CATEGORII DOCUMENTE
Afaceri Calculatoare Casa masina Didactica pedagogie Diverse Educatie Finante Geografie Istorie & politica Legislatie Limba Management Sanatate Tehnologie

Bulgara	Ceha slovaca	Croata	Engleza	Estona	Finlandeza	Franceza
Germana	Italiana	Letona	Lituaniana	Maghiara	Olandeza	Poloneza
Sarba	Slovena	Spaniola	Suedeza	Turca	Ucraineana

ēka	ģeogrāfija	ķīmija	Bioloģija	Bizness	Da˛ādi	Ekoloģija	Ekonomiku
Fiziskās	Grāmatvedība	Informācija	Izklaide	Literatūra	Māksla	Mārketings	Matemātika
Medicīna	Politika	Psiholoģija	Receptes	Socioloģija	Sporta	Tūrisms	Tehnika
Tiesības	Tirdzniecība	Vēsture	Vadība

Starptautiskajas publiskajas tiesības

tiesības

+ Font mai mare | - Font mai mic


DOCUMENTE SIMILARE

fOtra kontroldarba jautajumi

Starptautiskajas publiskajas tiesības

Starptautiskas līgumtiesības

Kada veida starptautisko līgumu noslēganu neregulē 1969.gada Vīnes konvencija Par starptautiskajam līgumtiesībam?

-valsts tiesību pēctecību uz starptautiskajiem līgumiem;

-karadarbības ietekmi uz starptautiskajiem līgumiem

(2-pusējie līgumi zaudē spēku starp karadarbības valstīm

*spēka neesos miera līgums; spēka robe˛līgums-valsts nevar vienpusēji mainīt robe˛as

daudzpusējie līgumi starp karojoam valstīm-spēka)

2. Kadi apstakļi ļauj apstrīdēt starptautiska līguma spēka esamību?

-Parkapta valsts iekēja likumdoana, kas attiecas uz līgumu noslēganu;

- Kļūda;

-Krapana.

-parstavja netiesīgums(nav attiecīga pilnvarojuma)

-parstavja uzpirkana

3. Kas ir līguma pagaidu piemēroana?

Valsts var piemērot līgumu, kuru ta ratificējusi un parakstījusi arī pirms tam, kad is līgums stajas spēka. Tad līgumam ir pagaidu spēka esoais statuss. Valdība var uzsakt pildīt līgumu uzreiz līdz parlamenta akceptēanai.

(valsts ir parakstījusi, ratificējusi, bet tas vēl nav stajies spēka, piem: nosaka, ka tas stasies spēka, kad to ratificēs 10.valstis. 1999.g. Lr ratificē konvenciju par jūras kuģu arestu, taja ir noteikts, ka stasies spēka. Kad to ratificēs 10.valstis, pagaidam 7.v.LR ir ratificējusi spēka neesou līgumu)

4. Kas ir līguma parafēana vai parakstīana ad referendum

Valsts ekspertu apliecinajums, ka darbs pie konkrēta līguma teksta ir pabeigts un ka ī līguma teksts ir autentisks.Parakstīana nozīmē, ka sarunas ir beiguas un tas ir līguma teksta oriģinals.

Kadas personas ir tiesīgas valsts varda parakstīt starptautisko līgumu bez īpaa pilnvarojuma?

-Valsts galva-prezidents

-valdības galva- MP;

- arlietu resora vadītajs (pēc 1969. gada Vīnes konvencijas).

(diplomats bez pilnvarojuma var slēgt - kas attiecas uz vēstniecību ar valsti, kura atrodas

vēstniecība)

6. Kadi apstakļi izsauc starptautiska līguma spēka neesamību?

-Valsts parstavja piespieana;

-Valsts piespieana;

-Pretruna ar jus cogens normam.

7. Kadi apstakļi ļauj apstrīdēt līguma saistoo raksturu?

Pastavot kļūdai var apstrīdēt līguma saistoo raksturu, taču ne jebkura kļūda ļauj to izdarīt. Vajadzīgs, lai:

a) kļūda būtu apstaklis, kur bija būtisks, lai līgums tiktu noslēgts;

b) valsts nav pati izraisījusi o kļūdu un nevarēja to novērst.

8. Ka divu valstu savstarpējas līgumattiecības ietekmē diplomatisko un konsularo attiecību partraukana

1969/V konv par starptautisko līgumu tiesībam. 63.p.- Diplomatisko un konsularo attiecību partraukana starp līg dalībniekiem neietekmē to līg-a noteiktas tiesiskas attiecības, izņemot gad-us, kad diplom un kons attiecību pastavēana ir nepiecieama līguma izpildei.

9. Kadas ir starptautisko līgumu depozitaru funkcijas?

-glaba starptaut.līguma oriģinaltekstu

-uzskaita starptautiska līguma dalībvalstis

-uzskaita tos, kas denonsē(izstajas)

-uzskaita tos,kas ratificē(nak klat)

-kontrolē tos, kas izdara atrunas-skatas vai atruna ir savienojama ar līguma mērķi

10. Kadas sekas ir atrunu izdarīanai starptautiskaja līguma, kadas iebildumiem pret tam?

Atruna-daudzpusēja līguma katra valts var izteikt atrunu.Atruna ir prieknosacījums, lai valsts

piekristu starpt.līgumam. Jebkura valsts var reaģēt un iebilst.

Iebildumi-valsts, kura nepiekrīt citas valsts atrunai-var celt iebildumus, ka nepiekrīt atrunai un tad

īs līgums stap īm valstīm nav spēka

Taisot atrunu, ir jaskatas:

* vai ta ir savienojama ar līguma mērķi ;

*vai ī atruna nepadara līgumu bezmērķīgu,

tad atruna nav spēka.

11. Kas ir rebus sic stantibuss?

Būtiska apstakļu izmaiņa. Apstakļi ir izmainījuies tik būtiski, ka līgums nekad nebūtu noslēgts, ja līguma slēganas laika tie pastavētu. Tas neattiecas uz miera un robe˛u līgumiem.

12. Kada gadījuma starptautiskais līgums rada saistības treajam valstīm?

Pacta tertiis nec nocent nec prosunt – līgums nepieķir ne tiesības, ne uzliek pienakumus treajai valstij. Bet var būt situacijas, kad līgums pieķir kaut kadas tiesības treajai valstij – var izmantot no līguma izrietoas tiesības.Tas ir tada gadījuma, kad līguma norma iegūst para˛u tiesību normu un ka para˛u tiesību norma ta kļūst saistoa attiecība pret 3.valstīm

13. Ja kada no līguma normam ir pretruna ar jus cogens normu, vai ī pretruna ietekmē visa līguma spēka esamību, vai tikai konkrētas pretruna esoas līguma normas spēka esamību?

Ja pretruna ar pastavou jus cogens normu, tad līgums nebūs spēka no līguma noslēganas brī˛a.

14. Kadas ir starptautisko līgumu interpretacijas metodes?

-oficiala iztulkoana-pai līgumslēdzēji,

-gramatiska interpretacija(teksts) un puu nodoms;

-līguma terminu jēga-ta jēga, kura bija līg.izstradajot

-sistēmiska iztulkoana (līguma konteksts)

-sekojoa valstu prakse

-organizaciju prakse

-sarunu protokoli, valstu prieklikumi

Saskaņa ar Vīnes konvenc 1) gramatiska interpretacija un puu nodoms 2) līg objekts un konteksts 3) sapratīgums un saskanība 4) efektivitates princips 5) mazak svarīgu materialu izmantoana (Interpretacijas papildpaņēmieni).

15. Kada ir karastavokļa ietekme uz starptautisko līgumu spēka esamību?

2-pusējie starptautiskie līgumi zaudē spēku starp karadarbības valstīm.Miera līgums spēka neesos, bet spēka robe˛līgums, valstis nevar vienpusēji mainīt robe˛as

Daudzpusējie starptautiskie līgumi ir spēka arī starp karojoam pusēm un sava starpa

16. Kada veida starptautiskie līgumi tiek uzskatīti par nedenonsējamiem?

Nevar denonsēt:

-miera līgumus-tas nozīmē kara pieteikanu(pretēji jus cogens)

-robe˛līgumu-valstis nevar vienpusēji mainīt robe˛as

Diplomatiskas un konsularas tiesības

1. Kados gadījumos diplomats zaudē imunitati pret akreditacijas valsts jurisdikciju?

-Imunitate tiek zaudēta, ja persona uzsakusi tiesvedību.(piem: ja pakļauj seci civilai jurisdikcijai)

-ja nosūtītajvalsts (akreditētajvalsts) skaidri izsaka atteikumu diplomatiskai imunitatei pret

uzņēmējvalsts jurisdikciju (imunitati var atņemt nosūtītajvalsts ar tieu piekrianu)

2. Kas ir diplomatiskais patvērums?

Kad valstī vajatai personai arvalsts atļauj iebēgt tas diplomatiskaja parstavniecība un tur tai pieķir patvērumu. ī prakse nav visparatzīta un pieņemta mūsdienu kopējas starptautiskajas tiesības.tīri fiziska patvēruma doana diplomatiskajas telpas(jo tas bauda neaizskaramību). <- atzīts vienīgi Latīņamerika. Tiesības palīdzēt attiecas tikai uz savas v personam. Apatrīdi no treajam v un to parstavniecībam uz diplom aizsardzību nevar cerēt.

3. Kadas ir konsulu funkcijas?

-Pamata administratīvi uzdevumi,

-savas valsts personu intereu parstavībai,

-attiecību veicinaanai utt.

-akreditētajas valsts un tas pilsoņu (fiz un jur) intereu aizsarzība rezidences v tiktal, ciktal to pieļauj st t.

-akred un rez v tirdzn, ekon, kult, zinatnes sakaru attīstības veicinaana;

-apstakļu un notikumu likumīga noskaidroana (iepriek minētajas jomas) un to paziņoana savai valstij un citam ieinteresētajam personam;

-akreditacijas v pilsoņu pasu un citu ceļojuma dok(vīzu) izsniegana, anulēana, aizturēana, izņemana, pagarinaana

-palīdzības un atbalsta sniegana savas v pils(jur un fiz p);

-notara, civistavokļa aktu reģ un citu līdzīgu pienakumu izpilde ar nosacījumu, ka tas nav pretruna ar rezid v likumiem;

-var parstavēt savas v pilsoņus tiesas rezid v;

-da˛adu(ar tiesu saistītu un nesaistītu) dok nodoana.

4. Nosauciet diplomatisko misiju vadītaju rangus

-vēstnieki un nunciji(Vatikana vēstnieks)-akreditē valsts vadītajs

-sūtņi vai internunciji (akreditē valdības vadītajs)

-pilnvarotie lietve˛i(akreditē arlietu resora vadītajs)

5. Kas ir diplomatiskais korpuss, kas pie ta pieder?

Ir divas nozīmes:

-auraka-> arvalstu diplomatisko parstavniecību vadītaju kopums, kuri ir akreditēti attiecīgaja rezidences valstī;

-plaaka-> ne tikai diplom parst vadītaji, bet arī vēstniecību un misiju diplomatiskais personals.

Ir arī 2 vied par ģimenes locekļiem. 1) IR diplom korpusa formali, jo saņem identif kartiņas. 2)NAV dipl k, jo diplomatiskaja korpusa ietvertas personas apvieno to profesionala piederība.

6. Raksturojiet diplomatisko aģentu imunitati

Nedrīkst tikt aizturēts vai arestēts. Neaizskarama ir aģenta rezidence, īpaums un dokumenti. Pilnīga imunitate pret kriminalo jurisdikciju. Imunitate pret civilo un administratīvo jurisdikciju.

----- ----- --------------

Izņēmumi ir attiecība uz civilo jurisdikciju 1961/V Konv par diplom att 31p:

-kad diplomats (ka privatpersona nevis akreditētajas valsts varda) darbojies ka mantojuma masas aizgadnis, legatars u.c. ar mantoanas lietam saistītos jaut;

-pret nek īp, kas atrodas rezidences valsts teritorija un ir diplomata personiskais īpaums, ja tas netiek izmantots parstavniecības darbībai;

-pret diplomata profesionalo vai komercdarbību darbību arpus tieo dienesta pienakumu pildīanas.

7. Kadi ir izņēmumi no diplomatisko aģentu imunitates?

-attiecība uz privato nekust.īpaumu, kur netiek izmantots diplom.mērķiem

-tiesvedība mantojuma lietas

-saistība ar neoficialu profesionalo vai komercdarbību

Pats diplomats iesniedzis prasību par privata nekustama īpauma atgūanu; tiek izskatīta parstavja privata mantojuma lieta; tiek izskatīta lieta par parstavja privatu profesionalu vai komercialu darbību.

8. Raksturojiet diplomatisko imunitati laika un telpa

Imunitate izplatas no brī˛a, kad persona ierodas valstī, vai kad valstij ir paziņots par tas ieraanos līdz brīdim, kad persona pamet valsti vai izbeidzas tas diplomata statuss, ka arī sapratīgu laiku līdz statusa beigam. Imunitate izplatas gan uzņēmējvalstī, gan tranzītvalstī.

Diplomatiska imunitate nozīmē imunitati pret akreditacijas valsts jurisdikciju. No ta izriet, ka diplomatiska imunitate telpa ir spēka tur, kur spēka ir akreditacijas valsts jurisdikcija. Bez tam, ja trea garantējusi diplomatam diplomatisko tranzīta vīzu caurbraucienam uz viņa akreditacijas valsti, tad ta automatiski nozīmē viņa diplomatiska statusa atzīanu un nepiecieamību garantēt viņa imunitati tranzīta laika.Par diplomatiskas imunitates sakumu var uzskatīt diplomata akreditacijas brīdi. Diplomatiskajai misijai izbeidzot savu darbu (vai arī diplomata misijas beigu gadījuma), imunitate turpinas vēl tik ilgi, cik parstavim nepiecieams, lai atstatu valsti.

9. Raksturojiet konsularo aģentu imunitati.

Salīdzinoi ierobe˛ota – var tikt arestēti par smagu nozieguma izdarīanu. Ierobe˛ota civila un administratīva imunitate – atbilstoi konsulara dienesta specifikai.

10. Kas ir persona non grata?

Persona, kurai uz noteiktu vai nenoteiktu laiku ir liegta iebraukana valstī.(nevēlama persona)

1963/Vīnes k par konsularajam att23.p.-> Personas, kas izsludinatas par “persona non grata”

1. Uzņēmējvalsts var jebkura laika darīt zinamu nosūtītajvalstij to, ka ta vai cita konsulara amatpersona ir persona non grata vai, ka jebkur konsulara personala darbinieks ir nepieņemams. Tada gadījuma nosūtītajvalstij ir pienakums atsaukt o personu vai partraukt tas funkcijas konsulata.

2. Ja nosūtītajvalsts atsakas izpildīt un sapratīga termiņa neizpilda savas saistības, kas paredzētas ī panta 1.punkta, uzņēmējvalsts var attiecīgi anulēt attiecīgas personas ekzekvatūru vai parstat to uzskatīt par konsulara personala darbinieku.

3. Par konsularas iestades darbinieku iecelta persona var tikt atzīta par nepieņemamu pirms ieraanas uzņēmējvalsts teritorija, vai ja ta jau atrodas uzņēmējvalstī, pirms ī persona stajas pie savu pienakumu pildīsanas konsularaja iestadē. Jebkura gadījuma nosūtītajvalsts anulē minētas personas iecelanu.

4. ī panta 1. un 3.punkta minētajos gadījumos uzņēmējvalstij nav obligati japaziņo nosūtītajvalstij lēmuma iemesli.

1961/Vīnes k par diplom t 9p -> tas pats, tikai 1 un 2 punkts.!!!

(tas parasti notiek, kas ir aizdomas par smagu nn izdarīanu-tadu, kas skar pau valsti)

11. Raksturojiet diplomatisko parstavniecību imunitati.

Nozīmē to, ka vietējas varas parstavjiem nav tiesību ieiet parstavniecības telpas un tas teritorija bez parstavniecības vadītaja atļaujas. Neaizskarams ir arī parstavniecības transports. Imūni ir parstavniecības dokumenti, arhīvi un tas pasts, neskatoties uz to, vai tie ir vai nav parstavniecības teritorija. Diplomatiskie sakari tiek aizsargati.

Parstavniecības telpas ir neaizskaramas. Uzņemoas valsts parstavji nedrīkst tajas ieiet, izņemot gadījumus, kad saņemta parstavniecības vadītaja piekriana.

Uzņemoajai valstij ir īpas pienakums veikt visus atbilstous pasakumus, lai aizsargatu parstavniecības telpas pret jebkadu ielauanos vai zaudējumu nodarīanu un lai novērstu jebkadu parstavniecības miera traucējumu vai tas cieņas aizskarumu.

Parstavniecības telpas, to iekarta un citi tur atrodoies īpaumi, ka arī parstavniecības transportlīdzekļi ir neaizskarami attiecība uz kratīanu, rekvizīciju, arestu vai izpildu darbībam.

Nosūtoa valsts un parstavniecības vadītajs ir atbrīvots no visam valsts, rajona vai pavaldības nodevam un nodokļiem attiecība uz parstavniecības telpam neatkarīgi no ta, vai tas ir nomatas, vai ir īpauma, izņemot tadas nodevas un nodokļus, kuri ir maksa par noteiktiem pakalpojumu veidiem.

Parstavniecības arhīvi un dokumenti ir neaizskarami jebkura laika un neatkarīgi no to atraanas vietas.

Parstavniecības oficiala korespondence ir neaizskarama. Oficiala korespondence nozīmē visu korespondenci, kura attiecas uz parstavniecību un tas funkcijam. Diplomatisko pastu nedrīkst atvērt vai aizturēt.

12. Kas ir agremans, kadas sekas ta nesaņemanai?

Vienas valsts valdības piekriana citas valsts izvirzīta kandidata iecelanai par savu diplomatisko parstavi aja valstī.

Agremana nesaņemanas sekas – kandidata neatbalstīana valsts diplomatiskas parstavniecības vadītaja amata, uzskatīta par persona non grata jeb nepieņemama persona valstī.

Agremans=potencialas rezidentvalsts piekriana attiecīgas personas kandidatūrai; kartību nosaka 1961. g Konvencija;

agremanam ir personisks raksturs, proti, tas attiecas uz konkrēto personu, bet nevis valsti;

agremana atteikumam nav jabūt motivētam, ka arī par noraidīanu ir jauzskata atbildes nesniegana noteiktaja termiņa (1 mēnesis – praksē izstradajies termiņ);

agremans ir nepiecieams tikai parstavniecības vadītajam.

Jūras tiesības

1. Uz kadiem jūras ūdeņiem izplatas pilnīga piekrastes valsts suverenitate?

Teritorialas jūras un iekējiem jūras ūdeņiem.

Pilnīga valsts suverenitate izplatas uz teritorialo jūru, kas ir valsts teritorijas sastavdaļa, - jūras ūdeņu josla (līdz 12 jūras jūd˛u platumam) gar piekrastes valsts krastu vai gar tas iekējiem ūdeņiem, ieskaitot gaisa telpu virs tas un zemes dzīles zem tas. Pilnīga suverenitate izplatas arī par iekējiem jūras ūdeņiem

2. Kados gadījumos piekrastes valsts ir tiesīga realizēt savu civiltiesisko jurisdikciju uz arvalsts kuģa ta mierīgas caurbraukanas laika?

Sakara ar saistībam, kuras tas uzņēmies vai, kuras raduas attiecība pret kuģi, tam uzturoties piekrastes valsts ūdeņos.

Piekrastes valsts ir tiesīga pielietot pret tadu kuģi piedziņas pasakumus vai arestēt to sakara ar civillietu tikai par saistībam vai atbildību, kuru kuģis uzņēmies vai izraisījis ejot caur piekrastes valsts ūdeņiem.

Ja kuģis atPstaj piekrastes V iekējos ūdeņus un sakara ar saistībam, kuras tas uzņēmies, vai kuras raduas attiecība pret kuģi tam uzturoties piekrastes V ūdeņos.

3. Vai piekrastes valsts drīkst realizēt savu kriminaltiesisko jurisdikciju par arvalsts kuģiem to miermīlīgas caurbraukanas laika?- var, ja

Ja nozieguma sekas izpau˛as piekrastes valstī; Ja noziegums ir vērsts pret piekrastes valsts mieru vai publisko kartību; Ja palīdzību lūdzis kuģa kapteinis vai karoga valsts diplomatiskais aģents, lai apkarotu nelegalo narkotisko vielu parvadaanu.

4. No ka tiek atmērīts teritorialas jūras platums?

No vistalakas bēguma līnijas; No taisnas ba˛u līnijas (ja krasta līnija dziļi robota). (Abos gadījumos 12 jūras jūdzes).

Par teritorialo jūru sauc jūras ūdeņu joslu gar piekrastes valsts krastu vai gar tas iekējiem ūdeņiem. is jūras ūdeņu joslas platums saskaņa ar st tiesību normam var sniegties līdz 12 jūras jūd˛u platumam. Teritoriala jūra ir pakļauta piekrastes valsts jurisdikcijai. Attiecība uz teritorialas jūras 12 jūras jūd˛u mērīanu no krasta pastav 2 koncepcijas- līdz 12 jūras jūdzēm no krasta, izmantojot

vistalako bēguma līniju

50g. Sak rodas jauna koncepcija –taisna bazes līnija. St tiesa atzina taisnas bazes līnijas metodi par tiesisko taisno bazes līniju.

Līči -ja izeja no līča ir mazaka par 24 jūras jūdzēm, tad izeju savieno ar taisno bazes līniju. Ja ir plataka par 24 jūras jūdzēm, tad valsts paņem īs 24 jūras jūdzes un ieplūst līči. Var būt situacija, kad izeja no līča ir lielaka par 24 jūras jūdzēm, taču uz starptautisko tiesību pamata tiek pieņemts, ka is līcis pilnība pieder ai valstij. Pie krasta esoas salas- ja ta līdz 24 jūras jūdzēm, to var izmantot, ka atskaites punktu, tas pats attiecas uz ostu mehanismu. Ja sala talaka par 24 jūras jūdzēm no krasta, tad sala veido patstavīgo teritorialo jūru.

Iekēji jūras ūdeņi arī ir valsts teritorija, par kuru izplatas pilna valsts suverenitate.

Pastav atseviķs tiesiskais re˛īms teritorialai jūrai un iekējiem jūras ūdeņiem. Neviena starptautiska jūras konvencija ne regulē iekējo ūdeņu re˛īmu, tas ir atkarīgs no valsts prakses.

5. Kas ir vajaanas tiesības, kadas ir to realizacijas tiesiskuma prasības?

“Vajaana uz karstam pēdam” pieļaujama gadījumos, kad kuģis izdarījis parkapumu vai nav apstajies pēc pieprasījuma. Var vajat līdz brīdim, kad tas ieiet citas valsts ekskluzīva ekonomiskaja zona. Vajaanai jabūt neparprotamai (vajatajam kuģim tas jazina) un nepartrauktai (var mainīties vajataji, bet nevar būt mirklis, kad neviens neseko). Ja uzsak vajaanu piekrastes valsts teritorija vai ekskluzīva ekonomiska zona, to var turpinat atklata jūra.

Vajaanas t ir tiesībparkapēju vajaana „pa karstam pēdam” tiesības teritorialajos ūdeņos(veidojas ka para˛u ties).

Ja piekrastes v kompetentajam institūcijam ir pietiekams pamats (good reason) uzskatīt, ka arvalstu kuģis parkapis tas likumus un not, braucot caur tas teritorialo jūru, tad adu kuģi piekrastes v tiesīga vajat un partvert savos iekējos ūdeņos, teritorialaja jūra, arhipelaga ūdeņos, pieguļoaja jūra un arpus teritorialas jūras. Jaņem vēra, ka vajaanai jasakas nekavējoties pēc tiesībparkapuma- kamēr tiesībparkapējs vēl ir attiecīgas V teritorialajos ūdeņos- tai jabūt nepartrauktai.

Ja tiesībparkapējs atrodas pieguļoaja zona, tad vajaana var sakties tikai tad, kad tiesībparkapums ir tads, kura dēļ ī zona ir iedibinata.

Vajaana var tikt uzsakta tikai pēc tam, kad ir dots redzams vai dzirdams signals apstaties no tadas distances, kas vajatajam kuģim dod iespēju redzēt vai dzirdēt o signalu. Tiesības vajat var izmantot tikai kara kuģi vai kara lidaparati, vai citi kuģi vai lidaparati, kuriem ir skaidras arējas zīmes, kas ļauj tos atpazīt ka esoas valdības dienesta un pilnvarotus im mērķim.

Tiesības vajat izbeidzas, kad parkapējs ieiet savas V teritorialajos ūdeņos vai kadas treas V teritorialajos ūdeņos. Ja kuģis ticis apturēts vai aizturēts arpus teritorialas jūras apstakļos, kuri nav par pamatu tiesībam vajat, tam ir jaatlīdzina jebkuri zaudējumi un kaitējumi.

6. Kas ir kontinentalais elfs, kadas ir piekrastes valsts tiesības taja?

Kontinentalais elfs ir piekrastes valsts sauszemes dabiskais pagarinajums jūra. Līdz ar to valstij ir suverēnas tiesības kontinentala elfa izpētē un dabas resursu izmantoana. Tomēr elfs ka tads valstij nepieder.

(elfs-kontinenta turpinajums zem ūdens līdz 200m dziļuma, elfs ir zona, kur intensīvi uzkrajas jūras nodgulas)

Kontinentalais elfs ir sauszemes turpinajums zem ūdens un ta dzīles, kas atrodas aiz 12 jūras jūd˛u teritorialas jūras robe˛as (tur kur beidzas oficiala valsts robe˛as)Ta nedrīkst būt plataka ka 200-350 jūras jūdzes no valsts teritorialas jūras robe˛as) .

K elfa piekrastes v ir tiesības pētīt un iegūt dabiskos resursus, pie tam īs tiesības ir ekskluzīvas – pat ja pati piekrastes v neveic adu izpēti un iegūanu, nevienai citai v nav tiesības to darīt. adas piekrastes valsts ekskluzīvas tiesības ir paredzētas Jūras tiesību konvencija, tadēļ nav nepiecieama nekada valsts papildus rīcība, lai nostiprinatu savas tiesības pētīt un izmantot kontinentala elfa dabiskos resursus.

Kont elfs- sauszemes turpinajums zem ūdeņiem. Tas nepieder V-ij- piekrastes V-ij ir tikai suverēnas tiesības par dabas resursiem (nafta, gaze). Max- 200 j.j., taču var stiepties līdz pat 350 j.j., ja tas neietekmē citas V-is, ka arī- ciktal stiepjas kontinentalais elfs.

7. Kadas ir citu valstu tiesības ekskluzīvaja ekonomiskaja zona?

Brīva kuģoana un parlidoana; Brīvība vilkt kabeļus, izvietot caurules un izmantot tas.

Visam valstīm - gan piekrastes, gan arī valstīm, kuram nav izejas uz jūru, ekskluzīvaja ekonomiskaja zona tanī gadījuma, ir kuģoanas un parlidojuma brīvība, zemūdens cauruļvadu un kabeļu vilkanas brīvība un citas ar īm brīvībam saistītas jūras izmantoanas tiesības, kas attiecas uz kuģu, lidaparatu, zemūdens cauruļvadu un kabeļu ekspluataciju.

Ja piekrastes V atļauj- 1) izveidot iekartas (taču tas atrodas piekrastes V jurisdikcija); 2) veikt ekonomiskas attīstības izpēti.

8. Kados gadījumos jūru līči tiek uzskatīti par valsts iekējiem jūras ūdeņiem?

Ja izeja no līča auraka par 24 jūras jūdzēm.

Līči, kuru krasti pieder vienai valstij, ietilpst īs valsts teritorialajos ūdeņos, ja attalums starp vislielaka bēguma punktiem pie ieejas līcī nav lielaks par 24 jūras jūdzēm. (is princips netiek attiecinats uz t.s. vēsturiskajiem līčiem un jebkuriem gadījumiem, kad tiek pielietota taisno izejas līniju metode.)

Ja izeja no līča ir mazaka par 24 j.j. (tad viss līcis).

9. Kas ir miermīlīgas caurbraukanas tiesības?

Miermīlīga caurbraukana ir navigacija caur teritorialo jūru ar mērķi ķērsot o jūru bez ieieanas iekējos ūdeņos (reida vai osta) vai virzīanas ieka vai ara no iekējiem ūdeņiem (reida vai ostas). Caurbraukanai jabūt nepartrauktai un atrai, apstaanas pieļaujama tikai force majoure gadījumos vai lai sniegtu palīdzību.

Jebkuras valsts kuģi citas valsts teritorialajos ūdeņos bauda mierīgas caurbraukanas tiesības, ka tas noteikts 1982. gada Konvencijas 17. p.

Mierīga caurbraukana navigacija caur teritorialo jūru ar mērķi:

ķērsot o jūru bez ieieanas iekējos ūdeņos, reida vai osta vai

virzīanas ieka vai ara no iekējiem ūdeņiem, reida vai ostas.

Caurbraukanai jabūt nepartrauktai un atrai.

Ta var ietvert arī noenkuroanos, bet vienīgi tad, ja tam ir gadījuma vai kuģoanai aja vieta parasts raksturs vai arī tas nepiecieams force majeure, nelaimes gadījuma apstakļos vai palīdzības snieganai personam, kuģiem vai lidaparatiem briesmas vai nelaimē.

Caurbraukana tiek uzskatīta par miermīlīgu tad, ja tas nav pretruna ar mieru, labu kartību vai piekrastes valsts droību.

Arvalstu kuģa caurbraukana netiek uzskatīta par miermīlīgu. ja tas laika

pielieto spēku vai spēka draudus pret piekrastes valsts suverenitati, teritorialo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai ir jebkura cita veida pretruna ar st tiesību principiem, kas ietverti ANO Statūtos;

jebkura veida pielieto ieročus vai vingrinas ar tiem;

jebkada veida vac informaciju pretēji piekrastes valsts aizsardzības un droības interesēm;

nodarbojas ar jebkuru propagandas aktu, kas ietekmē piekrastes valsts aizsardzību vai droību;

palai˛ vai uzņem uz borta jebkuru lidaparatu vai jebkuru militaru ietaisi;

iekrauj vai izkrauj jebkuru preci, valūtu vai personu pretēji piekrastes valsts muitas, fiskalajiem, imigracijas vai sanitarajiem likumiem un noteikumiem;

piesarņo; zvejo; veic izpētes vai hidrografiskos darbus;

iejaucas piekrastes valsts sakaru vai citu sistēmu vai iekartu darba; veic jebkuru citu darbību, kas nav saistīta ar caurbraukanu.

10. Kas ir ekskluzīva ekonomiska zona, kadas ir piekrastes valsts tiesības taja?

Teritorija, kura piekrastes valsts var realizēt ierobe˛otu jurisdikciju noteiktos jautajumos. Piekrastes valstij ir ierobe˛ota jurisdikcija un suverenas tiesības attiecība uz jūras dzīvo un nedzīvo resursu izlūkoanu, iegūanu un saglabaanu, ra˛oanu u.c. ekonomisko labuma gūanu.

Piekrastes valstij aja zona ir jurisdikcija uz: makslīgu salu; iekartu un būvju radīanu; jūras zinatnisko izpēti

(EEZ) – jūras zona, kas, sakot no bazes līnijam stiepjas 200 jūras jūd˛u platuma; ta atrodas starp teritorialo jūru un atklato jūru.

EEZ piekrastes valstij (PV) ir zinamas tiesības attiecība uz resursu ieguvi, citadu jūras izmantoanu un aizsardzību, bet jebkurai treajai valstij ir pieķirtas da˛adas brīvības, piemēram, navigacijas, parlidojuma, zemūdens kabeļu un cauruļvadu likanas u.c. brīvības.

EEZ regulē 1982.gada ANO Jūras tiesību konvencija (turpmak konvencija); tiek uzskatīts, ka normam par EEZ definīciju, piekrastes u.c. valstu pamattiesībam un EEZ platumu ir st para˛u tiesību normu statuss.

PV tiesības un pienakumi EEZ

Konvencijas 56. u.c. panti:

Nedzīvie resursi – PVij ir suverēnas tiesības pētīt un iegūt, saglabat un apsaimniekot nedzīvas dabas resursus, kas atrodas jūras dibena un ta dzīlēs, ka arī ūdeņos virs ta (nafta, gaze u.c.).

Dzīvie resursi – PVij ir suverēnas tiesības izpētīt un iegūt, saglabat un apsaimniekot dzīvos resursus, kas atrodas jūras dibena, ta dzīlēs un virs ta esoajos ūdeņos (gk. zivju resursi). aja sakarība PVij ir pienakums: *veikt saglabaanas un apsaimniekoanas pasakumus – jauztur tads resursu daudzuma līmenis, kas nodroina maksimali noturīgu nozveju atbilstoi ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem faktoriem; *noteikt zivju resursu optimalas izmantoanas iespējas un pieļaujamo nozvejas daudzumu katrai zivju sugai; *pieķirt TrVīm tiesības zvejot tas EEZ.

Citi ekonomiskie resursi – PVij ir suverēnas tiesības ra˛ot enerģiju ar ūdens, straumju un vēja spēku u.c. veida pētīt un izmantot EEZ ekonomikas vajadzībam.

Makslīgo salu un būvju un iekartu būve – PVij ir ekskluzīvas tiesības veidot, ka arī atļaut veidot citam valstīm un regulēt veidoanu, ekspluataciju un izmantoanu attiecība uz: a) makslīgam salam; b) iekartam un būvēm, kas paredzētas ekonomiskiem mērķiem; c) iekartam un būvēm, kas var traucēt PV tiesību realizaciju EEZ. Ap konstrukcijam drīkst noteikt 500m platu droības zonu to aizsardzībai. PV pienakumi: *informēt citas valstis par adu konstrukciju būvi, atraanas vietu un jebkadam izmaiņam; *novakt konstrukcijas, kas vairs netiek izmantotas; *neveidot konstrukcijas, ja tas var radīt ķērļus atzīto jūras ceļu izmantoanai, kuriem ir nozīme starptautiskaja kuģoana.

Zinatniska izpēte – PV ir tiesīga regulēt, veikt pati vai pilnvarot citus veikt jūras zinatnisko izpēti tas EEZ. Ir 2 veida izpētes: 1) izpēte, kuras mērķis ir iegūt tīri zinatniskus rezultatus, kas izmantojami visas cilvēces laba, lai uzlabotu visparējas zinaanas par planētas ūdeņiem – PVij ir jasniedz atļauja TrVīm to veikt; 2) izpēte, kuras mērķis ir iegūt informaciju, ko var izmantot turpmakai resursu ieguvei – PV var brīvi izlemt, vai pieķirt atļauju TrVīm veikt adu izpēti, vai ne.

Piesarņojuma kontrole – PV jurisdikcija ietilpst jūras vides aizsardzība un saglabaana – t.i. PVij ir likumdoanas un likuma izpildes kontroles tiesības attiecība uz: 1) atkritumu izgaanu jūra no kuģiem; 2) cita veida piesarņojumu no kuģiem; 3) piesarņojumu, kas rodas no jūras dzīļu izmantoanas.

Citas tiesības – piemēram, karstas vajaanas tiesības – t.i. tiesības dzīties pakaļ un aizturēt arvalsts kuģi, ja tas ir parkapis piekrastes valsts noteikto kartību EEZ.

Rajons, kas atrodas aiz teritorialas jūras un pieguļ tai (max līdz 200 j.j. no bazes līnijam), nav V teritorija- V-ij ierobe˛ota jurisdikcija konkrētos jautajumos. Ekskluzīvais labums (zvejoana utt.) pieder piekrastes V-ij. Jūras dzīvo un nedzīvo resursu izlūkoana, iegūana, saglabaana, enerģijas ra˛oana u.c. ekonomisko labumu gūana.

Piekrastes V-ij ir tiesības paai atļaut vai neatļaut: 1) celt makslīgu salu, iekartas veidoana vai izmantoana; ja cita V izveido iekartas aja EEZ īs iekartas atrodas piekrastes V jurisdikcija 2) jūras zinatnisko izpēti- ar piekrastes V piekrianu var veikt ekonomiskas attīstības izpēti 3) apkartējas vides

11. Kadi jūras ūdeņi tiek pieskaitīti iekējiem ūdeņiem?

Tie ir ūdeņi, kas atrodas uz krasta pusi no teritorialas jūras ūdeņiem. (Jūras ostas; Līči; Upju grīvas.)

Iekējie ūdeņi ir ūdeņi, kas atrodas uz krasta pusi no teritorialas jūras izejas līnijam. Tie sastav no jūras ostu, līču, upju un to grīvu, ezeru, uc. ūdeņiem.

Visi ūdeņi no bazes taisnas līnijas uz ieku.

12. Kas ir pieguļoa zona?

Līdz 24 jūras jūdzēm no bazes līnijas, kas sakas aiz teritorialas jūras robe˛am. Piekrastes valstij ir ierobe˛ota jurisdikcija attiecība uz muitas; imigracijas; sanitarajiem un fiskalajiem jautajumiem.

lai novērstu muitas, fiskalo, imigracijas un sanitaro normu parkapumus un sodītu par parkapumiem, kas izdarīti teritorialaja jūra.

Līdz 24 j.j. no bazes līnijas, sakas uzreiz aiz teritorialas jūras robe˛as.

13. Kas ir atklata jūra saskaņa ar 1958.gada konvenciju Par atklato jūru un saskaņa ar ANO 1982.gada Jūras tiesību konvenciju?

Visa ta pasaules okeana daļa, kura neietilpst nevienas valsts:

- iekējos ūdeņos

- teritoriala jūra,

-pieguļoaja zona vai EEZ. (ekskluz.ekon.zona)

Atklata jūra sakas aiz ekskluzīvas ekonomiskas zonas. Tiesiskais re˛īms – res communis.

Saskaņa ar 1958. gada konvencijas Par atklato jūru 1. pantu atklata jūra ir visas jūras daļas, kuras neietilpst nevienas valsts teritorialaja jūra vai iekējo ūdeņos.

Ievērojot ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 86. pantu par atklato jūru var uzskatīt visas jūras daļas, kuras neietilpst ne ekskluzīvaja ekonomiskaja zona, ne kadas valsts teritorialajos vai iekējos ūdeņos, ne arhipelaga valsts arhipelaga ūdeņos.

Informatīva nolūka pievienoju ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencijas pilnu 86. pantu (panta nosaukums “īs daļas noteikumu piemēroana”): “īs daļas noteikumi attiecas uz visam jūras daļam, kuras neietilpst ne ekskluzīvaja ekonomiskaja zona, ne kadas valsts teritorialajos vai iekējos ūdeņos, ne arhipelaga valsts arhipelaga ūdeņos. Ar o pantu nevar ierobe˛ot tadas tiesības, kuras izmanto visas valstis ekskluzīvaja ekonomiskaja zona atbilstoi 58. pantam.”

Saskaņa ar 1958.g. konvenciju Par atklato jūru- atklata jūra sakas aiz pieguļoas zonas;

Saskaņa ar ANO 1982.g. Jūras tiesību konvenciju- atklata jūra sakas aiz ekskluzīvas ekonomiskas zonas.

14. Kadas ir atklatas jūras brīvības?

Kuģoanas brīvība; parlidojumu brīvība; zemūdens kabeļvadu un cauruļu likana; jūras zinatniska izpēte; zvejoanas (noteiktas kvotas ietvaros); tiesības veidot makslīgas salas un konstrukcijas (vēlams ne intensīvas kuģoanas ceļa).

Ikviena valsts atklata jūra bauda:

1) kuģoanas br. (navigacijas br. ir absolūta) 2) parlidojuma br. 3) zvejoanas br. (pieķirta kvotu ietvaros) 4) zemūdens kabeļvadu un cauruļvadu likana 5) tiesības veidot makslīgas salas un konstrukcijas 6) jūras zinatniska izpēte (nedaudz ierobe˛ota).

12 j.j. à teritoriala jūra 24 j.j. à pieguļoa zona 200 j.j. à EEZ 200 j.j. (max līdz 350 j.j.) à kont elfs

*15. Kadas domstarpību risinaanas institūcijas paredz ANO 1982.gada Jūras tiesību konvencija?

*16. Ark o nodarbojas Atklatas jūras dibena institūcijas Uzņēmums?

Starptautiskas cilvēktiesības

Nosauciet trīs cilvēktiesību ka tiesību nozares pamatelementus.

Kas ir valsts pozitīvie pienakumi cilvēktiesību joma? Ilustrējiet ar piemēru.

'Pozitīvas'- tiesības kaut ko nodroina o tiesību subjektam, baudītajam ,

piem: janodroina pienacīga rūpība, lai aizturētais nenomirst-jaizsauc nepiec.gadījuma

arst,jo pats viņ to sev nevar izdarīt

Kas ir valsts negatīvie pienakumi cilvēktiesību joma? Ilustrējiet ar piemēru.+

'negatīvas'- tiesības no kaut ka pasarga jeb aizliedz kaut ko attiecība pret o tiesību subjektu,

baudītaju. Piem:nedrīkst spīdzinat cietsirdīga attieksme, pazemoana..

Nosauciet cilvēktiesību paaudzes

“Pirmas paaudzes” cilvēktiesības ir tas civilas un politiskas tiesības, kas obrīd ir vairakuma cilvēktiesību aizsardzības re˛īmu pamata. Tas ir tiesības un brīvības, kas aizsarga indivīdu no valsts iejaukanas. Tas ir tiesības uz dzīvību, verdzības atcelanu, tiesības uz taisnīgu tiesu, spīdzinaanas aizliegumu un tiesības uz atzinību likuma prieka;

“Otras paaudzes cilvēktiesības” galvenokart attiecas uz socialajiem un ekonomiskajiem jautajumiem, proti, tiesības uz darbu, uz socialo droību, uz pienacīgu dzīves līmeni un tiesības uz izglītību.

Otras paaudzes tiesību īstenoanas mehanismi ir elastīgaki un tas nav tik pat spēcīgi aizsargatas ka pirmas paaudzes cilvēktiesības.

Pastav uzskats, ka ir arī “treas paaudzes cilvēktiesības”, kas ietver tadus visparīgus konceptus ka tiesības uz attīstību, tiesības uz aizsargatu vidi, tiesības uz mieru un panoteikanos, mazakumtautību (minoritau) tiesības. īs tiesības vairak pieder personu grupam, nevis atseviķiem indivīdiem.

Teorija izdala 3 (praksē cilvēktiesības netiek dalītas):

1.paaudze->pilsoniskas un politiskas tiesības. Rodas bur˛uazistiskas revolūcijas laika ar mērķi, galvnk, lai ierobe˛otu monarha patvaļu. īm t ir negatīvs raksturs- valstij jaatturas no atseviķam darbībam pret indivīdu, nedrīkst iejaukties to dzīvē. Valstij nevajag neko darīt indivīda laba. o t mērķis ir veicinat iekējo brīvību un tas ir iestradatas valsts konstitūcijas.

2.paaudze-> ekonomiskas, socialas un kultūras tiesības. Rodas 19.gs. beigas, 20.gs. sak. īm t ir pozitīvs raksturs- paredz sadarbību un abpusēju saikni starp indivīdu un valsti. Neiejaukties indivīda dzīvē tagad nav uzskatama par pietiekou. Valstij ir pienakumi pret indivīdu. Valstij ir pienakums ne tikai deklarēt tiesības, bet arī reali nodroinat tast.i.t uz darbu, brīvu prof izvēli, izgl, vesel aizsardzību. Nepiecieama zinama organizatoriska darbība no valsts puses.

3.paaudze-> kolektīvas jeb solidaritates tiesības. Radas pēc II pasaules k. Pie īm ties pieskaita tautu panoteikanas ties(nav juridiski saistoa rakstura, bet politiski). Noteiktas rezolūcijas, deklaracijas, ļoti reti-konstitūcijas. To ievēroana ir atkarīga ne no pau valstu tautu brīvpr gribas, bet no visas starpt sabiedrības. is tiesības ir orientētas uz indivīdu un kolektīva interesēm. is t ir globalas- attiecas ne uz konkrētiem indivīdiem ka pirmas 2 paaudzes, bet uz ekonomisko attīstību->tas ir kolektīvas tiesības. Tas var var izmantot gan atseviķi indivīdi, gan ind grupas.

Visas paaudzes pastav vienlaicīgi un nevar teikt, ka jaunaka paaudze aizstaj vecako

Kada ir cilvēktiesību paaud˛u teorijas nozīme mūsdienas?

Kas ir ANO Cilvēktiesību komiteja

Uz ANo līguma pamata izveidots universals cilvēktiesību aizsardzības mehanisms

Izveidota 1946. gada un darbojas Ekonomiskas un socialas padomes ietvaros.

Nosauciet 4 nozīmīgakos Eiropas Padomes līgumus cilvēktiesību joma

-Eiropas cilvēktiesību konvencija

-Eiropas sociala harta

-Eiropas spīdzinaanas novēranas konvencija

-visparēja nacionalo minoritau aizsardzības konvencija

Kas ir starptautiska cilvēktiesību harta (International Bill of Human Rights)?

Tas ir ANO cilvēktiesību kodekss-harta, sastav:

* 1948-VCD

* 1966/Starptautiskais pakts par pilsoniskajam un politiskajam tiesībam

* 1966/ Starptautiskais pakts par ekonomiskajam, socialajam un kultūras tiesībam.

*2 papildus protokoli

VCD+ 2.pakti+2.protokoli= veido Starptautisko cilvēktiesību hartu.

*Kura reģiona ir visattīstītaka cilvēktiesību sistēma pasaulē? Pamatojiet kadēļ.

Eiropa ir avangards cilvēktiesību joma- pieņemti visvairak cilvēktiesību aizsardzības dokumentu, labs uzraudzības un kontroles mehanisms

*Nosauciet 3 būtiskakas atķirības starp ANO cilvēktiesību komitejas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem individualo sūdzību gadījumos.

ANo cilvēktkomitejas lēmumi ir ar rekomendējou raksturi,

Ta nevar likt samaksat naudu, bet ECT var to likt darīt

ANO komiteja var izskatīt individualas sūdzības

*Nosauciet 3 kritērijus, pēc kuriem jūs parbaudītu, vai varda brīvības ierobe˛ojums ir tiesisks

Kad cilvēktiesības mūsdienu izpratnē saka attīstieties ka starptautisko tiesību nozare?

Cilvēktiesības sak attīstīties no 18gs.-ASV Neatkarības deklaracija,

Francijas Cilvēka un Pilsoņa tiesību deklaracija

Ka atseviķa tiesību nozare ta saka attīstīties pēc 2.pasaules kara

Kadēļ Visparēja cilvēktiesību deklaracija tiek uzskatīta par ļoti nozīmīgu dokumentu?

Tas ir pamata visiem parējiem mūsdienu cilvēktiesību aizsardzības dokumentiem

*Kadas funkcijas veic Rasu diskriminacijas izskauanas komiteja?

Nosauciet atķirības sūdzības piekritības kritērijiem ANO Cilvēktiesību komiteja un Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Kas ir 1503 procedūra? Īsi to raksturojiet

1993.g.procedūra izveidota.jebkur indivīds var sūdzēties par ilgstoiem smagiem

pieradamiem cilvēktiesību parkapumiem

Skata ECOSOC ( ANO cilvēktiesību komisija )

*cilvēktiesību komisija-skata pēc būtības, ja ir piekritība

*apakkomisija-darbojas 5cilv.,skata piekritības jautajumu

----- ----- -----

abas stadijas ir konfidencialas, publiska kļūst tikai tad, kad lieta atgrie˛as pie

ECOSOC

Ja atklaj parkapumus, ECOSOC pieņem nosodou rezolūciju

Neviena valsts nav atbrīvota no ta, ka varētu tikt skatīta aja komisija

Kads mehanisms ir Eiropas Spīdzinaanas novēranas konvencijas īstenoanas uzraudzībai?

Ka Satversmes tiesa visbie˛ak sava praksē izmanto starptautiskos cilvēktiesību līgumus?

Gadījumos, kad ir aubas par Satversmē ietverto cilvēktiesību normu saturu, tas tulkojamas pēc iespējas atbilstoi interpretacijai, kada tiek lietota starptautisko cilvēktiesību normu piemēroanas praksē.

Indivīdam labvēlīgaka standarta piemēroana

Ja tiesnesis iepr.instancē izskatot lietu nav ņēmis vēra cilvēktiesības.

Katras valsts ziņa-ka realizēt cilvēktiesības. LR satversmē ir noteikti pamatprincipi.

Likumi izvēr principus(konkretizē).

Pie kuras cilvēktiesību paaudzes jūs pieskaitītu diskriminacijas aizliegumu darba attiecības? Pamatojiet kadēļ

Raksturojiet tiesības uz attīstību (saturs, paaudze, īstenoanas iespējas).

Visas paaudzes pastav vienlaicīgi un nevar teikt, ka jaunaka paaudze aizstaj vecako

Kada loma cilvēktiesības ir koncepcijai “nepiecieams demokratiska sabiedrība”?

*Kadas ir atķirības starp ANO komitejam (piem., Cilvēktiesību komiteju) un ANO Cilvēktiesību komisijas specialajam procedūram?

1)ANO komitejas ir universalie cilvēktiesību aizsardzības mehanisni, kas izveidoti uz

ANO līgumu pamata-neparstav valstis, darbojas individ.kapacitatē 18 eksperti neatkar;igi, sanak 3x gada uz sesijam

2)ANo cilvēktiesību komisijas ir univ.cilvēkties.aizsardz.meh.,kas izveidoti uz ANo

statūtu pamata, 53 valstu parstavji, tas specialas procedūras:

*tematiskas

*valsts

ar jautajumiem nodarbojas ziņotaji un darba grupas un ziņo atpakaļ komisijai

*Vai pilsoniskas un politiskas tiesības ir svarīgakas par ekonomiskajam, socialajam un kultūras tiesībam? Pamatojiet kadēļ.

Da˛i teorētiķi uzskata, ka CT nozīme ir tikai būtiskam CT, piem, uz dzīvību, bet 1993/Vīnes konferencē CT jautajumos pieņemtaja deklaracija ir noteikts, ka visa CT ir vienlīdzīgi svarīgas

*Vai tiesības uz dzīvību ir “absolūtas tiesības”? Pamatojiet kadēļ

*Kadēļ bija nepiecieams Eiropas Cilvēktiesību konvencijai pievienot 12.protokolu, kas nostiprina diskriminacijas aizlieguma principu?

Starptautiskas humanitaras tiesības un spēka pielietoanas regulējums

(humanitaras tiesības-starptautisko tiesību normas, kas regulē kara veanu)

Kas ir internēana?

Internēana-neitralas valsts veikta karojoas puses kombatantu parņemana sava vara

(kombatantiem-karagūstekņu statuss)

Neitralas valsts teritorija iegajuu karojoas valsts militarpersonu aizturēana un atbruņoana.

Vienas karojoas valsts teritorija dzīvojou pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobe˛oana līdz kara beigam.

Kas ir internēana?

Neitralas valsts veikta karojoas puses kombatantu parņemana sava vara(no Lejn slaidiem).

1) neitralas valsts teritorija iegajuu karojoas V militarpersonu aizturēana un atbruņoana;

1 karojoas V teritorija dzīvojou pretinieka V pilsoņu brīvības ierobe˛oana līdz kara beigam.

neitralas valsts teritorija iegajuu karojoas valsts militarpersonu aizturēana un atbruņoana.

vienas karojoas valsts teritorija dzīvojou pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobe˛oana līdz kara beigam.

Kadas personas pieder pie kombatantiem?

(nekombatanti-civiliedzīvotaji)

Saskaņa ar 1949.gada 12.auguasta ˇenēvas konvencijas papildprotokolu 43.punkta 2.apakpunktu kombatanti ir karojoas puses bruņoto spēku dalībnieki, un viņiem ir tiesības atklati piedalīties karadarbība. Pie kombatantiem tiek pieskaitīti arī bruņoto paaizsardzības vienību, brīvpratīgo nodaļu un tadu iedzīvotaju grupu locekļi, kas stihiski ķēruie pie ieročiem, lai cīnītos pret iebrukuo ienaidnieku.

Pers, kas ietilpst karojoo V-u bruņotajos spēkos.

pie puu bruņotajiem spēkiem piederoas personas, t.sk. zemessargi, ja to vienības ietilpst bruņotajos spēkos.

zemessargi, brīvpratīgie, pretoanas kustību dalībnieki, ja:

-tiem ir komandieris, kur ir par tiem atbildīgs;

-tiem ir no attaluma atpazīstama atķirības zīme;

-tie atklati nēsa ieročus;

-tie darbojas saskaņa ar kara likumiem un para˛am.

Krītot gūsta bauda karagūstekņu statusu

Pie kombatantiem nepieder algotņi.

3. Kadam pazīmēm jaatbilst brīvpratīgo vienību karotajiem (partizaniem), lai tos uzskatītu par kombatantiem?

brīvpratīgo vienību karotajiem (partizaniem), lai tie tiktu uzskatīti par kombatantiem ir atsegta veida janēsa ierocis kara operaciju laika, atsegta veida janēsa ierocis brī˛os kad militaru operaciju veidoanas stadija tie ir redzami pretiniekam, japakļaujas disciplīnas sistēmai kas īsteno militaru konfliktu likumus.

4. Kas tiek uzskatīti par algotņiem, kads ir to statuss starptautiskajas humanitarajas tiesības?

Algotnis ir jebkura persona:

kas ir speciali nolīgta vai nu paas valstī, vai arzemēs, lai cīnītos bruņota konflikta;

kas ņem faktisku un tieu dalību karadarbība;

kuru piedalīties karadarbība pamudinajusi galvenokart vēlme iegūt personisko labumu, un karojoa puse vai kads cits tas laba ir apsolījis tai materialu kompensaciju, kas būtiski parsniedz to, kas apsolīta vai tiek maksata līdzīga ranga kombatantam, kas īs puses bruņotajos spēkos veic līdzīgus uzdevumus;

kas nav nevienas karojoas puses pilsonis, ne arī kadas karojoas puses kontrolētas teritorijas pastavīgais iedzīvotajs;

kas nav kadas karojoas puses bruņoto spēku dalībnieks;

kuru nav sūtījusi neviena konflikta neiesaistīta valsts ar oficialu uzdevumu ka savu bruņoto spēku dalībnieku.

ˇenēvas papildprotokola 47.panta ir noteikts, ka algotnim nav tiesības uz kombatanta vai karagūstekņa statusu.

Algotņi NAV kombatanti.

Krītot gūsta NEbauda karagūstekņu statusu.

5. Karagūstekņu tiesiskais statuss.

Saskaņa ar o 1949. gada ˇenēvas konvenciju par attieksmi pret karagūstekņiem karagūstekņi ir personas, kuras nokļuvuas ienaidnieka vara.

Karagūstekņi ir personas, kuras nokļuvuas ienaidnieka vara un kuras pieder pie vienas no sekojoam kategorijam:

Karojoo puu bruņoto spēku locekļi, ka arī zemessardzes un brīvpratīgo vienību locekļi, kas ietilpst ajos bruņotajos spēkos.

Citu zemessardzes un brīvpratīgo vienību locekļi, ieskaitot organizētas pretoanas kustības locekļus, kas pieder karojoai pusei un darbojas tas teritorija vai arpus tas teritorijas, pat ja ī teritorija ir okupēta, ar noteikumu, ka adas zemessardzes un brīvpratīgo vienības ievēro sekojoas prasības:

tiem ir komandieris, kas atbild par saviem padotajiem;

tiem ir noteikta pazīanas zīme, kuru var ievērot no attaluma;

tie atklati nēsa ieročus;

tie veic savas operacijas saskaņa ar kara likumiem un tradīcijam.

Regularu bruņoto spēku locekļi, kas atklati atzīst sevi par lojaliem valdībai vai varai, kuru neatzīst gūsta turētaja valsts.

Personas, kas pavada bruņotos spēkus, bet nav to locekļi, ka, piemēram, kara aviacijas apkalpju civilie locekļi, kara korespondenti, sagadnieki, darba vienību vai dienestu locekļi, kas atbild par bruņoto spēku socialo apgadi, ar noteikumu, ka viņas ir saņēmuas atļauju no bruņotajiem spēkiem, kurus tas pavada; pēdējiem jaizdod tiem pievienota parauga personas apliecības.

Karojoo puu tirdzniecības flotes kuģu apkalpju locekļi, ieskaitot kapteiņus, ločus un jungas, un civilas aviacijas apkalpju locekļus, kuriem nav priekrocību sakara ar citiem starptautisko tiesību noteikumiem.

Neokupēto teritoriju iedzīvotaji, kuri, ienaidniekam tuvojoties, patvaļīgi ķeras pie ieročiem, lai pretotos iebrūkoajiem bruņotajiem spēkiem, un kuri nav paspējui iesaistīties regularas armijas vienības, ar noteikumu, ka viņi nēsa ieročus atklati un ievēro kara likumus un tradīcijas.

Karagūstekņi atrodas ienaidnieka valsts, nevis atseviķu personu vai armijas daļu vara, kas tos ir sagūstījuas. Neatkarīgi no individualas atbildības, kura arī var pastavēt, atbildība par izturēanos pret karagūstekņiem gulstas uz gūsta turētaju valsti.

Gūsta turētaja valsts drīkst karagūstekņus parvietot tikai uz valsti, kura ir īs Konvencijas dalībvalsts un tikai pēc tam, kad sagūstītajvalsts ir parliecinajusies par valsts, uz kuru karagūstekņi tiks parvietoti, vēlēanos un spējam ievērot o Konvenciju. Ja karagūstekņus parvieto ados apstakļos, atbildība par Konvencijas ievēroanu gulstas uz valsti, kura tos ir pieņēmusi, tik ilgi, kamēr viņi atrodas tas aizbildniecība.

Tomēr, ja ī valsts neizpilda Konvencijas noteikumus jebkura svarīga jautajuma, pēc aizbildņvalsts paziņojuma valstij, kura karagūstekņus bija parsūtījusi, javeic iedarbīgi pasakumi, lai labotu situaciju, vai japieprasa karagūstekņu atgrieana atpakaļ. ads pieprasījums ir japilda.

Pret karagūstekņiem vienmēr jaizturas humani. Jebkura gūsta turētajas valsts nelikumīga darbība vai nolaidība, kas izsauc tas aizbildnība esoa karagūstekņa navi vai nopietni apdraud viņa veselību, ir aizliegta un to uzskatīs par nopietnu īs Konvencijas parkapumu. It seviķi, nevienu karagūstekni nedrīkst pakļaut fiziskai sakropļoanai vai jebkura veida medicīniskiem vai zinatniskiem eksperimentiem, kurus nevar attaisnot ka karagūstekņa terapeitisku vai stomatoloģisku arstēanu vai arstēanu slimnīca un kas nav izdarīta viņa interesēs.

Tapat karagūstekņi vienmēr jaaizsarga, it seviķi no vardarbības, iebaidīanas, apvainoanas un publiskas ziņkares.

Represijas pret karagūstekņiem ir aizliegtas.

Jebkuros apstakļos karagūstekņiem ir tiesības uz cieņu pret viņa personību un godu.

Pret sievietēm jaizturas atbilstoi, ņemot vēra viņu dzimumu, un visos gadījumos viņam jasaņem tikpat labvēlīga attieksme, kadu saņem vīriei.

Karagūstekņiem jasaglaba viņu civiltiesības, kadas viņiem bija sagūstīanas brīdī. Gūsta turētaja valsts drīkst ierobe˛ot o tiesību izmantoanu sava teritorija un arī arpus tas vienīgi tada mēra, kada to prasa atraanas gūsta.

Gūsta turētajai valstij janodroina gūstekņu bezmaksas uzturēana un jasniedz viņiem medicīniska palīdzība, kadu prasa viņu veselības stavoklis.

Gūsta turētajai valstij pret visiem karagūstekņiem jaizturas vienadi bez jebkadas nelabvēlīgas diskriminacijas pēc rases, tautības, reliģiskas parliecības vai politiskajiem uzskatiem, vai pēc visam citam atķirībam, kas balstas uz līdzīgiem kritērijiem, izņemot atķirībam privileģētas attieksmes gadījumos sakara ar karagūstekņu veselības stavokli, vecumu vai profesionalo kvalifikaciju.

Karagūstekņu statusu kombatantiem(arī nekombatantiem, ja tie nēsa uniformu un ir ar organizētu militaro vadību) nosaka 1907/Hagas Konv. Karagūst nevar izmantot būvniecība un rūpniecība, bet gan tikai nodarbinat teritorijas uzkopana. Karam beidzoties, karagūstekņi janogada atpakaļ uz savu valsti.

6. Civilo objektu aizsardzība bruņoto konfliktu gadījuma

1977.gada 8.jūnija papildu protokols pie 1949.gada 12.augusta ˇenēvas konvencijam, kas attiecas uz starptautiska rakstura bruņotu konfliktu upuru aizsardzību (I protokols)

1977.gada 8.jūnija papildu protokols pie 1949.gada 12.augusta ˇenēvas konvencijam, kas attiecas uz lokala rakstura bruņotu konfliktu upuru aizsardzību (II protokols)

Civilpersonu mērdēana bada ka cīņas līdzeklis ir aizliegta. Tadēļ ir aizliegts aja nolūka uzbrukt, iznīcinat, aizvakt vai padarīt nelietojamus objektus, kas nepiecieami civiliedzīvotaju izdzīvoanai, piemēram, partikas krajumus, lauksaimniecības teritorijas, ko izmanto partikai derīgu augu, labības audzēanai, lopus, dzerama ūdens iekartas un krajumus un apūdeņoanas ierīces.

15. pants. Nocietinajumu un iekartu aizsardzība, kuri satur bīstamus spēkus

Nocietinajumus vai iekartas, kas satur bīstamus spēkus, proti, dambjus, aizsprostus, un atomelektrostacijas nedrīkst padarīt par uzbrukuma objektiem pat tada gadījuma, ja ie objekti ir militari objekti, ja ads uzbrukums varētu izraisīt bīstamo spēku atbrīvoanos un tai sekojous smagus zaudējumus civiliedzīvotaju vidū.

16. pants. Kultūras objektu un reliģiska kulta vietu aizsardzība

Aizliegts veikt jebkadas naidīgas darbības, kas vērstas pret vēstures pieminekļiem, makslas darbiem vai reliģiska kulta vietam, kas veido tautu kultūras vai garīgo mantojumu, un izmantot tos militaras darbības atbalstam.

Civilobjekti nedrīkst kļūt par uzbrukuma vai atriebības objektiem.

Civilobjekti ir visi tie objekti, kuri nav nakoaja teikuma definētie militarie objekti.

Uzbrukumus drīkst vērst tikai pret militarajiem objektiem. Militari objekti ir tadi objekti, kam pēc sava rakstura, atraanas vietas, mērķa vai izmantoanas ir liela nozīme militaro darbību veikana un kuru pilnīga vai daļēja iznīcinaana, sagrabana vai neitralizēana konkrētajos apstakļos sniedz noteiktu militaru priekrocību.

Ja rodas aubas, vai kads objekts, kas parasti kalpo civiliem mērķiem, piemēram, reliģiska kulta vieta, dzīvojamais nams vai skola, tiek efektīvi izmantots militarajas darbības, ir japieņem, ka tas netiek adi izmantots.

Karadarbības un bruņotu konfliktu gadījuma jacenas neskart civilos objektus. Tipa-> karo militaristi.

7. Civiliedzīvotaju statuss bruņoto konfliktu gadījuma.

Civiliedzīvotaji un to īpaums ir visas personas, kas ir civilpersonas un viņiem piederos īpaums. Personas, kas nav iesaistītas kara.

Pret personam, kuras aktīvi nepiedalas karadarbība, aizliegti nodarījumi to fiziskajai neaizskaramībai un dzīvībai, visu veidu slepkavības, personu sakropļoana, cietsirdīga izturēanas un spīdzinaana, aizliegta soda noteikana un piemēroana, ja iepriek nav bijis spriedums, kuru pasludinajusi attiecīgi izveidota tiesa un nav bijuas nodroinatas tiesas garantijas, kuras civilizētas nacijas atzinuas par nepiecieamam, 32.panta, kas aizliedz aizsargajamo personu slepkavības, spīdzinaanu, ka arī jebkuru citu rupju vardarbību un 33.panta, kas nosaka, ka nevienu aizsargajamo personu nevar sodīt par nodarījumu, kuru viņ nav personīgi izdarījis, aizliegts kolektīvais sods, jebkada veida draudi un iebaidīana, aplaupīana un represijas pret aizsargajamam personam un viņu īpaumu.

1949. gada 12.augusta ˇenēvas konvencijas 1. papildprotokola “Par starptautisku bruņotu konfliktu upuru aizsardzību”, kas pieņemts 1977. gada 8. jūnija, 51.panta “Civiliedzīvotaju aizsardzība” 2. punkta, kas nosaka, ka civiliedzīvotaji vispar un atseviķas civilpersonas nedrīkst būt par uzbrukuma objektu, ir aizliegti varmacības akti, kuru galvenais nolūks ir civiliedzīvotaju terorizēana, 4.punkta a) apakpunkta, kas paredz, ka ir aizliegti visparēja rakstura uzbrukumi, kas nav vērsti pret konkrētiem militariem objektiem, 6. punkta, kas nosaka, ka ir aizliegti uzbrukumi civiliedzīvotajiem vai atseviķam civilpersonam represiju nolūka, 75. panta “Visparējas garantijas” 2.punkta a) apakpunkta, kas nosaka, ka ir aizliegta vardarbība pret personu dzīvību, veselību un fizisko vai psihisko stavokli, īpai slepkavības, visu veidu spīdzinaana, gan fiziska, gan garīga sakropļoana un d) apakpunkta, kas aizliedz kolektīvu sodīanu.

----- ----- --------- ----- ----

Civiliedzīvotaju statuss reglamentēts 1907. gada IV Hagas konvencija un ˇenēvas IV konvencija par apieanos ar civiliedzīvotajiem kara laika.

Saskaņa ar iem dokumentiem civiliedzīvotaji ir personas, kas nepieder ne pie kombatantiem, ne arī pie nekombatantiem. Konvencija nosaka, ka karojoajam pusēm jaaizsarga civiliedzīvotaji no kara briesmam, tie nedrīkst kļūt par uzbrukuma objektiem tikmēr, kamēr tie pai nepiedalas karadarbība.

Civiliedzīvotajiem jebkuros apstakļos ir tiesības uz cieņu un pret to personību, godu, ģimenes tiesības, tiesības netraucēti īstenot savu reliģisko parliecību , ritualus un para˛as. Viņiem ir tiesības uz vienadi humanu apieanos bez diskriminacijas pēc rases, adas, krasas, dzimuma, valodas vai reliģiskas piederības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionalas vai socialas izcelsmes vai mantiska stavokļa.

Aizliegti jebkuri uzbrukumi, kuros bez izķirības cie ka militarie, ta arī civilie objekti, uzbrukumi civiliedzīvotajiem represaliju veida, uzbrukumi objektiem, kas nepiecieami civiliedzīvotaju izdzīvoanai (partikas krajumiem, lopiem, sējumiem), būvēm, kas satur bīstamus spēkus (dambji, kodolspēkstacijas), ka arī neaizsargatam apdzīvotam vietam.

Civiliedzīvotajus nedrīkst iznīcinat, deportēt, aizdzīt verdzība un piespiest tos piedalīties pretinieka militaro objektu celtniecība, nedrīkst ekspropriēt to īpaumu un bez vajadzības to iznīcinat.

Karadarbības un bruņotu konfliktu gadījuma jacenas neskart civiliedzīvotajus. Tipa-> karo militaristi.

8. Nosauciet 1949.gada humanitaro tiesību konvencijas.

1949.gada 12.augusta pieņemta ˇenēvas konvencija, ko veido četras konvencijas:

1)par sauszemes karaspēka esoo ievainoto un slimo stavokļa uzlaboana

2) par jūras karaspēka esoo ievainoto, slimo un kuģa katastrofas cietuo stavokļa uzlaboanu

3)par attiekanos pret karagūstekņiem

4) par civiliedzīvotaju aizsardzību kara laika

1977.g. I papildprotokols “Par starptautisko bruņoto konfliktu upuru aizsardzību”

1977.g. II papildprotokols “Par nestarptautisku bruņotu konfliktu upuru aizsardzību”

9. Kadi ir neitralo valstu pienakumi?

Neiesaistīties ar atbalstu kadai no karojoajam pusēm, neļaut izmantot savu teritoriju karaspēka transportēanai.

Neitrala valsts – nepiedalas karadarbība, neatbalsta nevienu karojoo pusi, neļauj izmantot savu teritoriju karadarbībai, armijas tranzītam, ieroču transportam. Arī ne internēanai.

10. Kados gadījumos starptautiskas tiesības pieļauj bruņota spēka lietoanu?

ANO Statūtu :

1) 42.p. Droības Padome var pielietot bruņotu spēku miera apdraudējuma gadījuma;

2) 51.p. -Individuala vai kolektīva paaizsardzība.

11. Kas ir humanitara intervence?

Valstu gatavība (labpratība) militari iejaukties citas valstīs un attiecīga rīcība ar nodomu reaģēt uz civilkara apstakļiem ajas valstīs, lieliem cilvēktiesību parkapumiem un etnisko tīrīanu, latvieu valoda izmantojams termins humanitara intervence.

Spēka pielietoana citas valsts teritorija, lai novērstu masveidīgus un rupjus cilvēktiesību parkapumus.

Arī bruņota spēka ieveana citas valsts teritorija, lai sniegtu palīdzību dabas katastrofu gadījuma.

vēsturiski-> karaspēka lietoana citas valsts teritorija ar mērķi aizstavēt tas v iedzīvotajus;

bruņota spēka pielietoana pret kadu valsti, lai novērstu cilvēkt parkapumus;

bruņota spēka ieveana, lai palīdzētu eko katastrofas gadījuma.

12. Kas preventīva paaizsardzība (apsteidzoais uzbrukums)?

= V-u politiskais ierocis nevis juridiska norma.

Nedrīkst tikai uz nelielu aizdomu pamata uzbrukt kadam (uzbrukt pirmam=prevencija). Ir jabūt nopietnam, acīmredzamam apdraudējumam à uzbrucēja karspēkam pie robe˛as utt.

Ja pret valsti tūlīt tiks veikts uzbrukums, tai ir tiesības veikt pasakumus, lai novērstu o uzbrukumu.

Ja valsts zina, ka potenciala pretinieka valsts jau ir pilna kaujas gatavība, tad dod apsteidzou triecienu, lai novērstu iebrukumu sava valstī. Var pielietot tikai tad, kad pretinieka uzbrukums jau ir gandrīz nenovērams, tad to var uzskatīt par spēka draudu, un pamatojoties uz ANO Statūtu 51.p. paaizsardzības punkta var uzbrukt.

Starptautisko strīdu risinaana

Kadas diplomatiskas starptautisko strīdu risinaanas metodes jūs zinat?

-sarunas-nav iejauktas 3 personas

-starpniecība-piedalas 3 persona, var iztekt savu prieklikumu strīda atrisinaanai, ka

ziņnesis

-samierinaana-strīdu nodod izķiranai 3 personai

Kadas ir ad hoc ķīrējtiesas un kadas ir institucionalas ķīrējtiesas priekrocības

Ad hoc ķīrējtiesas:

a. Parasti izveido konkrētajam strīdam;

b. Katra no pusēm uzvirza savu ķīrējtiesnesi, un abu puu uzvirzītie ķīrējtiesnei izvirza treo ķīrējtiesnesi, kur ir īs ķīrējtiesas prieksēdētajs;

c. Ja kada no pusēm neierodas, strīdu izskata vienalga;

d. Agrak lai izvairītos no strīda risinaanas, parasti atbildētajs atteicas izvirzīt savu ķīrējtiesnesi – lai adas situacijas atrisinatu, tad procesa tiek iekļautas 3 personas – kada cita pastavīga ķīrējtiesa, kuras prieksēdētajs parstav atbildētaju;

e. Problēma!!: ja puses slēdzot vienoanos paredz, ka strīdu risinaana notiek tikai Ad hoc ķīrējtiesa un ta ir izveidojama tikai noteikta kartība, tad ja kada puse, atsakas no vienoanas izpildes rodas nerisinama situacija, jo Ad hoc ķīrējtiesu izveidot nesanak, bet citas tiesas un ķīrējtiesas griezties nevar, jo līguma nav noteikts;

Nosauciet vismaz 5 starptautiskas tiesas (tribunalus)?

ANO Starptautiska tiesa – visplaaka jurisdikcija, taču strīda valstīm jaatzīst tas jurisdikcija (tiesa var griezties tikai ja valstis ir atzinuas tas jurisdikciju);

Eiropas Kopienu tiesa;

Eiropas Cilvēktiesību tiesa;

Amerikas cilvēktiesību tiesa;

Starptautiskais Jūras tiesību tribunals;

Ruandas Starptautiskais tribunals;

Bijuas Dienvidslavijas Starptautiskais tribunals;

Starptautiska Kriminaltiesa

Kadus lietas piekritības (admissibility) prieknoteikumus jūs zinat?

noslēdz abu puu īpau vienoanos (piem: nodot strīdu ANO starpt.tiesai)

ar visparīgu līgumu (piem: genocīda izskauanas konvencija-tur jau ir ietverts, kur izskata strīdu)

izvēles klauzula-iesniedz deklaraciju, ka piekrīt ST jurisdikcijai

i. Nav obligata jurisdikcija, tapēc vienmēr nepiecieama valstu piekriana, ko var izteikt:

Ar specialu strīda risinaanas vienoanos (compromis) – Quatar / Bahrain, 1994; - definē strīdu un nosaka tos jautajumus, ko tiesai ir jaizķir;

Noslēdzot konvenciju par starptautisko strīdu risinaanu, kas nosaka, kada ir strīdu risinaanas veidu, kura starptautiskaja tiesa;

Ar Formum Prorogatum – Corfu Channel, 1948, Arrest Warrant, 2002 – puu gribas izpaudums, no kuriem var secinat ka puses lietas izskatīanu gribētu nodot izskatīanai ANO starptautiskaja tiesa;

Ar deklaraciju saskaņa ar izvēles klauzulu, Statūtu 36.p.2.d.) – Arbitral Award, 1989:

a. Deklaracija, kura valsts atzīst, ka pakļaujas ANO starptautiskas tiesas jurisdikcijai;

b. Deklaracija darbojas tikai tad, ja otrai pusei arī ada deklaracija ir, pie tam deklaracija var iekļaut izņēmumus, piemēram, nosakot ka tiesai nav jurisdikcija par robe˛strīdu risinaanu;

c. is bija ANO mēģinajums ieviest ANO Starptautiskas tiesas visparējo jurisdikciju, taču ta ka tikai nedaudzam valstīm adas deklaracijas ir pieņemtas, tas neizdevas;

Ar Pastavīgas Starptautiskas tiesas nodoto jurisdikciju – ANO Starptautiskas tiesa priekteces norades vecajos līgumos tiek paradresētas ANO Starptautiskajai tiesai;

Īpaos gadījumos, tadu īstenība nemaz nav (ANO Statūtos ta ka būt bijis jabūt noteiktiem, bet nav);

5. Nosauciet pamatus, uz kadiem iespējams nodibinat ANO Starptautiskas tiesas jurisdikciju? Miniet piemērus no tiesas prakses.

Jabūt:

-piekritībai (jurisdikcija)

-vai abas puses piekrīt izskatīt lietu konkrēta tiesa

ANo ST piekritība ir visas lietas, ko tai iesniedz puses, ka arī visi jautajumi, kas speciali paredzēti ANo statūtos vai spēka esoajos līgumos un konvencijas

6. Izskaidrojiet pienakumu erga omnes būtību procesualajas starptautiskajas tiesības

Erga omnes starptautisko tiesību normu veids, kas nosaka atbildību pret neierobe˛otu subjektu skaitu (noteikta Barcelona Fraction case, ICJ Reports, 1970, p. 3, 32).
Erga omnes = saistība pret visiem.
adas statusa normas, par kuru neievēroanu var prasīt atbildību da no jebkuras valsts, praktiski ir Jus cogens normas.
Erga omnes ir starptautisko tiesību para˛u normas. is normas bie˛i tiek izmanto ANO Starptautiska tiesa.

Jebkura valsts, kas nav cietusī, var prasīt parkapējvalsts atbildību,ja:

-ir parkapta saistība pret valstu grupu, kura ir arī cietusī valsts, ka arī,ja

-ir parkaptas saistības pret starptautisko sabiedrību kopuma

Prasību izvirzoa valsts var prasīt:

*prettiesisko darbību partraukanu un apņemanos to neatkartot

*atlīdzinat zaudējumus par labu cietuai valstij vai jebkuram citam ST subjektam

7. 7. Kapēc Barcelona Traction lieta ANO Starptautiska tiesa nolēma, ka Beļģija nav tiesīga celt prasību?

Tadēļ ka ta firma bija reģistrēta Kanada, attiecīgi pēc ta arī konstatēja firmas saikni ar Kanadu. Beļģijas pilsoņi bija firmas īpanieki, valdes locekļi (dalībn.nac.valsts). Un tikai Kanada var uzņemties diplomatisko aizsardzību pret Spaniju.

8. 8. Kada ir lex arbitri (ķīrējtiesas sēdekļa valsts likumi) ietekme uz strīda risinaanu?

(..ķīrējtiesas sēdekli valstis nosaka vienojoties, process notiktu saskaņa ar UNCITRAL ķīrējtiesas proc.noteikumiem un arī atseviķi vienojas par kadas valsts piemērojamajiem likumiem.)

Strīds tiek izskatīts un izlemts un lēmums vairs nav parsūdzams.

9. 9. Raksturojiet izvēles klauzulas (optional clause, ANO Starptautiskas tiesas Statūtu 36.panta 2.daļa) jēgu un praktisko pielietojamību.

ANO Starpt.tiesas jurisdikcija – nav obligata, tapēc vienmēr nepiecieama valstu piekriana. Un izteikt piekrianu var spec vienoanas, forum prorogatum un deklaracija saskaņa ar izvēles klauzulu (tiei ī klauzula minēta 36.p.2.d.)

Vai var apgalvot, ka ANO Starptautiskajai tiesai ir obligata jurisdikcija? Kapēc?

Nē, nav. Valstis par to var vienoties. Jabūt tiesas piekritībai. Skat. iepr.jaut.

Kadus pasakumus var nolemt veikt ANO DP miera un droības apdraudējuma gadījuma?

Ekonomiskas sankcijas un citus mērus, lai novērstu vai apturētu agresiju, veikt militaras akcijas pret agresoru, kopa ar ĢA ievēl ST tiesneus

Kada ir ANO DP kompetence starptautisko strīdu gadījuma?

Kopa ar ģa ievēl ST tiesneus, DP cvar griezties ANO ST vai pilnvarot to darīt citas ANO institūcijas, ar lūgumu sniegt konstitutīvu atzinumu

Ka sauc līgumu, ar kuru strīda iesaistītas valstis vienojas par strīda nodoanu starptautiskas ķīrējtiesas (arbitra˛as) izķiranai?

Vienoanas

Kadus jautajumus atruna valstis vienojoties par to strīda nodoanu starptautiskas ķīrējtiesas (arbitra˛as) izķiranai?

Kur skatīt (vieta), katra puse ievēl 1 tiesnesi (kopa tad ir 2,kas ievēl vēl treo bez puu iejaukanas), pēc kura valsts likumiem, procesa noteikumi, strīdu risinaanas kartība, lēmums izpildes vieta

Kada veida nolēmumus ANO Starptautiska tiesa taisa attiecība uz ANO un tas specializētajam iestadēm?

Vai Latvijai ir saistoa ANO Starptautiskas tiesas jurisdikcija?

Nē, nav saistoa.

Vai Latvija ir ANO Starptautiskas tiesas Statūtu dalībvalsts?

nav

Kura no Baltijas valstīm ir atzinusi ANO Starptautiskas tiesas obligato jurisdikciju?

Igaunija

Kuru pastavīgo starptautisko justīcijas institūciju jurisdikcija ir saistoa Latvijai?

Starpt kriminaltiesa, Eiropas Cilvēktiesību tiesa,

Kads ir kompetences sadalījums starp ANO ĢA un DP miera nodroinaanas jautajumos?

Droības Padome var pielietot bruņotu spēku miera apdraudējuma gadījuma

ĢA sniedz rekomendacijas DP

ĢA var sanakt pēc DP pieprasījuma

DP kopa ar ĢA ievēl ST tiesneus

Valstis grie˛as pie DP ar prasību piemērot sankciju pret citu valsti, kas neievēro starptt

ANO Starptautiskas tiesas prakse

Īsi raksturojiet katras lietas apstakļus (strīda būtību) un būtiskako ietekmi uz starptautisko tiesību attīstību

1. Korfu kanala lieta (Corfu Channel)

2. Kaitējuma atlīdzības lieta (Reparation for Injuries)

3. Patvēruma lieta (Asylum)

4. Zvejniecības lieta (Fisheries)

5. Noteboma lieta

6. ķērsoanas tiesību lieta (Right of passage)

7. Ziemeļjūras kontinentala elfa lieta (North sea continental shelf)

8. Barselona Traction lieta

9. Teheranas lieta

Nikaragvas lieta

ELSI lieta

Aresta rīkojuma (Jerodijas) lieta (Arrest warrant)

Izraēlas celta mūra okupētajas palestīnieu teritorijas lieta (Legal Consequences of the Construction of a Wall in the Occupied Palestinian Territory)

Starptautiskas cilvēktiesības

1. Kadas ir patreiz pastavoas reģionalas cilvēktiesību aizsardzības sistēmas?

Jamin :

-1950. gada Eiropas Padomes izstradata Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību Konvencija un tai

vēlak pievienotie Protokoli. ī konvencija ietver tos paus principus, ko ANO 1948.Visparēja

Cilvēktiesību deklaracija (VCD), tomēr ka juridiski saistos dokuments ir daudz precīzaka.

-Socialas un ekonomiskas tiesības ir iekļautas Eiropas Socialaja Harta.

Eiropas konvencija par spīdzinaanas un necilvēcīgas vai pazemojoas rīcības vai soda novēranu un tas protokoli.

(Katra cilvēktiesību aizsardzības sistēma balstas uz saviem dokumentiem.Pasaules valstu cilvēktiesību aizsardzība-ANO VCD

Reģionalas:

*Eiropas (Eirpopas cilvēktiesību aizsardz.sistēma)-

galvena -Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija,

izstradaja Eiropas Padome 1950.g.,spēka no 1953.g.,

to nodroina Eiropas cilvēktiesību tiesa Strasbūra

*Amerikas valstu cilvēktiesību aizsardz.sistēma

*Afrikas valstu cilvēltiesību aizsardz.sistēma

2) CT aizsardzības sistēma Eiropas Padomes ietvaros

Pamats – Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzības konvencija.

Tas ietvaros:

Eiropas Cilvēktiesību komisija

Eiropas Cilvēktiesību tiesa

1995.gada Eiropas Sociala harta.

3) EDSO ietvaros izveidotais kontroles mehanisms valstu saistībam attiecība uz mazakumtiesībam ir EDSO augstakais komisars mazakumtautību jautajumos. Viņ nav pieejams nedz indivīdiem, nedz to grupam.

4) Baltijas jūras reģiona 1994.gada ir izveidots Baltijas jūras komisara CT, arī mazakumgrupam piederou personu tiesību, un demokratisko institūciju jautajumos postenis.

5) 1969.gada pieņemta Amerikas CT konvencija paredz 2 institūciju izveidoanu: Amerikas CT komisiju un Amerikas CT tiesu. Komisijas galvenas funkcijas:

tiesības prasīt informaciju no valdībam par soļiem, ko tas spēruas CT aizsardzības sekmēana

palīdzēt valstīm ar konsultacijam un padomiem par CT

virzīt petīcijas un citus iesniegumus

2. Izskaidrojiet jēdzienu “apatrīds”.

Bezvalstnieks (apatrīds) — persona bez pilsonības, pavalstniecības.

(persona, kam nav dzimtenes, kas zaudējui pavalstniecību viena valstī un to nav saņēmui cita valstī)

=persona, kas nav nevienas valsts pavalstnieks vai pilsonis(bezvalstnieks).

Vai -> persona, kas zaudējusi pilsonību(pavalstniecību ) viena valstī un nav to saņēmusi arī cita.

Ir centieni A samazinat(lai ļau˛i nevazajas apkart bez pilsonības) -> arī L pievienojusies 1961/Konvenc par apatrīdisma samazinaanu.(atradeņiem pieķir tas v pilsonību, kur atrasti utml)

3. Kadu paaud˛u cilvēktiesības izķir un kadas tas ir?

Otras paaudzes tiesību īstenoanas mehanismi ir elastīgaki un tas nav tik pat spēcīgi aizsargatas ka pirmas paaudzes cilvēktiesības.

Teorija izdala 3 (praksē cilvēktiesības netiek dalītas):

Visas paaudzes pastav vienlaicīgi un nevar teikt, ka jaunaka paaudze aizstaj vecako

4. Izskaidrojiet jēdzienu “bipatrīds”.

Bipatrīds (dubulta vai vairakkartēja pilsonība) ir tads personas statuss, kad tai vienlaicīgi ir divu vai vairaku valstu pilsonība saskaņa ar o valstu likumiem.

=divvalstnieks, divpavalstnieks <- persona, kas ir 2 vai vairaku valstu pilsonis vai pavalstnieks.

Tada persona, kura vienlaikus ir divu vai vairaku valstu pilsonis saskaņa ar o valstu likumiem.

5. Kuras no cilvēktiesībam ir svarīgakas: tiesības uz tīru vidi, tiesības uz dzīvību, tiesības uz ģimeni, neviena no minētajam?

Te jaatzīmē, ka tiesības uz tīru vidi un tiesības dibinat ģimeni ir tadas cilvēktiesības, kuras aizsarga Visparēja Cilvēktiesību deklaracija.

Tiesības uz tīru vidi savukart netiek proponētas ka cilvēktiesības un līdz ar to nav aizsargatas cilvēktiesību aizsardzības sistēmas ietvaros.

6. Vai uz reklamu attiecas cilvēktiesību aizsardzība

Ja, attiecas. Diskriminacijas aizliegums ir noteikts LR Satversmes 91. panta. Savukart Reklamas likuma 3. panta 2. punkts nosaka, ka reklama atļauts iekļaut tikai tadus paziņojumus vai vizualos attēlus, kas neparkapj ētikas, humanisma, morales, tikumības un pieklajības normas, bet 4. pants paredz, ka reklama aizliegts paust diskriminaciju pret cilvēku viņa rases, adas krasas, dzimuma, vecuma, reliģiskas, politiskas vai citas parliecības, nacionalas vai socialas izcelanas, mantiska stavokļa vai citu apstakļu dēļ.

7. Kadus ANO paktus cilvēktiesību joma pieņēma 1966.gada, kadi to analogi tika pieņemti Eiropas Padomē

1966/Starptautiskais pakts par pilsoniskajam un politiskajam tiesībam+fakultatīvais protokols

1966/ Starptautiskais pakts par ekonomiskajam, socialajam un kultūras tiesībam.

ie abi pakti un pati 1948/ANO Visparēja cilvēktiesību deklaracija kopa veido Starptautisko cilvēktiesību hartu.

1966. gada 16. decembrī pieņēma Starptautisko paktu par pilsoņu/pilsoniskajam (civil) un politiskajam tiesībam un Starptautisko paktu par ekonomiskajam, socialajam un kultūras tiesībam (abi spēka no 1976).

Abi Pakti atkarto Visparējas Cilvēktiesību deklaracijas principus; tie paredz arī kontroles mehanismus, kas gan ir diezgan vaji. Starptautiskais pakts par pilsoņu/pilsoniskajam (civil) un politiskajam tiesībam iedibina Cilvēktiesību Komiteju, kuras 18 locekļus ievēlē valstis, taču ka privatpersonas, nevis valsts parstavjus. Dalībvalstīm reizi 5 gados jaiesniedz ziņojumi par cilvēktiesību stavokli tajas. Valstīm ir iespēja paredzēt, ka citas valstis iesniedz pret to sūdzību Komiteja, abam valstīm javienojas par adu pasakumu un valstu rīcības iespējam jabūt izsmeltam. Tomēr lēmums var būt tikai samierinos.

Turklat ļoti daudzas valstis ir paredzējuas atrunas ai konvencijai.

Jamin 1950. gada Eiropas Padomes izstradata Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību Konvencija un tai vēlak pievienotie Protokoli. ī konvencija ietver tos paus principus, ko Visparēja Cilvēktiesību deklaracija, tomēr ka juridiski saistos dokuments ir daudz precīzaka.

Socialas un ekonomiskas tiesības ir iekļautas Eiropas Socialaja Harta

8. Vai kadas no minētajam cilvēktiesībam kolīzijas gadījuma prevalē: tiesības uz privato dzīvi, varda brīvība, neviena no abam minētajam? Īsi pamatojiet.

tiesības uz privato dzīvi ir pirmas pakapes teorētiskas cilvēktiesības tadēļ īs tiesības prevalē par tiesībam uz varda brīvību.

Da˛i teorētiķi uzskata, ka CT nozīme ir tikai būtiskam CT, bet 1993/Vīnes konferencē CT jautajumos pieņemtaja deklaracija ir noteikts, ka visa CT ir vienlīdzīgi svarīgas.

Es domaju, ka nē jo abas ir pamattiesības, kas tiek nostiprinatas nacionalo tiesību pamatlikumos – Latvijas gadījuma – Satversmē.

9. Kada ir galvena atķirība starp cilvēktiesībam un humanitarajam tiesībam?

Abu tiesību mērķis ir pasargat indivīdus no ļaunuma taču īm tiesībam ir da˛adi pielietoanas mērķi.

Humanitaras tiesības tiek pielietotas bruņotu konfliktu gadījuma, lai ierobe˛otu kara nodarīto postu un cieanas un pasargatu tos, kuri ir kritui pretinieku rokas. Humanitaras tiesības galvenokart fokusējas uz to, lai sargatu to kombatantu un civiliedzīvotaju pamattiesības kuri ir ievainoti, slimi un kuri cietui kuģu katastrofas.

Cilvēktiesības, savukart, tiek attiecinatas uz miera laikiem vai kara laikiem, bet galvenokart ir saistītas ar to lai pasargatu cilvēkus pret valdības pari darījumiem pret o cilvēku starptautiski atdzītam civilam, politiskam, ekonomiskam, socialam, ka arī kultūras tiesībam.

Cilvēktiesības: darbojas tikai miera apstakļos; CT mērķis ir kara novērana.

Humanitaras t: sak darboties tikai kara laika; nosaka kara veanas principus.

Taču CT un HT regulēanas priekmeti ir ļoti tuvi.

10. Nosauciet ANO cilvēktiesību līgumu īstenoanas institūcijas.

Uz ANO līguma pamata izveidotie mehanismi, kuri aizsarga cilvēktiesības:

(komitejam rekomendējos raksturs)

*cilvēktiesību komiteja-LR ir atzinusi tai tiesības izskatīt lietas pret LR

-18eksperi, neparstav valstis, darbojas individuala kapacitatē, neatkarīgi eksperti

-notiek sesijas 3x gada

-skata sūdzības

-dod noslēguma komentarus

*ekon.un socialo lietu komiteja

*rasu diskriminacijas izskauanas komiteja

*spīdzinaanas novēranas komiteja

*bērnu tiesību komiteja

*sievieu diskriminacijas novēranas komiteja

*migrantu stradnieku konvencija

Uz ANO statūtu pamata izveidotie mehanismi, kuri aizsarga cilvēktiesības:

*cilvēktiesību komisija (no 53.valstīm parstavji, skata visda˛.jaut/var iesniegt sūdzību jebkur

-tematiskas procedūras

-vasts procedūras

ANO Ģenerala Asambleja – organizē jautajumu izpēti un dod rekomendacijas, kuru nolūks ir sekmēt st. sadarbību cilvēktiesību realizēanai.

ANO Droības Padome – pieņem rezolūcijas cilvēktiesību parkapumu gadījumos, pieprasa no valstīm partraukt parkapumus, ja valsts atsakas partraukt parkapumus, DP var rekomendēt uzsakt humanitaro intervenci ar ANO dalībvalstu bruņoto spēku palīdzību.

ANO Sekretariata Cilvēka tiesību nodaļa – apkalpo ANO instances, kas darbojas ar CT jautajumiem. Deponē visas st.CT konvencijas, paktus, saistoas vienoanas.

ANO Ģeneralsekretars – pēc valdību pieprasījuma, izdala konsultacijam ekspertus, pieķir stipendijas specializacijai CT jautajumos un organizē seminarus.

Ekonomiska un sociala padome (EKOSOP)– ir tiesīga uzsakt pētījumus, izstradat referatus, sagatavot rekomendacijas ĢA un ANO loceklēm. Noslēdz līgumus ANO varda ar specializētajam iestadēm, rada komisijas, saņemt no tam ziņojumus, bet no ANO DP un ĢA saņem rekomendacijas un rezolūcijas izpildei. EKOSOP darbojas Komisija par sievietes statusu, Komisija par noziegumu novēranu un kriminalo tiesvedību.

Cilvēka tiesību komisija (CTK) – darbojas EKOSOP ietvaros. Sagatavo rekomendacijas un rezolūciju projektus par jebkuru CT jautajumu. Organizē tehnisko sadarbību.

Apakkomisija diskriminacijas novēranai un minoritau aizsardzībai – saistīta ar CTK. Darbojas specialie ziņotaji un darba grupas jautajumos par praksi, kas skar sievietes un bērna veselību, iedzimto tautību kultūras īpaumu, kompensaciju par rupju parkapumu upuriem, tiesībam uz majokli, taisnīgu tiesu, uc.

ANO Augstaka komisara bēgļu jautajumos parvalde – pieprasa nodroinat parvaldes kompetencē esoo bēgļu st. aizsardzību.

ANO Augstakais cilvēka tiesību komisars – sekmē un aizsarga CT ievēroanu.

Cilvēka tiesību centrs – īsteno konsultatīvo, finanu un tehnisko palīdzību CT joma.

Rasu diskriminacijas likvidēanas komiteja; Diskriminacijas novēranas un nacionalo minoritau aizsargaanas apakkomisija.

ANO St.Tiesa – skata strīdus starp valstīm arī CT jautajumos. Var dot konsultatīvus slēdzienus un izskaidrot st. līgumus CT joma.

Starptautiska darba organizacija – mērķis ir darba apstakļu uzlaboana, stradajoo dzīves līmeņa celana, cīņa ar bezdarbu, uc

11. Kur starptautiskais dokuments paredz, ka ikvienam ir tiesības uz pilsonību?

Visparēja cilvēktiesību deklaracija – 15.p.(VCD)

P jautajumi(uzņemana pilsonība un izslēgana no tas) ir katras valsts iekēja lieta.

St t nosaka atseviķu pilsonības jautajumu pamatprincipus:

-katram ir tiesības uz pilsonību, pirmkart, jau valstī, kura viņ ir piedzimis;

-nediskriminacijas princips.

12. Kuras ANO institūcijas nodarbojas ar cilvēktiesību jautajumiem?

ANO: Cilvēka tiesību komisija.

Izveidota 1946. gada un darbojas Ekonomiskas un socialas padomes ietvaros.

13. Kada ir atķirība starp pozitīvajam tiesībam un negatīvajam tiesībam?

'Pozitīvas'- tiesības kaut ko nodroina o tiesību subjektam, baudītajam ,

'negatīvas'- tiesības no kaut ka pasarga jeb aizliedz kaut ko attiecība pret o tiesību subjektu, baudītaju.

(nedrīkst spīdzinat)

Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Vizualizari: 2819
Importanta:

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Distribuie URL
https://www.scrigroup.com/limba/letona/226/Starptautiskajas-publiskajas-t61872.php

Adauga cod HTML in site
<a href="https://www.scrigroup.com/limba/letona/226/Starptautiskajas-publiskajas-t61872.php" target="_blank" title=" - https://www.scrigroup.com/limba/letona/226/Starptautiskajas-publiskajas-t61872.php">Starptautiskajas publiskajas tiesības</a>

Starptautiskajas publiskajas tiesības

tiesības

DOCUMENTE SIMILARE

Starptautiskas līgumtiesības

Diplomatiskas un konsularas tiesības

Jūras tiesības

PV tiesības un pienakumi EEZ

Starptautiskas cilvēktiesības

Starptautiskas humanitaras tiesības un spēka pielietoanas regulējums

Starptautiskas cilvēktiesības

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comenteaza documentul:

Starptautiskas humanitaras tiesības un spēka pielietoanas regulējums