RIGAS TEHNISKA UNIVERSITATE

BŪVNIECIBAS FAKULTATE

Būvniecibas koledtprogrammu nodaļa

Uzdevums

un

Metodiskie noradijumi

Studiju darba izpildei priekšmeta:

“Projekti K1, K2”

transportbūvju specializacijas studentiem

Ievads

Atbilstoši projekta macibu metodei, kura tiek istenota ar projektu K1 un K2 palidzibu, studenti patstavigi, netieša pasniedzēja vai konsultanta vadiba, izmantojot visdatadakos informacijas avotus un darba formas veic doto uzdevumu, paši plano darbu un risina ar to saistitas problēmas. Izmantojot projekta metodi studentiem tiek dota iespēja apgūt tadas zinašanas, kuras tradicionalam macibu metodēm ir grūti vai pat neiespējami apgūt. Ši metode liek patstavigi meklēt problēmu risinajumu, apkopot faktu materialu, izdarit secinajumus un uz to pamata veidot atrisinajumu uzdotajai problēmai, stradat radoši, stradat komanda.

Metodiskie noradijumi lietojami kopa ar lekciju materialu un macibu vai tehnisko literatūru. Pie kursa projekta izpildes vajadzētu ķerties pēc attiecigo teorētiska kursa nodaļu apgūšanas. Projektēšanas teoriju un metodiku ši kursa projekta izpildei iespējams apgūt:

no 1. lidz 5. nodaļai literatūras avota [1],

no 4. lidz 6. nodaļai literatūras avota [2],

4. un 5. nodaļu literatūras avota [3],

1., 2., 4. un 5. nodaļas literatūras avota [4],

lekciju materialos.

Centieni paveikt kursa darbu bez pietiekamam teorētiskas, metodiskas un tehniskas literatūras studijam neizbēgami noved pie rupjam kļūdam un neaugligam pūlēm.

Izpildot kursa projektu studentam nepieciešama radoša pieeja. Visus lēmumus attieciba uz projekta risinajumiem students pieņem patstavigi, pamatojoties vienigi uz apgūtajam teorētiskajam zinašanam. Tomēr risinot kursa darba jautajumus iespējas saskarties ar datadam tehniskam problēmam vai neskaidribam, kuras izriet no praktiskas darbibas pieredzes trūkuma. Šada situacija, ja atbilde nav atrodama macibu vai tehniskaja literatūra, risinajums jameklē kopigi ar pasniedzēju.

Metodisko noradijumu mērķis ir kursa projekta izpildes sistematizacija atbilstoši macibu programai un darbam nepieciešamo pamatdatu un racionalas izpildes metodikas apkopojums.

Projekta uzdevums

(Uzdevuma lapas japievieno projektam!)

Kursa projekts izstradajams 2 studentu grupa. Grupas tiek veidotas studentiem savstarpēji vienojoties. Tada pat veida tiek noteikts grupas vaditajs. Darbu aizstav katrs students individuali par visu projekta apjomu. Kursa projekta daļa K1 veicama rudens semestri, daļa K2 – pavasara semestri.

Uzsakot darbu pie projekta daļas jasagatavo darba daļu izpildes un aizstavēšanas grafiks atbilstoši sadalijumam (sk. Veidlapa Nr.1), un jasaskaņo ar atbildigo pasniedzēju. Turpmakais darbs veicams atbilstoši sastaditajam grafikam. Atkapes no saskaņota grafika, būs iespējamas atbildiga pasniedzēja noraditajos laikos. Pie darba un ta daļu aizstavēšanas jauzrada viss izpildito darbu materials par attiecigo apjomu. Vērtējums tiks dots pēc šadiem kritērijiem :

izpildita darba apjoma novērtējumu: (vai ir izpildits viss uzdevuma un metodiskajos noradijumos prasitais),

izpildita darba kvalitates novērtējumu: (vai ir iegūtais risinajums ir pamatots, izskatiti un novērtēti visi iespējamie risinajuma pamatvarianti, vai darba iegūts pietiekams un atbilstošs datu apjoms)

izpildita darba noformējuma kvalitates novērtējumu: (vai visi risinajuma elementi ir paraditi viennozimigi, uzskatami un saprotami, vai ir ievērotas noformējuma prasibas),

darba veikšanas sistematiskuma un disciplinas un komandas darba novērtējumu: (vai ir ticis ievērots saskaņotais darba daļu veikšanas grafiks, vai tiek panakta grupas dalibnieku sadarbiba un sapratne ),

studenta izpratnes novērtējumu: (vai students spēj atbilstoši kursa apgūstamajam zinašanu limenim un argumentēti pamatot ikvienu projekta atspoguļoto risinajumu, ka ari atbildēt uz pasniedzēja uzdotajiem jautajumiem).

Projekts un studenta uzstašanas ta aizstavēšana tiks novērtēts saskaņa ar zinašanu limeni un apjomu, kads tiek pasniegts kursa „Autoceļu projektēšana Ievadkurss” lekcijas, ka ari praktiskajam iemaņam un prasibam, uz kuram noradits šaja metodiskaja materiala.

Kursa projekta izejas datu skaitliskas vērtibas vai izvēles varianti nosakami pēc grupas vaditaja studenta apliecibas pēdējiem diviem cipariem (turpmak apzimēti attiecigi ar [1] un [2]: stud. apl. Nr. XXX BTB X[1][2]), vai ari veicot noraditas darbibas ar tiem, zemak dotaja izejas datu tabula. Variants, kas atzimēts ar [x]:p pieņemams, ja attiecigais cipars ir para, bet variants, kas atzimēts ar [x]:n - ja nepara. Nosakot izejas datu skaitliskas vērtibas, apliecibas numura cipars 0 jaaizstaj ar 10.

Uzdevums sastav no:

Topografiskas kartes ar sakuma un beigu punktiem (nosaka pasniedzējs), sk. pielikumu B,

Izejas datiem, kuri doti zemak, un

Darbu izpildes grafika (veidlapa Nr1)

Izejas dati

• Ceļa trases gala punkti: [sakums] (noradits uz kartes [1-10])

[beigas]  .. (noradits uz kartes [A-J])

• Nosacita patreizēja satiksmes intensitate posma A-B . N=([1]+[2]) * 400 (a/dnn)
• Ikgadējais satiksmes intensitates pieaugums  . q=0.04, ja [2]:p, vai

q=0.03, ja [2]:n

• Ekspluatacijas sakuma gads = uzdevuma izsniegšanas gads + 1.
• Aprēķina periods T=22, ja [1]=p, vai

T=18, ja [1]=n

• Kravas transporta ipatsvars satiksmes plūsma k_k=[2]*3 (%)
• Kravas transporta plūsmas sastavs:

autovilcēji (K_{red, 10kN}=2.5) I₁= [1]*100/(2*([1]+[2])) (%)

autobusi (K_{red, 10kN} =1.75). I₂= [2]*100/(2*([1]+[2])) (%)

kravas auto (K_{red, 10kN} =0.5). I₃= ([1]+[2])*100/(2*([1]+[2])) (%)

• Ģeotehniskas izpētes dati:

teritorijas, kuras kartē attēlotas ka purvi, vai kūdraji: .. kūdra - 2.00m

dziļak - atbilstoša minerala grunts

GŪL – 0.05 m

parēja teritorija : augu zeme – 0.20 m

smilšmals – lidz 4.00m GŪL-1.00m , ja [2]=1,2,3

malsmilts – lidz 4.00m GŪL-2.00m , ja [2]=4,5,6

smilts – lidz 4.00m, GŪL-3.00m , ja [2]=7,8,9

• Caurtekas un ceļumezgla novietojums un nepieciešamie parametri tiks noraditi pēc projekta K2 daļas pirma posma izpildes

Uzdevums derigs aizstavēšanai lidz K1daļai – 2010. gada 10. februarim

K2 daļai - 2010.g. 10. septembrim 

Pēc minētajiem termiņiem tiks izsniegts jauns uzdevums. 
Veidlapa Nr. 1

RTU Būvniecibas fakultate

Būvniecibas koledta

KURSA PROJEKTS

AUTOCEĻU PROJEKTĒŠANA

.Projekta grupas sastavs:

(Grupas vaditajs) St. apl. Nr

. St. apl. Nr

KURSA PROJEKTA IZPILDES GRAFIKS

1. daļa: K1

Grafiku apstiprinu:

2. daļa: K2

Grafiku apstiprinu:

Uzdevums izsniegts: 2009. GADA 10. SEPTEMBRI

Uzdevums derigs aizstavēšanai lidz K1daļai – 2010. gada 10. februarim

K2 daļai - 2010.g. 10. Septembrim
Projekta saturs (obligats)

1. Anotacija (katrai daļai atsevišķa)
2. Paskaidrojuma raksts

PROJEKTA DAĻAI K1

1. Ievads
2. Pastavošas situacijas raksturojums

i. Klimatisko apstakļu novērtējums

ii. Hidroloģisko apstakļu novērtējums

iii. Ģeotehnisko apstakļu novērtējums

iv. Apvidus un situacijas novērtējums

v. Satiksmes apstakļu novērtējums

3. Ceļa plana un garenprofila projektēšanas tehnisko normativu un nepieciešamo parametru kopsavilkums

i. Planam

ii. Garenprofilam

4. Posma A-B trases plana variantu apraksts un salidzinajums

i. Ekonomiskais

ii. Hidroloģiskais

iii. Ģeotehniskais

iv. Situacijas

v. Satiksmes apstakļu

vi. Variantu salidzinajuma kopsavilkums. Pamatvarianta izvēles pamatojums

5. Pamatvarianta elementu parametru aprēķins

i. Planam

ii. Garenprofilam

PROJEKTA DAĻAI K2

6. Ceļa konstrukcijas elementu projektēšanas tehnisko normativu un nepieciešamo parametru kopsavilkums. Normalprofila izvēles pamatojums.
7. Ceļa konstrukcijas (šķērsprofila) parametru pamatojums. Ceļa segas konstrukcija.
8. Ceļa ūdensnovades sistēmas apraksts. Sangravju izvietojums, aprēķins
9. Caurtekas parametru aprēķins

i. Sagaidamas caurplūdes Q aprēķins, caurplūdes parsniegšanas varbūtiba

ii. Caurtekas parametru noteikšana, pamatojums

10. Ceļumezgla projekts

i. elementu projektēšanas tehnisko normativu un nepieciešamo parametru kopsavilkums.

ii. Pastavošas situacijas raksturojums

Plana situacijas apraksts

Satiksmes situacijas apraksts

iii. Ceļumezgla risinajuma apraksts, parametru noteikšana

plana risinajums

pieslēgumu noapaļojumu risinajums

satiksmes organizacija

3. Rasējumi

PROJEKTA DAĻAI K1

1. Ceļa trases plans. Varianti A,B,(C)
2. Ceļa trases plans. Pamatvariants
3. Garenprofils

PROJEKTA DAĻAI K2

4. Ceļa konstrukcija (šķērsprofili)
5. Caurteka
6. Ceļumezgls

4. Izmantotas literatūras saraksts (Katrai projekta daļai atsevišķs)

Paskaidrojumi par projekta saturu un noformējumu

Aizstavēšanai uzradams sekojoša kartiba iesiets projekts (daļa):

1. Titullapa, uz kuras noradits :
1. Macibu iestades pilns nosaukums
2. Kursa (“autoceļu projektēšana”) un Kursa projekta (K1, K2) nosaukums
3. Projekta autori
4. Uzdevuma izsniegšanas gads
2. Darba uzdevuma lapa
3. Darba izpildes grafika lapa ar atbildiga pasniedzēja autografiem
4. Saturs
5. Anotacija
6. Paskaidrojuma raksts
7. Rasējumi

Projekta K2 daļa iesienama un nododama kopa ar K1 daļu. Projekta teksta daļam jabūt izpilditam datordruka uz A4 formata lapam. Tam jabūt numurētam atbilstoši saturam. Fonta izmērs -12p.

Paskaidrojuma raksta iespējami lakoniski jaapraksta projekta uzdevuma, problēmas un risinajuma būtiba, un tam jasatur visas punkta „Projekta sastavs” noraditas nodaļas. Paskaidrojuma raksts var saturēt zimējumus, tabulas utml., kuri visi ir attiecigi numurēti un uz tiem ir atsauces teksta. Paskaidrojuma raksts nedrikst saturēt zimējumus, tabulas, attēlus un teksta citējumus vai kopijas, uz kuru nav atsauce teksta, ka ari tadus, kas kopēti no avotiem, kuri minēti literatūras saraksta. Šajos gadijumos ir jadod atsauce uz avotu.

Rasējumiem jabūt izpilditiem datordruka, vai ar tinti. Rasējumi izpildami uz standartformata lapam un ievērojot ISO 5457 prasibas (lapu formati un ramja izveidojums). Maksimalais pieļaujamais lapas formats - A2. Rasējumiem jabūt atbilstoši numurētiem un ar aizpilditiem un parakstitiem rakstlaukumiem. Rasējumi a) un b) projekta daļai K1 (Plans) izpildami uz izsniegtajam vai izdrukatajam topografiskajam kartēm vai to kopijam. Tas var nodot bez ramja un ar uzlimētu rakstlaukumu. Uzskatamibai projektētas ceļa trases iezimēšanai ieteicams lietot krasainu tinti, treses variantus attiecigi izceļot. Pirms darba uzsakšanas ieteicams izgatavot pietiekamu skaitu topografiskas kartes kopiju. Izdrukajot karti patstavigi (ja ta izsniegta digitala forma), janodrošina attieciga kartes mēroga (1:10000) atbilstiba.

Iesējuma veidam jaatbilst šadam minimalajam prasibam:

• Formats A4
• Viennozimiga lapu seciba
• Titullapas saturs izlasams neatverot
• Lapas nav “iesaiņotas” vai laminētas
• Vismaz divas šuves (kniedes, vai tml.) un verams pa kreisi.

Noradijumi projektēšanai.

K1

Ievads

Ievada jadod visparigs projekta un situacijas apraksts, projekta risinajumu raksturojums un metodes. Galvenie ieguvumi un zaudējumi no projekta realizacijas.

Pastavošas situacijas raksturojums

Pirms projektēšanas darbu uzsakšanas jaapkopo un jaizanalizē dati , kas atspoguļo konkrētas teritorijas visus tos parametrus, kuri ietekmē ceļa būvniecibas un ekspluatacijas procesu, piem.- izmaksas, tehnoloģijas utml. Dati iegūstami tehniskaja un informativaja literatūra (rokasgramatas, standarti, enciklopēdijas u.c.), meklējot globalaja timekli (www), vai veicot attiecigus mērijumus un novērojumus (realus) dotaja teritorija. Visiem datiem jabūt realiem un aktualiem.

Ceļa plana un garenprofila projektēšanas tehnisko normativu un nepieciešamo parametru kopsavilkums

Lidzigi ka iepriekš aprakstitie pastavošas situacijas parametri iegūstami ari normativie plana un garenprofila parametri. Ka galvenie avoti izmantojami standarti un citi normativie dokumenti (LBN, LVS, EN). Ka izejas lielums normativo parametru noskaidrošanai izmantojami dotie dati par esošo intensitati un satiksmes sastavu. Atbilstoši uzdevuma nosacijumiem janosaka perspektiva satiksmes intensitate, pēc kuras projektējama ceļa tehniska kategorija. Vadoties pēc iegūtajiem parametriem, jaapkopo visi parējie nepieciešamie parametri. Ka minimums nepieciešams noskaidrot sekojošos parametrus:

• Projekta atrums V_proj
• Minimalais plana radiuss R
• Minimalie vertikalo likņu radiusi
• Ieliektam liknēm P_iel
• Izliektam liknēm P_izl
• Maksimalais garenkritums i
• Minimalais parejas liknes parametrs A

Ceļa plana variantu projektēšana un salidzinašana

Jaizprojektē vismaz divi trases varianti, kuri pilniba atbilst tehnisko normativu prasibam. Ar jēdzienu “trase” jasaprot telpiska lentveida struktūra. Pirms trasēšanas kartē jaizvērtē apvidus ģeofiziskais, hidroloģiskais, ka ari klimatiskais raksturojums, no ceļa būvniecibas un ekspluatacijas viedokļa. Izvērtējuma atziņas jafiksē paskaidrojuma raksta. Trasējot ipaša uzmaniba japievērš virziena maiņas mērķtiecigumam, ceļa trases saistibai ar dominējošajam reljefa formam un ainavu. Galvenie trasēšanas principi aprakstiti literatūra [1]. Jacenšas maksimali izmantot esošo ceļu koridorus (20-50m platas joslas ap esošiem ceļiem) un zemes izmantojuma veidu (pļavas, tirumi, meti, u.c.) robetas. Izvēloties atbalsta gajiena virsotnes novietojumu jaatceras, ka noapaļojot gajiena lūzumus trase novirzisies uz iekšpusi. Lai panaktu optimalu garenprofila un plana likņu savietojumu, ka ari iegūtu datus variantu salidzinašanai, jaizzimē vienkaršotie garenprofili (M 1:10 000 planam un 1:1000 profilam). Šajos garenprofilos ievelk visparinatu projektliniju, kas ļauj noteikt sagadamos garenslipumus, ka ari iespējas pareizi savietot plana un profila liknes. Novērtējot iegūtos rezultatus japieņem nepieciešamie lēmumi par labojumiem, un/vai galigo plana varianta atbalsta gajiena novietojumu. Fiksējot atbalsta gajiena stavokli jaievēro, ka gajiena sakuma un beigu tangentes jaorientē sapratigaja ceļa turpinajuma virziena, t.i. japieskaņo esošo ceļu vai to mezglu situacijai.

Lai iegūtu atbalsta gajiena parametrus – garumus, pagrieziena leņķus, kas nepieciešami plana parametru aprēķinam, ir janosaka gajiena virsotņu (t.sk. sakuma un beigu) koordinates. Koordinates nosakamas lokala sistēma, kuras sakumu nosaka brivi. Ieteicams izmantot topografiskas kartes koordinatu tiklu. Koordinatu noteikšana un apstrade veicama saskaņa ar [1] 3.3. nodaļu. Parbaudit aprēķinatos lielumus var tos nosakot grafiski uz kartes.

Gajiena lūzumi janoapaļo pamatojoties uz iegūtajiem atbalsta gajiena parametriem un ievērojot normativos parametrus. Jaaprēķina plana elementu parametri un jaaizpilda “Plana elementu saraksts” (Sk. A pielikuma, 1. tab.). Izvēlēto plana radiusu vērtibas ir japamato paskaidrojuma raksta.

Šadi izstrada vismaz divus ceļa trases variantus. Varianti drikst parklaties, tomēr ne vairak ka 30% no trases kopgaruma. Katram no variantiem janosaka salidzinamo kritēriju vērtibas un jafiksē tas salidzinajuma tabula (Sk. A pielikuma 2. tab.). Salidzinašanas gaita janosaka, kuram no variantiem ir priekšrocibas pēc katra no kritērijiem, un jaizvēlas labakais. Izvēles pamatojums jafiksē paskaidrojuma raksta. Katram no izstradatajiem variantiem plana jaatzimē raksturigas vietas, kuras nosaka ši varianta izvēli, un tas japaskaidro piezimēs.

Plana pamatvariantu ar tinti noformē tikai pēc garenprofila projektēšanas, jo šaja stadija var rasties nepieciešamiba planu koriģēt. Pamatvarianta izvēli tas šaja kursa darba neietekmē.

Garenprofila projektēšana

Garenprofilam jasagatavo lapa ar pietiekama izmēra laukumiem:

ceļa garengriezuma grafiskajam attēlam, paredzot vietu ari pamatnes ģeoloģiskajam griezumam zem un citiem nepieciešamajiem pierakstiem virs ta

garenprofila datu tabulai (Sk. A pielikuma, 3. tab.)

Pirms garenprofila projektēšanas jasagatavo zemes virsmas profila griezums pa ceļa asi. To zimē ar mēroga sagrozijumu horizontalais pret vertikalo - 1:10. Zemes virsmas griezumu iegūst nolasot no kartes augstumu atzimes zem trases linijas. Augstumu atzimes janolasa ka minimums katra piketa – t.i. ik pa 100 m, ka ari reljefa raksturigajos (piem.: augstakas un zemakas vietas) un lūzuma punktos. Augstumu atzimes jauzrada ari visu esošo ceļu šķērsojumos un upju un lielako gravju parejas. Zemes virsmas profils jauzrada vismaz 200 m pirms un aiz trases galapunktiem. Zem zemes virsmas profila ar 2 cm atkapi jaiezimē grunts ģeoloģiska struktūra zem ceļa ass. Dati par grunts ģeoloģiju iegūstami no projekta uzdevuma.

Garenprofila projektēšanu jasak ar kontrolatzimju iezimēšanu. Tie ir punkti, caur kuriem vēlams, vai ari noteikti ir jaizvelk projekta linija. Šadi punkti ir:

sakuma un beigu punkti

esošu ceļu krustojumi viena limeni, vai šķērsojuma atzime šķērsojumiem divos limeņos

minimalas atzimes vai gabarits esošu komunikaciju šķērsojumu vietas

upju pareju atzimes, ievērojot kuģošanas gabaritu un aprēķina ūdenslimeni

vēlamas uzbēruma atzimes ievērojot hidroloģiskos, ģeoloģiskos klimatiskos utml. apstakļus.

Garenprofila atbalsta liniju (vertikalas taisnes) izvelk caur kontrolatzimēm un vadoties pēc izvēlēta garenprofila veidošanas principa – aptveroša vai šķērsojoša. Virsotnes izvēlas zemes virsmas profila augstakajas vai zemakajas vietas – lokalajos maksimumos vai minimumos, ņemot vēra nepieciešamo zemes klatnes augšas paaugstinajumu virs gruntsūdens limeņa u.c. kritērijus, kas nosaka brauktuves virsmas paaugstinajumu virs esošas zemes virsmas.

Japarbauda, vai ievilktas projektlinijas slipumi atbilst normativajiem. Nepieciešamibas gadijuma jakoriģē projektlinija. Iegūtas lauztas linijas lūzuma vietas noapaļo ar parabolam, ievērojot iepriekš noskaidrotos minimalos radiusus. Plana un garenprofila liknes ir jasavieto atbilstoši telpiskas projektēšanas prasibam [1]. Ja plana likne ir isaka par optimali ievilktu vertikalo likni, tad japalielina plana liknes radiuss.

Blakus esošo vertikalo elementu garenslipumam elementu savienojuma vieta ir jasakrit. Kad vertikalie elementi un to parametri ir nofiksēti, ir jaaprēķina un jaieraksta attiecigaja ailē projektlinijas augstumi visos punktos, kuros ir noteikti zemes virsmas augstumi, ka ari visu vertikalo elementu ekstrēma un galapunktos. Pēdējos janosaka ari zemes virsmas atzime. Jaaizpilda garenprofila aile[1] “vertikalie elementi”, uzradot visus attiecigajam elementam raksturigos parametrus:

taisnēm janorada krituma skaitliska vērtiba (% vai % un garums (m)

parabolam janorada ieejas un izejas kritumu skailiska vērtiba (% vai % radiuss (m) un garums (m). Ja vertikalajam elementam izmantota cita funkcija, tad tas janorada piezimēs.

Janorada ari vertikalo elementu galapunktu piketata.

Grafiski japarada vertikala elementa raksturs :

taisnēm japarada krituma virziens

parabolam japarada ieejas un izejas kritumu virziens

Garenprofila ailē “plana elementi” iezimē iepriekš fiksēto plana elementu grafisku attēlu un parametrus. Plana elementiem janorada :

taisnēm - garums,

parejas liknēm – garums un parametrs

riņķa lokiem – radiuss, garums,

plana liknēm kopuma - bisektrise, tangentes, saisinajuma starpiba.

Janorada ari plana elementu galapunktu piketata.

Garenprofila ailē “sangravji” atsevišķi japarada katra sangravja attiecigo posmu parameterus:

posma garums

posma kritums vai teknes dziļums mērot no projekta atzimes

posma galapunktu teknes atzimes

Pirms sangravju projektēšanas nepieciešams pieņemt ceļa segas konstrukcijas biezumu un fiksēt teknes kontrolatzimes. Sangravja minimalais dziļums tad nosakams 0.2m zem segas apakšēja (parasti drenējoša) slaņa apakšas. Tani pat laika sangravja dziļums nedrikst būt zemaks par gravja, upes, kurus šķērso ceļš, gultnes vai teknes dibena atzimi. Sangravju minimalais kritums ir 0.5%. Ja kritums parsniedz 4.0%, japaredz atbilstoša teknes nostiprinajuma konstrukcija, kas janorada ailē “nostiprinajumi”, noradot ari piesaisti (no – lidz). Parasti gravju projektēšanu sak no garenprofila augstakajiem punktiem, tajos pieņemot minimalo dziļumu, un virziena uz iespējamajiem noteces baseiniem: upēm, gravjiem, gravam vai reljefa ielokiem (ievalkam), kuri nodrošina ūdens atvadi no ceļa konstrukcijas. Sangravis nav nepieciešams, ja uzbēruma augstums parsniedz minimali nepieciešamo gravja dziļumu (no ass atzimes) un ir nodrošinata ūdens atvade no uzbēruma pakajes.

Sangravjiem janorada:

posma garums un kritums

projekta atzimes (teknes) posma galapunktos

posma piesaiste (galapunktu piketata),

vai

posma garums un teknes relativais dziļums mērot no projekta atzimes (ass)

projekta atzimes (teknes) posma galapunktos

posma piesaiste (galapunktu piketata)

Grafiski japarada sangravja krituma virziens.

Nobeidzot garenprofila rasējumam japievieno vēl sekojoša informacija:

gar projekta liniju japarada darba atzimes. Darba atzime ir starpiba starp zemes virsmas un projekta atzimēm. Ja darba atzime ir pozitiva (uzbērums), tad to attēlo virs projekta linijas, pretēja gadijuma – zem tas.

japarada visas projekta paredzētas nobrauktuves. Nobrauktuves parada grafiski, virs projekta linijas, noradot ari tas virzienu. Nobrauktuvēm janorada pikets un konstrukcijas tips.

japarada visas caurtekas, noradot:

o       piketu

o       caurtekas diametru un/vai konstrukcijas tipu

o       ietekas atzimi

o       tecēšanas virzienu

o       novietojuma lenķi pret ceļa asi

visi komunikaciju šķērsojumi, tilti, parbrauktuves utt. Katram no tiem japievieno šķērsojuma piketata un raksturiga būtiska informacija par attiecigo objektu.

Pamatvarianta elementu parametru aprēķins

Plana elementu aprēķins veicams pēc atbalstlinijas parametriem, kuri noteikti pēc tas virsotņu koordinatēm. Garenprofila elementi jaaprēķina pēc pieņemtajam garenprofila atbalstlinijas virsotņu augstumiem un attalumiem. Janorada uz sakaribam, kuras izmantotas parametru aprēķinam. Katrai noraditajai sakaribai japarada grafiska shēma ar taja izmantotajiem komponentiem. Jaatšifrē katra komponenta apzimējums.

Noradijumi projektēšanai.

K2

1. Ceļa konstrukcijas un šķērsprofilu projektēšana

Ceļa konstrukcijas elementu projektēšanas tehnisko normativu un nepieciešamo parametru kopsavilkums.

Normalprofila izvēles pamatojums.

Ceļa konstrukcijas (šķērsprofila) parametru pamatojums.

Ceļa segas konstrukcija

Pirms šķērsprofila projektēšanas janoskaidro un jaapkopo nepieciešamas standarta prasibas. Janoskaidro vismaz šadi parametri:

• nepieciešamais normalprofils
• seguma un nomaļu materials
• minimalais šķērskritums:
• segumam
• nomalēm
• maksimalais pieļaujamais šķērskritums

Normalprofils janosaka pēc LVS 190-2, 2. tab., un 6. att., atkariba no projekta daļa K1 noteiktas perspektivas satiksmes intensitates un dota satiksmes plūsmas sastava. Seguma un nomaļu materials, ka ari citu ceļa konstrukcijas daļu materiali nosakami pēc principiem un ieteikumiem, kas doti lekcijas, literatūra [4] 10. nod., [5] 3. un 4. nod., [6] 1. un 2. nod. un citos materialos. Izvēloties segas konstrukcijas materialus jaizvērtē:

• materialu un to izbūves izmaksas
• sagaidamas slodzes
• pamatnes grunts parametri un hidroloģiskie apstakļi
• vietējo būvmaterialu izmantošanas iespējas
• materiala izbūves tehnoloģijas ipatnibas
• segas konstrukcijas stadialas attistibas iespējas

Jasagatavo šķērsprofili vismaz šadiem ceļa konstrukcijas tipiem (neatkarigi no ta, vai K1 projekta šadi gadijumi sastopami):

• ierakuma gadijuma
• uzbēruma gadijuma
• purvaina vieta (augsta gruntsūdens limeņa gadijuma).

Atsevišķi japarada ari konstruktivais risinajums:

• augstiem uzbērumiem (h>6m) un dziļiem ierakumiem (h>6m)
• viratam,

ja tadi gadijumi sastopami projekta K1.

Šis projekta sadaļas ietvaros jaizstrada rasējums “Ceļa konstrukcija (šķērsprofili)”

2. Ūdensatvades un caurtekas projektēšana

a. Ceļa ūdensnovades sistēmas apraksts. Sangravju izvietojums, aprēķins

Ceļa ūdensatvades sistēmas projektēšanas gaita jaizvērtē visu ceļa ūdensatvades sistēmas komponentu darbiba, to pietiekamai darbibai nepieciešamie parametri. Atsevišķi jaapskata virszemes un pazemes ūdeņu atvades risinajumi. Šaja paskaidrojuma raksta nodaļa jaapraksta darbiba un nozime ceļa konstrukcija katrai no zemakminētajam komponentēm, attiecinot iespējamos risinajumus uz projekta K1 sastopamajam situacijam, ka ari visas sistēmas kopēja darbiba:

• brauktuve

• nomales
• uzbērumu nogazes
• ierakumu nogazes
• sangravji
• caurtekas
• tilti
• drenatas konstrukcijas
• nogazes nostiprinajumi
• gultnes nostiprinajumi

b.      Caurtekas parametru aprēķins Sagaidamas caurplūdes Q aprēķins, caurplūdes parsniegšanas varbūtiba Caurtekas parametru noteikšana, pamatojums

Caurtekas risinajums un tas elementu aprēķins javeic projekta vaditaja noraditajai caurtekai (no projekta daļas K1)

Caurtekas aprēķinu ir pratigi sadalit etapos:

1. janosaka aprēķinata caurplūduma parsniegšanas varbūtiba, kas atkariga no ceļa kategorijas.

2. jaizvēlas piemērota aprēķina metode un jaaprēķina iespējama maksimala caurplūde caurtekas vieta ar iepriekš noteikto parsniegšanas varbūtibu.

3. jaizvēlas caurtekas konstrukcija ar noteiktajai caurplūdei atbilstošiem parametriem

Caurplūduma parsniegšanas varbūtiba norada uz pieļaujamo iespēju, ka noteiktais max caurplūdums varētu tikt parsniegts. Varbūtiba tiek noradita procentos. Piem. 1% varbūtiba norada, ka 1 reizi 100 gados (aprēķina periodos) noteiktais max caurplūdums varētu tikt parsniegts, 2% - 1 reizi 50 gados, utt.

Pieļaujamo parsniegšanas varbūtibu nosaka pēc ceļa tehniskas kategorijas:

A1 un B1 kategoriju ceļiem - 0.5%

A2, A3 un B2 kategoriju ceļiem – 1%

A4 kategoriju ceļiem – 2%

A5 kategoriju ceļiem – 3%

Caurplūduma noteikšanai jaizvēlas piemērota metodika atkariba no sateces baseina lieluma, veģetacijas, klimatiskajiem apstakļiem, grunts u.c. parametriem. Latvijas klimatiskajiem apstakļiem vispiemērotakas ir metodes, kuras ievērtē veģetacijas ipatnibas, purvu, ezeru u.c. ūdenstilpju atrašanos sateces baseina (hidrografiskie dati) un lietusgatu ilguma un intensitates novērojumu datus. Projekta ieteicams izmantot vismaz divas datadas metodes un rezultatus salidzinat. Ja aprēķins dod būtiski atšķirigus rezultatus, tad janoskaidro to iemesls, vai jaizvēlas cita metode.

Caurplūdums nosakams aprēķina perioda (gada) visnelabvēligakajos apstakļos. Ja nav precizi noteikts kurš ir visnelabvēligakais gada periods, tad aprēķins veicams vismaz

1. sniega kušanas ūdeņu izraisitajam caurplūduma maksimumam, un

2. lietusgazes izraisitajam caurplūduma maksimumam.

Par aprēķina lielumu pieņemams lielakais no abiem.

Caurplūduma aprēķinam nepieciešamie dati iegūstami:

Sateces baseina noteikšanai – no topografiska plana (proj. K1). Ja sateces baseins iziet arpus izsniegta plana, tad trūkstošas plana daļas vaicajiet proj. vaditajam.

Sateces baseina veģetacija un hidrografija nosakama pēc topografiska plana (sk. iepriekšējo punktu)

Dati par grunts apstakļiem – pēc proj. K1 dotajiem datiem.

Dati par lietusgatu, palu, sniega kušanas ūdeņu un klimatiskajiem novērojumiem – pēc rokasgramatam, u.c. literatūras avotiem. Nosakot šos datus jaņem vēra iepriekš noteikta parsniegšanas varbūtiba. Ta tiek ievērtēta tieši novērojumu datos.

Ar sateces baseinu saprot visu to teritoriju, no kuras virszemes ūdeņi nonak eventualaja caurtekas vieta. Sateces baseina robetas nosaka izvērtējot apvidus reljefu. Sateces baseina robeta jaiezimē topografiskaja kartē. Ja ta iziet arpus K1 kartes, tad pie projekta vaditaja jasaņem nepieciešamie materiali. Kartes ar atzimētu sateces baseinu japievieno projektam.

Caurtekas parametrus nosaka izvērtējot iegūtos max caurplūdes datus. Izvēloties caurtekas parametrus janodrošina racionala caurtekas konstrukcija, kas nodrošina aprēķina max caurplūdi. Ar jēdzienu “racionala” šeit jasaprot, ka nevajadzētu būt iespējamai kadai citai konstrukcijai, kura nodrošina to pašu max caurplūdi ar mazakiem tehnoloģiski pamatotiem caurtekas parametriem. Risinot caurtekas konstrukciju janosaka:

Caurtekas garums (ievērtējot kritumu)

Diametrs (iekšējais), vai augstums un platums

Kritums

Hidrauliskie raditaji (gultnes un caurtekas tekņu sienu parametri, plūsmas retims, plūsmas atrums, plūsmas dziļums, uzstadinajuma augstums)

pieļaujama max caurplūde

nepieciešamo nostiprinajumu veids (gultnei un nogazēm)

Caurtekas konstrukcija japarada rasējuma. Caurtekas konstrukcijai jaatbilst tam izbūves atzimēm (ceļa un caurtekas teknes), kuras noteiktas projekta daļa K1. Rasējuma japarada situacijai atbilstoša ceļa klatnes daļa. Jaatceras, ka:

caurtekas elementi nedrikst atrasties ceļa segas konstrukcija,

caurtekas konstrukcija nav simetriska attieciba pret ceļa uzbēruma ass liniju,

ietekas puse ir isaka par iztekas pusi.

Rasējuma japarada visi caurtekas konstrukcijas elementi, to parametri, ka ari visi konstrukcija paredzētie nostiprinajumu veidi, un to parametri (materials, biezums)

Šis projekta sadaļas ietvaros jaizstrada rasējums “ Caurteka”

Izmantojama literatūra [4], 8. nod.

Ceļumezgla projekts

i. elementu projektēšanas tehnisko normativu un nepieciešamo parametru kopsavilkums.

Projekta vaditaja noraditajai ceļumezgla vietai un projekta uzdevuma dotajiem satiksmes intensitates parametriem janosaka projektēšanai nepieciešamas standarta un citu tehnisko normativu prasibas. Nepieciešams noskaidrot:

• Galvena un pakartoto ceļu tehniskas kategorijas un tam atbilstošu ceļumezgla risinajuma shēmu
• Nepieciešamo braukšanas joslu skaitu un platumu katram braukšanas virzienam
• Noteikto braukšanas retimu mezgla (regulēšanas veids, atļautais atrums)
• Nepieciešamo nobraukšanas un uzbraukšanas joslu parametri (platums, izvērsuma/aizvērsuma, piestašanas u. c. posmu garumi)
• Aprēķina automobilis un ta tehniskie parametri (garums, platums, min pagrieziena radiuss, pagrieziena trajektorija (priekšējo un aizmugures riteņu))
• Nepieciešamie mezgla noapaļojumu parametri

Janoskaidro ari vai ir vai nav pieļaujama manevra veikšana iebraucot pretēja virziena braukšanas josla.

Datus ieteicams apkopot un pievienot paskaidrojuma rakstam, noradot ari to iegūšanas avotu.

ii. Pastavošas situacijas raksturojums

1. Plana situacijas apraksts

2. Satiksmes situacijas apraksts

Javeic ceļumezgla situacijas analize. Janovērtē:

• Ceļumezgla savienoto ceļu prioritates
• Savienoto ceļu savstarpējais  izvietojums un ta atbilstiba LVS 190:3 prasibam:
• Pieslēguma leņķis
• Attalums starp pieslēgumu asim,  novērtējot iespēju veikt parkartošanas manevrus
• Redzamiba

iii. Ceļumezgla risinajuma apraksts, parametru noteikšana

1. plana risinajums

2. pieslēgumu noapaļojumu risinajums

3. satiksmes organizacija

Jaatrisina ceļumezgla konstrukcija ievērojot visus iepriekšiegūtos datus. Detalizēts risinajums jaizstrada mēroga 1:500 (vai 1:1000, ja rasējums neietilpst A2 formata lapa.). Ja nepieciešams, papildus japarada plašaka mezgla teritorija (piemēram mēroga 1:2500), lai iekļautu visus risinajuma elementus, vai noraditu to parametrus. Rasējuma detalizēti japarada:

• Pieslēgumu leņķi
• Attalumi starp pieslēgumu asim
• Braukšanas joslu platumi
• Uzbraukšanas, nobraukšanas un izvērsuma, aizvērsuma posmu garumi
• Noapaļojumu radiusi
• Satiksmes organizacijas risinajums

Lai neparblivētu rasējumu, vēlams veidot vismaz divus rasējumus:

1. plans

2. satiksmes organizacija

Plana rasējuma parada ceļumezgla elementu (izņemot ceļa zimju un brauktuves apzimējumu) ģeometriskos parametrus un izvietojumu.

Satiksmes organizacijas rasējuma japarada:

brauktuves apzimējumu izvietojumu (apz. Nr. , garums)

braukšanas joslu izvietojums un parametri, t.sk. nobraukšanas joslas, lēninašanas vai uzbraukšanas joslas.

Ceļa zimju izvietojums (c. z. Nr., piesaiste)

Joslu garumi un platumi.

Risinot satiksmes organizacijas elementu izvietojumu un pielietojumu javadas pēc LVS 190-3:1999 “Ceļu vienlimeņa mezgli”, LVS 77-2:2002 “Ceļa zimes Uzstadišanas noteikumi”, un LVS 85:1997 “Ceļa apzimējumi”.

Šis projekta sadaļas ietvaros jaizstrada rasējumi “Ceļumezgls”;

1. Plans

2. Satiksmes organizacija

Pielikums A

1.tabula

PLANA

ELEMENTU SARAKSTS

*Aizpildamas tikai iekrasotas pozicijas

* Apzimējumi noraditi atbilstoši 3.6. attēlam no [1] lit. Avota

*Tabula patstavigi japapildina lidz nepieciešamajam virsotņu skaitam

2. tabula

CEĻA TRASES VARIANTU SALIDZINAJUMS

GARENPROFILA DATU TABULA

(galva)

3. tabula

Pielikums B

Izmantojamas literatūras saraksts

Autoceļu projektēšana https://www.bf.rtu.lv/documents/nvsd/materiali/acelu_proj_trase.pdf

LVS 190-1:2000 “Ceļa trase”, VSIA LVS, Riga, 2000.

LVS 190-2:2000 “Ceļu tehniska klasifikacija, parametri, normalprofili”, VSIA LVS, Riga, 2000.

Autoceļi, J. Lūsis, E. Slēde, J. Mengots. ,izd. “Liesma”, Riga, 1972.

LVS 190-5:2001 “Zemes klatne”, VSIA LVS, Riga, 2001.

6. Autoceļu nestingo segu projektēšana. Rokasgramata. Riga. RTU.1997

7. LVS 190-3:1999 “Ceļu vienlimeņa mezgli”, VSIA LVS, Riga, 1999

8. LVS 77-2:2002 “Ceļa zimes Uzstadišanas noteikumi”, VSIA LVS, Riga, 2002

9. LVS 85:1997 “Ceļa apzimējumi”, VSIA LVS, Riga, 1997