CATEGORII DOCUMENTE
Afaceri Calculatoare Casa masina Didactica pedagogie Diverse Educatie Finante Geografie Istorie & politica Legislatie Limba Management Sanatate Tehnologie

Bulgara	Ceha slovaca	Croata	Engleza	Estona	Finlandeza	Franceza
Germana	Italiana	Letona	Lituaniana	Maghiara	Olandeza	Poloneza
Sarba	Slovena	Spaniola	Suedeza	Turca	Ucraineana

ēka	ģeogrāfija	ķīmija	Bioloģija	Bizness	Da˛ādi	Ekoloģija	Ekonomiku
Fiziskās	Grāmatvedība	Informācija	Izklaide	Literatūra	Māksla	Mārketings	Matemātika
Medicīna	Politika	Psiholoģija	Receptes	Socioloģija	Sporta	Tūrisms	Tehnika
Tiesības	Tirdzniecība	Vēsture	Vadība

Me˛saimniecības nozares apskats

da˛ādi

+ Font mai mare | - Font mai mic


DOCUMENTE SIMILARE

RĪGAS TEHNISKA UNIVERSITATE

Neklatienes un vakara studiju departaments

Referats

Ievads specialitatē

Me˛saimniecības nozares apskats

Saturs

Ievads

1.Me˛a nozares visparējais apskats

1.1 Me˛saimniecības nozares struktūra5

1.2. Me˛saimniecības nozares resursi6

1.3 Me˛saimniecības darbības jomas raksturojums8

2. Me˛saimniecības nozares ieguldījums tautsaimniecība un tas attīstība

3. Latvijas me˛u politika un nakotnes perspektīvas

4. Me˛a nozares stipras un vajas puses

Secinajumi

Literatūras saraksts

Ievads

Bie˛i nakas dzirdēt apgalvojumus, ka me˛i tiek izcirsti un drīz me˛u nebūs vispar, jaatzīst, ka ī problēma ir aktuala tropiskajos me˛os, kur pēc me˛a nociranas notiek augsnes degradēanas, ka rezultata jauns me˛s izveidoties vairs nespēj. Latvija ir vērojama pretēja situacija, jo gan dabisko faktoru (augņu īpaības, klimats), gan cilvēka darbību (samazinas platību apjoms, ko izmanto lauksaimniecība) rezultata me˛a platību īpatsvars laika perioda no 1923.gada, kad me˛ainums bija 23%, līdz 2005.gadam kad me˛ainums veidoja 45,2%, ir gandrīz dubultojies. Me˛a platību pieaugums prognozējams arī turpmak, jo turpinas lauksaimniecība neizmantoto zemju dabiska aizaugana, ka arī to makslīga apme˛oana.

Me˛i Latvija aizņem 2950267,3 ha no valsts platības. Salīdzinajuma ar citam Eiropas valstīm, Latvija pieskaitama pie me˛iem bagatam valstīm, jo Eiropa me˛i vidēji aizņem 33% no sauszemes teritorijas. Valsts apsaimniekoana atrodas 1481715 ,9 ha (50,2%) me˛a, savukart parējie me˛i sastada 1468551 ,4 ha (49,8%).

Tapat ka citas Latvijas tautsaimniecības nozares, arī me˛saimniecība dod savu ieguldījumu valsts attīstība, t.i. darba vietas iedzīvotajiem da˛ados Latvijas reģionos, kokapstrades produkti ieņem nozīmīgu vietu eksportpreču saraksta, iekējas infrastruktūras attīstība, kas pēc iestaanas Eiropas Savienība prasa īpau uzmanību u.c. Ņemot vēra os argumentus, tiei tapēc autors izvēlējas apskatīt o nozari nedaudz detalizētaki.

Referata mērķis ir sīkak apskatīt me˛saimniecības sfēru darbības jomas. Tapat referats atspoguļo me˛saimniecības kopējo devumu Latvijas saimniecība, un nozares iespējamo turpmako attīstību gan lokala mēroga, gan Eiropas Savienības konteksta.

Pirma nodaļa ir par kopējo me˛a nozari, un apskata katru no tas darbības sfēram nedaudz sīkak.

Otra nodaļa atspoguļo nozares ieguldījumu Latvijas tautsaimniecība.

Treas nodaļas ietvaros ir apskatamas me˛a nozares perspektīvas Latvija.

Ceturta nodaļa izklasta me˛a nozares stipras un vajas puses.

Darba gaita tika apkopota pieejama informacija par Me˛saimniecības nozari Latvija, tas struktūru un VMD datiem. Arī apskatīta nozares attīstība nakotnē. Darba struktūru veido 4 nodaļas, 3 apaknodaļas, 2 attēli un secinajumi.

1.Me˛a nozares visparējais apskats

1.1. Me˛saimniecības nozares struktūra

Me˛a nozare apvieno me˛a resursus un me˛a produktu ra˛oanu, tirdzniecību un patēriņu vienota sistēma, kura tas sastavdaļas ir savstarpēji saistītas.

Me˛saimniecība ietver me˛a zemes apsaimniekoanu, ta piegada me˛a iegūto produkciju var būt materiala (kokmateriali, sēnes, ogas, u.c.) vai nemateriala (me˛a bioloģiska daudzveidība, rekreacijas iespējas un pakalpojumi, t.sk. me˛a aizsargajoo funkciju īstenoana, u.c.). No ekonomiska viedokļa me˛a galvena produkcija ir kokmateriali, kas ir me˛saimnieciskas ra˛oanas produkts un pamats me˛rūpniecībai, tapēc me˛saimniecību bie˛i definē auraka nozīmē – me˛saimniecība ietver me˛kopību (me˛a atjaunoana un apsaimniekoana), me˛istradi (koksnes sagatavoana un pieveana) un apaļo kokmaterialu tirdzniecību.

Me˛rūpniecība apstrada me˛a iegūtos izejmaterialus – apaļkoksni, papīrmalku, cirsmas atliekas, iegūstot pirmapstrades (zaģmateriali, koksnes platnes, celuloze, u.c.) un talak apstrades (amatniecības izstradajumi (koka durvis, logi, ramji), mēbeles, u.c.) jeb pievienotas vērtības produkciju.

Ķīmiska parstrade no me˛a iegūtajiem koksnes un nekoksnes izejmaterialiem iegūst ķīmiski atķirīgus produktus,

Me˛a produktus izmanto arī citas nozarēs – enerģijas ieguve, būvniecība, u.c.

Sabiedrības ietekme un me˛a nozari izpau˛as divos veidos – caur tirgu un ar valsts politiku. Galvenais veids, ka sabiedrība ietekmē me˛a nozari – maina me˛a nozares tirgoto un netirgoto produktu un pakalpojumu pieprasījumu. Papildus tirgū sabiedrība var ierosinat citus instrumentus, kas kļūst nozīmīgi me˛a nozarei. Parasti parējo (netirgoto) produktu un pakalpojumu pieprasījums tiek parvērsts valsts politika vai tiesību aktos.

Referata autors apskatīs me˛saimniecības sfēru.

MEˇA NOZARE

Me˛a īpanieki un Me˛rūpniecība

apsaimniekotaji

1.2.Me˛saimniecības nozares resursi.

Latvijas me˛us parsvara veido skuju koki, tomēr ir vērojamu daļu aizņem arī parējas sugas, sugu sastavs . Latvija visvairak veido audzes, kuras valdoa koku suga ir skuju koki- priede un egle. Skuju koku audzes 55,4 % no visu aud˛u platībam. Bērzu audzes (30% kopējam me˛aud˛u platībam), baltalkņu (6,8%) un apu (3,8%).

1.attēls

2.attēls

Avots: Valsts Me˛a dienesta (VMD) dati 1. un 2. attēls

1.3. Me˛saimniecības darbības jomas raksturojums

Me˛saimniecībai, atķirība no citam ra˛oanas nozarēm, ir raksturīgs ilgs me˛a izaudzēanas (rotacijas) periods – 50-100 un vairak gadu.

Tapat ka jebkuras saimnieciskas darbības , arī me˛saimniecības ekonomiskais pamats ir produkcijas ra˛oana. Ilgtspējīgas me˛a apsaimniekoanas galvenais balsts ir ekonomiskais izdevīgums, tam ir būtiska nozīme me˛a da˛ado funkciju saglabaanai sabiedrības laba. Lai me˛i nodroinatu sabiedrību ar plau socialo, kultūras un ekoloģisko vērtību klastu, me˛a īpanieks cenas uzlabot ilgtspējīgas m e˛a apsaimniekoanas ekonomisko izdevīgumu un gūt ienakumus no me˛a iegūtam precēm un pakalpojumiem, ka arī, ienakums no palaik nepardodamam me˛a radītam vērtībam.

Lai nodroinatu ilgtspējīgu me˛a apsaimniekoanu visa me˛audzes auganas perioda, me˛a īpanieks me˛aud˛u apsaimniekoanu plano, ievērojot ekonomisko izdevīgumu – izdevumus kompensējot ar ieņēmumiem no starpizmantoanas un galvenas izmantoanas.

Me˛saimniecības produkcijas un pakalpojumu realizacija ietilpst kokmateriali un nekoksnes vērtības un pakalpojumi.

Me˛a galvena produkcija ir apaļkoksne, tas kvalitate un realizacijas apjoms nosaka me˛a īpanieka ieņēmumus. Savukart , kokmaterialu ieguves apjomus nosaka to pieprasījums tirgū. Kop 90-to gadu vidus, attīstoties me˛rūpniecības pirmapstrades jaudam un papīrmalkas pieprasījumam Skandinavijas valstīs, strauji pieaudzis apaļo kokmaterialu pieprasījums Latvijas tirgū. Koksnes ieguves apjomi kop 1992.gada ir trīskarojuies no 4,0 milj. Gada līdz 13,2 milj. 2005. gada. Ieguves apjomi galvenokart pieaugui privato me˛a īpanieku me˛os, kuros kop 1998.gada tiek iegūta lielaka daļa koksnes. Pēdējos 5 gados ik gadus tiek iegūti 11-13 milj. Koksnes, no tiem apmēram 80% galvenaja cirtē. raksturojums

Me˛saimniecības sara˛ota produkcija ir zaģbaļķi, papīrmalka un malka (arī cirsmu atliekas). Apaļkoku sortimenti tiek sadalīti grupas: resnie zaģbaļķi vidējie zaģbaļķi, tievie, papīrmalka, malka. Izstradajot me˛u, noteikta sortimenta struktūra var mainīties. Izmaiņas tiek ietekmētas no koku kvalitates, līdz ar to, piemēram, zaģbaļķis

var partapt par papīrmalku

me˛a nekoksnes produktu (medījamie dzīvnieki, ogas, sēnes u.c.) ieguvei pareiz nav būtiskas ekonomiskas nozīmes valsts līmenī. Ogu, sēņu ieguve, medības un rekreacijas pakalpojumi dod ieguldījumu saimnieciskas darbības da˛adoana laukos. Saskaņa ar Latvijas Tirgus veicinaanas centra datiem ra˛īgos ogu un sēņu gados tiek eksportētas sēnes un ogas apmēram divu miljonu latu vērtība. Jaatzīmē, ka ievērojamos apjomos tas izmanto arī papatēriņam. Ik gadus nomedīto dzīvnieku vērtība ir apmēram 2 miljoni latu.

Latvija, kop tirgus ekonomikas principu iedibinaanas me˛a nozarē, ir norisinajies dinamisks attīstības process. Kokmaterialu cenu, atbilstoi piedavatajai produkcijas kvalitatei, nosaka tirgus.

Me˛izstradi un koksnes apstradi valstī veic privati uzņēmumi - vairak neka 300 me˛izstrades firmas un vairak neka 2000 kokapstrades uzņēmumu, no kuriem ap 1400 ir zaģētavas. Me˛a nozarē ir nodarbinati apmēram 50 tūkstoi cilvēku jeb 4,4 % no kopēja nodarbinato Latvijas iedzīvotaju skaita.

2.Me˛saimniecības nozares ieguldījums tautsaimniecība un tas attīstība^{^[4]}

Me˛a nozare ietver atjaunojamus un pieaugous me˛a resursus, kas aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Pusi no me˛u teritorijas apsaimnieko apmēram 150000 me˛a īpanieku.

Me˛a nozare piegada svarīgus pirmas nepiecieamības produktus, pakalpojumus, dod ievērojamu ieguldījumu valsts socialaja labklajība un ilgtspējīga attīstība. Kopējais nozarē nodarbinato skaits ir 82000 (8% no kopēja nodarbinato skaita), no tiem me˛rūpniecība ir nodarbinati 47000 cilvēku un me˛saimniecība – 35000. Darbavietas izvietotas galvenokart laukos, mazajos vai pat mikro komersantos.

Me˛a nozare ir devusi ievērojamu ieguldījumu kopēja valsts tautsaimniecība. Latvijas me˛rūpniecības produkcijas stabila vieta eksporta tirgos ir veicinajusi stabilu eksporta vērtības pieaugumu. Neskatoties uz to, ka pieaug koksnes produktu imports, nozares eksporta bilance vienmēr ir bijusi pieaugoi pozitīva. Tas ir devis ievērojamu ieguldījumu monetaraja stabilitatē.

Valsts me˛izstrades uzņēmumu privatizacijas gaita, veidojoties privatajai uzņēmējdarbībai, me˛izstrade un tai sekojoa koksnes apstrade ir izveidojusies par vienu no visaktīvakajam tautsaimniecības nozarēm

obrīd me˛a nozare un ar to saistītas nozares Latvija tapat ka Eiropas Savienība, atrodas da˛adu ministriju parziņa:

o Zemkopības ministrija - me˛a resursu apsaimniekoana (me˛saimniecība), lauku attīstība, ar me˛a nozari saistīta izglītība (Latvijas Lauksaimniecības universitate, Ogres Me˛a tehnikums, lauksaimniecības skolas);

o Ekonomikas ministrija - rūpniecība (kokapstrade, koksnes ķīmiska parstrade, informacijas tehnoloģijas), enerģētika;

o Vides aizsardzības un reģionalas attīstības ministrija - vides un dabas aizsardzības jautajumi, tūrisms un rekreacija, būvniecība, arhitektūra un reģionala attīstība;

o Finansu ministrija - valsts politika bud˛eta, īstermiņa un ilgtermiņa finansu, nodokļu un muitas, arvalstu finansu palīdzības līdzekļu koordinacijas un izmantoanas un reģionalas politikas jautajumos;

o Satiksmes ministrija - transports (ūdens, sauszemes), informatika.

Me˛a nozares sekmīga attīstība dod ieguldījumu gan ar to saistīto nozaru, gan visas valsts tautsaimniecības attīstība. Ja me˛a nozares kopējais devums valsts iekzemes kopprodukta (IKP) ir 10 - 12 %, tad kopa ar saistītajam nozarēm - 15 - 16 %, dodot 75 - 80 tūkstous darba vietu. ES Phare projekta eksperti uzskata, ka me˛a klastera kopējais ieguldījums varētu parsniegt 20 % no IKP, ja tiktu nodroinata o nozaru integrēta attīstība.

Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija un Latvijas Kokrūpniecības federacija 2001.gada 11.oktobrī vienojas par vienadu izpratni un saskaņotas pieejas priekrocībam, veicinot me˛a nozares un ar to saistīto nozaru attīstību, kas virzīta uz to konkurētspējas palielinaanu pasaules tirgū.

Lai koordinētu me˛a un saistīto nozaru turpmako darbību un attīstību, puses vienojas izveidot me˛a un saistīto nozaru Stratēģiskas koordinacijas padomi un definēt o nozaru attīstības prioritates Latvijas me˛a un saistīto nozaru nacionalas programmas izstrades procesa, paplainot MK Nacionalas me˛a programmas darba uzdevumu.

3. Latvijas me˛u politika un nakotnes perspektīvas ^{^[5]}

1998. gada 28. aprīlī LR Ministru kabinets apstiprinaja Me˛a politiku, kas tika izstradata panakot kompromisu starp visam me˛saimniecība ieinteresētajam pusēm.

Latvijas Me˛a politika nosaka me˛u nozares attīstības ilgtermiņa stratēģiskos un taktiskos mērķus un pamatprincipus. Tadējadi Latvijas MP nosaka vienu visparēju mērķi: me˛u un me˛aiņu ilgtspējīga apsaimniekoana. MP izpratnē 'ilgtspējīga' apsaimniekoana tiek definēta atbilstoi Rezolūcijai 'Me˛u un me˛aiņu parvaldīana un izmantoana tada veida un apmēra, lai tiktu saglabata to bioloģiska daudzveidība, produktivitate, reģeneracijas spēja, dzīvotspēja un to potencials tagad un nakotnē veikt attiecīgas ekoloģiskas, saimnieciskas un socialas funkcijas vietēja, valsts un globala mēroga un netiktu nodarīts kaitējums citam ekosistēmam'.

Me˛i ir svarīgs Latvijas vides elements. Ņemot vēra me˛u nozīmīgumu vides aizsardzība, cilvēku socialo vajadzību apmierinaana un tautsaimniecība, Me˛saimniecības politikas mērķi ir:

novērst me˛u seguma samazinaanu, nosakot ierobe˛ojumus me˛ainu apvidu transformēanai;
nodroinat me˛ainu apvidu produktivitates un vērtības saglabaanu un uzlaboanu; un
veicinat marģinalo lauksaimniecība izmantojamo un citu zemju apme˛oanu, izmantojot esoos valsts mehanismus.

Ievērojot os principus, būs iespējams palielinat me˛ainu apvidu kopplatību un īpatsvaru, un to ieguldījumu Latvijas tautsaimniecība.

Latvija me˛i var būt valsts, vietējo pavaldību, fizisku un juridisku personu īpauma. Latvijas Republikas likumos tiek regulētas īpaumtiesības, kas garantē visiem īpaniekiem vienadas tiesības un nosaka vienadus pienakumus, īpaumtiesību neaizskaramību un saimnieciskas darbības neatkarību. Me˛u apsaimniekoanas pamatprincipi tiks piemēroti attiecība uz visiem me˛iem, neatkarīgi no to īpauma veida.

MP saimnieciskais mērķis ir nodroinat me˛a nozares ilgtspējīgu attīstību un ienesīgumu, ņemot vēra ekoloģiskas un socialas prasības, un radīt iespējami lielaku pievienotas vērtības pieaugumu.

MP mērķis vides aizsardzības sfēra ir pareizēja bioloģiskas daudzveidības līmeņa saglabaana un uzturēana.

MP mērķis socialaja sfēra ir līdzsvarot sabiedrības un me˛u īpanieku intereses attiecība uz me˛a socialo vērtību izmantoanu un darba attiecību attīstīana me˛saimniecības nozarē.

Me˛saimniecības politikas nakotnes perspektīvas ir galvenokart saistītas ar ilgtspējīgu me˛saimniecību, ko var raksturot adi:

tirgus ekonomika un brīva konkurence me˛saimniecība, kas ir balstīta uz atbilstou likumdoanu un pēc iespējas mazaku valsts iejaukanos me˛u apsaimniekoana;
tirgus vadīta naudas plūsma, lai tadējadi nodroinatu ilgtspējīgu me˛saimniecību;
liela bioloģiska daudzveidība, kas panakta saglabajot biotopus, saimniekoanas metodes pielagojot dabas procesiem, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu un vides stavokli, ka arī veicot uzturēanas pasakumus;
darba droība un augsta kvalifikacija, ko stimulē ilgtspējīga un labvēlīga uzņēmējdarbības vide;
augsta koksnes izmantoanas efektivitate, ievieot vidi saudzējoas materialu izmantoanu, kokapstrades atlikumu turpmaku izmantoanu platņu, celulozes, enerģijas ra˛oana, ka arī atbilstou nodokļu politiku un citus motivēanas veidus;
me˛a platību palielinaana, apme˛ojot lauksaimniecības zemes, kas netiek izmantotas lauksaimniecībai vai citiem mērķiem.

4. Me˛a nozares stipras un vajas puses ^{^[6]}

Analizējot me˛a nozares darbību, autors izvērtēja tas stipras un vajas puses.

3.1. Nozares stipras puses:

1) vēsturiski, klimatiski un ģeografiski ir izveidojuies labvēlīgi apstakļi me˛saimniecībai ar kvalitatīviem, daudzveidīgiem un atjaunojamiem me˛a resursiem, kas nodroina nozares kokapstrades uzņēmumu darbību, tadējadi dodot lielu ieguldījumu nodarbinatības problēmu risinaana laukos;

2) me˛a produkti radījui un notur stabilu niu globalaja tirgū;

3) skaidri noteiktas nozares institūciju, sabiedrisko organizaciju un intereu grupu lomas un intereses.

3.2. Nozares vajas puses:

1) ilgtermiņa attīstības stratēģisko mērķu trūkums;

me˛a nozares nesabalansētība - nav rūpniecisko jaudu nekvalitatīvas koksnes un kokapstrades atlieku parstradei;

nelabvēlīga investīciju vide, ka rezultata gausi tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas;

mazo un vidējo uzņēmumu zema konkurētspēja un to lielais īpatsvars;

5) liels to privatīpanieku skaits, kas apsaimnieko mazus me˛a īpaumus (platības);

6) nepietiekams finansējums un atbalsts izglītībai un zinatnei, konkurētspējas nodroinaanai me˛a nozarē;

7) nepietiekams sabiedrības izpratnes (informētības) līmenis par me˛a nozari, nozares prioritatēm un taja notiekoajiem procesiem;

nepietiekami izstradats Latvijas me˛a nozares produktu un pakalpojumu tēls.

Secinajumi

Me˛a nozare piegada svarīgus pirmas nepiecieamības produktus, pakalpojumus, dod ievērojamu ieguldījumu valsts socialaja labklajība un ilgtspējīga attīstība

Liels īpatsvars ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un to zema konkurētspēja.

Literatūras saraksts.

1. „Valsts me˛a dienests” www.vmd.gov

2.Datu avots no www.laukiNet.lv

3. Izdevniecība „Stilus”, „Koks būvniecība”, 14 -15 lpp, 2006

Avots: Zemkopības ministrijas Latvijas me˛a un saistīto nozaru nacionalas programmas koncepcija

5.Datu avots no „LR Zemkopības ministrija, https://www.zm.gov.lv/?sadala=75 ”. Avots apskatīts 2008.gada 7.janvarī

5. Datu avots no „LR Zemkopības ministrija, Latvijas me˛a un saistīto nozaru Nacionalas programmas koncepcija, 2004”. Avots apskatīts 2008.gada 7.janvarī

Datu avots no „Valsts me˛a dienests” www.vmd.gov

Datu avots no „www.laukiNet.lv”

Datu avots no Izdevniecība „Stilus”, „Koks būvniecība”, 14 -15 lpp, 2006

Avots: Zemkopības ministrijas Latvijas me˛a un saistīto nozaru nacionalas programmas koncepcija

Datu avots no „LR Zemkopības ministrija, https://www.zm.gov.lv/?sadala=75 ”

Datu avots no „LR Zemkopības ministrija, Latvijas me˛a un saistīto nozaru Nacionalas programmas koncepcija, 2004”

Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Vizualizari: 928
Importanta:

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Distribuie URL
https://www.scrigroup.com/limba/letona/224/Mesaimniecbas-nozares-apskats51142.php

Adauga cod HTML in site
<a href="https://www.scrigroup.com/limba/letona/224/Mesaimniecbas-nozares-apskats51142.php" target="_blank" title=" - https://www.scrigroup.com/limba/letona/224/Mesaimniecbas-nozares-apskats51142.php">Me˛saimniecības nozares apskats</a>