Zemesgramatas priekšmeta „Zemes tiesības”

Baltijas Krievu Institūts

Zemesgramata

Referats priekšmeta „Zemes tiesības”

Liepaja 2004

Saturs

Ievads

1.Zemesgramatu atjaunošana.

2.Zemesgramatu principi.

3.Nostiprinajuma lūgums.

Nobeigums.

Ievads

Studenti ir tautas daļa, kas vienmēr meklē izaicinajumu un cīnas paši ar sevi, savu slinkumu un laika trūkumu. Tads students raksta šo referatu, jo izvēloties vieglako ceļu tiktu iesniegts kads iepriekšējais darbs, bet vēlēšanas iepazīt detalizētak kadu interesējošu jautajumu lika sameklēt tēmu pie kuras būs japiestrada un jauzraksta referats pilnīgi no nulles. Tada tēma darba autoram būs zemesgramata, kas liekas it ka zinama, bet tomēr līdz galam neizprasta un droši vien arī pēc šī darba uzrakstīšanas liela mēra tada arī paliks, jo viena lieta ir teorētiskas zinašanas, bet otra praktiska darbošanas šaja joma.

Reti Latvija būs kads iedzīvotajs, kurš nebūs saskaries ar Zemesgramatas nodaļas darbu un zemesgramatu ka dokumentu, arī šī darba autora personīga pieredze ir visai niecīga un tikai tagad saksies dzīves periods, kad saistība ar zemes īpašumiem naksies ar to saskarties. Jau iepriekš apgūta specializacija, referata teorētiskas zinašanas un prasme iegūt sev interesējošo informaciju būs praktisks palīgs jebkuros darījumos ar nekustamo īpašumu.

Meklējot un iepazīstoties ar izmantojamo literatūru jau atklaju sev agrak nezinamus un līdz šim nesastaptu jautajumu skaidrojumus, piemēram , kapēc zemesgramatas nodaļa ir jabūt zemesgramatas tiesnesim ka darbosies datorizēta zemesgramata u.c.

Referata darba autors apskatīs vēsturiskos aspektus, zemesgramatas atjaunošanas procesu, svarīgos zemesgramatas darbības principus, visparējos zemesgramatas uzdevumus un centīsies pieskarties dažiem Zemesgramatas likuma reglamentētiem jautajumiem.

Par izmantojamo literatūru jasaka ta, ta ir, bet visu aptvert būs grūti, tapēc darba autors par pamatu izmantos pašu Zemesgramatas likumu, Tiesu namu aģentūras 2003.gada izdoto gramatu „Zemesgramatas Latvija”, kas, manuprat, ir ļoti veiksmīgi sastadīta un iepazīstina ar visu nepieciešamo, kas būtu jazina par zemesgramatu darbību, Notariata likumu, ļoti daudz ir publikaciju žurnala „Mans īpašums” ,”Jurista vards”, izmantojama ir arī  interneta majas lapa u.c.

Zemesgramatu atjaunošana.

Līdz ar Latvijas valstiskas neatkarības zaudēšanu iekļaujot to PSRS tika iznīcinati tadi institūti ka privatīpašums un līdz ar to arī tika partraukta Zemesgramatu nodaļu darbība, personu īpašumi tika nacionalizēti, apvienoti kolhozos un citos veidojumos, kas pilnība izslēdza tiesības uz personīgo īpašumu.

Tikai ar Latvijas ka suverēnas valsts atjaunošanu no pagatnes tika celti ara jautajumi par īpašumu tiesību atjaunošanu, tika veikts apjomīgs darbs tiesību jomas parkartošana, radīta vesela virkne likumu, kas reglamentētu šos jautajumus, lai bijušie īpašnieki un to mantinieki atjaunotos īpašuma tiesības. Likumdevējs atjaunoja 1937.gada Civillikumu, kura liela loma ir īpašuma tiesību institūcijai, tai skaita nekustama īpašuma ierakstīšanai un ar to saistīto tiesību nostiprinašanai zemesgramata.

Personas tiesības uz īpašumu Latvija garantē Satversmes 105.pants: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības drīkst ierobežot vienīgi saskaņa ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavinašana sabiedrības vajadzībam pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”

Valsts ar Satversmes starpniecību ne tikai deklarē īpašuma tiesību nozīmīgumu, bet arī rada šo tiesību nodrošinajuma mehanismu. Vēstures pieredze rada, ka ar nekustamiem īpašumiem saistīto tiesību nostiprinašanu visefektīvak veic zemesgramatu sistēma, taja ieraksta visus nekustamos īpašumus, nostiprina ar tiem saistītas tiesības, zemesgramata ir visiem pieejama un to ierakstiem ir publiska ticamība. Šie iemesli bija parliecinoši, lai jau deviņdesmito gadu sakuma nolemtu atjaunot zemesgramatu sistēmu Latvija.

Pirmas iestrades pie zemesgramatu likumdošanas sakas jau tad, kad Latvija vēl darbojas Augstaka padome. Taja laika bija diskusijas par zemesgramatu institūcijas piekritību, nosakot to pie izpildvaras vai tiesu varas.

„Akcentējot jebkuras personas tiesības uz īpašumu ka būtisku cilvēka pamattiesību un radot zemesgramatas ka šo tiesību nodrošinataju, neatkarību tiesību apliecinošo dokumentu izvērtēšana un lēmumu pieņemšana, jebkuras personas neiejaukšanos lietas izvērtēšana, parsūdzības operativitati un vienotas prakses izkopšanas iespējas, zemesgramatu procesa regulaciju, analizējot vēstures pieredzi, jo pirmskara zemesgramatas bija tiesu iekarta, likumdevējs zemesgramatu nodaļas izveidoja pie apgabaltiesam un lēmumu pieņēmējus attiecība uz tiesību nostiprinajumiem pielīdzinaja rajona(pilsētas) tiesu tiesnešiem.”[1]

Un ta atjaunošanas sakums bija 1993.gada 30.marta Latvijas Republikas likums „Par 1937. gada 22.decembra Zemesgramatu likuma spēka atjaunošanu un spēka stašanas kartību”, kad Latvijas Republikas Augstaka padome nolēma atjaunot šī likuma spēku un uzsakt zemesgramatu nodaļu darbību ar 1993.gada 5.aprīli. Likums paredzēja izveidot zemesgramatu nodaļas nekustamu īpašumu reģistrēšanai, ka arī ar tiem saistīto tiesību nostiprinašanai.

Šopavasar paiet tieši vienpadsmit gadi, kopš atjaunota likuma darbības sakuma, kad savu darbību uzsaka 34 apgabaltiesu zemesgramatu nodaļas. Pašlaik valstī darbojas 28 apgabaltiesu zemesgramatu nodaļas, un tajas lēmumus pieņem 63 zemesgramatu nodaļu tiesneši. Lēmumu pieņemšanas un dokumentu izsniegšanas process ir pilnība datorizēts.

Pieejamiem statiskas datiem par šo vienpadsmit gadu Zemesgramatu nodaļu darbību darba autors nepieskarsies, jo tads nav šī referata mērķis, vien pieminēšu, ka Zemesgramatu nodaļu  jau padarītais darbs un liela darba slodze joprojam ir parliecinošs arguments zemesgramatu nozīmei īpašuma tiesību joma un zemesgramatu ierakstu publiskajai ticamībai. Šī publiska ticamība ir tikai viens no zemesgramatu darbības principiem, tapēc nakamaja nodaļa šie principi tiks apskatīti detalizētak, ka viens no zemesgramatu darbības stūrakmeņiem.

Zemesgramatu principi

Zemesgramatu mērķis ir aizsargat personas īpašuma tiesības un nodrošinat šī īpašuma veida tiesisko apriti. Zemesgramatu principi, kuri caurvij Latvijas likumdošanu, ir vērsti uz vissvarīgako no cilvēktiesībam-īpašuma tiesības aizsardzību, zemesgramatu drošību un atru finansu kapitala apriti. Zemesgramatu principi, kuri ir Zemesgramatu likuma pamata, ir tiešs Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Satversmes 105.panta iemiesojums un realizacija dzīvē. Zemesgramatu principi ir cieši saistīti gan sava starpa, gan arī ar visparējiem tiesību principiem.

„Saskaņa ar Zemesgramatu likuma 101.pantu katrs var ieskatīties zemesgramata un pieprasīt no tam uzziņas, izrakstus, norakstus un apliecības. Nepieciešamība parbaudīt ierakstus zemesgramata rodas vienmēr tad, ja saistība ar nekustamo īpašumu tiek slēgts kads darījums. Darījuma partneris no ta uzzina kadi apgrūtinajumi vai nastas ir nekustamam īpašumam, kuri var ietekmēt darījuma noslēgšanu. Nedrīkst būt stavoklis, ka pēc iepazīšanas ar nekustama īpašuma ierakstiem zemesgramata varētu uzrasties kads jauns it ka agrak esošs ieraksts, kas maina situaciju un būtu varējis ietekmēt darījuma noslēgšanu.”[2]

Šaja citata, ko rakstījis cienījamais senators ir ietverti divi zemesgramatu principi-publicitates un publiskas ticamības princips. Publiskas ticamības princips ir zemesgramatu vadošais un galvenais princips. Šo principu varam uzskatīt par zemesgramatu virsprincipu. Tas ir noteikts Zemesgramatu likuma paša pirmaja panta: „Zemesgramatas ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītas tiesības. Zemesgramatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.”[3] Savukart publicitates princips ietver sevī gan zemesgramatu publicitati, gan atklatumu. Zemesgramatu publicitates princips ir nostiprinats 6.panta: „Nostiprinašana piekrīt tai zemesgramatu nodaļai, kuras gramatas ierakstīts nekustams īpašums, uz ko attiecas nostiprinajums.” Šis princips ir izveidojies vēsturiski, no darījumu publiskas noslēgšanas, bet ar to vien ir par maz, nekustamam īpašumam ir jabūt koroborētam nevis kaut kur, bet nekustama īpašuma atrašanas vieta. Tadējadi tiek panakts, ka nekustamais īpašums tiek reģistrēts tikai viena vieta, un šī vieta ir nekustama īpašuma atrašanas vieta. Ar publicitati nesaraujami ir saistīts nostiprinato nekustamo īpašumu un ar to saistīto lietu tiesību atklatums. Tatad 101.pants garantē atklatumu un pieejamību, bet, protams, tas nebūs ka bibliotēkas apmeklējums, šai pieejai ir jabūt tiesiski pamatotai, tapēc šadu atļauju dod vienīgi pats zemesgramatas tiesnesis.

Ieraksta princips arī ir viens no svarīgakajiem zemesgramatu principiem. Ta mērķis ir sasniegt zemesgramatu ierakstu pilnību, un tas nosaka, ka arpus zemesgramatam lietu tiesības uz nekustamu īpašumu nodibinat nevar.

„Ieraksta princips nosaka, ka lietu tiesību nostiprinašana zemesgramatas nav esošo tiesību, kuras radušas agrak, vienkarša publiskošana, nedz arī tadu tiesību nostiprinašana zemesgramatas, kuras iegūtas pirms to nostiprinašanas, nedz arī šo tiesību esamības pieradīšana ar nostiprinajuma palīdzību, bet nostiprinašana zemesgramatas ir lietu tiesību iegūšanas nepieciešama forma, jo pirms tiesību nostiprinašanas zemesgramatas šadas tiesības vispar neeksistē.”

Zemesgramatu 4.pants nosaka, ka zemesgramatas nostiprina tiesības uz nekustamiem īpašumiem, saprotot ar tiesībam arī tiesību nodrošinajumus un aprobežojumus.

Ievērojot noteiktības principu, tiek gadats par nekustamas mantas apgrūtinajumu cieši nospraustam robežam publisku interešu aizsardzības labad.

Noteiktības princips izpaužas trijas jomas - nekustama īpašuma identifikacijas noteiktība, kas nozīmē, ka nekustama īpašuma ierakstīšana zemesgramata notiek atverot katram nekustamajam īpašumam atsevišķu zemesgramatas nodalījumu. Tas kļūst par hipotekaro vienību-par tiesiski patstavīgu un nedalamu vienību. Nekustama īpašuma reģistracijas noteiktība izpaužas likuma normas, kas nosaka, ka katrs nekustams īpašums jaieraksta zemesgramata taja zemesgramatu nodaļa, kuras rajona tas atrodas. Nekustama īpašuma apgrūtinajumu noteiktība jeb tiesību, kuras darījuma rezultata attieksies uz nekustamo īpašumu, noteiktība. Attiecīgaja nekustama īpašuma nodalījuma ieraksta visas uz nekustamo īpašumu nostiprinatas tiesības, tiesību nodrošinajumus un aprobežojumus, tapat visu šo tiesību pargrozījumus un dzēsumus.

Ka viens no svarīgakajiem principiem ir prioritates princips, kas īsuma formulējot nozīmē, ka agrak ierakstītajam vai ierakstīt paredzētajam tiesībam ir priekšroka attiecība pret vēlak ierakstītajam tiesībam. Tiesību nostiprinašanas process sakas ar nostiprinajuma lūguma iesniegšanu zemesgramatu nodaļa. Iesniegtos vai saņemtos lūgumus reģistrē, atzīmē iesniegšanas datumu un saņemšanas kartība ieraksta nostiprinajumu žurnala. Nostiprinajuma lūgumi ,kuri saņemti pa pastu pēc pieņemšanas laika beigam, atzīstami par saņemtiem nakamaja darba diena. Likuma noteikts, ka nostiprinajuma lūgumi, kas vienas un tas pašas dienas darba stundas iesniegti zemesgramatu nodaļa vai saņemti pa pastu līdz pieņemšanas laika beigam, atzīstami par viena laika ienakušiem. Ja viena diena ienakuši savstarpēji izslēdzoši lūgumi un, ja nav tas pašas dienas pirmtiesības, tie abi noraidami. Šads abu lūgumu noraidījums pamatojas likuma burta, no kura izriet pienakums šos lūgumus noraidīt. Šaja gadījuma abu lūgumu noraidījums ir atbilstošs zemesgramatu rakstiskuma principam, kurš nosaka, ka zemesgramatu process ir bezstrīdus process un šads strīds par tiesībam risinams prasības kartība tiesa. Savstarpēju prioritati veido arī jau zemesgramata nostiprinatas tiesības. Agrak nostiprinatai tiesībai ir priekšroka pret vēlak nostiprinatu tiesību.

Pieteikuma princips ir uzskatams par absolūtu pieteikuma principu. Šis princips nosaka, ka tikai nostiprinajuma lūgumus ieraksta žurnala un tikai nostiprinajuma lūgumu žurnala ierakstītus nostiprinajuma lūgumus zemesgramatas nodaļas tiesnesis izskatīs. Zemesgramatas nostiprina tiesības un nevis dokumentus, tatad neviens iesniegtais dokuments bez nostiprinajuma lūguma nav dokumenti, ar kuriem varētu sakties zemesgramatas process. Tatad arī nostiprinajuma lūgums bez attiecīga tiesiska darījuma, tiesas sprieduma vai lēmuma, administratīva akta vai tiesībam, kas pastav uz likuma pamata nebūs pamats nostiprinajumam zemesgramata. Nostiprinajuma lūguma pieņemšana rada attiecīgas tiesiskas sekas-sakas zemesgramatu process un sak tecēt procesualie termiņi, ka arī zemesgramatu tiesnesim rodas pienakums izskatīt nostiprinajuma lūgumu. Likumdevējs ir noteicis, ka nostiprinajuma lūgums izskatams 15 dienas, paredzot, ka sarežģītos gadījumos zemesgramatas nodaļas priekšnieks to var pagarinat līdz 30 dienam. Praksē notiek ta, ka vienkaršakos nostiprinajuma lūgumus, ka atzīmju ierakstīšana un hipotēku nostiprinašana, ieskaitot lēmuma taisīšanu ir skatami cauri tieši saņemšanas diena, bet sarežģītakos nostiprinašanas gadījumus un nekustama īpašuma pirmreizēju nostiprinašanu izdara pēc rūpīgas dokumentu izpētes.

Ar personas piekrišanu, pret kuru vērsts nostiprinajums, jasaprot vienpusējs paziņojums, ka attiecīga persona piekrīt nostiprinajuma lūgumam, tads būtu piekrišanas principa pamatskaidrojums. Bez piekrišanas nostiprinajums nav iespējams, izņemot Zemesgramatu likuma 61.panta 2.punkta noradītos gadījumus, kad nostiprinajuma lūgumam japievieno apliecinajums par tas personas piekrišanu pret kuru nostiprinajums vērsts, izņemot gadījumus, kad nostiprinajuma pamata ir likums, tiesas spriedums vai lēmums, vai arī kad nostiprinajumu izdara 45.panta 1.-6.  un 8.punkta paredzēto atzīmju veida. Persona, pret kuru nostiprinajums ir vērsts, ir ta persona, kuras jau nostiprinatas tiesības ar jauno nostiprinajumu tiek aizskartas, tas var būt īpašnieks vai citadi tiesīgais, kura tiesība, tiesības nodrošinajums vai aprobežojums tiek apgrūtinats, pargrozīts, atsavinats vai dzēsts.

Nostiprinajuma lūgumam japievieno: „Apliecinajums par trešas personas  piekrišanu, kad pēc likuma šada piekrišana ir nepieciešama nostiprinajumam.” Trešas personas piekrišana ir atsevišķs institūts, kas izriet no visparējam civiltiesībam. Arī gadījumos, ja notiek rīcība ar kopīpašuma priekšmetu, to drīkst darīt tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bez piekrišanas kopīpašuma priekšmets nevar tikt apgrūtinats ar lietu tiesībam, nedz atsavinats, nedz kaut kadi pargrozīts. „Zemesgramatu piekrišana nepieciešama rīcībai ar nekustamo īpašumu dalīta kopīpašuma gadījuma no kopīpašniekiem rīcībai ar kopīpašumu un no otra laulata rīcībai ar laulato mantas kopību, ja tas izriet no laulības līguma.”

Legalitates princips zemesgramatas izpaužas divējadi- zemesgramatu procesa dokumentiem, uz kuru pamata notiek nostiprinajums, jaatbilst likuma prasībam un zemesgramatu nodaļas tiesnesis veic darījumu, uz kura pamata notiek tiesības nostiprinajums, parbaudi un vērtēšanu. Tomēr šaja parbaudē ir janošķir civiltiesības, jo zemesgramatas nodaļas tiesnesis parliecinas un vērtē tikai to, vai dokumentos uz kuriem pamatojas nostiprinajuma lūgums nav neka pretlikumīga, nevis pušu savstarpējo vienošanos. To reglamentē arī Zemesgramatu likuma 77.pants. Atsevišķus apstakļus zemesgramatu nodaļas tiesnesim vispar nav iespējams parbaudīt, to var izdarīt tikai zvērinats notars, taisot par darījumu notarialo aktu, ka arī apliecinot nostiprinajuma lūgumu.

„Zvērinats notars noskaidro notariala akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un neparprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamam darījuma tiesiskajam sekam, lai likumu nezinašana un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu.”[8]

Darījuma noslēgšana neatņem dalībniekiem tiesības strīdēties uz likumīga pamata, kaut arī darījums ir ierakstīts zemesgramata.  

Ka pēdējais princips būtu minams rakstiskuma princips. Tas nozīmē, ka viss zemesgramatu process norit pēc tiesvedības noteikumiem, jo atrodas tiesu vara un galvenais zemesgramatu process visos ta posmos , sakot ar nostiprinajuma lūgumu līdz lēmumam noris rakstiska forma. Rakstiskuma princips zemesgramatas izveidojas vēsturiski, jo sakotnēji tas notika mutiski prasības kartība, tikai vēlak izzūdot strīdus raksturam un sacensībai, kad dokumentus bija jaiesniedz tikai rakstiski ar notara vai pagasttiesas apliecinajumiem, kas nostiprina to drošību un paatrinaja zemesgramatas procesu. „Pilnība rakstiskuma princips Latvijas zemesgramatas nostiprinajas, sakot ar 2003.gadu, kad no Zemesgramatu likuma tika izslēgts ta 85.pants, kurš tur bija saglabajies ka relikts un noteica, ka zemesgramatu nodaļas tiesnesis savu lēmumu pasludina klat esošajiem nostiprinajuma lūdzējiem. Praksē šo pantu jau ilgstoši nepiemēroja, un šodien varam konstatēt, ka zemesgramatu process, lai pilnība nodrošinatu tam spraustos uzdevumus, norit tiesa, bezstrīdus kartība, apsardzības procesa, rakstiska forma.”[9]

Zemesgramatu principi ir cieši saistīti gan sava starpa, gan arī ar visparējiem tiesību principiem. Veicot nepardomatas manipulacijas ar kadu no šiem principiem un grozot tiesību normas, kuras tie izpaužas, savu jēgu un nozīmi mainītu arī parējie principi, zustu to savstarpēja mijiedarbība un līdzsvarotība darbība.

Nostiprinajuma lūgums.

Šaja nodaļa darba autors ir izvēlējies apskatīt tikai vienu zemesgramatu procesa funkciju – nostiprinajuma lūgumu, subjektīvi to uzskatot par vienu no svarīgakajiem procesa posmiem līdz zemesgramatas nodaļas tiesneša lēmuma pieņemšanai.

Tatad, lai nekustamo īpašumu nostiprinatu zemesgramatas, zemesgramatu nodaļas līdz ar citiem dokumentiem ir jaiesniedz nostiprinajuma lūgums, ja to iesniedz privatpersona tam jabūt notariali apliecinatam. Nostiprinajuma lūguma pamatprincipu un saturu nosaka Zemesgramatu likuma 56.pants, kur teikts, ka nostiprinajuma lūgumam jabūt rakstveida un 57.pants, kur noteikts, ka nostiprinajumu var lūgt tikai nekustamu īpašumu īpašnieki un personas, kuru laba vai pret kuram taisams nostiprinajums, tapat arī likuma paredzētajos gadījumos- tiesu un citas valsts iestades vai amatpersonas.

Ministru kabineta Nr.192 „Noteikumi par nostiprinajuma lūguma formam” kuri pieņemti 1999.gada 25.maija, spēka stajas ar 1999.gada 1.septembri, nosaka, ka ir šadas nostiprinajuma lūguma formas:

anostiprinajuma lūgums nekustama īpašuma ierakstīšanai zemesgramata,

anostiprinajuma lūgums tiesību pargrozīšanai/dzēšanai,

anostiprinajuma lūgums jaunas tiesības nostiprinašanai,

anostiprinajuma lūgums hipotēkas nostiprinašanai,

anostiprinajuma lūgums nekustamo īpašumu savienošanai,

anostiprinajuma lūgums kopīpašuma realai sadalei,

anostiprinajuma lūgums nekustama īpašuma atdalīšanai, nemainoties ta īpašniekam un pievienojot to citam zemesgramata ierakstītam īpašumam,

anostiprinajuma lūgums nekustama īpašuma atdalīšanai, mainoties ta īpašniekam un pievienojot to citam zemesgramata ierakstītam īpašumam,

anostiprinajuma lūgums nekustama īpašuma sadalīšanai, nemainoties ta īpašniekam un atverot jaunu nodalījumu,

anostiprinajuma lūgums nekustama īpašuma sadalīšanai, mainoties ta īpašniekam un atverot jaunu nodalījumu.

Nostiprinajuma lūguma veidlapu aizpilda ar datoru. Ja nostiprinamajai tiesībai neatbilst neviena no MK noteiktajam nostiprinajuma lūguma formam, tad nostiprinajuma lūguma veidlapu aizpilda, izvēloties nostiprinamas tiesības saturam atbilstošako lūguma formu. Ja viens nostiprinajuma lūdzējs lūdz nostiprinat vairakas tiesības, pamatojoties uz dažadiem dokumentiem, kas apliecina nostiprinamas tiesības, nostiprinajuma lūgumu iesniedz par katru nostiprinamo tiesību atsevišķi.

Nostiprinajuma lūgumu paraksta nekustama īpašuma īpašnieks un jaunais ieguvējs, t.i. persona, kuras laba taisa nostiprinajumu. Nostiprinajumu var lūgt nekustama īpašuma ieguvējs, bet īpašnieks, kurš īpašumu ir atsavinajis, bet zemesgramata vēl ierakstīts ka īpašnieks, var nostiprinajuma lūgumam pievienot apliecinajumu par savu piekrišanu vai savu piekrišanu paust nostiprinajuma lūguma teksta. Nostiprinajuma lūgums nav nepieciešams, ja persona šo lūgumu izsaka paša akta, uz kuru pamatota nostiprinama tiesība.

Nostiprinajuma lūguma pieņemšana un ta ierakstīšana nostiprinajuma žurnala valsts vienotaja datorizētaja zemesgramata attiecība uz nekustamo īpašumu, uz kuru attiecas iesniegtais, bet vēl neizskatītais nostiprinajuma lūgums, automatiski izveido brīdinajuma uzrakstu attiecīga zemesgramatu nodalījuma par ienakušo, bet vēl neizskatīto nostiprinajuma lūgumu. Nostiprinajuma lūguma saņemšana un ierakstīšana nostiprinajumu lūgumu žurnala uzsak termiņu tecējumu, par termiņiem darba autors jau ir aprakstījis iepriekšēja nodaļa.

Nostiprinajuma lūguma pieņemšana rada zemesgramatas tiesnesim pamatu – gan tiesību, gan pienakumu izskatīt nostiprinajuma lūgumu. Tiesnesis parbauda nostiprinajuma lūguma formu, lūdzošo personu tiesiskumu, pielikumu esamību, ka arī parbauda, vai nostiprinajumam nav šķēršļu un vai nostiprinamam tiesībam ir sakars ar nekustamo īpašumu. Pēc šīm darbībam zemesgramatas tiesnesis pieņem lēmumu, vai nu nostiprinat nostiprinajuma lūguma nostiprinamas tiesības vai nu noraidīt nostiprinajuma lūgumu, ko ieinteresēta persona var parsūdzēt Augstakaja tiesa.

Nobeigums

Šaja referata darba autors ir stipri virspusēji apskatījis tadu svarīgu valsts institūtu, ka zemesgramata, tas atjaunošanu un darbības principus, ka arī nostiprinajuma lūgumu nozīmi un tiesisko regulējumu. Šī tēma ir interesanta un ļoti aktuala, jo, kamēr būs privatīpašumi, tikmēr tie būs finansu apritē un to nostiprinajumiem vienmēr būs vajadzīgas zemesgramatas. Izveidota reģistracijas sistēma, cilvēku uzticība tam, ka zemesgramatu nodaļu dati ir ticami, ka to saglabašanu un izmantošanu garantē likums veicina veiksmīgu biznesu un darījumus ar nekustamiem īpašumiem.

Iepazīstoties ar literatūru un publikacijam ir saprotams, ka šajos vienpadsmit gados ir paveikts milzu darbs, no veciem rakstamgaldiem un telefona līdz vienotai datorizētai sistēmai, kura vēl paplašinasies un pilnveidosies un spēs pieradīt tas nozīmīgumu Latvijas tiesu sistēma.