BIZNESA AUGSTSKOLA “TURĪBA”

GRAMATVEDĪBAS KATEDRA

Patstavīgais studiju darbs

VADĪBAS GRAMATVEDĪBA

Tēma;

DAŽADAS KALKULĒTAS IZMAKSAS

Ievads.

Vadības gramatvedības mērķis ir nodrošinat uzņēmuma vadītaju ar uzņēmējdarbības vadīšanai nepieciešamo informaciju. Lēmumu pieņemšanas procesa īpaši nepieciešama pagajušo periodu, esoša perioda un perspektīva paredzamo datu analīze.

Labai vadības gramatvedības sistēmai jaatspoguļo tads finansu informacijas daudzums, kas nepieciešams lēmumu pieņemšanai.

Vadības gramatvedības īpatnība ir tada, ka vadības gramatvedības sistēmu un lēmumu pieņemšanas tehnoloģiju izvēlas vadītajs. Viņš var izvēlēties jebkuras metodes, ko uzskata sev par noderīgam. Nav stingru un negrozamu vadības gramatvedības un finansu lēmumu pieņemšanas noteikumu. Vadītajs var lietot tos paņēmienus, ko pats uzskata par katram gadījumam vispiemērotakajiem. Izmantojamas metodes piemēro atbilstoši konkrētajam vajadzībam.

Sava darba es apskatīšu, manuprat, ļoti svarīgu daļu vadības gramatvedība – Dažadas kalkulētas izmaksas. Bez ta arī apskatīšu divus pašizmaksas kalkulacijas piemērus, kad uzņēmums ražo viena veida preces, un kad uzņēmums ražo vairaku veidu preces.

Kalkulētas izmaksas.

Pamatlīdzekļu kalkulētais nolietojums.

Aprēķinot kalkulēto nolietojumu ņem vēra nevis normatīvo objekta ekspluatacijas laiku, bet gan īsteni iespējamo. Šeit ir nepieciešams, lai nolietojuma summas katram objektam dažados periodos būtu vienadas. Un tapēc izmanto tikai linearo nolietošanas metodi. Kalkulētais nolietojums nesakritīs ar finansu gramatvedības nolietojumu, bet tas jūtami varēs ietekmēt pašizmaksu.

Ja visa objekta vērtība ir norakstīta, bet to joprojam izmanto, finansu gramatvedība talaku nolietojumu vairs neaprēķina. Finansu gramatvedība bilances kartība noraksta visu pamatlīdzekļu nolietojumu neatkarīgi no ta, vai tie kalpo uzņēmuma pamatdarbībai, vai nē. Ekspluatacijas laiku gados katram objektam nosaka uzņēmuma vadība.

Normatīvo ekspluatacijas laiku gados finansu gramatvedība vienmēr nosaka īsaku, par īstenība iespējamo objekta ekspluatacijas laiku. Šada kartība ir paredzēta, lai atrak atgūtu objektu izveidē ieguldītos līdzekļus un tadejadi novērstu zaudējumus priekšlaicīgas likvidacijas gadījuma, kas varētu notikt vai nu tehnikas progresa, vai ražojamas produkcijas sortimenta izmaiņu rezultata.

Pamatlīdzekļu kalkulēto nolietojumu aprēķina pēc objekta atjaunošanas vērtības sastadīšanas diena. Ieslēdzot kalkulēto nolietojumu gatavas produkcijas pardošanas cena, pamatdarbība var ar ienakumiem no produkcijas pardošanas atpakaļ saņemtas summas izlietot jaunu pamatlīdzekļu iegadei.

Pamatlīdzekļu kalkulētais nolietojums var būt gan augstaks, gan zemaks par bilances kartība aprēķinato nolietojumu.

Aizņēmumu kalkulētie procenti.

Uzņēmums saimnieciskajai darbībai bieži vien izmanto kredītus. Samaksatie procenti finansu gramatvedība tiek uzskaitīti, bet pirms tas iekļauj pašizmaksa ir jabūt skaidrībai, kam tieši kredīts tiek domats – celtniecībai, uzņēmuma paplašinašanai, ražošanai, paradu atmaksai utt. Tatad pašizmaksa vajadzētu iekļaut tikai to procentu daļu kura attiecas uz ražošanas cenu.

Kalkulētie aizņēmumu procenti ir citadizmaksas.

Kalkulētais risks.

Katra uzņēmējdarbība ir saistīta ar dažada veida risku un līdz ar to pakļauta zaudējumiem, kurus nevar paredzēt ne apmēra, ne laika ziņa. Visus riska veidus iedala 2 atšķrīgas grupas:

1. Visparējais uzņēmuma risks.

Šis risks ir tieši saistīts ar atdeves procesu un skar uzņēmumu kopuma. Šo risku veido zaudējumi, kuri rodas no visparējas konjuktūras pasliktinašanas, nodarbinatības samazinašanas, inflacijas, piepešam izmaiņam pieprasījuma un līdzīgiem procesiem. Šis visparējais risks nav kalkulējams, bet tas tieši ietekmē uzņēmuma peļņu. Arī apdrošinaties pret šadu risku nav iespējams, tapēc pašizmaksa iekļaut nedrīkstam. Tapēc visparējais risks nav izmaksu sastavdaļa.

2. Īpašie riski.

Šie riski ir tieši saistīti ar pamatdarbību – produkcijas ražošanu un noietu. Šie riski ir lielaka vai mazaka, mēra paredzami, tos no pieredzes var aprēķinat, tadēļ tiem ir izmaksu raksturs.

Šie riski iedalas vairakos veidos:

a)     ar krajumiem saistīts risks;

zaudējumi no materialu, pusfabrikatu vai gatavo izstradajuma zudumiem, bojašanas, no zadzībam, piesavinašanas vai iztrūkumiem, novecošanas vai cenu krišanas

b)     ar pamatlīdzekļiem saistītais risks;

mašīnu un tehnoloģisko iekartu priekšlaicīga novecošanas vai novecošanas tehnikas progresa dēļ;

c)     ar ražošanu saistītais risks;

liekas izmaksas, lietojot dargus materialus vai kadu materialu, darba vai konstrukcijas defektu izlabošanas izdevumi, braķis

d)     galvojuma risks;

neapmaksata preces izsniegšana pircējam defektīvas preces vieta .

e)     attīstības risks;

f)      attīstības risks;

zaudējumi neveiksmīgos attīstības pasakumos, no rezultatu nedevušiem pētniecības un konstruēšanas darbiem, kas bija paredzēti ražošanas programma;

g)     noieta risks;

zudumi transporta, pasūtījumu zaudēšana, pircēju nesamaksatie paradi;

h)     citi riski;

zaudējumi stihiskas nelaimes gadījumos (ugunsgrēks, plūdi, utt)

Īpašos riskus iedala vēl divas grupas:

Apdrošinatie riski;

vairakus riska veidus var apdrošinat apdrošinašanas uzņēmumos, līdz ar to novirzot risku uz šīm sabiedrībam. Tada gadījuma attiecīgajam riska veidam nekadas riska izmaksas kalkulēt nedrīkst. Apdrošinašanas maksa ir izmaksu sastavdaļa pašizmaksas aprēķinos un izdevumu elements finansu gramatvedība

2.Neapdrošinamie riski;

ja risks nav apdrošinats vai vispar to nevar apdrošinat, tad uzņēmums pats nodrošina ša riska segšanu, t.i., pats cieš ta radītos zaudējumus. Izmaksu un atdeves aprēķinos, lai varētu šos zaudējumus vienmērīgak ietvert izmaksas, faktisko zaudējumu vieta kalkulē riska piemaksas attiecīgajiem īpaša riska veidiem, pēc iepriekšējo periodu riska zaudējumiem atsevišķos riska veidos. Šo kalkulēto risku tad arī ietver izmaksu sastava. Finansu gramatvedība turpretī noraksta faktiskas riska zaudējumu summas. Parasti kalkulēto risku aprēķina noteikta procenta apmēra no attiecīgas līdzekļu grupas apgrozījuma.

Kalkulētas papildizmaksas.

Kalkulētas papildizmaksas neprasa nekadu līdzekļu izlietojumu un tam neatbilst nekadi izdevumi uzņēmuma finansu gramatvedība. Šīs papildizmaksas lieto īpašos pašizmaksas aprēķinašanas gadījumos. Īsteno jeb faktisko pašizmaksu kalkulējot, tas izmaksas neiekļauj.

Uzņēmuma kalkulēta alga.

Vienas personas uzņēmumos, bieži vien alga netiek uzskaitīta un līdz ar to pašizmaksa nenokļūst. Ta ka uzņēmēja darbs tiek algots ar peļņu gada beigas, tad lai peļņa būtu atlīdzinajums arī par ieguldīto darbu, ta ir jaņem vēra aprēķinot pardošanas cenu.

Kapitala kalkulētie procenti.

Pamatdarbība produkcijas ražošanai ir jaiegulda kapitals, nepieciešamaja apmēra. Visi uzņēmēji savu darbību uzsak tikai ar saviem līdzekļiem, bet otri ar aizņemtiem līdzekļiem par kuriem maksa procentus un tie ir iekļauti preces pašizmaksa. Ta ka pirmajam uzņēmējam ir jaatpelna savi ieguldītie līdzekļi, tad kapitala procentus var izkalkulēt un ņemt vēra pie pardošanas cenas.

Kalkulētos procentus aprēķina šadi:

Bilancē paradītie ilgtermiņa ieguldījumi – pamatdarbībai nevajadzīgie ilgtermiņa ieguldījumi + bilancē paradītie apgrozamie līdzekļi – pamatdarbībai nevajadzīgie apgrozamie līdzekļi – saistības ar kuram augļu procenti nav jamaksa.

Kapitala kalkulētie procenti ir pamatdarbībai vajadzīgais kapitals X Latvijas Bankas noteikta vidēja aizdevuma % likme gada.

Īres un nomas kalkulēta maksa.

Ja uzņēmējdarbība notiek mums piederošas ēkas maksa netiek aprēķinata un līdz ar to pašizmaksa netiek iekļauta, bet aprēķinot pardošanas cenu būtu jaņem vēra cik konkrētaja apvidū maksa 1m² X platība / neto apgrozījums, līdz ar to zinasim kadu summu ņemt vēra pie pardošanas cenas.

Kalkulacijas piemērs 1.

Mūsu uzņēmums nodarbojas ar ekskluzīvu puķu podu ražošanu. Ražo viena veida produkciju. Mēnesī tiek saražoti 100 šadi puķu podi.

Kopējas tiešas izmaksas = 1545 Ls

Kopējas visparējas izmaksas = 252 Ls

1545 / 100 = 15,45 Ls (viena puķu poda tiešas izmaksas)

252 / 100 = 2,52 Ls (viena puķu poda visparējas izmaksas)

Puķu poda pašizmaksa ir 15,45 + 2,52 = 17,97 Ls

Kalkulacijas piemērs 2.

Mūsu uzņēmums nodarbojas ar smokingu, uzvalku un fraku ražošanu.

Viena mēnesī tiek saražoti 100 uzvalki.

Viena mēnesī tiek saražoti 90 smokingi.

Viena mēnesī tiek saražotas 50 frakas.

Kopējas tiešas izmaksas:

6352.81 + 7280.90 + 4440,45 = 18074,16 Ls

Uzņēmuma visparējas izmaksas:

Secinajumi.

Apskatot kalkulētas izmaksas var secinat, ka kalkulēto izmaksu mērķis ir ieslēgt izmaksu un atdeves aprēķinos arī to vērtību patēriņu, kas tieši ir bijis pamatdarbība, pat tad, ja tas finansu gramatvedība nav ietverts izdevumos vai tur atspoguļots citadi.

Es domaju, ka visi šie kalkulētie riski ir ļoti svarīgi uzņēmumam, jo nekad ne ko nevar paredzēt, kas notiks nakotnē, un labak katru gadu nelielu peļņas daļu ielikt rezervēs, neka kadu gadu ciest lielus zaudējumus.

IzmantotaS literatūraS SARAKSTS

Latvijas - Danijas sadarbības projekta “Biznesa izglītība Latvija” izdales materiali.

Janis Benze “Izmaksu uzskaite un pašizmaksas kalkulacija”.

LR Finansu Ministrija “Vadības Gramatvedība”.