CATEGORII DOCUMENTE |
Bulgara | Ceha slovaca | Croata | Engleza | Estona | Finlandeza | Franceza |
Germana | Italiana | Letona | Lituaniana | Maghiara | Olandeza | Poloneza |
Sarba | Slovena | Spaniola | Suedeza | Turca | Ucraineana |
DOCUMENTE SIMILARE |
|
DU HUMANITARAS FAKULTATES
VĒSTURES BAKALAURS
CILVĒKS, TELPA, LAIKS
XX-XXI GADSIMTOS
Ja seno laiku cilvēks ar laika maīnas palīdzību būtu nokļuvis XX gs., viņ justos tapat ka mēs, skatoties kadu filmu par amfībijam. Tik strauj, dinamisks, trauksmains, interesants, daads, saķelts, agresīvs, vardarbīgs, nabadzīgs, nedros, panisks, nepastavīgs ir redzētais.
Laika no XX līdz XXI gs. cilvēks un telpa ir izpauduies plaa izjūtu un krasu spektra. Cilvēce ir piedzīvojusi milzīgas parmaiņas, vēloties radīt pilnīgi atķirīgu no citiem gadsimtiem pasauli, tikai laiks ir bijis nepielūdzams un uzņēmis arvien straujakus tempus. Pat tik talu, ja kads odien gribētu apstaties, lai mazliet atvilktu elpu, viņam būtu grūti atgriezties, jo izietu no aprites. Tada skrējiena cilvēkam vairs nav laika apdomaties, kapēc viņ kaut ko dara. Nav laika padomat par patiesam dzīves vērtībam. Cilvēks ir pieradis pie kustības un ir kļuvis no tas atkarīgs. Būtība tas ir laiks, ka visu noteicoais ir tikai atrums. Neka cita vairs nav.
Gadsimta sakums iezīmējams ar milzīgu tehnisku progresu, kas kardinali mainīja cilvēku, viņa atraanas vietu un laikam lika uzņemt tempu. Savukart īsdienas pasaules ainu dēvē par informacijas laikmetu, kura dzīvo informacijas sabiedrība un kurai ir mainījuies priekstati par kultūras vērtībam. Lai tas izvērtētu, kultūras vērtībam vajag pretstatīt cilvēku ka to nesēju un viņa attieksmi, ka arī ī laika zīmes, simbolus un mitoloģiju. Pat cilvēks vairs nav centra, jo nav jau paa centra.
Par XX-XXI gs. var teikt, ka cilvēka apziņa ir atgriezuas visas senakas apziņas formas. K.G. Jungs ir teicis, ka cilvēks ir simbolisks dzīvnieks, kur ir atkarīgs no simboliskas pasaules zīmēm vairak neka var iedomaties. Veiksmīgi izmantojot zīmes un simbolus, var ietekmēt sabiedrības apziņu. Katrai sabiedrībai piederoa zīmju un simbolu sistēma raksturo tas vērtības. Cilvēks dzīvo realaja un zīmju pasaulē.
odienas simbolus, kas vislabak raksturo laiku, var redzēt pilsētas ielas. Tas ir parvērtuas par savdabīgam estētikas laboratorijam. Pilsētas centralo vietu ieņem veikals, kas vienlaikus ir ne tikai iepirkanas, bet arī izklaides vieta. Plaie kafejnīcu logi atgadina akvarijus, aiz kuriem slīd ļauu masas. Paskatoties uz cilvēku majam, kas ir viens no spēcīgakajiem simboliem cilvēka apziņa, fiziskas un emocionalas droības avots, var daudz ko pateikt par viņiem. Taja atspoguļojas visi mehanismi, kas veido saimnieku: gan viņa vietu sabiedrība, gan savus priekstatus par savu vietu sociuma. Majas vērtību tapat ka citas vērtības nosaka marka. Brends- im vardam odien ir velniķīgs spēks, it īpai turīgu ļauu vidū. Ka piemērs ir minamas majas ar maziem gotiskiem tornīiem, kas ir vērtējama ka pazīanas zīme starp līdzīgajiem ļaudīm, kuri vēlas pietuvoties aristokratiskam aprindam.
Cilvēks odien ir patērētajs, kuram piemīt M. Bahtina izvirzītais karnevala modelis: apakas (laicīga) izvirzīanas augpusē (garīga). Tas ir pamatprincips, rodoties nobīdei lielakas sabiedrības daļas kultūras vērtību hierarhija, jo ta dzīvo masu patēriņa laikmeta.
Cilvēki ir parstajui ticēt moralei un uz radoa gara rēķina ļaujas savam dziņam, mēģina izvairīties no problēmam, ieslīgstot sava izklaides un laika kavēkļa pasaulē.
Otrais pasaules kar pasauli ir sadalījis: iekarta diktēja virsroku par vajajiem, Rietumi par Austrumiem, attīstīta sabiedrība par neattīstīto, Pirmas pasaules valstis par Treo. ads mīts rada kompleksus ar no ta izrietoam sekam, no kuram briesmīgakais ir atteikties no individualitates, tradīcijam, savam kultūras vērtībam. gadsimta beigas cilvēces prieka ir paradījusies problēma, vai vajag saglabat pagatnes mantojumu un pieredzi.
Ar to visu ir saskaruas ta dēvētas Austruma bloka valstis, t. sk. arī mēs. Pēkņi mēs nokļuvam cita pasaulē ar citam vērtībam un no redzēta apstulbam. Radas bailes kaut ko nepaspēt, tapēc visur lasams: atri, atrak un labak, atra ēstuve, Bistro u. tml. mēs cenamies orientēties aja jaunaja pasaulē, balstoties uz normam, kas izveidojuas vecaja pasaulē. Ta ka mums nebija citas pieredzes, mēs vienkari parveidojam vecas lomas jaunajas. Pieņemot ienakoos standartus, ir japieņem arī atbilstoas tehnoloģijas, citadi rodas nestabilitate. Pretēji palaik cenas rīkoties tikai islama pasaule, taču arī viņiem tas sagada grūtības, tapēc rezultats lauas uz aru varda tieaja nozīmē. Palaik mēs esam parejas posma no viena domaanas veida uz citu. o pareju veido 3 procesi: globalizacija, ticības sabrukums un jauna polarizacija.
Būtība mūsdienu cilvēks aizvien ir mazs, bet godkarīgs. Viņ ir masu cilvēks. Jo vairak viņ ir tads, jo viņam mazak individualisma un patstavīga viedokļa. Identitates trūkums ir tas, kas liek viņam spēlēt daadas lomas. Slaveno teicienu par to, ka visa pasaule ir teatris, odien var parfrazēt visa pasaule ir ovbizness. Tas jauams ik uz soļa. Dzīve pilsēta ir viena vienīga lomu tēloana. Pat sievieu un vīrieu attiecības.
Sieviete XX gs. laika ir ta mainījusies, ka visos iepriekējos gadsimtos kopa nevarēja iedomaties. Bet tiei sieviete ir tas lakmusa papīriņ, ar kura palīdzību var noteikt sociuma patieso civilizacijas līmeni un tas locekļu izpratni par vienlīdzību, humanismu un ēlsirdību.
Jamin, ka cilvēks visa gadsimta garuma ir kļuvis aizvien atklataks, pat superatklats, ļaujot tūkstoiem acu pariem ieskatīties sava ķīvī un guļamistaba. Līdz ar to ir zudis noslēpums.
Cilvēka runa pasaprotami ir kļuvui vardi: tirgus, reformas, menedments, producēt, finansēt u. tml. Tie ir ienakui arī kultūra. Kultūra līdzas pastav gan elitara, gan masu maksla, taču aizvien mazak ir cilvēku, kas izprot un interesējas par augsto makslu, jo makslinieks izvēlas izteikt savu ideju ar tadiem simboliem, kas būtu saprotami ikvienam bez vismazakas piepūles. Mūsdienu kultūra ir arī prece, kuru izmet uz letes un ko visi kari ķer. Netiek piedavata izvēle kas ir, tas jaņem. Cilvēkam līdz ar to tiek gandrīz atņemta izvēles brīvība, jo nav alternatīvas. Sabiedrība tiek audzinata ada veida ar jaunam kultūras vērtībam. Tas padziļina krīzes situaciju, kas pati no sevis nevar apstaties.
Postmoderna pasaule ir noraizējusies par modi: par to, kas ir un nav modē. Ja gadsimta sakuma statusu noteica cilvēka sasniegumi vai klasiskaja sabiedriskais stavoklis, tad tagad to nosaka stils: pareiza apģērba valkaana, pareizas attieksmes pauana. Sabiedrība ir saķēlusies dizaineru kultos un subkultūras, kur katrai ir savas zīmes un simboli.
Lai arī XX gs. ir progresa laiks, kas spēj piepildīt visas cilvēka fantazijas un radīt tehniskos brīnumus, indivīds aizvien vēl meklē atbildi par savas dzīves jēgu. Kari, kas risinajuies aja laika un vēl aizvien izdzē dzīvības, ir atnesui ne tikai lielu postu, bet arī radīja aubas par ticību moralei un humanismam. XX gs. aina vairs nav viengabalaina.
Mūsdienu kultūra ir eklektiska: vienkara latvieu ģimene var iesēsties japaņu maīna un vakara aizbraukt uz meksikaņu restoranu, atgriezties sava vēlas angļu gotikas stila celtaja maja, lai noskatītos amerikaņu filmu vai paklausītos regeju. Daadu stilu un kultūru ielenkts cilvēks izvēlas ka pie globala zviedru galda. Sabiedrībai tiek iestastīts, ka ta dzīvo pluralistiska sabiedrība, darbojas globala saimniecība un tai jaattīsta multikulturala apziņa. Taču veicinot stilu daadību, tie tiek reducēti līdz virspusējībai. Vai meksikaņu ēdiena apēana ir tas pats, kas iedziļinaanas īs tautas pieredzē un vērtības?
Laikmets, kura mēs dzīvojam, ir dēvējams par izdzīvoanas laiku. Tur, kur izdzīvoana ir primarais, arī materialais ir primarais. Patiesība aja laika, ja baznīca saņemtos, tai būtu plas darba lauks.
Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare |
Vizualizari: 1027
Importanta:
Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved