Kontroldarba jautajumi starptautiskajas publiskajas tiesības

kontroldarba jautajumi starptautiskajas publiskajas tiesības

Starptautiskas līgumtiesības

Kas ir „džentlmeņu vienošanas”, kas regulē to noslēgšanu un izpildi?

Mutisku vienošanos – „Džentlmeņu vienošanas” Tads pats spēks ka rakstveida līgumiem.

2. Kadus ar starptautiskajiem līgumiem saistītus jautajumus neregulē Vīnes 1969.gada konvencija?

Vīnes 1969.gada konvencija neregulē jautajumus, kas saistīti ar starptautisko līgumu noslēgšanu starp valstīm un starptautiskajam organizacijam, ka arī starp starptautiskajam organizacijam

3. Kuram Latvijas amatpersonam nav nepieciešams īpašs pilnvarojums, lai noslēgtu Latvijai saistošu starptautisko līgumu?

-Valsts galva-prezidents

-valdības galva- MP;

- arlietu resora vadītajs (pēc 1969. gada Vīnes konvencijas).

(diplomats bez pilnvarojuma var slēgt - kas attiecas uz vēstniecību ar valsti, kura atrodas

vēstniecība)

4. Kadi apstakļi ļauj apstrīdēt starptautiska līguma spēka esamību?

-Parkapta valsts iekšēja likumdošana, kas attiecas uz līgumu noslēgšanu;

- Kļūda;

-Krapšana.

-parstavja netiesīgums(nav attiecīga pilnvarojuma)

-parstavja uzpirkšana

5. Kadi apstakļi padara starptautisko līgumu par spēka neesošu?

-Valsts parstavja piespiešana;

-Valsts piespiešana;

-Pretruna ar jus cogens normam

6. Kas ir līguma pagaidu piemērošana?

Valsts var piemērot līgumu, kuru ta ratificējusi un parakstījusi arī pirms tam, kad šis līgums stajas spēka. Tad līgumam ir pagaidu spēka esošais statuss. Valdība var uzsakt pildīt līgumu uzreiz līdz parlamenta akceptēšanai.

(valsts ir parakstījusi, ratificējusi, bet tas vēl nav stajies spēka, piem: nosaka, ka tas stasies spēka, kad to ratificēs 10.valstis. 1999.g. Lr ratificē konvenciju par jūras kuģu arestu, taja ir noteikts, ka stasies spēka. Kad to ratificēs 10.valstis, pagaidam 7.v.LR ir ratificējusi spēka neesošu līgumu)

7. Kadas saistības valstij uzliek parakstīts, bet vēl neratificēts līgums?

Valsts nedrīkst rīkoties pretēji līguma priekšmetam un mērķim.

8. Vai 1969.gada Vīnes konvencija ļauj „atsaukt' parakstu, attiecība uz līgumu, kuru valsts vēl nav ratificējusi?

Vīnes konvencija tieši neaizliedz 'atsaukt' parakstu, tomēr arī nav tiešu noteikumu, kas to atļautu. Starptautiskajas tiesības ir pastavējuši gadījumi, kad valstis atsauc 'parakstu' pirms līguma stašanas spēka, piem., 1958. gada Spanija atsauca pievienošanas līgumu divus mēnešus pēc tam, kad tas tika nodots depozitarija, bet pirms ta stašanas spēka. Šados gadījumos ANO Ģeneralsekretars informē parējas saistītas valstis, un nekadu iebildumu no valstīm līdz šim nav tikuši saņemti, tatad ta ir akceptēta prakse. Vīnes konvencijas 18. pants neaizliedz atsaukt parakstu, jo tas attiecas uz pašu līguma būtību, nevis procedūru.

9. Kas ir līguma parafēšana vai parakstīšana ad referendum?

Valsts ekspertu apliecinajums, ka darbs pie konkrēta līguma teksta ir pabeigts un ka šī līguma teksts ir autentisks. Parakstīšana nozīmē, ka sarunas ir beigušas un tas ir līguma teksta oriģinals.

10. Kados gadījumos Latvija starptautisko līgumu ratificē, kados – pievienojas?

12. Ka divu valstu savstarpējas līgumattiecības ietekmē diplomatisko un konsularo attiecību partraukšana?

1969/V konv par starptautisko līgumu tiesībam. 63.p.- Diplomatisko un konsularo attiecību partraukšana starp līg dalībniekiem neietekmē to līg-a noteiktas tiesiskas attiecības, izņemot gad-us, kad diplom un kons attiecību pastavēšana ir nepieciešama līguma izpildei.

12. Kadas ir starptautisko līgumu depozitaru funkcijas?

-glaba starptaut.līguma oriģinaltekstu

-uzskaita starptautiska līguma dalībvalstis

-uzskaita tos, kas denonsē(izstajas)

-uzskaita tos,kas ratificē(nak klat)

-kontrolē tos, kas izdara atrunas-skatas vai atruna ir savienojama ar līguma mērķi

13. Kadas sekas ir atrunu izdarīšanai starptautiskaja līguma, kadas iebildumiem pret tam?

Atruna-daudzpusēja līguma katra valts var izteikt atrunu.Atruna ir priekšnosacījums, lai valsts

piekristu starpt.līgumam. Jebkura valsts var reaģēt un iebilst.

Iebildumi-valsts, kura nepiekrīt citas valsts atrunai-var celt iebildumus, ka nepiekrīt atrunai un tad

šīs līgums stap šīm valstīm nav spēka

Taisot atrunu, ir jaskatas:

* vai ta ir savienojama ar līguma mērķi ;

*vai šī atruna nepadara līgumu bezmērķīgu,

tad atruna nav spēka.

14. Ar ko deklaracijas atšķiras no atrunam?

Atruna ir vienpusējs paziņojums jebkura forma un ar jebkuru nosaukumu, kuru veic valsts parakstot, ratificējot, pieņemot, vai apstiprinot līgumus, vai pievienojoties tiem, ar kuru palīdzību ta vēlas izslēgt vai izmainīt līguma noteiktu nosacījumu juridisko darbību, un ta piemērošanu attiecīgai valstij.

Deklaracijas ir valsts izdots interpretatīvs akts, kura ta izsaka savu viedokli par valsts saistībam attiecība uz kadu līguma normu. Ar deklaraciju valsts neko negroza un neizslēdz konkrētaja līguma. Tas mērķis ir tikai paziņot citam valstīm savu nostaju kada jautajuma.

Tatad, deklaracijas atšķiras no atrunam ar to, ka atruna modificē, t.i., maina līgumu, bet deklaracija – nemaina.

15. Kadi ir atrunu pieļaujamības kritēriji?

Visos gadījumos izņemot: a) Līgums nepieļauj šadas atrunas; b)Līgums paredz, ka var pieļaut tikai īpašai noteiktas atrunas, kuru skaita neietilpst attiecīga atruna. c)ja atruna nav savienojama ar līguma mērķi. Vīnes konvencijas 19. pants 

16. Kads mērķis ir līgumu reģistrēšanai ANO Sekretariata?

Līgumu reģistracija ANO Sekretariata saskaņa ar ANO Statūtu 102.pantu. ANO Sekretariats var uzstaties ka līguma depozitarijs, kas reģistrē līgumus. Valsts var atsaukties ANO iestades tikai uz tiem līgumiem, kurus ta ir reģistrējusi sekretariata (mērķis nepieļaut slepeno diplomatiju)

17. Kas ir rebus sic stantibuss?

Rebus sic stantibuss ir būtiska apstakļu izmaiņa, kas var kalpot par pamatu līguma partraukšanai/darbības apturēšanai. Tas neattiecas uz miera un robežu līgumiem.

Ta mainījušies apstakļi, ka ja tadi pastavēti līguma noslēgšanas brīdī, līgums vispar netiktu noslēgts. Tas paredz, ka apstakļu pamata izmaiņas var kalpot par līguma atteikšanas pamatu tika taja gadījuma, ja tas attiecas uz apstakļiem, kas pastavēja uz līguma noslēgšanas brīdi un kuru iestašanos nevarēja paredzēt, un ja: 1) šo apstakļu esamība bija nozīmīga pušu piekrišanas pamats uzņemties līguma saistības un 2) radušies asptakļi būtiski izmaina saistību robežas, kuras saskaņa ar līgumu uzņēmas puses. Šī klauzula ir ietverta 23.maija 1969.gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībam 62.panta 1.daļa.

18. Kada gadījuma starptautiskais līgums rada saistības trešajam valstīm?

Pacta tertiis nec nocent nec prosunt – līgums nepiešķir ne tiesības, ne uzliek pienakumus trešajai valstij. Bet var būt situacijas, kad līgums piešķir kaut kadas tiesības trešajai valstij – var izmantot no līguma izrietošas tiesības.Tas ir tada gadījuma, kad līguma norma iegūst paražu tiesību normu un ka paražu tiesību norma ta kļūst saistoša attiecība pret 3.valstīm

19. Ja kada no līguma normam ir pretruna ar jus cogens normu, vai šī pretruna ietekmē visa līguma spēka esamību, vai tikai konkrētas pretruna esošas līguma normas spēka esamību?

Ja pretruna ar pastavošu jus cogens normu, tad līgums nebūs spēka no līguma noslēgšanas brīža.

20. Kas ir līguma denonsacija, ka ta izpaužas?

Denonsacija - valsts partrauc līguma darbību attiecība uz sevi. Denonsacija atkarīga no pušu vienošanas (12 mēnešu iepriekš par to jabrīdina). Daudzpusējos līgumos brīdina Depozitariju. Ir atsevišķas normas, līgumi, kas tiek uzskatīti par nedenosējamiem- miera līgumi, robežu līgumi.

21. Kadas ir starptautisko līgumu interpretacijas metodes?

-oficiala iztulkošana-paši līgumslēdzēji,

-gramatiska interpretacija(teksts) un pušu nodoms;

-līguma terminu jēga-ta jēga, kura bija līg.izstradajot

-sistēmiska iztulkošana (līguma konteksts)

-sekojoša valstu prakse

-organizaciju prakse

-sarunu protokoli, valstu priekšlikumi

Saskaņa ar Vīnes konvenc 1) gramatiska interpretacija un pušu nodoms 2) līg objekts un konteksts 3) sapratīgums un saskanība 4) efektivitates princips 5) mazak svarīgu materialu izmantošana (Interpretacijas papildpaņēmieni).

22. Kada ir karastavokļa ietekme uz starptautisko līgumu spēka esamību?

2-pusējie starptautiskie līgumi zaudē spēku starp karadarbības valstīm.Miera līgums spēka neesošs, bet spēka robežlīgums, valstis nevar vienpusēji mainīt robežas

Daudzpusējie starptautiskie līgumi ir spēka arī starp karojošam pusēm un sava starpa

23. Kada veida starptautiskie līgumi tiek uzskatīti par nedenonsējamiem?

Nevar denonsēt:

-miera līgumus-tas nozīmē kara pieteikšanu(pretēji jus cogens)

-robežlīgumu-valstis nevar vienpusēji mainīt robežas

24. Kada rakstura nacionalo tiesību normas ļauj valstij izvairīties no starptautiska līguma pildīšanas?

Diplomatiskas un konsularas tiesības

1. Kados gadījumos diplomats zaudē imunitati pret akreditacijas valsts jurisdikciju?

- Imunitati var atņemt tikai nosūtītaja valsts ar tiešu piekrišanu;

- Civila un administratīva imunitate tiek zaudēta ja persona uzsak tiesvedību mantojuma, nekustama īpašuma, profesionalas un komercdarbības joma;

- Imunitate pret tiesvedību tiek skatīta šķirti no imunitates pret tiesas nolēmumu izpildes;

- Diplomats pats nevar atteikties no imunitates, imunitati var atņemt tikai valsts

2. Kas ir diplomatiskais patvērums?

Kad valstī vajatai personai arvalsts atļauj iebēgt tas diplomatiskaja parstavniecība un tur tai piešķir patvērumu. Šī prakse nav visparatzīta un pieņemta mūsdienu kopējas starptautiskajas tiesības.tīri fiziska patvēruma došana diplomatiskajas telpas(jo tas bauda neaizskaramību). <- atzīts vienīgi

3. Raksturojiet goda konsula statusu.

4. Nosauciet diplomatisko misiju vadītaju klases un diplomatu rangus.

Dalas 3 klasēs (1961. gada Vīnes konvencija par diplomatiskajam attiecībam 14. pants):

- Vēstnieki vai nunciji un citi līdzvērtīga ranga parstavniecību vadītaji – akreditē valsts vadītajs;

- Sūtņi vai internunciji – akreditē valdības vadītajs;

- Pilnvarotie lietveži (lietu pilnvarotie - charges d’affaires) – akreditē arlietu resora vadītajs

5. Nosauciet diplomatisko parstavniecību darbinieku kategorijas.

6. Kuras no konsularajam funkcijam tiesīgi pildīt diplomatiskie aģenti?

7. Kuras no diplomatiskajam funkcijam tiesīgi pildīt konsularie aģenti?

8. Duajēns un ta funkcijas.

9. Kas ir diplomatiskais korpuss, kas pie ta pieder?

- Šauraka nozīmē – visu valstu akreditēto diplomatisko parstavniecību vadītaju  kopums noteiktaja valstī;

- Plašaka nozīmē – visi valstī stradajošie citu valstu diplomati un to ģimenes locekļi - laulatais, bērni (līdz pilngadībai), pilngadīgas, neprecētas meitas, kas dzīvo kopa ar vecakiem līdz 21 gadam.

10. Raksturojiet diplomatisko aģentu imunitati.

Nedrīkst tikt aizturēts vai arestēts. Neaizskarama ir aģenta rezidence, īpašums un dokumenti. Pilnīga imunitate pret kriminalo jurisdikciju. Imunitate pret civilo un administratīvo jurisdikciju.

----- ----- --------------

Izņēmumi ir attiecība uz civilo jurisdikciju 1961/V Konv par diplom att 31p:

-kad diplomats (ka privatpersona nevis akreditētajas valsts varda) darbojies ka mantojuma masas aizgadnis, legatars u.c. ar mantošanas lietam saistītos jaut;

-pret nek īp, kas atrodas rezidences valsts teritorija un ir diplomata personiskais īpašums, ja tas netiek izmantots parstavniecības darbībai;

-pret diplomata profesionalo vai komercdarbību darbību arpus tiešo dienesta pienakumu pildīšanas.

11. Kadi ir izņēmumi no diplomatisko aģentu imunitates?

-attiecība uz privato nekust.īpašumu, kurš netiek izmantots diplom.mērķiem

-tiesvedība mantojuma lietas

-saistība ar neoficialu profesionalo vai komercdarbību

Pats diplomats iesniedzis prasību par privata nekustama īpašuma atgūšanu; tiek izskatīta parstavja privata mantojuma lieta; tiek izskatīta lieta par parstavja privatu profesionalu vai komercialu darbību.

12. Raksturojiet diplomatisko parstavniecību personala imunitati laika un telpa.

Imunitate izplatas no brīža, kad personas ierodas valstī vai kad valstij ir paziņots par tas ierašanos līdz brīdim, kad persona pamet valsti vai izbeidzas tas diplomatiskais statuss, ka arī sapratīga laika pēc statusa beigam;

Imunitate izplatas gan uzņēmējvalstī, gan tranzīta valstī (nosūtītaj valstī imunitates nav);

Imunitate neizplatas uz bijušajiem diplomatiem saistība ar parkapumiem, kuri dienesta laika izdarīti arpus oficialo pienakumu pildīšanas.

13. Kas un kados gadījumos ir tiesīgs atteikties no diplomatiskas imunitates? Diplomatisko parstavniecību vadītaju klases, to nozīme.

14. Raksturojiet konsularo aģentu imunitati.

Salīdzinoši ierobežota – var tikt arestēti par smagu nozieguma izdarīšanu. Ierobežota civila un administratīva imunitate – atbilstoši konsulara dienesta specifikai.

15. Kas ir persona non grata?

Arvalstu personai noteikts rezidences (uzņēmējas) valsts statuss, kas nozīmē to ka rezidences valstij noteikta persona ir nepieņemama;

Attiecas uz parstavniecības vadītaju, jebkuru parstavniecības diplomatiska personala darbinieku, konsularo amatpersonu vai konsulara personala darbinieku;

Rezidences valsts šo statusu var noteikt jebkura laika un bez jebkadiem paskaidrojumiem;

Akreditētajai (nosūtītajai) valstij šada persona ir jaatsauc vai japartrauc tai noteikto funkciju izpilde;

Persona, kurai uz noteiktu vai nenoteiktu laiku ir liegta iebraukšana valstī.

16. Raksturojiet diplomatisko parstavniecību telpu imunitati.

Misiju telpas, to aprīkojums, bankas konti un transports ir neaizskarami, tos nedrīkst aizturēt, parmeklēt, apķīlat, aplikt ar nodokļiem u.tml. Imunitate saglabajas līdz īpašums netiek izmantots komercdarbībai. Imunitate izplatas uz misiju arhīviem lai kur un kad tie atrastos.

Telpu neaizskaramība: Misijas telpas ir neaizskaramas; Uzņemošas valsts amatpersonas nedrīkst ieiet misija bez atļaujas; Javeic misijas apsardze: Valstij, kura nav veikusi pietiekošu aizsardzību, ir jaatlīdzina radītie zaudējumi, ja kas; Telpu neaizskaramība arī saglabajas pēc diplomatisko attiecību partraukšanas – mītnes valstij ir jauzņemas rūpes par šadam telpam un to saglabašanu;

Neaizskaramība izplatas uz misijas arhīviem, lai kur arī tie neatrastos.

17. Kas ir agremans un akreditacijas raksts, kadi iemesli un sekas to nesaņemšanai?

Agremans ir uzņemošas valsts apstiprinajums nosūtītajas valsts izvirzītajam kandidatam uz misijas vadītaja vietu – obligats nosacījums lai noteikto personu izvirzītu šim amatam.

Ja agremans netiek saņemts, tad jaizvēlas cita peronam šim amatam, persona var tikt uzskatīta par persona non grata šai valstī:

Nosūtītajai valstij ir japarliecinas ka agremans ir saņemts;

Praksē ir izveidojusies norma, ka, ja mēnesi otra valsts klusē, tad tas tiek uzskatīts par atteikumu;

Uzņēmējaia valstij nav pienakums paziņot agramana atteikšanas iemeslus.

Parstavniecības vadītaja iecelšanas procedūru sauc par akreditaciju:

Kandidata atlase notiek nacionalaja līmenī;

Agremana pieprasījums – uzņēmējas valsts piekrišana kandidatūrai;

Pēc agremana saņemšanas, nosūtītaja valsts izdod nacionalo tiesību aktu ar kuru attiecīga persona tiek nozīmēta amata;

Apstiprinatajai personai tiek izsniegts akreditacijas akts, kas ir nosūtītajas valsts pilnvarojums, kurš neparedz bez īpaša pilnvarojuma parakstīt līgumus valsts varda

18. Kas ir ekzekvatūra, tas kopīgais un atšķirīgais ar agremanu?

Jūras tiesības

1. Kada ir jūras tiesību pamatproblēma?

2. Kadi bija visu trīs ANO Jūras tiesību konferenču rezultati?

1956. gada 1. ANO Jūras tiesību konference Ženēva vainagojas ar 4 noslēgtiem līgumiem:

Convention on the Territorial Sea and Contiguous Zone, entry into force: 10 September 1964

Convention on the Continental Shelf, entry into force: 10 June 1964

Convention on the High Seas, entry into force: 30 September 1962

Convention on Fishing and Conservation of Living Resources of the High Seas, entry into force: 20 March 1966

         Joprojam palika neatrisinats teritorialo ūdeņu jautajums.

         1960. gada sanaca 2. ANO Jūras tiesību konference Ženēva, tomēr tur visas attīstības un trešas pasaules valstis piedalījas vienīgi ka piedēkļi un sabiedrotie ASV un PSRS, un vienošanas netika panakta.

         1973. gada Ņujorka sapulcējas 3. ANO Jūras tiesību konference, kura tika izmanota konsensusa lēmumu pieņemšanas procedūra. Konference ar 160 valstu piedalīšanos ilga līdz 1982. gadam un noslēdzas ar jaunas Jūras tiesību konvencijas pieņemšanu, kas stajas spēka 1994. gada.

3. Kads ir kompromiss starp piekrastes valsts suverenitati tas teritorialajos jūras ūdeņos un arvalstu kuģu navigacijas interesēm?

Arvalsts kuģi bauda miermīlīgas caurbraukšanas tiesības- pietekoši atra un nepartraukta. Nedrīkst apstaties (var apstaties tikai izņēmuma gadījumos- force majeure, lai palīdzēt cietušiem)

Par miermīlīgu netiek uzskatīta:

ja no kuģa vēršas ar spēka un spēka draudiem,

parkapj ANO statūtos,

sakt vakt informaciju par piekrastes valsts aizsardzību.

Aizliegta militara ieroču palaišana, uzņemšana. Aizliegts jebkurš prettiesisks piesarņojuma akts, jebkura neatļauta zvejniecība. Aizliegta jebkura cita darbība, kas neattiecas uz miermīlīgu caurbraukšanu.

4. Vai piekrastes valsts drīkst izplatīt savu kriminaltiesisko jurisdikciju par arvalsts kuģi, tam atrodoties teritorialajos ūdeņos?

 Ja, bet tikai gadījuma:

Ja nozieguma sekas izpaužas piekrastes valstī;

Ja noziegums ir vērsts pret piekrastes valsts mieru un publisko kartību;

Ja palīdzību ir lūdzis kuģa kapteinis vai kuģa karoga valsts diplomatiskais aģents;

Lai apkarotu nelegalu narkotisko un psihotropo vielu parvadašanu.

5. Kada bija SS Lotus lietas būtība?

6. Kur atrodas valsts jūras robeža?

Atbilstoši 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 3.-5. pantam jūras robežu piekrastes valsts var noteikt līdz attalumam, kas neparsniedz 12 jūras jūdzes no krasta līnijas zemaka ūdens līmeņa brīdī (standartsituacijas).

7. Par kuriem jūras ūdeņiem vēl bez teritorialas jūras izplatas pilnīga piekrastes valsts suverenitate?

           Par iekšējiem jūras ūdeņiem. Pie iekšējiem jūras ūdeņiem pieder līči, ja izeja no līča ir šauraka par 24 j. j., tad to savieno ar bazes līniju un līcis tiek uzskatīts par valsts iekšējiem jūras ūdeņiem

8. No kurienes atmēra jūras teritorijas, ja netiek izmantota taisno bazes līniju metode?

Teritorialas jūras platums tiek mērīts no bazes līnijam, kas ir noteiktas 1982.gada Jūras tiesību konencija, t.i., no vislielaka bēguma līnijas (5.pants).

9. Kas tiek izmantots par taisno bazes līniju atskaites punktiem?

Līči -ja izeja no līča ir mazaka par 24 jūras jūdzēm, tad izeju savieno ar taisno bazes līniju. Ja ir plataka par 24 jūras jūdzēm, tad valsts paņem šīs 24 jūras jūdzes un ieplūst līči. Var būt situacija, kad izeja no līča ir lielaka par 24 jūras jūdzēm, taču uz starptautisko tiesību pamata tiek pieņemts, ka šis līcis pilnība pieder šai valstij. Pie krasta esošas salas- ja ta līdz 24 jūras jūdzēm, to var izmantot, ka atskaites punktu, tas pats attiecas uz ostu mehanismu. Ja sala talaka par 24 jūras jūdzēm no krasta, tad sala veido patstavīgo teritorialo jūru.

Iekšēji jūras ūdeņi arī ir valsts teritorija, par kuru izplatas pilna valsts suverenitate.

Pastav atsevišķs tiesiskais režīms teritorialai jūrai un iekšējiem jūras ūdeņiem. Neviena starptautiska jūras konvencija ne regulē iekšējo ūdeņu režīmu, tas ir atkarīgs no valsts prakses.

10. Kada bija Anglijas – Norvēģijas Zvejniecības lietas būtība?

11. Kuras jūras teritorijas tiek atmērītas no taisnajam bazes līnijam?   Jūras tiesību konvencijas 7. pants

Līči -ja izeja no līča ir mazaka par 24 jūras jūdzēm, tad izeju savieno ar taisno bazes līniju. Ja ir plataka par 24 jūras jūdzēm, tad valsts paņem šīs 24 jūras jūdzes un ieplūst līči. Var būt situacija, kad izeja no līča ir lielaka par 24 jūras jūdzēm, taču uz starptautisko tiesību pamata tiek pieņemts, ka šis līcis pilnība pieder šai valstij.

Pie krasta esošas salas- ja ta līdz 24 jūras jūdzēm, to var izmantot, ka atskaites punktu, tas pats attiecas uz ostu mehanismu. Ja sala talaka par 24 jūras jūdzēm no krasta, tad sala veido patstavīgo teritorialo jūru.

Iekšēji jūras ūdeņi arī ir valsts teritorija, par kuru izplatas pilna valsts suverenitate.

Pastav atsevišķs tiesiskais režīms teritorialai jūrai un iekšējiem jūras ūdeņiem. Neviena starptautiska jūras konvencija ne regulē iekšējo ūdeņu režīmu, tas ir atkarīgs no valsts prakses.

12. Kadas jūras ūdeņu delimitacijas metodes tiek izmantotas starp pretī esošam un blakus esošam valstīm?

Saskaņa ar Jūras tiesību konvencijas 15.pantu starp pretī esošam valstīm tiek izmantota viduslīnijas metode, kuras katrs punkts ir vienada attaluma no katras valsts bazes līnijas tuvakajiem punktiem. Attiecība uz blakus esošam valstīm- 82.gada Konvencija- ta paredz ekvidistences principu. Noteic no tas krasta daļas, kur sauszeme iet jūra. Robeža atbilsts krasta konfiguracijai. Atskaites punkti- līdz teritorialai jūrai.

Šī robeža var būt arī taisna

13. Kada ir salu ietekme uz teritorialas jūras delimitaciju?

Salas savienotas ar bazes līniju. Arī arhipelagu valstu teritorijas delimitacijai izmanto taisnas bazes līnijas, ta var būt līdz 100 jūras jūdzēm.

Arhipelags- salu grupa un tas savienojošie ūdeņi, kuri tik liela mēra savstarpēji saistīti, ka veido vienotu ģeografisko, ekonomisko un politisko veselumu un vēsturiski tiek uzskatīti par arhipelagiem.

14. Kads ir iekšējo jūras ūdeņu un arvalstu kuģu tajos tiesiskais statuss?

15. Kas ir pieguļoša zona?

Līdz 24 jūras jūdzēm no bazes līnijas, kas sakas aiz teritorialas jūras robežam. Piekrastes valstij ir ierobežota jurisdikcija attiecība uz muitas; imigracijas; sanitarajiem un fiskalajiem jautajumiem.

lai novērstu muitas, fiskalo, imigracijas un sanitaro normu parkapumus un sodītu par parkapumiem, kas izdarīti teritorialaja jūra.

Līdz 24 j.j. no bazes līnijas, sakas uzreiz aiz teritorialas jūras robežas.

16. Kadi ir piekrastes valsts pienakumi tas EEZ?

Jūras teritorija, līdz 200 jūras jūdzes no bazes līnijas, kas atrodas aiz teritorialas jūras un pieguļ tai.

Piekrastes valstij ir ierobežota jurisdikcija un suverēnas tiesības uz:

Dzīvo/nedzīvo resursu izlūkošanu, iegūšanu un saglabašanu, enerģijas ražošanu un citu ekonomisko labumu gūšanu;

Makslīgo salu un iekartu veidošanu un izmantošanu;

Jūras zinatnisko izpēti;

Apkartējas vides saglabašanu.

17. Kadas ir Eiropas Savienības valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu tiesiska režīma īpatnības?

18. Kas ir kontinentalais šelfs, kads ir ta statuss?

Kont šelfs- sauszemes turpinajums zem ūdeņiem. Tas nepieder piekrastes valstij- piekrastes valstij ir tikai suverēnas tiesības par dabas resursiem (nafta, gaze). Max- 200 j.j., taču var stiepties līdz pat 350 j.j., ja tas neietekmē citas V-is, ka arī- ciktal stiepjas kontinentalais šelfs

19. Kadas ir citu valstu tiesības arhipelagūdeņos?

Ar noteikumu, ka tiek ievēroti 53.panta noteikumi un neparkapjot 50.pantu, visu valstu kuģiem ir tiesības mierīgi šķērsot arhipelaga ūdeņus saskaņa ar II daļas 3. nodaļu.

Arhipelaga valsts var noteikt jūras koridorus un virs tiem gaisa koridorus, kas ir piemēroti nepartrauktai un atrai arvalstu kuģu caurbraukšanai pa arhipelaga ūdeņiem un teritorialajiem ūdeņiem, un arvalstu gaisa kuģu parlidojumiem par tiem.

20. Kuros jūras šaurumos kuģi bauda miermīlīgas caurbraukšanas tiesības, kuros tranzīta caurbraukšanas tiesības?

Jūras šaurumi, kas savieno atklatas jūras vai EEZ daļu ar teritorialiem ūdeņiem vai iekšējiem ūdeņiem- miermīlīgas caurbraukšanas tiesības

Jūras šaurumi, kuri savieno vienu atklatas jūras vai EEZ daļu ar citu atklatas jūras vai EEZ daļu- tranzīta tiesības

Tas pats, ka 2 gadījuma, ja jūras šaurumu veido kontinents un sala, un ja salas jūras pusē pastav alternatīvs kuģošanas ceļš- neaizkavējama miermīlīga caurbraukšana

21. Kadi ir priekšnosacījumi vajašanai pa karstam pēdam, cik talu piekrastes valsts to var realizēt?

Arvalstu kuģa vajašanu drīkst uzsakt, ja piekrastes valsts kompetentajam iestadēm ir pietiekošs pamats uzskatīt, ka kuģis ir parkapis šīs valsts likumus un noteikumus. Šadai vajašanai jasakas tad, kad arvalstu kuģis vai viena no ta laivam atrodas valsts, kura veic vajašanu, iekšējos ūdeņos, arhipelaga ūdeņos, teritorialaja jūra vai pieguļošaja zona, un var turpinaties aiz teritorialas jūras vai pieguļošas zonas tad, ja vajašana nav tikusi partraukta. Nav nepieciešams, lai taja laika, kad arvalstu kuģis teritorialaja jūra vai pieguļošaja zona saņem pavēli apstaties, kuģis, kas dod šadu pavēli, arī atrastos teritorialaja jūra vai pieguļošaja zona. Ja arvalsts kuģis atrodas pieguļošaja zona, kas noteikta 33.panta, vajašana drīkst sakties tikai, ja ir parkapti noteikumi, kuru aizsardzībai zona tika noteikta.

2. Tiesības vajat ir piemērojamas mutatis mutandis par piekrastes valsts likumu un noteikumu parkapumiem ekskluzīvaja ekonomiskaja zona vai kontinentalaja šelfa, ieskaitot drošības zonas ap iekartam kontinentalaja šelfa, kas tiek piemēroti saskaņa ar šo Konvenciju attiecība uz ekskluzīvo ekonomisko zonu vai kontinentalo šelfu, ieskaitot šadas drošības zonas.

Tiesības vajat tiek izbeigtas, kolīdz vajatais kuģis ieiet savas valsts teritorialajos ūdeņos vai kadas trešas valsts teritorialajos ūdeņos.

22. Kas ir piratisms?

Kuģa vai gaisa kuģa pretlikumīga sagrabšana, nolaupīšana vai laupīšanas izdarīšana uz kuģa.

23. Kas ir Rajons, kads ir ta statuss?

'Rajons' nozīmē jūras un okeana dibenu un dzīles arpus valsts jurisdikcijas robežam;
'darbība Rajona' nozīmē visa veida darbību Rajona resursu meklēšana un ieguvē;

24. Ka ir regulēta Rajona esošo resursu ieguve?

Neviena valsts nevar pieprasīt vai realizēt suverenitati vai suverēnas tiesības par kadu Rajona daļu vai ta resursiem, ne arī jebkada valsts vai fiziska vai juridiska persona var piesavinat kadu ta daļu. Netiek atzītas ne šada veida pretenzijas vai suverenitate vai suverēnu tiesību realizēšana, ne šada piesavinašana.

2. Visas tiesības uz Rajona resursiem pieder visai cilvēcei kopuma, kuras varda Institūcija darbojas. Šie resursi netiek pakļauti atsavinašanai, tomēr derīgie izrakteņi, kas tiek iegūti Rajona, var tikt atsavinati vienīgi saskaņa ar šo daļu un Institūcijas likumiem, noteikumiem un procedūram.

3. Neviena valsts, fiziska vai juridiska persona nevar pretendēt, iegadaties vai realizēt tiesības attiecība uz Rajona iegūstamajiem derīgajiem izrakteņiem savadak ka tikai saskaņa ar šo daļu. Pretēja gadījuma tada veida pretenzijas uz šadam tiesībam, to iegadašanas vai realizēšana netiek atzītas

Starptautiskas cilvēktiesības

1. Kadi ir kritēriji Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, balstoties uz kuriem tiesa izvērtē cilvēktiesību ierobežojumu pamatojumu?

2. Nosauciet galvenos cilvēktiesību aizsardzības līgumus Eiropas Padomes ietvaros?

Eiropas Cilvēktiesību konvencija:

Tiesību institūcija Eiropas Cilvēktiesību tiesa;

Eiropas Sociala harta;

i.      Uzraudzības institūcija – Eiropas Socialo tiesību komiteja:

ii.    LR ir ratificējusi 1961.gadu;

Eiropas Spīdzinašanas novēršanas konvencija:

Uzraudzības institūcija – Spīdzinašanas novēršanas komiteja;

Visparēja nacionalo minoritašu aizsardzības konvencija:

Uzraudzības institūcija – Konsultatīva komiteja;

LR parakstīja 1995.gada, ratificēja 2005.gada;

3. Kadi ir galvenie starptautisko cilvēktiesību avoti ANO ietvaros?

Tadi paši ka starptautiskajas publiskajas tiesības. Galvenais avots ir Starptautiska Cilvēktiesību Harta, kas sastav:

1948.gada Visparēja cilvēktiesību deklaracija. Pieņemta ka deklaratīva rakstura dokuments, taču lielaka daļa no to normam ieguva jau paražu tiesību raksturu un ir saistošas valstīm.

1966.gada ANO ĢA pieņemtais Starptautiskais pakts par ekonomiskajam, socialajam un kultūras tiesībam.

1966.gada ANO ĢA pieņemtais Starptautiskais pakts par pilsoniskajam un politiskajam tiesībam. Starptautiska pakta par pilsoniskajam un politiskajam tiesībam Fakultatīvais protokols (spēka no 1976.gada). Starptautiska pakta par pilsoniskajam un politiskajam tiesībam Otrais fakultatīvais protokols (atklats parakstīšanai 1989.g. 15.decembrī, spēka no 1991.gada 11.jūlija).

Visi šie dokumenti ir izdoti ANO ietvaros. ANO statūtos arī ir pieminētas cilvēktiesības

4. Ar ko atšķiras ANO Drošības Padomes un Cilvēktiesību Padomes loma cilvēktiesību aizsardzība?

5. Nosauciet 3 kritērijus, pēc kuriem Eiropas Cilvēktiesību tiesa parbaudītu, vai tiesību uz privato dzīvi ierobežojums ir tiesisks.

Vai ierobežojums ir noteikts ar likumu? Vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis? Vai ierobežojums ir 'nepieciešams demokratiska sabiedrība'?

6. Miniet piemērus otras paaudzes cilvēktiesībam un raksturojiet to atšķirību no citam cilvēktiesību paaudzēm?

2.paaudze-> ekonomiskas, socialas un kultūras tiesības. Rodas 19.gs. beigas, 20.gs. sak. Šīm t ir pozitīvs raksturs- paredz sadarbību un abpusēju saikni starp indivīdu un valsti. Neiejaukties indivīda dzīvē tagad nav uzskatama par pietiekošu. Valstij ir pienakumi pret indivīdu. Valstij ir pienakums ne tikai deklarēt tiesības, bet arī reali nodrošinat tast.i.t uz darbu, brīvu prof izvēli, izgl, vesel aizsardzību. Nepieciešama zinama organizatoriska darbība no valsts puses

piemēri: tiesības uz izglītību, profesijas izvēli, veselības aizsardzību, diskriminacijas aizliegumu darba attiecības u.c. Atšķirība no 3 paaudzes tas attiecas uz konkrētu indivīdu, 3rešas paaudzes cilvēktiesības ir kolektīvas tiesības, tas var izmantot ne tikai atsevišķi indivīdi, bet arī indivīdu grupas. ! paaudzes cilvēktiesībam atšķirība no 2 paaudzes ir negatīvs raksturs- valstij nevajag neko darīt indivīda laba, nevajag iejaukties ta dzīvē. Mērķis veicinat iekšējo brīvību.

Vai ir kadas cilvēktiesības, kuras nedrīkst ierobežot nekados apstakļos? Pamatojiet savu atbildi.

Tiesības uz dzīvību, spīdzinašanas aizliegums, verdzības aizliegums

Zinamos gadījumos cilvēktiesības var būt ierobežotas- bieži vien pamatojoties uz “kopējam interesēm”, “sabiedrisko kartību”, “valsts drošību”. Tas ir visparējas klauzas, kuru nozīme nosaka katra valstī atsevišķi. Tatad cilvēktiesībam ir noteiktas robežas un tadējadi nevar runat par tiem ka par absolūtu kategoriju. Robeža ir starp viena indivīda tiesībam un otra indivīda tiesībam.

8. Kas ir valsts pozitīvie pienakumi cilvēktiesību joma? Ilustrējiet ar piemēru.

Pozitīvas'- tiesības kaut ko nodrošina šo tiesību subjektam, baudītajam ,

piem: janodrošina pienacīga rūpība, lai aizturētais nenomirst-jaizsauc nepiec.gadījuma

arst,jo pats viņš to sev nevar izdarīt

9. Kura (s) no reģionalajam cilvēktiesību sistēmam ir izveidots tiesas mehanisms attiecīgo cilvēktiesību līgumu uzraudzībai?

        Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Ja persona uzskata, ka parkapjot kadu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteikto tiesību, dalībvalsts nav nodrošinajusi viņai iespēju efektīvi aizstavēt savas tiesības pašmaju tiesu institūcijas, tad persona var griesties Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

10. Kadas ir būtiskakas atšķirības starp Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Visparējas Nacionalo Minoritašu aizsardzības konvencijas uzraudzības mehanismu?

11. Kada ir cilvēktiesību vieta Eiropas Savienības tiesību sistēma?

12. Kuras no cilvēktiesībam ir svarīgakas: tiesības uz pulcēšanas brīvību, tiesības uz izglītību, tiesības uz tīru vidi, neviena no minētajam? Īsi pamatojiet.

Daži teorētiķi uzskata, ka CT nozīme ir tikai būtiskam CT, piem, uz dzīvību, bet 1993/Vīnes konferencē CT jautajumos pieņemtaja deklaracija ir noteikts, ka visa CT ir vienlīdzīgi svarīgas

13. Nosauciet galvenas metodes, kuras izmanto ANO cilvēktiesību līgumu izpildes uzraudzības institūcijas, kontrolējot valstu saistību izpildi?

14. Kada ir Eiropas Drošības un sadarbības organizacijas loma cilvēktiesību īstenošana?

(EDSO) ir vitali svarīga loma, sekmējot demokratiju un cilvēktiesību ievērošanu. EDSO pamatvērtības, kas ir ierakstītas Helsinku aktos un turpmakos līgumos, ka arī tas demokratiju veicinošo aktivitašu, piemēram, vēlēšanu novērošanu, autonomija. EDSO sniedza atbalstu un apmacības šī reģiona cilvēktiesību aktīvistiem un NVO, veidojot organizaciju kapacitati un atbalstot likuma virsvaldību

15. Kadi ir lietu pieņemšanas izskatīšanai kritēriji Eiropas Cilvēktiesību tiesa?

1. Tiesa var izskatīt lietu vienīgi tad, ja ir izsmeltas visas iekšējas jautajuma atrisinašanas iespējas, un sešu mēnešu laika skaitot no dienas, kad ir ticis pieņemts pēdējais lēmums minētaja lieta.
2. Tiesa neizskata nevienu individualu iesniegumu ja tas ir

a) anonīms; vai

b) pamata tas pats, ka lieta, kas jau ir Tiesa izskatīta vai jau ir iesniegta kadai citai starptautiskai izskatīšanas vai risinašanas procedūrai un nesatur nekadu būtisku jaunu informaciju.

16. Kad cilvēktiesības mūsdienu izpratnē saka attīstieties ka starptautisko tiesību nozare?

Cilvēktiesības sak attīstīties no 18gs.-ASV Neatkarības deklaracija,

Francijas Cilvēka un Pilsoņa tiesību deklaracija

Ka atsevišķa tiesību nozare ta saka attīstīties pēc 2.pasaules kara

Starptautiskas humanitaras tiesības un spēka pielietošanas regulējums

1. Kads ir starptautisko humanitaro tiesību mērķis?

Humanitaras tiesības noteikti kara vešanas principi. Cilvēktiesību un humanitaro tiesību regulēšanas priekšmeti ir ļoti tuvi, arī kara apstakļos ir svarīgi, lai tiktu ievērotas cilvēku pamatiesības un  tie baudītu humanu attieksmi,

2. Ka jūs saprotat jēdzienu „kombatants”, kapēc šis jēdziens ir nepieciešams?

Pie pušu bruņotajiem spēkiem piederošas personas, tai skaita zemessargi, ja vien to vienības ietilpst bruņotajos spēkos;

Zemessargi, brīvpratīgie, pretošanas kustību dalībnieki, ja:

Tiem ir komandieris;

Tiem ir no attaluma atpazīstamas atšķirības zīmes;

Tie atklati nēsa ieročus;

Tie darbojas saskaņa ar kara likumiem un paražam;

Neatzītas valsts regularo armijas daļu locekļi;

Armiju pavadošas personas – kara korespondenti, apgadnieki, darba vienību locekļi;

Neokupēto teritoriju iedzīvotaji, kuri spontani ķērušies pie ieročiem, par ja tie nav izveidojuši savas vienības laika trūkuma dēļ.

3. Vai Latvijas Republikas zemessargi bruņota konflikta gadījuma tiktu uzskatīti par kombatantiem, kapēc?

Zemessargi, brīvpratīgie, pretošanas kustību dalībnieki, ja:

• Tiem ir komandieris;

• Tiem ir no attaluma atpazīstamas atšķirības zīmes;

• Tie atklati nēsa ieročus;

• Tie darbojas saskaņa ar kara likumiem un paražam;

4. Kuras pie bruņotajiem spēkiem nepiederošas personas tiek uzskatītas par kombatantiem?

Brīvpratīgo vienību karotaji (partizani), pretošanas kustību dalībnieki, ja:

• Tiem ir komandieris;

• Tiem ir no attaluma atpazīstamas atšķirības zīmes;

• Tie atklati nēsa ieročus;

• Tie darbojas saskaņa ar kara likumiem un paražam;

5. Kadas ir kombatanta tiesības, tam atrodoties pretinieka gūsta?

Kara gūstekņu statusu kombatantiem nosaka 1907.gada Hagas 2. konvencija;

- Pēc kara darbības beigam gūstekņi jaatgriež dzimtenē;

- Karagūstekņi ir personas, kuras nokļuvušas ienaidnieka vara;

- Pret karagūstekņiem vienmēr jaizturas humani. Nevienu karagūstekni nedrīkst pakļaut fiziskai sakropļošanai vai jebkura veida medicīniskiem vai zinatniskiem eksperimentiem;

- Represijas pret karagūstekņiem ir aizliegtas;

- Karagūstekņiem ir tiesības uz cieņu pret viņa personību un godu;

- Pret sievietēm jaizturas atbilstoši, ņemot vēra viņu dzimumu, un visos gadījumos viņam jasaņem tikpat labvēlīga attieksme, kadu saņem vīrieši;

- Karagūstekņiem jasaglaba viņu civiltiesības, kadas viņiem bija sagūstīšanas brīdī. Gūsta turētaja valsts drīkst ierobežot šo tiesību izmantošanu sava teritorija un arī arpus tas vienīgi tada mēra, kada to prasa atrašanas gūsta;

- Gūsta turētajai valstij janodrošina gūstekņu bezmaksas uzturēšana un jasniedz viņiem medicīniska palīdzība, kadu prasa viņu veselības stavoklis.

6. Uz kuru kombatantu kategoriju neattieksies karagūstekņu statuss?

Algotņi NAV kombatanti.

Krītot gūsta NEbauda karagūstekņu statusu

7. Kadas ir karagūstekņu tiesības?

Pret karagūstekņiem vienmēr jaizturas humani. Nevienu karagūstekni nedrīkst pakļaut fiziskai sakropļošanai vai jebkura veida medicīniskiem vai zinatniskiem eksperimentiem;

- Represijas pret karagūstekņiem ir aizliegtas;

- Karagūstekņiem ir tiesības uz cieņu pret viņa personību un godu;

- Pret sievietēm jaizturas atbilstoši, ņemot vēra viņu dzimumu, un visos gadījumos viņam jasaņem tikpat labvēlīga attieksme, kadu saņem vīrieši;

- Karagūstekņiem jasaglaba viņu civiltiesības, kadas viņiem bija sagūstīšanas brīdī. Gūsta turētaja valsts drīkst ierobežot šo tiesību izmantošanu sava teritorija un arī arpus tas vienīgi tada mēra, kada to prasa atrašanas gūsta;

- Gūsta turētajai valstij janodrošina gūstekņu bezmaksas uzturēšana un jasniedz viņiem medicīniska palīdzība, kadu prasa viņu veselības stavoklis.

8. Kad izbeidzas karagūstekņu statuss?

9. Definējiet jēdzienu „okupacija”!

Okupacija (lat. occupatio) nozīmē citas valsts sagrabšanu ar bruņotu (vardarbīgu, militaru) spēku un savas parvaldības ieviešana taja. Okupacijas juridiskais skaidrojums tika noformulēts 1907. gada Hagas konvencija. Saskaņa ar konvencijas 42. pantu, teritorija ir okupēta, kad ta ir pakļauta naidīgas armijas faktiskai parvaldei. Okupacija aptver tikai to teritoriju, kur šada parvalde ir noteikta un var tikt īstenota.

10. Kadi ir okupacijas varas iestažu pienakumi pret civiliedzīvotajiem?

Civiliedzīvotaju statuss reglamentēts 1907. gada IV Hagas konvencija un Ženēvas IV konvencija par apiešanos ar civiliedzīvotajiem kara laika.

Saskaņa ar šiem dokumentiem civiliedzīvotaji ir personas, kas nepieder ne pie kombatantiem, ne arī pie nekombatantiem. Konvencija nosaka, ka karojošajam pusēm jaaizsarga civiliedzīvotaji no kara briesmam, tie nedrīkst kļūt par uzbrukuma objektiem tikmēr, kamēr tie paši nepiedalas karadarbība.

Civiliedzīvotajiem jebkuros apstakļos ir tiesības uz cieņu un pret to personību, godu, ģimenes tiesības, tiesības netraucēti īstenot savu reliģisko parliecību , ritualus un paražas. Viņiem ir tiesības uz vienadi humanu apiešanos bez diskriminacijas pēc rases, adas, krasas, dzimuma, valodas vai reliģiskas piederības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionalas vai socialas izcelsmes vai mantiska stavokļa.

Civiliedzīvotajus nedrīkst iznīcinat, deportēt, aizdzīt verdzība un piespiest tos piedalīties pretinieka militaro objektu celtniecība, nedrīkst ekspropriēt to īpašumu un bez vajadzības to iznīcinat.

Karadarbības un bruņotu konfliktu gadījuma jacenšas neskart civiliedzīvotajus.

11. Ka izpaužas civiliedzīvotaju aizsardzība bruņoto konfliktu gadījumos?

karojošajam pusēm jaaizsarga civiliedzīvotaji no kara briesmam, tie nedrīkst kļūt par uzbrukuma objektiem tikmēr, kamēr tie paši nepiedalas karadarbība.

Civiliedzīvotajiem jebkuros apstakļos ir tiesības uz cieņu un pret to personību, godu, ģimenes tiesības, tiesības netraucēti īstenot savu reliģisko parliecību , ritualus un paražas. Viņiem ir tiesības uz vienadi humanu apiešanos bez diskriminacijas pēc rases, adas, krasas, dzimuma, valodas vai reliģiskas piederības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionalas vai socialas izcelsmes vai mantiska stavokļa.

Aizliegti jebkuri uzbrukumi, kuros bez izšķirības cieš ka militarie, ta arī civilie objekti, uzbrukumi civiliedzīvotajiem represaliju veida, uzbrukumi objektiem, kas nepieciešami civiliedzīvotaju izdzīvošanai (partikas krajumiem, lopiem, sējumiem), būvēm, kas satur bīstamus spēkus (dambji, kodolspēkstacijas), ka arī neaizsargatam apdzīvotam vietam.

Civiliedzīvotajus nedrīkst iznīcinat, deportēt, aizdzīt verdzība un piespiest tos piedalīties pretinieka militaro objektu celtniecība, nedrīkst ekspropriēt to īpašumu un bez vajadzības to iznīcinat

12. Vai un kados gadījumos starptautiskas humanitaras tiesības pieļauj civiliedzīvotaju upurus?

13. Kads ir Šveices statuss starptautiskajas humanitarajas tiesības?

Valstu neitralitate – valstis, kas nepiedalas kara:

Miera laika neitralitate – valsts miera laika atsakas iesaistīties kadas aktivitatēs, kas liktu apšaubīt valsts neitralitati – neitralu attieksmi pret dažadu pušu interesēm;

Katra laika neitralitate – valsts atsakas iesaistīties kara darbība kada no karojošam pusēm.

Neitrala valsts – nepiedalas karadarbība, neatbalsta nevienu karojošo pusi, neļauj izmantot savu teritoriju karadarbībai, armijas tranzītam, ieroču transportam. Arī ne internēšanai

14. Kadus izņēmumus no bruņota spēka lietošanas aizlieguma paredz ANO Statūti?

ANO statūti nosaka:

- Dalībvalstīm jaatturas no spēka vai spēka draudu pielietošanas pret jebkuru valsts teritorialo neaizskaramību vai politisko neatkarību, vai veida, kas nav savienojams ar ANO mērķiem;

- DP var pielietot bruņoto spēku miera apdraudējumu gadījuma; - Individuala vai kolektīva pašaizsardzība;

            Humanitara intervence

Preventīva pašaizsardzība

15. Vai humanitara intervence ir uzskatama par spēka esošu starptautisko tiesību normu, kapēc?

Karaspēka lietošanu (pat ne bruņota spēka) citas valsts teritorija, lai novērstu humanitarus, masveidīgus un rupjus, cilvēktiesību parkapumus (Dienvidslavija). Visparīgi, cita valstī ar karaspēku ieiet atļauts tikai ar tas valsts atļauju, kura ieiet, un tikai tik liela mēra, cik šī valsts atļauj.

Arī bruņota spēka ieviešana citas valsts teritorija, lai sniegtu palīdzību dabas katastrofu gadījuma.

. Vai preventīva pašaizsardzība (apsteidzošais uzbrukums) ir uzskatams par spēka esošu starptautisko tiesību normu, kapēc?

Ja pret valsti tūlīt tiks veikts uzbrukums, tai ir tiesības veikt pasakumus, lai novērstu šo uzbrukumu.

Ja valsts zina, ka potenciala pretinieka valsts jau ir pilna kaujas gatavība, tad dod apsteidzošu triecienu, lai novērstu iebrukumu sava valstī. Var pielietot tikai tad, kad pretinieka uzbrukums jau ir gandrīz nenovēršams, tad to var uzskatīt par spēka draudu, un pamatojoties uz ANO Statūtu 51.p. pašaizsardzības punkta var uzbrukt.

Starptautisko strīdu risinašana

1. Kadas domstarpības diplomatiskas risinašanas metodes?

-sarunas-nav iejauktas 3 personas

-starpniecība-piedalas 3 persona, var iztekt savu priekšlikumu strīda atrisinašanai, ka

ziņnesis

-samierinašana-strīdu nodod izšķiršanai 3 personai

2. Ko nozīmē strīdu risinašana mierīgiem līdzekļiem, kadi tie ir?

Sarunas – strīda risinašana netiek iesaistītas trešas personas;

Starpniecība (mediation) – piedalas trešas personas:

Trešas personas var izteikt savus priekšlikumus strīda risinašanai;

Trešas personas var darboties ka ziņnesis starp pusēm;

Samierinašana – strīda izšķiršana tiek nodota trešajai personai, kas izsaka strīda risinašanas ieteikumus, kas pusēm nav saistoši, sniedz juridiski nesaistošus atzinumus;

3. Kadi ir sarunu ka domstarpību risinašanas līdzekļa plusi un mīnusi?

Sarunu gaita strīda risinašana netiek iesaistītas trešas personas, tadējadi novēršot iespējamu informacijas noplūdi, vai 'Saplīsuša telefona'rašanos. Vēl pie sarunu plusa pieskaitams tas, ka pušu kontakts sarunu procesa ir daudz personiskaks, kas ļauj daudz atrak sasniegt nepieciešamo strīda noregulējumu. Mīnus ir tajos gadījumos, kad puses ir ļoti kategoriskas un necenšas sasniegt kompromisu, sarunu vešana kļūst pilnīgi bezjēdzīga. Sarunu laika nav iespējams uzklausīt viedokļus un ieteikumus no malas.

4. Kas ir „labie pakalpojumi”?

    Good offices - The involvement of one or more countries or an international organization in a dispute between other countries with the aim of contributing to its settlement or at least easing relations between the disputing countries. Labos pakalpojumus parasti sniedz valstis vai institūcijas, kuras ir cienītas valstu vidū, kuram ir nozīmīga loma pasaules diplomatija un kuras ir uzticamas ka strīdu risinatajas, piem., ANO Ģeneralsekretars, Šveice.

5. Ar ko starpniecība atšķiras no labajiem pakalpojumiem?

Starpniecība (mediation) – piedalas trešas personas:

Trešas personas var izteikt savus priekšlikumus strīda risinašanai;

Trešas personas var darboties ka ziņnesis starp pusēm;

Some writers distinguish mediation from ' good offices,' but the distinction is of little practical value . We may, if we please, regard ' good offices ' as inchoate mediation, and ' mediation ' as good offices brought to the birth . Thus we may say that a third power renders ' good offices ' when it brings the parties together so as to make diplomatic negotiations between them possible; whilst if it takes an active part in those negotiations it becomes for the time being a mediator . Mediation: like good offices, mediation is an adjunct of negotiation, but with the mediator as an active participant, authorized, and even expected, to advance his own proposals and to interpret, as well as to transmit, each party's proposals to each other

6. Ar ko samierinašana atšķiras no starpniecības?

Starpniecība (mediation) – piedalas trešas personas:

Trešas personas var izteikt savus priekšlikumus strīda risinašanai;

Trešas personas var darboties ka ziņnesis starp pusēm;

Samierinašana – strīda izšķiršana tiek nodota trešajai personai, kas izsaka strīda risinašanas ieteikumus, kas pusēm nav saistoši, sniedz juridiski nesaistošus atzinumus;

7. Nosauciet vismaz piecas starptautiskas tiesas (tribunalus).

ANO Starptautiska tiesa – visplašaka jurisdikcija, taču strīda valstīm jaatzīst tas jurisdikcija (tiesa var griezties tikai ja valstis ir atzinušas tas jurisdikciju);

2. Eiropas Kopienu tiesa;

3. Eiropas Cilvēktiesību tiesa;

4. Amerikas cilvēktiesību tiesa;

5. Starptautiskais Jūras tiesību tribunals;

6. Ruandas Starptautiskais tribunals;

7 Bijušas Dienvidslavijas Starptautiskais tribunals;

8. Starptautiska Kriminaltiesa

8. Kada veida nolēmumus var taisīt ANO Starptautiska tiesa?

Procesualus lēmumus (orders), spriedumus (judgments), konsultatīvais viedoklis (advisory opinion).

9. Kada veida nolēmumus ANO Starptautiska tiesa taisa attiecība uz ANO un tas specializētajam iestadēm?

10. Kados veidos valstij var kļūt saistoša ANO Starptautiskas tiesas jurisdikcija?

Nav obligata jurisdikcija, tapēc vienmēr nepieciešama valstu piekrišana, ko var izteikt:

Ar specialu strīda risinašanas vienošanos (compromis) – Quatar / Bahrain, 1994; - definē strīdu un nosaka tos jautajumus, ko tiesai ir jaizšķir;

Noslēdzot konvenciju par starptautisko strīdu risinašanu, kas nosaka, kada ir strīdu risinašanas veidu, kura starptautiskaja tiesa;

Ar Formum Prorogatum – Corfu Channel, 1948, Arrest Warrant, 2002 – pušu gribas izpaudums, no kuriem var secinat ka puses lietas izskatīšanu gribētu nodot izskatīšanai ANO starptautiskaja tiesa;

Ar deklaraciju saskaņa ar izvēles klauzulu, Statūtu 36.p.2.d.) – Arbitral Award, 1989:

Deklaracija, kura valsts atzīst, ka pakļaujas ANO starptautiskas tiesas jurisdikcijai;

Deklaracija darbojas tikai tad, ja otrai pusei arī šada deklaracija ir, pie tam deklaracija var iekļaut izņēmumus, piemēram, nosakot ka tiesai nav jurisdikcija par robežstrīdu risinašanu;

Šis bija ANO mēģinajums ieviest ANO Starptautiskas tiesas visparējo jurisdikciju, taču ta ka tikai nedaudzam valstīm šadas deklaracijas ir pieņemtas, tas neizdevas;

Ar Pastavīgas Starptautiskas tiesas nodoto jurisdikciju – ANO Starptautiskas tiesa priekšteces norades vecajos līgumos tiek paradresētas ANO Starptautiskajai tiesai;

Īpašos gadījumos, tadu īstenība nemaz nav (ANO Statūtos ta ka būt bijis jabūt noteiktiem, bet nav);

11. Kas ir forum prorogatum?

Ar Formum Prorogatum – Corfu Channel, 1948, Arrest Warrant, 2002 – pušu gribas izpaudums, no kuriem var secinat ka puses lietas izskatīšanu gribētu nodot izskatīšanai ANO starptautiskaja tiesa;

12. Ka tiek veidotas ad hoc starpvalstu šķīrējtiesas?

Ad hoc šķīrējtiesu parasti izveido konkrētajam strīdam;

Katra no pusēm izvirza savu šķīrējtiesnesi, un abu pušu uzvirzītie šķīrējtiesneši izvirza trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir šīs šķīrējtiesas priekšsēdētajs;

13. Kada procesuala nozīme ir tam, ja valsts ir parkapusi erga omnes saistību?

*Ja Starptautiskas Tiesas jurisdikcija nav saistoša pusēm, tad tiesību zinatnieki iesaka Ergo Omnes doktrīnu - ANO Starptautiskas tiesa Barcelon Traction lieta noteica, ka ir tadi Ergo Omnes parkapumi, par kuriem var celt prasību par Ergo Omnes pienakumu parkapšanu;

*Erga Omnes atbildība - jebkura valsts, kura nav cietuši valsts, var prasīt parkapēj valsts atbildību, ja:

*)Ir parkaptas saistības pret valstu grupu, kura ietilpst arī cietuši valsts;

Ir parkaptas saistības pret starptautisko sabiedrību kopuma;

Erga omnes ir starptautisko tiesību paražu normas. Šis normas bieži tiek izmanto ANO Starptautiska tiesa. Šadas statusa normas, par kuru neievērošanu var prasīt atbildību da no jebkuras valsts, praktiski ir Jus cogens normas.

Erga Omnes atbildība - jebkura valsts, kura nav cietuši valsts, var prasīt parkapēj valsts atbildību, ja:

*Ir parkaptas saistības pret valstu grupu, kura ietilpst arī cietuši valsts;

*Ir parkaptas saistības pret starptautisko sabiedrību kopuma

14. Miniet piemērus Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, kur domstarpību risinašana ir paredzēta ANO Starptautiskaja tiesa.

15. Ka ir sadalīta kompetence starp ANO DP un ĢA miera nodrošinašanas jautajumos?

A ĢA vērš uzmanību uz krīzes situacijam.

ĢA nevar skatīti jautajumus, kas ir DP kompetencē;

DP atbild par starptautiska miera un drošības uzturēšanu, no šīs atbildības izriet, ka DP pildot pienakumus darbojas šo valstu varda;

DP miera un drošības apdraudējuma gadījuma pusēm var prasīt strīda atrisinašanu mierīgas noregulēšanas ceļa - veidi: Sarunas, apsekošana, starpniecība, samierinašana, arbitraža, iztiesašana, sniedz konsultacijas;

DP ir pilnvarota izmeklēt jebkuru strīdu, lai noteiktu vai tas neapdraud starptautisko mieru, drošību;

DP var ieteikt strīda risinašanas procedūras;

DP lemj kadi ne militara spēka pasakumi būtu veicami DP lēmumu izpildei – ekonomisko sakaru, transporta, sakaru, diplomatisko sakaru partraukšana;

Ja nemilitarie pasakumi nav efektīvi, tad var veikt pasakumus, kuros izmanto karaspēku starptautiska miera un drošības nodrošinašanai;

16. Kuru pastavīgo starptautisko justīcijas institūciju jurisdikcija ir saistoša Latvijai?

Starpt kriminaltiesa, Eiropas Cilvēktiesību tiesa,

Starptautiskas vides tiesības

1. Kados gadījumos valsts būs atbildīga par privatpersonu izraisītu vides piesarņojumu?

Valsts ir atbildīga par kaitējumu, kura nodarīšana ir vainojamas valsts amatpersonas. Valsts var būt atbildīga par privatpersonu vai privata uzņēmumu radīto zaudējumu, ja:

a)   saskaņa ar savam starptautiskajam saistībam nav pieņēmusi atbilstošus normatīvus aktus

b)   ja nav godpratīgi kontrolējusi šo aktu izpildi

c)   ja atbildību paredz starptautiskais līgums, piem., 1967.g. Nolīgums par kosmosu paredz, ka valsts ir atbildīga par savu institūciju gan nevalstisko institūciju radīto kaitējumu.

2. Ko nozīmē pienakums sadarboties vides tiesības?

1972.g. Stokholmas ANO konferences par arkartējo deklaraciju 24.princips nosaka, ka starptautiskie jautajumi attiecība uz vides aizsardzību un uzlabošanu jarisina sadarbības gara.

UNCLOS 198.p. “kad valsts atklaj gadījumos, kad jūras videi draud būt sabojatai vai ta ir sabojata ar piesarņojumu, tai nekavējoties japaziņo par to citam valstīm, kuras var skart šads nodarījums, ka arī kompetentam starptautiskajam organizacijam.

Pienakums:

informēt par piesarņojumu

konsultēties ar iespējams ietekmējamu valsti pirms darbība uzsakšanas

informēt tas par ietekmes uz vidi izpētes rezultatiem

Gadījuma, ja šis konsultacijas netika veiktas var iestaties atbildība. Tatad valstij pirms jebkuras darbības uzsakšanas javeic ietekmes uz vidi izpēte.

3. Kada ietekme uz starptautiskajam ekoloģiskajam tiesībam bija Černobiļas katastrofai?

Ta ir atbildība neatkarīgi no vainas

1986.gada Černobiļas katastrofa.

1986.g. Konvencija par palīdzību kodolkatastrofu gadījuma

1986.g. Vīnes konvencija par savlaicīgu brīdinašanu kodolkatastrofu gadījuma.

Militaras kodolvalstis attiecina arī uz militara rakstura negadījumiem

4. Kada starptautisko vides tiesību paražu norma tiek piemērota Trail Smelter lieta?

Valstu pienakums nenodarīt kaitējumu citas valsts videi (Trail Smelter case ICR p. 315 „saskaņa ar starptautisko tiesību principiem, ka arī Savienoto Valstu tiesībam nevienai valstij nav tiesību lietot vai atļaut tadu tas teritorijas lietošanu, kas nodara kaitējumu”

ANO Starptautiskas tiesas prakse

1. Kura lieta tiesa nekonstatēja atbildētajas valsts efektīvu kontroli par prasītajas valsts opozīcijas kaujiniekiem, par kadiem atbildētajas valsts nodarījumiem iestajas tas atbildība?

2. Kura lieta un ar kadu argumentaciju tiesa atzina starptautiskas organizacijas tiesības realizēt sava darbinieka diplomatisko aizsardzību?

3. Ka Gabčikovo – Nagimaroš lieta Ungarija aizstavēja savu izstašanos no līguma, kada bija tiesas attieksme pret Ungarijas izmantoto izstašanas pamatojumu?

4. Saskaņa ar kadam starptautisko tiesību normam tiesa analizēja Tautu Savienības izsniegta mandata partraukšanu Namībijas lieta? Kads bija tiesas secinajums?

5. Kadu starptautisko līgumtiesību aspektu un kada sakara tiesa analizēja sava sprieduma Zvejniecības jurisdikcijas lieta (Liebritanija v. Īslande).

Latvijas tiesu prakse

1. Kada jautajuma Satversmes tiesa atteicas izskatīt ANO Statūtu 2.panta (4) daļas parkapumu, kada bija tiesas argumentacija?

2. Kura Satversmes tiesas lieta un ko pieteicēji uzskatīja par līguma objekta un mērķa apdraudējumu, kads bija tiesas lēmums šaja jautajuma?

Kontroldarba saturs un vērtēšanas kritēriji

Kontroldarba katra varianta būs 15 jautajumi, kur 15.jautajums būs ka bonusa jautajums par ANO Starptautiskas tiesas vai Satversmes tiesas praksi. Katrs jautajums tiks vērtēts ar maksimums diviem punktiem: pareiza atbilde 2 punkti; daļēji pareiza atbilde – 1 punkts, nepareiza atbilde – 0 punkti. Kontroldarba maksimalais iegūstamo punktu skaits ir 30.

Atzīmju skala

1 – 3 punkti – atzīme 1

4 – 6 punkti – atzīme 2

7 – 9 punkti – atzīme 3

10 – 12 punkti – atzīme 4

13 – 15 punkti – atzīme 5

16 – 18 punkti – atzīme 6

19 – 21 punkts – atzīme 7

22 – 24 punkti – atzīme 8

25 – 27 punkti – atzīme 9

28 – 30 punkti – atzīme 10