CATEGORII DOCUMENTE
Afaceri Calculatoare Casa masina Didactica pedagogie Diverse Educatie Finante Geografie Istorie & politica Legislatie Limba Management Sanatate Tehnologie

Bulgara	Ceha slovaca	Croata	Engleza	Estona	Finlandeza	Franceza
Germana	Italiana	Letona	Lituaniana	Maghiara	Olandeza	Poloneza
Sarba	Slovena	Spaniola	Suedeza	Turca	Ucraineana

ēka	ģeogrāfija	ķīmija	Bioloģija	Bizness	Da˛ādi	Ekoloģija	Ekonomiku
Fiziskās	Grāmatvedība	Informācija	Izklaide	Literatūra	Māksla	Mārketings	Matemātika
Medicīna	Politika	Psiholoģija	Receptes	Socioloģija	Sporta	Tūrisms	Tehnika
Tiesības	Tirdzniecība	Vēsture	Vadība

Ūdens un kanalizacijas attīrīanas iekartu aprēķins

ekoloģija

+ Font mai mare | - Font mai mic


DOCUMENTE SIMILARE

Siltumapgades, gazes un ūdens tehnoloģijas institūts

Ūdens apgades un kanalizacijas katedra

“Ūdens un kanalizacijas attīrīanas iekartu aprēķins.”

Satura radītajs

1. Dotie lielumi kursa darba aprēķinaanai 3

2. Pilsētas ūdens sagatavoanas ietaiu aprēķins 4

2.1. Attīrīanas iekartu shēma 5

2.2. Sajaucēja aprēķins 6

2.3. Parslu veidoanas kameras aprēķins 8

2.4. Nostadinataja aprēķins 9

2.5. Filtru aprēķins 10

2.6. Ūdens hlorēana 11

2.7. Koagulanta aprēķins 11

3. Pilsētas notekūdeņu attīrīanas ietaiu aprēķins 12

3.1. Attīrīanas iekartu shēma 12

3.2. Redeļu aprēķins 13

Smilu ķēraja aprēķins 14

Pirmēja nostadinataja aprēķins 15

Aerotenka aprēķins 16

Otrēja nostadinataja aprēķins 17

Darba uzdevums

Veikt pilsētas ūdens sagatavoanas ietaiu aprēķinu.

Veikt pilsētas notekūdeņu attīrīanas ietaiu aprēķinu.

1. Dotie lielumi kursa darba aprēķinaanai:

Dzeramo ūdeni sagatavo no virszemes ūdenskratuves.

Cilvēku skaits pilsēta N=1 000 000 cilv.

Ūdens patēriņ vidēji uz cilv./dnn. Q _īp = 150 l/dnn.

Duļķainība 50 – 100 mg/l

Krasainība pēc Pl-Ko skalas 50°-120°

Izmantota literatūra:

”, 1982.g.

” , 1975.g.

I.Semjonovs, R.A. Bebris, A. Kokoreviča, L. Konoonoka u.c. “Pazemes ūdeņu aizsardzība Latvija”, 1997.g.

Eiropas Savienības Komisija “Ūdens apgades un notekūdeņu attīrīana Latvijas mazpilsētas”, 1996.g.

6. T.J. Casey “Unit Treatment processes in water & Wastewater Engeneering”, 1997. g. , “Wiley”

7. R.L. Droste “Theory & Practice of Water and Wastewater Treatment”, 1997.g., “Wiley”

Pilsētas ūdens sagatavoanas ietaiu aprēķins

Ūdens sagatavoanas stacijas ra˛ības aprēķins:

Ūdens patēriņ iedz. saimnieciskajam vajadzībam :

kur

a_max = 1.3, a_min = 0.5, b_max = 1.0, b_min = 1.0,

Q –aprēķina patēriņ, N- cilv.skaits, K- nevienmērības koef.

Koeficienti pēc

Ūdens pateriņ ra˛oanas vajadzībam netiek aprēķinats.

Ūdens patēriņ stacijas iekējam vajadzībam:

To pieņem 6-8% apmēra no nepiecieama ūdens patēriņa pilsētai.

Ūdens daudzums, kas japadod ar pirma pacēluma sūkņu stacijas palīdzību no ūdens ņemanas vietas:

Q_st.h= 9750x1.07=10432.5 m³/h. Ieplūdes filtru laukums 10432.5/6 =1738.75 m²

Ūdens patēriņ ugunsdzēsības vajadzībam:

Q u.dz = (3.6 x N x q_u.dz x t_u.dz)/G_u.dz= (3.6x3x100x3)/24 = 135 m³/h

Kur N- vienlaicīgi iesp. ugunsgrēku skaits, q_u.dz - patēriņa norma,

t_u.dz - ugunsgrēka dzēanas ilgums, G_u.dz - ūdens rezervju atjaunoanas laiks.

Pēc

Filtracijas atrums ugunsgrēka gadījuma:

V _var = (10432.5 + 135)/1738.75 = 6.08 m/h

V _var < V _max ; V _max =12 m/h.

2.1. Attīrīanas iekartu shēma

2.2. Sajaucēja aprēķins

Caurumotos sajaucējus ir ieteicams projektēt ar jaudu līdz 24000 m³/h, kas apmierina mūsu aprēķina apjomus. Pietiek ar vienu sajaucēju, bet jabuvē otru rezervei.

Sajaucēja jauda q = 10432.5 m³/h jeb 2.90 m³/s

Plūsmas atrums caurumos v_o = 1 m/s. Caurumu diametrs d_o = 0.1m.

Attalums no caurumu augējas malas līdz ūdens līmenim h_o = 0.1m.

Starpsienu skaits sajauceja m = 3

Spiediena zudumi starpsienu caurumos:

Sh = (m x v_o²)/( 2 x g x m²) = 4 x1/2x9.81x0.5625 = 0.36 m

kur m = 0.75 – patēriņa koeficients.

Ja starpsienu skaits m = 3, tad kritums aiz katras starpsienas h = 0.12 m

Caurumu skaits katra starpsiena:

n = 4 x q/p x v_o x d_o ² = 4x2.90/3.14x1x0.01 = 370

urbumus starpsienas izveido 19 rindas pa 20 urbumiem.

Caurumu ķērsgriezuma laukums katra starpsiena :

F_c = n x p x d_o² /4 = 370x0.785x0.01 = 2.91 m²

Caurumu laukums var aizņemt 30% no starpsienas darba virsmas, starpsienas laukums :

F_o = 2.91 / 0.3 = 9.7 m²

Pieņem, ka ūdens līmenis aiz treas starpsienas būs h = 0.7 m, tad teknes platums tiek rēķinats no caurumu augējas malas h_o = 0.7-0.1 = 0.6m

Teknes platums:

b = 1.1/0.6 = 1.83 à 1.85 m

Ūdens līmenis :

starp 2-3 starpsienu : 0.70+0.12=0.82 m

starp 1-2 starpsienu : 0.82+0.12=0.94 m

pirms 1 starpsienas : 0.94+0.12=1.06 m

Attalumu starp starpsienam pieņeman l = 2m

ķērsgriezuma laukums sajaucēja beigas :

F₃ = q/ v_s = 2.9/0.6 = 4.84 m² , ja h=0.7, tad

b₃= 4.84/0.7 = 6.9 m

Sajaucēja shema:

Sajaucēja 2 starpsienas perforacijas shēma:

2.3. Parslu veidoanas kameras aprēķins :

Izvēlas pie katra nostadinataja iebūvētu starsienu parslu veidoanas kameru.

Nostadinataju skaits - 6

Ūdens atrums kamera v_o=0.2 m/s, lai nodroinatu parslu neizjaukanu un nenotiktu parslu izgulsnēanas,ūdens atraanas laiks kamera aptuveni

t = 10 min=600 sek., q = 10432.5 m³/h jeb 2.90 m³/s,

katras kameras nepiecieamais tilpums V=q x t /6 = 2.9x600/6 = 290 m³

Kameras koridoru skaits m = 4

Spiediena zudumi pec kameras

h = 0,15 x n x v_o²=0.15x4x0.04=0.024m,

kur n - pagriezienu skaits kamera

Spiediena zudumus uz berzi pieņem apmēram līdzīgus, h_kop. = 0.1m

Kameras ūdens slaņa dziļumu pieņem 2m + spiediena zudumi kamera, H=2+0.1 = 2.1m.

Kameras koridoru platums b = q/v_oxH = 2.9/0.2x2.1 = 1.22 m

Kameras garums l = q x t / H x b x m =2.9x600/6x2.1x1.22x4 =28.3 m 28.5 m

2.4. Nostadinataja aprēķins

Izvēlamies horizontalos nostadinatajus ar iebūvētam parslu veidoanas kameram.

Kopējais nostadinataju laukums

F_kop. = a x q/u_o =1.65x2.9/0.00045 =10633 m²,

kur a = vertikalas plūsmas atruma izvērtējo koeficients = 1.65

u_o = parslu nosēanas atrums = 0.45 mm/s

horizontalais plūsmas atrums v=K x u_o= 12x0.00045 =0.0054 m/s,

kur K koeficients, kas atkarīgs no L/H atiecības

Nostadinataju skaits n = 6

Viena nostadinataja laukums F=F_kop./n = 1772.2m²

Ūdens slaņa biezums H=2 m

Viena nostadinataja platums B= q / n x v x H = 2.9 / 6x0.0054x2=44.8m

Nostadinatja garums L=F/B =1772.2/44.8=39.6 m 40m

Nostadinataja dibena slīpums i=0.02, nosēanas zonas dziļums H_sak. = H+Lxi

H_sak. = 2 + 40x0.02 = 2.8m

Nogulsnes no nostadinataja izvada ar perforētas caurules palīdzību.

2.5. Filtru aprēķins

Izvēlamies atrfiltrus ar divslaņu pildījumu:

antracīts d_e=1.2 mm, slaņa biezums 0.5m

kvarca smiltis d_e=0.8 mm, slaņa biezums 0.7m

atbalsta slanis dolimīta ķembas ar =2.5mm augēja slanī.

Filtrēanas atrums v_f =8 m/s

Filtru skaloanas skaits diennaktī n=2

Skaloanas intensitate w = 14 l/s x m²

Skaloanas ilgums t=6 min.

Kopējais filtru laukums:

F= Q_dnn /T x v_f – 3.6 x n x w x t = 180000/(24x8 – 3.6x2x14x0.1) = 181.9 m²,

kur T iekartas darba laiks 24h

Nepiecieamais filtru skaits:

N=0.5 F = 0.5 182 = 7 gab.

Viena filtra laukums būs 182/7 26 m²

Izvēlamies 6 filtrus ar izmēriem 5.2x5m

2.6. Ūdens hlorēana

Ūdens hlorēanu veic ar ķidro hloru izmantojot hlora dozatorus.

Pirmējo hloreanu veic pirms sajaucēja, kas veicina koagulēanos oksidējot organiskas vielas, kuras bremzē koagulēanos.

Hlora patēriņ pirmējai hlorēanai:

Hlora deva 5 mg/l

Stundas patēriņ 6250 m³/h x 5 mg/l = 31.3 kg/h

Otrējo hlorēanu veic pēc filtriem, lai nodroinatu ūdens bakterioloģisko tīrību arī ūdens apgades cauruļu sistēma.

Hlora patēriņ otrējai hlorēanai:

Hlora deva 1 mg/l

Stundas patēriņ 6250 m³/h x 1 mg/l = 6.25 kg/h

2.7. Koagulanta aprēķins

Ūdens koagulēanai izmanto bezūdens attīrīto alumīnija sulfatu Al₂(SO₄)₃, un ta nepiecieamais daudzums atkarīgs no duļķainības un ūdens krasainības.

Pie duļķainības 100 mg/l un krasainības 120° - koagulanta dadzums 35 mg/l.

Stundas patēriņ 6250 m³/h x 35 mg/l = 218.8 kg/h

Pilsētas notekūdeņu attīrīanas ietaiu aprēķins

3.1.Attīrīanas iekartu shēma

3.2. Redeļu aprēķins

Caurplūdes aprēķins:

q_vid.= 2.90 m³/s q_max= q_vid.x K_kop.= 2.90 x 1.05=3.05 m³/s

Pieņemam 2 darba redeles ar dziļumu redeļu kamera h=1.5m,

ūdens slaņa augstums h₁ = 0.6 m,

redeles izveidotas no apaļstieņiem ar d=10 mm,

vidējais atrums redeļu starpas v_p=1 m/s,

spraugu platums b = 0.016 m,

spraugu skaits :

n = q_maxx K_pies. /b x h₁ x v = 3.05x1.05 /0.016x0.6x1 = 334 gab.

kur K_pies. - piesarņojumu izvērtējos koeficients.

Redeļu platums:

B = s x (n – 1) + b x n = 0.01x333+0.016x334 = 8.7 m

s – stieņu diametrs =10 mm

Plūsmas atrums pirms redelēm:

Darba ir viena no redelēm, otra tīrīana.

v = q_max / F = 3.05 / 0.6 x 8.7 = 0.58 m/s

Spiediena zudumu redelēs aprēķins:

pretestības koeficients:

x = b x (s/b)^4/3 sina = 1.79x(0.01/0.016)^4/3x0.86 = 0.83

b - koeficients kas atkarigs no stieņu formas, apaļstieņiem 1.79,

a - redeles slīpuma leņķis – 60° .

h_p = xv²p/2g = 0.83 x 0.59² x 3 / 2x9.81 = 0.05 m

Redeles tiek tīrītas ar mehaniskiem grabekļiem no pieplūdes puses.

3.3. Smilu ķēraja aprēķins.

Izvēlamies horizontalos smilu ķerajus ar dziļumu caurteces zona h = 0.6m. Apreķinamais aizturamo smilu diametrs 0.25mm.

Smilu ķēraja garums:

L = 1000Kvh/u₀ = 1000x1.3x0.3x0.6/24 = 9.75 m

kur K- koeficients kas izverte ūdens atruma ietekmi uz smilu nosēanos,

v – plūsmas atrums , u₀ – smilu hidrauliskais raupjums

pēc [2]

Smilu ķeraja laukums:

F = q_max/u₀ = 3.05/0.024 =127.1 m

q_max – maksimalais notekūdeņu daudzums m³/sek.

Smilu ķeraja platums:

B = F/L = 127.1 / 9.75 = 13 m

Izveido smilu ķēraju ar diviem nodalījumiem, katra nodalījuma platums 6.5 m, garums 9.75 m

3.4. Pirmēja nostadinataja aprēķins

Izvēlas horizontalos nostadinatajus ar nostadinaanas zonas dziļumu H = 3 m, plūsmas vidējais atrums v = 5 mm/s. Suspendēto daļinu koncentracija 300 mg/l, nepiecieamais dzidrinaanas efekts 50%.

pēc [2]

Kopējais nostadinataju laukums

F_kop. = a x q_max/u_o =1.65x3.05/0.0006 = 8387.5 m²

kur a = vertikalas plūsmas atruma izvērtējo koeficients = 1.65

u_o = hidrauliskais raupjums – nosēanas atrums = 0.6 mm/s pēc [2]

Nostadinataja garums:

L = vH/u₀ = 0.005x3/0.0006 = 25m

Nostadinataju skaits n = 6

Viena nostadinataja laukums F=F_kop./n = 1398.0m²

Viena nostadinataja platums B= F/L = 1398.0 / 25 = 56 m

Nostadinataja dibena slīpums i=0.02, nostadinataja dziļums H_sak. = H+Lxi

H_sak. = 3 + 25x0.02 = 3.5 m

Nogulsnes no nostadinataja izvada ar perforētas caurules palīdzību, ka arī nostadinataja beigas ir peredzēts izveidot tauku savacējus no ūdens virspuses.

3.5. Aerotenka aprēķins

Izvēlas aerotenkus ar regeneratoru,

a_aer. = 1.8 g/l, a_reģ. = 7 g/l, a=0.35

L_en – notekūdeņu BSP pirms attīrīanas = 200 mg/l

L_ex – notekūdeņu BSP pēc attīrīanas = 15 mg/l

Aprēķina notekūdeņu aeracijas laiku:

t_aer. = (2.5/ a_aer )lg L_en / L_ex = (2.5/1.8^0.5 )lg 200/15 = 2.09h

kopējais oksidēanas laiks

t_oks. = L_en - L_ex /a a_reģ. r= 200 – 15 /0.35x7x22 = 4.9h

reģeneratora nepiecieamais laiks

t_reģ. = t_oks. – t_aer. = 4.9 – 2.09 = 2.81 h

Aerotenka tilpums:

W_aer. = t_aer. (Q_max + q) = 2.09 (7500+379) = 16467 m³

W_reģ. = t_reģ. q = 2.81 x 379 = 1065 m³

W_kop. = 17532 m³

Vidēja dūņu koncentracija

a_vid. = (a_reģ. W_reģ. + a_aer. W_aer. )/ W_kop. =(7x1065+1.8x16467)/17532 = 2.12 g/l

Izvēlas aerotenkus ar gaisa padevi pa perforētam caurulēm, perforacijas urbumi 3 mm.

Izvēlas 4 aeracijas kameras ar izmēriem:

Dziļums 3,5 m, garums 25 m, platums 10 m

Aeracijas kameru kopējais tilpums W = 3500 m³

Regeneracijas kamera :

Dziļums 4,5 m, garums 25 m, platums 10 m, tilpums W = 1125m³

3.7. Otrēja nostadinataja aprēķins

Izvēlamies radialos nostadinatajus ar nostadinaanas zonas dziļumu h₁=4m, un aprēķinam slodzi , ja J=80 cm³/g :

Q=4,5 h h₁⁸⁰ / (0,1 J a)^0,5-0,01.^at =4.5*0.4*4^0.8/(0.1*80*3.06)^0.5-0.01*15= =1.80m³/m² h

Kur h - koeficients , kas ievērtē lietderīgo caurplūdes tilpumu

J – dūņu indeks

a – dūņu koncentracija aerotenka , g/l

a_t – dūņu koncentracija pēc dzidrinaanas , mg/l.

Viena nostadinataja virsmas laukums , ja peņem ka to būs 6 gab , būs :

F=Q_h.max/(n q) = 694.5 m²

Nostadinataja diametra aprēķins:

D= 4 F/p =30m.

Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Vizualizari: 3515
Importanta:

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Distribuie URL
https://www.scrigroup.com/limba/letona/227/dens-un-kanalizacijas-attranas55381.php

Adauga cod HTML in site
<a href="https://www.scrigroup.com/limba/letona/227/dens-un-kanalizacijas-attranas55381.php" target="_blank" title=" - https://www.scrigroup.com/limba/letona/227/dens-un-kanalizacijas-attranas55381.php">Ūdens un kanalizacijas attīrīanas iekartu aprēķins</a>

Ūdens un kanalizacijas attīrīanas iekartu aprēķins

ekoloģija

DOCUMENTE SIMILARE

Darba uzdevums

1. Dotie lielumi kursa darba aprēķinaanai:

Izmantota literatūra:

” , 1975.g.

I.Semjonovs, R.A. Bebris, A. Kokoreviča, L. Konoonoka u.c. “Pazemes ūdeņu aizsardzība Latvija”, 1997.g.

Eiropas Savienības Komisija “Ūdens apgades un notekūdeņu attīrīana Latvijas mazpilsētas”, 1996.g.

Pilsētas ūdens sagatavoanas ietaiu aprēķins

Ūdens sagatavoanas stacijas ra˛ības aprēķins:

2.1. Attīrīanas iekartu shēma