Aizsargjoslas

Aizsargjoslas

Aizsargjoslas - noteiktas platîbas, kuru uzdevums ir aizsargat dažada veida (gan dabiskus, gan makslîgus) objektus no nevçlamas arçjas iedarbîbas, nodrošinat to ekspluataciju un drošîbu vai pasargat vidi un cilvçku no kada objekta kaitîgas ietekmes.

Aizsargjoslu veidi:

1) vides un dabas resursu aizsardzîbas aizsargjoslas;

2) ekspluatacijas aizsargjoslas;

3) sanitaras aizsargjoslas;

4) drošîbas aizsargjoslas;

5) citas aizsargjoslas, ja tadas paredz likums.

Aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipi un îpašuma
lietošanas tiesîbu aprobežojumi tajas

Visu veidu aizsargjoslas nosaka vietçjo pašvaldîbu teritoriju planojumos, ievçrojot normatîvo aktu prasîbas.

Ierosinot tadu objektu bûvniecîbu (ierîkošanu), kuriem noteiktas aizsargjoslas, ka arî ierosinot šo objektu paplašinašanu, ja paredzçts, ka pçc tas aizsargjoslas aizòems jaunas zemes platîbas, aizsargjoslas vai izmaiòas tajas saskaòo ar zemes îpašniekiem vai tiesiskajiem valdîtajiem un vietçjam pašvaldîbam. Vietçja pašvaldîba iesniedz Valsts zemes dienestam apstiprinatu informaciju par ša panta otraja daïa minçtajiem objektiem un šo objektu aizsargjoslu robežam vai to izmaiòam.

Aizsargjoslu robežas iezîmç zemes îpašuma vai lietojuma robežu planos un likuma noteiktaja kartîba ieraksta zemesgramata.

Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek iezîmçtas daba ar îpašam aizsargjoslu noteikšanas metodika paredzçtam zîmçm.

Gadîjumos, kad viena vieta parklajas vairaku veidu aizsargjoslas, spçka ir stingrakas prasîbas un lielakais minimalais platums. Visu veidu rîcîba šajas vietas jasaskaòo ieinteresçtajam institûcijam.

Visparîgie aprobežojumi aizsargjoslas

Visparîgos aprobežojumus aizsargjoslas nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arî ar pašvaldîbu saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.

Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, ta îpašniekam ir atïauts aizsargjosla veikt attiecîga objekta ekspluatacijai, remontam, renovacijai, rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveida brîdinams zemes îpašnieks, tiesiskais valdîtajs vai lietotajs vismaz divas nedçïas pirms darbu uzsakšanas, izòemot avariju novçršanas vai to seku likvidçšanas darbus, kurus var veikt jebkura laika bez brîdinajuma.

Aizsargjoslas, kas ir lauksaimniecîbas zemçs, planotie ekspluatacijas, remonta, renovacijas un rekonstrukcijas darbi veicami laikposma, kad šîs platîbas neaizòem lauksaimniecîbas kultûras vai kad ir iespçjama lauksaimniecîbas kultûru saglabašana, izòemot avariju novçršanas vai to seku likvidacijas darbus, kurus var veikt jebkura laika.

Pçc darbu veikšanas objekta îpašnieks sakarto zemes platîbas, lai tas bûtu derîgas izmantošanai paredzçtajam vajadzîbam, ka arî atlîdzina zemes îpašniekam, tiesiskajam valdîtajam vai lietotajam darbu izpildes gaita nodarîtos zaudçjumus. Zaudçjumu apmçru nosaka un zaudçjumus atlîdzina likumos noteiktaja kartîba vai pçc savstarpçjas vienošanas.

Ja aizsargjoslas sakrît vai krustojas, ar attiecîgo objektu ekspluataciju un remontu saistîtos darbus kopîgajos aizsargjoslu iecirkòos veic ieinteresçtas juridiskas vai fiziskas personas pçc savstarpçjas vienošanas.

Juridiskas un fiziskas personas, veicot aizsargjoslas darbus, kuru dçï ir nepieciešams objektus aizsargat no bojajumiem, parbûvçt vai parvietot, aizsardzîbas, parbûves vai parvietošanas darbus veic pçc saskaòošanas ar attiecîga objekta îpašnieku. Ar minçtajam darbîbam saistîtas izmaksas sedz attiecîga juridiska vai fiziska persona vai — pçc savstarpçjas vienošanas — objekta îpašnieks.

Juridiskajam un fiziskajam personam aizsargjoslas jaizpilda attiecîga objekta îpašnieka likumîgas prasîbas.

Pašvaldîbu, atbildîgo valsts institûciju un objektu îpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzîbas nolûkos atïauts apmeklçt aizsargjoslu teritorijas jebkura laika, iepriekš par to brîdinot zemes îpašnieku, bet, ja tiesîbas lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotaju.

Aprobežojumu ierakstîšana zemesgramata

Îpašuma tiesîbu aprobežojumi, ja aizsargjosla atrodas uz îpašuma esoša zemes gabala, ierakstami zemesgramata likuma noteiktaja kartîba.

Izdevumus, kas saistîti ar aizsargjoslu, ka arî ar aizsargjoslam saistîto nekustamo îpašumu apgrûtinajumu iezîmçšanu zemes îpašuma vai lietojuma robežu plana, sedz ta objekta, kuram ir noteikta aizsargjosla, îpašnieks, izòemot Ministru kabineta noteiktos gadîjumus. Ministru kabinets nosaka, kados gadîjumos un kada kartîba objekta, kuram ir noteikta aizsargjosla, îpašnieks vai atbildîga ministrija sedz izdevumus, kas saistîti ar aizsargjoslu, ka arî ar aizsargjoslam saistîto nekustamo îpašumu apgrûtinajumu iezîmçšanu zemes îpašuma vai lietojuma robežu plana un îpašuma tiesîbu aprobežojumu ierakstîšanu zemesgramata.

Aizsargjoslu uzturçšana un to stavokïa kontrole

Vides un dabas resursu aizsardzîbas aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsçtam un gar valsts autoceïiem par saviem lîdzekïiem kartîba uztur zemes îpašnieks vai tiesiskais valdîtajs, ja citos normatîvajos aktos nav noteikts citadi.

Ekspluatacijas, drošîbas un sanitaras aizsargjoslas (izòemot aizsargjoslas ap kapsçtam un gar valsts un pašvaldîbu autoceïiem un publiskas lietošanas dzelzceïa infrastruktûras dzelzceïa zemes nodalîjuma joslu) par saviem lîdzekïiem kartîba uztur attiecîga objekta vai komunikacijas îpašnieks, ja citos normatîvajos aktos nav noteikts citadi.

Pienakumu uzturçt kartîba ekspluatacijas, drošîbas un sanitaras aizsargjoslas (izòemot aizsargjoslas ap kapsçtam un gar valsts un pašvaldîbu autoceïiem un publiskas lietošanas dzelzceïa infrastruktûras dzelzceïa zemes nodalîjuma joslu) saskaòa ar savstarpçju vienošanos var deleìçt zemes îpašniekam vai lietotajam.

Kartîbu, kada uzturamas aizsargjoslas gar ielam pilsçtas, ciemos un citas apdzîvotas vietas, nosaka pagastu un pilsçtu apbûves noteikumi.

Elektrisko tîklu gaisvadu lîniju, elektronisko sakaru tîklu gaisvadu lîniju un radiosakaru lîniju toròu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslas kokus izcçrt platîbas, kuras noteiktas šaja likuma vai attiecîgo objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika. Arpus šîm platîbam izcçrt tikai tos kokus, kuri apdraud objektus. Par apdraudošiem kokiem uzskatami koki, kuri aug arpus elektrisko tîklu un elektronisko sakaru tîklu gaisvadu lîniju trasçm un no šo tîklu malçja vada atrodas attaluma, kas ir mazaks par koka garumu, ka arî tad, ja pastav vismaz viens no šadiem nosacîjumiem:

1) koki ir pastavîgi novirzîjušies no vertikalas ass uz gaisvadu lîniju pusi vairak par 15 gradiem;

2) koki ir ar redzamam trupes pazîmçm;

3) lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstuma virs sakòu kakla ir mazaks par 1/100 no koka augstuma;

4) koki blakus gaisvadu lîniju trasei aug nenocirsta meža josla, kuras platums ir mazaks par 30 metriem.

Kokus cçrt objekta îpašnieks vai viòa pilnvarota persona par objekta îpašnieka lîdzekïiem pçc savstarpçjas vienošanas ar zemes îpašnieku vai tiesisko valdîtaju, ja citos normatîvajos aktos nav noteikts citadi. Avarijas novçršanai vai tas seku likvidçšanai objekta îpašniekam ir tiesîbas pirms apliecinajuma izòemšanas nocirst atsevišíus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucç vai apdraud ša objekta normalu darbîbu, par to iepriekš paziòojot Valsts meža dienestam, bet, ja darbîba planota îpaši aizsargajama dabas teritorija, izòemot Ziemeïvidzemes biosfçras rezervata ainavu aizsardzîbas un neitralo zonu, – arî Valsts vides dienesta attiecîgajai reìionalajai vides parvaldei vai îpaši aizsargajamas dabas teritorijas administracijai, ja tada izveidota. Objekta îpašnieka pienakums ir piecu dienu laika pçc koku nociršanas informçt par to zemes îpašnieku, tiesisko valdîtaju vai lietotaju.

Aizsargjoslas mežos gar autoceïu un dzelzceïu zemes nodalîjuma joslas arçjam malam jaizveido mineralizçta pretuguns josla ne mazak ka 1,5 metru platuma, un ta ik gadu jaatjauno.

Aizsargjoslas gar autoceïiem un dzelzceïiem, ap gazesvadiem, gazapgades iekartam un bûvçm, gazes noliktavam un kratuvçm, ap ogïûdeòražu ieguves vietam, naftas, naftas produktu, bîstamu íîmisko vielu un produktu cauruïvadiem, tilpnçm, kratuvçm, parstrades un parkraušanas uzòçmumiem uztur ugunsdroša stavoklî. Uzturçšanas kartîbu nosaka šo aizsargjoslu noteikšanas metodika.

Aizsargjoslas ietilpstošas dzelzceïa zemes nodalîjuma joslas ugunsdroša stavoklî uztur publiskas lietošanas dzelzceïa infrastruktûras parvaldîtajs.

Aizsargjoslu datu bazes uzturçšana un aizsargjoslu reìistracija nekustama îpašuma valsts kadastra informacijas sistçma

Aizsargjoslu datu bazes uzturçšanu, aizsargjoslu un ar aizsargjoslam saistîto nekustamo îpašumu apgrûtinajumu reìistraciju nekustama îpašuma valsts kadastra informacijas sistçma nodrošina Valsts zemes dienests. Aizsargjoslu datu bazes izveides un uzturçšanas kartîbu, ka arî informacijas aprites kartîbu nosaka Ministru kabinets.

Izdevumus, kas saistîti ar aizsargjoslu datu bazes uzturçšanu un ar aizsargjoslam saistîto nekustamo îpašumu apgrûtinajumu reìistrçšanu nekustama îpašuma valsts kadastra, finansç no valsts budžeta lîdzekïiem.

Aizsargjoslu stavokïa kontrole

Aizsargjoslu stavokïa kontroli savas kompetences ietvaros veic:

1) pašvaldîbas;

2) piekritîgas ministrijas un to pakïautîba vai parraudzîba esošas institûcijas;

3) attiecîga objekta vai komunikacijas îpašnieks vai lietotajs.

Kartîbu, kada veicama kontrole aizsargjoslas gar ielam pilsçtas, ciemos un citas apdzîvotas vietas, nosaka pagastu un pilsçtu apbûves noteikumi.

Atbildîba par ša likuma parkapšanu un strîdu izskatîšana

Juridiskas un fiziskas personas, kas parkapušas šo likumu, saucamas pie atbildîbas saskaòa ar likumiem un citiem normatîvajiem aktiem.

Personu saukšana pie administratîvas atbildîbas, kriminalatbildîbas vai disciplinaras atbildîbas neatbrîvo tas no pienakuma veikt atjaunošanas darbus vai, ja atjaunošana nav iespçjama, atlîdzinat nodarîtos zaudçjumus.

Civiltiesiskos strîdus, kas saistîti ar aizsargjoslam un to radîtajiem nekustamo îpašumu lietošanas tiesîbu aprobežojumiem un apgrûtinajumiem, izskata tiesa.

Vides un dabas resursu aizsardzîbas aizsargjoslas

Vides un dabas resursu aizsardzîbas aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijam, kas ir nozîmîgas no vides un dabas resursu aizsardzîbas un racionalas izmantošanas viedokïa. To galvenais uzdevums ir samazinat vai novçrst antropogçnas negatîvas iedarbîbas ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

Ir šadi vides un dabas resursu aizsardzîbas aizsargjoslu veidi:

1) Baltijas jûras un Rîgas jûras lîèa piekrastes aizsargjosla;

2) virszemes ûdensobjektu aizsargjoslas;

3) aizsargjoslas (aizsardzîbas zonas) ap kultûras pieminekïiem;

4) aizsargjoslas ap ûdens òemšanas vietam;

5) mežu aizsargjoslas ap pilsçtam;

6) aizsargjoslas ap purviem.

Baltijas jûras un Rîgas jûras lîèa piekrastes aizsargjosla

Baltijas jûras un Rîgas jûras lîèa piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinatu piesaròojuma ietekmi uz Baltijas jûru, saglabatu meža aizsargfunkcijas, novçrstu erozijas procesu attîstîbu, aizsargatu piekrastes ainavas, nodrošinatu piekrastes dabas resursu, arî atpûtai un tûrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrîbai nozîmîgu teritoriju, saglabašanu un aizsardzîbu, to lîdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

Baltijas jûras un Rîgas jûras lîèa piekrastes aizsargjoslu iedala šadas joslas:

1) krasta kapu aizsargjosla, kuras platums ir atkarîgs no kapu zonas platuma, bet nav mazaks par 300 metriem sauszemes virziena, skaitot no vietas, kur sakas dabiska sauszemes veìetacija, izòemot šadus gadîjumus:

1.1) ja pilsçtas ir apstiprinats vietçjas pašvaldîbas teritorijas planojums, krasta kapu aizsargjoslas platums tajas nav mazaks par 150 metriem, obligati iekïaujot taja îpaši aizsargajamos biotopus,

1.2) ja ciemu robežas Baltijas jûras un Rîgas jûras lîèa piekrastes aizsargjosla ir apstiprinatas Reìionalas attîstîbas un pašvaldîbas lietu ministrija pçc saskaòošanas ar Vides ministriju un noteiktas vietçjas pašvaldîbas teritorijas planojuma, krasta kapu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazaks par 150 metriem, obligati iekïaujot taja îpaši aizsargajamos biotopus;

2) jûras aizsargjosla, kas aptver pludmali (pludmale- jûras krasta sauszemes daïa starp ûdens lîmeni un vietu, kur sakas dabiska sauszemes veìetacija) un zemûdens šelfa daïu no vienlaidu dabiskas sauszemes veìetacijas sakuma lîdz 10 metru izobatai;

3) ierobežotas saimnieciskas darbîbas josla lîdz 5 kilometru platuma, kas tiek noteikta, òemot vçra dabiskos apstakïus.

Vietas, kur ir stavs jûras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšçjas krants.

Baltijas jûras un Rîgas jûras lîèa piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrada Vides ministrija pçc saskaòošanas ar Reìionalas attîstîbas un pašvaldîbu lietu ministriju.

Virszemes ûdensobjektu aizsargjoslas

Virszemes ûdensobjektu aizsargjoslas nosaka ûdenstilpçm, ûdenstecçm un makslîgiem ûdensobjektiem, lai samazinatu piesaròojuma negatîvo ietekmi uz ûdens ekosistçmam, novçrstu erozijas procesu attîstîbu, ierobežotu saimniecisko darbîbu applûdinamajas zonas, ka arî saglabatu apvidum raksturîgo ainavu.

Minimalie virszemes ûdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti:

1) lauku apvidos (neatkarîgi no zemes kategorijas un îpašuma):

1.1) Daugavai — ne mazak ka 500 metrus plata josla katra krasta,

1.2) Gaujai — no izteces lîdz Lejasciemam ne mazak ka 300 metrus plata josla katra krasta,

1.3) Gaujai — no Lejasciema lîdz ietekai jûra ne mazak ka 500 metrus plata josla katra krasta,

1.4) Lielupei — ne mazak ka 300 metrus plata josla katra krasta,

1.5) Ventai — ne mazak ka 300 metrus plata josla katra krasta,

1.6) parçjam vairak par 100 kilometriem garam ûdenstecçm — ne mazak ka 300 metrus plata josla katra krasta,

1.7) 25 — 100 kilometrus garam ûdenstecçm — ne mazak ka 100 metrus plata josla katra krasta,

1.8) 10 — 25 kilometrus garam ûdenstecçm — ne mazak ka 50 metrus plata josla katra krasta,

1.9) lîdz 10 kilometriem garam ûdenstecçm — ne mazak ka 10 metrus plata josla katra krasta,

1.10) ûdenstilpçm, kuru platîba ir lielaka par 1000 hektariem, — ne mazak ka 500 metrus plata josla,

1.11) 100 — 1000 hektarus lielam ûdenstilpçm — ne mazak ka 300 metrus plata josla,

1.12) 25 — 100 hektarus lielam ûdenstilpçm — ne mazak ka 100 metrus plata josla,

1.13) 10 — 25 hektarus lielam ûdenstilpçm — ne mazak ka 50 metrus plata josla,

1.14) lîdz 10 hektariem lielam ûdenstilpçm — ne mazak ka 10 metrus plata josla,

1.15) ûdenstilpei vai ûdenstecei ar izteiktu periodiski applûstošu palieni — ne mazak ka visas palienes platuma lîdz ûdens lîmenim neatkarîgi no iepriekšçjos apakšpunktos noteikta minimala aizsargjoslas platuma;

2) pilsçtas un ciemos — teritoriju planojumos, bet ne mazak ka 10 metrus plata josla katra krasta, izòemot gadîjumus, kad tas nav iespçjams esošas apbûves dçï;

3) makslîgam ûdensobjektam (izòemot gadîjumus, kad tas atrodas fiziskas personas îpašuma robežas vai kalpo ûdens novadîšanai no piegulošas teritorijas) — teritorijas planojuma, bet ne mazak ka 10 metrus plata josla katra krasta;

4) uz salam un pussalam — teritoriju planojumos, bet ne mazak ka 20 metrus plata josla.

Aizsargjoslas platumu nosaka, òemot vçra gada vidçjo ûdens lîmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stavs pamatkrasts, - no ta augšçjas krants.

Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta lîdz dambja arçjas nogazes pakajei, ja citos normatîvajos aktos nav noteikts citadi.

Visi aizsargjoslas noteikumi attiecinami arî uz teritoriju starp ûdens lîmeni un vietu, no kuras mçra aizsargjoslas platumu.

Aizsargjoslas ap purviem

Aizsargjoslas ap purviem (purvi—ekosistçmas uz kûdras augsnçm, kuras koku augstums konkrçtaja vieta nevar sasniegt vairak par 7 metriem) tiek noteiktas, lai saglabatu bioloìisko daudzveidîbu un stabilizçtu mitruma režîmu meža un purvu saskares (parejas) zona.

Minimalie aizsargjoslu platumi ap purviem tiek noteikti:

1) 10 lîdz 100 hektarus lielam platîbam — 20 metru josla;

2) par 100 hektariem lielakam platîbam — 50 metru josla meža augšanas apstakïu tipos uz sausam, nosusinatam, slapjam mineralaugsnçm un nosusinatam kûdras augsnçm un vismaz 100 metru josla meža augšanas apstakïu tipos uz slapjam kûdras augsnçm.

Aizsargjoslas (aizsardzîbas zonas) ap kultûras pieminekïiem

Aizsargjoslas (aizsardzîbas zonas) ap kultûras pieminekïiem tiek noteiktas, lai nodrošinatu kultûras pieminekïu aizsardzîbu un saglabašanu, ka arî samazinatu dažada veida negatîvu ietekmi uz nekustamiem kultûras pieminekïiem.

Ja aizsargjosla (aizsardzîbas zona) ap kultûras pieminekli nav noteikta îpaši, tas minimalais platums ir:

1) lauku apvidos - 500 metru;

2) pilsçtas - 100 metru.

Aizsargjoslas ap ûdens òemšanas vietam

Aizsargjoslas ap ûdens òemšanas vietam nosaka, lai nodrošinatu ûdens resursu saglabašanos un atjaunošanos, ka arî samazinatu piesaròojuma negatîvo ietekmi uz iegûstamo ûdens resursu kvalitati visa ûdensgûtnes ekspluatacijas laika (ne mazak ka uz 25 gadiem).

Ap ûdens òemšanas vietam nosaka stingra režîma, ka arî bakterioloìisko un íîmisko aizsargjoslu. Urbumiem, akam un avotiem, kurus saimniecîba vai dzerama ûdens ieguvei izmanto savam vajadzîbam individualie ûdens lietotaji (fiziskas personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekartošana un novçrsta notekûdeòu infiltracija un ûdens piesaròošana.

Aizsargjoslas ap centralizçtas ûdens òemšanas vietam aprçíina, òemot vçra ûdens òemšanas vietas dabiskos apstakïus un prognozçjamo ûdens patçriòu.

Ja centralizçtajai ûdensapgadei tiek izmantots gruntsûdeòu (neaizsargats) ûdens horizonts vai pazemes ûdens krajumu makslîgas papildinašanas metode, stingra režîma aizsargjoslu aprçíina ta, lai nodrošinatu ûdens filtracijas laiku no aizsargjoslas robežas lîdz ûdens ieguves urbumiem ne mazaku par gadu.

Mežu aizsargjoslas ap pilsçtam

Mežu aizsargjoslas ap pilsçtam tiek noteiktas, lai nodrošinatu pilsçtu iedzîvotajiem atpûtai un veselîbas uzlabošanai nepieciešamos apstakïus, ka arî lai samazinatu vai kompensçtu pilsçtu negatîvo ietekmi uz vidi.

Aprobežojumi Baltijas jûras un Rîgas jûras lîèa piekrastes aizsargjosla

Baltijas jûras un Rîgas jûras lîèa piekrastes aizsargjosla tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) pilsçtas un ciemos jaunveidojama zemes îpašuma platîbu nosaka vietçjas pašvaldîbas saistošajos noteikumos, bet apbûves blîvumu — vietçjas pašvaldîbas teritorijas planojuma;

2) arpus pilsçtam un ciemiem jaunveidojama zemes îpašuma platîbu, kura ir ne mazaka par trim hektariem, un apbûves blîvumu nosaka vietçjas pašvaldîbas teritorijas planojuma. Uz katra jaunveidojama zemes îpašuma, kas nav mazaks par trim hektariem, atïauts izvietot vienu viensçtu ar saimniecîbas çkam, ka arî mazakam, kuras nav lielakas par 25 m². Vietas, kur saglabajusies vçsturiska viensçtu apbûve, vietçja pašvaldîba izstrada arhitektûras prasîbas jaunbûvçjamam vai atjaunojamam çkam atbilstoši vçsturiskajam apbûves raksturam un ietver tas vietçjas pašvaldîbas teritorijas planojuma teritorijas izmantošanas un apbûves noteikumos;

3) ja, atsavinot vai iznomajot valsts vai pašvaldîbas îpašuma esošo zemi, tiek paredzçta zemes lietojuma veida maiòa, kas nav paredzçta teritorijas planojuma, ir nepieciešams Ministru kabineta ikreizçjs rîkojums;

4) aizliegts ierîkot melioracijas bûves bez saskaòošanas ar reìionalo vides parvaldi.

Krasta kapu aizsargjosla un pludmalç papildus, bez iepriekš minçta, aizliegts celt jaunas un paplašinat esošas dzîvojamas çkas, saimniecîbas, ražošanas vai atpûtnieku aprûpei paredzçtas çkas un bûves, izòemot gadîjumus, kad:

1) tiek rekonstruçtas, neparsniedzot esošo bûvapjomu, renovçtas vai restaurçtas esošas çkas un bûves, ka arî pie esošajam dzîvojamam çkam vai bûvçm bûvçtas palîgçkas, šîs darbîbas saskaòojot arî ar Vides ministriju vai tas pilnvarotu institûciju;

2) tiek attîstîta osta vai tiek attîstîti un rekonstruçti esošie zvejniecîbas un zivju parstrades uzòçmumi vai pie esošam dzîvojamam çkam tiek izbûvçtas saimniecîbas çkas vai bûves un ir:

2.1.) veikts paredzçtas darbîbas ietekmes uz vidi sakotnçjais izvçrtçjums un saòemts Vides parraudzîbas valsts biroja atzinums par noslçguma ziòojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaòa ar likuma “Par ietekmes uz vidi novçrtçjumu” prasîbam,

2.2.) attiecîga apbûve paredzçta vietçjas pašvaldîbas teritorijas planojuma;

3) çku un bûvju celtniecîba vai paplašinašana ir paredzçta vietçjas pašvaldîbas teritorijas planojuma un notiek pilsçtas teritorija, ka arî šîs darbîbas ir saskaòotas ar Vides ministriju vai tas pilnvarotu institûciju;

4) çku un bûvju celtniecîba vai paplašinašana notiek noteiktaja kartîba apstiprinatajas un vietçjas pašvaldîbas teritorijas planojuma noteiktajas ciema robežas vietas, kur bijusi iepriekšçja apbûve, un minçtas darbîbas ir paredzçtas vietçjas pašvaldîbas teritorijas planojuma, ka arî tas ir saskaòotas ar Vides ministriju vai tas pilnvarotu institûciju.

Krasta kapu aizsargjosla un pludmalç papildus iepriekš minçtajam aizliegts:

1) atsavinat valsts vai pašvaldîbas îpašuma esošo zemi, izòemot likumos noteiktos gadîjumus, kad personai ir tiesîbas iegût îpašuma zemi zem çkas (bûves), ievçrojot nosacîjumu, ka îpašuma tiesîbas uz çku (bûvi) attiecîgajai personai ir nostiprinatas zemesgramata;

2) norobežot ar žogiem pieeju jûrai, ka arî traucçt kajamgajçju brîvu parvietošanos un atrašanos pludmalç un tauvas josla. Lçmumi par nožogojumu nojaukšanu pieòemami un izpildami normatîvajos aktos noteiktaja kartîba;

3) izvietot un ierîkot mineralmçslu, augu aizsardzîbas lîdzekïu, degvielas, eïïošanas materialu, bîstamo íîmisko vielu vai íîmisko produktu, kokmaterialu, ka arî bîstamas íîmiskas vielas vai íîmiskos produktus saturošu materialu glabatavas un degvielas uzpildes stacijas, izòemot atbilstoši teritoriju planojumiem — ostas teritorija, ka arî bûves lopbarîbas glabašanai (izòemot siena šíûòus bez vienlaidu pamatiem);

4) iegût un izmantot derîgos izrakteòus, izòemot pazemes ûdeòu ieguvi ûdensapgades vai rekreacijas vajadzîbam;

5) ierîkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves;

6) ar mehaniskajiem transportlîdzekïiem parvietoties arpus visparçjas lietošanas, uzòçmumu un maju ceïiem, pludmalç, meža un lauksaimniecîbas zemçs, ja tas nav saistîts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzîbu;

7) rîkot publiskus sporta, izklaides vai atpûtas pasakumus, kas nav saskaòoti ar vietçjo pašvaldîbu, bet, ja aizsargjosla atrodas îpaši aizsargajama dabas teritorija, — ar šîs teritorijas administraciju;

8) novietot specialas dzîvojamas piekabes, jebkadas konstrukcijas, pagaidu un saliekamas bûves, izòemot pludmales labiekartošanas elementus, arpus šim nolûkam vietçjas pašvaldîbas teritorijas planojuma paredzçtajam vietam;

9) parveidot kapu reljefu, bojat un iznîcinat kapu dabisko zemsedzi, izòemot gadîjumus, kad tas saistîts ar teritorijas apsaimniekošanu saskaòa ar dabas aizsardzîbas planiem atbilstoši vietçjas pašvaldîbas teritorijas planojumam.

Krasta kapu aizsargjosla papildus iepriekš minçtajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti, izòemot koku ciršanu arkartas situacijas seku likvidçšanai, ka arî vçjgažu, vçjlaužu un snieglaužu seku likvidçšanai;

2) bez Ministru kabineta ikreizçja rîkojuma veikt meža zemju transformaciju. Meža zemes transformacijas kartîbu krasta kapu aizsargjosla, ka arî transformacijas pieteikuma iesniegšanas un izskatîšanas kartîbu un pieïaujama koku ciršanas apjoma noteikšanas kartîbu reglamentç Ministru kabineta noteikumi;

3) kurt ugunskurus arpus šim nolûkam iekartotam vietam un maju pagalmiem, izòemot gadîjumus, kad jaiznîcina sausie, vçja izgaztie vai lauztie koki un slimîbu inficçtie vai kaitçkïu invadçtie materiali;

4) novietot teltis arpus šim nolûkam iekartotam vai noradîtam vietam bez saskaòošanas ar zemes îpašnieku vai tiesisko valdîtaju.

Pašvaldîbas pienakums ir paredzçt teritorijas planojuma un detalaja planojuma kajamgajçjiem iespçju piekïût pludmalei un nodrošinat gajçju celiòu ierîkošanu (pilsçtas un ciemos tas veicams, òemot vçra esošo apbûvi un îpašumu robežas, bet paredzot, ka celiòi nedrîkst atrasties talak ka viena kilometra attaluma viens no otra), ka arî paredzçt vietçjas pašvaldîbas teritorijas planojuma vietas automašînu (transportlîdzekïu) stavvietu ierîkošanai. Ja nepieciešams, pašvaldîba var noteikt îpašuma aprobežojumu par labu sabiedrîbas iespçjai piekïût pludmalei atbilstoši vietçjas pašvaldîbas teritorijas planojuma un detala planojuma prasîbam arî bez nekustama îpašuma îpašnieka piekrišanas. Zemes îpašniekiem ir tiesîbas uz zaudçjumu atlîdzîbu, ja tadi radušies sakara ar aprobežojuma noteikšanu.

Îpaši aizsargajamas dabas teritorijas, ka arî kultûras un vçstures pieminekïu teritorijas kajamgajçju parvietošanos regulç šo teritoriju aizsardzîbas un izmantošanas noteikumi.

Ja ir paredzçts celt valsts nozîmes infrastruktûras un inženierkomunikaciju objektus, kuri nav paredzçti vietçjas pašvaldîbas teritorijas planojuma, apbûve krasta kapu aizsargjosla un pludmalç ir pieïaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizçju rîkojumu.

Jûras aizsargjosla ierîkotajas peldvietas aizliegts braukt ar motorlaivam un ûdens motocikliem, ja tas nav saistîts ar specializçto dienestu darbîbu, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzîbu. Vietçja pašvaldîba nosaka speciali iezîmçtas vietas, kuras atïauts braukt ar ûdens motocikliem.

Aprobežojumi virszemes ûdensobjektu aizsargjoslas

Virszemes ûdensobjektu aizsargjoslas, papildus visparîgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot bûves lopbarîbas glabašanai (izòemot siena šíûòus), mineralmçslu, augu aizsardzîbas lîdzekïu, degvielas, eïïošanas materialu, bîstamo íîmisko vielu vai íîmisko produktu, kokmaterialu, ka arî bîstamas íîmiskas vielas vai íîmiskos produktus saturošu materialu glabatavas, izòemot šim nolûkam teritoriju planojumos paredzçtas vietas;

2) aizliegts ierîkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves;

3) aizliegts veikt 50 metrus plata josla kailcirtes, izòemot koku ciršanu arkartas situaciju seku likvidçšanai un vçjgažu, vçjlaužu un snieglaužu seku likvidçšanai, ka arî palieòu pïavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šauraka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visa aizsargjoslas platuma;

4) aizliegts celt çkas un bûves teritorijas ar applûdinajuma varbûtîbu vismaz reizi simt gados, izòemot îslaicîgas lietošanas bûves, mazçkas lauku apvidû un šim nolûkam îpaši paredzçtas aizsargbûves vai teritorijas uzbçršanu;

5) 10 metrus plata josla papildus 1), 2), 3) un 4) punkta minçtajam aizliegts:

5.1.) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

5.2.) celt un izvietot jebkadas çkas un bûves, tai skaita nožogojumus (izòemot kultûras pieminekïu atjaunošanu, ûdens òemšanas ietaises, ûdens regulçšanas ietaises, ka arî citas hidrotehniskas, krastu nostiprinašanas un tiltu bûves, kuìošanas drošîbai nepieciešamas bûves, peldvietas, laivu un motorizçto ûdens transportlîdzekïu piestatnes un šo transportlîdzekïu uzpildîšanai paredzçtas degvielas uzpildes stacijas, ja attiecîgas darbîbas ir paredzçtas vietçjas pašvaldîbas teritorijas planojuma vai ûdensobjekta apsaimniekošanas plana),

5.3.) lietot mçslošanas lîdzekïus un íîmiskos augu aizsardzîbas lîdzekïus,

5.4.) ierîkot melioracijas bûves bez saskaòošanas ar reìionalo vides parvaldi,

5.5.) veikt galveno cirti, izòemot koku ciršanu arkartas situaciju seku likvidçšanai, vçjgažu, vçjlaužu un snieglaužu seku likvidçšanai,

5.6.) iegût un izmantot derîgos izrakteòus, izòemot pazemes ûdeòu ieguvi ûdensapgades vai rekreacijas vajadzîbam aizsargjosla esošai dzîvojamai vai atpûtnieku aprûpei paredzçtai çkai,

5.7.) mazgat mehaniskos transportlîdzekïus un lauksaimniecîbas tehniku;

5.8.) veikt meža zemju transformaciju, ja ta nav saistîta ar ša punkta 5.5) apakšpunkta minçtajiem izòçmuma gadîjumiem,

5.9.) kurt ugunskurus un novietot teltis arpus šim nolûkam noradîtam vietam bez saskaòošanas ar zemes îpašnieku vai tiesisko valdîtaju;

6) aizliegts novietot iegûto grunti pçc normatîvajos aktos noteiktaja kartîba veiktas virszemes ûdensobjekta padziïinašanas vai tîrîšanas arpus tam paredzçtajam vietam;

7) aizliegts ierîkot mehanisko transportlîdzekïu sacîkšu trases un izmçìinajumu vietas.

Virszemes ûdensobjektos normatîvajos aktos noteiktaja kartîba ierîkotajas peldvietas aizliegts braukt ar motorlaivam un ûdens motocikliem, ja tas nav saistîts ar specializçto dienestu darbîbu, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzîbu.

Vietçja pašvaldîba pieòem attiecîgu lçmumu par jebkadu nelikumîgu nožogojumu nojaukšanu virszemes ûdensobjektu aizsargjoslas. Vietçja pašvaldîba veic vai organizç nožogojumu nojaukšanu, ja îpašnieks vai tiesiskais valdîtajs pçc pašvaldîbas lçmuma pieòemšanas nožogojumu viena mçneša laika nav nojaucis. Ar nojaukšanu saistîtos izdevumus sedz nožogojuma îpašnieks vai tiesiskais valdîtajs.

Aprobežojumus aizsargjoslas ap purviem ka mitrzemçm nosaka Meža likums.

Aprobežojumi aizsargjoslas (aizsardzîbas zonas) ap kultûras pieminekïiem

Aizsargjoslas (aizsardzîbas zonas) ap kultûras pieminekïiem, papildus visparîgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) jebkuru saimniecisko darbîbu aizsargjoslas (aizsardzîbas zonas) ap kultûras pieminekïiem drîkst veikt tikai ar Valsts kultûras pieminekïu aizsardzîbas inspekcijas un kultûras pieminekïa îpašnieka atïauju;

2) pardodot vienam îpašniekam piederošu kultûras pieminekïa un ta aizsargjoslas zemi, aizliegts to sadalît;

3) aizliegts izvietot lopbarîbas, mineralmçslu, degvielas, eïïošanas materialu, íîmisko vielu, kokmaterialu un citu veidu materialu un vielu glabatavas, izòemot šim nolûkam îpaši paredzçtas un iekartotas vietas;

4) aizliegts ierîkot atkritumu apglabašanas poligonus;

5) aizliegts aizkraut pievedceïus un pieejas pie kultûras pieminekïa;

6) aizliegts glabat un izliet íîmiski aktîvas un koroziju izraisošas vielas.

Aprobežojumi aizsargjoslas ap ûdens òemšanas vietam

Aizsargjoslas ap ûdens òemšanas vietam, papildus visparîgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) stingra režîma aizsargjosla aizliegta jebkada saimnieciska darbîba, izòemot to, kura saistîta ar ûdens ieguvi konkrçta ûdensapgades urbuma vai ûdensgûtnç attiecîgo ûdens ieguves un apgades objektu uzturçšanai un apsaimniekošanai;

2) bakterioloìiskaja aizsargjosla paredzçtas darbîbas realizçšanai javeic ietekmes uz vidi sakotnçjais izvçrtçjums. Ja centralizçtajai ûdensapgadei izmanto pazemes (no virszemes piesaròojuma infiltracijas neaizsargatu) ûdens horizontu, ka arî pazemes ûdens resursu makslîgas papildinašanas metodi, jaievçro ša panta 1) punkta minçtie aprobežojumi. Bakterioloìiskaja aizsargjosla aizliegts:

2.1) izvietot lopbarîbas, mineralmçslu, augu aizsardzîbas lîdzekïu, degvielas, eïïošanas materialu, íîmisko vielu un íîmisko produktu, kokmaterialu un citu veidu materialu un vielu glabatavas, izòemot teritoriju planojumos paredzçtas vietas,

2.2) ierîkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves,

2.3) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

2.4) aizkraut pievedceïus un pieejas pie ûdens òemšanas ietaisçm,

2.5) veikt darbus ar triecienmehanismiem, izmest un izliet kodîgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eïïošanas materialus,

2.6) veikt jebkada veida derîgo izrakteòu iegûšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziïinašanas, zemes smelšanas un spridzinašanas darbus,

2.7) glabat un izliet íîmiski aktîvas un koroziju izraisošas vielas,

2.8) lietot mçslošanas lîdzekïus un íîmiskos augu aizsardzîbas lîdzekïus;

3) íîmiskaja aizsargjosla paredzçtas darbîbas realizçšanai javeic ietekmes uz vidi sakotnçjais izvçrtçjums.

Aprobežojumi mežu aizsargjoslas ap pilsçtam

Mežu aizsargjoslas ap pilsçtam, papildus visparîgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarîbas, mineralmçslu, degvielas, eïïošanas materialu, íîmisko vielu un íîmisko produktu, kokmaterialu un citu veidu materialu un vielu glabatavas, izòemot šim nolûkam teritoriju planojumos paredzçtas vietas;

2) aizliegts ierîkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves.