosaukumiem, par ko attiecīgi apstiprina savstarpējas salīdzinašanas dokumentus. Uz šo dokumentu pamata sastada inventarizacijas sarakstus, kuros uzrada bankas (kredītiestades) nosaukumu, adresi, konta numuru, valūtas nosaukumu un atlikumu;

Naudas līdzekļus ceļa (naudas parvedumus uz uzņēmuma kontu banka, inkasētos skaidras naudas ieņēmumus un tml.) inventarizē, salīdzinot uzskaitītas summas ar bankas vai citas kredītiestades pasta kvīšu datiem, pavadrakstiem (kvītīm) par ieņēmumu nodošanu inkasentiem un citiem attiecīgiem dokumentiem;

Norēķinu inventarizacija

Norēķinu inventarizaciju veic saskaņojot prasību un paradu summas ar debitoriem (par aizdevumiem, ar pircējiem un citiem) un kreditoriem (par aizņēmumiem, t.sk. no kredītiestadēm, norēķiniem ar piegadatajiem un darbuzņēmējiem, par maksajamiem vekseļiem un citiem paradiem);

Inventarizējot norēķinus, pēc attiecīgajiem dokumentiem parbauda kontos uzradītas summas. Lai parliecinatos par saņemamam summas, visiem pircējiem, debitoriem un kreditoriem janosūta aktus par savstarpējo norēķinu salīdzinašanu . Aktu sastada divos eksemplaros. Viens eksemplars paliek pie debitora vai kreditora, otrais – gramatvedība;

Sastadot inventarizacijas sarakstus, atsevišķi uzrada īstermiņa prasības un paradus (kad maksajuma termiņš iestajas gada laika) un ilgtermiņa (kad debitoru paradi saņemami vēlak neka gada laika pēc parskata datuma un kreditoru paradi maksajami pēc viena gada);

Inventarizacijas sarakstos jauzrada inventarizēto bilances, debitoru un kreditoru personīgo kontu nosaukumi un uz savstarpējas saskaņošanas rezultatiem pamatotas prasību vai paradu summas. Ja nav izdevies saskaņot norēķinu summas, ka arī strīdu gadījuma inventarizacijas saraksta jauzrada uz attaisnojuma dokumentu un gramatvedības ierakstu parbaudi pamatotas summas. Par strīda gadījumiem ar debitoriem rakstiski jaziņo uzņēmuma vadībai. Ja parads uzskatams par nesaņemamu, par to sarakstam japievieno attiecīgi dokumenti vai komisijas slēdziens;

Sastadot īstermiņa paradu inventarizacijas sarakstu, atsevišķi japarada arī: dividendes vai summas, kuras uzskatamas par uzņēmuma īpašniekam vai sadalīšanai starp uzņēmuma īpašniekiem; summas, kuras uzskatamas par uzņēmuma saistībam nakamaja parskata gada; saistības pret darbiniekiem algu izmaksas ziņa; jebkuri uzņēmuma nodokļu un nodevu paradi valsts un pašvaldību institūcijam.

Inventarizacijas noslēgums un rezultatu atspoguļošana

Pēc objektu vai bilances posteņu inventarizacijas pabeigšanas inventarizacijas komisija vai attiecīga inventarizacijas darba grupa noformē noteiktaja kartība inventara (inventarizacijas) sarakstus, pievieno tiem dokumentus, kas iegūti vai sagatavoti inventarizacijas gaita, ka arī paskaidrojumus un priekšlikumus un iesniedz uzņēmuma vadītajam.

Uzņēmuma vadītajam (vai citai personai saskaņa ar amata pienakumiem uzņēmuma) rūpīgi jaizskata iesniegtie materiali:

vai ir iesniegti inventarizacijas saraksti attiecība uz visiem pavēlē noteiktajiem inventarizējamajiem objektiem un bilances posteņiem;

vai inventarizacijas saraksti ir noformēti atbilstoši noteiktajai kartībai;

vai iegūtie inventarizacijas rezultati noteikti atbilstoši inventarizacijas instrukcijai;

vai iesniegtie paskaidrojumi un priekšlikumi ir pamatoti;

vai ir pareizi visi inventarizacijas sarakstos uzradītie aprēķini.

Par tīši nepareizu datu par vērtību faktiskajiem atlikumiem ieslēgšanu sarakstos, lai slēptu iztrūkumus un izšķērdēšanas vai materialo vērtību parpalikumus, inventarizacijas komisiju locekļi saucami pie atbildības likuma paredzēta kartība.

Starpības starp gramatvedības datiem un datiem pēc inventarizacijas sarakstiem: novērtējumus, vērtību parpalikumus, iztrūkumus, zudumus (no bojašanas, moralas novecošanas un citus) jaatspoguļo ar ierakstiem attiecīgajos gramatvedības kontos, pamatojoties uz uzņēmuma vadītaja noradījumiem, konkrētaja uzņēmuma noteikto kartību un darba līgumiem (koplīgumiem).

Inventarizacijas rezultati iegramato uzņēmuma gramatvedības kontos pēc iespējas drīzak, bet ne vēlak ka 20 dienu laika pēc ta mēneša beigam, kura inventarizacija bija veikta. Parskata gada slēguma inventarizacijas rezultati obligati jaattiecina uz parskata gadu un jaiegramato ar parskata gada beigu dienas datumu, arī ja inventarizacija faktiski notikusi vai tas rezultati konstatēti pēc šīs dienas.