Ievads

90.-to gadu sakuma Latvija radas jauna sociala un ekonomiska problēma - bezdarbs. Līdz 1990. gadam iedzīvotaju nodarbinatība valstī bija viena no augstakajam pasaulē. To liela mēra var izskaidrot ar ilgstošo ekstensīvo tautsaimniecības attīstību, īstenojot pilnīgas nodarbinatības principu, kas, no vienas puses, ļava novērst bezdarbu, bet, no otras puses, noteica zemu darba ražīgumu.

90.-to gadu sakuma uzsaktas ekonomiskas reformas, lai tautsaimniecību parorientētu uz tirgus attiecībam, ietekmēja arī darba tirgu. 1992. gada 15. janvarī stajas spēka likums 'Par nodarbinatību', un tad arī tika uzsakta bezdarbnieku reģistracija. Reģistrētais bezdarba līmenis jau pieaudzis līdz 9.3% (1999. gada rudens dati).

Tautsaimniecība nodarbinato iedzīvotaju vidējais skaits tiek aprēķinats, pamatojoties uz darbaspēka izlases apsekojuma rezultatiem, uzņēmumu parskatu datiem, ka arī atsevišķu nozaru statistikas informaciju.

Nodarbinatības politika ir neatņemama valsts socialas un ekonomiskas politikas sastavdaļa un ir cieši saistīta ar darba tirgus izmaiņam. Pareizi izvēlēta pieeja Nodarbinatības politikas pilnveidošana stimulēs darbspējīgo iedzīvotaju mērķtiecīgaku darbību darba tirgū, paplašinas darba tirgus politikas darbības sfēru ar mērķi radīt jaunas darba vietas un pilnveidot darbaspēka pielagošanos ekonomikas strukturalajam parmaiņam.

Latvijas aktīvas nodarbinatības politikas ilgtermiņa mērķis ir Latvijas iedzīvotaju pilnas nodarbinatības, kas nodrošina visiem valsts iedzīvotajiem, kas vēlas stradat, iespēju atrast darbu un staties darba attiecības, un iedzīvotaju ekonomiskas un socialas mobilitates nodrošinašana.

Talak seko vairaku makroekonomisko datu analīze:

I  Latvijas sabiedrības bezdarba analīze

1.1. Ekonomiski aktīvo iedzīvotaju gada vidējais skaits

(tūkst. cilvēku)

(1. tabula)

Aplūkosim 1. tabulu, kura ir vērojams ekonomiski aktīvo iedzīvotaju gada vidējais skaits.

Saksim ar 1980. gadu. Tabula redzams, ka kopējais ekonomiski aktīvo iedzīvotaju skaits ir 1366.8 tūkstoši, no kuriem tikai 2.4 tūkst. Ir darba meklētaji. Šie paši 2.4 tūkst. Ir arī Valsts nodarbinatības dienesta reģistrētie nestradajošie. Nav neviena bezdarbnieka! Procentuali šie nestradajošie darba meklētaji sastada 0.2% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotajiem. Līdz 1991. gadam situacija ir līdzīga, mainas tikai skaitļi. Tapat nav neviena bezdarbnieka un darba meklētaju skaits sakrīt ar Valsts nodarbinatības dienesta reģistrēto nestradajošo skaitu.

Situacija krasi izmainas 1992. gada. Nu jau darba meklētaju skaits sasniedz 3.9% no kopēja ekonomiski aktīvo iedzīvotaju kopskaita, tas ir 53 tūkstoši. Ir arī bezdarbnieki, proti 22.5 tūkst. Turpmakajos gados ir vērojamas šadas tendences:

samazinas ekonomiski aktīvo iedzīvotaju skaits,

strauji pieaug darba meklētaju skaits (1997. gada gan tas atkal samazinas),

pieaug valsts nodarbinatības dienesta reģistrēto nestradajošo skaits (visvairak to ir 1994. gada, tas ir 95.5 tūkst.),

pieaug bezdarbnieku skaits,

attiecīgi procentuali palielinas reģistrēto bezdarbnieku un nestradajošo darba meklētaju lielums attiecība pret ekonomiski aktīvo iedzīvotaju kopskaita.

Un apskatīsim vēl pēdējo mūsu rīcība esošo gadu, proti, 1997. Ekonomiski aktīvo iedzīvotaju daudzums ir 1217.5 tūkst. Nodarbinato daudzums ir 1036.8 tūkst. Nestradajošo darba meklētaju skaits jau sasniedz 14.8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotaju kopskaita. Valsts nodarbinatības dienesta reģistrēto nestradajošo skaits ir palielinajies līdz 95.2 tūkst. bezdarbnieku daudzums ir 91.3 tūkst. Jaņem vēra, ka ir diezgan daudz nekur nereģistrēti bezdarbnieki.

1.2. Bezdarbnieku skaits, iedalījums

2. tabula tiek sīkak apskatīts bezdarbnieku skaits. Ir apskatīti gadi no 1992. līdz 1997.

Tatad Valsts nodarbinatības dienesta reģistrēto nestradajošo skaits 1992. gada ir 43765, (turpmakos gados šis skaitlis svarstas, bet turas pie 90000 robežas) tai skaita bezdarbnieki ir 31284, bet nav neviena ilgstoša bezdarbnieka, tas ir tads, kas nestrada vairak par gadu. Pabalstu ir saņēmuši 25175 reģistrētie bezdarbnieki. Turpmakajos gados ir vērojams kas? Tas, ka pieaug bezdarbnieku skaits, pieaug ilgstošo bezdarbnieku skaits. Ar pabalstiem ir ta, ka tiem sakot ar 1993. gadu ir vērojama tendence samazinaties. Ta piemēram 1992. gada bezdarbnieku pabalstu saņēma 57.5% no Valsts nodarbinatības dienesta reģistrētajiem nestradajošiem, bet 1996. gada tikai 30.1%.

Bezdarbnieku skaits, klasifikacija

(2. tabula)
* Dati par 1992. - 1994. g. - perioda beigas, sakot ar 1995.g. - vidēji gada.

1.3. Bezdarbnieku nacionalais sastavs

(gada beigas)

(3. tabula)

Šaja 3. tabula ir redzams bezdarbnieku nacionalais sastavs Latvija (piecu gadu dati). Ka šeit ir redzams visvairak bezdarbnieku ir latvieši. Tas, protams, ir tapēc, ka šī nacionalitate Latvija ir visvairak sastopama. Otra tautība, kura ir visvairak bezdarbnieku ir krievi. Tas arī varētu būt tapēc, ka šī ir otra sastopamaka tautība Latvija. Parējas nacionalitatēs bezdarbnieku ir daudz mazak. Interesants šaja tabula ir straujais latviešu bezdarbnieku pieaugums 1997.gada salīdzinajuma ar parējiem gadiem. Lai gan šads pieaugums ir vērojams arī 1996.gada, tomēr tad tas ir tikai 2,1%, bet 1997.gada tas jau ir 4,3%. Taja paša laika bezdarbnieku skaits starp citam tautībam vairak vai mazak samazinas. Iespējams, ka to daļēji varētu izskaidrot ar naturalizaciju. Iespējams arī, ka daļa cittautiešu izbrauca no Latvijas.

1.4. Bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa

(gada beigas)

(4. tabula)

Ka redzams tabula, lielaka daļa bezdarbnieku ir ar vidējo visparējo izglītību. Nedaudz “atpaliek” bezdarbnieki ar pamata un nepabeigtu pamata izglītību, un tikai tapēc, ka tadu iedzīvotaju vispar ir mazak. Arī bezdarbnieki ar arodizglītību un vidējo specialo izglītību sastada diezgan lielu daļu no bezdarbnieku kopskaita. Un tikai 6% bezdarbnieku ir ar augstako izglītību. Tas ta varētu būt tapēc, ka cilvēkam ar augstako izglītību ir lielaka iespēja atrast darbu un ka cilvēki ar augstako izglītību valstī nav parak daudz. Šī statistika liecina arī par to, ka bezdarba problēma bieži vien ir parspīlēta. Piemēram, cilvēki ar pamata un nepabeigtu pamata izglītību ir bez darba bieži vien tapēc, ka nevēlas stradat darbu, kadu viņi var dabūt. Viņiem, protams, netiek piedavats labi atalgots darbs, bet nevar arī gribēt labu algu bez izglītības. Tapat ir iespējams atrast vidējai specialajai un arodizglītībai atbilstošu darbu, kas arī nevienmēr ir labi apmaksats un patīkams, savukart vidēja visparēja izglītība ir piemērota tam, lai turpinatu izglītību augstskola, un ar šadu izglītību tapat ka ar pamata izglītību nevar cerēt uz labi atalgotu darbu. Ka zinams, vienkaršu darbu, kam nav nepieciešama īpaša izglītība, nav problēmas atrast. Bezdarba problēma, manuprat, rodas tad, kad darbu sava specializacija nevar atrast cilvēki ar augstako izglītību.

1.5. Bezdarbnieki pa profesiju grupam

(1997.g. beigas )

(5. tabula)

Šaja (5.) tabula ir redzams bezdarbnieku sadalījums pa dažadam profesijam. Visvairak bezdarbnieku ir starp vienkaršo profesiju parstavjiem. Tas varētu būt tapēc, ka šadu profesiju pienakumus var veikt lielaka daļa cilvēku, tapēc arī pieprasījums pēc šadu profesiju parstavjiem ir diezgan mazs. Vēl diezgan daudz bezdarbnieku ir starp kvalificētiem stradniekiem un amatniekiem, iekartu un mašīnu operatoriem, montieriem un pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem. To daļēji varētu izskaidrot ar to, ka izglītība šīm profesijam ir plaši pieejama, tas ir, lai kļūtu par iekartu montieri, operatoru, amatnieku tirdzniecības darbinieku ir nepieciešami 3-4 gadi arodskola vai arī to var iemacīties dažados kursos, iegūstot sertifikatu. Tadēļ arī daudzi pēc pamatskolas pabeigšanas arī izvēlas šo ceļu, bet pēc tam pieprasījuma pēc šadam profesijam vienkarši nav. Ka redzams tabula vislabakais piemērs nodarbinatība ir armija, jo šaja profesiju grupa bezdarbnieku, salīdzinajuma ar citam grupam, ir ļoti maz.

II Parmaiņas Latvijas tautsaimniecība 90.-jos gados

2.1. Nodarbinato skaita parmaiņas pa nozarēm

Nodarbinato skaits lauksaimniecība astoņu gadu laika samazinajas par 23.6%. Savukart pakalpojumu sektora strauja izaugsme veicinajusi nodarbinato skaita palielinašanos atsevišķas pakalpojumu jomas. Būtiski pieaudzis finanšu starpniecība nodarbinato skaits. Visvairak palielinajies vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība nodarbinato īpatsvars - no 7.7% 1990. gada līdz 15.1% 1998. gada, par 55.0% palielinoties arī nodarbinato skaitam. Īpašuma tiesību reformēšanu un valsts īpašuma privatizaciju Latvija saka 1991. gada otraja pusē. Līdz 1994. gada vidum privatizacija bija pabeigta tikai 15.8% no privatizēšanai paredzētajiem uzņēmumiem.

(1. grafiks)

2.2. Nodarbinato skaita parmaiņas pa sektoriem

Ka redzams no 2. tabulas, notikusi loģiska nodarbinato parbīde no sabiedriska uz privato sektoru. Kopuma būtisks nodarbinatības palielinajums novērojams 1997. gada. Līdz 1998. otrajam pusgadam IKP straujais pieaugums viesa cerības, ka tautsaimniecība attīstīsies un darba vietu skaits palielinasies, tadējadi nodarbinatības līmenis pieaugs arī turpmakajos gados. Bet sekojoša situacija lika vilties.

Nobeigums (kopsavilkums)

Latvija - tapat ka jebkura valstī ar tirgus ekonomiku - pastav bezdarbs. Tam ir dažadi cēloņi, kurus ne vienmēr iespējams novērst. Skaidrs ir arī tas, ka pašreiz stavoklis uzlabojas, tomēr dabīgais bezdarbs īsa laika posma praktiski nemainas, tapēc stavoklis uzlabojas lēni. Ka vienu no augsta bezdarba līmeņa iemesliem varētu minēt cilvēku nevēlēšanos stradat. Par to liecina procentuali lielais bezdarbs starp vidējo izglītību ieguvušiem iedzīvotajiem, salīdzinot ar iedzīvotajiem, kuriem ir pamata izglītība. Parak daudzi no šiem bezdarbniekiem ir vecuma no 25-40 gadiem! Bezdarbnieki labprat kadu laiku iztiek no bezdarbnieku pabalsta un nestrada. Lai šaja situacija ko vērstu par labu, nepieciešams radikali mainīt bezdarbnieku pabalsta piešķiršanas kartību. Piemēram, pabalstus piešķirt tikai tiem bezdarbniekiem, kuri tiek parkvalificēti - tatad nepieciešams lielaks valsts atbalsts izglītībai un bezdarbnieku parkvalificēšanai.

Apskatītie makroekonomiskie dati par Latviju nesniedz pilnīgu priekšstatu par pēdējas desmitgades nodarbinatības situaciju mūsu valstī. Vēl daudz un dažadi pētījumi būtu nepieciešami, lai varētu mēģinat iznīdēt bezdarba progresu ta sakuma stadija. Būtība makroekonomikas analīze nespēj efektīvi palīdzēt novērst bezdarbu nakotnē – ta vairak vai mazak palīdz izvairīties no pagatnē pieļautam kļūdam vai neveiksmēm.