Darba laika izmantošanas analīze

Darba laika izmantošanas analīze

Darba laika izmantošanas analīzes mērķi

Darba laika izmantošanu lietderīgi analizēt, lai noskaidrotu

darba laika patēriņa apmērus un struktūru;

darba laika zudumu apmērus, iemeslus un biežumu;

iespējas darba laika izmantošanas uzlabošanai;

labakas darba laika izmantošanas ietekme uz darba produktivitati.

Darba laika izmantošanas analīzes nozīme (pielietojums)

Darba laika izmantošanas radītaji ir nepieciešami

kontrolei par lietderīgu laika resursu izmantošanu (darba disciplīnas uzlabošanai, darbietilpības samazinašanai un darba produktivitates paaugstinašanai);

darba procesa pilnveidošanai;

darba normu un normatīvu izstradašanai;

darba apjoma planošanai;

personala planošanai.

Darba laika patēriņa izpētes metodes (datu iegūšanas metodes)

Datus par darba laika patēriņu var iegūt ar šadam metodēm:

dokumentu analīzes metode – uzskaites dokumentu („Darba laika uzskaites tabele”), normatīvo u.c. dokumentu analīze;

novērošanas metode;

aptaujas metode.

Detalizētakai darba laika patēriņa izpētei izmanto tadas metodes, ka

a)      darba laika fotografijas metodi, kur pieraksta darbinieka vai darbinieku grupas darbību visa darba dienas vai tas daļas garuma (tapēc ta var būt individuala, grupas, pašfotografija);

b)      hronometražas metodi, kur ar hronometru fiksē konkrētas atkartojošas darbības izpildes laiku;

c)      fotohronometražas metodi – hronometražas un darba laika fotografijas metožu savienojums.

Hronometražas un darba laika fotografijas metodes atbilst novērošanas metodei.

Atkarība no novērošanas organizacijas īpatnībam izšķir šadas metodes (sk.1.att.):

Ar pilnīgu mērījumu iegūst pilnīgu informaciju par faktiskiem darba laika patēriņiem.

+ precizitate

darbietilpīga metode

Ar izlases mērījumiem izpēta atsevišķus darba procesa elementus.

Cikliskie mērījumi ir izlases mērījumu paveids; tiek izmantots neliela ilguma darba procesa elementu izpētei.

Darba laika bilance

Visparējam parskatam par informatīvo bazi darba laika izmantošanas analīzei kalpo „Darba laika uzskaites tabele”. Uz tas pamata izveido planoto un faktisko DARBA LAIKA BILANCI.

DARBA LAIKA BILANCE ir dokuments, kur tabulas veida (sk. 1.tab.) ir apkopoti dati par darba laika patēriņu.

Šo darba laika bilancē var uzradīt

a)      kopējos datus par visu organizacijas un atsevišķu struktūrvienību darbinieku darba laika patēriņu;

b)      vidējos rezultatus par darba laika patēriņu uz vienu darbinieku (šos rezultatus iegūst dalot noteiktu darba laika patēriņa veida apmēru par visiem darbiniekiem ar darbinieku skaitu) – daudz parskatamak.

Darba laika bilancē datus norada cilvēk-stundas.

Piezīmes:

Planotaja Darba laika bilancē neuzrada (neplano) tadus laika patēriņus, ka

o       darba kavējumi (4.8.),

o       virsstundu darbs (8.),

o       pilnu maiņu (9.5.)un nepilnu maiņu (9.6.)dīkstaves,

o       nenostradatas stundas sakara ar darba disciplīnas parkapumiem (9.7.).

Šos laika patēriņus uzrada tikai faktiskaja Darba laika bilancē.

Planojot Darba laika bilanci, jatiecas paaugstinat nostradato stundu skaitu – Lietderīgo darba laika fondu (10.), t.i.

samazinot darba neierašanas dienu skaitu (novēršot darba kavējumus, samazinot bezalgas atvaļinajuma dienas pēc darba devēja iniciatīvas un darbinieku prombūtnes dienas sakara parejošu darba nespēju (ja tas ir sliktu darba apstakļu un drošības dēļ);

samazinot nenostradas stundas sakara ar dīkstavēm un darba disciplīnas parkapumiem.

Izveidota faktiska Darba laika bilance ir darba laika izmantošanas radītaju kopums.

1.tabula

Darbinieka darba laika bilance

Darba laika izmantošanas kategorijas

(sk.2.att.)

Darba laika izlietojums

Darba laiks

(kopējais, diena)

Partraukumu laiks  Darba veikšanas laiks

Nereglamentētie  Reglamentētie  Laiks Laiks darbam,

partraukumi  partraukumi  darba uzdevuma kas nav tiešajos

izpildei pienakumos

* sagatavošanas-pabeigšanas laiks

* operatīvais laiks (laiks tieši darba

uzdevuma izpildei)

* darba vietas apkalpošanas laiks

* laiks atpūtai un personīgajam vajadzībam

* partraukumu laiks darba, kuru nosaka darba

tehnoloģija un/vai darba procesa organizacija

Normējamais laiks

- laiks gadījuma darbu izpildei

(šadi darbi nav tiešajos pienakumos un radušies pēc

kopēja darba nepieciešamības)

darba veikšanas nelietderīgie laika patēriņi

(darbiem, kas nav planoti un neizriet no kopēja

darba procesa, piemēram, braķa/kļūdu labošana)

- partraukumu laiks, kuri notikuši darbinieka disciplīnas parkapumu dēļ

- partraukumu laiks darba, kuri notikuši sliktas darba organizacijas dēļ

Lietderīgais darba laika patēriņš = laiks darba uzdevuma izpildei + reglamentēto partraukumu laiks + laiks gadījuma darbu izpildei

Nelietderīgais darba laika patēriņš (darba laika zudumi) = nereglamentēto partraukumu laiks + laiks braķa/kļūdu labošanai un citiem liekiem darbiem

Darba laika zudumu (Nenostradato stundu) ekonomiskas sekas

Zaudēts ienakumu apmērs (Z_ien):

Z_ien = T_nenostr , kur

IEN – ienakumu apmērs, Ls;

T_kop – nostradatas stundas, cilv-h;

T_nenostr - nenostradato stundu skaits, cilv-h.

Zaudētas peļņas apmērs (Z_p):

Z_p = T_nenostr , kur

PEL – peļņas apjoms, Ls.

Neizpildīts darba apjoms vienam darbiniekam (Z_q.1):

Z_q.1 = T_nenostr.1 q_pl.1 , kur

T_nenostr.1 - nenostradatas stundas vienam darbiniekam, cilv-h.

q_pl.1 – planota izstrade (darba apjoms fiziskajas vai naudas vienības) vienam darbiniekam uz 1 cilv-h.

Piezīmes:

Ne vienmēr darba laika zudumu dēļ samazinas izpildītais darba apjoms. Šie laika zudumi var būt kompensēti ar darbinieku lielaku darba intensitati.

Citi darba laika izmantošanas radītaji

Nominala darba laika fonda izmantošanas koeficients (K_ndlf):

K_ndlf = , kur

T_nenostr.F - nenostradato stundu skaits parskata perioda, %

T_nenostr.B - nenostradato stundu skaits bazes perioda, %

Piezīmes:

Lai aprēķinatu T_nenostr.F,B procentualaja izteiksmē, tad par 100 % var pieņemt:

Kopējo nostradato stundu skaitu (Lietderīgo darba laika fondu);

Kopējo nostradato stundu skaitu, bet atņemot no tiem virsstundu darba laiku.

Novirzīšanas no tiešiem pienakumiem koeficients (K_nov.t.p.):

K_nov.t.p = , kur

T_nov. - darbinieku novirzīšanas laiks no tiešiem pienakumiem, cilv-h.

Darba laika sablīvēšanas koeficients (K_sabl):

K_sabl = 100 - , kur

Q_i - darba veida (operaciju) apjoms, kuru izpildei ir samazinats laiks;

t_j - jauns, samazinatais, laika patēriņš;

t_n - esošais laika patēriņš.