KRIMINALPROCESA PROCESUALA KARTĪBA PRIVATAS APSŪDZĪBAS LIETAS

Katram cilvēkam ir tiesības uz savu apstrīdēto un aizskarto civilo un kriminaltiesību aizsardzību. Personai, kurai noziedzīga nodarījuma dēļ radīts morals, fizisks vai mantisks kaitējums ieņem cietušo statusu tiesas procesa ar tiesneša lēmumu par kriminalprocesa uzsakšanu.

Privatas apsūdzību lietas cietušajam ir dotas tiesības izvēlēties — lūgt uzsakt kriminalprocesu vai nelūgt, ja personai ir radīts kaitējums. Tikai tad, ja cietušais rajona (pilsētas) tiesa iesniedzis iesniegumu (sūdzību) ar lūgumu saukt kadu personu pie kriminalatbildības par noziedzīgu nodarījumu, tiesnesis pēc sūdzības saņemšanas ne vēlak ka nakamaja darba diena parbauda, vai cietuša sūdzība pareizi noradīts Kriminallikuma pants un daļa, pēc kuras uzsakams kriminalprocess privatas apsūdzības lieta, un vai nav iestajies kriminalatbildības noilgums, un pieņem vienu no šadiem lēmumiem:

- par kriminalprocesa uzsakšanu;

- par atteikšanos uzsakt kriminalprocesu;

- par materialu nosūtīšanu pēc piekritības.

Pieņemot lēmumu par kriminalprocesa uzsakšanu, tiesnesis norada:

ta uzsakšanas iemeslu un pamatu;

īsu nodarījuma aprakstu, ciktal tas uzsakšanas brīdī zinams;

personu, pret kuru uzsakts process, ja tada ir zinama.

Lēmumu var rakstīt arī rezolūcijas veida. Tiesneša lēmums par kriminalprocesa uzsakšanu nav parsūdzams.

Ja tiesnesis redz cietuša iesnieguma noziedzīga nodarījuma sastavu, kur ir javeic pirmstiesas izmeklēšanu, viņš nosūta materialu pēc piekritības (policija).

Privatas apsūdzības lieta pirmstiesas process nenotiek.

Privatas apsūdzības kriminalprocess tiek veikts tikai par Kriminallikuma 130.panta (izņemot ar vardarbību ģimenē saistītus gadījumus), 156., 157. un 158.panta paredzēto nodarījumu, kura apsūdzības funkciju īsteno cietušais vai viņa parstavis. Privatas apsūdzības uzturētajam tiesas sēdē ir Kriminalprocesa likuma noteiktas valsts apsūdzības uzturētaja pilnvaras.

Sūdzību var iesniegt tiesa pilngadīga un rīcībspējīga fiziska persona. Nepilngadīgo un rīcībnespējīgo interesēs tiesa griežas vecaki vai viņa aizbildnis.

Kriminalprocesa likuma 104.pants paredz, ka cietušo- pilngadīgu fizisko personu var parstavēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziska persona uz cietuša pilnvarojuma pamata. Ja kaitējums radīts nepilngadīgai vai rīcībnespējīgai personai, cietušo parstav:

mate, tēvs vai aizbildnis;

viens no vecvecakiem, pilngadīgs bralis vai pilngadīga masa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopa ar kadu no viņiem un attiecīgais radinieks par nepilngadīgo rūpējies;

bērnu tiesību aizsardzības institūcijas parstavis;

tadas nevalstiskas organizacijas parstavis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

Rīcībnespējīgo personu var parstavēt arī aizgadnis.

Parstavim pieder cietuša tiesības un cietušai patstavīgi tas īstenot nevar, izņemot nepilngadīga tiesības sniegt liecību un izteikt savu viedokli.

Kriminalprocesu var uzsakt arī prokurors, ja cietušais nespēj aizsargat savas likumīgas intereses, jo atrodas bezpalīdzīga stavoklī, piem., invalīds, vai ir atkarīgs no apsūdzēta vai kadu citu iemeslu dēļ un viņam ir vajadzīga palīdzība. Gadījuma, ja kriminalprocesu uzsak prokurors, tad notiek publiskas apsūdzības process visparēja kartība nevis privatas apsūdzības process. Tomēr tiesu praksē šis gadījums ir reti sastopams.

Tatad, privatas apsūdzības lietas prokurors nepiedalas.

Cietušai personai ir tiesības iesniegt iesniegumu rajonu (pilsētas) tiesa pēc savas dzīvesvietas mutiski vai rakstiski, uzradot personu apliecinošo dokumentu ( pasi).

Viņu pieņem tiesas priekšsēdētajs vai viņa norīkots darbinieks. Ja cietušais savu sūdzību izsaka mutvardos, tad tiesas priekšsēdētajs pats reģistrē ziņas par cietušo un izteiktas sūdzības īsu saturu. Cietušais parakstas. Ja tiek iesniegti dokumentu noraksti, kuri nav notariali apliecinati, jabūt līdzi iesniedzamo dokumentu oriģinaliem, lai tiesa varētu apliecinat norakstu pareizību. Proti, cietušais iesniedz tiesa dokumentu kopijas nevis oriģinalus ka lietiskus pieradījumus. Ar šo viņš pierada sūdzība izteikto apsūdzību. Šaja nolūka cietušais piesaka tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz tiesu un par vajadzīgo materialu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.

Kriminalprocesa likuma 455.panta 2.daļa nosaka, ka tiesa ir tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pieradījumus un tos parbaudīt tiesas sēdē tikai tad, ja apsūdzētais aizstavību īsteno pats, bet tiesai rodas pamatotas šaubas par viņa pieskaitamību vai iespējamo vainu apsūdzība.

Cietuša sūdzību par kriminalprocesa uzsakšanu reģistrē „Reģistracijas žurnala cietušo sūdzībam, pēc kuram var ierosinat kriminallietu” (ar šada veida nosaukumu žurnals bija pirms Kriminalprocesa likuma stašanas spēka) un nodod priekšsēdētajam izlemšanai par tiesneša nozīmēšanu. Tiesa kriminallietai, ja uzsakts kriminalprocess, piešķir lietas numuru un lietvedības numuru. To dara kancelejas darbinieks, reģistrējot statistiskas uzskaites kartītēs, alfabētiskajos radītajos, datorprogramma. Datus alfabētiskaja radītaja karto pēc apsūdzēta uzvarda.

No kriminalprocesa uzsakšanas brīža visus ar šo procesu saistītos dokumentus glaba vienkopus kriminallieta. Minētos dokumentus no tas drīkst izņemt tikai uz lēmuma pamata un saskaņa ar Kriminalprocesa likuma normam.

Pieņemot lēmumu par kriminalprocesa uzsakšanu, tiesnesis nosaka kriminallietas izskatīšanas laiku un vietu un dod rīkojumu tiesas kancelejai:

nosūtīt personai, pret kuru celta apsūdzība, sūdzības kopiju;

informēt apsūdzēto par viņa tiesībam un pienakumiem, arī par tiesībam iepazīties tiesa ar sūdzībai pievienotajiem materialiem;

informēt cietušo par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

izsaukt uz tiesas sēdi apsūdzēto un, ja nepieciešams, lieciniekus, ekspertu un citas personas.

Lietas dalībniekus uzaicina ar pavēsti, kuru izsniedz ne vēlak ka trīs dienas pirms taja noradīta ierašanas laika. Ja procesuala darbība ir neplanota un nav atliekama, pavēsti var izsniegt tieši pirms ierašanas. Pavēsti parasti nogada pa pastu vai ziņnesis (kurjers) uz aicinamas personas noradīto adresi.

KPL paredz gadījumu, ja apsūdzētais ne vēlak par lietas izskatīšanas sakumu iesniedz tiesai sūdzību par cietušo, abas apsūdzības var apvienot viena lieta un izskatīt viena procesa. Šada gadījuma katrs no cietušajiem vienlaikus ir arī apsūdzētais un katram ir gan cietuša, gan apsūdzēta tiesības un pienakumi.

Ja procesuali pilnvarota amatpersona (tiesnesis) konstatē, ka nav pamata kriminalprocesa uzsakšanai, ta šo lēmumu rezolūcijas veida uzraksta uz iesnieguma un par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot arstniecības personas vai iestades. Apstaklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informaciju nodarījuma sakotnējai kvalifikacijai, nevar būt par pamatu procesa uzsakšanai. Ja ziņas satur informaciju par likuma parkapumu, kura atklašanai nav nepieciešams pielietot kriminalprocesa līdzekļus un metodes, tas nosūta parbaudes veikšanai kompetentai iestadei.

Lēmumu par atteikšanos uzsakt kriminalprocesu var parsūdzēt augstaka līmeņa tiesai. Tiesnesis, pieņemot lēmumu par atteikšanos uzsakt kriminalprocesu pēc cietuša sūdzības, iesniegtos materialus kopa ar lēmuma norakstu nosūta atpakaļ iesniedzējam. Lēmums, sūdzības kopija, ekspertīzes slēdziens, ja tads ir, un pavadvēstules noraksts glabajas kanceleja atsevišķos vakos.

Sūdzība noradams:

pieteicēja vards, uzvards, adrese, personas kods. Janorada apsūdzības būtību, pēc iespējas tas jabūt konkrētai, skaidrai. Sūdzības satura jabūt noradīti personas dati, pret ko tas apsūdzība tiek vērsta. Sūdzībai japievieno nepieciešamie dokumenti, ka lietas pieradījumi, vai kadi citi pieradījumi, piemēram, izziņa no arsta, ja apsūdz pēc KL 130.panta. Jaņem vēra, ka tiesa pēc savas iniciatīvas nekadus pieradījumus nevac, bet izspriež lietu uz lietas dalībnieku iesniegto pieradījumu pamata. No ta izriet, ka prasības pieteikuma sastadīšanai ir nepieciešams zinat ne tikai procesualo tiesību normas, bet arī materialo tiesību normas. Labi sagatavots pieteikums ir pamats atrai un pareizai lietas izskatīšanai tiesa. Pareizi noformēt sūdzību nav tik viegli, tapēc pēc iespējas jaizmanto advokata palīdzību. Griežoties tiesa, janorada tiesas nosaukums, kurai tiek adresēta sūdzība. Ja šo dokumentu sastada parstavis, viņš pats var arī to parakstīt, taču tad ir japievieno pilnvara, ar kuru parstavim ir piešķirtas tiesības griezties tiesa sūdzības pieteicēja varda. Sūdzībai var būt pielikumi, kas attiecas uz tas saturu.

1. KRIMINALLIETAS SAGATAVOŠANA IZTIESAŠANAI PRIVATAS APSŪDZĪBAS LIETA

Privatas apsūdzības lietas sagatavošana iztiesašanai tiesas sēdē notiek Kriminalprocesa likuma noteiktaja visparēja kartība.

Tiesa parbauda vai visi materiali ir savakti kriminallietas izskatīšanai, vai lieta ir piekritīga tiesai, noskaidro vai apsūdzētajam bija nodrošinata iespēja iepazīties ar lietas materialiem. Kad tiesnesis parliecinajas par veiktajam darbībam, viņš pieņem lēmumu par iztiesašanas laiku un vietu. Lēmumu uzraksta rezolūcijas veida.

Pēc tiesas sēdes laika noteikšanas tiesnesis nekavējoties dod rīkojumu, tiesas kancelejai uzaicinat uz tiesas sēdi izsaucamas personas.

Ja līdz kriminallietas izskatīšanai kļūst zinams, ka apsūdzētais vai cietušais attaisnojoša iemesla dēļ nevarēs ierasties uz tiesas sēdi vai ir citi apstakļi, kadēļ lietas iztiesašana noteiktaja laika nevar notikt, tiesnesis nosaka citu kriminallietas iztiesašanas laiku.

Sagatavojot kriminallietu iztiesašanai tiesas sēdē, tiesnesis izlemj jautajumu par tulka uzaicinašanu, ka arī citus jautajumus, par kuriem iesniegts apsūdzēta, aizstavja, cietuša vai cietuša parstavja lūgums.

2. IZTIESAŠANA PRIVATAS APSŪDZĪBAS LIETA

Iztiesašana cietušais ir apsūdzētajs un viņam ir japierada vainīgas personas vaina noziedzīga nodarījuma, pieradīt sūdzība izteikto apsūdzību. Apsūdzības uzturētajam (cietušajam) ir pilnvaras veikt kriminalprocesu.

Cietušajam ir tiesības pieaicinat parstavi (piem., advokatu), kas palīdz realizēt viņa likumiskas intereses, arī uzturēt apsūdzību. Advokata palīdzība nav nepieciešama, tomēr advokata piedalīšanas atrisina daudz problēmas tieši cietušai personai, piemēram, sūdzības noformēšana, jo tas ir ļoti svarīgi kriminalprocesa.

Ja pareizi noformēta cietuša sūdzība, ka arī ir skaidri izteikta apsūdzības būtība, tad ir vairak iespējas, ka kriminalprocess tiks uzsakts pēc tiesneša lēmuma, jo viņam nebūs papildjautajumu, tas atvieglos viņa darbu.

Lai griezties tiesa ar iesniegumu, būtu vēlams saņemt juridisku konsultaciju par to, vai ir likumisks pamats prasībai, un par to, kadus pieradījumus nepieciešams sagadat. Šadas konsultacijas par atlīdzību sniedz zvērinati advokati. Par atlīdzības lielumu zvērinati advokati vienojas ar klientu, bet, ja šada vienošanas nav panakta, atlīdzību nosaka pēc takses.

Privatas apsūdzības lietas iztiesašana notiek Kriminalprocesa likuma noteiktaja visparēja kartība.

Tiesas sēdi atklaj sēdes priekšsēdētajs, paziņojot, kada lieta tiks iztiesata, un nosaucot tiesas sastavu. Tad paziņo, kuras šaja lieta izsauktas personas ieradušas, vai ir paziņots par tiesas sēdi personam, kuras nav ieradušas, un kadas ziņas saņemtas par to neierašanas iemesliem. Ja apsūdzētais ir atteicies no aizstavja piedalīšanas procesa, viņš par to parakstas tiesas sēdes protokola.

Privatas apsūdzības lietas tiesas sēdes sagatavojošaja daļa tiesnesis izskaidro cietušajam viņa tiesības uzturēt apsūdzību vai izlīgt ar apsūdzēto.

Ja izlīgums notiek pirms tiesas aiziešanas apspriežu istaba taisīt spriedumu, kriminalprocess tiek izbeigts.

Liecinieks līdz viņa nopratinašanas sakumam nedrīkst atrasties tiesas sēžu zalē.

Cietušais vai viņa parstavis, apsūdzētais un viņa aizstavis var pieteikt tiesai lūgumus.

Interešu konflikta situacija neietekmē cietuša ka privatas apsūdzības uzturētaja pilnvaras. (Tas nozīmē, ka uz cietušo ka privatas apsūdzības uzturētaju neattiecas noteikums par to, ka kriminalprocesa reģistra reģistrējama persona nedrīkst uzņemties pilnvaras veikt kriminalprocesu, ja tadējadi šī persona nonaktu interešu konflikta, proti, ja tas personiskas intereses gan tieši, gan netieši nesakrīt ar kriminalprocesa mērķi vai pastav apstakļi, kas kriminalprocesa iesaistītajai personai pamatoti dod iemeslu pieļaut šadu ieinteresētību).

Tiesa izlemj pieteikto lūgumu pēc minēto personu viedokļa noklausīšanas.

Noraidītos lūgumus persona tiesas sēdes gaita var pieteikt atkartoti.

Tiesas izmeklēšanas sakuma cietušais nolasa savu sūdzību. Pēc tam tiesnesis jauta apsūdzētajam, vai viņam saprotama apsūdzība un vai viņš sevi atzīst par vainīgu.

Apsūdzēta attieksmi pret apsūdzību fiksē tiesas sēdes protokola, un apsūdzētais to paraksta.

Tiesas sēdē tiesa var pieņemt lēmumu par pieradījumu parbaudes neizdarīšanu attiecība uz visu apsūdzību vai tas patstavīgu daļu (epizodi) tikai ar nosacījumu, ka:

apsūdzētais atzīst savu vainu visa viņam izvirzītaja apsūdzība vai attiecīga tas daļa;

tiesai pēc lietas materialu parbaudes nav šaubu par apsūdzēta vainu;

apsūdzētais, bet obligatas aizstavības gadījumos arī viņa aizstavis un parstavis, piekrīt šadas parbaudes neizdarīšanai.

Pirms izlemt jautajuma par pieradījumu parbaudes neizdarīšanu, tiesa noskaidro viedokli par to, ka arī izskaidro viņiem pieradījumu parbaudes neizdarīšanas procesualo būtību un sekas.

Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pieradījumu parbaudes neizdarīšanu, tiesa parbauda apsūdzēta personu raksturojošos datus un pariet pie tiesas debatēm.

Pēc tiesas debatēm tiesa noklausas apsūdzēta pēdējo vardu, taisa un pasludina spriedumu. Šadu spriedumu apelacijas kartība var parsūdzēt tikai daļa par tiesas piespriesto sodu vai sakara ar pieļautiem procesa parkapumiem.

Tomēr ja tiesa nolemj parbaudīt pieradījumus, tad parbaudi uzsak, noklausoties cietuša liecību, liecinieku liecību, ka arī parbauda citus cietuša iesniegtos pieradījumus.

Pēc cietuša noradīto pieradījumu parbaudes tiesa noklausas apsūdzēta vai viņa aizstavja noradītos lieciniekus un parbauda citus viņa iesniegtos pieradījumus.

Tiesa pēc cietuša vai viņa parstavja, apsūdzēta un viņa aizstavja lūguma var noteikt citu pieradījumu parbaudes kartību.

Jebkuras personas konkrētaja kriminalprocesa agrak sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot tiesa, ja:

ir svarīgas pretrunas starp šīm liecībam un tam, kas dotas tiesa;

liecības sniedzējs ir aizmirsis kadus lietas apstakļus;

liecības sniedzējs nav klat tiesas sēdē tada iemesla dēļ, kas izslēdz iespēju ierasties tiesa;

liecības sniedzējs izvairas no ierašanas tiesa vai atsakas liecinat;

tiesa piekrīt psihologa noradījumam, ka KPL 152.panta 4.daļa minētas personas nevar tikt nopratinatas tiesas sēdē vai nopratinatas ar psihologa starpniecību.

Kriminalprocesa likuma 152.panta 4.daļa nosaka, ja psihologs norada procesa virzītajam, ka 14 gadus nesasniegušas personas psihei vai tada nepilngadīga psihei, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiali vai citadi atkarīgs, vai seksualas izmantošanas, var kaitēt atkartota tieša pratinašana, ta izdarama tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesa- ar tiesas lēmumu.

Ar tiesas atļauju apsūdzētais, viņa aizstavis, cietušais un viņa parstavis var uzdot jautajumus personam, kuras tiesa sniedz liecību. Tiesa noraida jautajumus, kuri neattiecas uz lietu.

Tiesa uzdot jautajumus jebkura lietas iztiesašanas brīdī.

Par pieradījumu parbaudes pabeigšanas, ja tada ir bijusi, ja nav izteikti papildu lūgumi, tiesa pasludina tiesas izmeklēšanu par pabeigtu un pariet pie tiesas debatēm.

Tiesas debatēs pirmais runu saka cietušais vai viņa parstavis, kurš īsteno apsūdzības funkciju, pēc tam- apsūdzētais vai viņa aizstavis.

Ja tiesas debatēs piedalas vairaki cietušie vai viņu parstavji, apsūdzētie vai viņu aizstavji, runu secību nosaka tiesa pēc procesa iesaistīto personu viedokļu noklausīšanas.

Tiesas debašu ilgums nav ierobežots, tas dalībnieks var iesniegt tiesai savu runu rakstveida, un to pievieno lietai.

Cietušais tiesas debatēs uztur prasību par kaitējuma atlīdzību un var izteikties par pasūdzētajam piemērojamo sodu. Apsūdzētais vai viņa aizstavis tiesas debatēs saka aizstavības runu.

Visi dalībnieki savus secinajumus var motivēt tikai ar tiesas izmeklēšana parbaudītiem pieradījumiem. Ja nepieciešams parbaudīt jaunus pieradījumus, tiesas debašu dalībnieks var lūgt tiesu atsakt tiesas izmeklēšanu.

Lieta, kuras iztiesašana netika veikta pieradījumu parbaude, tiesas debatēs dalībnieki izsakas tikai par piemērojamo sodu, ta veidu un mēru.

Tiesas sēdes priekšsēdētajs var partraukt tiesas debašu dalībnieka runu, ja viņš runa par apstakļiem, kam nav sakara ar lietu.

Pēc tiesas debatēm katram to dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku par runu saturu.

Tiesības uz pēdējo repliku ir aizstavim. Ja aizstavis nepiedalas tiesas sēdē, tiesības uz pēdējo repliku ir apsūdzētajam.

Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesas sēdes priekšsēdētajs uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vardu, ka arī drīkst atteikties no pēdēja varda. Tas ilgums nav ierobežots, proti, tiesas sēdes priekšsēdētajs var partraukt apsūdzēta pēdējo vardu, ja viņš runa par apstakļiem, kam nav sakara ar lietu.

Pēdēja varda laika nav atļauts uzdot apsūdzētajam jautajumus. Pēc apsūdzēta pēdēja varda tiesa aiziet apspriežu istaba taisīt spriedumu, un par to tiesas sēdes priekšsēdētajs paziņo tiesas sēdē klatesošajiem, nosakot sprieduma pasludinašanas laiku un vietu.

Tiesa galīga sprieduma sūdzību var apmierinat vai noraidīt. Atteikumam apmierinat sūdzību jabūt motivētam.

Kriminalprocess privatas apsūdzības lieta izbeidzams iztiesašanas stadija, ja ir noskaidroti šadi apstakļi:

1. nav cietuša sūdzības;
2. cietušais vai viņa parstavis bez attaisnojoša iemesla nav ieradušies uz tiesas sēdi;
3. cietušais un apsūdzētais izlīguši.

Uz privatas apsūdzības lietam attiecas arī citi Kriminalprocesa likuma paredzētie kriminalprocesa izbeigšanas noteikumi, piemēram, noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona un ir konstatēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas īpašie apstakļi, un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina tas atbildību.

Privatas apsūdzības lietas cietušais jebkura laika var izlīgt ar vainīgo personu, taču ne vēlak ka līdz brīdim, kad tiesa aiziet apspriesties par sprieduma taisīšanu. Izlīguma gadījuma kriminallieta ar tiesas lēmumu tiek izbeigta.

IZLĪGUMS – vienošanas starp noziedzīga nodarījuma izdarījušo personu (tikai kriminalparkapuma gadījuma un privatas apsūdzības lietas) un cietušo (parstavi) par to, ka, ievērojot konkrētos apstakļus (zaudējuma atlīdzība, atbalsts, kas sniegts citada veida cietušajai personai u.c.) cietušais neizvirza nekadas prasības  pret noziedzīga nodarījuma izdarījušo personu. Izlīgums nevar tikt piemērots, ja cietuša persona ir nepilngadīga (KL 58.p.2.d.). Izlīgums ir pamats kriminalprocesa izbeigšanai. Izlīguma procesuala forma likuma nav reglamentēta, taču tas jafiksē ka būtisks fakts lietas turpmakai virzībai.

Izlīguma norada, ka tas noslēgts labpratīgi, puses saprot ta sekas un kadi ir ta nosacījumi. Izlīgumu pievieno kriminallietai. Tiesas sēdes laika izlīgumu var paziņot mutvardos un to ieraksta tiesas sēdes protokola. Puses var iesniegt tiesa arī notariali apliecinatu izlīgumu. Tad tiesa, neparbaudot lietas materialus, var pieņemt lēmumu par apsūdzēta atbrīvošanu no kriminalatbildības un kriminalprocesa izbeigšanu. (KPL 537.-538.p.). 

Izbeigt kriminalprocesu, atbrīvojot personu no kriminalatbildības, nedrīkst, ja pret to iebilst persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai tas parstavis.

Iztiesajot lietu tiesa, cietušajam ir Kriminalprocesa likuma 99., 100. un 101.panta noteiktas tiesības:

1. pirmas instances tiesa cietušajam ir tiesības savlaicīgi uzzinat iztiesašanas vietu un laiku, izteikt savu viedokli, pieteikt noraidījumus, pieteikt lūgumus, uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt, iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu, parsūdzēt tiesas nolēmumu likuma noteiktaja kartība u.c.;
2. apelacijas instances tiesa cietušajam ir tadas pašas tiesības ka pirmas instances tiesa- iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, tiesas noteiktaja diena saņemt apelacijas instances tiesas nolēmumu un iesniegt kasacijas sūdzību;
3. kasacijas instances tiesa, ja sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesa, cietušais var pieteikt noradījumu tiesas sastavam vai atsevišķam tiesnesim, iesniegt rakstveida iebildumus par citu personu sūdzībam, pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutvardu procesa atklata tiesas sēdē viņa klatbūtnē. Izskatot lietu mutvardos notiekoša procesa tiesas sēdē, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumus, uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citam sūdzībam, kas bijušas par pamatu viņa dalībai kasacijas instances tiesa.

Ka jau minēju iepriekš, persona, kura iesniegusi sūdzību, ir tiesīga to atsaukt. Sūdzību, kas iesniegta apsūdzēta vai cietuša interesēs, var atsaukt tikai ar viņu piekrišanu. Ja sūdzības termiņš nokavēts un nav atjaunots, sūdzība netiek izskatīta un par to paziņo iesniedzējam.

Tiesa sūdzību izskata slēgta tiesas sēdē, klatesot sūdzības iesniedzējam un viņa aizstavim vai parstavim.

Cietušajam ir tiesības pēc tiesas sprieduma saņemt kompensaciju par nodarīto kaitējumu ka gandarījumu par moralo aizskarumu, fiziskajam ciešanam.

Kriminalprocesa likuma 22.pants nosaka:

„ Personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vēra tas moralo aizskarumu, fiziskas ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesualas iespējas moralas un materialas kompensacijas pieprasīšanai un saņemšanai.’’

Kompensacija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu. Cietušai pieprasa kompensacijas atlīdzinašanu paša iesnieguma. Tad tiesa izvērtē cietuša pieprasījumu, ņemot vēra būtiskus apstakļus, ka morala aizskaruma dziļumu un publiskumu, nodarītas fiziskas ciešanas utt.

Kaitējuma nodarītajs var labpratīgi piekrist cietuša noteiktajam kompensacijas apmēram, vai viņi var to noteikt, savstarpēji vienojoties. Šadu vienošanos noformē rakstveida, vai to pēc abu pušu lūguma ieraksta procesualas darbības protokola.

Pienakumu samaksat kompensaciju tiesa var uzlikt:

- pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšana;

- nepilngadīgajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšana, proti, no viņa vecakiem vai personam, kuras viņus aizstaj;

- juridiskajai personai, ja tas lieta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšana atzīta fiziska persona, kura šo nodarījumu izdarījusi, rīkodamas individuali vai ka attiecīgas juridiskas personas koleģialas institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībam parstavēt juridisko personu, darboties tas uzdevuma vai pieņemt lēmumus juridiskas personas varda, vai īstenodama kontroli juridiskas personas ietvaros, vai būdama juridiskas personas dienesta.

Tiesneši, nosakot kompensacijas atlīdzinašanas apmēru, vadas no valstī noteiktas minimalas algas, bet presē publicētaja – no laikraksta tiražas apjoma, proti, ņemot vēra arī apstakļus, pieprasījumus katra individuala gadījuma.

Ja cietušo tiesas nolēmums neapmierina, tad viņš var nolēmumu parsūdzēt apelacijas instancē.

Ja persona, kura iesniegusi ape­lacijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tas sūdzību vai protestu atstaj bez izskatīšanas.

Persona (sūdzības iesniedzējs), kura iesniegusi apelacijas sūdzību vai protestu, līdz brīdim, kad apelacijas instances tiesa aiziet apspriesties nolēmuma pieņemšanai, ir tiesīga atsaukt savu sūdzību vai protestu.

Gadījuma, ja apsūdzētais ir iesniedzis sūdzību, lai apstrīdētu tiesas nolēmumu, kurš sava apelacijas sūdzība ir apstrīdējis savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšana vai nodarījuma faktiskos apstakļus, ir miris, viņa sūdzība ir jaizskata. Ja vienu no pusēm neapmierina apelacijas instances spriedums, tad ir tiesības parsūdzēt kasacijas instancē, iesniedzot sūdzību Augstakas tiesas Senatam, kura lēmums ir galīgs. Ja sūdzības iesniedzējs bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi, viņa iesniegtas sūdzības izskatīšana tiek izbeigta.

Tēze: Nav būtiski ka nosaukts dokuments privatas apsūdzības lietas – par iesniegumu vai sūdzību, taču svarīgi, vai ta saturs atbilst likuma prasībam. Ja cietuša parstavja iesniegums tiesai neatbilst likuma prasībam, tas nevar būt par pamatu tiesai ierosinat privatas apsūdzības kriminallietu un nevar tikt uzskatīts par cietuša sūdzību Kriminalprocesa likuma 625.panta 1.daļas 1.punkta izpratnē, tapēc kriminalprocess izbeidzams. 

Latvijas Republikas Augstakas tiesas Senata Kriminallietu departamenta

2007. gada 1. februara LĒMUMS Lieta SKK –85/2007 (Kriminallieta 13410000404)

      Latvijas Republikas Augstakas tiesas Senata Kriminallietu departaments izskatot rakstveida procesa kriminallietu sakara apsūdzēta V.Ē. aizstavja zvērinata advokata A.R. kasacijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Kriminallietu tiesas kolēģijas 2006. gada 19. decembra lēmumu, 

      konstatēja 

      Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2006. gada 22. maija spriedumu

      V.Ē., personas kods [..],

      notiesats pēc Kriminallikuma 130. panta 1. daļas ar naudas sodu trīs minimalo mēnešalgu apmēra, t.i., Ls 270 apmēra.

      Ar pirmas instances tiesas spriedumu V.Ē. atzīts par vainīgu pēc Kriminallikuma 130. panta 1. daļas par to, ka viņš 2004. gada 18. augusta, parlecot savai sētai, saķēra R.L. aiz krekla un pagrūda viņu. R.L. nokrita uz zemes un izlēja līdzi nesto suņa barību. Kad R.L. piecēlas, V.Ē. saķēra viņu aiz rokas un saka raustīt un grūst pret sētu. Tadējadi V.Ē. nodarīja R.L. tīšus miesas bojajumus, kas nav izraisījuši veselības traucējumu vai visparējo darbspēju zaudēšanu (viegls miesas bojajums).

      Ar Rīgas apgabaltiesas Kriminallietu tiesas kolēģijas 2006. gada 19. decembra lēmumu pirmas instances tiesas spriedums atstats negrozīts.

      Iesniegtaja kasacijas sūdzība aizstavis lūdz atcelt apelacijas instances tiesas lēmumu un nosūtīt lietu jaunai iztiesašanai, izskatot kasacijas sūdzību mutvardu procesa.

      Aizstavis norada, ka tiesa ir nepareizi piemērojusi Kriminallikuma Visparīgas daļas pantus, piemērojusi Kriminallikuma pantu, kuru nevajadzēja piemērot, ka arī būtiski parkapusi Kriminalprocesa likumu, kas ierobežoja tiesajama tiesības un ietekmēja likumīga, pamatota un taisnīga sprieduma taisīšanu. Tiesa nepamatoti esot V.Ē. darbības kvalificējusi pēc Kriminallikuma 130. panta 1. daļas. Lēmuma sniegtais pieradījumu vērtējums par miesas bojajumu rašanos esot pretruna sprieduma konstatētajiem apstakļiem. Taisot lēmumu, tiesa esot parkapusi arī Kriminalprocesa likuma 126. panta 2. daļu, jo apsūdzības uzturētajs nebija pieradījis izvirzīto apsūdzību, un 128. pantu, jo pieradīšana izmantojamas ziņas par faktiem netika vērtētas, aplūkojot visus kriminalprocesa laika iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopuma un savstarpēja sakarība. Parkapta esot arī Kriminalprocesa likuma 19. panta daļa, jo tiesa neesot novērsusi visas sapratīgas šaubas par miesas bojajumu iegūšanas apstakļiem. Pirmas instances tiesa esot parkapusi un nepareizi interpretējusi taja laika spēka esoša Latvijas Kriminalprocesa kodeksa 111. panta 2. punkta prasības un ierosinajusi kriminallietu, kaut gan tiesai netikusi iesniegta sūdzība, bet gan iesniegums, kas neesot procesuals dokuments Latvijas Kriminalprocesa kodeksa izpratnē. Iesnieguma neesot ticis noradīts Kriminallikuma pants un daļa, pēc kuras uzsakams kriminalprocess privatas apsūdzības lieta (Kriminalprocesa likuma 621. panta 2. daļa), ne arī tas, pie kadiem apstakļiem ir noticis noziedzīgs nodarījums. Līdz ar to esot parkapti Latvijas Kriminalprocesa kodeksa 1 un 24 panta nosacījumi. Tiesa esot arī parkapusi Kriminallikuma 56. panta 1. daļas 1. punktu, jo notiesajusi V.Ē., neraugoties uz to, ka viņa saukšanai pie kriminalatbildības esot iestajies noilgums. Aizstavis kasacijas sūdzība norada arī uz citiem procesuala likuma parkapumiem.

      Senata Kriminallietu departaments konstatē, ka iespējams pieņemt lēmumu pēc lieta esošajiem materialiem, jo kasacijas sūdzība kasators savu viedokli ir pietiekami pamatojis, tapēc lieta tiek skatīta rakstveida procesa.

      Apsvēris kasacijas sūdzības motīvus un parbaudījis lietas materialus, Senata Kriminallietu departaments konstatē, ka abu instanču tiesu nolēmumi atceļami, bet kriminalprocess izbeidzams šadu apsvērumu dēļ.

      Kriminallieta ierosinata 2004. gada 1. decembrī uz cietuša parstavju iesnieguma pamata. Cietuša parstavju iesnieguma Jūrmalas pilsētas tiesai noradīts: ,,Š.g. 18. augusta plkst.20.00 vakara mūsu dēlam R.L. kaimiņš V.Ē. nodarīja vieglas pakapes miesas bojajumus. Lūdzu sakt izskatīt un ierosinat kriminallietu pēc fakta.”. Šads iesnieguma saturs neatbilst likuma prasībam. Tas nesatur ne apsūdzības formulējumu, ne arī izdarīta juridisko vērtējumu – kvalifikaciju.

      Saskaņa ar Latvijas Kriminalprocesa kodeksa 111. panta 2. punktu kriminallietas par Kriminallikuma 130., 156., 157. un 158.panta paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem nevar ierosinat citadi ka tikai pēc cietuša vai viņa parstavja sūdzības, kuru cietuša parstavji iesnieguši tiesai. Latvijas Kriminalprocesa kodeksa 265. panta, kurš reglamentē šas kategorijas lietu iztiesašanas īpatnības, noteikts, ka tiesas izmeklēšana iesakas ar ,,cietuša iesnieguma nolasīšanu vai atreferēšanu”. No ta secinams, ka šaja iesnieguma ir jabūt ietvertam gan konkrētas apsūdzības formulējumam, gan noziedzīga nodarījuma kvalifikacijai. Iepriekš citētais iesniegums to nesatur, tapēc nav saprotams, no ka vadījusies tiesnese, ierosinot kriminallietu tieši pēc Kriminallikuma 130. panta 1. daļas un lēmuma aprakstot noziedzīga nodarījuma apstakļus.

      Lietas iztiesašana notikusi 2006. gada, kad tiesai bija jaievēro Kriminalprocesa likuma 58. nodaļas nosacījumi, kur 624. panta   daļa noteikts, ka tiesas izmeklēšana sakas ar to, ka cietušais nolasa savu sūdzību.

      Senata Kriminallietu departaments uzskata, ka būtiski nav tas, ka nosaukts šis dokuments – iesniegums vai sūdzība, taču svarīgi ir, vai ta saturs atbilst likuma prasībam. Konkrētaja lieta cietuša parstavju iesniegums tiesai neatbilst likuma prasībam, tas nevarēja būt par pamatu tiesai ierosinat privatas apsūdzības kriminallietu un nevar tikt uzskatīts par cietuša sūdzību Kriminalprocesa likuma 625. panta 1. daļas 1. punkta  izpratnē, tapēc kriminalprocess izbeidzams.

      Nepamatota ir apelacijas instances tiesas atsauce, atstajot spēka pirmas instances tiesas spriedumu, uz Latvijas Kriminalprocesa kodeksa pantu, kas uzliek par pienakumu tiesai savas kompetences robežas katru reizi, kad atklatas noziedzīga nodarījuma pazīmes, ierosinat kriminallietu, pielietojot visus likuma paredzētos līdzekļus. Latvijas Kriminalprocesa kodeksa 111. panta 2. punkts un 265. pants ir specialas tiesību normas, kas reglamentē tiesas rīcību un kompetenci tieši privatas apsūdzības lietas, nosakot šo lietu ierosinašanai un izskatīšanai atšķirīgas prasības.

Pirmas instances tiesa ir parkapusi savas kompetences robežas, pati formulējot apsūdzību un izvēloties kvalifikaciju.

      Ņemot vēra iepriekšminēto, vadoties no Kriminalprocesa likuma 625., 585. un 587. panta, Augstakas tiesas Senata Kriminallietu departaments nolēma:  Atcelt Rīgas apgabaltiesas Kriminallietu tiesas kolēģijas 2006. gada 19. decembra lēmumu un Jūrmalas pilsētas tiesas 2006. gada 22. maija spriedumu, kriminalprocesu V.Ē. apsūdzība pēc Kriminallikuma 130. panta 1.daļas izbeigt. Lēmums nav parsūdzams.