CATEGORII DOCUMENTE |
Bulgara | Ceha slovaca | Croata | Engleza | Estona | Finlandeza | Franceza |
Germana | Italiana | Letona | Lituaniana | Maghiara | Olandeza | Poloneza |
Sarba | Slovena | Spaniola | Suedeza | Turca | Ucraineana |
DOCUMENTE SIMILARE |
|
Ekspluatacijas, sanitaras un droības aizsargjoslas
Ekspluatacijas aizsargjoslas
Ekspluatacijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta līnijam, gar elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikaciju līnijam, ka arī ap objektiem, kas nodroina daadu valsts dienestu darbību. Ekspluatacijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodroinat minēto komunikaciju un objektu efektīvu un drou ekspluataciju un attīstības iespējas.
Ir adi ekspluatacijas aizsargjoslu veidi:
1) aizsargjoslas gar ielam, autoceļiem un dzelzceļiem;
2) aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem;
3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijam un posteņiem un ap citiem stacionariem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;
4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem;
5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem;
6) aizsargjoslas ap melioracijas būvēm un ierīcēm;
7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizacijas tīkliem;
8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;
9) aizsargjoslas ap navigacijas tehniskajiem līdzekļiem;
10) aizsargjoslas ap gazesvadiem, gazapgades iekartam un būvēm, gazes noliktavam un kratuvēm;
11) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;
12) aizsargjoslas ap seismoloģiska monitoringa posteņiem;
13) aizsargjoslas ap aizsprostu drouma noteikanas kontrolmērietaisēm;
14) aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem.
Aizsargjoslas gar ielam, autoceļiem un dzelzceļiem
Aizsargjoslas gar ielam, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinatu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodroinatu transporta maģistraļu ekspluataciju un droību, ka arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepiecieama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.
Gar ielam un autoceļiem aizsargjoslas nosaka adi:
1) pilsētas un ciemos gar ielam un autoceļiem teritoriju planojumos likuma noteiktaja kartība un atzīmē zemes gabalu planos ka sarkano līniju (esoa vai projektēta ielas robea) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attalumu no sarkanas līnijas līdz apbūvei);
2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:
a) valsts galvenajiem autoceļiem 100 metru,
b) valsts 1.ķiras autoceļiem 60 metru,
c) valsts 2.ķiras un pavaldību autoceļiem 30 metru.
Dzelzceļa ekspluatacijas aizsargjoslas minimalais platums ir vienads ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu. Pilsētas un ciemos ekspluatacijas aizsargjoslas maksimalais platums gar stratēģiskas (valsts) nozīmes un reģionalas nozīmes dzelzceļa infrastruktūra ietilpstoajiem slieu ceļiem, izņemot tiem pieguloos vai ar tiem saistītos staciju slieu ceļus, specialas nozīmes slieu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 50 metri katra pusē no malējas sliedes, gar parējiem slieu ceļiem 25 metri, bet lauku apvidū ekspluatacijas aizsargjoslas maksimalais platums gar stratēģiskas (valsts) nozīmes un reģionalas nozīmes dzelzceļa infrastruktūra ietilpstoajiem slieu ceļiem, izņemot tiem pieguloos vai ar tiem saistītos staciju slieu ceļus, specialas nozīmes slieu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 100 metri katra pusē no malējas sliedes, gar parējiem slieu ceļiem 50 metri. Ekspluatacijas aizsargjoslas platumu ajas robeas nosaka teritoriju planojumos likuma noteiktaja kartība.
Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem
Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm tiek noteiktas, lai nodroinatu elektronisko sakaru tīklu un to infrastruktūras būvju maksimalu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultata var tikt traucēta elektronisko sakaru tīklu droa ekspluatacija, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij.
Aizsargjoslam gar elektronisko sakaru tīkliem ir ads minimalais platums:
1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijam un kabeļu kanalizaciju, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijam zemes gabals un gaisa telpa elektronisko sakaru tīkla līnijas augstuma, ko norobeo nosacītas vertikalas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katra pusē 2,5 metru attaluma no elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizacijas ass;
2) stigam meu masīvos un stadījumos, kur koku augstums nav lielaks par 4 metriem, - 2,5 metri katra pusē no līnijas ass līdz koku zariem;
3) stigam meu masīvos un stadījumos, kur koku augstums ir lielaks par 4 metriem,- 3,5 metri katra pusē no līnijas ass līdz koku zariem;
4) vietas, kur iespējami biei koku krianas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt mazaks par stadījumu vidējo augstumu katra elektronisko sakaru tīkla līnijas pusē. Atseviķi koki vai koku grupas, kas aug stigas malas, nocērtamas, ja to augstums ir lielaks neka koku vidējais augstums. Ja elektronisko sakaru tīkla gaisvadu līnija ķērso parkus, darzus, dabas rezervatus, dabas liegumus vai citu īpai aizsargajamo dabas teritoriju dabas rezervata, stingra reīma, dabas lieguma vai regulējama reīma zonas vai mikroliegumus, pēc savstarpējas vienoanas ar attiecīgajiem uzņēmumiem, organizacijam vai institūcijam atļauts noteikt mazaku stigas platumu.
Aizsargjoslas ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido:
1) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstuma, ko norobeo nosacīta vertikala virsma 1 metra attaluma arpusē no to noogojuma vai 5 metru attaluma no to vistalak izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav noogots;
2) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstuma, ko norobeo nosacīta vertikala virsma 2,5 metru attaluma no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinajuma vietas zemē vai cita virsma.
Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijam un posteņiem un ap citiem stacionariem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem
Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijam un posteņiem un ap citiem stacionariem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem nosaka, lai nodroinatu novērojumu precizitati un nepartrauktību.
Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijam un posteņiem un ap citiem stacionariem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot mea monitoringa punktus) un posteņiem nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, un tas nedrīkst parsniegt:
1) ap meteoroloģisko novērojumu staciju un posteņu novērojumu laukumiem 200 metrus no novērojumu laukuma arējas robeas;
2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, arī ap stacionariem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem 20 metru radiusa no to centra;
3) ap meteoroloģiskajam radiolokacijas iekartam 300 metru radiusa no antenas masta centra;
4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem 5 metrus no iekartas arējas robeas uz sauszemes, bet ūdenstilpē 10 metrus uz abam pusēm no nosacītas līnijas, kas novilkta no iekartas centra perpendikulari ūdenstilpes krastam līdz īpaai zīmei vai ne vairak par 50 metriem no krasta līnijas;
5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem 150 metru radiusa no iekartas centra.
Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, un tas nedrīkst parsniegt 10 metrus no posteņa arējas robeas.
Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiska monitoringa posteņiem nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, un tas nedrīkst parsniegt 10 metrus no posteņa konstrukcijas arējas malas.
Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem
Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekartam un būvēm tiek noteiktas, lai nodroinatu elektrisko tīklu, to iekartu un būvju ekspluataciju un droību.
Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem veido:
1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijam pilsētas un ciemos zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeo nosacītas vertikalas virsmas abpus līnijai:
a) gaisvadu līnijam ar nominalo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 2,5 metru attaluma no līnijas ass,
b) gaisvadu līnijam ar nominalo spriegumu vairak par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem 4 metru attaluma no malējiem vadiem uz arpusi no līnijas,
c) gaisvadu līnijam ar nominalo spriegumu vairak par 110 kilovoltiem 8 metru attaluma no malējiem vadiem uz arpusi no līnijas;
2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijam arpus pilsētam un ciemiem, ka arī pilsētu lauku teritorijas zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeo nosacītas vertikalas virsmas abpus līnijai:
a) gaisvadu līnijam ar nominalo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 6,5 metru attaluma no līnijas ass,
b) gaisvadu līnijam ar nominalo spriegumu vairak par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem 20 metru attaluma no malējiem vadiem uz arpusi no līnijas,
c) gaisvadu līnijam ar nominalo spriegumu vairak par 110 kilovoltiem 30 metru attaluma no malējiem vadiem uz arpusi no līnijas.
Siltumtīklu aizsargjoslas
Ekspluatacijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem, to iekartam un būvēm tiek noteiktas, lai nodroinatu siltumtīklu, to iekartu un būvju ekspluataciju un droību.
Siltumtīklu aizsargjoslas veido:
1) gar pazemes siltumvadiem, siltumapgades iekartam un būvēm zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekartas un būves, ka arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeo nosacītas vertikalas virsmas 2 metru attaluma katra pusē no cauruļvada apvalka, kanala, tuneļa vai citas būves armalas;
2) ap virszemes siltumvadiem, sadales iekartam un siltuma punktiem zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekartas un būves, ka arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeo nosacītas vertikalas virsmas 1 metra attaluma katra pusē no siltumvadu, iekartu un būvju noogojuma vai to vistalak izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.
Aizsargjoslas ap melioracijas būvēm un ierīcēm
Aizsargjoslas ap melioracijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodroinatu melioracijas būvju un ierīču ekspluataciju un droību.
Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizacijas tīkliem
Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizacijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodroinatu ūdensvadu un kanalizacijas tīklu ekspluataciju un droību.
Aizsargjoslam gar ūdensvadu un kanalizacijas tīkliem ir ads platums:
1) gar ūdensvadiem un kanalizacijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru dziļumam, 3 metri katra pusē no cauruļvada arējas malas;
2) gar ūdensvadiem un kanalizacijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļak par 2 metriem, 5 metri katra pusē no cauruļvada arējas malas;
3) gar pateces kanalizacijas vadiem 3 metri katra pusē no cauruļvada arējas malas.
Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem
Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodroinatu ģeodēzisko punktu ilgstou saglabaanos un stabilitati.
Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir vienu metru plata zemes josla no ģeodēziska punkta konstrukcijas arējas malas.
Aizsargjoslas ap navigacijas tehniskajiem līdzekļiem
Aizsargjoslas ap navigacijas tehniskajiem līdzekļiem tiek noteiktas, lai nodroinatu navigacijas tehnisko līdzekļu nepartrauktu un efektīvu darbību Latvijas Republikas jurisdikcija esoajos ūdeņos un gaisa telpa.
Aizsargjoslas ap gazesvadiem, gazapgades iekartam un būvēm, gazes noliktavam un kratuvēm
Ekspluatacijas aizsargjoslas ap gazesvadiem, gazapgades iekartam un būvēm, gazes noliktavam un kratuvēm tiek noteiktas, lai nodroinatu gazesvadu, gazapgades iekartu un būvju, gazes noliktavu un kratuvju ekspluataciju un droību.
Ekspluatacijas aizsargjoslas gar gazesvadiem, gazapgades iekartam un būvēm, gazes noliktavam un kratuvēm veido:
1) gar gazesvadiem zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeo nosacītas vertikalas virsmas katra pusē no gazesvada ass, gazesvadam ar spiedienu:
a) līdz 0,4megapaskaliem 1 metra attaluma,
b) vairak par 0,4megapaskaliem līdz 1,6megapaskaliem 5 metru attaluma,
c) vairak par 1,6megapaskaliem 15 metru attaluma;
2) gar gazesvadiem, kuri zem ūdens līmeņa ķērso virszemes ūdensobjektus, ūdens platība, ko visa dziļuma no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attaluma katra pusē no gazesvada ass;
3) ap gazapgades iekartam un būvēm zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeo nosacītas vertikalas virsmas arpus o objektu būvju arsienam, ieogojuma vai norobeojoam konstrukcijam:
a) ap kondensata uzglabaanas tvertnēm 25 metru attaluma,
b) ap gazes regulēanas stacijam 6 metru attaluma,
c) ap dabasgazes kompresoru stacijam un dabasgazes savakanas punktiem 30 metru attaluma.
4) ap gazes noliktavam un kratuvēm zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeo nosacītas vertikalas virsmas arpus o objektu būvju arsienam, ieogojuma vai norobeojoam konstrukcijam:
a) ap automobiļu gazes uzpildes stacijam (AGUS) 10 metru attaluma,
b) ap saķidrinatas ogļūdeņrau gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem 10 metru attaluma,
c) ap saķidrinatas ogļūdeņrau gazes pazemes cisternu (rezervuaru) grupu iekartam 10 metru attaluma.
Aizsargjoslas ap aizsprostu drouma noteikanas kontrolmērietaisēm
Aizsargjoslas ap aizsprostu drouma noteikanas kontrolmērietaisēm (gruntsūdeņu līmeņa noteikanas urbumi, grunts un būvju horizontalo noviru mērījumu urbumi un atbalsta punkti, vertikalo deformaciju mērīanas atbalsta punkti u.tml.) nosaka, lai nodroinatu o mērietaiu ilgstou saglabaanos, aizsardzību un nepartrauktas novērtēanas iespējamību.
Aizsargjoslas ap aizsprostu drouma noteikanas kontrolmērietaisēm nosaka ne mazak ka divu metru radiusa ap tam.
Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem
Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai nodroinatu valsts aizsardzības objektu droību un ekspluataciju, ka arī mazinatu auanas un spridzinaanas rezultata raduos triecienviļņu un trokņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, majdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta tuvuma, un garantētu cilvēku un viņu īpauma droību arkartējos gadījumos.
Aizsargjoslam ap valsts aizsardzības objektiem minimalais platums ir 25 metri, skaitot no valsts aizsardzības objekta arējam robeam, maksimalais platums 600 metru.
Sanitaras aizsargjoslas
Sanitaro aizsargjoslu uzdevumi un veidi
Sanitaras aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinatas sanitaras prasības. To galvenais uzdevums ir sanitaro prasību nodroinaana.
Ir adi sanitaro aizsargjoslu veidi:
1) aizsargjoslas ap kapsētam;
2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētam;
3) aizsargjoslas ap atkritumu apglabaanas poligoniem, atkritumu izgaztuvēm, ap izmantoanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzinaanas uzņēmumiem vai parstrades uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīanas ietaisēm.
Aizsargjoslas ap kapsētam
Aizsargjoslas ap kapsētam tiek noteiktas, lai nepieļautu tam pieguloo teritoriju sanitaro apstakļu pasliktinaanos.
Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētam
Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētam tiek noteiktas, lai nepieļautu tam pieguloo teritoriju sanitaro apstakļu pasliktinaanos.
Aizsargjoslas ap atkritumu apglabaanas poligoniem, atkritumu izgaztuvēm, ap izmantoanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzinaanas uzņēmumiem vai parstrades uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīanas ietaisēm
Aizsargjoslas ap atkritumu apglabaanas poligoniem, atkritumu izgaztuvēm, ap izmantoanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzinaanas uzņēmumiem vai parstrades uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīanas ietaisēm nosaka, lai nodroinatu tam pieguloo teritoriju aizsardzību no o objektu negatīvas ietekmes.
Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabaanas poligoniem un atkritumu izgaztuvēm ir 100 metru.
Aizsargjoslas platums ap izmantoanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu:
1) lieljaudas sadedzinaanas uzņēmumiem, kuru sadedzinaanas jauda ir, sakot no 50 kilogramiem stunda, 100 metru,
2) parstrades uzņēmumiem, kuri parstrada 1. un 2.kategorijas blakusproduktus, 50 metru.
Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīanas ietaisēm nosaka atkarība no izmantotas tehnoloģijas un ietaises tehniska raksturojuma:
1) attīrīanas ietaisēm ar slēgtu apstradi visa cikla (bez vaļējam virsmam notekūdeņu un dūņu uzglabaanai vai apstradei), kuru jauda ir lielaka par 5 kubikmetriem notekūdeņu diennaktī, 50 metru;
2) atklatam notekūdeņu apstrades tilpēm un slēgtai dūņu apstradei vai slēgtai to uzglabaanai 100 metru;
3) atklatai notekūdeņu apstradei un atklatiem dūņu laukiem 200 metru;
4) atklatiem filtracijas laukiem 50 metru;
5) slēgta tipa bioloģiskajam attīrīanas ietaisēm un tiem filtracijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajam attīrīanas ietaisēm, ja attīrīanas ietaiu jauda neparsniedz 15 m3 diennaktī, 2 metri.
Aizsargjoslas nosaka no objekta arējas robeas vai arējas malas.
Droības aizsargjoslas
Droības aizsargjoslu uzdevumi un veidi
Droības aizsargjoslas nosaka ap ogļūdeņrau ieguves vietam, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkrauanas uzņēmumiem, ap aizsprostiem, ap vēja ģeneratoriem, gar gazesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskaliem, gazes regulēanas stacijam, dabasgazes kompresoru stacijam, dabasgazes savakanas punktiem, gazes kratuvju urbumiem, saķidrinatas ogļūdeņrau gazes noliktavam, kratuvēm un uzpildes stacijam, saķidrinatas ogļūdeņrau gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem, automobiļu gazes uzpildes stacijam, gar dzelzceļiem, pa kuriem parvada naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielas un produktus, ka arī gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielaks. Droības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodroinat vides un cilvēku droību o objektu ekspluatacijas laika un iespējamo avariju gadījuma, ka arī pau objektu un to tuvuma esoo objektu droību.
Ir adi droības aizsargjoslu veidi:
1) aizsargjoslas ap ogļūdeņrau ieguves vietam, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkrauanas uzņēmumiem;
2) aizsargjoslas ap aizsprostiem;
3) aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem;
4) aizsargjoslas ap gazesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskaliem, gazes regulēanas stacijam, gazes mērīanas stacijam, dabasgazes kompresoru stacijam, dabasgazes savakanas punktiem, gazes kratuvju urbumiem, saķidrinatas ogļūdeņrau gazes noliktavam, kratuvēm un uzpildes stacijam, saķidrinatas ogļūdeņrau gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem, automobiļu gazes uzpildes stacijam;
5) aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem parvada naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielas un produktus;
6) aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielaks.
Aizsargjoslas ap ogļūdeņrau ieguves vietam, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkrauanas uzņēmumiem
Aizsargjoslas ap ogļūdeņrau ieguves vietam, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkrauanas uzņēmumiem nosaka, lai nodroinatu ogļūdeņrau ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, kratuvju, parstrades un parkrauanas uzņēmumu ekspluataciju un droību, ka arī samazinatu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem o objektu ekspluatacijas laika un iespējamo avariju gadījuma.
Aizsargjoslam ap ogļūdeņrau ieguves vietam, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkrauanas uzņēmumiem ir ads minimalais platums:
1) gar cauruļvadiem 25 metri no cauruļvada ass;
2) ap tilpnēm:
a) kuru ietilpība ir lielaka par 200 m3 un kuras paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdinaanai avarijas gadījuma, 50 metru no īm tilpnēm vai tas norobeojoam konstrukcijam,
b) kuru ietilpība ir lielaka par 10m3 un kuras paredzētas bīstamu ķīmisko vielu un produktu ieplūdinaanai avarijas gadījuma, 50 metru no īm tilpnēm vai tas norobeojoam konstrukcijam;
3) ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu parsūknēanas un iepildīanas stacijam, rezervuaru parkiem, iepildīanas un izlieanas estakadēm, piestatnēm un muliņiem, uzsildīanas punktiem, noliktavam, kratuvēm, parstrades un parkrauanas uzņēmumiem 100 metru no o objektu ēkam un būvēm, kuras atrodas nafta, naftas produkti, bīstamas ķīmiskas vielas vai produkti;
4) ap ogļūdeņrau ieguves vietam 50 metru no būvēm un iekartam, kuras atrodas ogļūdeņrai.
Droības aizsargjoslu maksimalais platums ap ogļūdeņrau ieguves vietam, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkrauanas uzņēmumiem ir 500 metru.
Aizsargjoslas ap aizsprostiem
Aizsargjoslas ap aizsprostiem nosaka, lai nodroinatu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluataciju un droumu, ka arī cilvēku droību pie aizsprostiem.
Aizsargjoslas minimalais platums augpus un lejpus aizsprosta ir vienads ar ūdensteces platumu lejpus aizsprosta, ja tas ir mazaks par 200 metriem. Aizsargjoslas maksimalais platums ir 200 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no hidrotehnisko būvju vistalak akvatorija izvirzītajam virszemes, pazemes, virsūdens un zemūdens daļam.
Aizsargjoslas minimalais platums krastos pie aizsprosta un dambjiem ir 10 metru, maksimalais 50 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no aizsprosta vistalak no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajam virszemes vai pazemes daļam, no dambja sausas nogazes pamatnes vai arī no aizsprosta vai dambja drenaas iekartu vistalak no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajam virszemes vai pazemes daļam, ja aizsprosts vai dambis aprīkots ar drenaas iekartam.
Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem
Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, kuru jauda ir lielaka par 20kilovatiem, nosaka, lai nodroinatu cilvēku un vēja ģeneratoru tuvuma esoo objektu droību vēja ģeneratoru ekspluatacijas laika un iespējamo avariju gadījuma.
Aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir 1,5 reizes lielaks neka vēja ģeneratoru maksimalais augstums.
Aizsargjoslas ap gazesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskaliem, ap gazes regulēanas stacijam, gazes mērīanas stacijam, dabasgazes kompresoru stacijam, dabasgazes savakanas punktiem, gazes kratuvju urbumiem, saķidrinatas ogļūdeņrau gazes noliktavam, kratuvēm un uzpildes stacijam, saķidrinatas ogļūdeņrau gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem, automobiļu gazes uzpildes stacijam
Aizsargjoslas ap gazesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskaliem, ap gazes regulēanas stacijam, gazes mērīanas stacijam, dabasgazes kompresoru stacijam, dabasgazes savakanas punktiem, gazes kratuvju urbumiem, saķidrinatas ogļūdeņrau gazes noliktavam, kratuvēm un uzpildes stacijam, saķidrinatas ogļūdeņrau gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem, automobiļu gazes uzpildes stacijam nosaka, lai samazinatu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem o ietaiu un būvju avarijas gadījuma.
Droības aizsargjoslas ap gazesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskaliem, ap gazes regulēanas stacijam, gazes mērīanas stacijam, dabasgazes kompresoru stacijam, dabasgazes savakanas punktiem, gazes kratuvju urbumiem, saķidrinatas ogļūdeņrau gazes noliktavam, kratuvēm un uzpildes stacijam, saķidrinatas ogļūdeņrau gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem, automobiļu gazes uzpildes stacijam veido:
1) ap gazesvadiem, gazes regulēanas stacijam un gazes mērīanas stacijam zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeo nosacītas vertikalas virsmas katra pusē no gazesvada ass vai nosacītas vertikalas virsmas arpus o objektu būvju arsienam, ieogojuma vai norobeojoam konstrukcijam, gazesvadam ar diametru:
a) līdz 300 mm 100 metru attaluma,
b) no 300 mm līdz 600 mm 150 metru attaluma,
c) no 600 mm līdz 800 mm 200 metru attaluma;
2) ap dabasgazes kompresoru stacijam, dabasgazes savakanas punktiem, gazes kratuvju urbumiem, saķidrinatas ogļūdeņrau gazes noliktavam, kratuvēm un uzpildes stacijam, saķidrinatas ogļūdeņrau gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem, automobiļu gazes uzpildes stacijam zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeo nosacītas vertikalas virsmas arpus o objektu būvju arsienam, ieogojuma vai norobeojoam konstrukcijam:
a) ap dabasgazes kompresoru stacijam 500 metru attaluma,
b) ap dabasgazes savakanas punktiem un gazes kratuvju urbumiem 300 metru attaluma,
c) ap saķidrinatas ogļūdeņrau gazes noliktavam, kratuvēm un uzpildes stacijam 100 metru attaluma,
d) ap saķidrinatas ogļūdeņrau gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem 25 metru attaluma,
e) ap automobiļu dabasgazes uzpildes kompresoru stacijam (AGUKS) 50 metru attaluma.
Aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem parvada naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielas un produktus
Aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem parvada naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielas vai produktus apjomos, kas parsniedz 10cisternas vai vagonus viena dzelzceļa sastava, nosaka, lai samazinatu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem avarijas gadījuma.
Aizsargjoslu platums katra pusē dzelzceļam, pa kuru parvada naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielas vai produktus, ir no 25 līdz 100 metriem atkarība no esoa un planota apbūves blīvuma, apkartnes reljefa, esoam un planotam aizsardzības ietaisēm un stadījumiem.
Aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielaks
Aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400milimetru un lielaks, nosaka, lai samazinatu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem o siltumvadu avarijas gadījuma.
Aizsargjoslu gar virszemes siltumvadu veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeo nosacītas vertikalas virsmas 25 metru attaluma katra pusē no siltumvada noogojuma vai ta vistalak arpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas.
Aprobeojumi aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem
Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) lai nodroinatu autoceļa parredzamību un transportlīdzekļu satiksmes droību, aizsargjoslas gar autoceļiem aizliegts:
a) 30 metru josla no ceļa malas cirst kokus un izvietot kokmaterialu krautuves, par to rakstveida neinformējot autoceļa īpanieku divas nedēļas pirms koku ciranas uzsakanas, ka arī ieaudzēt meu bez saskaņoanas ar autoceļa īpanieku,
b) bez autoceļa īpanieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, ka arī grunts rakanas un parvietoanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībam nepiecieamos darbus;
2) aizsargjoslas gar dzelzceļiem aizliegts:
a) veikt darbības, kuru rezultata samazinas dzelzceļa parredzamība vai palielinas aizputinamība,
b) veikt darbības, kuru rezultata pasliktinas hidroloģiskais reīms dzelzceļa aizsargjosla vai tiek traucēta aizsargjoslas un tai pieguloo vai to ķērsojoo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēana,
c) veikt jebkurus būvniecības vai grunts rakanas un parvietoanas darbus bez saskaņoanas ar dzelzceļa infrastruktūras parvaldītaju,
d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie dzelzceļa apkalpoanas objektiem.
Aprobeojumi aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem
Papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas minētajam bez izpildamo darbu projekta, kas rakstveida saskaņots ar elektronisko sakaru tīkla valdītaju, aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem aizliegts:
1) veikt jebkadus celtniecības, montaas un spridzinaanas darbus, grunts planēanu ar tehniku, ka arī zemes darbus dziļak par 0,3 metriem, aramzemēs dziļak par 0,45 metriem, autoceļu zemes nodalījuma josla dziļak par 0,5 metriem;
2) izdarīt ģeoloģiskas un ģeodēziskas izpētes darbus, kas saistīti ar urbumiem, zemes paraugu ņemanu un citiem līdzīgiem darbiem;
3) stadīt kokus, izvietot lauka apmetnes, turēt lopus, nokraut materialus, lopbarību un mēslojumu, kurt ugunskurus un ierīkot autuves;
4) zem elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijam parvadat gabarītiem neatbilstoas kravas, ka arī ierīkot autotransporta, traktoru un mehanismu stavvietas;
5) ierīkot kuģu, liellaivu un peldoo celtņu piestatnes, veikt iekrauanas, izkrauanas, gultnes padziļinaanas un zemes smelanas darbus, izmest enkurus, braukt ar nolaistiem enkuriem, ķēdēm, lotēm, velkamajiem rīkiem un traļiem, ieradīt zvejas vietas, zvejot zivis, vakt augus ar dziļūdens rīkiem, ierīkot lopu dzirdīanas vietas, skaldīt un iegūt ledu;
6) nojaukt un rekonstruēt ēkas un tiltus, parbūvēt kolektorus un tuneļus, kuros ieguldīti elektronisko sakaru tīklu kabeļi vai uzstadītas elektronisko sakaru tīklu līniju statnes, kabeļu sadales kastes un sadales skapji (ja būvētajs nav iepriek parvietojis elektronisko sakaru tīkla līnijas un iekartas pēc saskaņoanas ar to valdītaju);
7) apbērt vai salauzt mērstabiņus un brīdinajuma zīmes, novietot uz pazemes kabeļu līniju trasēm smagus (vairak par 5 tonnam) priekmetus, ierīkot trasēs skabju, saļu un sarmu notekas;
8) atvērt elektronisko sakaru tīklu neapkalpojamo pastiprinaanas un reģeneracijas punktu, mikroviļņu līniju, kabeļu kanalizacijas kabeļaku, ahtu, sadales skapju un kabeļu kastu durvis un lūkas, ka arī personam, kas minētas līnijas un iekartas neapkalpo, pieslēgties elektronisko sakaru tīklu līnijam un iekartam;
9) veikt jebkadas citas darbības, kas var izraisīt telekomunikaciju līniju un iekartu bojajumus;
10) rokot zemi, lietot lauņus, kapļus, ķīļus un pneimatiskos instrumentus.
11) apbērt ar zemi vai būvmaterialiem kabeļu kanalizacijas kabeļaku lūku vakus, sadales skapjus, brīdinajuma zīmes un mērstabiņus pazemes kabeļu trasēs, ka arī parvietot esoas elektronisko sakaru tīklu līnijas un iekartas bez iepriekējas saskaņoanas ar to valdītaju.
Aprobeojumi aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijam un posteņiem un ap citiem stacionariem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem
Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijam un posteņiem un ap citiem stacionariem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem (izņemot mea monitoringa punktus) fiziskajam un juridiskajam personam ir aizliegta jebkada darbība bez saskaņoanas ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru.
Mea monitoringa parauglaukumu apsaimniekoanas ierobeojumus nosaka Ministru kabinets.
Aprobeojumi aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem
Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem, papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem;
2) aizliegts izvietot lopbarības, mineralmēslu, degvielas, eļļoanas materialu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmaterialu un citu veidu materialu un vielu glabatavas;
3) aizliegts aizsargjoslas gar gaisa vadu līnijam ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirgus, sabiedriska transporta pieturas, maīnu un mehanismu stavvietas, ka arī veikt jebkadus pasakumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēanos;
4) aizliegts aizsargjoslas gar pazemes elektroparvades kabeļlīnijam veikt darbus ar triecienmehanismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisoas vielas, degvielu un eļļoanas materialus;
5) aizliegts celt, kapitali remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikaciju īpanieka atļaujas;
6) aizliegts veikt jebkada veida derīgo izrakteņu iegūanas, iekrauanas un izkrauanas, gultnes padziļinaanas, zemes smelanas, spridzinaanas un melioracijas darbus, ka arī izvietot lauka apmetnes un mehanizēti laistīt lauksaimniecības kultūras;
7) aizliegts aizsargjoslas gar zemūdens elektroparvades kabeļlīnijam iekartot kuģu, liellaivu un peldou celtņu piestatnes, noenkuroties, braukt ar izmestu enkuru un tīkliem, ieradīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem, ka arī ierīkot dzirdinatavas;
8) aizliegts skaldīt ledu;
9) aizliegts braukt ar maīnam un mehanismiem, ka arī stradat ar lauksaimniecības tehniku, kuras augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas, parsniedz 4,5 metrus;
10) aizliegts veikt zemes darbus dziļak par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļak par 0,45 metriem, ka arī veikt grunts planēanu ar tehniku;
11) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemju applūdinaanu uz laiku;
12) aizliegts ar jebkadam darbībam traucēt energoapgades uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjosla veic ekspluatacijas, remonta, rekonstrukcijas, avariju novēranas vai to seku likvidacijas darbus aja likuma noteiktaja kartība.
Veicot apūdeņoanas gravju un drenaas kolektorgravju būvi, ka arī ierīkojot noogojumus un veicot citus darbus, jasaglaba pievedceļi un pieejas elektriskajiem tīkliem un to būvēm.
Zemes īpanieks, tiesiskais valdītajs vai lietotajs aizsargjosla var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienoanas ar elektrisko tīklu īpanieku.
Elektroenerģijas apgades uzņēmumi, kuriem saskaņa ar Enerģētikas likumu ir nepiecieama licence, izmanto nekustamo īpaumu aizsargjoslam gar elektriskajiem tīkliem bez atlīdzības par nekustama īpauma īpaniekam, valdītajam vai lietotajam noteikto nekustama īpauma lietoanas tiesību aprobeojumu.
Aprobeojumi aizsargjoslas gar siltumtīkliem
Aizsargjoslas gar siltumtīkliem, papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas siltumtīkliem;
2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabaanas poligonus un atkritumu izgaztuves;
3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehanismiem;
4) aizliegts glabat un izliet ķīmiski aktīvas, koroziju izraisoas vielas un degvielu;
5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt siltumtīklu applūdinaanu un gruntsūdens līmeņa paaugstinaanos;
6) bez iepriekējas saskaņoanas ar siltumtīklu īpanieku siltumtīklu aizsargjosla aizliegts:
a) celt, kapitali remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves, ka arī jebkuras komunikacijas,
b) veikt zemes darbus dziļak par 0,3 metriem, ka arī veikt grunts planēanu ar tehniku,
c) veikt citus darbus, kas traucē siltumtīklu apkalpoanu un var tos bojat.
Siltumenerģijas apgades uzņēmumi izmanto nekustamo īpaumu aizsargjoslam gar siltumtīkliem bez atlīdzības par nekustama īpauma īpaniekam, valdītajam vai lietotajam noteikto nekustama īpauma lietoanas tiesību aprobeojumu.
Aprobeojumi aizsargjoslas ap melioracijas būvēm un ierīcēm
Aizsargjoslas ap melioracijas būvēm un ierīcēm, papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabaanas poligonus un atkritumu izgaztuves;
2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas melioracijas būvēm un ierīcēm, veidot akmens kravumus;
3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehanismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisoas vielas, degvielu un eļļoanas materialus.
Aprobeojumi aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizacijas tīkliem
Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizacijas papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ūdensvada un kanalizacijas tīklu objektiem;
2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehanismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisoas vielas, degvielu un eļļoanas materialus;
3) aizliegts glabat un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisoas vielas un degvielu.
Aprobeojumi aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem
Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts novietot priekmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu izdarīanu;
2) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar attiecīgo Valsts zemes dienesta nodaļu.
Zemes īpanieks nevar liegt veikt aizsargjosla darbības, kas nepiecieamas, lai nodroinatu:
1) triangulacijas un poligonometrijas punktiem redzamību uz blakus punktiem;
2) globalas pozicionēanas sistēmas punktiem ģeodēzisko Zemes makslīgo pavadoņu netraucētu uztveranu (redzamību);
3) augstuma punktiem iespēju novietot vertikali vismaz trīs metrus garu nivelēanas latiņu.
Aprobeojumi aizsargjoslas ap navigacijas tehniskajiem līdzekļiem
Aizsargjoslas ap navigacijas tehniskajiem līdzekļiem, papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts izvietot lopbarības, mineralmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmaterialu un citu veidu materialu un vielu glabatavas, izņemot im nolūkam teritoriju planojumos paredzētas vietas;
2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabaanas poligonus un atkritumu izgaztuves;
3) aizliegts celt ēkas un būves, uzstadīt iekartas, kas traucē navigacijas tehnisko līdzekļu darbību.
Aprobeojumi aizsargjoslas ap aizsprostu drouma noteikanas kontrolmērietaisēm
Aizsargjoslas ap aizsprostu drouma noteikanas kontrolmērietaisēm, papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts veikt zemes darbus dziļak par 0,3 metriem, ka arī urbanas darbus un darbus ar triecienmehanismiem;
2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabaanas poligonus un atkritumu izgaztuves;
3) aizliegts izvietot lopbarības, mineralmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļoanas materialu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmaterialu un citu veidu materialu un vielu glabatavas, izņemot im nolūkam teritoriju planojumos paredzētas vietas;
4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.
Aprobeojumi aizsargjoslas ap kapsētam
Aizsargjoslas ap kapsētam, papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts ierīkot jaunas dzerama ūdens ņemanas vietas, izņemot gadījumus, kad ir veikti iespējamas dzerama ūdens ņemanas vietas bakterioloģiskas aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka kvalitatīvu dzeramo ūdeni var nodroinat, ievērojot aizsargjoslu ap ūdens ņemanas vietam noteikanas metodiku;
2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabaanas poligonus un atkritumu izgaztuves, izņemot kapsētu apsaimniekoanai nepiecieamas;
3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas kapsētam.
Pavaldības teritoriju planojumos var noteikt aprobeojumus ētisku apsvērumu dēļ.
Aprobeojumi aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētam
Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētam, papildus visparīgiem aprobeojumiem, aizsargjoslas aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdinaanu un gruntsūdens līmeņa paaugstinaanos.
Aprobeojumi aizsargjoslas ap atkritumu apglabaanas poligoniem, atkritumu izgaztuvēm, ap izmantoanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzinaanas uzņēmumiem vai parstrades uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīanas ietaisēm
Aizsargjoslas ap atkritumu apglabaanas poligoniem, atkritumu izgaztuvēm, ap izmantoanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzinaanas uzņēmumiem vai parstrades uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīanas ietaisēm, papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabaanas poligoniem, atkritumu izgaztuvēm un notekūdeņu attīrīanas ietaisēm, ka arī pievedceļus un pieejas izmantoanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzinaanas uzņēmumiem vai parstrades uzņēmumiem;
2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdinaanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstinaanos;
3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot ēku būvniecību virs notekūdeņu tvertnēm ar ventilaciju un gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apsaimniekoanu, atkritumu apglabaanas poligoniem, notekūdeņu attīrīanas ietaiu, ka arī ar izmantoanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzinaanas uzņēmumu vai parstrades uzņēmumu ekspluataciju, notekūdeņu attīrīanas procesa blakusproduktu parstradi un izmantoanu, personala un apsardzes vajadzībam, laboratorijam, autostavvietam, komunikacijam, elektrolīnijam, elektrostacijam, sūkņu stacijam, pazemes rezervuariem, gazesvadiem, naftas un naftas produktu cauruļvadiem;
4) aizliegts ierīkot jaunas dzerama ūdens ņemanas vietas.
Aprobeojumi aizsargjoslas ap gazesvadiem, gazapgades iekartam un būvēm, gazes noliktavam un kratuvēm
Ekspluatacijas aizsargjoslas ap gazesvadiem, gazapgades iekartam un būvēm, gazes noliktavam un kratuvēm, papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, ka arī aizliegumam bez apstiprinata darba izpildes projekta veikt urbanas darbus un būvniecības darbus, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabaanas poligonus un atkritumu izgaztuves;
2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisoas vielas, degvielu vai eļļoanas materialus;
3) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzinaanu, melioraciju un derīgo izrakteņu ieguvi;
4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gazesvadiem, gazapgades iekartam un būvēm, gazes noliktavam un kratuvēm;
5) aizliegts staigat pa virsūdens gazesvadu parejam;
6) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdinaanu;
7) aizliegts aizsargjoslas gar zemūdens gazesvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ieradīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;
8) aizliegts audzēt kokus un krūmus;
9) aizliegts būvēt, renovēt vai rekonstruēt jebkuras ēkas un inenierbūves;
10) aizliegts izvietot lopbarības, mineralmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmaterialu, uzliesmojou, viegli un īpai viegli uzliesmojou vielu, produktu un materialu glabatavas;
11) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;
12) aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldou celtņu piestatnes;
13) ja nav noslēgta rakstveida vienoanas ar gazesvadu, gazapgades iekartu un būvju, gazes noliktavu un kratuvju īpanieku, aizliegts:
a) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt paļus, lietot vibroveltņus ar svaru, kas lielaks par 5000 kilogramiem, un triecienmehanismus ar jaudu, kas lielaka par 100 kilovatiem,
b) veikt zemes darbus dziļak par 0,3 metriem, bet aramzemēs dziļak par 0,45 metriem, ka arī melioracijas un grunts planēanas darbus,
c) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidoanu un grunts paraugu ņemanu (izņemot augsnes paraugus),
d) veikt gultnes padziļinaanas un zemes smelanas darbus,
e) ierīkot brauktuves un brauktuvju ķērsojumus,
f) veikt citus darbus, kas traucē gazesvadu, gazapgades iekartu un būvju, gazes noliktavu un kratuvju apkalpoanu vai var bojat os objektus.
Aprobeojumi aizsargjoslas ap ogļūdeņrau ieguves vietam, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkrauanas uzņēmumiem
Droības aizsargjoslas 25 metrus plata josla ap ogļūdeņrau ieguves vietam, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkrauanas uzņēmumiem, papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabaanas poligonus un atkritumu izgaztuves;
2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisoas vielas, degvielu vai eļļoanas materialus;
3) aizliegts staigat pa virsūdens cauruļvadu parejam;
4) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdinaanu;
5) aizliegts audzēt kokus un krūmus platības, kuras noradītas aizsargjoslu noteikanas metodika;
6) ja nav noslēgta rakstveida vienoanas ar ogļūdeņrau ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, kratuvju, parstrades un parkrauanas uzņēmumu īpanieku, aizliegts:
a) būvēt, renovēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inenierbūves,
b) izvietot lopbarības, mineralmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmaterialu, uzliesmojou, viegli un īpai viegli uzliesmojou vielu, produktu un materialu glabatavas,
c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,
d) ierīkot kuģu, liellaivu un peldou celtņu piestatnes,
e) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt paļus, lietot vibroveltņus ar svaru, kas lielaks par 5000 kilogramiem, un triecienmehanismus ar jaudu, kas lielaka par 100kilovatiem,
f) veikt zemes darbus dziļak par 0,3 metriem, bet aramzemēs dziļak par 0,45 metriem, ka arī melioracijas un grunts planēanas darbus,
g) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidoanu un grunts paraugu ņemanu (izņemot augsnes paraugus),
h) veikt gultnes padziļinaanas un zemes smelanas darbus,
i) veikt citus darbus, kas traucē ogļūdeņrau ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, kratuvju, parstrades un parkrauanas uzņēmumu un ar tiem saistīto iekartu apkalpoanu vai var bojat os objektus.
Visa droības aizsargjosla ap ogļūdeņrau ieguves vietam, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkrauanas uzņēmumiem, papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzinaanu un derīgo izrakteņu ieguvi;
2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ogļūdeņrau ieguves vietam, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkrauanas uzņēmumiem un to objektiem;
3) aizliegts aizsargjoslas gar zemūdens cauruļvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ieradīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem.
Droības aizsargjoslas ap ogļūdeņrau ieguves vietam un tadu bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkrauanas uzņēmumiem, kuras saskaņa ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu ir spradzienbīstamas, īpai viegli vai viegli uzliesmojoas, ļoti toksiskas vai toksiskas ķīmiskas vielas vai ķīmiskie produkti, papildus a panta pirmaja un otraja daļa minētajiem aprobeojumiem tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamas majas vai esoas ēkas rekonstruēt par dzīvojamam majam;
2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamas ēkas vai esoas ēkas rekonstruēt par nedzīvojamam ēkam, izņemot satiksmes un sakaru iestau ēkas un rūpnieciskas raoanas ēkas un noliktavas, kuru būve rakstveida saskaņota ar ogļūdeņrau ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu, cauruļvadu, tilpņu, kratuvju, parstrades un parkrauanas uzņēmumu īpanieku;
3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esoas ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;
4) aizliegts atvērt izglītības iestades, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;
5) aizliegts rīkot publiskus pasakumus;
6) pilsētas un ciemos aizliegts droības aizsargjoslas iekartot sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas;
7) ja nav noslēgta rakstveida vienoanas ar ogļūdeņrau ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu, cauruļvadu, tilpņu, kratuvju, parstrades vai parkrauanas uzņēmumu īpanieku, aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmaterialu, uzliesmojou, viegli un īpai viegli uzliesmojou vielu, produktu un materialu glabatavas.
Aprobeojumi aizsargjoslas ap aizsprostiem
Aizsargjoslas ap aizsprostiem, papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts bez saskaņoanas ar aizsprosta īpanieku zvejot zivis;
2) aizliegts bez saskaņoanas ar aizsprosta īpanieku iebraukt aizsargjoslas ar peldlīdzekļiem, izņemot glabanas darbu veikanu, avariju novēranu vai to seku likvidēanu un iebraukanu B un C drouma klasei atbilstoo hidroelektrostaciju aizsprostu un ar hidroelektrostacijam nesaistītu aizsprostu aizsargjoslas kontroles nodroinaanai;
3) ja nav apstiprinata darbu izpildes projekta, kas saskaņots ar aizsprosta īpanieku, aizliegts veikt urbanas darbus, būvniecības darbus, darbus ar triecienmehanismiem un zemes darbus dziļak par 0,3 metriem;
4) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisoas vielas, degvielu vai eļļoanas materialus;
5) aizliegts ierīkot atkritumu apglabaanas poligonus un atkritumu izgaztuves;
6) aizliegts izvietot lopbarības, mineralmēslu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmaterialu, uzliesmojou, viegli un īpai viegli uzliesmojou vielu, produktu un materialu glabatavas;
7) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.
Aprobeojumi droības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem
Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamas majas vai esoas ēkas rekonstruēt par dzīvojamam majam;
2) aizliegts būvēt jaunas ēkas un būves, kas var traucēt vēja ģeneratora darbību, vai esoas ēkas rekonstruēt ta, ka tas traucē vēja ģeneratora darbību;
3) aizliegts atvērt izglītības iestades, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;
4) aizliegts rīkot publiskus pasakumus;
5) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu glabatavas.
Aprobeojumi aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem parvada naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielas un produktus
Aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem parvada naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielas vai produktus, papildus visparīgiem aprobeojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti adi aprobeojumi:
1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamas majas vai esoas ēkas rekonstruēt par dzīvojamam majam;
2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamas ēkas vai esoas ēkas rekonstruēt par nedzīvojamam ēkam, izņemot satiksmes un sakaru iestau ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamas ēkas;
3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esoas ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;
4) aizliegts atvērt izglītības iestades, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;
5) aizliegts rīkot publiskus pasakumus;
6) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmaterialu, uzliesmojou, viegli un īpai viegli uzliesmojou vielu, produktu un materialu glabatavas, ja nav noslēgta rakstveida vienoanas ar dzelzceļa īpanieku.
Aprobeojumi aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem
Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem ir aizliegta saimnieciska darbība, ka arī citas darbības bez saskaņoanas ar Aizsardzības ministriju. Ministru kabinets nosaka uzturēanas ierobeojumus aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem.'
Aizsargjoslu noteikanas metodika
Aizsargjoslu noteikanas metodiku nosaka Ministru kabinets pēc attiecīgo valsts institūciju prieklikumiem.
Aizsargjoslu noteikanas metodika ietver:
1. komunikaciju un objektu ekspluatacijas un droības prasības;
2. vides un cilvēka aizsardzības prasības;
3. aizsargjoslu uzturēanas un to stavokļa kontroles mehanismu;
4. informaciju par servitūtiem un aprobeojumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem objektiem, komunikacijam un to aizsargjoslam;
5. kartību, kada aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas daba.
1. un 2.punkta noteiktas normas aizsargjoslu noteikanas metodika neietver, ja tas nosaka citi normatīvie akti.
Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare |
Vizualizari: 922
Importanta:
Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved