CATEGORII DOCUMENTE |
Bulgara | Ceha slovaca | Croata | Engleza | Estona | Finlandeza | Franceza |
Germana | Italiana | Letona | Lituaniana | Maghiara | Olandeza | Poloneza |
Sarba | Slovena | Spaniola | Suedeza | Turca | Ucraineana |
DOCUMENTE SIMILARE |
|
BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA
Vadības katedra
DABAS UN DARBA AIZSARDZĪBA
Studiju darbs
Darba aizsardzības un droības organizacija
Darba aizsardzībai un droībai ir ļoti liela nozīme uzņēmuma veiksmīgai darbībai un darbinieku droībai. Neievērojot darba droības noteikumus var notikt daadi nelaimes gadījumi, kuriem var būt daadas nepatīkamas sekas. Lai iespējami samazinatu nelaimes gadījumus un darba droības parkapumus veic darbinieku instruēanu par darba droību, ka arī notiek darba droības noteikumu ievēroanas parbaudes.
Darba mērķis:
Iepazīties ar darba aizsardzību;
Iepazīties ar sievieu un jaunieu līdz 18 gadiem darba aizsardzību;
Iepazīties ar nelaimes gadījumu izmeklēanu unuzskaiti.
Darba aizsardzības attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju regulē darba likumu kodekss.
Likums par darba aizsardzību nosaka personu loku, uz kuram attiecas instruktaas, instruktau veidus, darbinieku instruēanas un instruktau reģistrēanas kartību, ka arī darba droības instrukciju izstradi uzņēmuma.
Darba droības instruktau mērķis ir sniegt darbiniekiem nepiecieamas zinaanas par darba droības instrukciju prasībam, darba metodēm un paņēmieniem, lai garantētu drou darba veikanu, veselībai bīstamo vai kaitīgo darba vides faktoru ietekmes novēranu un darbinieku darba spēju saglabaanu darba procesa.
Darba droības instrukcijam ir pakļauti pilnīgi visi darbinieki neatkarīgi no izglītības un ieņemama amata, un par visu darbinieku instruktau atbild uzņēmuma vadītajs.
Darba droības instruktaas iedala divas grupas ievadinstruktaa un instruktaa darba vietas.
Uzņēmuma ievadinstruktau veic ar uzņēmuma vadītaja rīkojumu nozīmēts cilvēks.,. bet instruktau darba vieta veic tieais darba vadītajs. Instruktaas veic individuali vai darbinieku grupai. Pēc instruktaam parbaudot darbinieku zinaanas un par instruktau veikanu izdara ierakstus instruktau reģistracijas urnalos, apstiprinot tos ar parakstu.
Ievadinstruktaa ir darbinieka iepazīstinaana ar uzņēmuma darba organizacijas un darba droības pamatjautajumiem. Ievadinstruktaa darbiniekus iepazīstina ar uzņēmuma visparējo darbības specifiku un galvenajam darba aizsardzības pamatnostadnēm uzņēmuma, ka arī atbildību par darba droības noteikumu neievēroanu.
Veicot ievadinstruktau darbiniekus iepazīstina ar uzņēmuma esoiem veselībai kaitīgie un bīstamie darba vides riska faktoriem; kolektīviem darba aizsardzības līdzekļiem un droības zīmēm; visparējam darba higiēnas prasībam; ugunsdroības prasībam; pirmas palīdzības snieganu; darbinieku rīcība, ja ir noticis nelaimes gadījums darba; uzņēmuma iekējas kartības noteikumu pamatprasībam.
Instruktaa darba vieta ir darbinieka iepazīstinaana ar konkrētam darba veidam raksturīgiem darba droības jautajumiem, izmantojot uzskates līdzekļus un praktiski paradot droas darba metodes un paņēmienus, iepazīstina darbinieku ar attiecīgam darba droības instrukcijam.
Darba droības instruktaas darba vieta ir javeic jaunam darbiniekam sakot darbu, mainoties darba specifikai, izstradajot jaunu darba droība instrukciju, darbiniekiem kuri norīkoti citu darbu veikanai.
Darbinieku instruktaa par darba droības noteikumiem janodroina ne retak ka reizi gada, bet darbos ar bīstamam iekartam un paaugstinatas bīstamības darbos -ne retak ka reizi seos mēneos. Ja ir noticis nelaimes gadījums būtu nepiecieams veikt atkartotu darbinieku instruktau darba vieta.
Par darba droības instrukciju izstradi atbild uzņēmuma vadītajs. Darba droības instrukcijas izstrada konkrēto darbu vai darba veidu veikanai. Uzņēmuma vadītajs apstiprina izstradajamo instrukciju sarakstu, saskaņojot to ar Valsts darba inspekciju, ka arī apstiprina izstradatas instrukcijas.
Darba droības instrukcijas jaizstrada, ņemot vēra darba vides riska
faktorus un pamatojoties uz darba droību reglamentējoiem normatīvajiem aktiem (likumiem, normatīviem, standartiem u.c.);
Darba droības instrukcijas prasībam jabūt neparprotami saprotamam un piemērojamam.
Darba droības instrukcijas precizējamas vai parstradajamas, ja spēka stajuies jauni darba droību reglamentējoi normatīvie akti; mainījies tehnoloģiskais process, iekartas, lietojamie materiali; konstatētas instrukciju nepilnības.
Darba droības noteikumu ievēroanu uzrauga Valsts darba inspekcija.
Uzņēmuma vadītaji un personas, kuras parkapuas o noteikumu prasības, ir atbildīgas likuma noteiktaja kartība.
Darbinieki par darba droības instrukciju prasību neievēroanu ir atbildīgi likuma noteiktaja kartība.
Latvijas Republikas darba likumu kodekss nosaka darbus kuros ir aizliegts nodarbinat sievietes un jaunieus jaunakus par 18 gadiem.
Sievietes ir aizliegts nodarbinat smagos darbos un darbos ar kaitīgiem darba apstakļiem.
Smaguma parnēsaanas vai parvietoanas normas sievietēm
1. Maksimali pieļaujama viena paņēmiena parvietojama un paceļama smaguma norma:
1.1. veicot pastavīgu darbu maiņas laika, - 10 kilogramu;
1.2. paceļot smagumu vairak neka 1,5 m augstuma, - 10 kilogramu;
1.3. smaguma celana un parvietoana, ja darbs tiek veikts pamīu ar citiem darba veidiem - 15 kilogramu.
2. Smaguma parvietoana, izmantojot ratiņus vai konteinerus, pielikta
spēka lielums nedrīkst parsniegt 15 kilogramu.
3. Maiņas laika kopēja pieļaujama smaguma parnēsaanas vai parvietoanas norma nedrīkst parsniegt - 2500 kilogramu.
Piezīme. Noteiktaja parvietojama un paceļama smaguma norma ir ietverts arī taras un iesaiņojuma svars.
Darba likumu kodekss aizliedz iesaistīt nakts darbos, virsstundu darba, darba brīvdienas un sūtīt komandējumos grūtnieces, ka arī sievietes, kuram ir bērni līdz triju gadu vecumam. Ka arī ierobeo sievieu sūtīanu komandējumos un iesaistīanu virsstundu darbos ja viņam ir bērni līdz 14 gadu vecumam.
Likums nosaka ļoti daudz daadas priekrocības sievietēm grūtniecēm un sievietēm bērnu kopanas atvaļinajuma laika vai audzinot bērnus līdz trīs gadu vecumam.
Personas, kas jaunaks par 18 gadiem , aizliegts nodarbinat smagos darbos un darbos ar jaunieu veselībai un tikumībai kaitīgiem un bīstamiem darba apstakļiem.
Smaguma parnēsaanas vai parvietoanas normas jaunieiem
Jaunieus vecuma no 16 līdz 18 gadiem nedrīkst iesaistīt ar pastavīgu smaguma parnēsaanu vai parvietoanu saistīto darbu veidos, kuros parvietojamais smagums parsniedz: jaunieiem - 10 kilogramu, jaunietēm 4 kilogramus.
Normam atbilstoa smaguma parnēsaana vai parvietoana no 16 līdz 18 gadu veciem abu dzimumu jaunieiem tiek atļauta tikai tados gadījumos, ja tas ir tiei saistītas ar profesionalo darbu un ilgst ne vairak ka tredaļu no darba laika.
Jaunieus vecuma no 15 līdz 16 gadiem nedrīkst iesaistīt ar pastavīgu smaguma parnēsaanu vai parvietoanu saistīto darbu veidos, kuros parvietojamais smagums parsniedz: jaunieiem - 4 kilogramus, jaunietēm 2 kilogramus.
Normam (jaunieiem - 4 kilogrami, jaunietēm - 2 kilogrami) atbilstoa smaguma parnēsaana vai parvietoana jaunieiem vecuma no 13 līdz 15 gadiem tiek atļauta tikai izņēmuma gadījumos - ar regulariem partraukumiem darba un saskaņa ar sanitaras uzraudzības iestau noradījumiem.
Darba likumu kodekss nosaka darbiniekiem, kas jaunaki par 18 gadiem saīsinato darba dienu un par o saīsinato darba dienu saņemot attiecīgi mazaku atalgojumu, bet ne mazaku par noteikto minimalo algu. Ka arī nosaka iespēju ikgadējo atvaļinajumu izmantot vasara, vai jebkura cita gada laika pēc darbinieka vēlēanas. Jaunieus jaunakus par 18 gadiem aizliegt nodarbinat nakts darbos un virsstundu darbos.
Ir pieņemti noteikumi par nelaimes gadījumu darba izmeklēanu un uzskaites kartību. ie noteikumi nosaka, ka visi darba notikuie nelaimes gadījumi ir jaizmeklē un jareģistrē, bet tie neattiecas uz Ieklietu ministrijas pakļautība esoajiem darbiniekiem.
Nelaimes gadījumu izmeklēanai un uzskaitei ir vairaki mērķi:
noskaidrot nelaimes gadījuma cēloņus, lai turpmak tos novērstu;
noformēt nepiecieamos dokumentus, lai nodroinatu darbiniekam vai darbinieka (pēc viņa naves) apgadība bijuajam personam normatīvajos aktos paredzētas socialas garantijas;
noteikt personas, kuras pieļavuas darba aizsardzību reglamentējoo normatīvo aktu parkapumus, kas izraisīja nelaimes gadījumu.
Visi nelaimes gadījumi, kas saistīti ar darbu ir jaizmeklē, izmeklēanas izdevumus sedz darba devējs.
Ja nelaimes gadījums ir noticis arvalstīs, tad nelaimes gadījumu apliecinoais dokuments pielīdzinams izmeklēanas aktam, pie nosacījuma, ka ir ievēroti sekojoi noteikumi dokuments neparprotami apliecina nelaimes gadījumu, pievienots notariali apstiprinats latviskais tulkojums, darbinieks ar kuru ir noticis nelaimes gadījums ir ievērojis starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus.
Nelaimes gadījumus, kas notikui ar arvalstu darba devēja darbinieku, kur darba devēja uzdevuma nodarbinats Latvija, izmeklē saskaņa ar iem noteikumiem vai starpvalstu līgumiem.
Nelaimes gadījumus darba vietas izmeklē speciala komisija, kuru izveido ar darba devēja rakstisku rīkojumu. Ja nelaimes gadījums noticis pie darba devēja, kas nodarbina mazak par pieciem darbiniekiem, to izmeklē inspekcijas amatpersona kopīgi ar darba devēja pilnvarotu personu. Komisija sastav no darba devēja pilnvarotas personas, specialista darba aizsardzības jautajumos un darbinieku uzticamas personas, ja nepiecieams pieaicina citus specialistus.
Par nelaimes gadījumu nekavējoties ir jaziņo darba devējam vai tieajam darba vadītajam un jasniedz pirma palīdzība cietuajam, ja nepiecieams nogadajot to slimnīca. Notikuma vietu līdz komisijas darba sakumam saglaba neskartu, ja tas neapdraud citu cilvēku dzīvību vai vidi, neizraisa avariju, ugunsgrēku un netraucē darba procesu. Nelaimes gadījuma izmeklēana ir jauzsak nekavējoties un par notikuo ir jasastada akts. Aktu sastada četros eksemplaros pirmais eksemplars ar izmeklēanas materialiem darba devējam, pa vienam eksemplaram darba ņēmējam, Valsts socialas apdroinaanas nodaļai un inspekcijai. Nelaimes gadījumu izmeklē, ja darbinieka darba spēju zudums ir ilgaks par vienu dienu vai ir iestajusies darbinieka nave. Vai pēc nelaimes gadījuma darbinieks uz laiku japarceļ cita darba.
Darba devējs informē darbinieku par tiesībam uz apdroinaanas atlīdzību.
Nelaimes gadījumiem veic specialu izmeklēanu pie nosacījuma, ja iestajusies viena vai vairaku darbinieku nave, darbiniekam konstatēti smagi vai vidēji smagi miesas bojajumi; cietui divi vai vairak darbinieku neatkarīgi no miesas bojajumu smaguma pakapes.
Specialo izmeklēanu veic:
inspekcijas amatpersona, kura pieaicina darba devēja pilnvarotu personu, darbinieku vai darbinieku arodu organizacijas galveno uzticības personu vai uzticības personu, ka arī attiecīgus specialistus, ja nelaimes gadījums ir izraisījis darbinieka navi, smagus vai vidēji smagus miesas bojajumus vai nelaimes gadījuma ir cietui divi vai vairak darbinieku neatkarīgi no miesas bojajumu smaguma pakapes;
inspekcijas izveidota specialas izmeklēanas komisija, ja nelaimes gadījums ir izraisījis divu vai vairaku darbinieku navi.
Specialo izmeklēanu veic 15 dienu laika no nelaimes gadījuma notikanas brīa, ja nepiecieams o termiņu var pagarinat.
Pēc specialas izmeklēanas pabeiganas inspekcijas amatpersona vai specialas izmeklēanas komisija, pamatojoties uz izmeklēana iegūtajiem materialiem, sastada aktu vai atzinumu piecos eksemplaros.
Nelaimes gadījumus, par kuriem sastadīts akts vai atzinums, darba devējs, kura darbinieks ir cietis (gajis boja) nelaimes gadījuma, uzskaita un reģistrē nelaimes gadījumu darba reģistracijas urnala .
Nelaimes gadījumi, par kuriem ir sastadīts akts vai atzinums, tiek reģistrēti inspekcija.
Arvalstī notikuo nelaimes gadījumu inspekcija reģistrē pēc tam, kad darbinieks vai persona, kura parstav viņa intereses, uzrada nepiecieamos dokumentus.
[5]
Darba droības noteikumu ievēroanu uzrauga inspekcija. Par o noteikumu parkapumiem personas saucamas pie likumos noteiktas atbildības.
Darba droība un aizsardzības noteikumus ir jaievēro visiem darba devējiem un ņēmējiem.
Sakot jebkuru jaunu darbu vai mainoties darba specifikai ir javeic darba droība instruktaas.
Japlano darbiniekiem regularas darba droības instrukcijas.
Sievieu un jaunieu darba līdz 18 gadiem ir paredzēti daudzi atvieglojumi un priekrocības, bet reali tas tomēr ta nenotiek.
Jebkur nelaimes gadījums darba ir rūpīgi jaizmeklē un jareģistrē specialos urnalos.
Kaut arī sakot darbu ir paredzētas ievadinstruktaas, tas tomēr notiek ļoti formali, galvenais lai būtu paraksts. Notiekot nelaimes gadījumam darba devējs var pateikt bet eit ir paraksts, tatad zinaji pats vainīgas, neievēroji noteikumus. Kaut reali daudzi darbinieki vispar nezina par ko parakstas.
LR Civillikums
LR Darba likumu kodekss: Ar grozījumiem līdz 1997. gada 13. martam
LR 1993. gada 4. maija likums Par darba aizsardzību.
LM rīkojums 14.07.1997., Nr. 252 Par darba droības instruktaam.
LR MK noteikumi 22.12.1998. Nr.470 Nelaimes gadījumu darba izmeklēanas un uzskaites kartība.
LR MK lēmums 24.07.1992. Nr.289. Par smaguma parnēsaanas vai parvietoanas normam sievietēm un jaunieiem.
Lr MK lēmums 24.07.1992. Nr.291. Par darbiem, kuros aizliegts nodarbinat skolu audzēkņus vecuma līdz piecpadsmit gadiem.
LR MK noteikumi Nr. 50 16.02.1999.. Obligatas socialas apdroinaanas pret nelaimes gadījumiem darba un arodslimībam apdroinaanas atlīdzības pieķiranas un apreiķinaanas kartība.
Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare |
Vizualizari: 2167
Importanta:
Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved