REFERATS KRIMINOLOĢIJA - “Ka nekļūt par izvarošanas upuri”

REFERATS

KRIMINOLOĢIJA

“Ka nekļūt par izvarošanas upuri”

IEVADS

Izvarošana ir smags noziegums; sievietei tiek nodarīts liels gan fizisks, gan morals kaitējums, tas ir negadījums, kas var iespaidot visu sievietes talako mūžu. Prakses laika man nacas sastapties ar daudziem izvarošanas gadījumiem, kuru izmeklēšanas laika es konstatēju, ka izvarošanas upuru personības analīzei ir būtiska loma pie nozieguma apstakļu noskaidrošanas.

Diemžēl, Latvija pašlaik nav izveidotas tadas sabiedriskas labdarības organizacijas, kas reali darbotos ar noziegumu rezultata cietušajiem (tai skaita arī ar izvarošanas upuriem), nav arī literatūras latviešu valoda, kas varētu palīdzēt sievietēm izvairīties no izvarošanas, palīdzēt viņai, ja sieviete tomēr nonakusi nelaimē. Dotais referats ir mēģinajums kaut nedaudz šo tukšumu aizpildīt.

Šaja darba es mēģinaju apvienot praksē iegūto pieredzi ar teorētiskajam zinašanam. Darba mērķis ir rast izpratni, kada ir loma upurim izvarošanas gadījumos un izdibinat ieteikumus, kada veida var izvairīties sievietei no izvarošanas. Darba gaita es mēģinaju risinat sekojošus jautajumus:

noskaidrot viktimitates būtību;

izskatīt standarta izvarošanas gadījumus;

rast iespējas, ka var izvairīties no izvarošanas;

noteikt būtiskas problēmas šīs tēmas konteksta.

Referata valodas stils ir savdabīgs. Dotais darbs ir griešanas pie katras konkrētas sievietes, saruna ar viņu, kura ir piemīnēti vairaki gadījumi no prakses, pausti dažu autoru viedokļi izskatama jautajuma konteksta.

Mans referats ir uzrakstīts vienkaršaja “sadzīves” valoda, sarežģīti zinatniski termini netiek lietoti darba vai tiek detalizēti un vienkaršoti izskaidroti. To es darīju apzinati, jo mans iedomajamais sarunas biedrs ir parasta sieviete, kuru interesē, ka būtu jauzvedas, lai nenokļūtu seksualas vardarbības upura loma.

IZVAROŠANA NOZIEDZĪBAS STRUKTŪRA

Izvarošana ir cietsirdīgs noziegums, kas ir saistīts gan ar fiziskam, gan ar psiholoģiskam traumam. Vadoties pēc oficialas statistikas, to skaits nav liels, salīdzinot ar parējiem noziedzīgo nodarījumu veidiem. Ta, piemēram, 1997. gada tika fiksēti 27105 noziedzīgie nodarījumi, no kuriem tikai 0,5% bija izvarošanas:

1998. gada Latvijas teritorija tika reģistrēti 36674 noziedzīgie nodarījumi, no tiem izvarošanas aizņem tikai 0,2%:

Baltijas valstīs izvarošanu daudzums laika perioda no 1997. gada – 2000. gadam ir attēlots grafika:

Neskatoties uz šadiem statistikas datiem, ir jaatzīmē, ka izvarošanu skaits ir daudz lielaks par oficialajiem radītajiem. Ta cēloņi ir dažadi. Galvenie no tiem būtu:

izvarošana cietušas nevēlas iesniegt iesniegumu tiesību aizsargajošas iestadēs, lai parējie nezinatu par notikušo, lai nebūtu jaiziet nepatīkamas un pazemojošas procedūras (ekspertīzes, piedalīšanas kriminalprocesa un tml.);

cietušas pašas jūtas vainīgas pie izvarošanas izdarīšanas;

lielaka izvarošanas gadījumu daļa ir ģimenē, starp vīru un sievu vai bērniem, ko pieradīt ir gandrīz neiespējami un daudzas sievietes pat uzskata vardarbības faktu par noziegumu - izvarošanu;

policijas darbinieku attieksme pret izvarošanas upuriem ir bieži vien parak skeptiska, jo uzskata, ka sievietes uzvedība ir notikuša noziedzīga nodarījuma pamata.

citi cēloņi.

Pēc aptuveniem aprēķiniem, reals izvarošanu skaits ir vairakas reizēs lielaks par reģistrēto izvarošanas gadījumu skaitu.

KAS IR VIKTIMITATE

Viens no apstakļiem, kas veicina izvarošanas izdarīšanu ir nevērīga un vieglpratīga sieviešu uzvedība. Šads apgalvojums var likties paradoksals, jo dotaja darba es mēģinu noskaidrot priekšnosacījumus ka nekļūt par vardarbības upuri, nevis parmest sievietēm, ka viņas pašas ir vainīgas nelaimē un veicina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Mana referata mērķis ir ne tikai sniegt padomus sievietēm ka izvairīties no bīstamam situacijam un ka būtu jarīkojas šadas situacijas, bet arī izdibinat un izskaidrot upura lomu pie izvarošanas. Lielakaja daļa izvarošanas gadījumu cietušas pašas nostada sevi bīstama situacija.

Sakuma, pirms ķerties pie pašas tēmas, būtu lietderīgi izdibinat dažadu jēdzienu būtību, tadu, ap kuriem vēl pat šodien notiek diskusijas, ka, piemēram, viktimitate. Mani jau sen interesē jautajums, kapēc daži kļūst par vardarbības upuriem, bet citi nē. Ka liecina prakse, dažiem cilvēkiem ir “zīmogs” – “esmu upuris” un noziedznieki izvēlas tieši viņus. “Dažadu valstu psiholoģi un kriminoloģi konstatēja, ka 70 – 90 % no visiem noziegumiem ta vai cita mēra provocē pats upuris.”1 Respektīvi, dažreiz cilvēka uzvedība netieši, neapzinati (proti, nevēloties konkrētu sev nelabvēlīgo seku iestašanos) veicina konfliktsituacijas, izsauc vardarbību, kas vērsta pret viņu un parējas nepatikšanas. Šada uzvedība tiek dēvēta par viktīmo uzvedību, bet zinatne, kas to pēta – par viktimoloģiju. “Praktiska viktimoloģija pēta ne tikai nozieguma upuru uzvedību, bet arī mēģina izkristalizēt ieteikumus, kada veida var izvairīties no vardarbības un nenostaties upura loma.” Tadējadi, viktimitate (no latīņu – victima – upuris) ir cilvēka īpatnība, kad viņš pats nostajas upura loma, respektīvi, ar savu uzvedību un nevērību pats veicinajis noziegumu. Daži uzskata, ka viktimitate piemīt tikai konkrētiem cilvēkiem, citi apgalvo, ka viktimitate ir katra cilvēka, vēl daži neatzīst viktimitati ka paradību. Personīgi es uzskatu, ka viktimitate ta vai cita mēra ir katram cilvēkam bez izņēmuma piemītoša paradība.

Diemžēl, zinatnieki vairak pievērš uzmanību noziedznieka personībai, bet cietuša personība netiek izpētīta pietiekami detalizēti. Tomēr, cietuša personības analīze ir nepieciešama, jo dažkart, lai noskaidrotu patiesību lieta bez tas iztikt ir patiešam grūti. Tas lielaka mēra, pēc manam domam, attiecas uz izvarošanas gadījumiem, kam ir visai sarežģīts pieradīšanas process.

Pazīstams krievu psihoterapeits un psihoanalītiķis Nikolajs Naricins iedala seksualas vardarbības upurus trīs savdabīgas grupas:

Parak paklausīgas sievietes. Tas, parsvara attiecas un jaunietēm, kuras vēcaki bērnība audzinaja ar vardiem, ka visus pieaugušie ir jaklausas, ka pieaugušajiem vienmēr ir taisnība, neizskaidrojot, ka pieaugušie arī var būt dažadi un viņiem var būt arī slikti nolūki. Manuprat, šī seksualas vardarbības upuru grupa ir makslīgi veidota, jo nedz praksē, nedz kada cita informacijas avota neesmu sastapis kaut vienu piemēru, kurš varētu tikt iekļauts šada kategorija.

Parak labas sievietes. Tas ir tadas sievietes, kuram ir visai svarīgi, lai cilvēki nedomatu par viņam slikti. Šai upuru grupai piederoša sieviete, iekapjot lifta kopa ar aizdomīgu cilvēku, nekada gadījuma neatteiksies braukt, lai neapvainotu šo cilvēku, lai neizskatītos par bailīgu sievieti, neizskatīties savadi un smieklīgi citu acu priekša. Šis sieviešu tips cer, ka nekas ļauns ar viņam nenotiks.

Sievietes ar kompleksiem. Pie šadiem izvarošanas upuriem N.Naricins uzskata sievietes, kuras neapzinati tiecas pēc vardarbības, dzimumakta, jo cita dzimumtieksmju apmierinašana viņam nav pieņemama vai viņas nesaņem baudu.1

Manas prakses laika Daugavpils pilsētas un rajona policijas parvadē izziņas dienesta inspektora p.i. amata es piedalījos vairaku izvarošanas gadījumu izmeklēšana. Stradajot pie izvarošanas lietam, konstatēju ka 90% no visiem gadījumiem – sieviete uzvedas arkartīgi nevērīgi un nepiesardzīgi, ka cena bija viņu pašu gan fiziska, gan psihiska veselība. Šaja sakara man ir daži piemēri ar kuriem nacas sastapties praktiskaja darba.

Pirmais piemērs: Sieviete ap 30 gadiem pavadīja brīvo laiku kroga pie alus glazes. Divi blakus sēdoši viņai nepazīstami vīrieši piedavaja iedzert uz viņu rēķinu. Pēc paris trijata iedzertam alus pudelēm no vīriešu puses sekoja piedavajums turpinat kopējo izklaidi vienam no vīriešiem piederošaja dzīvoklī, kas atradas netalu. Sieviete pieņēma uzaicinajumu un kopa ar vīriešiem devas uz dzīvokli kur viņu izvaroja. Analizējot doto situaciju, rodas vesela virkne dažadu jautajumu: Kadēļ sieviete tik vieglpratīgi uzvedas? Kada sakara pieņēma uzaicinajumu kopa ar viņai nepazīstamajiem vīriešiem doties pie viņiem uz dzīvokli? Kapēc lietoja alkoholu ar svešiem cilvēkiem? Un tamlīdzīgi jautajumi.

Var arī minēt citus piemērus:

Ka piemēram, jauniete pēc diskotēkas pieņēma piedavajumu no diviem vienaudžiem aizvest viņu uz majam ar mašīnu, kura tika izvarota.

Jauna sieviete gaja viena pati nakts laika caur tumšu parku, kur trīs vīrieši uzbruka viņai, piekava un izvaroja.

Vēl viens gadījums: sieviete izdzēra viņai piedavato brendiju, kura bija pieliets klat klofelīns. Ka rezultata viņa zaudēja samaņu. Pēc tam sieviete tika izvarota un aplaupīta.

Līdzīgo situaciju dzīvē ir visai daudz. Ka ir jauzvedas sievietei? Neapšaubami, gatavo recepšu katram gadījumam nav un nevar būt. Tapēc katrai sievietei ir jakontrolē sava uzvedība un pašai ir jaizvēlas sava izdzīvošanas stratēģija, lai neprovocētu vīriešu seksualo uzmakšanos. Puskaila ķermeņa demonstrēšana apkartējiem var būt ka signals vai uzaicinajums vīriešiem.

Ir jaatzīmē arī alkohola reibuma vai narkotisko vielu iespaida būtiska loma. Tas attiecas gan uz izvarotajiem gan uz izvarošanas upuriem. 80% izvarotaju nozieguma izdarīšanas brīdī atradas alkohola reibuma vai citu apreibinošo vielu iespaida. Apmēram viena treša daļa gadījumu cietuša lietoja alkoholu vai narkotikas.

Tomēr, ir aplami uzskatīt, ka visas izvarošanas liela vai maza mēra provocē pats upuris. Izvarotajs var mēģinat apmierinat savas tieksmes arī neatkarīgi no sievietes vecuma, arēja izskata, kaut arī sieviete apzinati izvairas no bīstamam situacijam un nekadi neprovocē noziedznieku.

Sieviete, kas aktīvi pretojas uzbrucējam, dubulto iespējas nekļūt par izvarošanas upuri un izvairīties no traumam, kas var rasties izvarošanas vai izvarošanas mēģinajuma gadījuma. “Tika noteikts, ka ap 70 procentiem sieviešu, kas aktīvi pretojas noziedzniekiem, izvairījas no viņam kaitējuma nodarīšanas”1. Pasivitate šadas situacijas var būt daudz bīstamaka par pretošanos izvarotajam. Bieži vien pasivitate, nespēja tīri psiholoģiski pretoties, padotība ir būtisks faktors, kas pamodina noziedznieku rīkoties. Būtu jaatzīmē arī tas, ka noziedznieks, lai noslēptu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un ta rezultata iestajušas sekas, var izdarīt visu (piemēram, draudēt ar fizisko izrēķinašanos, nodarīt dažadas pakapes miesas bojajumus vai pat nogalinat). Tadējadi, sievietei ir jaaizsarga sevi aktīvi, lai nepieļautu vardarbību pret sevi.

Runajot par sievietes viktimitati būtu jaatceras tas, ka nekada gadījuma nedrīkstētu apvainot sievietes izvarošanas izdarīšana, jo atbildīgs par to iz izvarotajs, uzbrucējs. Nedrīkstētu arī teikt: “Viņa pati pie notikuša ir vainīga! Ta arī bija jabūt, ja viņu tik kairinaja!” Mēs visi kadreiz kļūdamies, rīkojamies nepratīgi, muļķīgi, nepieklajīgi. Nosodīt izvarošana cietušo ar vardiem: “Tev bija jazina, kas notiks!” vai tml. nevajadzētu arī to apsvērumu dēļ, ka seksuala vardarbība pati par sevi ir parak bargs sods par izdarītam kļūdam. Ja upuris nepamatoti riskēja, ja nepiesardzīgi rīkojas, ja pat nevisai pieklajīgi uzvedas, tas jebkura gadījuma nenozīmē, ka sieviete gribēja tikt izvarota vai ir to nopelnījusi.

KA UZVĒSTIES

Katra situacija, kad pret sievieti lieto vardarbību ir neordinara, savdabīga, neatkartojama. Ta cēlonis ir šīs situacijas laika, vietas, noziedznieka personības īpatnību kombinacija. Neskatoties uz to, varētu piedavat virkni universalo ieteikumu, ko ieteicams iegaumēt un izvēlēties sev piemērotako variantu, kada veida izvairīties no izvarošanas un ka būtu jarīkojas, ja izvarošana tomēr ir notikusi:

Ir janoskaidro, vai Jūs spējat aktīvi pretoties pēkšņa uzbrukuma gadījuma, kads būtu Jūsu aizstavēšanas veids. Šis nosacījums ir visai aktuals, jo aizstavēšanas taktika ir individuala – ta ir atkarīga no katras konkrētas sievietes personiskas pieredzes, personības īpatnībam, konkrētam situacijam un veselas virknes dažadu citu apstakļu. Sievietei ir jaizvēlas viņai piemērotaka rīcības taktika bīstamas situacijas, viņai būtu jazina vairaki varianti ka izvairīties no tam. Turklat, būtu arī lietderīgi izstradat vairakus aizstavēšanas variantus līdzīgo situaciju grupam, lai, norisot konkrētai situacijai, sieviete varētu izvēlēties situacijai atbilstošako aizstavēšanas taktiku. Piemēram, padomat, ka Jūs rīkotos vieta, kur ir daudzi veikali, ofisi, sabiedriskais transports, dzīvojamas majas, un kada veida Jūs rīkotos tumšaja parka, skvēra vai kada cita vieta, kur pastav lielaka iespēja ka neviens no apkartējiem nevarēs Jums sniegt palīdzību un izglabt no bīstamas situacijas.

Noziedzniekam visbiežak ir priekšrocība – viņš mēdz uzbrukt negaidīti. Tas aizņem parasti tikai dažas sekundes. Tadējadi, daudz, kas ir atkarīgs no Jūsu reakcijas uz uzbrukumu un izvarotaja sagatavošanas Jūsu reakcijai. Šo dažu sekunžu laika sievietei ir jaizvērtē situacija un atbilstoši tai ir jaizvēlas aizstavēšanos. Daugavpils pilsētas un rajona policijas parvaldes izziņas inspektore I.K. kadreiz man izstastīja par vienu gadījumu – izvarošanas mēģinajumu, kura upuris bija viņa pati. Viņai izdevas izvairīties no izvarošanas un viņas izvēlēta taktika mani visai ieinteresēja. Izvarotajs piepeši uzbruka I.K., bet viņa atri noorientējas situacija un piedavaja izvarotajam doties pie viņas majas ar vardiem: “Vai tad mēs, sievietes, arī neesam cilvēki un negribam?”, jo tur esot labaki apstakļi kopēja laika pavadīšanai. Izvarotajs noticēja, un ta bija viņa lielaka kļūda – viņu aizturēja policijas darbinieki pa ceļam uz sievietes dzīvokli. Augstak izklastītaja piemēra ir gan pasīvas (bez jebkadam aktīvas aizstavēšanas darbībam), gan aktīvas pretošanas elementi (piedavaja uzbrucējam izdarīt dzimumaktu pie viņas majas un pa ceļam griezusies pie policijas darbiniekiem pēc palīdzības). Viens no labakajiem pasīvas pretošanas taktikas variantiem ir parliecinat izvarotaju, ka Jums ir kada veneriska slimība vai AIDS un izvarotajam draud iespēja ar to inficēties, vai arī ar savu rīcību radīt noziedzniekam iespaidu par to, ka Jūs esat planpratīga un tml.

Ja atļauj laiks un iespējas, mēģiniet uzrunat izvarotaju, parliecinat viņu, ka Jūs aiz stūra, kaut kur tuvuma gaida vīrs, kas nodarbojas ar cīņu, dien sporta rota vai strada policija un tml. Ka liecina prakse, šada parliecinašana parsvara rada šaubas noziedznieka un pat nobaida viņu un liek viņam atteikties no savu mērķu sasniegšanas. Kaut arī šada veida neizdosies parliecinat izvarotaju, Jūs vismaz aizkavēsiet izvarošanas izdarīšanas laiku, līdz ar ko palielinat savas iespējas izvairīties no vardarbības.

Ja Jūs esat sportiste vai izvarotajs pēc arēja izskata acīmredzami nav spējīgs Jūs panakt bēgšanas gadījuma, varētu mēģinat aizbēgt prom no noziedznieka uz drošu vietu. Bet ja Jums šai sakara ir šaubas vai Jūs neesat parliecinata savos spēkos, es ieteicu izvēlēties citu taktiku, jo bēgšana var radīt izvarotaja ta saucamo “mednieka instinktu” un vairak uzbudinas viņu.

Nedrīkstētu draudēt izvarotajam ar to, ka Jūs iesniegsiet iesniegumu policija, jo noziedznieks var izdarīt visu, lai tas ta nenotiktu – nodarīt dažadas pakapes miesas bojajumus vai pat nogalinat. Tomēr, varētu teikt, ka ar draudiem ziņot policijai par noziegumu var nobaidīt tikai noziedzniekus, kas nav pieredzējušie, bet to, savukart, var noteikt pēc noziedznieka uzvedības, kustībam, žestiem un tml. Respektīvi, ja izvarotajs izskatas neparliecinats par sevi un savu rīcību, varētu mēģinat piespiest viņu izbeigt uzmakšanos bez fiziskas pretošanas, piedraudot viņam. Katra gadījuma, ja Jūs tomēr nolēmat rīkoties šadi, Jums ir jabūt drošai un parliecinatai.

Ja Jūs izvēlējaties aktīvas pretošanas taktiku, tad izmantojiet visus priekšmetus, ko varat – atslēgas, dezodorantu, somiņu, lietussargu, pildspalvu, ķēmi un tml. Vai ir vērts nesat gazes baloniņus vai gazes pistoli? Šai sakara es gribētu atzīmēt, ka 90 % gadījumu sieviete pat nepaspēj izņemt pistoli vai kadu citu pašaizsardzības līdzekli, lai atvairītu uzbrukumu. Turklat, gazes pistoļu un baloniņu izmantošana ir visai ierobežota. Piemēram, tos nedrīkst lietot aizslēgta telpa, lifta, sabiedriskaja transporta, automašīna, pretim stipram vējam un t.t. Katrai sievietei, kas izmanto šadus specialus līdzekļus ir jazina, kada veida tie ir pielietojami, ka arī ir jabūt gatavai psiholoģiski izmantot šos aizsardzības līdzekļus. Gadas, ka pašaizsardzības līdzeklis dažadu cēloņu dēļ nonak noziedznieka rokas un veras pret cietušo. Būtu ieteicams izvēlēties tadus līdzekļus, ko varētu izmantot, atradoties ar izvarotaju tuva kontakta, jo viņš var uzbrukt pēkšņi un Jums nebūs laika sagatavoties (izvilkt no somiņas vai kabatas gazes pistoli vai baloniņu). Pirms iziet no majam, it īpaši diennakts tumšaja laika, sagatavot kadu pašaizsardzības līdzekli uzbrukuma gadījuma. Piemēram, Amerikaņu komiteja “Sievietes cīņa ar izvarošanas draudiem” iesaka sievietēm vienmēr nesat līdzi svilpi, piestiprinot to pie atslēgu saišķa vai aproces, lai izvarotaja uzbrukuma gadījuma varētu labak piesaistīt parējo uzmanību vai pat nobaidīt noziedznieku.1

Nebaidaties izmantot priekšmetus un lietot spēku, jo aizstavēšanas nepieciešamības robežas ir atļauta ar likumu. Aizsargajiet savu dzīvību un veselību, izmantojot visas iespējas, un ziniet, ka likums ļauj Jums aktīvi aizstavēties pašai un aizstavēt savu īpašumu. Latvijas Kriminallikuma 29. Pants nosaka: “Nepieciešama aizstavēšanas ir darbība, kas izdarīta, aizsargajot valsts vai sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības, ka arī personu pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem tada veida, ka uzbrucējam tiek radīts kaitējums. Kriminalatbildība par šo darbību iestajas, ja parkaptas nepieciešamas aizstavēšanas robežas.” Tomēr, ir jaatceras, ka nepieciešamas aizstavēšanas robežas ir atkarīgas no konkrētas situacijas, tai ir jabūt proporcionalai bīstamības pakapei. “Par nepieciešamas aizstavēšanas robežu parkapšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar uzbrukuma raksturu un bīstamību, ka rezultata uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu.”

Pēc Reičelas Hanteras domam, viens no variantiem ka nenokļūt upura loma ir rīkoties nestandarti, respektīvi, neadekvati situacijai. Izvarotajs, uzbrūkot, cer, ka upuris saks viņam pretoties, aurot, lūgties žēlastību. R. Hantera min gadījumu, kad viena sieviete lifta arkartēja situacija paņēma izvarotaju ar abam rokam aiz deguna un šada stavoklī izdarīja vairakas riņķveida kustības. Izvarotajs nebija gatavs sievietes reakcijai, līdz ar ko ļava viņai paslēpties.

Koķetējot un flirtējot ar vīrieti, nedrīkst parkapt pieklajības robežu un atļauties parak brīvu uzvedību, jo tas var pamudinat noziedznieku izdarīt izvarošanu. Tieksme iepatikties visiem apkartējiem, ka ir zinams, tai vai cita mēra piemīt katrai sievietei. Viņa vēlas būt pievilcīga draugam, vīram, paziņam, bet viņa bieži vien nerēķinas (vai arī rēķinas, bet kaut kadu iemeslu dēļ neanalizē šo apstakli) ar to, ka viņa var arī ieinteresēt to, ko paša nevēlētos ieinteresēt. Katrai sievietei būtu jajūt ta noteikta robeža, ko parkapjot, var rasties konfliktsituacija. Sievietes flirts no vīriešu puses tiek uztverts ka uzaicinajums, šīs sievietes pieejamība. Pēc vīriešu vairakuma psiholoģijas, ja sieviete padeva signalu, tas nozīmē, ka viņa arī automatiski vēlas ar vīrieti staties dzimumsakaros.

Nedrīkst ielūgt un uzaicinat nepazīstamus vīriešus pie sevis majas vai mašīna, neskatoties uz to ka viņš Jums iepatikas dejas, ballē vai kada jauka kompanija. Mūsdienas iepazīstoties ar cilvēku, nevar droši zinat, vai ta ir tava otra puse vai kartējais maniaks. Neapšaubami, var doties kopa ar nepazīstamo vīrieti uz restoranu, tomēr būtu jazina arī tas, ka daudzi stipra dzimuma parstavji uzskata, ka “ta pat” uz restoranu neiet, bet par vakariņam sievietei ir jasamaksa ar ķermeni, ka arī ja sieviete pieņēma uzaicinajumi iedzert glazi vīna, tad viņa ir gatava ar viņu pargulēt.

Nenaciet kopa ar Jums nepazīstamam personam pie viņam majas un neiekapiet viņu auto. Nekada gadījuma nebrauciet ar “autostopu”, jo tieši šadas situacijas, kad vīrietis “pa ceļam” ņem pasažieri, bieži automašīnas vadītajs pieprasa no sievietes atalgojumu par “parvadašanas pakalpojumiem”, turklat, natūra. Atceros gadījumu, ar ko man nacas sastapties, kad divas jaunietes nolēma ietaupīt naudu un no Rīgas uz Daugavpili braukt ar “autostopu”. Vīrietis, kas piedavaja viņas aizvest ar savu auto, aizbildinoties ar to, ka viņam ir japiebrauc pēc sava drauga, nogrieza no ceļa un meža abas jaunietes izvaroja, piedraudot viņam ar nazi. Nemēģiniet šada veida ietaupīt, jo var sanakt daudz dargaka cena par parvadašanu.

Ejot pa ielam diennakts tumšaja laika, izvēlējaties tos ceļus, kuri ir vairak apgaismoti un kur atrodas vairaki veikali, ofisi, kioski, policijas iecirkņi un tml. Nav nepieciešami, lai veikali vai kioski strada cauru diennakti, galvenais, ka gandrīz visi šadi objekti ir pieslēgti signalizacijai, ko var iedarbinat ar akmeni vai kadu citu priekšmetu, izsitot ar to vitrīnu vai logu. Uz signalizacijas signalu operatīvi atbrauks apsardzes darbinieki, kas paaugstina Jūsu iespējas izvairīties no izvarošanas. Ka liecina statistikas dati “20 % gadījumu seksuala vardarbība pret sievieti tiek veikta parkos, skvēros, darzos un ap 20% - maju kapņu telpas, liftos, bēniņos.”1 Izvēlējoties maršrutu, izslēdziet no ta, šīs augstak minētas vietas: nebrauciet ar liftu kopa ar nepazīstamiem cilvēkiem;

ja kapņu telpa nav apgaismojuma – palūdziet vīru, draugu vai kadu paziņu salabot elektrību un tml., vai, galu gala, paši to izdariet, vai arī palūdziet kadu, lai viņš Jūs satiktu;

mēģiniet neiet cauri tumšajiem parkiem, skvēriem un tml.

Nebaidaties pievērst sev apkartējo uzmanību un izskatīties neērti citu cilvēku acu priekša. Te ir būtisks psiholoģiskais aspekts. Daudzas sievietes baidas piesaistīt apkartējos sava nelaimē, baidas kliegt, skriet, jo tas arēji var izskatīties savadi, smieklīgi. Respektīvi, daudzam sievietēm ir socialas fobijas, kas, savukart, ir būtisks traucēklis izvarošanas nepieļaušana un partraukšana.

Nekliedziet: “Palīga! Mani izvaro!” – jo iespējas, ka šie vardi nevarēs atrast atsauksmi cilvēku sirdīs ir minimalas, jo mūsdienas cilvēki baidas no visa un pieturas pie lozunga : “mani nekas neuztrauc, kamēr tas nav noticis ar mani!”. Tiesa, ka ar saukli “mani izvaro!” palīdzība būs jagaida ilgi un dikti. Kada veida piesaistīt apkartējo uzmanību? Ka panakt, lai viņi atsauktos uz Jūsu nelaimi? Galvenais ir ieinteresēt trešo personu. Piemēram, Jūs varat saukt palīga ar vardiem: “Palīdziet! Ugunsgrēks!”. Es Jums apgalvoju, ka pēc piecam minūtēm visi dzīvojamas majas vai pagalma iemītnieki būs informēti, ka kaut kas nav kartība un viņiem draud briesmas (kaut arī potencialas). To var arī panakt, nodarot trešajam personam kadu kaitējumu, tadējadi, ieinteresējot viņus notiekošaja. Es nenoliedzu iespēju, ka šada Jūsu rīcība varētu būt tiesību parkapums, tomēr vienmēr ir jaatceras, ka veselība un dzīvība ir daudz dargaka par vitrīnas stiklu vai kadu materialu vērtību. Turklat, ir jaievēro tas, ka kaitējumam, kas tiek nodarīts trešajai personai sakara ar Jūsu aizstavēšanos, ir jaatbilst situacijas bīstamībai, nedrīkst parkapt nepieciešamas aizstavēšanas robežas.

Ja Jūs esat parliecinati, ka Jūs dzirdēs citi cilvēki, tad varat ne tikai saukt palīga, bet arī izmantot citus variantus. Piemēram, ja izvarotajs mēģina savu upuri iestumt sava mašīna, varētu kliegt: “Cilvēki! Atceraties! Melnais “AUDI” AB-4567! Vīrietis ar ūsam!” vai kaut ko šada gara.

Ir jaizvēlas atbilstošs apģērbs konkrētiem gadījumiem. Mūsdienu mode ir visai seksuala – atklats, pieguļošs, sievieti atkailinošais apģērbs, kas pievelk vīriešu acis un rada viņos zinamas tieksmes. Vai tad lai izvairītos no vardarbības ir javelk mugura čadra? Vai sievietei būtu jaizvēlas: skaistums vai drošība? Neapšaubami, sievietei nav jabūt pelēkajai pelei, lai justos drošība. Sievietei ir jaapģērbjas ta, ka viņa uzskata par nepieciešamo un jaseko modei, tomēr, ja striptīza dejotaju izklaides vieta apsarga apsardze, tad publiska sievietes atkailinašana uz ielas var beigties bēdīgi. Ir nepieciešams, lai sieviete savam arējam izskatam veltītu noteiktu uzmanību.

Tiekoties pirmo reizi ar kadu nepazīstamu cilvēku, obligati uzvedieties, runajiet droši un viennozīmīgi. Nedivdomīga uzvedība palīdzēs Jums nekļūt par seksualas vardarbības upuri. Tas nozīmē, ka savas jūtas, tas, ko Jūs vēlaties un ko nekada gadījuma nepieļaujat, ir jasaka tikšanas laika skaidri, droši, konkrēti un viennozīmīgi, ka arī jabūt gatavai to atkartot un izskaidrot nesaprašanas un šaubu gadījuma. Daudzi psiholoģi iesaka pirmajas tikšanas reizēs ar nepazīstamo cilvēku ieklausīties sevī, savam pašsaglabašanas instinktam, jo cilvēks jau zemapziņas līmenī esot spējīgs paredzēt nepatikšanas.

Kas ir jadara, ja Jūs tomēr kļuvat par izvarošanas upuri:

m Tikt uz drošu vietu.

m Piezvanīt kadam, kam Jūs uzticaties.

m Nekavējoties paziņot policijai. Tas ir viens no pirmajiem soļiem, kas ir jasper, lai sodītu noziedznieku. Iesniedziet iesniegumu sakara ar notikušo. Obligati griežaties policija pēc iespējas atrak, jo izvarotaju ir visvieglak aizturēt tieši pēc izvarošanas izdarīšanas, turklat, paliks pēdas uz noziedznieka vai viņa apģērba. Daudzi upuri jūtas bezpalīdzīgi gan izvarošanas laika, gan pēc tas. Paziņošana tiesību aizsargajoša iestadē par noziegumu rada sievietē sajūtu, ka situacija tomēr ir kontrolējama, izvarotajam būs jaatbild ne tikai Dieva, bet arī tiesas priekša.

m Saglabat izvarošanas izdarīšanas pēdas. Saglabajiet apģērba elementus, kur tika atstatas pēdas, kas varētu liecinat par dzimumakta izdarīšanu (spermas, asins, citu bioloģisko izdalījumu pēdas), nevajadzētu pirms ekspertīžu veikšanas arī mazgaties un kartot dabiskas vajadzības, jo ta rezultata noziedznieka pēdas nebūs derīgie un pieradījumi ies zuduma.

m Griezties arstniecības iestadē nolūka konstatēt, kadi un kada rakstura bojajumi tika nodarīti izvarošanas laika, un, ja tas ir nepieciešams, veikt attiecīgas arstēšanas procedūras. Sakara ar to, ka seksualas vardarbības upuris pēc notikuša atrodas šoka stavoklī un nevar adekvati uztvert apkartējo, griešanas pie arsta ir obligata, kaut arī Jūs jūtaties labi. Turklat, inficēšanas ar venerisko slimību un grūtniecības pazīmes paradas kadu laiku pēc dzimumakta.

m Griezties pēc konsultacijas pie psihoterapeita un kadas vardarbība cietušo palīdzības organizacijas. Lielaka mēra tas ir nepieciešams, ja Jums nav tuvu cilvēku, kas palīdzētu, vai ģimene nejūt Jums līdzi. Diemžēl, Latvija šada profesionala palīdzība tiek sniegta parsvara par maksu.

NOBEIGUMS

Šīs darbs ir tikai mēģinajums palīdzēt sievietēm, kas rūpējas par savu un savu tuvako cilvēku veselību, kam ir interese dotaja jautajuma, kas vēlas zinat, kada veida būtu jarīkojas arkartējas situacijas.

Radot šo referatu, es vadījos pēc paša prakses laika iegūtas pieredzes, macību laika iegūtam zinašanam kriminoloģija, izmantoju macību literatūru kriminoloģijas priekšmeta ka arī plašu interneta resursu klastu. Ir jaatzīst, ka mana izvēlēta referata temata joma latviešu valoda gandrīz nav nekadas informacijas nedz zinatniskajos, nedz popularajos avotos. Ta ir visai bēdīga situacija, jo seksualas vardarbības upuriem ir nepieciešama palīdzība, ko varētu sniegt tikai specialisti – psiholoģi, psihoterapeiti, arsti, dažadi konsultanti un citi profesionaļi. Turklat, sievietes ir jainformē, kada veida var izvairīties no izvarošanas vai citas seksualas vardarbības uz ielas, darba, majas, kadas viņam ir tiesības, aizstavoties un pretojoties uzbrucējam, ka arī ka būtu jarīkojas, ja nelaime tomēr it notikusi. To var panakt, iesaistot masu medijas, tiesību aizsargajošas iestades, specialistus, un, neapšaubami, sponsorus.

Dotaja darba es gribēju izskaidrot,

kadēļ noziedznieki “izvēlas” konkrēto sievieti par savu upuri (viktomoloģija);

kadi varētu būt rīcības varianti arkartējas situacijas,

ka tas nepieļaut un

ka ir jarīkojas pēc uzbrukuma. (noziegumu profilakse)

Vajadzētu piebilst, ka šaja darba sniegti padomi ir tikai varianti un katrai sievietei būtu jaizvēlas sev piemērotako, būt gatavai bīstamam situacijam un zinat savu rīcības planu tajas.

IZMANTOTAS LITERATŪRAS SARAKSTS

1. Latvijas Republikas Kriminallikums

3.

4.

5.

6.

tai skaita arī INTERNETA RESURSI:

7. https://www.pd.gov.lv

8. https://home.tula.net

9. https://www.women-health.kiev.ua

10. https://www.naritsyn.ru

11. https://www.kleo.ru

12. https://www.doktor.ru