Rīgas Tehniska universitate

Inženierekonomikas fakultate

Uzņēmējdarbības un cilvēku resursu vadīšanas katedra

Jūlija Kauliņa

Valsts pamatbudžeta izdevumu analīze

Ievads

Mūsdienas tautsaimniecības attīstības process ir ļoti sarežģīts. Rodas problēmas, kas nav atrisinamas bez valsts iejaukšanas, jo tas kompetencē ir virkne ekonomisku funkciju, kuras apkopojot, iezīmējas trīs galvenie valsts darbības virzieni – ekonomikas stabilitate, efektivitate un sociala taisnīguma nodrošinašana.

Lai valsts varētu veikt savas funkcijas, tas rīcība ir jabūt noteiktam naudas līdzekļu kopumam jeb valsts finansēm. Šo naudas līdzekļu veidošana, sadale un izmantošana tiek veikta ar valsts budžeta starpniecību. Prasmīgi veidojot un izmantojot valsts budžeta līdzekļus, var gan paatrinat ekonomisko izaugsmi, gan mīkstinat negatīvos procesus tautsaimniecība, ja tas ir nepieciešams.

Valsts budžets ir valdības politikas īstenošanas un valdības kontroles instruments, ka arī sabiedrības informacijas avots par iepriekšējam, patreizējam un nakotnes aktivitatēm, tapēc izvēlētais temats “Valsts pamatbudžeta izdevumu analīze” ir aktuals, analizējot, ka arī realizējot valsts finansu politiku.

Darba mērķis: izpētīt un izanalizēt valsts pamatbudžeta izdevumus, un noteikt to nozīmi valsts fiskalo funkciju realizēšana.

Galvenie uzdevumi darba mērķa sasniegšanai:

izpētīt valsts budžeta sistēmu,

aplūkot valsts budžeta ieņēmumu avotus,

aplūkot valsts budžeta izstrades un pieņemšanas kartību,

izskatīt valsts budžeta izpildi, budžeta deficīta un valsts parada problēmu,

izanalizēt valsts pamatbudžeta izdevumu tendences pēdējos sešos gados,

izanalizēt valsts pamatbudžeta izdevumu sadalījumu pa programmam pēdējos četros gados,

veikt valsts pamatbudžeta izdevumu prognozi nakamajiem četriem gadiem,

veikt secinajumus un izvirzīt ieteikumus no veiktajiem pētījumiem.

Kursa darba satura ierobežojumi: kursa darba apjoma ierobežotības dēļ netika detalizēti izskatīti visi ar valsts naudas līdzekļu veidošanu, sadali un izmantošanu saistītie jautajumi, jo lielaka uzmanība tika vērsa tiešu valsts pamatbudžeta izdevumu analīzei pēdējos četros gados; kaut gan valsts pamatbudžeta līdzekļi katru gadu tiek sadalīt starp vairak ka trīsdesmit dažadam programmam, sīkak tiek aplūkotas tikai piecas lielakas valsts pamatbudžeta programmas.

Par informacijas avotiem tika izmantota ekonomikas un finanšu literatūra, interneta resursi un lekciju materiali.

Darba izstradašanas gaita tika izmantotas salīdzinašanas metodes, tabulas, matematiskas un grafiskas metodes, ka arī datu prognozēšanas metode ar trenda palīdzību.

1. ANALĪTISKA DAĻA

1.1. Valsts budžeta sistēma

Nozīmīga vieta valsts ekonomiskas politikas realizēšana ir valsts budžetam, ta ienakuma daļas veidošanas procesam un izlietošanas virzienam. Prasmīgi veidojot un izmantojot valsts budžeta līdzekļus, var gan paatrinat ekonomisko izaugsmi, gan nepieciešamības gadījuma mīkstinat negatīvos procesus tautsaimniecība. Tieši lēmumi valsts izdevumu un nodokļu sfēra arī veido valsts fiskalo politiku.

Valsts budžets ir naudas ieņēmumu un izdevumu struktūra noteiktam laika periodam, parasti saimnieciskajam gadam. Budžets ir svarīga finanšu vadības sastavdaļa valdības noteikto mērķu un uzdevumu izpildei. [5, 128.lpp.] Būtība tas ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar finansialam metodēm, un tas ir valdības finansialas darbības un vadības pamata. Pardomatas rīcības rezultata valsts var sekmēt ekonomikas uzplaukumu, nodarbinatības paaugstinašanos, cenu izmaiņas u.c. [8, 5.lpp.]

Valsts budžetu veidošana ir aizsakusies XIX gadsimta, kad pieauga izdevumu apjomi valsts un sabiedrības vajadzībam un kļuva aktuala valsts ieņēmumu un izdevumu plūsmu kontrole. Pats vards “budžets” ir cēlies no senfranču varda “bouge”, kas apzīmē mazu adas somiņu. Viduslaiku Anglija šis vards partapa par vardu “bouget” un apzīmēja Anglijas karaļa portfeli, kas saturēja nepieciešamo naudu sabiedriskajiem izdevumiem. Latvija arī ir izveidojusies savdabīga tradīcija, jo finanšu ministrs iesniedz nakama gada budžeta projektu Saeima speciala adas portfelī.

Valsts budžeta planu izstrada Finansu ministrija, to akceptē Ministru kabinets, un apstiprina Saeima.

Valsts budžeta darbības periods tiek apstiprinats ar likumu. Parasti budžeta gads sakrīt ar kalendaro gadu, taču pastav arī izņēmumi, piemēram, ASV budžeta gads sakas 1. oktobrī, Zviedrija – 1. jūlija, Lielbritanija un Kanada – 1. aprīlī. Latvija budžeta gads sakas ar 1. janvari un ilgst līdz 31. decembrim.

Budžeta sistēmas struktūra ir saistīta ar valsts formu, un tas iedalījums ir analoģisks administratīvi teritorialajam dalījumam. Piemēram, federatīvas valsts budžets sastav no centrala (federala) budžeta, federacijas locekļu (zemju un štatu) budžetiem un vietējiem pašvaldību budžetiem (ka Vacija un ASV), bet unitaras valstīs ir tikai centralie un vietējie budžeti (ka Francija un Lielbritanija). Latvija arī pēc savas būtības ir unitara valsts, un atbilstoši administratīvi teritorialajam iedalījuma Latvija ir divpakapju budžets, kas pēc pakļautības principa tiek iedalīts:

valsts un

pašvaldību budžetos.

Savukart pēc izlietojuma mērķa valsts un pašvaldību budžetus iedala:

pamatbudžeta un

specialaja budžeta. [5, 128.–129.lpp.]

Pamatbudžets – budžeta daļa, kuru veido visi ieņēmumi, izņemot īpašiem mērķiem iezīmētos ieņēmumus, ziedojumus un davinajumus, ka arī izdevumi, kurus paredzēts segt gada laika.

Specialais budžets – budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ka arī ziedojumi un davinajumi nauda vai natūra (ar uzskaiti nauda) un kuras līdzekļi izlietojami saistība ar šiem ieņēmumiem. [9] Latvija kopš 90. gadu vidus pastavēja apmēram 50 specialo budžetu un fondu (socialas apdrošinašanas, mežsaimniecības attīstības, ceļu attīstības, vides aizsardzības u.c.), bet no 2004. gada Latvija ir tikai viens šads budžets – valsts socialas apdrošinašanas specialais budžets. [5, 129.lpp.]

Informatīviem mērķiem izstrada valsts budžeta un pašvaldību budžeta kopsavilkumu – Latvijas Republikas kopbudžetu. [8, 6.lpp.]

1.1. att. Budžeta struktūra

Valsts konsolidētais kopbudžets ir valsts pamatbudžeta, valsts speciala budžeta, pašvaldību pamatbudžetu un pašvaldību specialo budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti – tiešie savstarpējie naudas līdzekļu parskaitījumi dažadiem budžetiem. [9]

Teorētiskaja analīzē izmanto arī tadus jēdzienus ka pilnas nodarbinatības un cikliskais budžets. Pilnas nodarbinatības budžets (dažkart to sauc par struktūrbudžetu) parada, kadi būtu valdības ienakumi un izdevumi, ja ekonomika funkcionētu ar pilnu noslodzi vai pie pilnas nodarbinatības (full-employment budget). Budžetu, kas veidojas ekonomikas lejupslīdes perioda, sauc par ciklisko budžetu (cyclical budget). [5, 130.lpp.]

Valsts budžets katram saimnieciskajam gadam sastav no valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, ka arī valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpības. [8, 6.lpp.]

1.2. Valsts budžeta ieņēmumu avoti

Valsts budžeta ieņēmumus veido visi valsts un pašvaldību institūciju saņemtie līdzekļi atbilstoši valsts likumiem un normatīvajiem aktiem. Lielako ieņēmumu daļu veido iekasētie nodokļi. [5, 129.lpp.] Nodokļu ieņēmumi nodrošina līdz pat 80% no visiem budžeta ieņēmumiem, piemēram, 2006. gada budžeta tie sastadīja 69,4%.

Valsts budžetu veido visi valdības ( valdības institūciju) savaktie vai saņemtie ieņēmumi, kuri ir valsts budžeta līdzekļi. Tos apropriē valsts mērķiem.

Apropriacija ir budžeta likuma vai cita likuma piešķirta pilnvara noteikta apjoma, kas ļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksajumu noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem. Tadejadi valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar likuma paredzētu pilnvarojumu.

Valsts budžeta ieņēmumi sastav no:

saskaņa ar nodokļu likumiem savaktie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksajumi budžetos, ka arī valsts un pašvaldību budžeta iestažu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ieskaitot īpašiem mērķiem iezīmētos ieņēmumus, aktīvu realizacijas tīros ienakumus, saņemtie procentu maksajumi un dividendes;

dotacijas, ziedojumi un davinajumi nauda vai natūra (ar uzskaiti nauda);

aizņēmumi, kas paredzēti, lai finansētu valsts budžeta deficītu;

ieņēmumi no valsts īpašuma realizacijas (piemēram, privatizacijas);

naudas emisija (tikai ar Latvijas Bankas atļauju).

1.1. tabula

Nodokļu ieņēmumu sadalījums pa budžetiem procentos no kopējiem ieņēmumiem no 01.01.2007

1.1. tabulas turpinajums

– Daļa ieņēmumu tiek ieskaitīta fondēto pensiju sistēma

– Katru gadu tiek noteikta konkrēta summa, kuru no pievienotas vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem ieskaita Eiropas Savienības (ES) budžeta

– No muitas nodokļa kopējiem ieņēmumiem 75 % tiek ieskaitīti Eiropas Savienības budžeta

1.3. Valsts budžeta izdevumi

Valsts budžeta izdevumi ir visi maksajumi, izņemot paradu pamatsummas maksašanu. Lai varētu salīdzinat izdevumu apjomu pa jomam un to dinamiku pa saimnieciskajiem gadiem, lieto valsts izdevumu klasifikaciju atbilstoši valsts funkcijam. [5, 130.lpp]

Valsts budžeta izdevumi sastav no līdzekļu asignējumiem noteiktam valsts vajadzībam saskaņa ar ikgadējo valsts budžeta likumu, ka arī citiem likumiem, ieskaitot specialos budžetus.

Valsts budžeta izdevumus parasti plano kartējam budžeta gadam izstradajot ta saucamo budžeta pieprasījumu. Budžeta pieprasījumos:

janorada noteiktiem mērķiem paredzētais naudas līdzekļu daudzums pagajušam, kartējam, nakamajam un aiznakamajam saimnieciskajam gadam;

jadod kopsavilkums par pastavīgajam un pagaidu štata vienībam (darbinieku vietam), kas jauztur no budžeta līdzekļiem;

janorada iecerētajam mērķim nepieciešamais naudas līdzekļu daudzums un jadod kopsavilkums par štata vienībam (darbinieku vietam), lai varētu analizēt budžeta likuma projektu un informaciju par budžeta pieprasījumiem, ka arī sniegt paskaidrojumus.

Ja pirms saimnieciska gada sakuma nav stajies spēka ikgadējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus ar noteikumu, ka:

netiek apmaksati pakalpojumi, kas nav sniegti (veikti) iepriekšēja saimnieciskaja gada;

izdevumi mēnesī neparsniedz divpadsmito daļu no iepriekšēja gada apropriacijas. [8, 17.–18.lpp.]

Ņemot vēra to, ka Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) un NATO (North Atlantic Treaty Organisation – Ziemeļatlantijas līguma organizacija) dalībvalsts, Ministru kabineta noteiktas galvenas prioritates valsts budžeta 2006.gadam bija:

socialas aizsardzības sistēmas modernizēšana, tas pieejamības nodrošinašana dažadu socialo slaņu un ekonomisko iespēju iedzīvotajiem, paredzot līdzekļus socialo vajadzību apmierinašanai un savlaicīgu izmaksu nodrošinašana iedzīvotajiem;

veselības aprūpes sistēmas sakartošana, uzlabojot arstniecības pakalpojumu kvalitati un to pieejamību iedzīvotajiem, rezultata izveidojot funkcionējošu veselības aprūpes sistēmu;

izglītības sistēmas stiprinašana, izglītības kvalitates veicinašana, zinatnes attīstīšana un tas konkurētspējas nodrošinašana;

integrēšanas ES un NATO, pilnība izmantojot to dotas iespējas un sekmīgi aizstavot nacionalas intereses;

Latvijai piešķirto ES politikas instrumentu, līdzekļu efektīva apgūšana pilna apjoma, nodrošinot valsts attīstību un izaugsmi;

tiesībsargajošo iestažu administrēšanas institucionalo mehanismu nodrošinašana, veidojot caurredzamu iekšējas kontroles un parraudzības sistēmu, spēcīgu normatīvo aktu bazi izveidošana un personala materialtehniskas apgades uzlabošana, ka arī iekšlietu sistēmas iestažu spēju sadarboties ar starptautiskam organizacijam nodrošinašana. [11]

Finansējums 2007.gada planots šadam Ministru kabineta prioritatēm:

minimalas algas paaugstinašanai – 14,5 miljoni latu;

valsts aizsardzība un dalība NATO – 80,4 miljoni latu;

valsts atbalsta palielinašanai ģimenēm ar bērniem – 6 miljoni latu;

tiesnešu un tiesu darbinieku algu palielinašanai – 5,5 miljoni latu (tai skaita Augstakajai tiesai);

atalgojuma palielinašanai skatuves maksliniekiem – 3,3 miljoni latu;

veselības sistēmai papildus kopuma paredzēti 68,8 miljoni latu;

prokuroru algu paaugstinašanai – 4,1 miljons latu;

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestažu darbinieku ar specialajam dienesta pakapēm talakam darba samaksas palielinajumam, pabalstu un kompensaciju izmaksai paredzēti 36,5 miljoni latu;

vecuma pensiju izmaksu indeksacijai, ko planots veikt divreiz gada, paredzēti 69,3 miljoni latu;

tiesībsarga institūcijas izveidei – 1 miljons latu;

augstakas izglītības konkurētspējas palielinašanai – 5,4 miljoni latu;

dotacijas dažadiem pasažieru parvadajumu veidiem un atsevišķu pasažieru kategoriju parvadašanai ar cenas atvieglojumiem – 10,8 miljoni latu;

pašvaldībam nekustama īpašuma nodokļa ieņēmumu samazinajuma kompensacija – 3,6 miljoni latu.

Līdz ar socialo vajadzību apmierinašanu nav aizmirsta arī tautsaimniecības attīstība, ievērojamu līdzekļu daļu paredzot investīcijam tautsaimniecība un ES fondu līdzekļu apguvei. [11]

1.4. Valsts budžeta izstrades un pieņemšanas kartība

Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskas attīstības scenariju un nodokļu ieņēmumu prognozes, kuras apstiprina Ministru kabinets.

Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, ka arī līdzekļu papildus pieprasījumus prioritariem pasakumiem. Tos apkopo Finanšu ministrija un iesniedz Ministru kabineta.

Ministru kabinets akceptē makroekonomiskas attīstības scenariju, nodokļu ieņēmumu prognozes, budžeta prioritates, ka arī katras ministrijas izdevumu maksimalo apjomu nakamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un pieteiktas budžeta prioritates tiek diskutētas Ministru kabineta, un lēmums par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabineta. Ministru kabinets akceptē arī likuma “Par valsts budžetu” projektu un iesniedz to Saeima.

Saeima izskata valsts budžeta likumprojektu divos lasījumos un lemj gan par ieņēmumu daļu, gan par izdevumu daļu – likumdevējiem ir tiesības mainīt jebkuru normu Ministru kabineta sagatavotaja valsts budžeta likumprojekta. [11]

1.5. Valsts budžeta izpilde

Par valsts budžeta izpildi ir atbildīga Valsts kase. Valsts kase ir Finanšu ministrijas padotība esoša iestade, kas glaba valsts iestažu budžetus, no valsts budžeta ieņēmumiem asignē un veic maksajumus noteiktiem mērķiem, veic valsts budžeta izpildes un uzskaites, ka arī valsts parada vadības funkcijas. Valsts kase, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, seko tam, lai būtu saņemti valsts budžeta ieņēmumi pilna apjoma un noteikta laika.

Katru gadu 31. decembrī Valsts kase slēdz visus budžeta kontus. Talak Valsts kase sastada valsts budžeta gada parskatu. Valsts kase gada parskatu iesniedz Finansu ministram. Finansu ministrs to izvērtē un iesniedz Valsts kontrolei līdz 30. aprīlim.

Valsts kontrole izvērtē gada parskatu un raksta atzinumu par gada parskatu. Valsts kontrole darbojas ka neatkarīgs auditors.

Finansu ministrs gada parskatu kopa ar atzinumu iesniedz Ministru kabinetam. Ministru kabinets kopa ar pašvaldības gada parskatiem iesniedz to Saeimai. Saeima to apstiprina likumdošanas kartība.

1.6. Budžeta deficīts un valsts parads

Sastadot budžetu, grūtakais uzdevums ir ta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšana.

Budžets ir sabalansēts, ja paredzētie izdevumi ir vienadi ar ieņēmumiem. Ja izdevumi ir lielaki par ieņēmumiem, veidojas budžeta finansialais deficīts. Savukart, ja ieņēmumi parsniedz izdevumus, budžetam ir finansialais parpalikums. Tatad budžeta deficīts ir summa, par kuru valsts izdevumi parsniedz tas ieņēmumus.

Budžeta deficīts var veidoties vairaku iemeslu dēļ, un līdz ar to ir vairaki ta veidi. Cikliskais deficīts ir saistīts ar ražošanas sašaurinašanos, bet struktūrdeficīts parada starpību starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem pie pilnas nodarbinatības.

Valsts finansialas bilances un tīro aizdevumu starpība veido valsts fiskalo bilanci. Budžeta fiskala bilance ir viens no svarīgakajiem valsts finanšu politikas radītajiem.

Valsts budžeta deficīts ir ļoti izplatīta paradība un pastav ne tikai valstīs ar zemu vai vidēju dzīves līmeni, bet pat tadas attīstītas valstīs ka ASV, Francija, Nīderlande, Vacija, Japana. Lai arī šajas valstīs ir atšķirības to ekonomiskajas sistēmas un attīstības stratēģijas, tam visam raksturīgs augsts dzīves līmenis. Kanada, Zviedrija un Somijas spēj veidot bezdeficīta budžetu. Unikala situacija ir Norvēģija, kas gadu no gada saglaba ievērojamu budžeta parpalikumu. Budžeta deficīts sevišķi neietekmē valsts attīstības un dzīves līmeni. [5, 130.lpp.]

Budžeta regulēšanas koncepcijas veidošana pastav trīs svarīgakas pamatnostadnes. Viena ekonomistu un politiķu daļa uzskata, ka budžetam ik gadus jabūt precīzi sabalansētam. Otri savukart atbalsta koncepciju par cikliski veidojamu budžetu, argumentējot ar to, ka budžets ir anticikliskas politikas instruments, tadejadi pieņemama budžeta sabalansētība ekonomiskas attīstības cikla robežas. Deficīts, kurš izveidojas lejupslīdes perioda, ta uzplaukuma perioda, piemērojot stingru fiskalo politiku, tiks likvidēts. Šīs koncepcijas vaja vieta ir dažkart grūtības prognozēt lejupslīdes cikla ilgumu un dziļumu.

Pastav arī treša pamatnostadne valsts budžeta veidošana, kura gan ir samēra maz pazīstama. Tas parstavji aizstav viedokli, ka budžeta regulēšana saistīta ar funkcionalajam finansēm. Tadejadi budžeta sabalansētība netiek uzskatīta par pirmas kartas jautajumu. Ka pirmais izvirzas ekonomikas stabilizēšanas uzdevums visplašakaja nozīmē. [8, 5.lpp.]

Budžeta deficīta izteikšana absolūtos skaitļos neļauj spriest, vai tas ir pieļauts mazs vai liels. Tapēc parasti aprēķina ta attiecību pret iekšzemes kopproduktu (IKP) procentos. Veidojot savu budžetu Latvijai ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij jaievēro ta saucamie Mastrihtas kritēriji, kas tika noteikti kopa ar ES līgumu 1992. gada. Starp pieciem kritērijiem ir arī prasība attiecība uz ikgadējo valsts budžeta deficītu. Tas nedrīkst parsniegt 3 % no IKP. [5, 134.lpp.] Pagaidam Latvijai ir veiksmīgi izdevies noturēt budžeta deficīta līmeni zem 3 % no IKP.

1.2. tabula

Valsts konsolidētais kopbudžets (milj. Ls)

prognoze

Valsts budžeta deficīta segšanai izmanto valsts īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmuma paradzīmes, kuras realizē vai nu valstī, vai arzemēs, kas savukart izraisa valsts parada veidošanos.

Valsts parads ir budžeta deficītu uzkrata summa. Tas var būt gan iekšējais, gan arī arējais – atkarība no ta, kam valsts ir parada.

Valsts iekšējais parads būtība nozīmē, ka valsts iedzīvotaji ir parada viens otram. Ka rada daudzu attīstītu valstu pieredze, ar tadu paradu var sadzīvot diezgan ilgi un relatīvi mierīgi.

Sarežģītak ir ar valsts arējo paradu, jo tas obligati ir jaatmaksa, atdodot daļu no sava iekšzemes kopprodukta, turklat šadai ekonomiskai problēmai var būt arī politiskas sekas. Tadēļ arējais valsts parads parasti tiek uztverts nopietnak.

Valsts parada lielumu raksturo divi radītaji:

valsts parada īpatsvars procentos no IKP (sakot ar 2005. gadu valsts parada attiecība pret IKP ir sakusi samazinaties un 2005. gada veidoja 12,0 % no IKP, bet 2006. gada jau 10,0 % no IKP)

procentos par aizņēmumiem izmaksajamas summas un to īpatsvars iekšzemes kopprodukta.

Arī Latvija pēdējo gadu laika ir saskarusies ar valsts parada problēmu. [5, 134.–136.lpp.]

1.3. tabula

Visparējas valdības parads perioda beigas (milj. Ls)

Neraugoties uz kopēja valsts parada absolūto pieaugumu, ka pozitīvs moments jaatzīmē fakts, ka ta īpatsvaram iekšzemes kopprodukta (IKP) piemīt izteikta tendence samazinaties. Latvijas arējais un iekšējais parads pēc vienošanas ar Starptautisko Valūtas fondu nedrīkst būt lielaks par 18 % no IKP un šis noteikums pēdējos gados tiek ievērots.

Parada problēma ir visai būtisko, jo tas sekas izjutīs arī nakamas paaudzes. Tadēļ, sastadot valsts budžetu , tas noteikti ir jaņem vēra. [5, 137.lpp.]

2. APRĒĶINU DAĻA

2.1. Valsts pamatbudžeta kopējo izdevumu analīze pa gadiem

Aplūkojot valsts pamatbudžeta kopējo izdevumu tendences pa gadiem, var redzēt, ka ar katru gadu valsts pamatbudžeta izdevumi turpina palielinaties.

2.1. tabula

Valsts pamatbudžeta izdevumi 2001. – 2006. gads (milj. Ls)

[pēc 11]

Vēl 2001. gada valsts pamatbudžeta kopējie izdevumu bija 832,1 milj. Ls, tas ir tikai 30,3 % no valsts pamatbudžeta izdevumiem 2006. gada.

2002. gada valsts pamatbudžeta izdevumi palielinajas par 122,0 milj. Ls jeb par 14,7 % salīdzinajuma ar 2001. gadu un sastadīja 954,1 milj. Ls.

2003. gada valsts pamatbudžeta izdevumi jau bija 1103,3 milj. Ls, tas ir 40,2 % no valsts pamatbudžeta izdevumiem 2006. gada. 2003. gada valsts pamatbudžeta izdevumi palielinajas par 149,2 milj. Ls jeb par 15,6 % salīdzinajuma ar 2002. gadu.

2004. gada valsts pamatbudžeta izdevumi sasniedza vislielako procentualo pieaugumu un palielinajas par 47,8 % jeb par 527,5 milj. Ls salīdzinajuma ar 2003. gadu un sastadīja jau 1630,8 milj. Ls.

2005. gada valsts pamatbudžeta iedevumi palielinajas par 547,4 milj. Ls jeb par 33,6 % salīdzinajuma ar 2004. gadu un sastadīja 2178,2 milj. Ls.

Bet 2006. gada valsts pamatbudžeta izdevumi sasniedza 2744,4 milj. Ls. 2006. gada valsts pamatbudžeta izdevumi sasniedza vislielako absolūto pieaugumu un palielinajas par 566,2 milj. Ls jeb par 26 % salīdzinajuma ar 2005. gadu.

2.1. att. Valsts pamatbudžeta izdevumi 2001. – 2006. gads (milj. Ls)

[pēc 2.1. tab.]

Valsts pamatbudžeta kopējie izdevumu ar katru gadu turpina palielinas un tam par iemeslu ir dažadi notikumi.

2004. gada Latvija iestajas Eiropas Savienība (ES) un NATO, līdz ar to tagad valsts pamatbudžeta izdevumus papildina arī izdevumi, kas saistīti ar NATO valstu valdību vadītaju sanaksmēm un ar to saistīto drošības pasakumu nodrošinašanu. Šie izdevumi sastadīja 10 milj. Ls 2005. gada un 7 milj. Ls 2006. gada.

Turklat 2005. gada pēc iestašanas ES ievērojumi palielinajas izdevumi dažadas ministrijas, piemēram, Aizsardzības ministrijas izdevumi palielinajas par 20,2 % salīdzinajuma ar iepriekšējo gadu, Arlietu ministrijas izdevumi – par 19,9 %, Iekšlietu ministrijas izdevumi – par 19,1 %, bet Ekonomikas ministrijas izdevumi 2005. gada sasniedza vislielako procentualo pieaugumu pēdējo 5 gadu laika un palielinajas par 89,2 % salīdzinajuma ar 2004. gadu. 2005. gada izdevumu palielinašanas dažadas ministrijas kopuma izraisīja valsts pamatbudžeta izdevumu palielinašanos par 33,6 % salīdzinajuma ar 2004. gadu.

Kad no 2007. gada 1. janvara minimalo darba algu palielinaja no 90,00 Ls uz 120,00 Ls, tas radīja papildus izdevumus valsts pamatbudžeta 14,5 milj. Ls apmēra. Bet šobrīd Labklajības ministrija ierosina paaugstinat minimalo algu no 120,00 Ls līdz 160,00 Ls saskaņa ar valdības apstiprinato koncepciju, kas paredz 2008. gada minimalo algu noteikt 48 % apmēra no prognozētas vidējas bruto darba samaksas 2007. gada. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, minimalas algas paaugstinašana no 120,00 Ls līdz 160,00 Ls budžeta prasīs 13,3 milj. Ls. Paaugstinot minimalo darba algu Labklajības ministrija prognozē paaugstinat ieņēmumus valsts budžeta, jo samazinasies “aploksnēs” izmaksatas algas daļa, par kuru netiek maksati nodokļi, un uzlabot dzīves līmeni cilvēkiem ar zemiem ienakumiem.

2.2. Valsts pamatbudžeta izdevumu analīze pa programmam

2.2.1. Valsts pamatbudžeta izdevumu sadalījums pa programmam

Valsts pamatbudžeta izdevumi sastav no līdzekļu asignējumiem noteiktam valsts vajadzībam saskaņa ar ikgadējo valsts budžeta likumu. Talak tiek aplūkots valsts pamatbudžeta izdevumu sadalījums pa dažadam programmam.

2.2. tabula

Valsts pamatbudžeta izdevumu atšifrējums pa programmam (Ls) [pēc 11]

2.2. tabulas turpinajums

Valsts pamatbudžeta izdevumi katru gadu saskaņa ar ikgadējo valsts budžeta likumu tiek sadalīti starp vairak ka 30 dažadam programmam, kas nodrošina noteiktu valsts vajadzību un funkciju izpildi. Talak tiek analizēts valsts pamatbudžeta izdevumu sadalījums pa programmam pēdējo četru gadu laika. Sīkak tiek aplūkots trīs lielako programmu īpatsvars kopējos valsts pamatbudžeta izdevumos.

2003. gada lielakie izdevumi tika veltīti Finanšu ministrijai, tie sastadīja 142338917 latu jeb 12,9 % no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem, mērķdotacijas pašvaldībam sastadīja 134636898 latu jeb 12,2 % no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem, bet izdevumi Labklajības ministrijai sastadīja 121322373 latu jeb 11% no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem.

2.2. att. Valsts pamatbudžeta izdevumu sadalījums pa programmam 2003. gada

[pēc 2.2. tab.]

2004. gada lielakie izdevumi tika veltīti Veselības ministrijai, tie sastadīja 245170125 latu jeb 15,0 % no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem, izdevumi Finanšu ministrijai sastadīja 236657236 latu jeb 14,5 % no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem, bet izdevumi Zemkopības ministrijai sastadīja 174369545 latu jeb 10,7% no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem.

2.3. att. Valsts pamatbudžeta izdevumu sadalījums pa programmam 2004. gada

[pēc 2.2. tab.]

2005. gada lielakie izdevumi tika veltīti Finanšu ministrijai, tie sastadīja 325154946 latu jeb 14,9 % no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem, izdevumi Veselības ministrijai sastadīja 296819763 latu jeb 13,6 % no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem, bet izdevumi Zemkopības ministrijai sastadīja 291884273 latu jeb 13,4% no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem.

2.4. att. Valsts pamatbudžeta izdevumu sadalījums pa programmam 2005. gada

[pēc 2.2. tab.]

2006. gada lielakie izdevumi tika veltīti Veselības ministrijai, tie sastadīja 414212672 latu jeb 15,1 % no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem, izdevumi Veselības ministrijai sastadīja 296819763 latu jeb 13,6 % no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem, bet izdevumi Zemkopības ministrijai sastadīja 291884273 latu jeb 13,4% no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem.

2.5. att. Valsts pamatbudžeta izdevumu sadalījums pa programmam 2006. gada

[pēc 2.2. tab.]

2.2.2. Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums pa programmam

Pēdējos četros gados lielakie valsts pamatbudžeta izdevumi tika veltīti Finanšu ministrijai, Veselības ministrijai, Labklajības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Izglītības un zinatnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai, ka arī mērķdotacijam pašvaldībam. Talak tiek sīkak aplūkoti pieci lielakie valsts pamatbudžeta līdzekļu asignējumi noteiktam valsts programmam, kas nodrošina noteiktu valsts vajadzību un funkciju izpildi. Tiek izskatīta piecu lielako valsts programmu struktūra un īpatsvars kopējos valsts pamatbudžeta izdevumos.

Finanšu ministrijas izdevumos ietilpst:

izdevumi finansialas un fiskalas politikas izstradei un valsts budžeta izstradei un parvaldei;

izdevumi valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošinašanai, uzraudzībai un kontrolei;

iemaksas starptautiskajas organizacijas;

izdevumi budžeta izpildei un valsts parada vadībai;

izdevumi valsts nodokļu administrēšanai;

izdevumi finansiala rakstura noziedzīgu nodarījumu, korupcijas atklašanai un novēršanas nodrošinašanai;

līdzekļi neparedzētiem gadījumiem;

finansējums satiksmes biroja darbībai;

kompensacijas reabilitētajiem pilsoņiem;

izdevumi ES finansēto programmu ieviešanai;

izdevumi vērtspapīru tirgus un privato pensiju fondu uzraudzības nodrošinašanai

u.c. izdevumi.

Vēl 2003. gada Latvijas Republikas (LR) Finanšu ministrijas izdevumi bija 142,3 milj. Ls, tas ir 12,9 % no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem 2003. gada. 2003. gada Finanšu ministrijas izdevumi sastadīja tikai 35,6 % no Finanšu ministrijas izdevumiem 2006. gada.

2004. gada Finanšu ministrijas izdevumi sasniedza vislielako procentualo un absolūto pieaugumu un palielinajas par 94,3 milj. Ls jeb par 66,6 % salīdzinajuma ar 2003. gadu un sastadīja jau 236,7 milj. Ls.

2005. gada Finanšu ministrijas izdevumi jau bija 325,2 milj. Ls. 2005. gada Finanšu ministrijas izdevumi palielinajas par 88,5 milj. Ls jeb par 37,4 % salīdzinajuma ar 2004. gadu.

Bet 2006. gada Finanšu ministrijas izdevumi sasniedza 399,3 milj. Ls, tas ir par 74,2 milj. Ls jeb par 22,8 % vairak neka 2005. gada.

2.6. att. Finanšu ministrijas izdevumi 2003. – 2006. gads (Ls)

[pēc 2.2. tab.]

Veselības ministrijas izdevumos ietilpst:

finansējums nozares vadībai;

finansējums izglītībai;

finansējums veselības aprūpei;

izdevumi Eiropas Reģionalas attīstības fonda (ERAF) nacionalo programmu īstenošanai;

izdevumi kultūrai;

iemaksas starptautiskajas organizacijas;

izdevumi valsts uzraudzības organizacijai un kontrolei;

izdevumi vides veselībai;

izdevumi Centralas medicīnas ētikas komitejas darbībai

u.c. izdevumi.

Vēl 2003. gada LR Veselības ministrijas izdevumi bija 95,5 milj. Ls, tas ir tikai 23,1 % no Veselības ministrijas izdevumiem 2006. gada.

2004. gada Veselības ministrijas izdevumi sasniedz vislielako procentualo un absolūto pieaugumu un palielinajas par 149,6 milj. Ls jeb par 156,7 % salīdzinajuma ar 2003. gadu un sastadīja jau 245,2 milj. Ls.

2005. gada Veselības ministrijas izdevumi jau bija 296,8 milj. Ls. 2005. gada Veselības ministrijas izdevumi palielinajas par 51,6 milj. Ls jeb par 21,1 % salīdzinajuma ar 2004. gadu.

Bet 2006. gada Veselības ministrijas izdevumi sasniedza 414,2 milj. Ls, tas ir par 117,4 milj. Ls jeb par 39,6 % vairak neka 2005. gada.

2.7. att. Veselības ministrijas izdevumi 2003. – 2006. gads (Ls)

[pēc 2.2. tab.]

Zemkopības ministrijas izdevumos ietilpst:

izdevumi drošas, nekaitīgas un kvalitatīvas partikas apritei;

izdevumi lauksaimniecības un lauku integrētas un konkurētspējīgas attīstības atbalstam;

izdevumi izglītībai un kultūrai;

finansējums pieaugušo talakizglītībai;

izdevumi meža resursu saglabašanai un ilgspējīgai izmantošanai;

finansējums zivju resursu sabalansētas izmantošanas un bioloģiskas daudzveidības saglabašanai;

izdevumi lauksaimniecība izmantojamas zemes efektīvai apsaimniekošanai;

izdevumi kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku resursu saglabašanai, aizsardzībai un aprites uzraudzībai

u.c. izdevumi.

Vēl 2003. gada LR Zemkopības ministrijas izdevumi bija 101,1 milj. Ls, tas ir tikai 34,1 % no Zemkopības ministrijas izdevumiem 2006. gada.

2004. gada Zemkopības ministrijas izdevumi sasniedza vislielako procentualo pieaugumu un palielinajas par 73,3 milj. Ls jeb par 72,5 % salīdzinajuma ar 2003. gadu un sastadīja jau 174,4 milj. Ls.

2005. gada Zemkopības ministrijas izdevumi jau bija 291,9 milj. Ls. 2005. gada Zemkopības ministrijas izdevumi sasniedza vislielako absolūto pieaugumu un palielinajas par 117,5 milj. Ls jeb par 67,4 % salīdzinajuma ar 2004. gadu.

Bet 2006. gada Zemkopības ministrijas izdevumi palielinajas pavisam nedaudz, tikai par 4,3 milj. Ls jeb par 1,5 % salīdzinajuma ar 2005. gadu, un sasniedza 296,2 milj. Ls.

2.8. att. Zemkopības ministrijas izdevumi 2003. – 2006. gads (Ls)

[pēc 2.2. tab.]

Labklajības ministrijas izdevumos ietilpst:

finansējums nozares vadībai;

izdevumi socialai apdrošinašanai;

izdevumi valsts socialiem pakalpojumiem;

izdevumi darba tirgus administrēšanai;

izdevumi veselības aprūpei;

iemaksas starptautiskajas organizacijas;

valsts socialie pabalsti

u.c. izdevumi.

Vēl 2003. gada LR Labklajības ministrijas izdevumi bija 121,3 milj. Ls, tas ir tikai 58,8 % no Labklajības ministrijas izdevumiem 2006. gada.

2004. gada Labklajības ministrijas izdevumi samazinajas par 3,8 milj. Ls jeb par 3,3 % salīdzinajuma ar 2003. gadu un sastadīja vairs tikai 117,3 milj. Ls.

Taču 2005. gada Labklajības ministrijas izdevumi jau atkal palielinajas un sastadīja jau 171,8 milj. Ls. 2005. gada Labklajības ministrijas izdevumi sasniedza vislielako procentualo un absolūto pieaugumu un palielinajas par 54,5 milj. Ls jeb par 46,4 % salīdzinajuma ar 2004. gadu.

Bet 2006. gada Labklajības ministrijas izdevumi sasniedza 206,5 milj. Ls, tas ir par 34,6 milj. Ls jeb par 20,2 % vairak neka 2005. gada.

2.9. att. Labklajības ministrijas izdevumi 2003. – 2006. gads (Ls)

[pēc 2.2. tab.]

Lielu daļu no valsts pamatbudžeta izdevumiem sastada mērķdotacijas pašvaldībam, kuras tiek piešķirtas pašvaldībam noteiktu jautajumu risinašanai,

piemēram, mērķdotacijas:

dzīvokļu jautajumu risinašanai;

pašvaldību energoefektivitates programmam;

pašvaldību autoceļiem (ielam);

pašvaldību tautas makslas kolektīvu vadītaju darba samaksai un valsts socialas apdrošinašanas iemaksam;

planošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas planojuma izstradei;

pašvaldību izglītības iestažu pedagogu darba samaksai un valsts socialas apdrošinašanas iemaksam;

sakumskolas skolēnu ēdinašanai;

pašvaldību apvienošanas (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei

u.c. izglītības, kultūras, veselības aizsardzības un socialas nodrošinašanas pasakumiem.

Vēl 2003. gada mērķdotacijas pašvaldībam bija 134,6 milj. Ls, tas ir tikai 60,1 % no mērķdotacijam pašvaldībam 2006. gada.

2004. gada mērķdotacijas pašvaldībam palielinajas par 20,8 milj. Ls jeb par 15,4 % salīdzinajuma ar 2003. gadu un sastadīja jau 155,4 milj. Ls.

2005. gada mērķdotacijas pašvaldībam jau bija 178,9 milj. Ls. 2005. gada mērķdotacijas pašvaldībam palielinajas par 23,5 milj. Ls jeb par 15,1 % salīdzinajuma ar 2004. gadu.

Bet 2006. gada mērķdotacijas pašvaldībam sasniedza vislielako procentualo un absolūto pieaugumu un palielinajas par 45 milj. Ls jeb par 25,2 % salīdzinajuma ar 2005. gadu, sastadot 223,9 milj. Ls.

2.10. att. Mērķdotacijas pašvaldībam 2003. – 2006. gads (Ls)

[pēc 2.2. tab.]

2.3. Valsts pamatbudžeta izdevumu prognozēšana

2005. gada valsts kopbudžeta izdevumi sastadīja 3297,8 milj. Ls, kas par 105,2 milj. Ls parsniedza budžeta kopējos ieņēmumus. Fiskala bilance procentos no IKP bija 1,2 %.

2006. gada kopbudžeta izdevumi salīdzinajuma ar 2005. gadu palielinajas par 232,7 milj. latu vai par 7,06 % un sastadīja 3530,5 milj. Ls. Budžeta deficīts sasniedza 161,9 milj. Ls jeb 1,5 % no IKP

Budžeta projekts paredz 2007.gada valsts budžeta ieņēmumus 4,2 miljardu latu apmēra, bet izdevumus – 4,4 miljardu latu apmēra. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 3,2 miljardu latu un izdevumi – 3,5 miljardu latu apmēra. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinajums, salīdzinot ar 2006.gada budžeta grozījumos apstiprinato planu ir 792,8 milj. Ls jeb 29,3 %. [11]

Paredzēt valsts pamatbudžeta izdevumus nakamajiem gadiem, vadoties pēc iepriekšējo gadu datiem, ir visai sarežģīti, jo budžeta izdevumu ikgadējas izmaiņas ietekmē daudz dažadu ekonomisku, politisku un socialo faktoru. Taču ir iespējams ļoti aptuveni prognozēt iespējamos valsts pamatbudžeta izdevumus, kuri palīdz veidot kopēju priekšstatu par valsts pamatbudžeta izdevumu ikgadējo izmaiņu tendencēm. Talak tiek prognozēti valsts pamatbudžeta izdevumi, izmantojot vienu no datu prognozēšanas metodēm, kura tiek apkopoti dati par iepriekšējiem gadiem un tiek atrasta atbilstoša trenda funkcija, ar kuras palīdzību var prognozēt datus nakamajiem periodiem.

Pēc 2.1. tabulas, kura tiek apkopoti dati par valsts pamatbudžeta izdevumiem no 2001. gada līdz 2006. gadam, tiek izveidots grafiks, kuram tiek noteikta atbilstoša trenda funkcija.

2.11. att. Valsts pamatbudžeta izdevumi 2001. – 2006. gads (milj. Ls)

[pēc 2.1. tab.]

Izveidotajam grafikam tiek noteikta trenda funkcija – otras kartas parabola:

y = 68,106 * x² – 83,555 * x + 833,31 (2.1)

kur       y – prognozētie pamatbudžeta izdevumi;

x – prognozēto datu numurs pēc kartas N (N = 1, 2, 3, , n).

Pēc noteiktas trenda funkcijas vienadojuma tiek noteiktas valsts pamatbudžeta izdevumu prognozes 2007., 2008., 2009. un 2010. gadam.

Aprēķini:

I₂₀₀₇ = 68,106 * 7² – 83,555 * 7 + 833,31 = 3585,619000 (milj. Ls);

I₂₀₀₈ = 68,106 * 8² – 83,555 * 8 + 833,31 = 4523,654000 (milj. Ls);

I₂₀₀₉ = 68,106 * 9² – 83,555 * 9 + 833,31 = 5597,901000 (milj. Ls);

I₂₀₁₀ = 68,106 * 10² – 83,555 * 10 + 833,31 = 6808,360000 (milj. Ls).

Prognozētie dati tiek apkopoti tabula, lai būtu vieglak parskatami.

2.4. tabula

Valsts pamatbudžeta izdevumu prognozes no 2007. gada līdz 2010. gadam (milj. Ls) [pēc aprēķiniem]

Pēc faktiskajiem un prognozētajiem datiem tiek izveidots grafiks, kas atspoguļo pakapenisku valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugumu no 2001. gada līdz pat 2010. gadam un palīdz veidot kopēju priekšstatu par valsts pamatbudžeta izdevumu ikgadējo pieaugumu.

2.12 att. Valsts pamatbudžeta izdevumi 2001. – 2010. gads (milj. Ls)

[pēc 2.1. un 2.4. tab.]

Jaņem vēra, ka datu prognoze ar šo metodi ir visai aptuvena, jo budžeta izdevumu ikgadējas izmaiņas ietekmē daudz dažadu ekonomisku, politisku un socialo faktoru, kas šaja metodē netiek ņemti vēra. Prognozētie dati tiek aprēķinati ar standartkļūdu 72,77, kura tiek aprēķinata pēc formulas 2.2.

,

kur       y_t – faktiskie dati;

ŷ – ar trenda funkciju aprēķinatas dinamikas rindas vērtības

(prognozētie dati);

n – datu skaits, kuriem tiek aprēķinata standartkļūda;

p – trenda funkcijas parametru (b₀, b₁, b₂ b_n) skaits.

Pēc veiktas prognozes var secinat, ka pamatbudžeta izdevumi nakamajos četros gados tikai turpinas palielinaties un līdz 2010. gadam var pieaugt līdz pat 6,8 miljardiem latu.

Nobeigums

Budžetu var uzskatīt par valdības darbības kontroles mehanismu.

Valsts budžeta ir apvienojušies visi galvenie finanšu aspekti – valsts izdevumi, ienakumi (nodokļi), valsts aizņēmumi, kas darbojas, ja netiek ievērots budžeta priekšnoteikums (ienakumu un izdevumu līdzsvars).

Valsts pamatbudžeta kopējie izdevumu ar katru gadu palielinas un tam par iemeslu ir dažadi notikumi. Pēdējos sešos gados valsts pamatbudžeta izdevumi palielinajas gandrīz 2,3 raizes.

Valsts pamatbudžeta izdevumi katru gadu saskaņa ar ikgadējo valsts budžeta likumu tiek sadalīti starp vairak ka 30 dažadam programmam, kas nodrošina noteiktu valsts vajadzību un funkciju izpildi. Pēdējos četros gados lielakie valsts pamatbudžeta izdevumi tika veltīti Finanšu ministrijai, Veselības ministrijai, Labklajības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Izglītības un zinatnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai, ka arī mērķdotacijam pašvaldībam.

Valsts izdevumi bieži vien parsniedz ieņēmumus, radot budžeta deficītu. Ta segšanai valdības izlaiž dažadus iekšēja un arēja aizņēmuma vērtspapīrus, izmanto banku un starptautisko organizaciju aizdevumus. Relatīvi liels un augošs parads var būt nopietns slogs valsts budžetam, ka arī negatīvi ietekmēt valsts sektora un visas tautsaimniecības attīstību. Pēdējos gados Latvijas budžeta deficīts neparsniedz 3% no IKP (atbilst Mastrihtas kritērijiem).

2007. gada valsts budžeta prioritates ir socialo vajadzību apmierinašana, ka arī tautsaimniecības attīstība, ievērojamu līdzekļu daļu paredzot investīcijam tautsaimniecība un ES fondu līdzekļu apguvei, nodrošinot valsts attīstību un izaugsmi.

Budžets ir instruments, ar kura palīdzību valsts nodrošina makroekonomisko stabilitati, iedala finanšu resursus atbilstoši valsts funkcijam un nodrošina efektīvu resursu izlietojumu atbilstoši pilnvarojumam tos izlietot.

Ja izdevumi valsts parada apkalpošanai aug straujak neka nodokļu ieņēmumi, tad mazak līdzekļu var atvēlēt valsts tiešo funkciju finansēšanai. Šo izdevumu samazinašana ne vienmēr ir iespējama un mērķtiecīga, tadēļ japalielina nodokļi un (vai) jasamazina izdevumi. Analizējot valsts pamatbudžeta izdevumus, tiek piedavati vairaki ieteikumi valsts budžeta deficīta un valsts parada samazinašanai:

jaturpina stradat pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas;

japilnveido ne tikai valsts budžeta ieņēmumu gūšanas mehanismi, bet arī budžeta līdzekļu izlietošana;

katrai budžeta iestadei ar ekonomiskiem aprēķiniem japamato gan tekoša gada saņemto, gan nakamaja gada pieprasīto līdzekļu izlietošanas mērķtiecību un efektivitati;

jasamazina valsts varas un parvaldes institūciju uzturēšanas izdevumus.

Bibliografiskais saraksts

Bikse V. Makroekonomikas pamati. – Rīga: Rīga, 1998. – 221.–252.lpp.

Kodoliņa – Miglane I. Latvijas nodokļi pēc iestašanas Eiropas Savienība. – Rīga: Turība Biznesa augstskola, 2005. – 5.–13.lpp.

Rurane M. Finanšu menedžments. – Rīga: Rīgas Starptautiska ekonomikas un biznesa administracijas augstskola, 2005. – 278.–284.lpp.

Saulītis J., Šenfelde M. Ievads Makroekonomika. – Rīga: Rīgas Tehniska universitate, 2002. – 68.–74. lpp.

Šenfelde M. Makroekonomika. – Rīga: Rīgas Tehniska universitate, 2006. – 128.–137.lpp

Vītola Ī. Vadības gramatvedība / Ī.Vītola, A.Soopa. – Jelgava: Jelgavas tipografija, 2002. – 13.–130.lpp.

Zolotohina K. Vadības gramatvedība / K.Zolotohina, R.Alsiņa. – Rīga: Kamene, 1999. – 51.–53.lpp.

Zvejnieks A. Nodokļi un nodevas. Rīga: Ogres tipografija, 1996. –

5.–22.lpp.

Finanšu terminu skaidrojumi – Resurss apskatīts 2007. gada 5. maija // LR Centralas statistikas parvalde

Valsts finanses – Resurss apskatīts 2007. gada 9. maija // LR Centralas statistikas parvalde

Budžets – Resurss apskatīts 2007. gada 28. februarī // LR Finanšu ministrija