KRIMINALPROCESA UZSAKŠANAS VISPARÎGS RAKSTUROJUMS PRIVATAS APSÛDZÎBAS LIETAS

„Kriminalprocess ka jebkurš valsts institûts ir pakïauts evolûcijas likumiem. Nav neviena tada procesuala institûta, kas neglabatu sevî savas izcelsmes pçdas un kurš, bûdams noteikts likumdošanas aktos visuma pabeigtas formas, nav pardzîvojis pirms tam daudzus attîstîbas momentus, atspoguïojot tajos cîòas pçdas. Šaja cîòa, kas nezina izlîgumu starp jauno un veco, mainas gan procesualo institûtu forma, gan saturs.”[1]

Vçsture liecina, ka paša sakuma nav saskatami valsts veidošanas elementi, pirmatnçja kopiena lîdzinas mežonîbai, kad valdîja paražas, ieradumi, autoritate, cieòa, vara, kuru izmantoja kopienas vecakais.

Krievija kriminalprocess bija nenodalams no civilprocesa. Par svarîgu ieradumu uzskatîja atriebîbu par navi, vai kadu citu vainu. Vainîgus sodîja tautas sapulcçs jeb cilts vadonis. Ar laiku atriebîbas principu ierobežoja- tagad atriebties varçja ne visa ìimene ka agrak, bet tikai tçvs- par dçlu jeb dçls- par tçvu, t.i. tuvakie radinieki. Ja tuvakos radiniekus nebija, sodu aizvietoja ar naudas sodu. Ar laiku ieradumus apkopoja krajuma, kuram nosaukums bija „Русская правда”. Krajuma par îpašumtiesîbu parkapumu bija noteikts, ka cietušajam bija tiesîbas paòemt savu mantu îpašuma bez noteiktas tiesas pravas. Kad pie varas naca kòazs, viòš varçja ietekmçt visu tiesas procesu.

XI. gs. aizliedza pielietot atriebîbas principu. Tomçr XIII.gs. naudas atlîdzîba nonaca kòaza nevis pie cietušas personas rokas.

Kriminallietas ierosinaja tikai pçc cietušas personas sûdzîbas un katra no pusçm pati uzstajas tiesas procesa, noradot uz pieradîjumiem. Bet vçlak tiesa pati varçja ierosinat lietu bez cietuša sûdzîbas. Tas bija izdevîgi, jo valsts nodevu maksaja gan cietušais, gan tiesajamais.

XV.gs. ïoti populara bija kòaza apžçlošana, mûsdienas- amnestija. Kòazam bija tiesîbas apžçlot vainîgo gan pilna, gan daïçja apjoma. Šaja gadsimta attîstîjas mierizlîgumi jebkura procesa stadija, kas tika apkopoti jauna tiesu krajuma. Spriedumus sprieda ar balsu vairakumu. Tiesu procesa gaitu fiksçja rakstiski: protokoli, jaunie akti utt.

Pçc buržuazijas reformas 1864. gada attîstîjas Krievu tiesvedîbas nolikums. Izveidojas:

1. miertiesa, kur izskatîja lietas pçc cietuša sûdzîbas, pçc policijas ieskata, un pçc citas administratîvas iestades;
2. apgabaltiesa bija lîdzîga mûsdienas apgabaltiesai, pirms lietas izskatîšanas veica pirmstiesas izmeklçšanu prokurora uzraudzîba;
3. tiesu palatas;
4. Senata kasacijas departaments.

Tiesas sçdçs piedalîjas piesçdçtaji, izveidojas advokatûras. Sodîja taisnîgi, neskatoties vai tas bija zemnieks, vai feodals. Visi bija vienadi likuma priekša.

Vidzemç un Kurzemç XV.gs. sakuma valdîja feodalisms ar visam ta raksturîgam pazîmçm. Bruòinieki bija svešas zemes iekarotaji, viòu dzîves stimuls bija karš. Savukart tas iespaidoja tiesas un tiesašanas struktûra, kura tika atvasinata no ìermaòu tiesîbam. Analogi- socialpolitiskai struktûrai- zemes valdnieks- tad viòa vasali- tad vasaïu vasali- tad pavalstnieku kartas. Augstakais feodals- vai tas bija ordeòa mestrs, vai citi- koncentrçja pie sevis legislatîvu, administratîvu un tiesu varu. Pastavçja atriebîbas princips, tomçr XVI.gs. atriebîbas principu aizvietoja ar landtaga rîkojumiem un šada veida sods vairs neeksistçja. Kriminallietas ierosinašana, ja vainîgo mçìina notvert in flagranti, notiek ar publisku kliegšanu- Gerufte, un tad katram, kas spçj nest zobenu japiedalas noziedznieka gûstîšana. Pat stipri vçlak- Rig.Stat.VI, 4, 2 paredzçja kaimiòu pienakumu, dzirdot šadu publisku kliedzienu, nakt talka gûstît noziedznieku. Izvairîties no ša pienakuma izpildîšanas bija noliegts zem soda piedraudçjuma, izòemot, ja viòi pieradîja ar zvçrestu, ka nav kliegšanu dzirdçjuši.

Pilsçtu jurisdikcijas attîstîba sak prevalçt otrs princips- miera uzturçšanas princips. Politiski neatkarîbas princips vienojas ar procesualu lîdzekïu izlietošanas kartîbu- un, proti, paradas nolikumi, kuri ierobežo strîdus lietas parnešanu instanèu kartîba arpus zemes. Ierobežoja iejaukšanos valdnieka zemes suverenitatç un patstavîba.

Tiesu iekarta bija samçra primitîva, jo pilnîgi piederçja feodalas uzbûves struktûrai. Feodali dalot funkcijas savu starpa, ka arî uzticot tiesnešiem, radîja Leimaòu tiesas (Manngericht) institûtu. Tam piemît ilgstošais raksturs, neskatoties uz to, ka mainîja savas funkcijas, partraucot savu darbîbu uz laiku, viòas saglabajas lîdz 19.gs. Kaut viòu nosaukumi bija dažadi- Mannrichter, Hakenrichter, Ordenvogt- šo Leimaòu tiesu kompetence un funkcija bija stipri lîdzîgas. Pilsçtas viòi saucas pilsçtu fogti.

Vacu tiesašanas kartîbas recepcija uzsvçra tiesîbu izpildîšanu, realizçšanu. Tiesnesis vadîja tiesu, bet nesprieda tiesu. Tiesnesis vadîja tiesas sçdi, pratinaja lieciniekus, nozvçrina, izpildîja spriedumu. Spriedumu- slçdzienu sprieda atsevišíi spriedçji, tiesîbu meklçtaji, tiesnieki. Viòu uzdevums bija noklausoties pravas gaitu, atrast taisnîbu, atrast tiesîbas, spriest. Viòus arî sauca par zvçrinatiem, jo viòi bija vasaïi, kuri zvçrçjuši uzticîbu savam lçòa kungam. Šie tiesnieki bija zvçrinato idejas paudçji, mûsdienas institûta vecaks prototips.

Taja laika bez sûdzçtaja nevarçja ierosinat kriminallietu. Vçlak izveidojas advokatu institûts. Noteikumos bija atrunats, ka sievietes un bçrni nevar paši uzstaties tiesa. Tolaik liela nozîme bija zvçrestam- atsvabinošs un šíistišanas zvçrests. Ja apsûdzçtais deva šo zvçrestu, ka nav vainîgs nozieguma, tad viòš tika atbrîvots.

Ka viennozîmîgs soda veids bija spîdzinašana, kas mocîja, kropïoja cilvçkus, arî nonavçja to pçc ilgam mokam.

Atšíirîba no mûsdienas kriminalprocesa, svarîgs moments bija atzîšana, lai tas skançtu brîvi, nepiespiesti.

Sûdzçtaji griezas tiesa ar sûdzîbam par buršanu, neatïautiem sakariem ar velnu, griezas tiesa par slepkavîbu, garîdznieku noziegumiem, dieva zaimošanu, t.i. laulîbas starp radiniekiem neatïautas pakapçs, un laulato draugu nežçlîga izturçšanas sava starpa.

Ta, piemçram, no Z.Levenberga gramatas „Kriminalprocesa îpatnîbas Vidzemç un Kurzemç XV- XVIII.gs.’’:

Vidzemç 1632.g. Rîgas apriòía zemes tiesnesim (Landrichter) cçla sûdzîbu laulatie draugi Heinrichs un Margareta Pulleken pret Magdalenu Kuck, apvainojot pçdçjo buršana un neatïautos sakaros ar velnu, kadas buršanas rezultata Margaretai Pullekenai 4 mçnešus pçc laulîbam piedzima nedzîva varde. Laulatie pamatoja, ka Kuck gribçja, lai Pullekens to prec, bet viòa bijusi daudz vecaka un sliktas neslavas, kamdçï tas apprecçjis Margaretu. Apvainota ieradas kazas nelûgta, sacçla skandalu, apsveicot jaunlaulatos ar novçlçjumu, lai viòiem piedzimst varde. Nelûgto viesu padzina, viòa piesauca velnu; pçc 4 mçnešiem Margeretai Pulleken piedzima nedzîva bûtne „vardei lîdzîga”, ka rakstîts protokola. Apsûdzçta ir 48 gadu vecuma, neprecçta- konstatçja tiesnesis. Neraugoties uz tiesneša uzaicinajumu vaïsirdîgi atzîties burvîbas un satiksmç ar velnu- apsûdzçta izturas izaicinoši un stûrgalvîgi, noliedzot savu vainu. Pçc nolemta dzelzs vai ûdens parbaudîjuma- apvainotai deva iespçju izvçlçties un viòa izvçlçja ûdens parbaudîjumu (ordalijas). Pçc macîtaja uzrunas, kad apvainota turpinaja „neatzîties”- viòu sasçja liela tîkla un iesvieda ezera. Kad viòa paradîjas ûdens virsma, to atkal gremdçja. Kad pçc trešas sulainis to sita ar patagu, par tiesneša aizskaršanu, jo viòa turpinaja lamaties.

Spriedums skançja- apsûdzçto sadedzinat uz sarta un pelnus paglabat soda izpildîšanas vieta.

Izvçrtçjot no seno laiku tiesas praksi, var secinat, ka tiesas pravas bija nežçlîgas un netaisnîgas, kur tika pielietotas metodes, kas ar mûsdienas likumdošanu ir aizliegts.

Ar laiku kriminallietu varçja ierosinat bez cietuša sûdzîbas. Paredzçta tiesašanas sakas ar pavçstes nosûtîšanu ar aicinajumu ierasties tiesa, ar lietas un termiòa sîku apzîmçjumu. Ja delikventam (procesa dalîbniekam) nebija îpašuma, tad pavçsti izlika pie baznîcas durvîm- vismaz 7 nedçïas pirms tiesas sçdes.

Ka apelacijas instance darbojas hercogu kriminaltiesa, kurai padoti bija dižciltîgie, rentnieki, literati, et studiosi, hercoga zemnieki un arî pilsçtu pilsoòi (pçdçjie tikai kriminallietas, jo civillietas padoti pilsçtu maìistratu jurisdikcijai).

Ja apvainotais bija apcietinats, tad priekša stajas viòa pilnvarnieks ar galvojumu, ja viòam draud naves sods, tad nebija atvietojams ar galvojumu.

Aizliedza kungam sodît savu zemnieku ar navi bez tiesas pravas, pretçja gadîjuma bija jamaksa sodu.

Publiska vara centas nostabilizçt justîcijas gaitu, pieradîjumu lîdzekïu konstrukciju, ka arî ieviest miera principu.

Ar laiku sûdzçtaja stavoklis ir vairak mainîjies, neka apsûdzçta stavoklis. No „izcilus” stavokïa, kadu cietušais ieòem akuzacijas procesa, kur viòš tiešam bija procesa saimnieks- viòš inkvizîcijas procesa vairs ir tikai izmeklçšanas objekts, liecinieks, pieradîjums. Tomçr cietuša pasîvs stavoklis bija tomçr de facto labaks par apsûdzçta pasivitati, jo aizstavçšana bijusi samçra reta.

Rîgas statûtos Nr. 8.- 13.XI.1577.- noliedz goda aizskaršanu un nekorekto uztveršanos tiesas priekša.

Senaja Grieíija V.gs. p.m.ç. ir vçrojama grieíu tiesiskas apziòas attîstîba, kad saka atšíirt tiesîbas materialaja nozîmç un tiesîbas procesualaja nozîmç. Tiesas lietu jebkura tiesa varçja ierosinat tikai pilngadîgs Atçnu pilsonis, kam nav liegtas tiesîbas. Par atbildçtaju varçja bût jebkura persona. Pçc verga ziòojuma lietu varçja sakt tikai tad, ja tas bija ziòojums par valsts noziegumu. Ja verga ziòojums apstiprinajas, vergam tika davata brîvîba un ta îpašniekam tika atlîdzinati materiali zaudçjumi verga vçrtîbas apmçra. Šaja laika pçc procesa veida visas kriminallietas iedalîjas:

1. valsts lietas- tadas, kuras bija aizskartas valsts intereses, tieši vai netieši kadam tas pilsonim, ciešot no valsts likumu parkapumiem;
2. privatas vai personîgas lietas- tadas, kuras izveidojas, ja bija parkaptas kadas vai kadu personu privatas tiesîbas.

Valsts procesu varçja sakt jebkurš pilsonis, bet privato procesu- tikai tieši ieinteresçta persona vai tas parstavis, piemçram, vîrs sievas vieta, tçvs dçla vieta u.tml. Valsts procesos apsûdzçtajs , procesu uzvarot, nesaòçma nekadu materialu labumu. Soda nauda, ja tada tika piespriesta, tika ieskaitîta valsts ienakumos. Bija arî izòçmuma gadîjumi- tadas valsts procesa formas, kuras apsûdzçtajs, procesu uzvarot, saòçma atalgojumu. Valsts procesa sakšana uzlika apsûdzçtajam lielu atbildîbu par apsûdzîbas pamatojumu. Viòu pat varçja sodît ar naudas sodu lîdz 1000 drahmam, ja, izskatot lietu, viòa pusç bija mazak neka viena piekta daïa tiesnešu balsu, bet pçc trîskaršas neveiksmîgas apsûdzîbas uzturçšanas tika atòemtas tiesîbas šo lietu vispar vçlreiz ierosinat.

Privatas apsûdzîbas lietas apsûdzçtaja atbildîba aprobežojas ar naudas sodu apsûdzçta laba, ja netika savakta viena piekta daïa tiesnešu balsu. Naudas soda apmçrs bija viena sesta daïa no prasîbas summas. Atšíirîba starp valsts un privato procesu ir arî ta, ka apsûdzçtajam, sakot valsts procesu, tas bija janoved lîdz galam (pretçja gadîjuma bija paredzçts naudas sods 1000 drahmu), taèu privato procesu varçja partraukt jebkura ta stadija, neizraisot nekadas nelabvçlîgas sekas. Uzliekot apsûdzçtajam, kas sacis valsts procesu, paaugstinatu atbildîbu par apsûdzîbas kvalitati un sakta procesa novešanu lîdz galam, likums vienlaikus nodrošinaja un atviegloja kriminallietas ierosinašanas iespçjamîbu, atbrîvojot, ar retiem izòçmumiem, to no valsts nodevas maksas, kas savukart bija obligata privatajas lietas.

Privatas sûdzîbas lietas iedalîjas divas kategorijas:

• lietas, kas vçrstas pret apsûdzçto personîgi, ka dçï viòš tika sodîts par izdarîto, t.i., kriminallietas;
• mantiskas prasîbas, kuru mçríis bija îpašuma piespriešana (atdošana), bet ne prasîtaja sodîšana, t.i., civillietas.

Grieíija jçdzieni par valsts un privato procesu nebija stingri nošíirti, tapçc procesa formas izvçli noteica apsûdzçtajs, un dažreiz to noteica izdevîgums.

Pçc lietas ierosinašanas veida bija šadi procesi:

• privatpersonas ziòojums par valsts finanšu interešu parkapumiem, kontrabandu, ïaunpratîbam maizes tirdzniecîba, negodpratîga aizbildniecîba;
• Apografe ( no varda- apraksts)- sûdzîba par privatpersonu, kas prettiesiski ieguvusi valstij piederošu îpašumu.

Kriminallietu ierosinaja sakara ar kriminalnoziegumiem:

• Apogoge- noziedznieka atvešana pie attiecîgas amatpersonas, ja noziedznieks bija aizturçts nozieguma izdarîšanas vieta. Šî kriminallietas forma tika piemçrota galvenokart noziegumos pret dzîvîbu un mantiskajos noziegumos.
• Endeiksis- amatpersonas uzaicinašana uz vietu, kur atrodas noziedznieks, lai to arestçtu. Šî kriminallietas forma tika izmantota galvenokart tad, ja kads no valsts izraidîtais slçpas vai bija atgriezies, ka arî dažu valsts îpašuma zadzîbu gadîjumos (piem., dokumentu zadzîba).
• Issangelija- rakstisks ziòojums par cilvçku, kurš izdarîjis kaut ko aizliegtu, piem., valsts ierçdnis atrodas taja vieta, kur viòam aizliegts paradîties.

Senaja Grieíija nebija iestades, kuram bûtu bijis pienakums uzsakt kriminalvajašanu un uzturçt apsûdzîbu tiesa, ka mûsdienas. Apsûdzîbai bija privats raksturs. Ja nebija apsûdzçtaja, lietu nevarçja ierosinat pat acîm redzama nozieguma gadîjuma. Taèu, ka vçsture liecina, tadu gadîjumu tikpat ka nebija. Apsûdzçtajs par lietas ierosinašanu rakstiski paziòoja visparçjai zinašanai. Tas varçtu tikt uzskatîts par apsûdzîbas raksta sakumu. Apsûdzçtie varçja bût arî vairaki, tada gadîjuma visi parakstîja šo nosacîti saucamo apsûdzîbas rakstu.

Par seno Romas procesu ir saglabajies maz ziòu, taèu taja laika tapat ka citas valstîs pastavçja asins atriebîba. Monarha perioda visa tiesas vara bija monarha rokas. Tiesas notika publiski, daudzu cilvçku klatbûtnç. Monarhs sodîja tikai brîvos pilsoòus, tiesîbas sodît vergu, pat atòemot viòam brîvîbu, piederçja verga îpašniekam. Apsûdzîbai bija privats raksturs. Bet svarîgas lietas, kas aizskara publiskas sabiedriskas intereses (delicta publica), atšíirîba no delicta privata imperators pats ierosinaja apsûdzîbu un pieprasîja, lai vainîgie tiktu nodoti tiesai. Šajos gadîjumos tas bija ta saucamais valsts process. Šadi procesi notika par noziegumiem, kas aizskara un apdraudçja sabiedrisko kartîbu, piem., par valsts nodevîbu. Par sabiedriskas kartîbas traucçtajiem tika uzskatîti arî slepkavas, sievietes goda aizskarçji. Divpadsmit tabulu likumi pie sabiedriskas kartîbas traucçtajiem pieskaitîja arî „varsmu sacerçtajus”, ar kuriem saprata dzejoïu sacerçtajus, kuri sava dzeja vçrsas pret aristokratiju.

Apsûdzçtais valsts procesa lîdz tiesai parasti tika arestçts, taèu varçja tikt nodots arî galvojuma. Vergam tika piemçrots sods ka spîdzinašana, parçjiem- nç. Senaja Roma bija dažadi naves soda veidi. Monarhs varçja atteikt vai neatteikt lûgumu par apžçlošanu, tomçr to varçja darît Tautas sapulcç.

Feodala Vacija vçsturei atstajusi kodeksu „Karolîna”, kas sastavçja no divam daïam- viena veltîta procesualajiem jautajumiem, otra- kriminaltiesîbu jautajumiem. „Karolîna” formali neatcçla veco apsûdzošo procesa formu. Daudzos gadîjumos tiek runats par kriminallietas ierosinašanu, pamatojoties uz cietuša- apsûdzçtaja- sûdzîbu, par nepieciešamîbu un pienakumu cietušajam- apsûdzçtajam- radît tadus pašus apstakïus ka apsûdzçtajam, pakïaujot arî vienadiem drošîbas lîdzekïiem.

1877.gada 1.februarî tika izveidots Kriminalprocesa kodekss, lîdz ar to pilnveidojas arî kriminalprocess.

Vacu procesa îpatnîba, ka blakus valsts apsûdzçtajam var pievienoties arî blakus apsûdzçtajs- cietušais. Cietušais, uz kura sûdzîbas pamata kriminallieta ierosinata, var pievienoties ka blakus apsûdzçtajs tad, ja noziegums bijis vçrsts pret viòa dzîvîbu, veselîbu, brîvîbu un mantiskajam tiesîbam. Ka blakus apsûdzçtajs var uzstaties arî tas, kurš prasa atlîdzîbu par apvainošanu, goda aizskaršanu, neslavas celšanu.

Arî Anglija ir saskatamas ša feodala procesa tipa raksturîgas pazîmes. Anglijas kriminalprocesam bija privatsûdzîbas raksturs. Tas viss, ko franèu process saprot ar izmeklçšanu, Anglija atradas cietuša rokas (apsûdzîbas attornejs), kas nebija amatpersona. Viòš sagatavoja lietu tiesai un saòçma atlîdzîbu no sava uzdevuma devçja- apsûdzçtaja.

Kas attiecas uz Latviju, galvenie grozîjumi tika noregulçti Kriminalprocesa likuma – Tieslietu ministrijas kodifikacijas departamenta 1939.gada, kas spçlçja svarîgu lomu tiesas procesa, it îpaši noregulçjas kriminallietas ierosinašanas un iztiesašanas kartîba privatsûdzîbas lietas. Kriminalprocesa likuma tika apkopoti panti pat no 1864.gada lîdz 1939.gadam.

Kriminalprocesa likuma 47.panta nosaka: „Miertiesnesis uzsak lietas iztiesašanu:

1. uz privatpersonu sûdzîbam, kas cietušas kaitçjumus un zaudçjumus;
2. uz tiesu iestažu, prokuratûras dienesta personu un izmeklçšanas tiesnešu paziòojumiem;
3. uz policijas un citu administratîvu iestažu un personu paziòojumiem, kad savas darbîbas aploka ir atklajuši noziedzîgu nodarîjumu;
4. kad viòš pats pamanîjis noziedzîgus nodarîjumus, kas vajami neatkarîgi no privatpersonu sûdzîbam’’.[2]

Privatpersonu sûdzîbas iesniedza miertiesnesim, vai cietuša vieta varçja staties viòu pilnvarnieki. Par pilnvarniekiem kriminallietas varçja bût, bez zvçrinatiem advokatiem un privatadvokatiem, arî citas personas, kuram likums neaizliedza vest svešas lietas.

Sûdzîba varçja bût rakstiska vai mutiska. Tomçr mutisku sûdzîbu miertiesnesis ierakstîja protokola, pçc tam nolasîja sûdzçtajam priekša, tad sûdzçtajam bija japarakstas, ja prot rakstît. Miertiesnesim bija japieòem sûdzîbas arî tadas lietas, kuras pçc savas bûtîbas viòam nebija piekritîgas. Tada gadîjuma tiesnesim bija janosûta sûdzîbu vai protokolu pçc piederîbas, izmeklçšanas tiesnesim vai arî, ja nav vajadzîga izmeklçšana, tieši attiecîgas apgabaltiesas prokuroram un paziòo par to lietas dalîbniekiem.

Sûdzîba (rakstiska vai mutiska) bija janorada:

• apsûdzçtaja vards, uzvards, dzimšanas laiks un vieta, ka arî dzîves vieta;
• noziedzîgais nodarîjums, kad un kur tas izdarîts;
• apsûdzçtajam nodarîtie kaitçjumi un zaudçjumi;
• apsûdzçta vai aizdomas stavoša persona un viòas dzîves vieta;
• liecinieki vai citi pieradîjumi, kas sûdzîbu apstiprinaja;
• gads, mçnesis, diena, kad sûdzîba iesniegta.

Ja sûdzîba iesniegta miertiesa, un nav zinams vainîgais noziedzîga nodarîjuma, vai arî kad nav pietiekošu pieradîjumu, kas sûdzîbu pamato, vai kad miertiesnesis kadu citu iemeslu dçï to atzîst par vajadzîgu, viòš var uzdot policijai savakt visas lieta vajadzîgas ziòas, t.i., veikt izziòas darbîbu.

Miertiesnesis varçja arî izbeigt lietu, kad apsûdzçtais, ko apsûdz par noziedzîgu nodarîjumu, par kuru draud tikai naudas sods, pirms sprieduma taisîšanas samaksa minçto naudas sodu visaugstaka apmçra, ka arî tiesas noteiktos tiesu izdevumus un lîdz ar to apmierinaja pieteikto civilprasîbu.

Lietu varçja izbeigt arî pçc pušu paskaidrojumu noklausîšanas, ta arî bez tadas, bet kad puses nav noklausîtas, tad par lietas izbeigšanu japaziòo lietas ierosinatajai personai (vai arî iestadei), kurai septiòu dienu laika bija tiesîbas blakus kartîba parsûdzçt miertiesneša lçmumu apgabaltiesa.

Cietušais varçja iesniegt sûdzîbu arî apgabaltiesa. Iztiesašanu varçja uzsakt arî bez iepriekšçjas izmeklçšanas, ja prokurors, pçc viòam piesûtîtam ziòam un pieradîjumiem vai pçc paša lietas rakstura, atzîst par iespçjamu likt tiesai priekša apsûdzîbas rakstu un ja tiesa arî savukart neuzskatîja iepriekšçju izmeklçšanu par vajadzîgu. Tas attiecas gan uz privatas apsûdzîbas lietam, gan arî uz citiem, kas uzsak lietu apgabaltiesa. Gadîjuma, ja privatas apsûdzîbas lietas dalîbnieki vçl nav uzaicinati samierinaties, tad tiesa, kamçr lieta nolikta iztiesašanai, nodod privatsûdzçtaja sûdzîbu izmeklçšanas tiesnesim, lai tas lûkotu puses samierinat.

1961.gada stajas spçka Latvijas Padomju Socialistiskas Republikas Kriminalprocesa kodekss, grozîjumi, kas iezîmçjas Latvijas Kriminalprocesa kodeksa.

PSR Kriminalprocesa kodeksa 111.pants nosaka kriminallietas ierosinašanu pçc cietuša sûdzîbam. Šeit privatas apsûdzîbas lietas nevarçja izbeigt sakara ar cietuša izlîgumu ar apsûdzçto, un tiesvedîba šîs lietas noris visparçja kartîba. Ja šadas lietas cietušus sakara ar fiziskiem vai psihiskiem trûkumiem pats nespçja izlietot savas tiesîbas uz aizstavîbu, prokurors varçja ierosinat kriminallietu arî bez cietuša sûdzîbas, ka arî cietuša parstavja sûdzîbas.

Lai ierosinatu tadu lietu, cietušais vai viòa parstavis sûdzîbu iesniedza rajona (pilsçtu) tautas tiesai, un lietu ierosinaja tautas tiesnesis ar savu lçmumu. Kodekss paredzçja arî gadîjumu, kad noziedzîgam nodarîjumam bija sevišía sabiedriska nozîme vai ja cietušais, atrazdamies bezpalîdzîbas stavoklî, bûdams atkarîba no apsûdzçta vai citu iemeslu dçï, pats nespçja aizsargat savas likumîgas intereses, prokurors varçja ierosinat tadu lietu bez cietuša sûdzîbas vai staties lieta, ja ta jau ierosinata. Ja prokurors lietu ierosinajis vai iestajies jau ierosinata lieta, to nevarçja izbeigt, pamatojoties uz cietuša izlîgumu ar apsûdzçto. Privatas apsûdzîbas lietas izziòa un iepriekšçja izmeklçšana nenotiek.

Tomçr, lai aizsargatu valsts vai sabiedriskas intereses vai atsevišíu pilsoòu tiesîbas, tiesa, tiesnesis vai prokurors varçja šada veida lieta noteikt izziòu vai iepriekšçjo izmeklçšanu. Šada gadîjuma lieta tika izmeklçta un iztiesata visparçja kartîba un to nevarçja izbeigt, pamatojoties uz cietuša izlîgumu ar apsûdzçto.

PSR Kriminalprocesa kodeksa 112.panta nosaka:” Ja nav iemeslus kriminallietas ierosinašanai vai ja ir apstakïi, kas nepieïauj tiesvedîbu lieta, izziòas iestade, izmeklçtajs, prokurors, tiesnesis vai tiesa atsaka ierosinat kriminallietu; to paziòo pieteicçjam. Atsakoties ierosinat kriminallietu, izziòas iestade, izmeklçtajs, prokurors, tiesnesis un tiesa var nodot materialus izskatîšanai biedru tiesai, sabiedriskajai organizacijai vai darba kolektîvam. Atteikšanos ierosinat kriminallietu pieteicçji var parsûdzçt prokuroram vai arî augstakas instances tiesai.”[3]

Ja ir iemesls un pamats izziòas iestadei, izmeklçtajiem, prokuroram, tiesnesim un tiesai ierosinat kriminallietu, tad obligati ierosinaja. Par kriminallietas ierosinašanu pieòçma lçmumu, kura tika noradîts kriminallietas ierosinašanas pamats un iemesls, kriminallikums, pçc kura pazîmçm lietu ierosinaja, ka arî talakais lietas virziens. Ja par iesaucamo tika ierosinata kriminallieta, prokurors, izmeklçtajs, izziòas iestade, tiesnesis vai tiesa paziòo par to septiòu dienu laika rajona (pilsçtas) kara komisariatam.

1961.gada LPSR Kriminalprocesa kodeksa vieta stajas spçka Latvijas Kriminalprocesa kodekss, kas 111.panta paredzçja kriminallietas ierosinašanu pçc cietuša sûdzîbam.

Kriminallietas par Kriminallikuma (KL) 130., 156., 157., 158. panta paredzçtajiem noziedzîgajiem nodarîjumiem nevarçja ierosinat citadi ka tikai pçc cietuša vai viòa parstavja sûdzîbas, iesniedzot sûdzîbu rajona (pilsçtas) tiesai un lietu ierosinaja tiesnesis ar savu lçmumu.

Pçc cietušas sûdzîbas ierosinaja kriminallietu par KL 159.p.1.d.- dzimumsakariem, lietojot vardarbîbu, draudus vai izmantojot cietušas bezpalîdzîbas stavokli (izvarošana). Šadas lietas nevarçja izbeigt sakara ar cietušas izlîgumu ar apsûdzçto, un tiesvedîba šajas lietas notika visparçja kartîba. Ja šadas lietas cietusî sakara ar fiziskiem vai psihiskiem trûkumiem pati nespçja izlietot savu tiesîbu uz aizstavîbu, prokurors varçja ierosinat kriminallietu arî bez cietušas sûdzîbas.

Prokurors varçja ierosinat lietu pçc KL 130., 156., 157., 158.pantiem bez cietuša sûdzîbas, ja kadam no noziedzîgajiem nodarîjumiem ir sevišía sabiedriska nozîme vai ja cietušais, atrazdamies bezpalîdzîbas stavoklî, bûdams atkarîba no apsûdzçta vai citu iemeslu dçï pats nespçja aizsargat savas likumîgas intereses. Ja prokurors ierosinajis vai iestajies jau ierosinata lieta, to nevarçja izbeigt, pamatojoties uz cietuša izlîgumu ar apsûdzçto.

Pçc cietuša sûdzîbas par KL 130., 156., 157., 158.pantiem pirmstiesas izmeklçšana nenotiek.

Lai aizsargatu valsts vai sabiedriskas intereses vai atsevišíu personu tiesîbas, tiesa, tiesnesis vai prokurors varçja šada lieta noteikt pirmstiesas izmeklçšanu. Šada gadîjuma lieta tika izmeklçta un iztiesata visparçja kartîba un to nevarçja izbeigt, pamatojoties uz cietuša izlîgumu ar apsûdzçto.

Pçc sûdzîbas saòemšanas tiesnesis pieòçma vienu no lçmumiem:

par kriminallietas ierosinašanu;

par atteikšanos ierosinat kriminallietu;

par pieteikuma vai paziòojuma nodošanu pçc piekritîbas.

Pieteikumi un paziòojumi par noziegumiem jaizskata nekavçjoties, bet ne vçlak ka desmit dienu laika no to saòemšanas dienas. Ja parbaudes laika nepieciešams saòemt eksperta vai revîzijas atzinumu vai specialista konsultaciju, pieteikums vai paziòojums jaizskata ne ilgak ka trîsdesmit dienu laika.

Ja tiesnesis atteicas ierosinat kriminallietu, tad ša lçmuma norakstu nosûtîja pieteicçjam, ka arî izskaidroja viòa tiesîbas tiesneša lçmumu parsûdzçt augstakas instances tiesai.

Lietas dalîbniekiem bija tiesîbas celt blakus sûdzîbu privatas apsûdzîbas lietas. 

Izbeidzot privatas apsûdzîbu lietu sakara ar to, ka cietušais izlîdzis ar tiesajamo, tiesai bija tiesîba uzlikt tiesu izdevumus tiesajamam un cietušajam vai vienam no viòiem. Ja tiesajamo attaisnoja, tiesai bija tiesîbas tiesu izdevumus pilnîgi vai daïçji uzlikt personai, pçc kuras sûdzîbas uzsakta tiesvedîba šai lieta.

Ja kriminallietu izbeidza vai tiesajamo attaisnoja, ka arî tas personas maksatnespçjas gadîjuma, no kuras tika piedzenami tiesu izdevumi, tie tika òemami uz valsts rçíina. Atlîdzîba no tiesajama netiek piedzîta.

2005.gada 1.oktobrî stajas spçka jaunais Latvijas Kriminalprocesa likums (KPL), kur pçdçjos desmit gados Kriminalprocesa likuma izdarîti bûtiski grozîjumi, kas radikali mainîjuši visu procesa struktûru un pamatprincipus. Kopuma spçka esošais Kriminalprocesa likums atbilst starptautisko standartu pamatprasîbam, un lîdz šim laikam cietušas personas sûdzîbas bûtîba tiesu procesos bûtiski nemainîjas, dažu gadu simtiem cietuša statuss privatas apsûdzîbas lietas palika nemainîgs. Lîdz ar to 2005.gada Kriminalprocesa likuma viens no mçríiem- samazinat pamatu sûdzîbam par cilvçka tiesîbu aizskarumiem, ko centas padarît tolaik, bet neizdevas

Kriminalprocesa likuma 7.pants nosaka publisko un privato apsûdzîbu.

Privatas apsûdzîbas kriminalprocess tiek veikts par Kriminallikuma 130.panta (izòemot ar vardarbîbu ìimenç saistîtos gadîjumos), 156., 157., 158.panta paredzçto nodarîjumu, kura apsûdzîbas funkciju îsteno cietušais vai viòa parstavis. Privatas apsûdzîbas uzturçtajam (cietušajam) tiesas sçdç ir likuma noteiktas valsts apsûdzîbas uzturçtaja pilnvaras.

Tomçr par Kriminallikuma 90.p. (kavçšana realizçt vçlçšanu tiesîbas un tiesîbas piedalîties tautas nobalsošana), 130.panta (tîšs viegls miesas bojajums, saistîts ar vardarbîbu ìimenç), 131.p. (miesas bojajums aiz neuzmanîbas), 132.p. (draudi izdarît slepkavîbu un nodarît smagu miesas bojajumu), 136.p. (piespiešana izdarît abortu), 145.p. (sveša noslçpuma izpaušana), 159.p.1.d. (izvarošana) un 160.panta pirmaja daïa (vardarbîga dzimumtieksmes apmierinašana), 168.p. (nepilngadîga neatdošana un bçrna atšíiršana no mates, tçva un aizbildòa), 169.p. (adopcijas noslçpuma izpaušana), 180.p. (zadzîba, krapšana, piesavinašanas neliela apmçra) .panta (nolaidîba), 200.p.1.d. (dienesta noslçpumu un komercnoslçpumu saturošu ziòu neatïauta iegûšana un izpaušana), un 260.panta pirmaja daïa (ceïu satiksmes noteikumu un transportlîdzekïu ekspluatacijas noteikumu parkapšana) paredzçto nodarîjumu publiskas apsûdzîbas kriminalprocesu uzsak, ja saòemts pieteikums no personas, kurai nodarîts kaitçjums. Apsûdzîbas funkciju valsts varda îsteno prokurors. Ja nav personas pieteikuma, kriminalprocess netiek veikts.

Kriminalprocesa likums 58.nodaïa paredz kriminalprocesu privatas apsûdzîbas lietas, kas tiek uzsakts tikai tad, kad persona, kurai nodarîts kaitçjums, iesniegusi tiesai sûdzîbu par konkrçtu personu par KL 156., 157., 158., 130.p.

Bûtiskas izmaiòas, salîdzinot Kriminalprocesa likumu ar spçka neesošo Kriminalprocesa kodeksu, nav sastopamas, tomçr ir atšíirîbas termiòos. Uzsakot kriminalprocesu privatas apsûdzîbas lietas, agrak atsevišíos gadîjumos varçja veikt pirmstiesas izmeklçšanu, tagad Kriminalprocesa likums to neparedz.

Kriminalprocesa kodekss paredzçja kriminallietas ierosinašanu privatas apsûdzîbas lietas, bet Kriminalprocesa likums paredz kriminalprocesa uzsakšanu pçc cietuša iesnieguma.

Kriminalprocesa likuma ir noteikts, ka pçc sûdzîbas saòemšanas tiesnesis ne vçlak ka nakamaja darba diena parbauda, vai cietuša sûdzîba pareizi noradîts Kriminallikuma pants un daïa, pçc kuras uzsakams kriminalprocess privatas apsûdzîbas lieta, un vai nav iestajies kriminalatbildîbas noilgums, un pieòem vienu no lçmumiem:

1. par kriminalprocesa uzsakšanu;
2. par atteikšanos uzsakt kriminalprocesu;
3. par materialu nosûtîšanu pçc piekritîbas.

Tiesneša lçmums par kriminalprocesa uzsakšanu nav parsûdzams.

Kriminalprocesa likuma tiek atcelts tiesajama statuss, visas procesa stadijas pastav jçdziens- „apsûdzçtais”.

Saòemto sûdzîbu tiesnesis izskata un pieòem attiecîgu lçmumu triju darba dienu laika no sûdzîbas saòemšanas dienas vai nosûta pçc piekritîbas.

Kriminalprocesa likums paredz gadîjumu, kad tiesa apvieno viena lieta gan cietuša sûdzîbu, gan apsûdzçta sûdzîbu par cietušo, lîdz šim laikam Kriminalprocesa kodekss šadus gadîjumus neparedzçja.

Tatad piedavaju apskatît kriminalprocesa uzsakšanas bûtîbu detalizçta veida pçc Kriminalprocesa likuma.