CATEGORII DOCUMENTE |
Bulgara | Ceha slovaca | Croata | Engleza | Estona | Finlandeza | Franceza |
Germana | Italiana | Letona | Lituaniana | Maghiara | Olandeza | Poloneza |
Sarba | Slovena | Spaniola | Suedeza | Turca | Ucraineana |
DOCUMENTE SIMILARE |
|
Referats
Starptautiskajas privattiesības
Laulību ķirana, arzemēs ķirtu laulību atzīana un atkal apprecēanas starptautiskajas privattiesības
Saturs
Ievads 3
Laulību kirana 5
Iekzemes iedzīvotaju ķirana:
Arzemnieku ķirana, kuri pieder vienai un tai paai valstij. 6
Arzemnieku ķirana, kuru pastavīga dzīves vieta ir viena un ta pati arvalsts. 7
Laulības ķirana starp laulatajiem no kuriem vienam pastavīga dzīves vieta ir veice, bet otram arvalsts. 7
Laulības ķirana pilsoņa un nepilsoņa stapa 7
Arvalstīs ķirtu laulību atzīana. 9
Atkalapprecēanas pēc ķiranas. 11
Hagas konvencija par laulības ķiranu atzīanu un ķirnos no 1970 gada 1. Jūnija. 12
Arzemēs ķirtu laulību atzīana. 13
Konvencijas spēka esamības robeas. 13
Laulības ķiranas starptautiskas piekritības piesaistes momenti. 14
1.Pastavīga uzturēanas 14
2. Nacionalitate (Art. 2 Ziff. 3, 4 un 5) 15
Pretprasība 16
Parbaude pēc laulības ķiranas atzīanas valsts. 17
Parbaude vai ķiranas valstij ī lieta ir piekritīga 17
Pielietota likuma parbaude. 17
Ordre public (Art. 8-10, 12) 19
Visparīgi par ordre public saglabaanu 19
Aizstavības tiesību aizsardzība 20
Nesavienojamība ar iepriekējiem lēmumiem. 20
Litispendence (Art. 12) 21
Tiesību sistēmu daudzveidība 21
Hagas konvencijasc attiecības ar citiem tiesību avotiem 21
Atkalapprecēanas 22
Ģimene ir cilvēku sabiedrības pamats. Pamatu ģimenei veido laulības. Ka dīglim laulībam ir liela ietekme uz labuma doanu cilvēku sabiedrībai un arī uz tas samaitaanu.Tadejadi ieinteresētas puses nav tikai laulatie, bet gan visa sabiedrība kopuma. Daudzkart publiskas intereses ir nostadītas priviliģētaka pozīcija ka privatas. No ta arī izriet tas, ka valsts uzliek lielakus ierobeojumus laulību slēgana neka visparējajas līgumtiesības.Tapēc laulību tiesības biei nakas saskarties ar piespiedu ierobeojumiem. Ne mazums valstu cenas savus pilsoņus laulību lietas pakļaut iekzemes tiesībam. Tas viegli var novest pie konflikta ar arzemju tiesību sistēmam. Daas valstis aja aspekta iet vēl talak un atzīst tikai un vienīgi vienousēju o lietu piekritību saviem likumiem un pilnība ignorē citas valstis; ada situacija konflikta iespēja palielnas.
Sabiedrības intereses izraisoie faktori ir ne tikai laulību slēganas un ķirsanas formala puse, bet arī no o darbību izrietoa materiala puse, kas likuma ir izsmeļoi regulēta. Tadejadi lielaka daļa eiropas valstu laulības ķirana pieprasa ievērojamu valsts organu līdzdalību. Taču pastav valstis arpus Eiropas, it īpai tuvajos un talajos Austrumos, kuras nepieprasa valsts organu iejauknos laulību ķirana. ada veida ķirta laulība rietumu zemēs biei netiek atzīta; arī tas var būt par iemeslu konfliktam.
Vēl joprojam eksistē valstis, kuru laulību tiesības balstas pamata uz reliģiju. Laulības ajas zemēs tiek uzskatītas ka svētais sakraments un tadejadi ir noteiktas ka neķiamas. īs valstis ne tikai aizliedz laulību ķiranu iekzemē un neatzīst arvalstīs ķirtas laulības, bet tas aizliedz daudz vairak arī atkal laulaanos. ada tiesiska kartība ir pretruna ar lielako daļu Eiropas valstu, kuram laulību izbeiga nozīmē to ķiranu. ī ir vēl viena kolīziju iespēja.
Starptautiskas laulību tiesības ir viens no lauciņiem, kura vislabak izpauas pretstats starp valsts piederības principu un dzīvesvietas principu.Valstis, kuras vadas pēc nacionalitates neatzīst laulības ķiranas, kuras ir ķirtas vadoties no dzīvesvietas principa (arī otradaks spriedums ir spēka). is aspekts ir vēlviens kolīziju piemērs.
īs pretrunas daadu tisisko kartību starpa var novest sitūacija, kad laulības nav ne īsti tiesiska spēka nedz arī ķirtas, kas izraisa ne mazums sabiedriskas un tiesiskas problēmas. Tadejadi daadu valstu atķirīga pieeja o jautajumu risinaana noved pie ta, ka laulību dalībnieki tiek mudinati piemeklēt sev izdevīgakas arzemju tiesību normas, lai apietu sakotnēji pielietojamas normas. Visas īs problēmas likumdevējiem un tiesam rada virkni problēmas, kuras ir grūti risinamas.
Talakaja darba tiks apskatītas veicieu, vacu un angļu tiesības aja joma. Par izejas punktu tiks ņemtas veicieu tiesības. Tadejadi problēmu risinajums pirmam kartam tiks veikts izejot no veicieu tiesībam. adas darba metodes pamata ir tas, ka, piemēram, kada problēma veices tiesības ir sareģīta un tapēc tiek pamatīgi izskatīta, bet taja paa laika, piemēram, angļu tiesības ī problēma ir vienkara, kur pietiek ar īsu noradi. is darbs vienozīmīgi nav tīrs o valstu tiesību salīdzinajums. Taču nav novērams atķirīgais skatījums uz o trīs salīdzinamo valstu tiesisko kartību, ja mums interesējoa problēma cita valstī risinama savadak vai arī citas valsts tiesiska kartība konkrēta aspekta nav salīdzinama. Daado skatījumu uz lietam uzspie konkrēti apskatamais jautajums.
Sekojoaja darba pirmam kartam tiks izskatīta laulibu ķiranas problēma, arvalstīs ķirtu laulību atzīana un visbeidzot jautajums par atkalapprecēanos. Ka zinams laulības ķirana izraisa vairakas izpausmes. aja darba akcents tiks likts pamata tikai uz ķiranas pamatizpausmi, tas ir laulības izbeigana un tam ka sekas laulībspējas atkalnodroinaana. Blakus izpausmes tiks atstatas neapskatītas.
Pirmaja nodaļa runa būs par iekzemē pasludinamam laulības ķiranam. veices NAG o problēmu nav pilnība atrisinajis un tas atsaj vairakus jautajumus atklatus. veices fedrala tiesa, kas būtība varētu aizpildīt baltos plankumus NAG, līdz ai dienai nav bijusi iespēja izkatīt visus iespējamos gadījumus starptautiskaja laulību ķirana. Sekas tam ir tas, ka atseviķas lietas ir javadas pēc analoģijas un vai arī pēc veices starptautiskas laulības ķiranas tisību principiem un pēc visparēja taisnīguma principa, lai būtu iespēja rast lieta apmierinou spriedumu.
Attiecība uz starptautiskam laulību ķiranas lietam veice pamata vadas no Pilsonības. īs princips nosaka pirmam kartam pielietojamo likumu. Lai noteiktu starptautisko veies tiesas piederību svarīga bez pilsonības ir arī patstavīga dzīves vieta (vacu tiesības pastavīga uzturēanas vieta, angļu tiesības Domicils ). Pie tam nozīme ir arī tam vai runa ir par prasītaja vai apsūdzēta dzīves vietu; laulato nostajai arī ir izķiroa loma. aja nodaļa tapēc tiks izskatīti lalību ķiranas gadījumi, kuros tiks izmantoti ie jēdzieni, lai konstatētu un pēc tam rastu iespējamo problēmas atrisinajumu.
Otraja nodaļa tiks izskatīta problēma attiecība uz arvalstīs ķirtu laulību atzīanu. Izņemot vienu izņēmumu veices NAG o problēmu neregulē. Vai ī klusēna nozīmē, ka likumdevējs noteikumus par starptautiskajam laulības ķiranam grib parnest atbilstoi arvalstīs izdarītajam laulību ķiranam? No darba izdarīta pētījuma izriet, ka ta ir. aja nodaļa izmantojot pirmas nodaļas shēmu tiks izskatīta starptautisku laulību ķiranas atzīana. īs nodaļas nobeguma tiks pievērsta uzmanība dubultpilsonībai un laulību ķiranai privata karta.
Treas nodļas tēma ir atkalaprecēanas. eit aprobeosimies ar jautajumu vai ķiranas rada iespēju atkal apprecēties. Talakajiem laulību noslēganas nosacījumiem eit nepievērsīsimies.
Noslēguma tiks veikts neliels ieskats Hagas konvencija par laulības ķiranu atzīanu un laulības ķiranas no 1970 gad, lai redzētu ka iepriekējajas nodaļas apskatītas problēmas ir atrisinatas Hagas starptautisko privattiesību konferencē.
eit apskatīsim laulību ķiranu ņemot vēra: dzīves vietu, pastavīgas uzturēanas vietu un tamlīdzīgus elementus, laulatajiem, kuri ietver arvalstu elementu iekzemes tiesas prieka. Novērtēanai tiesai janoskaidro vai ta ir laulības ķiranas lieta starptautiski piedrīga, lai pēc tam par pamatu ņemot piesaistes punktus noteiktu piemērojamo likumu. aja sadaļa netiks izskatīti jautajumi par lietam, kas ir iekzemē piederīgas (bez arvalsts elementa) un netiks arī izskatīta konrētas materialas normas piemēroana.
Kamēr vacu un veicieu tiesības abas problēmas, respektīvi, starptautiska piekritība un piemērojamas tiesības ir neatkarīgi viens no otra regulēti, anglijas tiesības pēdējais ir atkarīgs no pirma. veices NAG satur nosacījumus gan par starptautisko piederību gan par piemērojamam tiesībam. Vacija uz jautajumu par starptautisko piekritību atbildi sniedz ZPO, kamēr par piemērojamam tiesībam -vacu EGBGB. Anglijas tiesības turpretī galveno uzsvaru liek uz starptautiskas piederības regulēanu un pielieto tadejadi lex fori.
Kas attiecas uz starptautisko piederību, NAG orientējas uz puu lomu. Vēra tiek ņemts tikai prasītaja dzīves vieta vai nacionalitate, apsūdzētais netiek ņemts vēra. Pilnīgs pretmets veices kartībai ir vacijas DZPO, kura nav nozīmes puu lomai, tiek ņemts vēra gan prasītajs gan apsūdzētais. Piesaiste tiek rasta izmantojot viena no dalībnieku pastavīgo dzīves vietu vai arī nacionalitati. Anglijas tiesības par piesaisti, lai noteiktu starptautisko piederību tiek izmantotas pamata prasītaja Domicils. Ta ka angļu tiesības sievai nevar būt patstavīgs domicils, tad praktiski vadas pēc vīra domicila. ada nevienlīdzīga izradījas neciema un anglijas likumdevējs vienu pēc otra ieviesa daadus nosacījumus, kas sievietes stavokli uzlaboja.
veices un Vacijas tiesības attiecība uz starptautisko pikritību starptautiko laulību slēgana vadas pamata pēc pilsonības, abas valstīs piekrīt ķirt arzemniekus, ja laulību ķirna tiek atzīta valstī, kurai piederīgi laulatie. Angļu tiesības is jautajums nenodarbina.
Pretmets starp pilsonības un dzīvesvietas principu izpauas piemērojamo tiesību joma. Vacija un veice vadas no valsts piederības likuma, anglija laulību ķirana ir pakļauta dzīves vietas likumam.
Rodas jautajums cik tal ir lex fori jaņem vēra, kad runa ir par arzemnieku ķiranu. Vai var ķirt arzemniekus izmantoj to likumus, neņemot vēra iekemes likumus? veices un Vacijas tiesības to uzskata par piedauzīgu rīcību, kad balstoties uz vieniem un tiem paiem apstakļiem arzemniek tiek ķirti, bet iekzemiei ne, tikai tapēc, ka arzemju likums to paredz. Gan Vacijas, gan veices likumi paredz, ka arzemniekus var ķirt, ja ķiranu pieļauj arī iekemes likumi. Ka jau iepriek minēts, Angļu tiesības tiesību piemēroana, pamata vadas no dzīvesvietas. Līdz ar citu, ka dzīvesvietas piesaistes punktu ievieanu, ka piemēram pastavīga sievas vai vīra uzturēanas vieta, Matrimonial Causes Act 1965, s 40 (1) (a) (b), radas jautajums vai domicila tiesības vai lexi fori ir japielieto. Strīdīgais jautajums tika izķirts par labu lexi fori.
Tiesiskajos regulējumos, kas attiecas uz ķiranas lietam starp veicieiem, veices tiesības vadas no ta, ka tas pilsoņi ir pakļauti iekzemes tiesu varai un likumiem. Saskaņa ar Art. 7g 1 NAG arzemju veicietim ir dota iespēja iesniegt prasību par laulības ķiranu sava dzimtenē. Taču o iespēju var arī neizmantot. Var ķirt arī laulību saskaņa ar Art. 7.g 3 NAG arzemēs. aja gadījuma veice atzīs o laulību ķiranu, ja t atbildīs veices priekrakstiem. Arzemēs dzīvijoiem veicieiem ir dota iespēja izvēlētis, kura valstī ķirt laulību. (Vai nu sava dzimtenē vai pastavīgaja dzīves vieta). Tatad, ja abi laulatie ir veiciei, tad neatkarīgi no ta vai viņi dzīvo veicē vai kur citur un neatkarīgi no ta kur iesniedz prasību lieta izskatama pēc veicieu likumiem.
Ka jau iepriek minēts NAG pamata ir pilsonības princips. NAG veicieus ķiranas lietas pēc iespējas cenas tos pakļaut veices tiesam un likumdoanai. Loģiski būtu arī tas, ka citu valstu pilsoņi tiktu ķirti pēc iespējas viņu valstu tiesas un pēc to likumiem. Taču ir gandrīz neiespējami visus arzemniekus, kas nolēmui ķirties veicē, nosūtīt uz savu valstu tiesam. Tapēc arī pie zinamiem nosacījumiem arzemniekiem pastav iespēja izmantot veices tiesas laulības ķiranai.
Pie tam veices starptautiskas ķiranas tiesību mērķis ir pēc iespējas novērst konfliktus ar laulato dzimtenes tiesībam. Tas gan nenozīmē, ka jabūt pilnīgai droībai, ka arzemju tiesa atzīs spriedumu. Jabūt ir noteiktai iespējamībai, ka veices spriedums tiks atzīts. Pieradījumu slogs balstas uz prasītaja pleciem. aja gadījuma izdalamas 3 lietas:
Arzemju pilsonība
Pastavīga dzīves vieta veicē
Pieradījums tam, ka dzimtenes tiesa atzīs spriedumu
Lai ķirtu arzemniekus veicē:
Arzemniekam ir jabūt pietiekami ciei saiknei ar veici (pastavīga dzīves vieta veices likumu izpratnē)
Jabūt arzemnieka sagadatiem pieradījumiem, ka spriedumu atzīs viņa dzimtenē.
Sakara ar to, ka pastavīga dzīves vieta nav veice, veices tiesai ī lieta nav starptautiski piekritīga. ads pats risinajums būtu, ja katram laulatam būtu cita arvalsts ka pastavīga dzīves vieta.
Ja prasītajs ir tas, kura pastavīga dzīves vieta ir veice, tad lieta tiek izskatīta ta pat ka gadījuma, ja abu laulato pastavīga dzīves vieta ir veice. Ja prasītajs nav veices pastavīgais iedzīvotajs, tad gadījums risinams ta pat ka gadījuma, kad abi ir arzemnieki. Citiem vardiem sakot nozīme ir tikai prasītajapastavīga dzīves vietai.
Ka jau minēts NAG vadas pēc pilsonības principa. Ja laulaatiem ir katram sava pilsonība, tad darīana ir ar divu valstu tiesībam. Jautajums ir pēc kuras veicama laulības ķirana. Visparīgi iespējami 3 risinajumi:
Kumulatīvais risinajums:
is risinajums starptautiskas harmonijas nodroinaanai der vislabak. a veida risinajuma tiek ņemtas vēra abu pilsoņu valstu tiesības. Ja ir nosacījumi, kuros vienas valsts tiesības laulību ķirana ir noraidama, tad laulības ķirana ir noraidama, kaut arī otra tas būtu atļauts. Kumulatīvais risinajums novēr iespējamību, ka kada no lietam iesaistītajam vatrētu neatzīt laulības ķiranu. veicē o metodi neizmanto, ja laulību ķirana ka viens no laulatiem ir iesaistīts veicietis (-e).
Selektīvais risinajums
aja gadījuma vēra ņem tikai vienas valsts likumus. Varētu tikt pielietots piemēram maigakais likums, tas nozīmē tas valsts likumu, kur ir izdevīgaks un kur arī atbilst modernakam likumdoanas tendencēm. Taču selektīva metodei ir tads mīnus, ka nav viegli izķirties, kur likums ir izdevīgaks. Tas var izraisīt tiesisko nedroību.
Otra pieeja varētu būt, ka tiek ņemta vēra vīra pilsonība. (Art. 17 EGBGB). aja gadījuma vadas tikai pēc vīra valsts likumiem. ī pieeja acīmredzot parkapj dzimumu vienlīdzības principu, kas modernajai pasaules uztverei nav pieņemami. Arī Hagas konference o pieeju ir noraidījusi.
Apgriezti ir iespējama pieeja, ka likums tiek noteikts pēc, piemēram, sievas pastavīgas uzturēanas Matrimonial Causes Act 1965 section 40 (1) (b) vai pēc sievas pilsonības (Art. 27 3 EGBGB). Taču arī ada pieeja nav apmierinoa, jo pastav iespēja sievai uzpiest savas valsts likumus vīram ķiranas lieta.
Vēl viena iespēja ir tada, ja ņem vēra laulības ķirana iesaistīto puu nostaju. (t.i. kura no pusēm ir prasītajs).
Aizvietoanas risinajums:
is risinajums nosaka, ka pamata javadas no laulato dzimtenes likumiem, ja laulatie ir vienas nacionalitates. Ja abiem laulatiem nav viena dzimtene, tad pēc abiem kopējas dzimtenes likumiem.
Risinajums atbilstoi valdoajai domai un tiesas spriedumiem.
veicē svarīgi ir vai prasītajs ir veicietis vai arzemnieks. Ja prasītajs ir veicietis tad tiesa notiek pēc veices likumiem, ja ta pastavīga dzīves vieta ir veice.
aja sadaļa tiks apskatīta problēma par arvalstīs ķirtu laulību atzīanu. Protams, ka aja gadījuma runa ir par arvalstīs ķirtu laulību. Ja laulība ir ķirta iekzemē, tada gadījuma nav atzīanas problēmas. Ja ķirana vēl nav notikusi, tada gadījuma nepastav jautajums par atzīanu, bet gan drīzak par pau ķiranu.
Anglijas starptautiskas ķiranas tiesības valda tads princips, arvalstīs izdarīts laulības ķiranas spriedums tiek atzīsts iekemē, ja tados paos apstakļos iekzemes tiesa arī ķirtu laulību. Noteikumiem par laulību ķiranas atzīanu ir jaatspoguļo noteikumi parstarptautisko laulības ķiranas piekritību. Tatad priekrakstiem par strptautisko piekritību vajadzētu dot atbildi, vai noteikta arvalstīs veikta ķirana ir atzīstama. ī agrak neapstrīdēta pamatnostaja pirmo reiz tika apstrīdēta lieta Indyka v. Indyka (1967) un pēc tam ar Recognition of Divorces and Legal Seperations Act 1971. gada principa novērsta. Principam Transposition automatique ir neliela ietekme uz veices un Vacijas tiesībam. Ka veice ta arī Vacija ir istradajuas arvalstīs ķirtu laulību atzīanas kritērijus, lai arī tie nav bez baltajiem plankumiem. Tomēr neskatoties uz to abu valstu tiesnei un likumdevēji laulības ķiranas atzīanas problēmu risinaana biei balstas uz laulības ķiranas noteikumiem. Un tas ir arī loģiski, ja laulību ķiranas atzīanai nepiecieami apmēram tie pai nosacījumi, ka laulības ķiranai.
Tomēr ir grūti, arī nevajadzīgi, panakt identitati tiesiskaja regulējuma attiecība uz ķiranu un atzīanu, ta ka runa ir par atķirīgam problēmam. Ar lietu Travers v. Holley (1953) ķiranas- un atzīnas noteikumi angļu tiesības tika viens otram pielagoti. Pēc a lēmuma anglija atzīst arvalstīs ķirtas laulības, tiktal cik Anglijas tiesa tajos paos lietas apstakļos (mutatis mutandis ) pēc Anglijas tiesībam varētu apliecinat savu starptautisko piekritību.
Vacijas un agrakajas Anglijas tiesības (Travers v. Holley) tiek pieprasīts arvalstīs ķirtu laulību atzīanai u.c. lietas, ka arzemju tiesa pēc iekzemes noteikumiem ir starptautiski piederīga. Tomēr kopuma netiek prasīts, lai arvalsts ķiranas tiesas piekritība lietai balstītos uz tadiem paiem pamatiem, ka atzīanas valstij savas tiesas. Arzemēs ķirta laulība tiks atzīta, arī tad, ja arzemju tiesa savu starptautisko lietas piederību būs apstiprinajusi ar pamatojumu, kadu atzīanas valsts nezin.
Arzemēs ķirtu laulību atzīanas metodes pamata ir parbaudīt vai laulības ķīrējas valstij ī lieta ir starptautiski piekritīga. Runa nav par konkrētas materialas normas pielietoanu. is pamatprincips veicē un Vacija tiek vairak vai mazak izmantots, bet anglija pilnība. Ja arzemēs ķirta laulība tiktu atzīta tikai tad, ja ta tiktu ķirta tikai pēc mūsu valsts likumiem, tad praktiski tiktu citai valstij uzspiesti mūsu valsts likumi un tadejadi tiktu apgrūtinata laulību ķirana arvalstīs. Par atzīanu var runat arī tikai taja gadījuma, ja atzīstot mēs pieņemam lietas būtību un laulības ķiranas iemeslus, ka tie ir noteikti arzemju tiesa. Tada nozīmē, kada nonak līdz spriedumam jau vairs runa nav par atzīanu, bet gan par lēmumu. Pie atzīanas tiek parbaudīta tikai arvalsts tiesas lietas starptautiska piederība. Jautajums vai ķiranas tiesai lieta ir iekemē piekritīga, paliek īrēj valsts tiesiskas kartības ziņa.
Kamēr anglijas regtulējums arvalstīs ķirtu laulību atzīana lielakoties ir attīstījies no tiesas spriedumiem, Vacīja ī problēma ir no likumdevēj puses noregulēta. veicē tikai viens gadījums ir likumiski regulēts.
Ar ķiranos laulības tiek izbeigtas. Laulatie tadejadi tiek atbrīvoti no laulības saitēm. Tie iegūst brīvas personas statusu un var laulaties atkartoti. ada secinajumu ķēde pilnība attiecinama uz valsts iekējam tiesiskajam attiecībam, taču starptautiska mēroga ta ne vienmēr ir spēka. Jo parasti ķirot starptautiskas laulības pietiek ar viena laulata dzimtenes tiesībam, taču, lai slēgtu starptautiskas laulības nepiecieams izpildīt abu valstu tiesības ar kuram katra no laulato pusēm ir saistīta. Tadejadi var rasties situacija, ka ta pilsoņa dzimtene, kuras tiesību normas netika ņemtas vēra ķirot laulību, neatzīst o laulības ķiranu. No ta izriet, ka viens no laulatajiem savas dzimtenes tiesību izpratnē ir vēl joprojam laulata statusa un līdz ar to viņam atkal aprecēties ir liegts. Neskatoties uz to vēl ir valstis, piemēram, Spanija, kura ne tikai nepazīst laulības ķiranu, bet arī pieļauj dubultaizliegumu. No ta izriet, ka laulības ar arzemnieku, kur sava dzimtenē likumīga karta lalību ir ķīris Spanija nav iespējamas.
Praksē lielakoties abu valstu pilsoņu ķiranas gadījumus uzskata par likumīgiem. No ta izriet, ka laulības ķiranai sekojoa atkalapprecēanas nesagada nekaas problēmas. ie gadījumi praktiski interesi aja darba neizraisa un tapēc ir izslēdzami no īs sadaļas. aja sadaļa uzsvars tiks likts uz atkalaprecēanos pēc ta saucamo klibojoo laulību ķiranu gadījumiem. (ķiranas, kuru neatzīst kada no laulato dzimtajam valstīm). ]
Principa aja sakara runa ir par diviem prblēmu lokiem:
Vai atkal aprecēanas ir pieļaujama iekzemē
Vai atzīstama arzemēs notikusī atkal aprecēanas
Ta ka kopēja izpratne ir tada, ka atkal aprecēanas arzemēs ir pakļauta tiem paiem nosacījumiem, ka iekzemē (dzimtenē), arī o izdalījumu var atstat neapskatītu.
Vacīja un veicē strīdīgs jautajums bija un ir par to, vai arzemnieks, kura ķirana veikta iekzemē un viņa dzimtenē netiek atzīta, var atkal aprecēties. Arī jautajuma par to vai brīvs spanietis var precēt vacija likumīgi ķirtu vacieti (viņa) domas dalījas. Lai gan iepriekējie augstako tiesas insanču lēmumi bija vienbalsīgi, tomēr daadu autoru domas abas valstīs dalījas.
Hagas ķiranas konvencija kop 1902 gada tika noraidīta no daudzu dalībvalstu puses. o valstu vidū bija arī veece un Vacija, kamēr Anglija tai vispar nebija pievienojusies.9 Hagas sesija 1960 gada tika izvirzīts postulats, ka visu problēmu starpa ir japievēr uzmanība tadam jautajumam, ka arvalstīs ķirtu laulību atzīanai. Sakotnēji Hagas konference bija nolēmusi aprobeoties tikai ar 1902 gada konvencijas koriģēanu tik tal, cik tas nepiecieams jauno laiku prasībam. Taču bija divi faktori, kas atturēja no adas rīcības un tapēc tika nolemts pilnība izveidot jaunu konvencijas uzmetumu. ie divi faktori bija:
Īsi pirms darba uzsakanas pie uzmetuma izveides konferencei pievienojas ASV un Anglija. īs valstis protams gaidija, lai arī viņu pasaules uztvere tiktu ņemta vēra jaunaja konvencija. Situacija jau otro reizi kop 1902 gada stipri izmainijas. Cilvēce bija piedzīvojusi divus pasaules karus un tiem sekojoas nekartības. Pateicoties tehnikas attīstībai starptautiska satiksme kļuva intensīvaka. Starptautiski jaukto laulību skais ta rezultata auga acīm redzami. ķiranas gadījumi daadu nacionalitau paru starpa notika bieak ka agrak. ai jaunajai kartībai iepriekēja Hagas konvencija bija novecojusi. Visi ie nosacījumi veicinaja izveidot jaunu konvenciju. Neskatoties uz iem diviem faktoriem nesaskaņas starpvalstu līmenī tiesību ziņa vēl joprojam bija aktualas. Kaut vai pretrunīgajos skatījumos ķiranas lietas draudzīgo un nedraudzīgo valstu starpa, ka arī strīds starp pilsonības un dzīves vietas principu. Starp citu bija arī gadījumi, ka atseviķas Hagas konvrncijas dalībvalstis sava starpa bija noslēguas starpvalstu līgumus, kuros runa bija arī par problēmam saistība ar starptautisko laulību ķiranam. (piemēram CIEC). Ta ka Hagas konference jau sakotnēji izvirzīja mērķi par to, ka ī konvencija jaratificē pēc iespējas lielakam skaitam valstu, bija saprotams, ka Hagas 1970 g laulības ķiranas konvencija ir kompromisa auglis.
Ka jau iepriek minēts, Anglijas tiesību nostaja arvalstīs ķirtu laulību atzīanas sakara pamata balstas uz starptautisko piekritību, kamēr kontinentalas eiropieu tiesības balstas uz piemērojamo materialo normu. aja aspekta iezīmējas anglosaku tiesību sistēmas ietekme uz konvenciju, kuras pamatnostaja parstav common law systems un arzemēs ķirtu laulību atzīanas problēma principa nosakama pēc starptautiskas piekritības.
Hagas konferences debatēs tika diskutēts vai jaunai konvencijai ir jabūt convention double vai convencion simple forma. Viparīgi convention simple satur tikai nosacījumus arvalstīs ķirtu laulību atzīanai, kamēr convention double pie tam vēl līgumvalstu lietas piekritība ķiranas spriedumu taisīna viena no otras norobeojas. Convencion double stipra puse ir ne tikai taja apstaklī, ka ta regulē laulības ķiranas atzīanu, bet arī ķiranu ta ka labak tiek saglabata vienveidība laulību ķirana un iedarbīgi novērama ķlibojoo laulību attiecību pastavēana. Bet convention double taja paa laika nozīmē vienu laulības ķiranas valsts lietas piederības ierobeojumu. Tatad ta prasa zinamus upurus no dalībvalstu puses, kas protams neruna par labu konvencijas sekmīgai ievieanai. convention simple ir ne tikai no ī trūkuma atbrīvota, bet arī nes sevī līdz atvieglojumus dalībniekiem, jo tiem nav jauztraucas par laulības ķiranas tiesas piederību, bet gan tikai par to vai ir izpildīti atzīanas nosacījumi. Hagas konference izķīras par convention simple, taču pilnība arī neizslēdz convention double.
Ka galvenais mērķis konvencijai ir atvieglojumi laulības ķiranu atzīanai un no ta izriet arī klibojoo laulību stavokļa novērana.
Hagas konvencijas Art 1 nosaka: Sekojoa konvencija pielietojama dalībvalstu starpa atzīstot laulības ķiranas , kas izdarītas kada no konvencijas dalībvalstīm pamatojoties uz tiesiskam vai citadi oficiali atzītam metodēm un ir tiesiski saistoas. Hagas konvencija tatad pamata ir pielietojama tajos gadījumos, ja laulības ķiranas- vai atzīanas valsts ir pievienojusies Hagas konvencijai.
Hagas konvencija attiecas tikai uz laulības ķiranam. Konvencija nav dota neviena oficiala laulības ķiranas definīcija. is jēdziens tiek noteikts pēc tas valsts tiesībam, kas laulību ķir. Laulības ķiranas privata karta pēc abpusējas laulato vienoanas, vai vienpusēja ķiranas no konvencijas izslēgtas. Pēc konvencijas Art. 1 1 laulības ķirana par tadu atzīstama no brīa, kad ta ir tiesiska vai citadi oficiali atzīta veida ierosinata. M. a. W. valsts parvaldes institūcijam ir japiedalas laulības ķirna. Taču nav noteikts, ka tai noteikti jabūt tiesai. Ta var būt valsts parvaldes iestade, reliģiska instance vai arī likumdevēj organi ciktal tas pēc attiecīgas valsts likumiem ir kompetentas laulības ķirana. Tadejadi Hagas konvencija aizvrer durvis ne tikai talo Austrumu zemēm konsensscheidungen), bet arī tuvo Austrumu zemēm (Talk, Get), kas ir pretruna ar Hagas konferences universala pielietojuma principu.
Hagas konvencijai ir pakļauti tikai pozitīvie ķiranas spriedumi. Negatīvie taja nav iekļauti. Tiem nav saistoa spēka priek citam valstīm, tadēl tas varētu ķirt laulatos, kuru ķirnas prasība ir jau cita konvencijas valstī noraidīta.
Hagas konference ar nolūku koncentrēja uzmanību taja galvenokart tikai uz laulības ķiranu, un neņem vēra blakus paradības. Ta arī ir pareizi, jo laulības ķiranas blakus sekas palielina risinamo problēmu loku un tas varētu ne tikai apgrūtinat konvencijas sastadīanu, bet arī apdraudēt tas eksistenci vispar. Konvencijas Art 1 2 aja sakara ir ads: Konvencija neatiecas ne uz paradu prasījumiem ne papildus mēriem vai notiesaanu, kas izteikti ķiranas prava. It īpai ta nav pielietojama notiesaana, kuras sekas ir naudas maksajumi vai arī attiecība uz bērnu nodroinaanu.
ķirtu laulību atzīanai Hagas konference pamata orientējas tikai uz tiesas valsts starptautisko piederību.Uz pielietojamo likumu tas neattiecas. Art 2 uzskaita lietas starptautiskas piederības piesaistes momentus. o nosacījumu pamata ir princips, ka laulības ķiranas lieta piederīga tai valstij ar kuru laulatajiem patiesība ir saistība. Vistieak o saistību apliecina pastavīga dzīves vieta. Pastavīga uzturēanas ka faktiskam jēdzienam ir priekrocība, ka kvalifikacijas konflikts starp valstīm var tikt novērsts. Tapēc konvencija īs piesaistes moments ir pirmaja vieta.
Ta ka konferencē bija daudz valstu, kuras ir par pilsonības principu, arī is princips ka talaks piesaistes punkts tika atstats. No otras puses anglosaku tiesību sistēmas parstavji pastavēja uz domicila principu, tadejadi Hagas konference bija spiesta lietas piederības noteikanai pievienot arī o principu. Sakara ar to radas daudzpusīgs piesaistes punktu katalogs.
Visparīgi jaņem vēra, ka izķirīgais laika moments pēc kuriem nosakams attiecīgais piesaistes punkts ir prasības iesnieganas vai sūdzības celanas datums.
a) Apsūdzēta pastavīga uzturēanas vieta
Attiecība uz starptautiskam laulības ķiranam lielaka daļa gadījumu apsūdzētais ir neaizsargatakais un tam nepiecieama aizsardzība. Hagas konvencija izejoto no ta uzskata Art 2 Ziff 1, ka apsūdzēta pastavīga dzīves vieta ir pietiekoa, lai pamatotu lietas starptautisko piederību.
b) Prasītaja pastavīga uzturēanas vieta.
Daudzos laulības ķiranas gadījumos ka upuris ir sieviete. Viņai ir izdevīgi, ja viņa var atrast ceļu ka tikt vaļa no laulības saitēm. No ī sprieduma Hagas konference bija gatava noteikt lietas piederību arī pēc prasītaja dzīves vietas. Lai o principu nevarētu ļaunpratīgi izmantot, lai rastu sev izdevīgako risinajumu tika pieņemti papildus nosacījumi attiecība uz pastavīgo prasītaja dzīves vietu.
Atbilstoi Art 2 Ziff. 2 laulības ķirana tiek atzīta no otras konvencijas dalībvalsts puses, ja blakus pastavīgas prasītaja uzturēanas vietas nosacījumiem ķīrējvalstī vēl ir izpildīts viens no sekojoajiem nosacījumiem:
Vismaz gadu pirms prasības iesnieganas ī valsts ir prasītaja pastavīgas uzturēanas vieta.
Laulatajiem laulības ķiranas valstī bija pēdēja kopēja pastavīga uzturēanas vieta.
Ja prasītajs neatbilst adiem nosacījumiem tas vēl nenozīmē, ka viss zaudēts. Talakas iespējas paver Art 2 Ziff. 4. o jautajumu apskatīsim kopsakara ar nacionalitati.
Valstis, kuras vadas pēc pilsonības principa Hagas konferencē bija plai parstavētas. Tas saprotams iestajas par to, lai konvencija pilsonības princips tiktu ņemts vēra. Taču tika izvirzīts viedoklis, ka pilsonība nebūt nav ta, kas vislabak paradītu saikni starp personu un valsti. Līdz ar to var izveidoties situacija, ka konvencijas dalībvalstīm ir pienakums atzīst tadas laulības ķiranas, kuras prasītajam nav nekada saikne ar savu dzimteni. Beigu gala Hagas konference, ka vienmēr panaca kompromisu. Pēc ta Art. 2 Ziff. 3 kartība pilsonība ir ka piesaistes punkts lietas starptautiskas piederības noteikanai. No ta izriet, ka lai noteiktu lietas starptautisko piekritību pietiek ar laulato kopējo pilsonību. Pamats parmetumiem par pilsonības principu bija tas, ka pilsonības princips tika atcelts ka piesaistes punkts apsūdzēta gadījuma. Līdz ar to par piesaistes punktu nosacīti tika ņemta vēra prasītaja pilsonība tas nozīmē, ka ir papildus nosacījumi, kuri ir jaizpilda. veices delegacija panaca ī ierobeojuma vienu izņēmumu. is izņēmums noteica, ka veicietei, kuras pastavīga dzīves vieta ir ķiranas nedraudzīga vīra valstī, ir iespēja laulību ķirt veices tiesa. Tadejadi tika radīta izeja, lai apietu piesaistes punktu pēc prasītaja pilsonības.
Kas attiecas uz dubultpilsonību (persona, kurai ir divas pilsonības) Hagas konferencē skaidrs lēmums netika pieņemts. Daadas macības ir parstavēta doma, ka ī problēma risinama saskaņa ar Hagas konferences pamatbūtību (Atvieglot laulības ķiranu atzīanu). Pēc ta dubultpilsoņa piederība konkrētai valstij nosakama pēc ta kura no tam ir izdevīgaka laulības ķirana attiecība uz atzīanu.
Sekojoa tiks apskatīti tie konvencija paredzētie piesaistes punkti, kas attiecas uz uz pilsonību:
a) Kopēja laulato pilsonība (Art. 2 Ziff. 3)
Konvencijas dalībvalstīm jaatzīst tas laulības ķiranas, kas izdarītas laulato dzimtenē. Nekada faktiska laulato saistība ar laulības ķiranas valsti nav nepieciema.
b) Prasītaja pilsonība
Fakts vien, ka prasītajs ir piederīgs ķiranas valstij, nepamato citu konvencijas dalībvalstu pienakumu atzīt laulības ķiranu. Tam nepiecieami vēl citi nosacījumi. Kas attiecas uz papildus nosacījumiem konvencija izķir divus gadījumus atkarība no ta vai prasītajam ķiranas valsts ir pastavīga uzturēanas vieta vai nav.
Prasītajam laulības ķiranas valsts bija pastavīga dzīves vieta
Tiek paredzētas divas iespējas, no kuram viena realizējama:
Prasītajam ta vieta bija pastavīgas uzturēanas vieta pirms prasības celanas.
Prasītajam agrak tur bijusi pastavīga dzīves vieta viena gada garuma un prasības iesniegana ietilpst taja.
Prasītajam laulības ķiranas valsts nebija pastavīga dzīves vieta
aja gadījuma prasītajam jaizpilda sekojoi nosacījumi, lai viņa dzimtenē izdarītu laulības ķiranu atzītu citas konvencijas dalībvalstis:
Prasītajs prasības celanas laika atradas laulības ķiranas valstī, un
Abiem laulatajiem ta bija pēdēja kopīga pastavīgas uzturēanas vieta līdz prasības celanai.
Ja ir izdarīta pretprasība, tad atbilstoi Art. 4 uz prasības vai pretprasības pamata veikta laulības ķirana atzīstama, ciktal ķiranas valsts attiecība uz prasību vai pretprasību bija piederīga pēc Art 2 un 3. Uz pretprasības pamata panakta laulības ķirana tiek atzīta, lai gan Art 2 un 3 nosacījumi bija attiecība uz prasītaju un nevis uz pretprasību. Starptautiskas piederības piesaistes punktu loks tadejadi tiek paplainats.
Pirms laulības ķiranas atzīanas tiesnesim ir jakonstatē vai arzemju ķiranas tiesas lēmums atbilst atzīanas nosacījumiem. Ir divi veidi ka veikt parbaudi. Tiesnesis varētu ķiranas tiesas lēmumu parbaudīt ka faktiska ta arī tiesiska ziņa un vajadzības gadījuma spriedumu partaisīt. Tiesnesis varētu aprobeoties arī tikai ar lēmumu par to atzīt vai neatzīt ķiranas sprieduma satura izskatīanas. Pirmais princips ir Revision au fond, pēdējais Controle simple. Ka gandrīz visas konvencijas par arvalstu lēmumu atzīanu un izpildīnau Hagas konferences pamata ir otrais princips, kas izpauas arī Art 6 III. Pēc ī nosacījuma atzīanas valsts institūcijas nedrīkst ķiranas spriedumu parbaudīt pēc ta satura, izņemot gadījumus, kad tas nepieciems citu konvencijas normu pielietoanai.
Parbaudi, kuru konvencija pieļauj var iedalīt trīs grupas. Tas ir:
Attiecība uz starptautisko lietas piekritību
Attiecība uz pielietotam tiesību normam
Kopsakara ar ordre public
Nosacījumi īs darbības veikani ir doti Art 2-5. Rodas jautajums ciktal iespējams atzīanas valsts tiesai parbaudīt ķiranas valstij lietas piekritību. Konvencijas Art. 6 I nosaka: Ja apsūdzētais ir ieradies uz sēdi, tad atzīanas valsts institūcijas ir nostadītas patiesu faktu prieka, kas norada uz lietas piederību ai tiesai. Viens no veidiem ka nosaka lietas piekritību ar lietiskajiem pieradījumiem ir tas vai apsūdzētais ir piedalīies ķiranas lieta.
Art 6 I kopuma attiecas uz lietiskiem pieradījumiem; tiesiskie pieradījumi nav to skaita. Tads piesaistes punkts ka pastavīga dzīves vieta ir parasti uzskatams par lietisko pieradījumu, kamēr nacionalitates vai domicila noteikana ir tiesiskie pieradījumi. Laulības ķiranas atzīanas tiesnesis var parbaudīt lietiskos pieradījumus. Taču praksē var rasties problēmas, jo nav viegli precīzi noteikt vai pieradījums ir lietisks vai tiesisks.
Ka jau iepriek minēts ī konvencija attiecība uz arvalstīs ķirtu laulību atzīanu pamata balstas tikai uz lietas starptautisko piekritību. Uz pielietojamo likumu tas neattiecas. Taču Hagas konferencē bija arī ķiranas naidīgas valstis. Viens no Hagas konferences mērķiem bija, lai arī īs valstis būtu pēc iespējas lielaka skaita konvencijas dalībvalstis. Ta pamata bija vēlme novērst klibojoo laulību esamību. To var panakt tikai tad, ja uz laulības ķiranu paskatas no o valstu viedokļa. Biei gadas, ka konvencijas nosacījumi kas atsaucas uz ordre public pamatos tiek .., jo atzīanas valsts neatzīst ķiranas valsts laulības īranas iemeslus, vai arī pēc atzīanas valsts SPT normam lieta bija japielieto citas tiesības. Arī ī problēma Hagas konferencē tika risinata.
Art. 7 nosaka: Katrai konvencijas dalībvalstij ir tiesības noraidīt laulības ķiranas atzīanu, ja laulības ķiranas laika abi laulatie bija tikai un vienīgi piederīgi tadai valstij, kuras tiesiska kartība ķiranu nepazīst. No ta izriet, ka abu laulato dzimteņu tiesībam ir jabūt pretrunīgam. Ja viena laulata dzīmtenē laulības ķiranu pazīst, tad laulība ķitanas pienakums ir spēka. Art. 7 nepieprasa, lai abi laulatie būtu piederīgi vienai un tai paai valstij. Tas aptver arī tos gadījumus, kad laulatie ir no daadam valstīm.
Saskaņa ar Art. 7 laulatajiem ir jabūt tikai un vienīgi tas valsts pilsonībai, kuras laulības ķiranu nepazīst. o normu nepielieto dubultpilsoņu gadūjuma. Ja viens no laulatajiem ir vienlaicīgi divu valstu pilsonis no kuram vismaz viena nav pret laulību ķiranu, tad Art. 7 nav pielietojams. Sekojoi laulības ķirana ir atzīstama. Pie tam Art. 7 ir norma nav obligata (Kann-Vorschrift). Pie aja norma paredzēto nosacījumu iestaanas laulības ķiranas atzīanas valstij nav pienakums ķiranu neatzīt.
Ar Art. 7 Hagas konvencija ir ņēmusi vēra pilsonības pricipu. Ierobeojums, ka abiem laulatajiem ir jabūt no valstīm, kur ķiranu nepazīst, ļoti ierobeo Art. 7 pielietojumu un līdz ar to ī norma attiecīgajam valstīm praktiski neko nedod. Lai ņemtu vēra to valstu intereses, kuras nepieļauj laulības ķiranu Ar. 20 I nosaka: Katra konvencijas dalībvalsts, kuru tiesību sistēmas nepazīst laulības ķirnu var vēlakais līdz ratifikacijai vai līdz pievienoanas konvencijai paturēt tiesības neatzīt laulības ķiranas, kuras viens no laulatajiem līdz laulības ķiranai ir tadas valsts pilsonis, kur laulības ķiranas nepazīst. eit javēr uzmanība uz to, ka Art.20 I atkapjas no Art. 7.
Art. 19 (2) ir aizstavētas to valstu intereses, kuras nepazīst laulības ķiranas. ī norma nosaka, ka katra konvencijas dalībvalsts var laulības ķiranu neatzīt, ja laulato pastavīga dzīves vieta ķiranas laika ir bijusi valsts, kas nepazīst laulību. Ta ka aja gadījuma runa atkal ir par izņēmuma gadījumu un to izplatība ir nevēlama, tapēc Art 19 (2) nosaka, ka valsts, kas izmanto 19 (2) nedrīkst parkapt Art. 7.
Hagas konvencija atzīanu padara atkarīgu tikai no lietas piekritības. Ta neattiecas uz pielietoto likumu. Tas ir ta tapēc, ka atzīanas valsts tiesa pielietoto likumu parbauda pēc saviem nosacījumiem. To nosaka Art. 6 II. is priekraksts nosaka to, ka laulības ķirana nedrīkst tikt noraidīta pēc būtības:
a) tapēc, ka atzīanas valsts iekējas tiesībs pie tiem paiem nosacījumiem laulības nav ķiramas
b) tapēc, ka tika pielietots cits likums neka tas, ko paredzēja atzīanas valsts starptautisko privattiesību noteikumi.
Ar Art. 6 II Hagas konference vēlas novērst to, ka dalībvalstis varētu pēc ordre public apsvēranas nenodroinat atzīanu tapēc, ka ķirana netiktu veikta pēc attiecīgas valsts noteikumiem vai arī nav tikusi piemērota cita norma.
Pielietota likuma parbaudes izslēgana no konvencijas visada ziņa ir sapīgs moments visu pirms kontinentalajam Eiropas valstīm, kuru SPT trdicionali balstas uz conflit des lois un nevis uz conflit des juridictions. Lai mazinatu spriedzi Hagas konvencija ir iespēja saglabat attiecīgas tiesības. Pēc Art. 19 I katra konvencijas dalībvalsts var paturēt tiesības neatzīt tadu laulato laulības ķiranu, kas ķiranas laika ir tikai un vienīgi piederīgi attiecīgajai valstij, ja ir piemērots cits likums neka to noteica attiecīgas valsts SP normas, izņemot gadījumu, ja tas dod tadu pau rezultatu.
Art. 19 I savu pielietojumu jomu ļoti saaurina. Pirmkart, laulatajiem jabūt tas valsts pilsoņiem, kura atzīst laulības ķiranu. Ja viens no laulatajiem noteiktaja laika posma ir bijis piederīgs citai valstij, (vienalga vai ka pilsonis vai dubultpilsonis) tad Art 19 I pielietojums atkrīt. Otrkart, atzīanas valsts SP normam janoved pie lietas citada atrisinajuma. is ierobeojums nodroina to, ka ir parkapts princips, kur nosaka, ka pielietotais likums nedrīkst tikt parbaudīts.
Ordre public saglabaana vienmēr ir bijusi Hagas konferences sastavdaļa. Arī ī konvencija nav izņēmums. Art. 10 ir noteiktas viparējas prasības; ka arī ir iztirzati dai no ordre public īpaajiem jautajumiem. ie jautajumi ir saistība ar aizstavības tiesību aizsardzību, nesavienojamība ar iepriekējiem lēmumiem, litispedence.
Art. 10 nosaka: katra konvencijas dalībvalsts var noraidīt ķiranas atzīanu , ja attiecīga ķirana acīmredzami ir pretruna ar viņas ordre public. Konvencija tadejadi norada uz to, ka var atsaukties uz ordre public. Atsaukanas uz ordre public parasti tiek pieļauta, ja pretruna pret OP ir acīmredzama. Ordre public var tikt izmantots tikai atseviķos izņēmuma gadījumos.
Uz adu ordre public restiktīvu (ierobeojou) regulējumu var raudzīties no tada viedokļa, ka tas ir atsaucies uz iepriekējam starptautiskam konvencijam. Ir pieradījies tas, ka plaa vēriena nosacījumi par ordre public saglabaanu kavē ne tikai konvencijas sagatavoanu, bet arī vispar nolemj to neveiksmei.
aja gadījuma runa ir par diviem gadījumiem. Par specialu ordre public pielietojuma saglabaanu. Art. 8 nosaka: ja attiecība uz visiem bez izņēmuma apstakļiem nav pieņemti vajadzīgie mēri iepazīstinot apsūdzēto ar prasību par laulības ķirnu, vai arī apsūdzētam nav bijusi iespēja īstenot savas tiesības tada gadījuma laulības ķiranas atzīana var tikt noraidīta. Ir divi nosacījumi, kas jaizpilda ķiranas tiesai. Pirmkart tie ir procesa noteikumi. Informēt apsūdzēto par laulības ķiranu. Otrkart jadod apsūdzētam iespēja aizstavēt savas tiesības. Ja kads no iem nosacījumiem nav ievērots, tad atzīana var tikt noraidīta.
Runa aja gadījuma ir par to vai konvencijas dalībvalsts ir saistīta atzīt arzemēs ķirtu laulību, ja jau par kadu konkrēto laulato tiesisko statusu ir pieņemts lēmums. Ja kada valsts atzītu tadu arzemēs ķirtu laulību, kas ir pretruna ar jau iepriek pieņemtu lēmumu aja lieta, tas nozīmētu atteikanos no savas jurisdikcijas un kas savukart dotu iespēju atsaukties uz ordre public. Lai novērstu daudzveidīgos strīdus aja jautajuma un lai netiktu pielietots ordre public Hagas konferencē ī problēma tika risinata.
Art. 9 nosaka: Katra dalībvalsts var noraidīt ķiranas atzīanu, ja tas ir pretruna ar tas iepriekēju lēmumu, kas galvenokart atiecas uz laulato statusu, tad ..
aj normai ir plas pielietojums. Tiek noteits no vienas puses arzemēs notikusi laulības ķirna.
Ar o tiek aizsargatas ne tikai iekzemē notikuas laulības ķirasnas, bet arī citi lēmumi, kas attiecas uz laulato laulību saistībam. Atbilstoi tiek izdalīti sekojoi punkti:
Arzemēs ķiranas procesam ir jaatbilst konvencijas noteikumiem, kas nodroina ķiranas atzīstamību. Runa var būt tikai par pozitīvajiem ķiranas lēmumiem. Negatīvie ķiranas lēmumi, kuros ķiranas prasība noraidīta nevar tikt atzīti.
Iepriekējam laulību ķiranam, kas notikuas iekzemē nav noteikti jabūt pozitīvam. Arī negatīvie lēmumi tiek ietverti Art. 9.
Iepriekējie lēmumi, kas traucē atzīt arzemēs ķirtas laulības varētu tikt nokartoti atzīanas valstī vai cita valstī. Pēdēja gadījuma tiek ņemti vēra ne tikai jau iekzemē atzītie lēmumi, bet arī tie kuri vēl nav pieņemti (jaatbilst atzīanas nosacījumiem). ada talejoa regulējuma pamata ir apstaklis, ka ir valstis kuras arvalstīs izdarīto laulību atzīana izmanto laika ietilpīgas un sareģītas metodes.
Iepriekējiem spriedumiem un tiem ķiranas spriedumiem, kuru atzīana janoraida ir jabūt nesavienojiem. is neattiecas tikai uz laulības ķirnu, bet arī uz gadījumiem, kuros priekmets ir laulato laulību statuss.
Art 12 nosaka: Katra konvencijas dalībvalstī var tikt atlikti ķiranas procesi, ja kada no laulato lietam tiek izskatīta cita dalībvalstī. Art. 12 mērķis ir pēc iespējas novērst konfliktu, kas varētu rasties atķirīgu spriedumu rezultata. Tas protams nosaka, ka arzemes tiesa taisītie spriedumi ir atzīstami, kas nosakams pēc Art 2-5. Art 12 ir kartējais plaais nosacījums. eit runa ir par kadu no laulato laulību statusa. Pietiek, ja kadam no laulatajiem ir iesaistīts procesa arzemēs.
No vienas puses ir valstis, ka piemēram ASV, kas attiecība uz laulību ķiranam savas federalas uzbūves dēļ pazīst divas vai vairakas pielietojamas tiesību sistēmas. No otras puses ir valstis, piemēram muhamedaņu valstis attiecība uz laulību ķiranam izdala daadas personu kategorijas uz ka pamata arī tiek pielietota attiecīga tiesiska kartība. īs problēmas ir risinatas Art. 13-16
Ka jau iepriek daudzreiz minēts Hagas konvencijas galvenais mērķis ir atvieglot arzemēs ķirtu laulību atzīanu. Ja attiecība uz laulības ķiranu kadas konvencijas dalībvalsts iekējas tiesības ir atķirīgas no konvencijas, tad atbilstoi Art 17 iekējam tiesībam ir priekroka tiktal cik ta ir izdevīgaka laulības ķiranas atzīanai. Tai laika kad tika izstradata Hagas konvencija pastavēja jau citi starpvalstu līgumi, kas bija saistīti ar laulību ķiranas atzīanu. (Piemēram, 1931 gada 6 februara Ziemeļu konvencija, kas pēc vienoanas 1953 gada 26 marta mainīta un 1967 gada 8 septembra vienoanas CIEC attiecība uz spriedumu atzīanu, kas saistīti ar jautajumiem par laulības pastavēanu.) Daudzas zemes, kas bija ratificējuas īs konvencijas ir arī vienlaicīgi Hagas konvencijas dalībvalstis. Radas jautajums, kadas attiecībass būs o konvenciju starpa. Art. 18 is jautajums ir regulēts adi: ī konvencija neizslēdz citu konvenciju pielietoanu, kuram pievienojuas vai pievienosies viena vai vairakas valstis un tas kuru nosacījumi satur aja konvencija regulētos jautajumus.
Konvencijas dalībvalstis pievēsīs uzmanību tam, lai netiktu slēgtas citsas konvencijas aja joma, kas nav savienojamas ar o, izņemot gadījumus, kas rodas no reģionalas dabas vai citiem nosacījumiem. Lai kadi arī nebūtu ie nosacījumi, konvencijas dalībvalstis apņemas saskaņa ar o konvenciju ķiranas atzīt, kuras izdarītas tadas dalībvalstīs, kas nav īs citas konvencijas dalībvalstis.
Hagas konferences laika tika paustas aubas vai ir noradīts nosacījums par atkalapprecēanos aja konvencija, kas ir veltīta laulības ķiranas jautajumam. Tika vērsta uzmanība uz to, ka pamatbūtība laulības ķiranai ir laulību izbeigana, kuras sekas ir laulībspējas atjaunoana. Bez atkal apprecēanas nodroinaanas konvencija būru zaudējusi lielu daļu savas nozīmes. Beigu gala konvencijas dalībvalstis vienojas par ī jautajuma iekļauanu aja konvencija.
Art 11 nosaka sekojoo: Valsts, kas saskaņa ar o konvenciju apņemas atzīt laulības ķiranu nevar atteikt vienam vai otram laulatam atkalapprecēanos, pamatojot to ar to, ka kadas cita valsts neatzīst laulības ķiranu. No īs normas izriet, ka valstij ir saistība pieļaut atkalapprecēanos ciktal atbilstoi īs konvencijas nosacījumiem ta ir atzinusi laulības ķiranu. Atkalapprecēanas nedrīkst tikt nenodroinata tapēc, ka cita valsts (dzimtenes- vai domicila valsts); konvencijas dalībvalsts vai cita kiranu neatzīst par likumīgu.
No Art. 11 izriet, ka atkalapprecēanas nodroinaanas pienakums ir tikai tam valstīm, kas atzīst laulības ķiranu. Tas praktiski noved pie ta, ka arzemēs kirtai laulībai ir lielaka iedarbība neka iekzemē ķirtai, kas ir piedauzīgi un pamatoti tiek kritizēts no citu autoru puses. Tadejadi Hagas konvencija atkalapprecēanas jautajumu klibojoas ķiranas gadījuma ir atrisinajusi tikai daļēji. Par noēlu jaatzīmē, ka no īs konvencijas tika sagaidīts, ka is strīds ir novērams pavisam. Varētu teikt, ka runa aja gadījuma ir par ķiranas konvenciju, kas attiecas tikai uz arzemēs ķirtam laulībam un ta neatstaj vietu atkalapprecēanas jautajumam. Taču, ja ar Art. 11 varti tika atvērti, nav saprotams, kapēc nav konsekvences un atkalapprecēanas ķiranas valstī netiek nodroinata.
Ka arguments pret konvenciju no atseviķu valstu viedokļa raugoties uzskatams tas, ka jaatsakas daos jautajumos no savas pieejas noteiktu jautajumu risinaana. Par piemēru kaut vai ņemot piesaistes punktu tam pēc ka laulību ķiranas gadījuma nosakams pielietojamais likums. Ir valstis, kur noteicoa lima ir pilsonībai un ir tadas, kuras vadas pēc faktiskas dzīves vietas. Taču ir jautajumi, kuros ī cita pieeja daudz vairak atbilst jauno laiku attiecībam. Ar jauno laiku attiecībam es eit domaju globalizacijas procesu, ka arī uzskatu maiņu par kopdzīves formam vispar. Konvencijas manuprat o procesu virza atrak un taja paa laika saskaņotak.
Ehscheidungen, Anerkennung ausländichen Ehescheidungen und Wiederverheiratung im internationalen Privatrecht. Schulthess Polzgrafischer Verlag Zürich 1975.
Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare |
Vizualizari: 1059
Importanta:
Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved