Socialo tehnoloģiju augstskola

Tiesību zinatņu studiju programma

REFERATS

Zemes tiesības

DZĪVOJAMO TELPU ĪRE

RĪGA, 2007

SATURS

Ievads3

Dzīvojamas telpas īres līgums.4

1.1. Dzīvojamas telpas īres līguma jēdziens un noslēgšana .4

Dzīvojamas telpas īres līguma priekšmets5

Dzīvojamas telpas īres līguma subjekti..5

Dzīvojamas telpas īres līguma slēgšanas nosacījumi..5

Dzīvojama telpas īres līguma ierakstīšana zemesgramata6

Dzīvojamas telpas īres līguma termiņi6

2. Īrnieka un izīrētaja tiesības un pienakumi dzīvojamas telpas īres līguma7

2.1. Īrnieka tiesības un pienakumi dzīvojamas telpas īres līguma.7

2.2. Dzīvokļa īres maksa un maksa par komunalajiem pakalpojumiem, un maksajumu

termiņi..9

2.3.Izīrētaja tiesības un pienakumi dzīvojamas telpas īres līguma.10

3. Dzīvojamas telpas īres līguma izbeigšanas12

Secinajumi14

Izmantotas literatūras saraksts..15

IEVADS

Ka vienu no visu laiku visizplatītakajiem saistību tiesību darījumu veidiem, var nosaukt dzīvojamo telpu īri.

Palielinoties darījumu skaitam ar nekustamajiem īpašumiem, bieži vien nakas dzirdēt par negodīgu darījumu veicēju „upuriem”. Ta ka pieprasījums ir ļoti liels, aizvien atrodas kads, kurš grib iedzīvoties uz juridiski mazak izglītotu cilvēku rēķina.

Tadēļ ir ļoti svarīgi jau no paša sakuma pievērst nopietnu uzmanību tam, ar ko tiek slēgts darījums, ka tas tiek slēgts, un lai tas tiktu darīts saskaņa ar LR noteikto likumdošanu. Tas gan varētu prasīt papildus izdevumus par jurista konsultacijam, bet diemžēl ir pieradījies, ka „skopais maksa divreiz.”

Dzīvojamo telpu izīrēšanas nosacījumus neatkarīgi no ta, ka īpašuma ir dzīvojamas telpas, ka arī tiesiskas attiecības, kas veidojas starp izīrētaju un īrnieku, nosaka viņu tiesības, pienakumus, dzīvojamas telpas īres līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kartību reglamentē 1993.gada 16.februarī pieņemtais LR likums „Par dzīvojamo telpu īri” un 1937.gada 28.februarī pieņemta LR Civillikuma saistību tiesību daļa, ka arī citi normatīvie akti.

1. DZĪVOJAMAS TELPAS ĪRES LĪGUMS

1.1. Dzīvojamas telpas īres līguma jēdziens un noslēgšana

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” tiek definēts, ka dzīvojamas telpas īre ir šīs telpas īpašnieka vai valdītaja dzīvojamas telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu, un ka dzīvojamas telpas lietošanas vienīgais likumīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamas telpas īres vai apakšīres līgums.

Ir ļoti svarīgi, lai, noslēdzot darījumu, tas būtu noformēts pareiza forma, ka arī notariali apstiprinats. Taja jabūt visam likuma noteiktam būtiskajam sastavdaļam. Tapat arī japievērš uzmanība, cik juridiski pareizi tas ir sastadīts, lai strīdus gadījuma to lietderīgi varētu izmantot ka lietisko pieradījumu tiesa.

Gribu vērst uzmanību uz to, ka mēdz būt situacijas, kad rodas dažadi tīši vai netīši parpratumi starp īpašnieku un īrnieku, – piemēram, iepriekšēja īrnieka atstati paradi, kurus var nakties segt jaunajam īrniekam.

Lai slēgtu īres līgumu, potencialajam īrniekam ir japarliecinas par izīrētaja īpašuma tiesībam uz šo nekustamo īpašumu. To var apstiprinat Zemesgramatas apliecība vai izziņa par īpašuma tiesībam uz dzīvokli līdz dzīvojamas majas privatizacijai, vai arī īres līgums un rakstisks notara apstiprinats apliecinajums, ka īpašnieks piekrīt izdod dzīvokli apakšīrē. Pēc tam japarliecinas, vai šī tiešam ir ta pati persona, kurai ir tiesības rīkoties ar dzīvokli (pase). Ja ta ir pilnvarota persona no īpašnieka puses, rūpīgi japarbauda pilnvara (teksts, darbības, ko ta pieļauj, derīguma termiņš). Slēdzot īres līgumu, japievērš uzmanība īres līguma tekstam, ta korektumam un precizitatei, līguma ir jaapraksta līguma priekšmets, katras puses tiesības un pienakumi, maksašanas lielums un kartība, termiņi un priekšlaicīgas līguma partraukšanas iespējas, strīdi un to izskatīšanas kartība.

Ja dzīvojama maja vai dzīvoklis līguma darbības laika pariet citas juridiskas vai fiziskas personas īpašuma, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšēja īpašnieka noslēgtie dzīvojamas telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šaja likuma noteiktaja kartība.

Saņemot dzīvokli, ieteicams slēgt nodošanas un pieņemšanas aktu, kura vajadzētu fiksēt dzīvokļa defektus, bojajumus, lai izīrētajam nebūtu pamata pieprasīt kompensaciju par šiem defektiem no īrnieka. Parliecinaties, vai dzīvoklis nav ieķīlats par labu kadai trešajai personai, var pēc izraksta no zemesgramatas, ja šī hipotēka ir reģistrēta zemesgramata. Par komunalo maksajumu paradiem var jautat apsaimniekotajam, ka arī Latvenergo un Latvijas gazei. Līgumu parakstīt vajadzētu tikai pēc visu šo jautajumu noskaidrošanas.

Tagad aplūkosim katru līguma sastavdaļu atsevišķi un mēģinasim atrast problēmpunktus.

1.2. Dzīvojamas telpas īres līguma priekšmets

Likums „Par dzīvojamo telpu īri” nosaka, ka dzīvojamas telpas īres līguma priekšmets var būt gan atsevišķs dzīvoklis, gan dzīvokļa daļa, gan arī dzīvojama maja, bet par atsevišķu īres līguma priekšmetu nevar būt istabas daļa vai caurstaigajama istaba, ka arī palīgtelpas (virtuve, gaitenis, pieliekama telpa u. c.).

Par istabas daļas vai caurstaigajamas istabas lietošanu var noslēgt dzīvojamas telpas īres līgumu, tikai tada gadījuma, ja dzīvokli aizņem pats īpašnieks (fiziska persona).

1.3. Dzīvojamas telpas īres līguma subjekti

Saskaņa ar augstak minēta likuma 4.panta 1.daļu, Izīrētajs var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir dzīvokļa vai dzīvojamas majas īpašnieks vai valdītajs, ka arī pašvaldība, ja ta atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautajumu risinašana” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojuma.

Ar šī paša likuma 4.panta 2.daļu ir noteikts, ka par īrnieku vai apakšīrnieku var būt jebkura juridiska, ka arī fiziska persona, un Latvijas Republika dzīvo pastavīgi, vai ir saņēmusi uzturēšanas atļauju likuma noteiktaja kartība.

Dzīvojamas telpas īres vai apakšīres līgumu rīcībnespējīgas personas varda slēdz tas aizgadnis, bet ierobežoti rīcībspējīga persona to slēdz ar aizgadņa piekrišanu.

1.4. Dzīvojamas telpas īres līguma slēgšanas nosacījumi

Ka jau iepriekš minēju, svarīga loma ir formai, kada darījums tiek noslēgts. LR likumdošana nosaka, ka dzīvojamas telpas īres līgumam jabūt noslēgtam rakstveida starp izīrētaju un īrnieku.

Valstij un pašvaldībam piederošas majas dzīvojamas telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdz valdītajs. Dzīvojamas telpas īres līgums janoslēdz mēneša laika pēc šada lēmuma pieņemšanas.

Fizisko un juridisko personu īpašuma esošajas majas dzīvojamas telpas pēc īpašnieka ieskata izīrē jebkurai personai, kas Latvijas Republika dzīvo pastavīgi vai ir saņēmusi uzturēšanas atļauju likuma noteiktaja kartība.

1.5. Dzīvojama telpas īres līguma ierakstīšana zemesgramata

Slēdzot dzīvojamas telpas īres līgumu, ir iespējams šo darījumu reģistrēt Zemegramata, kas ir ļoti lietderīgi īrniekam, īpaši jau gadījma, ja īres līgums tiek slēgts uz ilgu laiku. Šads ieraksts īrniekam sniegs papildus garantijas viņa tiesībam. Kas attiecas uz izīrētaju, ja viņam, piemēram, pieder maja ar vairakiem dzīvokļiem, kurus viņš izīrē, viņa interesēs noteikti ir izdarīt zemesgramata ierakstu par katru dzīvokli atsevišķi, ka arī lietošanas aprobežojumus, ja tadi pastav.

1.6. Dzīvojamas telpas īres līguma termiņi

Dzīvojamas telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu laiku vai arī nenoradot termiņu.

Uzreiz vēlos piebilst, ka bieži cilvēki mēdz jaukt Darba likuma noteikto ar dzīvojamas telpas īres likuma noteikto, t.i., gadījuma, kad, darba līgumam beidzoties, cilvēks turpina pildīt iepriekšējas saistības, līgums automatiski pagarinas uz nenoteiktu laiku, bet, beidzoties dzīvojamas telpas īres līgumam, tiesiskas attiecības neturpinas.

Ja dzīvojamas telpas īres līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, un ja nav norunats citadi, tas izbeidzas tikai pēc iepriekšēja sešu mēnešu uzteikuma, ko katra puse var izdarīt pēc savas gribas.

Ja dzīvojamas telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, īrniekam pēc līguma termiņa izbeigšanas ir tiesības atjaunot līgumu.

Izīrētajam ir tiesības atteikt īres līguma atjaunošanu, ja:

1) īrnieks nepilda pienakumus, kas noteikti īres līguma;

2) īres līguma ir ietverta saistība atbrīvot dzīvojamo telpu pēc termiņa izbeigšanas;

Gribu uzsvērt, ka šo likuma normu noteikti vajadzētu zinat potencialajiem īrniekiem, jo daudziem, izlasot līguma šadu formulējumu, neienak prata, ka tam ir neapstrīdams likumisks pamatojums!

3) dzīvojama telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai;

4) dzīvojama telpa javeic kapitalremonts.

Izīrētaja atteikumu atjaunot dzīvojamas telpas īres līgumu īrnieks var apstrīdēt tikai tiesa.

Bet faktiski, ja izīrētajs nevēlas turpinat līgumattiecības, viņš iemeslu atradīs ļoti viegli un īrniekam būs gandrīz neiespējami tos apstrīdēt.

2. ĪRNIEKA UN IZĪRĒTAJA TIESĪBAS UN PIENAKUMI

2.1. Īrnieka tiesības un pienakumi dzīvojamas telpas īres līguma

Kopa ar īrnieku dzīvojošajiem viņa ģimenes locekļiem ir tadas pašas tiesības un pienakumi ka īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopa ar īrnieku ir solidara mantiska atbildība par īres līguma saistībam.

Ša likuma izpratnē, īrnieka ģimenes locekļi ir viņa īrētaja dzīvojama telpa iemitinatie laulatie vai radinieki, kas pastavīgi dzīvo kopa ar īrnieku un kam ar viņu ir kopīga saimniecība.

Ja personas vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet turpina dzīvot īrnieka īrētaja dzīvojama telpa, tam saglabajas tadi paši pienakumi un tiesības ka īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

Šeit varētu minēt piemēru, kad laulatie šķir laulību, bet paliek dzīvot zem viena jumta. Ta mūsdienas ir ļoti bieži sastopama, bet jasaka, ka nebūt viegli atrisinama situacija.

Laulības šķiršanai var būt visdažadakie iemesli, arī alkoholisms, narkotikas utml. Šada situacija vispareizak būtu, šķirot laulību, noteikt, kurš paliks dzīvoklī, bet kuram būs jameklē cita dzīves vieta, ka arī noteikt termiņu, kada tas ir izpildams. Bet gadījuma, ja tas nav noteikts un puses nevar savstarpēji vienoties, var griezties tiesa lietas talakai risinašanai.

Sarežģīta situacija var arī rasties, ja cilvēki dzīvo civillaulība. Ka piemēru var minēt neseno Avotu ielas traģisko notikumu. Vīrieti, kurš gadiem ilgi bija dzīvojis dzīvoklī bez juridiska pamata, pēc civilsievas naves tiesas ceļa lika ara no dzīvokļa. Rezultata viņš to uzspridzinaja un pats gaja boja. Tas tikai liecina par to, cik nopietns ir šis jautajums, un ka ta risinašana prasa ļoti nopietnu pieeju.

Mūsdienas aizvien popularak ir dzīvot civillaulība, bet ne vienmēr cilvēki izvērtē, kadas sekas tam var būt.

Likums „Par dzīvojamo telpu īri” nosaka, ka īrniekam likumos un citos normatīvajos aktos noteiktaja kartība ir tiesības iemitinat viņa īrētaja dzīvojama telpa, ja tam piekrīt visi taja dzīvojošie pilngadīgie ģimenes locekļi, savu laulato, vecakus (adoptētajus), darba nespējīgos vai nepilngadīgos braļus, masas un darba nespējīgos pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes. Nepilngadīgo bērnu (arī adoptēto) iemitinašanai viņu vecaku īrētaja dzīvojama telpa parējo taja dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav vajadzīga.

Citu personu iemitinašanai īrētaja dzīvojama telpa likumos un citos normatīvajos aktos noteiktaja kartība nepieciešama visu taja dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu, ka arī izīrētaja rakstiska un notariali apstiprinata piekrišana, kas savukart ir neatņemama šī te līguma sastavdaļa.

Lai apmainītu aizņemto dzīvojamo telpu ar citu īrnieku, īrniekam ir nepieciešama rakstveida piekrišana no kopa ar viņu dzīvojošajiem pilngadīgajiem ģimenes locekļiem un izīrētaja.

Gadījuma, ja starp personam, kuras uz viena dzīvojamas telpas īres līguma pamata īrē dzīvojamas telpas, nav panakta vienošanas par dzīvojamas telpas apmaiņu, jebkuram no viņiem ir tiesības, ja izīrētajs piekrīt, tiesas ceļa prasīt aizņemtas dzīvojamas telpas piespiedu maiņu pret dzīvojamam telpam dažadas vietas.

Piemēram, pilngadīgi bralis un masa dzīvo viena dzīvoklī. Viens no viņiem grib mainīt dzīvokli uz diviem dzīvokļiem, bet otrs nepiekrīt.

Šaja gadījuma nav nozīmes tam, kurš ir noslēdzis dzīvojamas telpas īres līgumu, jo pēc likuma īrnieka ģimenes locekļiem ir tadas pašas tiesības, ka pašam īrniekam. Tas nozīmē, ka tam, kurš vēlas dzīvokli mainīt, ir iespēja griezties tiesa, ja citadi nav iespējams vienoties.

Īrniekam ir tiesības nodot apakšīrē visu viņa aizņemto dzīvojamo telpu vai tas daļu tikai ar izīrētaja un kopa ar īrnieku dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišanu. Dzīvojamas telpas apakšīres līguma priekšmets var būt dzīvojama telpa gan bez dzīvokļa iekartas, gan mēbelēta. Par šo darījumu ir janoslēdz Dzīvojamas telpas apakšīres līgums.

Īrniekam ir tiesības parbūvēt vai parplanot īrēto dzīvojamo maju (dzīvojamo telpu) tikai ar izīrētaja piekrišanu. Pašvaldībam un valstij piederošas majas izīrētaja atteikumu parbūvēt vai parplanot dzīvojamo telpu īrnieks var parsūdzēt tiesa.

Varam apskatīt šadu situaciju:

Starp izīrētaju un īrnieku ir noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums un nenoteiktu laiku. Ir divas dzīvojama istabas, no kuram viena ir caurstaigajama. Ta ka dzīvoklī dzīvo pieagušie un bērns, tas nav visai ērti. Izvērtējot situaciju un, saņemot kompetentu specialistu atzinumu, īrnieks vēlas veikt parbūvi, ka rezultata iegūs divas izolētas istabas. Ka viņam rīkoties?

Pirmkart, bez izīrētaja piekrišanas nekas tads nav pieļaujams. Ja ar izīrētaju vienošanas ir panakta, ta noteikti janoformē rakstiska forma.

Otrkart, saskaņa ar Būvniecības likumu, katra parbūve dzīvoklī ir jasaskaņo Būvvaldē un, ka noteikts iepriekš minēta likuma 13.panta, jasaņem būvatļauja Visparīgajos būvnoteikumos paredzētaja kartība.

2.2. Dzīvokļa īres maksa un maksa par komunalajiem pakalpojumiem, un maksajumu termiņi

Saskaņa ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” IV nodaļa noteikto, dzīvokļa īres maksu nosaka, pusēm vienojoties, taču ta nedrīkst parsniegt valdības noteikto maksimalo īres maksu.

Ka jau zinams, ar 2005.gada 1.janvari stajas spēka likuma „Par dzīvojamo telpu īri” izmaiņas, kuras nosaka īres griestu paugstinajumu un parejas periodu, kada tas notiks.

Majas, kuras uzbūvētas vai kuras veikts kapitalremonts pēc ša likuma stašanas spēka, ka arī gadījuma, ja pēc ša likuma stašanas spēka nama uzturēšana ir nerentabla vai ja īrniekam būtiski uzlaboti dzīvokļa apstakļi, dzīvokļa īres maksu nosaka, īrniekam un izīrētajam savstarpēji vienojoties.

Paņemsim gadījumu, kad cilvēks dzīvo Kr. Barona iela sētas maja, kurai īpašnieks solas taisīt kapitalremontu un brīdina īrniekus, ka viņam būs tiesības pēc tam prasīt desmitkart lielaku īres maksu. Īrnieki grib zinat, vai īpašniekam tadas tiesības tiešam būs, jeb viņus tikai biedē, lai dabūtu projam.

Šeit uzreiz jasaka, ka īrnieks nevarēs noteikt īres maksu, kas ir pretruna ar likuma noteikto. Jo, ka jau iepriekš minēju, likuma ir noteikti īres griesti, kurus nedrīskt parkapt.

Citadi gan tas varētu būt, kad īres griesti tiks atcelti. Tad izīrētajs varēs noteikt īres maksu pēc saviem ieskatiem un atrunat to līguma. Protams, viņam būs arī janodrošina atbilstoši apstakļi, lai būtu pamatojums noteiktajai īres maksas summai.

Maksu par komunalajiem pakalpojumiem (apkuri, ūdensapgadi, kanalizaciju, gazi, elektroenerģiju un citiem pakalpojumiem) iekasē papildus dzīvokļa īres maksai valdības noteiktaja kartība.

Ja īrnieks vai izīrētajs savstarpēji vienojas par komunalajiem pakalpojumiem, izīrētajs var saņemt no īrnieka maksu par šiem pakalpojumiem kopa ar īres maksu un norēķinaties ar komunalo pakalpojumu sniedzējiem pats.

Ir iespējams, ka īrnieks pats maksa par komunalajiem pakalpojumiem, bet to vēlams atrunat līguma.

Piemēram, es pati īrēju dzīvokli un līguma ir atrunats, ka papildus īres maksai īrnieks maksa par dzīvoklī saņemtajiem komunalajiem pakalpojumiem saskaņa ar ar pakalpojumu sniedzēju rēķiniem un noradītajos termiņos.

Izīrētajs ir tiesīgs parbaudīt, vai maksajumi tiek veikti regulari un noteiktajos termiņos. Ja īres maksa un komunalie maksajumi netiek veikti līguma noteiktaja kartība, tas var būt arī par pamatu esoša dzīvojamas telpas īres līguma laušanai.

Maksajumu paradus piedzen Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktaja kartība.

Īrnieka pienakums ir uzturēt viņa aizņemto dzīvojamo telpu pienacīga kartība un veikt šīs telpas kartējo remontu.

Pēc manam domam, tas ir diezgan visparīgi. Vislabak būtu atrunat līguma, kados gadījumos šis te kartējais remonts ir javeic un, kas segs izdevumus.

Piemēram, es īrēju dzīvoklu uz 2 gadiem. Par kadu kartejo remontu šeit varētu būt runa? Mums bija atrunats līguma, ka, ienakot dzīvoklī, tiek veikts kosmētiskais remonts, tas arī viss.

Citadi noteikti ir ar ilgtermiņa līgumiem, kad īrnieks dzīvo dzīvoklī gadu desmitus. Tad būtu vēlams vienoties pēc kada principa tas notiks un cik bieži, ka arī, ka sadalīs izdevumus.

Ja vienu dzīvokli īrē vairaki īrnieki, par ša dzīvokļa uzturēšanu pienacīga kartība un kartējo remontu ir solidari atbildīgi visi īrnieki.

Katra gadījuma, slēdzot dzīvojamas telpas īres līgumu, iespējams vienoties atsevišķi, ka tiks veikti dzīvojamo telpu kartējie remonti, bet tikai ta, lai tas nebūtu pretruna ar normatīvajos aktos noteikto.

2.3. Izīrētaja tiesības un pienakumi dzīvojamas telpas īres līguma

Izīrētaja pienakums ir nodot īrniekam dzīvojamo maju (dzīvojamo telpu) lietošanas kartība atbilstoši dzīvojamas telpas īres līguma nosacījumiem.

Noteikti vajadzētu sastadīt nodošanas-pieņemšanas aktu, kura uzskaitīti visi esošie dzīvokļa defekti, bojajumi.

Izīrētajam janodrošina dzīvojamas majas (dzīvojamas telpas) uzturēšana atbilstoši pastavošajam sanitarajam un tehniskajam prasībam, ka arī javeic dzīvojamas majas (dzīvojamas telpas) kapitalremonts.

Tapat izīrētajs ir atbidlīgs par dzīvojamas majas elementu bojajumiem, kas radušies majas visparējas nolietošanas rezultata.

Piemēram apskatīsim šadu situaciju:

Īrnieks izīrē dzīvokli, kas atrodas pagajuša gadsimta 60.gados celta maja. Dzīvoklis aprīkots ar gazes apkuri. Ņemot vēra, cik gadus atpakaļ ir uzstadīta šī apkures sistēma, jasecina, ka ta ir nolietojusies un būtu jamaina.

Saskaņa ar likumu, par iepriekš minētas sistēmas maiņu ir atbildīgs izīrētajs. Izīrētajs ir atbildīgs par to, lai dzīvojamas telpas atbilstu ugunsdrošības prasībam. Ja ir ekspertu atzinums, ka minēta sistēma neatbilst Ugunsdrošības noteikumos minētajam prasībam, izīrētaja pienakums ir to samainīt, citadi viņu var saukt pie atbildības likuma noteiktaja kartība. Visus izdevumus, kas rodas šaja sakara, izīrētajs sedz pats.

Tas pats attiecas uz santehnikas, elektroizolacijas u.c. sistēmu nolietojumu.

Ja izīrētajs ar īrnieku savstarpēji saskaņotajos termiņos neizpilda pienakumus attiecība uz dzīvojamas majas (dzīvojamas telpas) remontu, dzīvojamas majas (dzīvojamas telpas) īrniekam ir tiesības veikt remontu pašam uz izīrētaja rēķina un atskaitīt remonta izdevumus no turpmakas īres maksas.

Zaudējumi, kas radušies īrniekam izīrētaja vainas dēļ, atlīdzinami likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos un kartība

Izīrētaja pienakums ir parrēķinat dzīvojamas telpas īres maksu un maksu par komunalajiem pakalpojumiem, ja dzīvojamas telpas lietošana un komunalie pakalpojumi nav nodrošinati atbilstoši dzīvojamas telpas īres līguma nosacījumiem, ka arī dzīvojamas majas (dzīvojamas telpas) tehniskas ekspluatacijas noteikumiem.

Izīrētajam ir tiesības apmeklēt savu īpašumu, lai parliecinatos par ta izmantošanu atbilstoši līguma noteikumiem. Parasti par to vienojas līguma un šads te apmeklējums notiek, pusēm iepriekš saskaņojot laiku.

Citadi varētu būt gadījuma, ja izīrētajam ir pamatotas aizdomas, ka dzīvojama telpa notiek noziedzīgas darbības, piemēram narkotiku tirdzniecība, prostitūcija utml. Tad izīrētajs var griezties pēc palīdzības valsts policija.

Ja tiek konstatēts fakts par iepriekš minētu noziedzīgu nodarījumu veikšanu dzīvojama telpa, tas var būt par pamatu dzīvojamas telpas īres līguma laušanai.

3. DZĪVOJAMAS TELPAS ĪRES LĪGUMA IZBEIGŠANAS

Ja dzīvojamas telpas īres līgums tiek izbeigts pēc izīrētaja iniciatīvas, izīrētajs vai attiecīga pašvaldība īrniekam ierada citu, ne mazak labiekartotu dzīvojamo telpu šados gadījumos:

1) ja maju, kura atrodas dzīvojama telpa, paredzēts nojaukt vai parbūvēt par neapdzīvojamu sakara ar valsts vai sabiedrības vajadzībam un lēmumu par iedzīvotaju izlikšanu pieņēmusi pašvaldība;

2) ja maja (dzīvojama telpa) draud sagrūt un attiecīga pašvaldības institūcija pieņēmusi lēmumu par iedzīvotaju izlikšanu;

3) ja īrnieks izliekams no denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota namīpašuma sakara ar to, ka dzīvojama telpa nepieciešama īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai, ka arī ja nepieciešams veikt majas kapitalremontu — pirmajos septiņos gados pēc īpašumtiesību atjaunošanas;

4) ja maju, kura atrodas dzīvojama telpa, paredzēts kapitali remontēt, esošo īres līgumu pēc majas remonta nav iespējams turpinat un pašvaldība pieņēmusi lēmumu par iedzīvotaju parvietošanu uz citu pastavīgu dzīvesvietu;

5) ja dzīvojama telpa, kura dzīvo īrnieks, nepieciešama ka dienesta dzīvojama telpa sētniekam vai namiķim (majas meistaram).

Šaja panta minētajos gadījumos izīrētajam jabrīdina īrnieks par dzīvojamas telpas īres līguma izbeigšanu sešus mēnešus iepriekš.

Īrniekam ieradamajai dzīvojamai telpai jaatrodas tas pašas apdzīvotas vietas robežas.

Cilvillikuma 2168.pants nosaka gadījumus, kad īres līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, t.i.:

1) Kad izīrēta lieta iet boja

Cilvillikuma 2124.pants nosaka, ka nododot lietu īrē, uz īrnieku pariet glabajuma un turējuma tiesība, taču šada nodošana nav iespējama, ja iet boja izīrēta lieta - īres līguma objekts, bez kuras arī īres līguma priekšmetam - lietas nodošanai nav iespējams pastavēt. Tatad izīrēta lieta ir īres līguma būtiska sastavdaļa, bez kuras saskaņa ar Cilvillikuma 1470.pantu. pats nodomatais darījums nav iespējams, tadējadi līdz ar īres līguma priekšmeta bojaeju arī pats īres līgums beidz pastavēt. Nav būtiski, kads ir bijis izīrētas lietas bojaejas iemesls - neparvarama vara vai kadas puses civiltiesiska vaina.

2) Kad izbeidzas tiesība, kas izīrētajam piederējusi uz līguma priekšmetu, bet ja viņš noklusējis par to, ka tiesība rīkoties ar lietu viņam piederējusi tikai uz zinamu laiku, viņš labticīgam īrniekam atbild par viltu.

Atbildība par viltu šaja gadījuma nozīmē to, ka labticīgajam īrniekam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību.

3) Kad tiesības sakrīt, t.i., kad īrnieks iegūst izīrēto lietu par īpašumu.

Piemēram, es jau ilgi īrēju dzīvokli, bet tad izīrētajs nolemj to pardot un es to nopērku. Līdz ar to, īres līgums izbeidzas, jo esmu kļuvusi par dzīvokļa īpašnieci.

SECINAJUMI

Jau izvēloties šo tematu, sapratu, ka tas ir diezgan sapīgs jautajums lielai daļai iedzīvotaju. Atklati sakot, arī man pašai.

Katram no mums ir kaut kur jadzīvo, bet ne jau visiem ir tas nenormali lielas naudas summas, lai iegadatos sev īpašuma dzīvokli. Protams, tagad ir iespēja pirkt dzīvokli uz kredīta. Un tomēr, visi to nevar atļauties. Cenu līmenis, kads tagad ir sasniegts tirgū, manuprat nav atbilstošs piedavajumu kvalitatei. Japiebilst gan, ka vienmēr un visur ir izņēmumi.

Ta nu cilvēks ir spiests grozīties, ka vien mak, lai izdzīvotu šajos apstakļos. Ir nacies bieži dzirdēt, ka cilvēki tiek apkrapti saistība tieši ar dzīvokļu īrēšanu. Jasecina, ka vainīga tur varētu būt gan cilvēku akla uzticēšanas, gan arī normatīvo aktu nezinašana.

Dzīvojamo telpu īre ir reglamentēta vairakos normatīvajos aktos, kas parastam cilvēkam ne vienmēr ir saprotams. Manuprat nebūtu slikti, ja būtu pieejams šo normatīvo aktu apkopojums brošūra, kura būtu arī izskaidrojumi parastam cilvēkam saprotama valoda. Tas dotu iespēju iepazīties ar sev interesējošiem jautajumiem vēl pirms dzīvojamo telpu īres līguma noslēgšanas.

Izmantotas literatūras saraksts

Likumi, Ministru kabineta noteikumi:

Civillikums (pieņemts 28.02.1937.)// Latvijas Vēstnesis.- 1992.,1.septembris

Likums „Par dzīvojamo telpu īri” (pieņemts 16.02.1993.)// Latvijas Vēstnesis. – 1993., 29.aprīlis.

Kartība, kada dzīvojamas telpas īrnieks un izīrētajs norēķinas ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamas telpas lietošanu:Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.999 (12.12.2006.)// Latvijas Vēstnesis. – 2006.,15.decembris.

Zemesgramatu likums (pieņemts 22.12.1937.)// Latvijas Vēstnesis. – 1993.,8.aprīlis.

Būvniecības likums (pieņemts 10.08.1995.)// Latvijas Vēstnesis. – 1995.,30.augusts.

Dzīvojamo telpu īres līgums noslēgts 2002.gada 4.septembrī. ar reģ.Nr.8039