I kontroldarba jautajumi starptautiskajas publiskajas tiesības

Pilna laika klatienes un nepilna laika klatienes III kursam

2007.gada rudens semestris

Starptautisko tiesību jēdziens un vēsture

1.Vai starptautiskajam tiesībam ir horizontala vai vertikala iedarbība, kapēc? Starptautiskas tiesības ir horizontala tiesību sistēma. Nacionalajas tiesības ir vertikala sistēma ( viss ir pakartots) (O.Galanders) Starptautiskas tiesības neietilpst valsts nacionalo tiesību sistēma.

2.Kapēc valstis parsvara ievēro starptautiskas tiesības pat tad, ja uz parkapēju ne vienmēr var attiecinat efektīvu sankciju sistēmu?

St. ties. mērķis – nodrošinat starptautisko mieru un drošību un novērst 3. pasaules kara iespējamību (ANO sava gadadiena to ļoti uzsvēra).

3.Kas ir ‘likumdevējs’ starptautiskajas tiesības?

Tada nav nacionalaja likumdošana tiesību normas rodas valsts iekšējas likumdošanas kartība. Starptautiskas tiesības veido, ka iepriekš noradīts, paši šo tiesību subjekti. Starptautiskajas tiesības nepastav viena “likumdevēja”,

4.Līdz XIX gs.beigam tika uzskatīts, ka starptautiskas tiesības regulē attiecības tikai starp valstīm. Kas starptautisko tiesību izpratnē ir mainījies mūsdienas?

Mūsdienas starptautisko tiesību loma ir būtiski pieaugusi un tas regulē attiecības gan starp valstīm un starptautiskajam organizacijam, gan valstīm un atsevišķos gadījumos ar indivīdu. starptautisko ties1945.gads?

5.Ar ko starptautisko tiesību vēsturiskas attīstības ziņa ir nozīmīgi 1815.gads, 1919.gads, 1945.gads?

Vīnes kongress pēc Napoleona sakaves, aizliegta vergu tirdzniecaba, Versaļas konference, ST tiesas izveide, ST darba organizacijas izveide, dibina Tautu Savienību, dibina ANO, 2. pasaules kara beigas, rodas 1. ST reģionalas organizacija ,piem., Reinas – Donavas kuģniecības org., Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

6.Kapēc Hugo Grocijs tiek uzskatīts par starptautisko tiesību ‘tēvu’?

Hugo Grocijs sarakstījis „3 gramatas par kara un miera tiesībam” un lika pamatu mūsdienu izpratnei par ST tiesībam. Sk. J. Bojaru.

Starptautisko tiesību avoti

Ar ko starptautisko tiesību dispozitīvas normas atšķiras no imperatīvajam?

Dispozitīvas normas

Nosaka subjektu uzvedības iespējamas robežas, atstajot subjektu kompetencē konkrēta uzvedības modeļa izvēlēto šo robežu ietvaros. Tiesību normas, kuru tiesību subjekti vai var nu brīvi pielietot, vai arī atteikties no tas pielietošanas

Imperatīvas normas

Subjekta uzvedības obligats noteikums. Šo tiesību normu un principu pildīšana valstīm ir absolūti obligata. Jus cogens.

Nosauciet starptautisko tiesību avotus, kura starptautiskaja līguma tie ir uzskaitīti?

Par starptautisko tiesību avotu autoritatīvu, lai gan nepilnīgu uzskaitījumu uzskata ANO Starptautiskas tiesas (turpmak - ST) Statūtu 38.pantu. Šis pants formali runa par tiem tiesību avotiem, kuri ir japiemēro ST. ST Statūtu 38.pants runa par četriem starptautisko tiesību avotiem: līgumiem, paražam, visparējiem tiesību principiem un doktrīnu un jurisprudenci.

Starptautiskajas tiesības formala avotu uzskaitījuma nav. Par starptautisko tiesību avotiem ir uzskatami tie avoti, kurus piemēro starptautiska tiesa, pretēji tam – tie, kurus starptautiska tiesa nepiemēro, nav starptautisko tiesību avoti

Kada nozīme ir prakses pastavēšanas ilglaicībai paražu tiesības?

Laika posms, lai no paražas izveidotos juridiski saistoša tiesību norma. Šim laika posmam ir jabūt ilgstošam. Vēsturiski, lai varētu uzskatīt, ka ir izveidojusies paražu tiesība norma, bija japaiet vairakiem gadsimtiem. Mūsdienas ir nepieciešami pardesmit gadi vai pat mazak. Valstij ir nepieciešams laiks, lai secinatu, vai prakse ir izveidojusies un paustu savu attieksmi pret šo praksi. Ja valsts iebilst pret kadu paražu tas veidošanas laika, tad šī paraža par tiesību normu nekļūst.

Laika posms, cik ilgi noteikta prakse pastav. Laika posmam ir jabūt pietiekoši ilglaicīgam. Ilglaicīgums nepieciešams lai izveidotos prakses pastavīgums, vienveidīgums un visparīgais raksturs

Kada nozīme ir prakses pastavīgumam paražu tiesības?

Attiecībam starp valstīm ir jabūt ilgstošam, jautajumi ir jarisina vienveidīgi.Vienotas valstu prakses elements nozīmē to, ka valstīm identiskas situacijas jarīkojas vienadi. Ja nav iespējams pieradīt, ka visas valstis ir šadi rīkojušas, tomēr japierada, ka vairakums līdzīgas situacijas rīkojas līdzīgi. Turklat valstīm konsekventi jaīsteno šis vienadas rīcības modelis.

Ka jūs izprotat opinio juris?

Opinio juris et necessaris (parliecība par tiesiskumu un nepieciešamību) – pazīme nav formala. Prakse psiholoģiski tiek uztverta ka saistoša tiesību norma un par tas parkapumu ir jaiestajas atbildībai. Paražai ir janostiprinas tik talu, ka tas parkapumu valstis uzskata par starptautisku parkapumu. Valstis rīkojas ta un ne citadi, jo uzskata, šada rīcība viņam ir obligata, tas ir viņu juridisks pienakums. Šo subjektīvo faktoru parasti ir visgrūtak pieradīt, taču tam ir izšķiroša nozīme.

Ka var pieradīt prakses pastavēšanu?

Prakses pazīmes (paražu rekvizīti, nepieciešamas pazīmes)

pastavība un vienveidība

visparējs raksturs

ilglaicīgums

Opinio juris et necessaris nav formala pazīme.

Kura brīdī valsts var izvairīties no pienakuma ievērot paražu?

Valstij ir nepieciešams laiks, lai secinatu, vai prakse ir izveidojusies un paustu savu attieksmi pret šo praksi. Ja valsts iebilst pret kadu paražu tas veidošanas laika, tad šī paraža par tiesību normu nekļūst. Atzīt par sev nesaistošu paražas veidošanas procesa, valstij, kas atsaucas uz paražu. Ta ir japierada.

Ka risinama kolīzija starp starptautisko paražu tiesību normu un starptautisko līgumtiesību normu?

Ja pretruna ir paraža un starptautiskais līgums (vienam un tam pašam valstīm, vienas un tajas pašas tiesiskajas attiecības), ne paražai, ne līgumam nevar piešķirt prioritaru raksturu, tapēc pielieto kolīziju risinašanas paņēmienus – jaunaka/vecaka, visparēja/speciala norma

Kas ir vietējas starptautisko paražu tiesības?

Vietējas (reģionalas) paražas, kuras atzīst un pielieto vienīgi noteiktos reģionos.

Raksturojiet jus cogens opinio juris.

Visparēja starptautisko tiesību imperatīva norma ir norma, kas tiek pieņemta un atzīta starptautiskaja valstu kopiena ka norma, no kuras nav pieļaujama atkapšanas un kuru var mainīt tikai ar pēctecīgu visparējo starptautisko tiesību normu, kurai ir tads pats raksturs. ” 1969. gada Vīnes konvencijas „Par starptautiskajam līgumu tiesībam” 53. pants. Jus cogens vai „paražu tiesību principi, no kuriem nav pieļaujama atkapšanas”.

Kuras paražu tiesību normas ir jus cogens?

Neviena starptautiska dokumenta nav rakstīts kurai no starptautisko tiesību normam ir jus cogens raksturs, jo piešķirot normai šadu statusu, ta var kļūt par parak inertu, neefektīgu vai var tikt izmantota pretēji starptautiskajam tiesībam vai cilvēktiesībam..

Robežu neaizskaramība, Strīdu mierīga noregulēšana, neiejaukšanas iekšējas lietas, Pacta sunt servanda, agresijas aizliegums, Verdzības, spīdzinašanas, agresīva kara aizliegums

Miniet vismaz četrus jus cogens normu piemērus

Robežu neaizskaramība, Strīdu mierīga noregulēšana, neiejaukšanas iekšējas lietas, Pacta sunt servanda, agresijas aizliegums

Kapēc jus cogens ir definēts tieši Vīnes 1969.gada konvencija Par starptautisko līgumu tiesībam?

Jus cogens jeb visparēja starptautisko tiesību imperatīva normas, no kuram nav pieļaujama atkapšanas un jeb kura vienošanas pretēji Jus cogens nav spēka, līdz ar to tas ir viens no iemesliem kapēc atzīt ST līguma par spēka neesošu un tieši šada veida jautajumi tiek apskatīti Vīnes 1969.gada konvencija.

Kados gadījumos ANO Starptautiska tiesa piemēro „civilizēto naciju visparatzītos tiesību principus”?

Tad, kad nepastav paražu tiesība, līgumattiecības starp valstīm un nav iespējams savadak atrisinat strīdu. Kas radies starpvalstīm.

Miniet piemērus no ANO Starptautiskas tiesas piemērotajiem „civilizēto naciju visparatzītajiem tiesību principiem”.

Puse nevar atsaukties uz līgumsaistību neizpildi, ja to izsaukusi pirmas puses darbība; pienakums atlīdzinat zaudējumus, kuri radušies prettiesiskas darbības dēļ;neviens nevar būt par tiesnesi pats sava lieta; tiesa neskata jau reiz skatītu lietu; pušu pienakums atturēties no prejudicaram darbībam; netiešu pieradījumu pieļaujamība.

Kuriem „Deklaracijas par starptautisko tiesību principiem, kas attiecas uz draudzīgajam attiecībam un sadarbību starp valstīm atbilstoši ANO Statūtiem” principiem ir jus cogens raksturs?

Pacta sunt servanda, Strīdu mierīga noregulēšana,Neiejaukšanas iekšējas lietas, Valstu teritoriala integritate, Robežu neaizskaramība,Valstu suverēna līdztiesība,Spēka vai spēka draudu nelietošana

Kas ir „soft law” (ieteikuma tiesības), kadiem mērķiem to izmanto, miniet soft law dokumentu piemērus.

Sekundarie ST avoti, dokumenti, kuri tiek pieņemti neka juridiski saistoši, bet ka politiski saistoši (EDSO dok., ANO ĢA rezolūcijas). Rezolūcijam galvenokart rekomendējošs raksturs. Soft law var tikt izmantots saistošo tiesību normu interpretacijai ka sekundarie tiesību avoti. ANO ĢA rezultati- virzīt valstu praksi noteikta virziena, apkopot praksi, starptautisko normu interpretējošs līdzeklis. Piem., visparēja cilvēktiesību deklaracija- neviens neuzdrošinas apstrīdēt

Kapēc ne ANO Starptautiskas tiesas, ne citu starptautisko tiesu lēmumi neveido precedentus?

Starptautiskas tiesas neveido tiesu precedentus, nav ierobežotas ar saviem nolēmumiem vai iepriekšējiem tiesu spriedumiem. Tiesu lēmumi ir tiesību normu interpretacijas līdzeklis.

Kas tiek uzskatīti par starptautisko tiesību palīgavotiem, kada ir to loma?

Palīgavoti – tiesu lēmumi, doktrīna, soft law (rezolūcijas, deklaracijas). Nav obligati piemērojami, paredzēti objektīvaka lēmuma paņemšanai.

Kada ir starptautisko tiesību avotu savstarpēja hierarhija?

1)Jus cogens

2) Starptautiskie līgumu v. paražu tiesības (ja pretruna ir paraža un starptautiskais līgums (vienam un tam pašam valstīm), ne paražai, ne līgumam nevar piešķirt prioritaru raksturu, tapēc pielieto kolīziju risinašanas paņēmienus – jaunaka/vecaka, visparēja/speciala norma). Visparēja norma – speciala norma.Jaunaka norma – vecaka norma.

3)Civilizēto naciju visparatzītie tiesību principi

4)Palīgavoti – tiesu lēmumi, doktrīna, soft law (rezolūcijas, deklaracijas).

Kurš no ANO Starptautiskas tiesas Statūtu 38.panta minētajiem tiesību avotiem pēc būtības nav starptautisks?

Doktorīna

Vai starptautisko konferenču nobeiguma akti ir starptautisko tiesību avoti, pamatojiet savu viedokli?

Jaizvērtē, vai valstis ar šo aktu vēlas uzņemties kadas starptautiskas saistības. Ļoti bieži šie akti ir tikai politiskas deklaracijas, bez līgumsaistībam un laika gaita var paraugt paražu tiesību.

Starptautisko tiesību vieta Latvijas tiesību sistēma, attiecības ar Eiropas Kopienu tiesībam

Kapēc dualisti uzskata, ka starptautisko tiesību normas nav piemērojamas ka nacionalo tiesību sastavdaļa?

starptautiskas tiesības regulē attiecības tikai starp starptautisko tiesību subjektiem un starptautiskas saistības valstij ir saistošas tikai starptautiskajas attiecības. Starptautiskas un nacionalas tiesības ir divas atsevišķas, vien ar otru nesaistītas, autonomas tiesību sistēmas, kas viena otru neietekmē.

Subjekti: starptautiskajas tiesības – valstis, nacionalajas tiesības – fiziskas un juridiskas personas.

Attiecības: starptautiskajas tiesības - starpvalstu līmenī.

Avoti: starptautiskajas un nacionalajas tiesības ir dažadi.

Jo valsts iekšienē darbojas nacionalas tiesības un ST regulē attiecības tikai starp ST subjektiem.

Kapēc monisti uzskata, ka starptautisko tiesību normas ir piemērojamas ka nacionalo tiesību sastavdaļa?

Valsts, uzņemoties starptautiskas saistības, uzņemas tas arī attiecība uz valsts iekšējam lietam un starptautiskas tiesības kļūst par nacionalo tiesību sastavdaļu. Vienai no tiesību sistēmam ir obligati jabūt ar lielaku autoritati un spēku. LR saistošas starptautisko tiesību normas ir LR tiesību sistēma sastavdaļa.

Ka starptautisko un nacionalo tiesību savstarpējas attiecības regulēja 1990.gada 4.maija deklaracija?

1.punkta noteikts, ka Latvija atzīst ST normu prioritati un atzīst par juridiski saistošam. LV pasludina neatkarību un iegūst ST tiesībsubjektību. LR iekļaušana PSRS nav spēka, LR joprojam pastav de jure. Mērķis atjaunot, nevis radīt jaunu valsti, atjaunot suverenitati.

Kadas ir Latvijas konstitucionalo tiesību un starptautisko tiesību savstarpējas attiecības: (a) saskaņa ar 1990.gada 4.maija Neatkarības deklaraciju; (b) saskaņa ar Satversmes tiesas likumu?

a)          atzīst ST normu prioritati un atzīst par juridiski saistošam.

b)  Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei; Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprinašanai Saeima) atbilstību Satversmei; Latvijas nacionalo tiesību atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretruna ar Satversmi.

Kada ir atšķirība starp starpvalstu un starpvaldību līgumiem?

Starpvalstu līgumiem nepieciešama likumdevēja (Saeimas apstiprinašana), bet starpvaldību līgumus slēdz valdību vadītaji.

Kadus starptautiskos līgumus Latvijai noteikti ir jaslēdz ka starpvalstu līgumus?

Miera līgumi; līgumi par starpvalstu attiecību pamatiem;
līgumi par Latvijas Republikas robežam;
līgumi par Latvijas Republikas līdzdalību ekonomiskajas, militarajas un politiskajas savienības(7.p.);   arī 9. un 11. panti nosaka izņēmumus.

Kadus starptautiskos līgumus Latvija var slēgt ka starpvaldību līgumus?

Visus līgumus, kas nav minēti Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem 7., 9. un 11. panta.

Ka dažada veida Latvijai saistošo starptautisko līgumu vietu Latvijas tiesību sistēma regulē LR likums “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”?

Nosaka, kurus ST līgumus apstiprina Saeima un kurus MK vai ministri.

Ka starptautisko tiesību vietu Latvijas tiesību sistēma regulē Administratīva procesa likums?

Starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai arējo normatīvo aktu juridiska spēka hierarhija. Ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tada paša juridiska spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu.

Kada ir starptautisko paražu tiesību normu vieta Latvijas tiesību sistēma, pamatojiet savu atbildi.

Nav noradīts, kur tiesību normu hierarhija būtu vieta starptautiskajam paražam, kur neratificētajiem starptautiskajiem līgumiem. Izradas,ka šī likuma noteiktaja normatīvo aktu hierarhija, paražas ta īsti nav kur novietot.

Kada varētu būt jus cogens normu vieta Latvijas tiesību sistēma, pamatojiet savu atbildi.

Paša augša ka galvenie tiesību principi, kas regulē valsts darbības galvenos virzienus.

Ka starptautisko tiesību vietu Latvijas tiesību sistēma regulē Satversmes tiesas likums?

Satversmes tiesa var noteikt LR likumu atbilstību starptautiskajam līgumam. Tas attiecas gan jau uz noslēgtam, gan uz līguma projektiem. Ka arī Satversmes tiesa izvērtē starptautisko līgumu atbilstību Satversmei.

Ja Latvijas Republikas likums nonak pretruna gan ar Eiropas Kopienu tiesību normu, gan starptautisko tiesību normu, kura ir piemērojama?

Vadoties no Kopienu Tiesas lēmuma lieta Komisija pret Italiju (Commission v. Italy, Case 10/61, [1962] ECR, p.11), attiecības ar citam dalībvalstīm piemērojamas Eiropas Savienības (Kopienu) normas, t.i., piemērojami Eiropas Kopienu tiesību akti. Turklat, ja dalībvalsts konstatē savu starptautiski tiesisko saistību nesaderību ar Eiropas Kopienu tiesību normam, tai ir javeic viss nepieciešamais, lai nesaderību novērstu. Viena no jus cogens normam nosaka, ST normu prioritati par nacionalajam tiesībam un Vīnes 1969.gada konvencijas Par starptautisko līgumu tiesībam 27.pants

Salīdziniet Administratīva procesa likuma regulējumu attiecība uz starptautisko tiesību vietu Latvijas tiesību sitēma un Vīnes 1969.gada konvencijas Par starptautisko līgumu tiesībam 27.panta regulējumu, kadas tam ir konsekvences?

Abas nosaka, ka ST norma prevelē par nacionalajam.

Salīdziniet Satversmes tiesas likuma regulējumu attiecība uz starptautisko tiesību vietu Latvijas tiesību sitēma un Vīnes 1969.gada konvencijas Par starptautisko līgumu tiesībam 27.panta regulējumu, kadas tam ir konsekvences?

Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei; Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprinašanai Saeima) atbilstību Satversmei; Latvijas nacionalo tiesību atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretruna ar Satversmi. Šeit var rasties pretruna ar principu, ka noslēgtus līgumus ir japilda.

Starptautisko tiesību subjekti

Kadas ir starptautisko tiesību subjektu pazīmes?

Spēja slēgt spēka esošus starptautiskos līgumus ( ja cits starptautisko tiesību subjekts slēdz ar šo subjektu līgumus, tiek uzskatīts, ka subjekts ir ka starptautisko tiesību subjekts ir atzīts)

Spēja izvirzīt starptautiskas prasības par starptautisko tiesību parkapumiem (juridisku u tiesisku pretenziju izteikšana pret aizskarto starptautisko tiesību subjektu, spēja prasīt kaitējumu atlīdzību, saistību izpildi)

Spēja atbildēt par starptautisko tiesību parkapumiem

Spēja baudīt privilēģijas un imunitati attiecība uz citu subjektu jurisdikciju (būt imūnam pret attiecīgas teritorijas suverēno jurisdikciju; valstis, starptautiskas organizacijas nevar būt pakļautas citas valsts, starptautiskas organizacijas jurisdikcijai (teorija izvirzīta pazīme (principa nav prasīta obligati)).

Kadas ir valsts pazīmes?

Pastavīgi iedzīvotaji

Lai valsts varētu realizēt savas funkcijas ir jabūt valsts varas realam nesējam – pastavīgiem iedzīvotajiem. Ja iedzīvotaju kopums ir mainīgs, par valsti būs runat grūtak. Taču nav arī izslēgts, ka iedzīvotaju kopumam ir jabūt stingri noteiktam (piem., situacija LR pirms Pilsonības likuma pieņemšanas).

Noteikta teritorija-Valsts varai ir jarealizējas noteikta teritorija, tomēr robežas var nebūt arī stingri noteiktas (LR nav robežlīgums ar Krieviju; Izraēla)

Valdība-Valdība realizē publisko, suverēno varu. Taču atsevišķos gadījumos, kad valdība formali nav spējīga pildīt savas funkcijas, ta uz noteiktu laiku nepastav, nevar runat par to, ka arī valsts nepastav, tai nav valsts statuss.

Spēja staties sakaros ar citam valstīm (neatkarība)-Valstij ir jabūt patstavīgai un neatkarīgai, lai ta varētu staties starptautiskajas attiecības. Taču gadījuma, ja , piem., valsti parstav cita valsts starptautiskajos sakaros, nenozīmē, ka valsts nepastav.

Papildus pazīmes:

Zinama pastavības pakape-Piemēram, īsu brīdi apstavoši valsts veidojumi. Lai veidojumu atzītu par valsti, nepieciešams, lai ta sava teritorija realizētu valsts funkcijas.

Gatavība ievērot starptautiskas tiesības-piem., ciltis starptautiskas tiesības nebūs gatavas ievērot.

Zinama civilizacijas pakape-Civilizētas varas struktūras.

Suverenitate-Viena no galvenajam valsts pazīmēm, lai to varētu atzīt par starptautisko tiesību subjektu. Valsts suverenitate ir tas augstaka vara iekšējas attiecības un neatkarība starptautiskaja attiecības. Valsts suverenitate nav ierobežota, to ierobežo valsts pienakumi saskaņa ar starptautiskajam tiesībam.

Funkcionēšana valsts kvalitatē (piem., Dancinga pēc 1919. g., atradas TS parraudzība)

Dancinga – brīvpilsēta, pilsēta valsts ar iekšēju pašparvaldi un zinamam starptautisko tiesību subjektu iezīmēm.

Raksturojiet federatīvu valstu subjektu starptautisko tiesībsubjektību.

Federaciju subjekti nevar būt atsevišķi ST subjekti, jo nevar patstavīgi slēgt starptautiskos līgumus.

Raksturojiet neatkarību ka valsts pazīmi.

Spēja neatkarīgi staties sakaros ar citam valstīm- bez citu valstu kontroles. Var būt nodotas zinamas parstavības tiesības citai valstij, piem. Lihtenšteinu starptautiskaja līmenī parstav Šveice. Ja valsts nav spējīga staties sakaros ar citam valstīm, tapēc, ka ta ir atkarīga no citas valsts, tad valstiskumu var apšaubīt.

Kas ir atlikuma suverenitate?

Vēstniecību zeme tiek pirkta vai nomata (nomas līgumu pielīdzina pirktajai teritorijai). Valstij, no kuras teritorija tiek nomata vai pirkta, pieder t.s. „atlikuma suverenitate” – gaisa telpa, zemes dzīles, un valsts šo suverenitati nevar izmantot, lai traucētu vēstniecības valsts suverenitati.

Kas bez sauszemes teritorijas vēl ietilpst valsts teritorija?

Teritoriala jūra, Gaisa telpa, Zemes dzīles, Jūras kuģi, gaisa kuģi – tiek pielīdzinati valsts teritorijai – eksteritoriala jurisdikcija.Vēstniecības, Nomatas teritorijas – nomataja tituls uz teritoriju tomēr nav pietiekami „stiprs”, viņa tiesības var tikt atri apstrīdētas un anulētas, Kondominats. Tiesības uz kondominatu rodas vairakiem subjektiem, kur izpaužas vairaku valstu suverenitate (piem., abas valstis kopīgi parvalda un izmanto ezeru, kas atrodas divu valstu teritorija).

Nosauciet teritorijas uz kuram izplatas ierobežota valsts jurisdikcija.

Vēstniecības. Vēstniecību zeme tiek pirkta vai nomata (nomas līgumu pielīdzina pirktajai teritorijai). Teritorija pieder konkrētai valstij, taču tikai tik daudz, cik nepieciešams vēstniecības funkcionēšanai.  Vēstniecības teritorija izpaužas konkrētas valsts jurisdikcija. Valstij, no kuras teritorija tiek nomata vai pirkta, pieder t.s. „atlikuma suverenitate” – gaisa telpa, zemes dzīles, un valsts šo suverenitati nevar izmantot, lai traucētu vēstniecības valsts suverenitati.

Nomatas teritorijas – nomataja tituls uz teritoriju tomēr nav pietiekami „stiprs”, viņa tiesības var tikt atri apstrīdētas un anulētas. Kondominats-jurisdikciju izplata vairakas valstis viena noteikta teritorija.

Kas ir kopīgs un kas atšķirīgs res nullius un res communis?

Res nullis-nevienam nepiederoša teritorija, neietilpst nevienas valsts teritorija. Jebkura valsts, deklarējot citam valstīm savu gribu, var sakt realizēt savu varu, ta iegūstot šo teritoriju par savas valsts teritoriju.

Res communis- visiem piederošs īpašums (izmantojams visiem kopīgi). Neviena valsts atsevišķi nevar tur izplatīt savu jurisdikciju, to piesavinaties, piem., atklata jūra, mēness, kosmoss.

Kas ir kondominats?

Kondominats- teritorija, kura savu parvaldi, jurisdikciju un suverenitati realizē vismaz 2 ST subjekti (valstis). Parasti tiek veidoti, lai risinatu teritorialus jaut., piem., UK un Ēģiptes kopēja parvaldē bija Sudana.

Raksturojiet efektīvo okupaciju ka teritoriju iegūšanas veidu.

Efektīva okupacija – animus occupandi – valstij ir nodoms teritoriju paturēt ka savu un realizēt taja savu varu un suverenitati. Lai tas notiku ir nepieciešama starptautiska šī nodoma deklarēšana.Efektivitate un valsts varas nepartraukta izpausme – valsts darbojas noteiktaja teritorija ta, it ka būtu darbojusies sava valstī. To iespējams realizēt tikai ja ir noteikts iedzīvotaju kopums.

Raksturojiet uti posidetis juris ka teritorijas titula pamatojumu.

Uti posidetis juris – iepriekšējas varas turpinašana. Piemēram, pēc Spanijas varas izbeigšanas Latīņamerika, izveidotais administratīvais sadalījums palika tapat ka iepriekš un turpinaja realizēt aizņemto varu;

Kas ir deklaratīva atzīšanas teorija?

Deklaratīva teorija – tiesībsubjektspēja rodas ar valstiskuma pasludinašanu (LR 1918.gada). Problēma: kas notiks, ka jebkurš saks sevi pasludinat par valsti, līdz ar to nakoša teorija ir adekvataka.

Konstitutīva teorija- tiesībsubjektība rodas ar valstiskuma atzīšanu (LR de jure atzina 1921.gada

Ar ko konstitutīva atzīšanas teorija atšķiras no dekalratīvas?

Konstitūtīva rodas ar valstiskuma atzīšanu de jure; de facto, bet deklaratīva ar valstiskuma pasludinašanu.

Ar ko atzīšana de jure atšķiras no atzīšanas de facto?

De jure – formala atzīšanas akta pieņemšana;

De facto – attieksmes izradīšana, kura liecina par atzīšanu. Ar konkludentam darbība tiek pausta attieksme pret valsti ka pret starptautisko tiesību subjektu, piemēram, noslēdzot starptautisku līgumu; Kolektīva atzīšana, Atzīšana ad hock, Atzīšana de facto, Atzīšana de jure

Kados gadījumos valstis veic ad hoc atzīšanu?

Atzīšana ad hock – pagaidu atzīšana konkrēta jautajuma risinašanai, „dotajam gadījumam”, kas nekadas juridiskas sekas neizraisa. Kad valsts nevēlas atzīt otru valsti, bet ir nepieciešams steidzīgs radušas situacijas risinajums.

Kad tiek risinats jautajums par valsts atzīšanu, kad par valdības atzīšanu?

Gadījumi, kad rodas jautajums par valdības atzīšanu – gadījumos, kad mainas valdība (piem., jauna valdība nakusi pie varas nekonstitucionala, neleģitīma ceļa un iepriekšējas valdības nav vai ta nav spējīga atgriezties pie vara).

Gadījumi, kad rodas jautajums par valsts atzīšanu- gadījumos, kad izveidojas jauna valsts vai kada valsts pasludina savu neatkarību.

Kas ir kopīgs un kas atšķirīgs starptautiskajam organizacijam un starptautiskajam konferencēm?

Starptautiskas organizaciju darbības tiesiskais pamats ir organizacijas dibinašanas līgums, kuru slēdz dibinataj valstis. Tradicionala struktūra: dalībvalstu kopsapulce- galvena institūcija; pastavīga vadības institūcija, realizējoša institūcija, kontroles institūcija, strīdu risinašanas institūcija, u.c.institūcijas. Nepastav starpt.org. reģistrs.

Starptautiskas konferences: ir drīzak nevis institūcijas, bet gan forumi. Starpt.konferenču vedi: Ad hoc konferences- vienreizējs raksturs, valstu sanaksmes, starptautisko attiecību risinašanai; iespējamas arī ilgstošakas konferences, bet tam nav regularitates rakstura. Tiek pieņemti juridiski nesaistoši gala dokumenti, starptautiskas konvencijas (kļūst saistošas pēc pievienošanas tam). Regularas konferences- sanak vairakkartīgi; risina ilgstošus problēmjautajumus.

Kadi ir fizisko personu starptautiskas tiesībsubjektības elementi?

Veidojums ar ierobežotu tiesībsubjektību, fizisko personu Kriminalatbildība; prasība pret valsti par cilvēktiesībam. „Anomalija” kopš Nirnbergas kara tribunala – indivīds nes atbildību par atsevišķiem nn (atbildība) un valsts var piešķirt atsevišķas prasījuma tiesības ( Beļģija) un valsts var staties indivīda vieta prasot indivīda tiesību ievērošanu.

Kada bija Nirnbergas kara tribunala kompetence?

Vēsturiski, indivīdi starptautiskajas tiesības ienaca ka tiesību parkapēji: Nirnbergas kara tribunala uzdevumi bija saukt pie atbildības personas, kuru nodarījumiem nav konkrētas ģeografiskas izcelsmes, par noziegumiem pret mieru, kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci utml.

Raksturojiet karojošo pušu starptautisko tiesībsubjektību.

Karojošas puses – karojošas puses atzīšana galvenokart nozīmē, ka uz to tiek izplatītas kara likumu un paražu normas un uz visu karojošo pusi kopa – starptautiskas persona statuss, var slēgt līgumus, uzņemties saistības.

Līgumi starp karojošajam pusēm (no prakses):

Daudzpusējie – paliek spēka;

Divpusējie līgumi – zaudē spēku, izņemot:

Līgumi par valstu robežam turpinas

Raksturojiet naciju, kuras cīnas par pašnoteikšanos, starptautisko tiesībsubjektību.

Nacijas, kuras cīnas par pašnoteikšanos – savu iespēju, kompetences robežas var būt starptautisko tiesību subjekts vai tam līdzīgs veidojums (I pasaules kara laika par nacijam, kas cīnas par neatkarību atzina čehus, slovakus un poļus, rezultata tika atzītas šo valstu tiesības piedalīties kara un vēlak Versaļas konferences laika arī to neatkarību; šobrīd – Palestīna.

Raksturojiet valstu, kuras atrodas veidošanas stadija, starptautisko tiesībsubjektību.

Valstis veidošanas stadija – valsts pilnība vēl nav izveidojusies, nav izveidojusies struktūra, bet atbilstoši savam iespējam var uzņemties saistības.

Raksturojiet juridisko personu starptautisko tiesībsubjektību.

Juridisko personu starptautisko tiesībsubjektība - tiesībsubjektības praktiski nav, tomēr atsevišķos gadījumos valstis var vienoties, ka juridiska persona būs ta, kas varēs prasīt saistību izpildi no starptautisko tiesību subjekta.

Pie kuras starptautisko tiesību subjektu kategorijas ir pieskaitams Svētais Krēsls?

Valstīm līdzīgi veidojumi (pastav strīds vai Vatikans ir valsts vai valstij līdzīgs veidojums), nav viennozīmīgi. Ierobežota starptautiska tiesībsubjektība- valstīm līdzīgs veidojums

Kados gadījumos tiek risinats jautajums par valsts tiesību pēctecību?

Situacijas, kas viens subjekta vieta rodas cits vai vairaki citi subjekti:

a.                   Kad valsts sadalas 2 vai vairak valstīs;

b.                  Kad valstis apvienojas;

c.                   Kad tiek nodota teritorija;

d.                  Jebkura valsts rašanas iepriekšējas vieta;

e.                   Jebkuras valsts rašanas atkarīgas teritorijas vieta (kolonijas)

Kados gadījumos tiek risinats jautajums par valsts tiesību turpinašanos?

Valsts turpinašanas ir valsts identitates turpinajumu nepartrauktība;

Pastav 2 veidu valsts turpinašanas veidi:

Gadījumi, kad valsts sevi saglaba pamatojoties uz starptautiskajiem līgumiem vai citu starptautisko vienošanos (neatkarīgi no teritorijas, iedzīvotaju , valdības izmaņam; piemēram, Vacija saglabaja savi tiesībsubjekību, kada tai bija pirms 2 Pasaules Kara neskatoties uz tas pardalīšanu – jo par to bija vienojušas sabiedrotas lielvalstis;

Gadījumi, kad valsts saglabajas, kaut arī valsti faktiski aizvieto cita suverēna valsts

Valsts ar laiku var atjaunot vai saglabas savu subjektību; piemērs: Baltijas valstu teritorija de facto aizvietoja PSRS, tašu ta ka PSRS bija rupji parkapusi starptautiskas tiesības, sabiedrotie Baltijas valstu identitates partraukšanos neatzina. Baltijas valstu starptautiska tiesībsubjektība neizzuda ta turpinaja pastavēt de jure;

Attiecība uz ko tiek risinats jautajums par valsts tiesību pēctecību?

Uz valstīm kuras mainas valsts identitate, tiek pasludinata jauna valsts.(PSRS – Krievijas Federacija KF)

Teritorijas un jurisdikcija starptautiskajas tiesības

Kas bija mandatteritorijas, kura starptautiska organizacija piešķīra šadu statusu?

Mandatteritorijas radas pēc 1. Pasaules Kara, kad valstis uzvarētajas mēģinaja sadalīt valstu zaudētaju kolonijas. Izveidojas 3 dažada veida mandati ar atšķirīgu atkarības pakapi: pilnīgi, dalēji vai gandrīz neatkarīgi mandati. Tautu Savienība atzina.

Kas bija aizbilstamas teritorijas, kura starptautiska organizacija piešķīra šadu statusu?

Aizbilstamas teritorijas (protektoriati) – ierobežotas suverenitates valsts vai nesuverēna valstiska veidojuma atkarības forma, kad stipraka, parasti koloniala, lielvalsts saskaņa ar uzspiestu līgumu parņem sava parziņa vajakas valsts arējo parstavību un aizsardzību. ANO

Raksturojiet Kosovas starptautiski tiesisko statusu.

Kosova - ANO ieteikusies veikt strīdīgu teritoriju parvaldi, šobrīd ANO šadu parvaldi veic Kosova) – starptautisko organizaciju tiesisko darbību veikšana. Tiesiskais statuss nav skaidri noteikts, jo Serbijas daļa cenšas iegūt neatkarību un starptautiska sabiedrība vēl nav gatava šim solim. Nacija, kas cīnas par savu pašnoteikšanos.

Kas ir jurisdikcijas teritorialitates princips?

Valsts sava teritorija bauda absolūtu un ekskluzīvu jurisdikciju par personam, noziegumiem un lietam neskatoties uz atbildīgas personas pilsonību; citam valstīm ir jarespektē valsts virsvaldība un jurisdikcija; valstij ir absolūta, bet neobligata vara- to var neizmantot; ST ierobežo absolūto varu, piem, vēstniecības ir eksteritoriali veidojumi attiecīgas valsts teritorija; objektīvas teritorialitates princips- noziegums arpusē, bet rezultats izpaužas valstī

Kas ir jurisdikcijas personalais (nacionalais) princips?

Valsts ir tiesīga realizēt jurisdikciju par saviem pilsoņiem, firmam, kustamo īpašumu arī attiecība uz noziegumiem, kuri izdarīti citas valsts teritorija; iedala ekskluzīva, konkurējoša, ierobežojoša.

Kas ir jurisdikcijas pasīvais personalais princips?

Noziegums arvalstī pret pilsoni. Pretrunīgs princips, jo parklajas ar teritorialo principu, proti, valstij ir tiesības nepieļaut aktus, kas var kaitēt citai valstij; valsts var saukt pie atbildības arvalstnieku par noziedzīgo nodarījumu, kas ir izdarīts arvalstī, ja attiecīgais nodarījums ir vērsts pret valsti, piem, ķīlnieku sagrabšana, lidmašīnu nolaupīšana.

Ar ko atšķiras jurisdikcijas pasīvais personalais no aizsardzības principa?

Atsevišķos gadījumos valsts var saukt pie atbildības arvalstnieku par arpus valsts teritorijas veiktu noziegumu, ja nozieguma rezultata ir cietuši valsts pilsoņi. Ķīlnieku sagrabšana, lidmašīnu nolaupīšana utml, bet aizsargajošais, ja nn vērts pret valsts interesēm arpus valsts teritorijas un to izdarījis arvalstnieks arpus konkrētas valsts.

Kas ir universala jurisdikcija?

Atsevišķu noziegumu gadījuma jebkura valsts var saukt pie atbildības personu neatkarīgi no tas pilsonības, nozieguma izdarīšanas vietas u.c. apstakļiem- piratisms, kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci, genocīds.

Nosauciet noziegumu veidus (piemērus), attiecība uz kuriem valstis var realizēt universalo jurisdikciju, īsi pamatojiet savu uzskatu.

Piratisms, Kara noziegumi (Eihmana lieta, 1960.), Noziegumi pret cilvēci, Genocīds, Aparteīds, Verdzība, vergu tirdzniecība

Attiecība uz kuriem noziegumiem Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas neparprotami atļauj realizēt universalo jurisdikciju?

KL 4.p. 4. d. atļauj Latvija realizēt universalo jurisdikciju, bet tikai gadījumus, kas Latvija ir uzņēmusies šadas saistības ar ST līgumiem. Piratisms, genocīds.

Kas ir diplomatiska aizsardzība?

Valsts uzņemas kada sava subjekta lietu par tiesību aizskarumu un ta sper diplomatiskos soļus – cietuša varda uzsakot starptautisko tiesvedību. Valsts aizskarta pilsoņa varda vēršas pret aizskarēju valsti, tadējadi valsts faktiski izmanto savas tiesības lai nodrošinatu savu subjektu varda starptautisko tiesību normu ievērošanu.

Visparīga gadījuma, pirms diplomatiskas aizsardzības izmantošanas, indivīdam procesuali ir jaizdara visas iespējamas darbības ciktal to paredz indivīdam piešķirtas tiesiskas aizsardzības iespējas - vispirms ir jaiziet visas aizskarējas valsts nacionalas tiesu instances ,ja iepriekšminētas aktivitates nav devušas rezultatu, tad indivīds 6 mēnešu laika var griezties, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa - Strasbūra;

Ko nozīmē pienakums izsmelt vietējos tiesību aizsardzības līdzekļus?

Indivīdam, lai tas varētu prasīt savas valsts diplomatisko aizsardzību, viņa ir javeic visi iespējamie tiesībaizsardzības pasakumi parkapēja veicējvalstī, to viņš var nedarīt, ja – valstī nav iespējams realizēt tiesību aizsardzību (nepastav tiesību vai nedarbojas vajadzīgas institūcijas) un .

Ko ANO Starptautiska tiesa saprata ar jēdzienu ‘patiesa saikne’ Noteboma lieta?

Patiesa saikne pastav nevis ar naturalizacijas valsti, bet ar valsti, kura visilgak nodzīvots, pelnīts, atrodas ģimene, atrodas interešu centrs (nodokļu tiesību izpratnē)

Kados gadījumos nozīmīga ir dominējoša un/vai efektīva pilsonība?

Tur kur persona biežak uzturas un dzīvo, sk., Merges lieta Italija v. ASV samierinašanas komisija, 1955.g. – Prasītajai, kurai ir gan ASV, gan Italijas pilsonība, nav tiesību uz ASV aizsardzību, jo dominējoša ir Italijas pilsonība;

Starptautiskas organizacijas, ANO

Kas ir uzskatamas par ANO dibinatajvalstīm?

ANO dibinašanas konference sanak 1945. g. 25. aprīlī Sanfrancisko. Piedalas 50 valstis+Polija (Polija konferencē nepiedalījas, bet tiek uzskatīta par dibinatajvalsti). Tika pabeigts darbs pie Statūtiem, kas ietvēra arī Starptautiskas tiesas statūtus. Vienbalsīgi tika parakstīti ANO Statūti, kuri stajas spēka 1945. gada 24. oktobrī, pēc tam, kad tos bija ratificējušas lielvalstis un vairakums no parakstījušam dibinatajvalstīm

Kadas ir ANO Drošības padomes funkcijas un pilnvaras?

Nodrošinat mieru un drošību, izmeklēt domstarpības, rekomendēt to noregulēšanas mehanismu, konstatēt miera un drošības apdraudējumu, agresijas gadījumus, rekomendēt nepieciešamas darbības, noteikt ekonomiskas sankcijas un citus mērus, lai novērstu vai apturētu agresiju, veikt militaras akcijas pret agresoru, rekomendēt jaunas dalībvalstis, ģeneralsekretara kandidatu, kopa ar ĢA ievelēt ST tiesnešus.

Kadas ir ANO Ģeneralas asamblejas funkcijas un pilnvaras?

Izskata jebkuru ANO vai tas institūciju darbības jautajumus, izņēmums 12. p., sniedz rekomendacijas jebkurai ANO dalībvalstij un DP. Veido budžetu, organizē pētījumus un sniedz rekomendacijas.

Kads ir ANO Ekonomiskas un socialas padomes funkcijas un pilnvaras?

Veic pētījumus, sagatavo ziņojumus par ekonomiskajiem, socialajiem, kultūras, izglītības, veselības aizsardzības, cilvēktiesību u. c. jautajumiem, sniedz rekomendacijas ĢA, dalībvalstīm, citam organizacijam un specializētajam iestadēm. Gatavo konvenciju projektus, sasauc konferences.

Kada ir ANO Starptautiskas tiesas kompetence?

Izskata strīdus starp valstīm, sniedz rekomendējoša rakstura konsultatīvus atzinumus starptautiskajam organizacijam ANO sistēma(ANO ST Statūti 34.p.)

Kads ir ANO Starptautisko tiesību komisijas uzdevums, nosauciet vismaz divus šīs komisijas darba rezultatus.

ANO ģeneralas asamblejas struktūra. ANO Starptautisko tiesību komisijas uzdevumi ir veikt esošo paražu tiesību kodifikaciju, veikt ST normu jaunradi, starptautisko tiesību progresīva attīstība. 1969.gada Vīnes konvencija par līgumu tiesībam, Apvienoto Naciju organizacijas 1989.gada konvencija par bērna tiesībam

Kadi ir starptautisko organizaciju tiesībsubjektības kritēriji?

1) Valstu asociacijas esamība, kura darbojas uz pastavīga pamata, tiecas pēc tiesiskiem mērķiem un kurai ir atbilstošas institūcijas (konkrēts valstu kopums, kas apvienojies organizacija starptautisku mērķu sasniegšanai)

2) Pastav atšķirības starp organizaciju un tas dalībvalstīm no to juridisko tiesību un mērķu viedokļa (ir savs viedoklis, ko var paust; gribai jabūt nošķirtai no dalībvalstu gribas);

3) Juridisko tiesību esamība (uzņemties tiesības un pienakumus, pildīt saistības), kuras var realizēt starptautiska mēroga, bet ne tikai vienas vai vairaku valstu nacionalo tiesību sistēmas ietvaros.

Kada veida starptautiski – tiesiskas darbības var veikt starptautiskas organizacijas?

Neattiecas universali uz visam organizacijam (atkarība no dibinašanas mērķa, dibinašanas dokumenta un taja noteikta)

1)Tiesības slēgt starptautiskos līgumus

Piešķirtas kompetences robežas, kas arī ne vienmēr būs noteikts dibinašanas dokumentos).

2) Privilēģijas un imunitate

Lai starptautiska organizacija efektīvi darbotos, tas tiesībam ir jabūt nošķirtam no dalībvalstu tiesībam, jabūt privilēģijam darboties dalībvalstu teritorija noteikto mērķu apjoma, ietvaros.

3) Spēja izvirzīt starptautiski-tiesiskas pretenzijas (par nodarīto kaitējumu, prasīt starptautiska līguma ievērošanu u.c., pretenziju izvirzīšana ir atkarīga no starptautiskas organizacijas tiesībsubjektības).

4) Parstavju un pilnvaroto personu funkcionala aizsardzība

5) Tiesības būt par pusi starptautiskaja tiesa

6) Atbildība – par saistību neizpildi (ir virkne starptautisko līgumu, kas paredz atbildību)

7) Teritoriju parvalde (ANO – ieteikusies veikt strīdīgu teritoriju parvaldi, šobrīd ANO šadu parvaldi veic, piem., Kosova).

8) Tiesības nosūtīt misiju

9) Valstu atzīšana ( starptautiska organizacija var veikt valstu kolektīvo atzīšanu – valsti atzīstot ka starptautisko tiesību subjekts).

Raksturojiet Starptautiskas olimpiskas komitejas tiesībsubjektību.

Nav ST tiesībsubjektības, jo dalībnieces nav valstis, bet to Olimpiskas komitejas.

Starptautiskas starpvaldību organizacijas ir suverēno valstu organizacijas, kas izveidotas uz starptautiska līguma pamata un kas radītas to statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai un valstu darbības koordinacijai līguma noteiktas kompetences ietvaros ar taja formulēta sadarbības mehanisma palīdzību.

Starptautiskas nevalstiskas organizacijas apvieno sabiedriskas organizacijas, privatas sabiedrības un uzņēmumus, ka arī dažadu valstu privatas personas.

Nevalstiskas organizacijas nebūs starptautisko tiesību subjekti, lai cik liela ietekme viņam arī nebūtu.

Kada ir starptautisko organizaciju tiesības veidojoša (law making) darbība?

Starptautisko līgumu noslēgšanas iniciatīva

Valstu prakses izpausme – ar balsošanu valstis norada savu attieksmi pret kadu starptautiski izplatītu darbību vai attieksmi;

Deklaratīvas rezolūcijas

Tiesību specialistu viedokļu izpausmes vieta

Tiesu institūciju lēmumi

Politisko institūciju prakse, tikai NAO DP ir tiesīga konstatēt agresijas aktu, taja piedalas 15 valstu personas, kas galvenokart ir politiķi, ta ka lēmums var būt politisks.Pirmkart tie ir politiski lēmumi, tikai pēc tam juridiski.

Organizacijas deleģētas likumdošanas pilnvaras (ICAO);

Organizaciju starptautiska prakse (noslēgtie līgumi);

Kadi noziegumi šobrīd ietilpst Starptautiskas kriminaltiesas jurisdikcija?

Romas starptautiska kriminaltiesas statūti (tiesa izveidota 90. gadu vidū, darbojas Haga, pastavīga starptautiska kriminaltiesa, LR ir dalībvalsts).

5. p. „Saskaņa ar šiem Statūtiem Tiesas jurisdikcija ir sekojoši noziegumi: genocīds, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi, agresija”

Kada ir būtiskaka atšķirība starp genocīdu un noziegumiem pret cilvēci?

Genocīds

Šo Statūtu mērķiem „genocīds” nozīmē jebkuru darbību, kas tiek izdarīta nolūka pilnīgi vai daļēji iznīcinat kadu nacionalu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu, tadas ka: šadas grupas locekļu nogalinašana; nopietnu miesas bojajumu vai garīgas traumas radīšana šadas grupas locekļiem; tīša tadu dzīves apstakļu radīšana šadai grupai, lai to pilnīgi vai daļēji fiziski iznīcinatu; tadu līdzekļu izmantošana, kuru mērķis ir novērst bērnu dzimšanu šada grupa; bērnu parvietošana piespiedu karta no vienas grupas uz citu.

Noziegumi pret cilvēci.

Statūtos ar terminu „noziegums pret cilvēci” tiek apzīmētas jebkuras sekojošas darbības, ja tas tiek veiktas ka daļa no plaša vai sistematiska uzbrukuma, apzinoties ša uzbrukuma būtību, kas vērsts pret civiliedzīvotajiem; slepkavība; iznīcinašana; paverdzinašana; deportacija vai iedzīvotaju piespiedu parvietošana; ieslodzīšana vai citi fiziskas brīvības ierobežošanas veidi parkapjot starptautisko tiesību pamatnoteikumus; spīdzinašana; izvarošana, seksuala paverdzinašana, piespiedu prostitūcija, piespiedu grūtniecība, piespiedu sterilizacija vai jebkura cita līdzīga smaguma pakapes seksuala vardarbība; jebkuras identificējamas grupas vai kolektīva vajašana, pamatojoties uz politisko, rasu, nacionalo, etnisko, kultūras, reliģijas vai dzimuma piederību, ka definēts 3. punkta, vai tamlīdzīgiem iemesliem, kas starptautiskajas tiesības ir visparatzīti ka nepieļaujami saistība ar jebkuru darbību, kas noradīta šaja punkta, vai jebkuru noziegumu, kas atrodas Tiesas jurisdikcija; personu piespiedu pazušana; aparteīds; cita tamlīdzīga nehumana rīcība nolūka radīt lielas ciešanas vai nopietnu miesas traumu, ka arī traumu fiziskajai vai garīgajai veselībai.

Kas ir ANO specializētas iestades, miniet piemērus?

Specializētas iestades ir izveidotas uz starpvaldību vienošanas pamata un apveltītas ar plašu starptautisko un to dalībnieku aktos noteikto atbildību ekonomiskaja, socialaja, kultūras, izglītības, veselības aizsardzības un tamlīdzīgas jomas.

Tas jasaista ar ANO ar savstarpējo līgumu palīdzību staro šīm organizacijam un ANO Ekonomisko un socialo padomi. Šie līgumi jaapstiprina ĢA un katrai atsevišķai organizacijai. Ekonom.un soc.pad. ir pilnvarota koordinēt šo specializēto institūciju darbību, dot tam rekomendacijas un saņemt no tam regularu informaciju.

Specializētas iestades ir dibinatas ka ANO institūcijas, taču darbojas ka pastavīgas organizacijas.

Piemēri – SDO, UNESCO, ANO Partikas un lauksaimniecības organizacija, ģenerala vienošanas par tarifiem un tirdzniecību, Starptautiska atomenerģijas aģentūra., Starptautiska attīstības asociacija, Starptautiska finanšu korporacija u.c.

Kada ir ANO miera uzturēšanas spēku izveidošanas un izvietošanas kartība?

Ar DP atļauju, ANO ĢA izsludina(aicina) dalībvalstis iesaistīties miera uzturēšana, dalas 2 veidos: ar ierobežotam pilnvaram un ar tiesībam uz aktīvu rīcību.

Atbildība starptautiskajas tiesības

Kadi ir priekšnoteikumi, lai iestatos valsts atbildība par starptautiski prettiesisku rīcību?

Attiecinams uz valsti saskaņa ar ST; veido ST parkapumus (darbība vai bezdarbība, kas izrausa starptautisko atb.); Starptautiskais akts ir prettiesisks, ja tas parkapj ST, pat ja ir saskaņa ar iekšējam tiesībam.

(1) prettiesiska rīcība, vaina + (2) kaitējums + (3) cēļonsakarība:

vaina izpaužas apzinata prettiesiska bez/darbība, ka rezultata tiek nodarīts kaitējums citiem starptautisko tiesību subjektiem;

tomēr ir arī izņēmumi, kuros atbildība iestajas arī neapzinata kaitējuma nodarīšanas rezultata - Piemēram, atšķirīgi ir konstruēts atbildības institūts ir kosmosa tiesības (1978.g. konvencija par kosmosa objektu nodarīto kaitējumu paredz:

valsts atbildību par kosmosa kuģu avariju vai nosēšanas rezultata nodarīto kaitējumu arī bez vainas elementa;

visu projekta iesaistīto valstu solidaro atbildību.

kaitējuma gadījuma, strīda turpmakai risinašanas procedūrai ir nepieciešams visupirms izvirzīt pretenziju.

Nosauciet gadījumus, kad starptautiski prettiesiska rīcība ir attiecinama uz valsti!

Nodarījumu ir veikusi valsts institūcija;

Nodarījumu ir veikusi persona vai veidojums, kas izpilda valsts varas funkcijas;

Nodarījumu ir veikusi vienas valsts institūcija, kūra darbojas citas valsts laba;

Nodarījums ir veikts parsniedzot pilnvaras vai instrukcijas;

Nodarījumu ir vadījusi vai kontrolējusi valsts;

Nodarījums veikts situacija, kad nepastav valsts vara , kas nav darboties spējīga;

Sacelšanas vai līdzīgu kustību nedarījums;

Nodarījums, kuru valsts ir akceptējusi vai atzinusi;

Kuru valsts institūciju rīcība ir attiecinama uz valsti tas starptautiskas atbildības konteksta?

Visplašakas sfēras valsts institūcijas (likumdevējvara, izpildvara, tiesu vara) – Saeima, MK, ministrijas, pašvaldības. Šo institūciju parkapums ir attiecinams uz valsti, jo visas valsts institūcijas rīkojas valsts varda un uz valsts pilnvarojuma pamata, atsevišķos gadījumos arī privatpersonas rīcība var tikt attiecinata uz valsti, piem., ja ta rīkojas ar valsts pilnvarojumu(privatie cietumi)

Kados gadījumos valsts var būt starptautiski tiesiski atbildīga par fizisko personu rīcību?

Ja persona, kura izpilda vai veic valsts varas funkcijas.

Kada gadījuma valsts būs starptautiski tiesiski atbildīga par sacelšanas vai līdzīgas kustības rīcību?

Tadas sacelšanas kustības darbība, kura sacelšanas rezultata kļūst par valsts jauno valdību, starptautiskajas tiesības uzskatama par valsts darbību. Visparīgais tiesību princips paredz, ka uz valsti nevar attiecinat tadu kustību darbības, kas konstanti cīnas pret tas oficialajiem likumdošanas organiem. Citiem vardiem sakot, neveiksmīgu sacelšanas kustību darbība nevar tikt attiecinata uz valsti, ja vien nepastav kadi īpaši, Pantu par valsts atbildību 2. nodaļa minētie, apstakļi un ja vien valsts nav vainojama nelabticība vai nevērība, apspiežot sacelšanos. Šis princips apstiprinajumu guvis dažadu starptautisko arbitražas institūciju spriedumos.

Rezumējot, sacelšanas kustības darbība var tikt attiecinata uz valsti tikai taja gadījuma, ja sacelšanas vainagojas ar panakumiem un sacelšanas kustība kļūst vai nu par jauno valsts valdību, vai arī, ka, bijušas valsts teritorija nodibina jaunu, neatkarīgu valsti.

Tadējadi starptautiskas tiesības novērš anomaliju, kas rastos, ja jaunajam režīmam neiestatos nekada atbildība par ta veiktajam darbībam pirms nakšanas pie varas.

Kados gadījumos valsts ir atbildīga par citas valsts starptautiski prettiesisku rīcību?

Palīdzības sniegšana parkapuma izdarīšana -

Parkapuma izdarīšanas vadīšana vai kontrolēšana - ja valsts zina, ka citas valsts rīcība ir starptautiski prettiesiska un šī prettiesiska rīcība tiktu uzskatīta arī par starptautiski tiesisku, ja to būtu veikusi dota valsts.

Piespiešana izdarīt parkapumu – ja šada rīcība, kaut arī ta nebūtu bijusi piespiešana, tiktu uzskatīta par prettiesisku rīcību un ja piespiedēj valsts zina, ka rīcība ir prettiesiska.

Nosauciet apstakļus, kuri izslēdz valsts atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību!

Aizskartas valsts piekrišana

Pašaizsardzība saskaņa ar ANO Statūtiem

Pretpasakumi starptautisko tiesību parkapumam

Force majeure – neparvaramu spēku vai notikumu ietekmē, ko valsts nespēj kontrolēt

Arkartējas palīdzības sniegšana

Galēja nepieciešamība

Atbildība netiek izslēgta, ja darbības parkapušas jus cogens normas.

Šie apstakļi neizslēdz pienakumu kompensēt kaitējumu.

Nosauciet kaitējuma atlīdzības formas!

Restitūcija – iepriekšēja stavokļa atjaunošana;

Kompensacija;

Satisfakcija

Procenti

Raksturojiet satisfakciju ka starptautiskas atbildības formu.

Satisfakcija sniegt atvainošanos cietušajai valstij, kas izpaužas šados veidos,oficiala atvainošanas, līdzjūtības izteikšana, salutēšanu cietušas valsts karogam, ka arī vainīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības, vainīgo nodošana tieai, atteikšanas no imunitates un citas darbības.

Kados gadījumos nav pieļaujamas cietušas valsts pretenzijas pret parkapējvalsti?

Pretenziju pieļaujamība un to izteikšana

Cietušajai valstij jainformē parkapējvalsts, prasot veikt noteiktas darbības, lai partrauktu prettiesisko rīcību, un reparaciju formu.

Cietušas valsts pretenzijas nav pieļaujamas, ja

Prasība nav pamatota saistība ar pretenziju valstspiederību;

Nav izsmeltas vietējas tiesību aizsardzības metodes, ja to prasa starptautiskas tiesības. (43. un 44.p.)

Cietusī valsts zaudē tiesības izteikt pretenzijas, ja ta ir atteikusies no savam prasībam, vai, ja valsts ar savu klusuciešanu ir izdarījusi saistošu atteikšanos no savam prasībam. (45.p.) Aizskartas valsts piekrišana, nevar akceptēt aizskartas valsts piekrišanu, ja tiek parkapta Jus cogens norma; pašaizsardzība; pretpasakumi ST parkapumiem; Force majeure;u.c.

Kas ir erga omnes atbildība?

Erga omnes (saistība pret neierobežotu subjektu skaitu).

Erga omnes pienakumu būtība ir tada, ka ta dod iespēju prasītajam ierosinat lietu tiesa, aizsargajot visparējas intereses, bez nepieciešamības pieradīt jebkadu individualu interesi lieta. Atbildību par nodarīto parkapumu var prasīt ne tikai aizskarta valsts, bet arī jebkura cita.

Pienakumi erga omnes jeb pienakumi pret visu starptautisko kopienu ir daudzpusēji starptautisko paražu tiesību pienakumi, kuru ievērošana ir visas starptautiskas kopienas interesēs. Pienakuma erga omnes parkapums rada visparēju prasības tiesību jebkurai starptautiskas kopienas valstij pret parkapumu izdarījušo valsti.

Jebkura valsts, kura nav cietusī valsts, var parkapējvalsts atbildību, ja

Ir parkapta saistība pret valstu grupu, kura ir arī cietusī valsts

Ir parkapta saistība pret starptautisko sabiedrību kopuma

Prasības izvirzoša valsts var prasīt:

Prettiesisko darbību partraukšanu un apņemšanos to neatkartot (skat 30.p.)

Zaudējumu atlīdzību par labu cietušajai valstij, vai jebkuram citam starptautisko tiesību beneficiaram. (48.p.)

Par kadiem nodarījumiem pēc ANO Starptautiskas tiesas domam var iestaties erga omnes atbildība?

Jebkura valsts, kura nav cietusī valsts, var parkapējvalsts atbildību, ja

Ir parkapta saistība pret valstu grupu, kura ir arī cietusī valsts

Ir parkapta saistība pret starptautisko sabiedrību kopuma

Prasības izvirzoša valsts var prasīt:

Prettiesisko darbību partraukšanu un apņemšanos to neatkartot (skat 30.p.)

Zaudējumu atlīdzību par labu cietušajai valstij, vai jebkuram citam starptautisko tiesību beneficiaram. (48.p.)

Kas ir pretpasakumi starptautiski prettiesiskai rīcībai?

Cietusī valsts var realizēt pretpasakumu prettiesiskai citas valsts darbībai;Pretpasakumi nozīmē aizskartas valsts rīcību partraucot savu saistību izpildi pret parkapēju valsti;Pretpasakumu mērķis ir nepildītas saistības atjaunošana;Pretpasakumiem ir jabūt samērīgiem ar nodarīto kaitējumu.

Kadi ir ierobežojumi pretpasakumiem starptautiski prettiesiskas rīcības gadījuma?

Pretpasakumi nevar būt saistīti ar:

Spēka lietošanas vai spēka lietošanas draudiem;

Cilvēktiesību parkapšanu;

Humanitara rakstura saistību nepildīšanu;

Jus cigens normu neievērošanu;

Pretpasakumu piemērošana nevar attiekties uz: Strīdu risinašanas procedūru;

Diplomatisko amatpersonu un parstavniecību privilēģijam un imunitati

Ka atbildības jautajums tiek regulēts valsts tiesību pēctecības gadījumos?

Pēctecības gadījuma valsts neatbild par iepriekšējas valsts veikto prettiesisko rīcību.

Ka atbildības jautajums tiek regulēts valsts tiesību turpinašanas gadījumos?

Valsts atbild par iepriekš apturētas valsts veiktajiem ST parkapumiem.

Kados gadījumos dalībvalstis var nest atbildību par starptautiskas organizacijas veiktu starptautisko tiesību parkapumu?

Valsts atbild par organizacijas parkapumu, ja ir palīdzējusi vai atbalstījusi deliktu, ja ir vadījusi vai kontrolējusi organizaciju, ja ir uzkūdījusi organizaciju, ja maldinajusi organizaciju, nododot tai kadu savu ST pienakumu vai, ja valsts ir uzņēmusies atbildību organizacijas vieta.

Kados gadījumos starptautiskas organizacijas var nest atbildību par dalībvalstu veiktu starptautisko tiesību parkapumu?

Organizacija atbild par tas dalībvalstu veiktu starptautisku parkapumu, ja: Organizacija ir sniegusi palīdzību valstij vai atbalstījusi to; Organizacija ir vadījusi vai kontrolējusi parkapumu; uzkūdījusi valsti uz parkapumu; pieņēmusi valstij saistošas normas, kuru izpilde ir novedusi pie parkapuma.

Kads ir Normu par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību statuss?

Paražu tiesības, atsevišķas konvencionalas normas, attiecība uz valstīm īpaši ANO ST tiesību komisijas 2001.g. „Normas par valstu atbildību par ST prettiesiskiem nodarījumiem”, kura ir normu projekts un nav saistoša valstīm, bet jau prezumējams, ka ieguvusi paražu tiesību raksturu.

Ka var izpausties valstu politiska atbildība?

Represalijas, darbības apstadinašana ST organizacijas vai izslēgšana no tam, galējais līdzeklis – suverenitates ierobežojumi (Vacija pēc 2. pasaules kara)

ANO Starptautiskas tiesas prakse

Kapēc tiesa uzskatīja, ka Montevideo konvencija nevar kalpot par paražu tiesību normas pastavēšanas pieradījumu Patvēruma (Asylum) lieta?

It is particularly the Montevideo Convention of 1933 which Coun­sel for the Colombian Government has also relied on in this connexion. It is contended that this Convention has merely codified principles which were already recognized by Latin-American custom, and that it is valid against Peru as a proof of customary law. The limited number of States which have ratified this Convention reveals the weakness of this argument, and furthermore. it is invalidated by the preamble which states. that this Convention modifies the Havana Convention.

Finally, the Colombian Government has referred to a large num­ber of particular cases in which diplomatic asylum was in fact granted and respected. But it has not shown that the alleged rule of unilateral and definitive qualification was invoked or-if in some cases it was in fact invoked-that it was, apart from conventional stipulations, exer­cised by the States granting asylum as a right appertaining to them and respected by the territorial States as a duty incumbent on them and not merely for reasons of political expediency. The facts brought to the knowledge of the Court disclose 80 much uncertainty and contradiction, so much fluctuation and discrepancy in the exercise of diplomatic asylum and in the official views expressed on various occasions, there has been so much inconsistency in the rapid succession of conventions on asylum, ratified by some States and rejected by others, and the practice has been so much influenced by considerations of political expediency in the various cases, that it is not possible to discern in all this any constant and uniform usage, accepted as law, with regard to the alleged rule of unilateral and definitive qualification of the offence.

The Court cannot therefore find that the Colombian Government has proved the existence of such a custom. But even if it could be supposed that such a custom existed between certain Latin-American States only, it could not be invoked against Peru which, far from having by its attitude adhered to it, has, on the contrary, repudiated it by refraining from ratifying the Montevideo Conventions of 1933 and 1939, which were the first to Include a rule concerning the qualifica­tion of the offence In matters of diplomatic asylum.

Kapēc tiesa atteicas analizēt civilizēto naciju visparatzīto tiesību principu piemērojamību Šķērsošanas tiesību lieta (Right of passage)?

Portugal also invokes general international custom, as well as the general principles of law recognized by civilized nations, in support of its claim of a right of passage as formulated by it. Having arrived at the conclusion that the course of dealings between the British and Indian authorities on the one hand and the Portuguese on the other established a practice, well understood between the Parties, by virtue of which Portugal had acquired a right of passage in respect of private persons, civil officials and goods in general, the Court does not consider it necessary to examine whether general international custom or the general principles of law recognized by civilized nations may lead to the same result.

As regards armed forces, armed police and arms and ammunition, the finding of the Court that the practice established between the Parties required for passage in respect of these categories the permis­sion of the British or Indian authorities, renders it unnecessary for the Court to determine whether or not, in the absence of the practice that actually prevailed, general international custom or the general princi­ples of law recognized by civilized nations could have been relied upon by Portugal in support of its claim to a right of passage in respect of these categories.

Kadai, tiesasprat, ir jabūt valstu praksei, lai pieradītu opinio juris pastavēšanu Ziemeļjūras kontinentala šelfa lieta (North sea continental shelf)?

The essential point in this connection-and it seems neces­sary to stress it-is that even if these instances of action by nonparties to the Convention were much more numerous than they in fact are, they would not, even in the aggregate, suffice in themselves to consti­tute the opinio juris;-for, in order to achieve this result, two conditions must be fulfilled. Not only must the acts concerned amount to a settled practice, but they must also be such, or be carried out in such a way, as to be evidence of a belief that this practice is rendered obligatory by the existence of a rule of law requiring it. The need for such a belief, i.e., the existence of a subjective element, is implicit in the very notion of the opinio iuris sille necessitates. The States concerned must therefore feel that they are conforming to what amounts to a legal obligation. The frequency, or even habitual character of the acts is not in itself enough. There are many international acts, e.g., in the field of ceremonial and protocol, which are performed almost invariably, but which are motivated only by considerations of courtesy, convenience or tradition, and not by any sense of legal duty.

Many bilateral treaties include common provisions on legal rights and obligations. Examples are found in treaties on extradition, air trans­port, rivers, compensation for expropriation, and commercial trade. As the treaties constitute state practice, can one infer that the common provisions in many treaties are evidence of customary law? May one distinguish between those bilateral treaties which deal with matters which are clearly recognized as within the discretion of the states and those which deal with matters generally regulated by international law? In the first category, one would include extradition and aviation on the premises that states are under no customary duty to grant the rights given in the bilateral treaties. In such cases, the successive treaties, numerous as they may be, would not have the opinio juris necessary to establish customary law. In the other category, an example would be treaties on riparian rights as there are requirements of international customary law about riparian states' duties toward others. May one therefore conclude that such bilateral treaties are accompanied by opinio juris because they are in implementation of custom­ary law? On riparian treaties, see Garretson, Hayton and Olmstead, The Law of International Drainage Basins 861--84 (1967). A more controversial issue is whether agreements for lump-sum compensation are evidence of the state of customary law.

Kada sakara tiesa analizēja pretpasakumu pieļaujamību Nikaragvas lieta?

The general rule prohibiting force established in customary law allows for certain exceptions. The exception of the right of individual or collective self-defence is also, in the view of States, established in customary law, as is apparent for example from the terms of Article 51 of the United Nations Charter, which refers to an 'inherent right', and from the declaration in resolution 2625 (XXV). The Parties, who consider the existence of this right to be established as a matter of customary international law, agree in holding that whether the response to an attack is lawful depends on the observance of the criteria of the necessity and the proportionality of the measures taken in self- defence.

Whether self-defence be individual or collective, it can only be exercised in response to an 'armed attack'. In the view of the Court, this is to be understood as meaning not merely action by regular armed forces across an international border, but also the sending by a State of armed bands on to the territory of another State, if such an operation, because of its scale and effects, would have been classified as an armed attack had it been carried out by regular armed forces. The Court quotes the definition of aggression annexed to General Assembly resolution 3314 (XXIX) as expressing customary law in this respect.

The Court does not believe that the concept of 'armed attack' includes assistance to rebels in the form of the provision of weapons or logistical or other support. Furthermore, the Court finds that in customary international law, whether of a general kind or that particu- lar to the inter-American legal system, there is no rule permitting the exercise of collective self-defence in the absence of a request by the State which is a victim of the alleged attack, this being additional to the requirement that the State in question should have declared itself to have been attacked.

Appraising the facts first in the light of the principle of the non-use of force, the Court considers that the laying of mines in early 1984 and certain attacks on Nicaraguan ports, oil installations and naval bases, imputable to the United States, constitute infringements of this principle, unless justified by circumstances which exclude their unlawfulness. It also considers that the United States has committed a prima facie violation of the principle by arming and training the contras, unless this can be justified as an exercise of the right of self-defence.

On the other hand, it does not consider that military manoeuvres held by the United States near the Nicaraguan borders, or the supply of funds to the contras, amounts to a use of force.

The Court has to consider whether the acts which it regards as breaches of the principle may be justified by the exercise of the right of collective self-defence, and has therefore to establish whether the circumstances required are present. For this, it would first have to find that Nicaragua engaged in an armed attack against El Salvador Honduras or Costa Rica, since only such an attack could justify reliance on the right of self-defence. As regards El Salvador, the Court considers that in customary international law the provision of arms to the opposition in another State does not constitute an armed attack on that State. As regards Honduras and Costa Rica, the Court states that, in the absence of sufficient information as to the transborder incursions into the territory of those two States from Nicaragua, it is difficult to decide whether they amount, singly or collectively, to an armed attack by Nicaragua. The Court finds that neither these incursions nor the alleged supply of arms may be relied on as justifying the exercise of the right of collective self-defence.

Secondly, in order to determine whether the United States was justified in exercising self-defence, the Court has to ascertain whether the circumstances required for the exercise of this right of collective self-defence were present, and therefore considers whether the States in question believed that they were the victims of an armed attack by Nicaragua, and requested the assistance of the United States in the exercise of collective self-defence. The Court has seen no evidence that the conduct of those States was consistent with such a situation.

Finally, appraising the United States activity in relation to the criteria of necessity and proportionality, the Court cannot find that the activities in question were undertaken in the light of necessity, and finds that some of them cannot be regarded as satisfying the criterion of proportionality.

Since the plea of collective self-defence advanced by the United States cannot be upheld, it follows that the United States has violated the principle prohibiting recourse to the threat or use of force by the acts referred to in the first paragraph of this section.

Kadus jus cogens normu piemērus min tiesnesis Dugards savas atsevišķajas domas Bruņoto darbību Kongo teritorija lieta?

Norms of jus cogens are a blend of principle and policy. On the one hand, they affirm the high principles of international law, which recognize the most important rights of the international order such as the right to be free from aggression, genocide, torture and slavery and the right to self-determination; while, on the other hand, they give legal form to the most fundamental policies or goals of the international community the prohibitions on aggression, genocide, torture and slavery and the advancement of self-determination. This explains why they enjoy a hierarchical superiority to other norms in the international legal order. The fact that norms of jus cogens advance both principle and policy means that they must inevitably play a dominant role in the process of judicial choice.

Ka Kualalumpuras tiesa attiecas pret ANO ģeneralsekretara notu Īpaša ziņotaja imunitates lieta?

On 28 June 1997, the competent judge of the Malaysian High Court for Kuala Lumpur concluded that she was 'unable to hold that the Defendant is absolutely protected by the immunity he claims', in part because she considered that the Secretary-General's note was merely 'an opinion' with scant probative value and no binding force upon the court and that the Minister for Foreign Affairs' certificate 'would appear to be no more than a bland statement as to a state of fact pertaining to the Defendant's status and mandate as a Special Rapporteur and appears to have room for interpretation

Kada sakara tiesa skara pilsonības jautajumu Kaitējuma atlīdzības lieta (Reparation for Injuries), kada bija tiesas argumentacija?

When the victim has a nationality, cases can clearly occur in which the injury suffered by him may engage the interest both of his national State and of the Organization. In such an event, competition between the State's right of diplomatic protection and the Organiza­tion's right of functional protection might arise, and this is the only case with which the Court is invited to deal.

In such a case, there is no rule of law which assigns priority to the one or to the other, or which compels either the State or the Organiza­tion to refrain from bringing an international claim. The Court sees no reason why the parties concerned should not find solutions inspired by goodwill and common sense, and as between the Organization and its Members it draws attention to their duty to render 'every assistance' provided by Article 2, paragraph 5, of the Charter.

Although the bases of the two claims are different, that does not mean that the defendant State can be compelled to pay the reparation due in respect of the damage twice over. International tribunals are already familiar with the problem of a claim in which two or more national States are interested, and they know how to protect the defendant State in such a case.

The question of reconciling action by the Organization with the rights of a national State may arise in another way; that is to say, when the agent bears the nationality of the defendant State.

The ordinary practice whereby a State does not exercise protection on behalf of one of its nationals against a State which regards him as its own national, does not constitute a precedent which is relevant here. The action of the Organization is in fact based not upon the nationality of the victim, but upon his status as agent of the Organization. There­fore it does not matter whether or not the State to which the claim is addressed regards him as its own national, because the question of nationality is not pertinent to the admissibility of the claim.

The Court is of opinion :

When the United Nations as an Organization is bringing a claim for reparation of damage caused to its agent, it can only do so by basing its claim upon a breach of obligations due to itself; respect for this rule will usually prevent a conflict between the action of the United Nations and such rights as the agent's national State may po88e88, and thus bring about a reconciliation between their claims; moreover, this reconciliation must depend upon considerations applicable to each particular case, and upon agreements to be made between the Organi­zation and individual States, either generally or in each case.

Kur ķīlnieku krīzes laika atradas ASV pilnvarotais lietvedis (Teheranas lieta)?

During the three hours or more of the assault, repeated calls for help

were made from the Embassy to the Iranian Foreign Ministry, and repeated

efforts to secure help from the Iranian authorities were also made

through direct discussions by the United States Chargé d'affaires, who was

at the Foreign Ministry at the time, together with two other members of the

mission. From there he made contact with the Prime Minister's Office and

with Foreign Ministry officials. A request was also made to the Iranian

Chargé d'affaires in Washington for assistance in putting an end to the

seizure of the Embassy.

Ka izpaudas Beļģijas atbildība Aresta ordera lieta (Arrest warrant)?

By ten votes to six,

Finds that the Kingdom of Belgium must, by means of its own choosing, cancel the arrest warrant of 11 April 2000 and so inform the authorities to whom that warrant was circulated.

Cik procenu Barselona Traction akciju piederēja Beļģijas valstspiederīgajiem

The Belgian Government, it is true, has also contended that as high a proportion as 88 per cent. of the shares in Barcelona Traction belonged to natural or juristic persons of Belgian nationality, and it has used this as an argument for the purpose not only of determining the amount of the damages which it claims, but also of establishing its right of action on behalf of the Belgian shareholders. Nevertheless, this does not alter the Belgian Government's position, as expounded in the course of the proceedings, which implies, in the last analysis, that it might be sufficient for one single share to belong to a national of a given State for the latter to be entitled to exercise its diplomatic protection.

Kapēc tiesa noraidīja Izraēlas argumentu par galējo nepieciešamību Izraēlas celta mūra okupētajas palestīniešu teritorijas lieta?

The Court considers further whether Israel could rely on a state of necessity which would preclude the wrongfulness of the construction of the wall.  In this regard, citing its decision in the case concerning the Gabčķkovo‑Nagymaros Project (Hungary/Slovakia), it observes that the state of necessity is a ground recognized by customary international law that “can only be invoked under certain strictly defined conditions which must be cumulatively satisfied” (I.C.J. Reports 1997, p. 40, para. 51), one of those conditions being that the act at issue be the only way for the State to guard an essential interest against a grave and imminent peril.  In the light of the material before it, the Court is not convinced that the construction of the wall along the route chosen was the only means to safeguard the interests of Israel against the peril which it has invoked as justification for that construction.  While Israel has the right, and indeed the duty to respond to the numerous and deadly acts of violence directed against its civilian population, in order to protect the life of its citizens, the measures taken are bound to remain in conformity with applicable international law. Israel cannot rely on a right of self‑defence or on a state of necessity in order to preclude the wrongfulness of the construction of the wall.  The Court accordingly finds that the construction of the wall, and its associated régime, are contrary to international law.

Latvijas Satversmes tiesas prakse

Kada sakara tiesa piemin Šengenas līgumu lieta “Par Latvijas Administratīvo parkapumu kodeksa 114.2 panta atbilstību

Pēc iestašanas Eiropas Savienība Latvijas Republikai japilda saistības, kas izriet no Līguma par pievienošanos Eiropas Savienībai. Saskaņa ar minēto aktu Latvijai ir saistoša Padomes direktīva 2001/51/EK. Ievērojot Direktīvas 4. pantu, dalībvalstīm javeic attiecīgi pasakumi, lai nodrošinatu to, ka sankcijas, kas piemērojamas parvadatajiem atbilstoši Šengenas līguma 26. panta 2. un 3. punkta noteikumiem, ir preventīvas, efektīvas un samērīgas.

Šengenas līguma 26. panta otraja daļa ir noteikts, ka dalībvalstīm jauzliek sodi tiem parvadatajiem, kas transportē personas, kuras nav ES pilsoņi (aliens), bez nepieciešamajiem dokumentiem no trešas valsts uz ES teritoriju.

Savukart no apstrīdētas normas izriet, ka ta attiecas uz ikvienas personas parvadašanu. Līdz ar to rodas pretruna starp nacionalo tiesību normu (apstrīdēto normu), Direktīvas normu un starptautiska līguma normu (Konvencijas 3.15. standartu).

Konsolid ta Eiropas Kopienas dibinašanas l guma pants regulē šadus gad jumus nosakot ka Eiropas ties bas neietekm iepriek jus l gumus lai gan dal bvalst m b tu jacen as likvid t s nesader bas Tom r taja laika, kam r dal bvalsts nav veikusi nekadas darb bas denons ana atrunu izdar ana japiem ro starptautiskais l gums sk lietu C Criminal proceedings against Jean Claude Levy Ar APL paredz ka Eiropas Savien bas Kopienu ties bu normas piem ro atbilsto i to vietai ar jo normat vo aktu juridiska sp ka hierarhija. Piem rojot Eiropas Savien bas Kopienu ties bu normas iestadei un tiesai jaņem v ra Eiropas Kopienu Tiesas judikat ra

Kada sakara tiesa pieminēja jus cogens lieta “Par likuma “Par to bijušas PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” … atbilstību…”.

Satversmes  pants noteic, ka ikviens, kam ir Latvijas pase, arpus Latvijas atrodas valsts aizsardzība. Tas nozīmē, ka Latvija īsteno diplomatisko aizsardzību attiecība uz personam, kam ir Latvijas pase. Diplomatiska aizsardzība nepieder pie pamattiesībam, bet ir uzskatama par cilvēktiesību īstenošanas mehanismu un var izpausties, piemēram, tadejadi, ka personai tiek nodrošinata pieeja konsularajam institūcijam. Ta ir valsts rīcības brīvība – īstenot diplomatisko aizsardzību attiecība uz indivīdu vai ne. Tomēr valstij var būt pienakums īstenot diplomatisko aizsardzību, ja attiecība uz indivīdu ir parkaptas ius cogens normas.

Kada sakara tiesa piemin Tautu savienības Pastavīgas starptautiskas tiesas konsultatīvo slēdzienu Albanijas mazakumtautību skolu lieta Izglītības likuma parejas noteikumu lieta?

Tapat nav atzīstama izskatamas lietas līdzība ar Pastavīgas Starptautiskas tiesas 1935. gada 6. aprīļa skaidrojošo viedokli (advisory opinion) lieta par Albanijas mazakumtautību skolam, kura tika analizētas Albanijas saistības atļaut mazakumtautībam dibinat savas privatas skolas. 1933. gada Albanija, aizbildinoties ar attiecīgu konstitūcijas grozījumu, nolēma slēgt visas – gan albaņu, gan mazakumtautību – privatas skolas. Tiesa secinaja, ka līdz ar privato skolu slēgšanu pamatnacijas etniskas un reliģiskas īpatnības paliks neskartas, tomēr mazakumtautību parstavji zaudēs institūcijas, kas nepieciešamas to savdabības, ritualu utt. saglabašanai. Tadējadi Albanija nevarēja aizbildinaties ar vienadu attieksmi pret pamatnacijas un mazakumtautību parstavjiem, jo attiecība uz mazakumtautību parstavjiem varētu būt vajadzīga atšķirīga attieksme (Sk.: Minority schools in Albania. Advisory opinion of Permanent Court of Justice.

Kontroldarba saturs un vērtēšanas kritēriji

Kontroldarba katra varianta būs 15 jautajumi, kur 15.jautajums būs ka bonusa jautajums par ANO Starptautiskas tiesas vai Satversmes tiesas praksi. Katrs jautajums tiks vērtēts ar maksimums diviem punktiem: pareiza atbilde 2 punkti; daļēji pareiza atbilde – 1 punkts, nepareiza atbilde – 0 punkti. Kontroldarba maksimalais iegūstamo punktu skaits ir 30.

Atzīmju skala

1 – 3 punkti – atzīme 1

4 – 6 punkti – atzīme 2

7 – 9 punkti – atzīme 3

10 – 12 punkti – atzīme 4

13 – 15 punkti – atzīme 5

16 – 18 punkti – atzīme 6

19 – 21 punkts – atzīme 7

22 – 24 punkti – atzīme 8

25 – 27 punkti – atzīme 9

28 – 30 punkti – atzīme 10