METODISKIE NORADIJUMI

PATSTAVIGO STUDIJU DARBU

IZSTRADAŠANAI UN

AIZSTAVĒŠANAI

Riga 2005

SATURS

Lpp.

Visparigie noradijumi

Darba izstradašanas galvenie posmi

Darba temats

Darba plana sastadišana

Informacijas iegūšana, izpēte un sistematizacija

Sadarbiba ar darba vaditaju

Darba struktūra, apjoms un saturs

Anotacija

Ievads

Darba izklasta pamatdaļa

Secinajumi un priekšlikumi

Bibliografisko noratu saraksta sastadišana

Pielikumi

Darba noformējums

Visparigas prasibas

Titullapa (sk. 3. un 3a. pielikumus)

Satura raditajs (sk. 4. pielikumu)

Teksta noformēšana (sk. 5. pielikumu)

Tabulu noformēšana (sk. 6. pielikumu)

Attēlu noformēšana (sk. 6. pielikumu)

Formulu noformēšana

Atsauču veidošana (sk. 7. pielikumu)

Bibliografisko noratu veidošana (sk. 8. pielikumu)

Darba iesiešana

Darba aizstavēšana

Pielikumi

pielikums. Iesnieguma veidlapas paraugs

pielikums. Darba novērtējuma paraugs

pielikums. Kursa darba titullapas paraugs

3a. pielikums. Kvalifikacijas, bakalaura, maģistra darba titullapas paraugs

pielikums. Satura raditaja paraugs

pielikums. Teksta noformēšanas paraugs

pielikums. Attēlu un tabulu noformēšanas paraugs

pielikums. Atsauču piemēri

pielikums. Bibliografisko noratu saraksta paraugs

pielikums. Kvalifikacijas darba recenzijas veidlapas paraugs

9a. pielikums. Bakalaura darba recenzijas veidlapas paraugs

9b. pielikums. Maģistra darba recenzijas veidlapas paraugs

Visparigie noradijumi

Metodisko noradijumu mērķis ir iepazistinat studentus ar izvirzitajam prasibam patstavigajiem studiju darbiem, to izstradašanas, noformēšanas un aizstavēšanas kartibu.

Banku augstskolas studiju programmas ir paredzēta šadu patstavigo darbu – biznesa plana, lietišķa pētijuma, kursa darba, kvalifikacijas darba, bakalaura un maģistra darba (turpmak – darba) izstradašana un aizstavēšana. „Metodiskie noradijumi patstavigo studiju darbu izstradašanai un aizstavēšanai” nosaka darbu izstradi un aizstavēšanu, un ir izmantojami ari referata, prakses parskata sagatavošana. Šie darbi ir studentu apgūto zinašanu un iemaņu kontroles veids vai kvalifikacijas apliecinajums.

Patstavigais darbs ir rakstveida noformēts darbs, kura students veic praktiska rakstura pētijumu, balstoties uz apgūtajam zinašanam un iemaņam. Darba students parada savu prasmi izmantot teorētiskas zinašanas, lai formulētu un risinatu praktiskas problēmas, pamatotu šo problēmu aktualitati, izdaritu analitiska rakstura secinajumus un sniegtu priekšlikumus realai darbibai. Darbam ir jabūt noformētam atbilstoši šajos metodiskajos noradijumos izklastitiem noteikumiem.

Referats ir izvērsts publisks rakstveida ziņojums par noteiktu tēmu atsevišķa studiju kursa.

Biznesa plana izstrades mērķis ir iegūt zinašanas, prasmes un iemaņas uzņēmuma izveidē, inovativu ideju istenošana un investiciju piesaistes projektu izstradē, izmaksu, budteta, naudas plūsmas sagatavošana, cilvēkresursu politikas analizē un lēmuma pieņemšanas nodrošinašana.

Lietišķais pētijums ir studentu grupas izstradats pētijums, kura pētijumu rezultatu izmanto problēmu praktiskai risinašanai. Pētišana ir zinatniska darbiba - mērķtieciga datu vakšana, sistematizēšana un izskaidrošana, lai iegūtu jaunas zinašanas par pētamajam problēmam. Ta ietver teorētisko priekšstatu parbaudišanu un sagatavošanu praktiskai izmantošanai.

Prakses parskata mērķis ir atspoguļot prakses laika iegūtas zinašanas par uzņēmumu, veikt uzņēmuma izpēti un analizi, izvērtēt ta attistibas virzienus un lomu ekonomika, ka ari izstradat priekšlikumus uzņēmuma darbibas efektivitates paaugstinašanai.

Kursa darba izstrades mērķis ir apliecinat prasmes un pētijuma iemaņas studiju kursa apgūto teorētisko zinašanu lietošanu problēmu risinašana.

Kursa darbam ir jaatbilst šadam prasibam:

jabūt patstavigam pētijumam par aktualu problēmu;

jasatur pētijuma gaitas un rezultatu precizs, skaidrs un loģisks izklasts; no pētijuma rezultatiem izrietošie autora secinajumi un priekšlikumi;

japarada studenta orientēšanas specialaja literatūra un citos avotos, šo publikaciju vērtējums, informacijas savakšanas un apstrades prasme, pētniecibas metotu un datortehnikas izmantošana.

Kvalifikacijas un bakalaura darba izstrades mērķis ir sistematizēt, paplašinat un nostiprinat teorētiskas zinašanas un praktiskas iemaņas. Darbam obligati jasatur teorētiska un analitiska daļa. Teorētiskaja daļa studentam ir japarada spēja pētit un risinat noteiktu teorētisku problēmu. Teorētiskajai daļai jabūt saistitai ar darba analitisko daļu.

Kvalifikacijas un bakalaura darbam jaatbilst šadam prasibam:

jabūt tautsaimniecibas, tas nozares vai konkrēta uzņēmuma kadas konkrētas problēmas patstavigam pētijumam;

javērtē jaunakie zinatniskie pētijumi un publikacijas, kas izmantoti darba uzrakstišana;

jabūt konkrētas aktualas problēmas patstavigam pētijumam;

japarada attiecigas specialas literatūras, ekonomikas informacijas un citu avotu parzinašana, prasme tos analizēt, lietojot mūsdienu pētišanas un datu apstrades metodes;

jasatur pētijuma gaitas un rezultatu precizs, skaidrs un loģisks izklasts, no pētijuma rezultatiem izrietošie autora secinajumi un priekšlikumi;

jademonstrē prasme izmantot arvalstu pozitivo pieredzi konkrēto ekonomikas jautajumu risinašana.

Maģistra darba izstrades mērķis ir sekmēt studenta intelektuala potenciala attistibu, attistit un nostiprinat pašnovērtēšanas spējas un zinatniskas pētniecibas prasmes. Darbam obligati jasatur savstarpēji saistitas teorētiskas un analitiskas daļas.

Maģistra darbam jaatbilst šadam prasibam:

jabūt zinatniskam pētijumam attiecigaja zinatnes nozarē;

japarada studenta orientēšanas jaunakaja specialaja literatūra un citos avotos, prasme tos analizēt, lietojot mūsdienu pētišanas un datu apstrades metodes;

jaapliecina prasme radoši stradat, veicot konkrētu pētijumu;

pētijuma gaitai jabūt loģiskai, pēctecigai, rezultatam visparinamam un neparprotamam.

Darba izstradašanas galvenie posmi

Darba izstradašanas gaita sastav no šadiem posmiem: temata izvēle, darba plana sastadišana, informacijas un datu ieguve un vakšana, to izpēte un sistematizacija atbilstoši izvēlēta temata pamatjautajumiem, darba izstradašana un noformēšana.

Darba temats

Profesionala studiju programma darbam jabūt veltitam praktiskas problēmas risinašanai. Darba tematam jaatbilst attiecigajai studiju programmai vai studiju kursam. Darba temata aktualitati nosaka atbilstiba tautsaimniecibas uzdevumiem, izzinatibas pakapei un prakses vajadzibam. Izvēloties tematu, studentam lietderigi turpinat pētijumus par to problēmu, par kuru rakstiti iepriekšējie patstavigie studiju darbi: referati, kursa darbi, lietišķie pētijumi, tadējadi paplašinot vai padziļinot problēmas izpēti.

Darba temats studentam ir jaizvēlas, ņemot vēra savas zinatniskas un profesionalas intereses un sagatavotibas limeni, informacijas datu un literatūras pieejamibu, ka ari konkrētas nozares, uzņēmuma vai darba vietas intereses. Temats jaizvēlas no attieciga studiju kursa pasniedzēja vai programmas direktora ieteiktajiem tematiem vai ari janoformulē atbilstoši savam interesēm.

Biznesa plana, kursa darba un kvalifikacijas darbu izstradi vada augstskolas noteikts „darba vaditajs”, savukart, bakalaura un maģistra darbus, pamatojoties uz izstradnes zinatnisko raksturu, vada „darba zinatniskais vaditajs”. Turpmak teksta ir lietots vienots apzimējums „darba vaditajs”.

Izvēlēta referata vai biznesa plana darba tematu students saskaņo ar pasniedzēju, bet parējo darbu izstrades gadijuma iesniedz iesniegumu programmas direktoram temata un darba vaditaja apstiprinašanai (sk. 1. pielikumu). Iesniegumu veidlapas var saņemt pie atbilstošas programmas direktora. Gadijuma, ja studenta izvēlētais temats nav aktuals vai var rasties grūtibas materialu iegūšana, studentam izvēlēto tematu var neapstiprinat un uzdot izvēlēties citu.

Darba plana sastadišana

Pēc temata apstiprinašanas studentam jasastada darba izpildes kalendarais plans. Šis plans noteiktaja termiņa jasaskaņo ar darba vaditaju. Turpmakaja darba izpildes gaita planu var koriģēt. Labi sastadits darba izpildes kalendarais plans ievērojami atvieglo darba izpildi.

Informacijas iegūšana, izpēte un sistematizacija

Darba izstrades svarigs posms ir informacijas vakšana, sistematizacija un apstrade. Vispirms sadarbiba ar darba vaditaju ir nepieciešams sastadit izmantojamo avotu sarakstu, kas ir jaizstudē, lai orientētos risinamaja problēma. Ir janoskaidro iespējas savakt nepieciešamo informaciju un avotus un kur tos var iegūt. Vienlaikus ar nepieciešamo datu vakšanu notiek to daļēja apstrade un sistematizacija. Šaja posma studentam vispusigi un rūpigi japēta izvirzitas problēmas teorētiskais pamats, kritiski jaaplūko savaktais literatūras un praktiskais materials.

Sadarbiba ar darba vaditaju

Darba vaditaja pienakumos ietilpst:

sniegt konsultaciju pētijuma virziena noteikšana,

konsultēt, sastadot darba plana sakotnējo un galigo variantu, ka ari veidojot darba struktūru,

konsultēt, izvēloties literatūru un citus informacijas avotus,

izskatit atsevišķas darba daļas un visu darbu kopuma un noradit uz nepieciešamajam izmaiņam un papildinajumiem,

parbaudit literatūras saraksta atbilstibu prasibam,

izskatit un, ja darbs atbilst prasibam, parakstit darbu.

Darba struktūra, apjoms un saturs

Darbam ir šada struktūra:

titullapa,

anotacijas (bakalaura un maģistra darbam),

satura raditajs,

ievads,

saisinajumu un nosacito apzimējumu saraksts (ja tas ir nepieciešams),

pamatteksta nodaļas (ieteicams ne vairak ka tris),

secinajumi un priekšlikumi,

bibliografisko noratu saraksts,

pielikumi,

darba novērtējuma lapa (sk. 2. pielikumu).

Ieteicamais darba apjoms datorsalikuma bez pielikumiem:

referatam  10 - 15 lappuses,

biznesa planam 20 - 30 lappuses,

lietišķajam pētijumam ne mazak ka 75 lappuses,

prakses parskatam 30 - 40 lappuses,

kursa darbam 25 - 30 lappuses,

kvalifikacijas darbam 35 - 40 lappuses,

bakalaura darbam 50 - 60 lappuses,

maģistra darbam 80 - 90 lappuses.

Rekomendējama darba (kursa, kvalifikacijas, bakalaura un maģistra darba) struktūra ir šada (% no kopēja darba apjoma):

ievads 5 - 7 %,

darba pamatdaļa 80 – 85 %,

secinajumi un priekšlikumi 5 - 8 %.

Anotacija

Bakalaura un maģistra darbam sagatavo anotaciju (katra lidz 1 lpp.) latviešu un viena svešvaloda (angļu, vacu vai franču valoda).

Anotacija ir darba kopsavilkums, kas sniedz visparēju priekšstatu par darba saturu un isuma apkopo galvenos pētijuma rezultatus. Ta parskata veida atspoguļo darba mērķi un risinamos uzdevumus, aktualitati, galvenos atklajumus, secinajumus un priekšlikumus.

Anotacijai ir jabūt uzrakstitai ta, lai to varētu izmantot atsevišķi no parēja darba.

Anotacija janorada darba kopējais lappušu, tabulu, attēlu un pielikumu skaits.

Anotacijas izklasta teikumus pieņemts sakt ar vardiem: izstradats, izpētits, aprēķinats utt.

Ievads

Ievads ir darba un ta satura sistematizēta koncepcija, kas dod visparēju apskatu par pētamo problēmu. Ta ir ka darba vizitkarte, kam jaieinteresē potencialais lasitajs, sniedzot izpratni par darba satura un iegūstamo rezultatu.

Ievada janorada:

pētijuma problēmas apraksts un izvirzita problēma,

pētijuma aktualitates pamatojums,

izvirzitais darba mērķis,

uzdevumu noteikšana un pakartošana izvirzitajam darba mērķim,

pētijuma objekts un priekšmets, nosakot pētijuma robetas,

izvirzita hipotēze (bakalaura un maģistra darbam),

pētijuma izmantojamo metotu izvēle saskaņa ar veicamajiem uzdevumiem,

pētijuma periods,

izmantojamas terminoloģijas, saisinajumu skaidrojums.

Pētijuma problēmas apraksts ir jebkura pētijuma sakuma pozicija. Pētijuma problēmas izvirzišana ir jautajums, kuram ir nepieciešams papildu izpētes darbs gan teorētiska, gan praktiska limeni. Pētijuma problēmas pamatojumam ir jabūt balstitam uz jaunakajam atziņam gan zinatniskajos atklajumos, gan saistitam ar mūsdienu aktualitatēm, ko nosaka sabiedribas attistibu veidojošie faktori: ekonomika, politika, likumdošana, kultūra utt.

Ši nepieciešamiba pēc padziļinatas pētijuma problēmas izpētes ari nosaka pētijuma aktualitati.

Pētijuma problēmas noteikšana ir saistita ar pētijuma objekta un priekšmeta izvēli. Pētijuma objekts un priekšmets ir tie, kas reali satur pētijuma problēmu jeb pretrunu, kuras risinajums ir jarod pētniecibas procesa. Lidz ar to var teikt, ka pētijuma objekts sevi ietver problēmu, bet pētijuma priekšmets(i) pētijuma problēmu cēloņus.

Pētijuma objekts var būt lieta, paradiba, organizacija, nozare, process, kas funkcionē un paradas ar datadiem rakstura lielumiem, ipašibam. Tas nozimē, ka par pētijuma objektu var būt jebkas, kas satur pretrunu.

Pētijuma priekšmets ir daudz konkrētaks neka pētijuma objekts, jo ir pētijuma objekta raksturigaka(s) ipašiba(s), un tam piemit tieša ietekme uz pētijuma objekta pastavēšanu, funkcionēšanu. Var teikt, ka pētijuma priekšmets ir tads ipašibu kopums, kurš nevar palikt neizpētits, lai noskaidrotu pētijuma problēmas veidošanos un atklatu pētijuma problēmu.

Darba nav iespējams pietiekami dziļi izpētit visus ar problēmu saistitos jautajumus. Izvirzot pētijuma objektu un priekšmetus, tiek noteikts temata norobetojums.

Temata aktualitate japamato ar jautajuma risinajuma nepieciešamibu konkrēta objekta.

Pamatojoties uz temata aktualitati, jaformulē darba mērķis. Šim formulējumam ir jabūt isam un konkrētam. Darba mērķis ir autora domas prognozēts pētijuma rezultats. Darba mērķi definē ta, lai atbildētu uz šadiem jautajumiem: kadam nolūkam? kadai auditorijai? kam? kas nepieciešams? ko? no ka? kada veida? Uz jautajumu kada veida? norada galvenas izmantotas metodes, no ka? – kur iegūta pamatinformacija, kas nepieciešams?, ko? – kads būs gala rezultats un kadai auditorijai? kam? – kas varēs izmantot šo rezultatu.

Mērķa precizitate ļauj izvirzit savas idejas par to, ka risinat problēmas un formulēt hipotēzi. Hipotēze ir prognozēts pieņēmums, kas sekmē problēmas risinajumu un pētijuma gaita tiek parbaudits. Pētijuma procesa pieņēmums tiek vai nu apstiprinats, vai noraidits.

Pētijuma gaitu un hipotēzes parbaudi atklaj pētijuma gaita veicamie uzdevumi. Uzdevumi ir noteiktas metodiskas darbibas, kuras ir pakartotas darba mērķim un atspoguļo ta sasniegšanas gaitu. Šie uzdevumi atspoguļo darba saturu.

Pētijumu metodes ir instrumenti, ar kuru palidzibu tiek istenoti darba uzdevumi. Tas var būt datadas atbilstoši uzdevuma saturam. Var lietot ekonomiskas analizes, statistiskas analizes metodes (salidzinašana, grupēšana, vidējo un relativo lielumu aprēķinašana), ka ari ekonomiski matematiskas metodes (korelacijas analize, tiklveida grafiku sastadišana, spēļu teorijas izmantošana u.c.), tapēc ievada janorada, kadas metodes ir izmantotas un kapēc ir izvēlētas tieši šadas pētijumu metodes.

Pētijuma perioda pamatojuma janorada un jaapraksta, kapēc darba tiek aplūkots tads un ne cits periods. Pētijuma periodam ir jabūt tadam, lai varētu izdarit pamatotus secinajumus par darbibas rezultatu izmaiņas tendencēm un pamatot pasakumu istenošanas nepieciešamibu.

Par pētijuma avotiem kalpo fundamentali zinatniski pētijumi, Latvijas Republikas likumi un citu valstu likumi, valdibas lēmumi, visparēja un speciala literatūra, valsts statistikas dati, periodiskie izdevumi, ministriju, uzņēmējsabiedribu, uzņēmuma nepublicētie materiali. Papildu tam var būt autora veiktie specialie apsekojumi (darba dienas fotografija, hronometrata, socioloģiska aptauja u.c.).

Temata norobetojums nepieciešams, ja dota darba apjoma ietvaros nav iespējams pietiekami dziļi izpētit visus ar problēmu saistitos jautajumus.

Ja darba vairakkart ir lietoti saisinajumi, to atšifrējums janorada ievada beigas.

Darba izklasta pamatdaļa

Pētama materiala izklasta pamatdaļas uzdevums ir sistematizēta veida sniegt pētamas problēmas teorētisku un analitisku pamatojumu. Darba pamatdaļu sadala nodaļas. Apjoma ziņa lielas nodaļas lietderigi sadalit apakšnodaļas. Nodaļu un apakšnodaļu skaits netiek reglamentēts, tas izriet no darba apjoma un satura. Ieteicams ne vairak ka tris nodaļas. Lai izvairitos no darba sadrumstalotibas, apakšnodaļa nevar būt mazaka par divam lappusēm.

Teorētiska daļa apkopo datadu teoriju salidzinajumu un faktu materialu, uz kuru pamata tiek veikta problēmas analize. Veicot teorētisko analizi, darba autors nedrikst izmantot tikai citu autoru domas un atzinumus, darba ir jabūt ari autora vērtējumam un secinajumiem par pētamo problēmu. Teorētiskas daļas izstradē liela nozime ir literatūras un informacijas avotu izpētei.

Būtiskaka ir darba analitiska daļa, kura autors sniedz pētijuma problēmas praktisko novērtējumu. Ta tiek veidota, pamatojoties uz teorētiskaja daļa aprobēto informaciju par pētijuma objektu izpēti, lidz ar to apliecina autora prasmi veikt pētijumu, izmantojot apgūtas zinašanas, informativus materialus un datus.

Praktiska materiala apstradei tiek izmantotas datadas pētijuma metodes, un iegūtos datus atspoguļo tabulas un attēlos.

Secinajumi un priekšlikumi

Secinajumi un priekšlikumi ir darba noslēdzoša daļa, kurai ir vislielaka nozime darba aizstavēšana.

Secinajumi un priekšlikumi janumurē ar arabu cipariem. Tos nodala un numurē atsevišķi.

Secinajumi un priekšlikumi jaraksta tētu veida.

Secinajumi:

Secinajumiem ir jaatspoguļo svarigakas atziņas, kas izriet no pētijuma. Tiem ir jabūt tieši saistitiem ar darba mērķi un uzdevumiem.

Secinajumi atspoguļo pētijuma gaita iegūtas novitates un praktisko nozimi, paradot autora ieguldijumu konkrētas pētijuma problēmas izpētē.

Secinajumiem jaizriet no darba satura, un tos pamato ar svarigakajiem datiem un faktiem, kas minēti darba.

Secinajumos autoram japarada, ka darba mērķis ir sasniegts un uzdevumi ir izpilditi. Datos gadijumos var būt, ka darba mērķis nav sasniegts, tad tas janorada secinajumos, minot galvenos iemeslus un turpmakos pētijuma virzienus. Secinajumos nav pieļaujami citati no citu autoru darbiem.

Priekšlikumi:

Priekšlikumiem jabūt pamatotiem, tiem jaizriet no darba veiktajiem pētijumiem un izdaritajiem secinajumiem.

Priekšlikumiem jabūt konkrētiem, pamatotiem un realizējamiem praksē. Tie nedrikst būt savstarpēji pretrunigi. Priekšlikumi nedrikst būt formulēti nekonkrēta, visparinata veida, piemēram, “sakartot likumdošanu”, “radit uzņēmējdarbibai labvēligu vidi”, “uzlabot nodokļu sistēmu”; autoram ir konkrēti jamin, kas, kam, kad un kapēc būtu jadara.

Priekšlikumos apkopo darba pamatotas rekomendacijas trūkumu novēršanai vai pozitivas pieredzes izmantošanai.

Bibliografisko noratu saraksta sastadišana

Bibliografisko noratu saraksta iekļauj visu gramatu, rakstu, tekstu un citas informacijas uzskaitijumu, uz kuriem ir atsauces darba un kuri ir izmantoti darba izstrades gaita. 

Sastadot bibliografisko noratu sarakstu, ir jaievēro bibliografija pieņemta avotu norades seciba:

Latvijas Republikas likumi, valdibas lēmumi un citi oficialie dokumenti,

oficialas statistikas krajumi, gadagramatas, skaidrojošas vardnicas,

gramatas,

gramatas ievietotie raksti,

materiali no interneta,

turnalos un avizēs ievietotie raksti,

nepublicētie materiali.

Katras grupas sarakstu veido pēc latiņu alfabēta. Avotus, kas uzrakstiti krievu valoda, grupē atsevišķi un ievieto aiz parēja saraksta, saglabajot kopēju numeraciju.

Pielikumi

Pielikumos pievieno dokumentus un informativos datus, ja tie ir parak detalizēti un apjomigi, lai tiktu ievietoti pamatteksta. Pielikumu dokumentiem jabūt aizpilditiem. Pielikumos jaiekļauj dokumentus, kas ir lietoti ka pētniecibas instruments (piemēram, aptaujas lapas), plašus analitiskus aprēķinus, tabulas, kuras izmantotas darba izdaritajos aprēķinos, instrukcijas, nolikumus, tehniskos datus u.c. materialus.

Bieti pieļauj tadu kļūdu, ka visus attēlus, tabulas un datus pievieno pielikuma. Informacijas apkopojumus, diagrammas un grafikus, kas sekmē labaku teksta izpratni, ieteicams iekļaut pamatteksta, bet tabulas pielikuma.

Ja par attēliem un tabulam ir tikai atsauce, bet tas sikak neiztirza, tad tas pievieno pielikuma.

Pielikumus neieskaita darba kopēja apjoma. Tie ir janumurē ar arabu cipariem, noradot ari pielikuma nosaukumu, kas atspoguļo ta saturu.

Darba noformējums

Visparigas prasibas

Teksts rakstams valsts valoda, ievērojot šadas prasibas:

izklastam ir jabūt precizam, skaidram, loģiskam un konkrētam,

jauna doma ir jasak rakstit jauna rindkopa,

jauna nodaļa jasak rakstit jauna lappusē, apakšnodaļas raksta iepriekšēja izklasta turpinajuma,

katrai nodaļai ir janorada kartas numurs (arabu cipariem) un nosaukums.

Apakšnodaļam ir janorada ar nodaļas numuru saistits numurs un nosaukums.

Students ir darba autors. Nav vēlama vietniekvarda “es” un darbibas varda pirmaja persona lietošana. Taču vēl nevēlamak ir aizstat vardu “es” ar “mēs”, kas var radit iespaidu, ka darba autors baidas atbildēt par saviem vardiem. Ieteicams lietot formu „autors uzskata”, „pēc autora domam”. Darba janorada autora dati, pētijuma rezultati un tie jasalidzina ar citu autoru domam.

Titullapa (sk. 3. un 3a. pielikumus)

Titullapa ir darba pirma lappuse. Ta atspoguļo macibu iestades nosaukumu, autora un darba zinatniska vaditaja vardu un uzvardu, vaditaja zinatnisko gradu un akadēmisko amatu, darba tematu, parakstus, izpildes vietu un laiku.

Zinatnisko gradu habilitētais doktors vai doktors saisina, pēc ta uzradot zinatņu nozari (piemēram, Dr.oec., Dr.paed., Dr.math.).

Vaditaja akadēmisko amatu saisina (piemēram, „profesors”- prof.; „asociētais profesors”- asoc.prof.; „docents”- doc.; lektora amata nosaukumu nesaisina).

Satura raditajs (sk. 4. pielikumu)

Satura raditaja norada visas darba sastavdaļas – ievadu, nodaļas, apakšnodaļas, secinajumus un priekšlikumus, bibliografisko noratu sarakstu, pielikumus. Satura raditaja un teksta nodaļu un apakšnodaļu virsrakstu formulējumiem jabūt vienadiem.

Lapas, kas ir pirms satura raditaja taja netiek ietvertas.

Teksta noformēšana (sk. 5. pielikumu)

Darbam ir jabūt uzrakstitam un noformētam vizuali tikami un jaatbilst šajos noradijumos izvirzitajam prasibam:

tekstu izvieto uz A4 standarta formata lapam (210

tekstu izlidzina abas malas, no kreisas malas atstajot 30 mm, no labas 20mm, augšmala un apakša 20 mm;

pamatteksta rakstibas burtu lielums ir 12 punkti, nodaļu virsrakstiem 16, apakšnodaļu – 14;

šrifts Times New Roman;

intervals starp rindam ir 1,5;

sakot jaunu rindkopu, atkape ir 1,27 cm;

lapu numeraciju sak ar titullapu, bet numuru uz titullapas nenorada. Parējas lapas numurus raksta apakša pa vidu ar arabu cipariem.

Tabulu noformēšana (sk. 6. pielikumu)

Parskatamibas dēļ darba izmantoto skaitlisko informaciju ieteicams izvietot tabulas. Katrai tabulai janorada kartas numurs nodaļas ietvaros. Tabulas numurē ar diviem skaitļiem, lietojot arabu ciparus, no kuriem pirmais nozimē nodaļas numuru, otrais - tabulas kartas numuru nodaļa. Numuru raksta virs tabulas labaja pusē. Piemēram, 2.1. tabula. Katrai tabulai jadod tas saturam atbilstošs nosaukums, ko raksta virs tabulas zem numura.

Tabulas jaizvieto darba pēc pirmas norades uz tam. Tabulu satura skaidrojumam un secinajumiem, kadi no tam ir izdarami, vienmēr jabūt ietvertiem teksta. Tabula sniegto datu interpretacija ir darba autora uzdevums, un tas nav jaatstaj lasitaja ziņa.

Statistikas prakse ir radijusi statistisko tabulu pareizas izveidošanas visparigus nosacijumus. Svarigakie no tiem ir šadi:

Tabula nedrikst būt parak liela un saretģita. Vienas lielas tabulas vieta labak ir izveidot divas vai vairakas mazas tabulas. Ja tabula parsniedz vienas lapas apjomu, ta pievienojama pielikuma.

Tabula jaizveido samērigi, lai ta būtu ne parak gara un ne parak plata. Ja tomēr tabula ievietotais materials ir tads, ka tabula nevar būt samēriga, tad labak ir tabulu veidot garaku, nevis izvērst to platuma.

Ja tabula ir jadala un daļa tabulas tiek parnesta uz nakošo lappusi, tad augšēja labaja stūri virs tabulas raksta tabulas numuru un vardu „turpinajums”. Piemēram, 2.1. tab. turpinajums.

Vairak teksta ir jaraksta tabulas rindas, mazak teksta – kolonnas.

Tabula pareizi jauzrada un jaizvieto mērvienibas. Nav ieteicams mērvienibam izveidot ipašu kolonnu, labak tas rakstit teksta aiz attieciga raditaja nosaukuma.

Tabula ir jabūt aizpilditam visam rūtiņam. Ja paradiba nav novērota, rūtiņa liek svitru (-), ja paradiba ir, bet par to nav ziņu, liek tris punktus (…), ja kadas rūtiņas aizpildišana loģiski nav iespējama, raksta krustiņu (X).

Katrai tabulai janorada šis tabulas rašanas avots – autora sastadita, ņemta no kada gramatas, statistisko datu krajuma utt. Avota noradi veido ka atsauci.

Attēlu noformēšana (sk. 6. pielikumu)

Visas ilustracijas - shēmas, diagrammas, kartes u.c. sauc par attēliem. Tos ievieto darba tūlit pēc norades uz tiem teksta. Attēli jaizvieto ta, lai tie būtu ērti parskatami un lasami teksta lasišanas virziena vai ari pagrietot darbu par 90⁰ pulksteņa raditaju kustibas virziena.

Attēlus numurē ar arabu cipariem nodaļas ietvaros. Piemēram, 2.1. attēls.

Katram attēlam dod atbilstošu nosaukumu, kuru raksta zem attēla vidū viena rinda ar numuru.

Katram attēlam norada ši attēla izveides avotu – autora veidots, ņemts no kadas gramatas utt. Avota noradi veido ka atsauci.

Formulu noformēšana

Darba noraditas formulas numurē ar arabu cipariem nodaļas ietvaros.

Formulas numuru raksta lapas labaja pusē attiecigas formulas zemakas rindas limeni un iekļauj iekavas. Pēc formulas liekams komats.

Piemērs. Dividentu augšanas modeli aprēķina pēc formulas (1.4.):

P₀ = D₁/K_S – g,   (1.4.)

kur

P₀ - parasto akciju pašreizēja cena,

D₁ - parasto akciju dividentu summa, kas ir maksata iepriekšēja perioda,

K_S - parasto akciju dividentu likme,

g - sagaidamais parasto akciju dividentu pieauguma temps.

Atsaucoties teksta uz formulu, janorada tas numurs iekavas.

Piemērs. „Ar formulu (1.4.) aprēķina …”.

Formulam, kuras atvasinajis vai sastadijis autors, jadod atsauce.

Piemērs. „…formulu (1.4.) sastadijis autors”.

Formulam, kas aizgūtas no literatūras un citiem avotiem, dod attiecigas atsauces uz tiem.

Atsauču veidošana (sk. 7. pielikumu)

Atsauce ir isa norades forma, ko ietver apaļajas iekavas, lai paraditu, ka izmantots cita autora darbs vai ideja. Atsauce ļauj konstatēt, no kada izdevuma ņemta ideja vai citats, ka ari noteikt ta atrašanas vietu (lappusi) šaja avota[1].

Atsauces uz citu autoru tiešiem vai parfrazētiem citatiem, attēliem, formulam, skaitlisko materialu, faktiem, ka ari atzinumiem un aizgūtam domam, javeido jebkura pētniecibas darba. Nav pieļaujama teksta parrakstišana no gramatam, ka ari autora domu atstastijums, nenoradot atsauci uz citēto darbu. Konstatējot šadu parkapumu, iesniegta darba autoram bez ierunam tiek liegta iespēja aizstavēt darbu.

Atsauces izmanto kopa ar bibliografisko noratu sarakstu, lietojot kadu no šadam standartizētajam metodēm:

numerativo noratu metodi, kad teksta apaļajas iekavas ietver ciparus, kas norada uz izmantota dokumenta kartas skaitli bibliografisko noratu saraksta. Ja teksta tiek iekļauti tieši vai netieši citējumi, dokumenta uzraditajam kartas skaitlim pievieno ari lappušu numurus. Piemēram, (3, 20. lpp.). Ja atsauci izdara uz vairakiem avotiem, norades atdala ar semikolu. Piemēram, (3, 20. lpp.; 5, 60. lpp.).

mainigo piezimju metodi, kad atsauces izvietotas parindēs lappuses apakša. Atsauces numurē katra lapa atsevišķi, sakot ar 1.

Citati jaraksta pēdiņas. Citu autoru domu atstastijums nav jaraksta pēdiņas, tam jabūt objektivam. Ja tulko no citam valodam, tad janorada, kas ir veicis tulkojumu.

Skaitliskais materials, kas datadu datu, aprēķinu un tabulu veida aizgūts no uzņēmumu (organizaciju) nepublicētiem avotiem un izmantots darba, ari noradams atsaucē, minot datu avotu. Ja darba ir autora aprēķini, atsaucē janorada aprēķinu datu avots.

Piemērs.

Aprēķinajis autors, izmantojot uzņēmuma ……..datus.

Ja viena lapa ir vairakas atsauces uz vienu un to pašu darbu, tad pirmaja atsaucē dod pilnu bibliografisku aprakstu, bet nakošaja aprobetojas ar vardu „turpat”, noradot avota lappuses numuru.

Piemērs.

Škapars, R. Mikroekonomika. Riga : Latvijas Universitate, 2001. 50. lpp.

2 Turpat, 70. lpp.

Bibliografisko noratu veidošana (sk. 8. pielikumu)

Darba izmantoto informacijas avotu saraksts ir izmantoto informacijas avotu bibliografisko noratu uzskaitijums, kuras uzrada saraksta „Bibliografisko noratu saraksts”.

Bibliografiska norade sniedz pamatziņas izmantota informacijas avota identifikacijai un raksturošanai un tiek izmantota avotu sarakstiem.

Bibliografisko noratu saraksta noformēšanai ieteicams izmantot metodisko lidzekli

– Mūze, B., Pakalniņa, D., Kalniņa, I. Bibliografiskas norades un atsauces

Noformēšanas pamatshēma

Gramatam:

Autors*. Darba nosaukums. Izdošanas vieta : izdevējs, gads. ** lpp.skaits.

Rakstiem krajumos:

Raksta autors. Raksta nosaukums. No: Krajuma nosaukums. Izdošanas vieta : izdevējs, gads, lpp.

Rakstiem no turnaliem:

Autors. Raksts nosaukums. Turnala nosaukums. Nr., Gads., Datums, ietverošas lpp.

Rakstiem no laikrakstiem: Autors. Raksta nosaukums. Laikraksta nosaukums. Nr., Gads, Datums, ietverošas lpp.

Interneta materialiem:

Autors. Nosaukums [tiešsaiste]. Vieta : Institūcija***, gads [skatišanas datējums]. Pieejams: interneta resursa adrese.

Gramatas, raksta autoram norada: uzvardu, iniciali. Ja darbam vairak ka 3 autori, raksta pirmos 3 un „u.c.”

Ja darba izdošanas gads nav noradits, raksta [b. g.]. Darbam citas valodas izmanto saisinajumu latiņu val. [s. a.].

Institūcija, kas publicējusi interneta ievietoto materialu.

Dokumenta sējumu un laidienu, daļu uzrada ar arabu cipariem. Vardus „sējums, laidiens, daļa” isina: sēj., laid., d. - latv. val.; bыn., ч: - krievu val.; Bd: vacu val.; Vol.- angļu val.

Dokumenta lappuses saisinajuma pieraksta:

lpp. - latv. val.; c. - krievu val.; S. - vacu val.; p. - angļu val.

Gada skaitļus un datumus raksta ar arabu cipariem.

Darba iesiešana

Diplomdarbu iesien cietos vakos ar iespiestiem uzrakstiem uz vaka “Banku augstskola”, „Maģistra darbs”, „Bakalaura darbs” vai „Kvalifikacijas darbs” un vieta, gads.

Darba aizstavēšana

Darbu var uzskatit par pabeigtu, ja tas ir noformēts atbilstoši prasibam un saņemts darba vaditaja paraksts uz titullapas. Pēc tam autors iesniedz darbu attiecigas programmas direktoram. Programmas direktors izskata darbu un pieņem lēmumu par atļauju aizstavēt darbu valsts parbaudijumu komisijas (turpmak - komisija) sēdē.

Darbs jaiesniedz aizstavēšanai noraditaja termiņa, bet ne vēlak ka vismaz 1 nedēļu pirms darba aizstavēšanas.

Ja programmas direktors ir devis atļauju darba aizstavēšanai, students to nodod izvērtēšanai noteiktajam recenzentam.

Ja programmas direktors nav devis atļauju darba aizstavēšanai, darbu apspriet attiecigas katedras sēdē, piedaloties darba vaditajam, un katedras atzinumu fiksē protokola.

Recenziju raksta uz ipašas veidlapas (sk. 9., 9a. un 9b. pielikumus), kuru saņem pie programmas direktora pēc darba iesniegšanas. Darba autors iesniedz darbu recenzentam, ar kuru vienojas par recenzijas uzrakstišanas termiņu. Darba autors recenzēto darbu kopa ar recenziju nodod programmas direktoram ne vēlak ka vienu dienu pirms aizstavēšanas. Recenzentam ir tiesibas uzaicinat studentu, lai viņš sniedz paskaidrojumus par savu darbu.

Kursa darbam, lietišķajam pētijumam un kvalifikacijas darbam recenziju raksta darba vaditajs.

Kvalifikacijas, bakalaura un maģistra darbu var aizstavēt studenti, kas ir izpildijuši studiju programmas prasibas. Studentu sarakstu, kuriem ar rektora rikojumu ir dota atļauja aizstavēt darbu, programmas direktors iesniedz komisijai.

Darbu aizstav komisijas atklata sēdē, kura ir aicinati piedalities zinatniskie vaditaji, recenzenti un studenti.

Darba aizstavēšana sakas ar autora ziņojumu (kursa darbam - 5 min., kvalifikacijas un bakalaura darbam - 7 min., maģistra darbam – 10 min.), kura viņš pamato darba temata aktualitati un esošas problēmas, raksturo pētijuma objektu un darba mērķi, pamato darba uzbūvi un isi raksturo to. Ziņojuma lielaka daļa ir veltita svarigako secinajumu un priekšlikumu izklastam, ipaši uzsverot autora izvirzitos konkrētos priekšlikumus.

Uzstašanos veiksmigi papildina un sekmē iepriekš sagatavota prezentacija ar autora ziņojuma ietverta materiala vizualu izklastu (grafiskajiem attēliem, diagrammam un tabulam). Jebkura gadijuma ir ieteicams mutisko ziņojumu papildinat ar vizualajiem lidzekļiem.

Pēc studenta uzstašanas komisijas priekšsēdētajs nolasa darba recenziju un lūdz sniegt atbildes uz recenzenta uzdotajiem jautajumiem un piezimēm. Pēc tam seko komisijas locekļu un klatesošo jautajumi. Uz katru jautajumu autors sniedz isas, precizas un izsmeļošas atbildes. Šis atbildes liela mēra ietekmē darba novērtējumu.

Aizstavēšanas gaita izpautas studenta patstaviba. Laba uzstašanas, materiala briva parzinašana, parliecinošas atbildes uz komisijas locekļu jautajumiem, vizualo lidzekļu demonstrēšana ir apliecinajums tam, ka students darbu ir izpildijis patstavigi. Darbu novērtē komisija slēgta sēdes daļa ar balsu vairakumu, atklati balsojot. Komisijas lēmumu fiksē protokola un lapa par darba aizstavēšanas rezultatu (sk. 2. pielikumu), kas ievietota darba beigas. Ši lapa ir jasagatavo pašam studentam un jaiesien kopa ar parējo darbu.

Studentam, kas aizstavēšana saņēmis neapmierinošu vērtējumu, ir tiesibas darbu aizstavēt nakamaja gada. Komisija lemj, vai students var aizstavēt to pašu darbu, attiecigi parstradajot, vai ari darbs ir jaizstrada par citu tematu.

Studentu, kas nav sekmigi aizstavējis darbu, atskaita no augstskolas ar tiesibam aizstavēt darbu tris gadu laika.

1. pielikums

Iesnieguma veidlapas  paraugs

Studenta vards un uzvards

akadēmiska grupa

IESNIEGUMS

Riga

Banku augstskolas________________

_______________studiju programmas

direktoram/-ei ___________________

Vards, uzvards

Par kursa (kvalifikacijas, bakalaura, maģistra) darba

tematu un darba (zinatnisko) vaditaju

Lūdzu izskatit kursa, kvalifikacijas, bakalaura, maģistra (nevajadzigo izsvitrot) darba tematu__________ ______ ____ __________ ______ ____ __________ ______ ____ __________ ______ ____ __________ ______ ____ __________ ______ ____ __________ ______ ____ ___

un apstiprinat darba (zinatnisko) vaditaju.

Darba (bakalaura un maģistra) temata tulkojums angļu valoda__________ ______ ____ __________ ______ ____ __________ ______ ____ __________ ______ ____ _____ _______ ______ ______

(studenta(es) paraksts)

Darba tematam piekritu un par darba (zinatnisko) vaditaju iesaku ______ _______ ______ ______

Katedras vaditajs   paraksts vards, uzvards

Apstiprinu par darba zinatnisko vaditaju _____ _______ ______ __________

______________ ____________________

Programmas direktors paraksts vards, uzvards

2. pielikums

Darba novērtējuma paraugs

Kvalifikacijas (bakalaura, maģistra) darbs aizstavēts

valsts parbaudijumu komisijas 200__. gada __________________sēdē

un novērtēts ar _________(_____ _______ ______ _______)

Protokola Nr. _______

Valsts parbaudijumu

komisijas priekšsēdētajs _______________ __________________

paraksts  vards, uzvards

Valsts parbaudijumu

komisijas sekretars _______________ __________________

paraksts  vards, uzvards

3. pielikums

Kursa darba titullapas

paraugs

BANKU AUGSTSKOLA

KURSA DARBS

NOSAUKUMS

_____ _______ ______ ______________ programmas

_______ laika studiju ________grupas students/e

VARDS, UZVARDS

Autors

paraksts

200_. gada __.______________

Darba vaditajs

___________________ _____ _______ ______ ________

Ieņemamais amats  paraksts vards, uzvards

Programmas direktors ________________ ____________________

paraksts vards, uzvards

Novērtējums

Riga 200_

3a. pielikums

Kvalifikacijas, bakalaura, maģistra darba titullapas paraugs

BANKU AUGSTSKOLA

KVALIFIKACIJAS* (BAKALAURA, MAĢISTRA) DARBS

NOSAUKUMS

_____ _______ ______ ______________ programmas

_______ laika studiju ________grupas students/e

VARDS, UZVARDS

Autors ________________

paraksts

200_.gada __.______________

Zinatniskais vaditajs

___________________ _____ _______ ______ ________

Ieņemamais amats paraksts vards, uzvards

Programmas direktors ________________ ____________________

paraksts vards, uzvards

Recenzents

_________________ ___________________

Ieņemamais amats paraksts vards, uzvards

Riga 200_

* Kvalifikacijas darbam recenzents netiek noradits

4. pielikums

Satura raditaja paraugs

Saturs

Lpp.

Ievads …… ………… ………… ………… ………… ………… ………… ………….

…… ………… ……….…… ………… ………… ………… ………… ………… ………….

…… ………… ………… ………… ………… ………… ………… ………… ……………..

Secinajumi un priekšlikumi …… ………… ………… ………… ………… …………….………

Bibliografisko noratu saraksts…… ………… ………… ………… ………… ………… ………..

Pielikumi

Darba novērtējums

5. pielikums

Teksta noformēšanas

paraugs

pielikums

Attēlu un tabulu noformēšanas paraugs

2.1. att. Ilgstošo bezdarbnieku skaita izmaiņas 2000.-2003.gada (tūkst.)

1.1. tabula

Valsts konsolidētais kopbudtets 2001.-2005. gadam (milj. latu) ²

7. pielikums

Atsauču piemēri

1. Atsauce ļauj konstatēt no kada izdevuma ņemta ideja vai citats, ka ari nosaka ta atrašanas vietu šaja avota¹.

Piemērs:

Tikai 1985.gada Amerikas Marketinga asociacija deklarēja, kas ir marketings².

2. Ja autora teksts ir citēts, tad to liek pēdiņas un pievieno norades kapinato ciparu.

Piemērs:

Gramatas autors uzskata, ka “izglitibas trūkums, tas nepietiekamiba, labas izglitibas nepieejamiba ir viens no galvenajiem ekonomiskas atpalicibas cēloņiem”³.

3. Ja autora doma ir izteikta citiem vardiem, tad pēdiņas nelieto.

Piemērs:

Autors uzskata, ka iekšzemes kopprodukts ir viens no korektakajiem preču un pakalpojumu izlaides raditajiem valsti⁴.

4. Ja viena lappusē pēc kartas tiek dotas atsauces uz vienu avotu, tad atkartotas atsaucēs lieto vardu “Turpat” un norada attiecigo lappusi.

Piemērs:

Daudzi ekonomisti, aplūkojot vidēja ekonomiska cikla cēloņus, par svarigu cēloni uzskata pamatkapitala masveida atjaunošanu⁵

5. Ja ari lappuses sakrit, lieto tikai vardu “Turpat”.

Piemērs:

Uzņēmēji uz esošas tehnikas bazes nav spējigi samazinat cenas, lai palielinatu pieprasijumu un nodrošinatu peļņas limeni, tapēc ekonomikas augšupeja ir saistita ar pamatkapitala atjaunošanu uz augstaka tehnikas un tehnoloģijas limeņa⁶

Mūze, B., Pakalniņa, D., Kalniņa, I. Bibliografiskas norades un atsauces : metod.lidz. Riga : LU Akadēmiskais apgads, 2005. 107.lpp.

Briģe, A. Lietišķais marketings. Riga : Zvaigzne ABC, [b. g.]. 108. lpp.

Gods, U. Makroekonomika. Riga : Turiba, 2002. 7. lpp.

Gods, U. Makroekonomika. Riga : Turiba, 2002. 20. lpp.

5 Turpat, 179. lpp.

6 Turpat.

8. pielikums

Bibliografisko noratu

saraksta paraugs

Bibliografisko noratu saraksts

LR Augstaka Padome. Likums “Par Latvijas Banku”. Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotajs, Nr. 22, 1992, 19.maijs.

LR Saeima. Kreditiestatu likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 163, 1995, 5.okt.

LR Ministru kabinets. Noteikumi „Kartiba, kada finanšu parskatos atspoguļojams valsts, pašvaldibas, arvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizaciju un institūciju finansialais atbalsts (finanšu palidziba), ziedojumi un davinajumi nauda vai natūra”, Nr. 537. Latvijas Vēstnesis, Nr. 98, 2004, 15.jūnijs.

Latvijas Banka. Latvijas kreditiestatu darbibu regulējošie normativie akti [tiešsaiste]. Riga : Latvijas Banka, 2005 [skatits 2005.g.6.sept.].

Banku darba terminoloģija : skaidrojoša vardnica. Riga : Saimnieks, 1991. 320 lpp.

LR Centrala Statistikas parvalde. Latvijas statistikas gadagramata, 2004. Riga : LR Centrala statistikas parvalde, 2004. 270 lpp.

Latviešu konversacijas vardnica. 11.sēj. Riga : A.Gulbja apgads, 1935. 520 lpp.

Abelis, E. Kalendara planošana. Riga : Avots, 1981. 136 lpp.

Baron, D.F. Business and its Environment. New York : Prentice Hall, 1993. 151 p.

Cuplin, M.F. The Management of Capital Projects. Oxford : BSP Professional Books, 1989. 43 p.

Dunska, M. Eiropas Savienibas ekonomikas pamati. Riga : Rasa ABC, 2001. 92 lpp.

Dzintare, Z. Banku gramatvediba. Riga : Turiba, 1999. 144 lpp.

Cremer, M. The Image of Libraries in the Internet [tiešsaiste] : [report in the 64^th IFLA general Conference August 16 -21, 1998]. [skatits 2005.g. 28..sept.]. Pieejams: https://www.ifla.org/IV/ifla

Madauss, B.J. Handbuch Projektmanagement. Stuttgart : CE Polschel Verlag, 1990. 560 S.

Leta [Nacionalo ziņu aģentūra]. Banku finansialie raditaji. Nr.8 (92), 2005. Riga : Leta, 2005. 94 lpp.

Miller, R.W. Schedule, Cost and Profit Control with PERT. New York : McGraw Hill Book, 1963. 98 p.

Vēciņš, E. Naudas lietas. Riga : Zvaigzne, 1993. 78 lpp.

Latvija uz XXI gadsimta sliekšņa: ekonomika, finanses, integracija. Zile, R., Šteinbuka, I., Počs, R. u.c. Riga : Jaņa sēta, 1999. 152 lpp.

Kassalis, E. Eiropas vienotas valūtas ieviešana un tas iespējama ietekme uz Latvijas tautsaimniecibu. No: Latvijas integracija Eiropas Savieniba. R.Karnites red. Riga : ZA EI, 2001, 119.-132. lpp.

Firere, I. Latvijas valsts metu milziga peļņa uz papira. Diena, Nr. 205, 2005, 2. sept., 7. lpp.

Margulis, Stephen T. Privasy as a Social Issue and Behavioral Concept. Journal of Social Issues, vol. 50, Nr.12, December 2004, p. 283-304.

Veģe, I. Gatavo izmaiņas PVN likuma. Dienas Bizness, Nr.160, 2005, 19. aug., 5. lpp.

Jakovļevs, A. Kam ir, tam tiks dots [tiešsaiste]. Riga : Delfi, 2005 [skatits 2005.g. 6.sept.].

„Microlink” attista Baltijas mēroga sadarbibu ar „Hewlett-Packard” [tiešsaiste]. Riga : Apollo, 2005 [skatits 2005.g. 6.sept.].

Sociali ekonomiska programma eLatvija [tiešsaiste] : konceptualas pamatnostadnes. LR Ekonomikas ministrija, 2002 [skatits 2003.g. 2.jūn.].

„N” iestades nepublicētais materials. Gada parskats par 2004. gadu, 3-5-1. veidlapa

Кобринский, Н.Е., Майминас, Е.З., Смирнов, А.Д. Введение в экономическую кибернетику. Москва : Экономика, 1975. 346 c.

. Под. ред. Мойсеева, Н.Н. Москва, 1979. 428 c.

сетевых планов. Москва : Экономика, 1966. 46 c.

9. pielikums

Kvalifikacijas darba recenzijas

veidlapas paraugs

BANKU AUGSTSKOLA

_____ _______ ______ _____________ studiju programmas

______________ laika studiju ______ grupas student__

vards, uzvards

Kvalifikacijas darba recenzija

1. Darba temats__________ ______ ____ __________ ______ ____

2. Darba pozitivas ipašibas__________ ______ ____ _____ _______ ______ _______

3. Darba trūkumi__________ ______ ____ _____ _______ ______ _______________

4. Secinajumu un priekšlikumu vērtējums

5. Studenta un vaditaja sadarbibas vērtējums__________ ______ ____ ________

6. Kvalifikacijas darba kopējais vērtējums__________ ______ ____ __________

7. Jautajumi darba autoram__________ ______ ____ _____ _______ ______ _______

200___. gada_____ _______ ______ ______

Kvalifikacijas darba vaditajs__________ ______ ____ _______________

____________________

paraksts

9a. pielikums

Bakalaura darba recenzijas

veidlapas paraugs

BANKU AUGSTSKOLA

_____ _______ ______ _____________ studiju programmas

______________ laika studiju ______ grupas student__

vards, uzvards

Bakalaura darba recenzija

1. Darba temats __________ ______ ____ __________ ______ ____

2. Darba uzbūves raksturojums __________ ______ ____ ___________________

3. Darba pozitivas ipašibas un trūkumi, secinajumu un priekšlikumu vērtējums

4. Darba tehniska izpildijuma vērtējums __________ ______ ____ ___________

5. Bakalaura darba praktiskas nozimes vērtējums __________ ______ ____ ____

6. Bakalaura darba kopējais vērtējums __________ ______ ____ _____________

7. Jautajumi darba autoram__________ ______ ____ _____ _______ ______ _______

200__. gada ___________________

Recenzents __________ ______ ____ __________ ______ ____ ___

Darba vieta __________ ______ ____ __________ ______ ____ ___

Ieņemamais amats __________ ______ ____ _____ _______ ______ ______________

paraksts

9.b. pielikums

Maģistra darba recenzijas

veidlapas paraugs

BANKU AUGSTSKOLA

__________ ______ ____ studiju programmas

_______________ laika studiju ______ grupas student__

vards, uzvards

Maģistra darba recenzija

Darba temats __________ ______ ____ _____ _______ ______ _______________

Darba uzbūves raksturojums __________ ______ ____ __________________

Darba pozitivas ipašibas un trūkumi, secinajumu un priekšlikumu vērtējums

4. Darba tehniska izpildijuma vērtējums __________ ______ ____ ___________

5. Maģistra darba praktiskas nozimes vērtējums __________ ______ ____ _____

6. Maģistra darba kopējais vērtējums __________ ______ ____ ______________

7. Jautajumi darba autoram __________ ______ ____ _____ _______ ______ _______

200___. gada ___________________

Recenzents __________ ______ ____ __________ ______ ____ ___

Darba vieta __________ ______ ____ __________ ______ ____ ___

Ieņemamais amats __________ ______ ____ _____ _______ ______ ______________

paraksts