Cienījama komisija un klatesošie!

Cienījama komisija un klatesošie!

Atļaujiet jūs iepazīstinat ar savu diplomdarbu. Ta temats ir „Antroponīmi un toponīmi Jaņa Krastiņa darba „Jūgendstils Rīgas arhitektūra” un ta tulkojuma „Jugendstil in der Rigaer Baukunst”

Šo tematu izvēlējos, jo vacu valodas īpašvardu atveide ir bieži sastopama tulkotaja ikdiena, tulkojot gan juridiskus, gan literarus tekstus. Valodnieki ir snieguši noradījumus un atveides normas, ka pareizi atveidot citvalodu īpašvardus gan vacu, gan latviešu valoda. Taču šie noradījumi un atveides normas nav obligatas.

Šī pētījuma pamatvirziens ir onomastika - valodniecības nozare, kas pētī īpašvardus.

Pētījuma problēma: gan vacu, gan latviešu valoda tiek izmantotas diakritiskas zīmes, kuram gan latviešu, gan vacu valoda nav atbilstošu. Vacu valodas fonētiska sistēma un izvēlētas tulkošanas pieejas ir atšķirīgas, ta rezultata tulkojuma rodas atkapes no īpašvardu atveides normam. Problēmas sagada arī nozares, respektīvi, arhitektūras, terminoloģija. Piemēram, ikdiena tulkotajs bieži nesastopas ar terminu groteskas jumtu izbūves. Tapēc nepieciešami palīglīdzekļi, lai būtu iespējams tos pareizi saprast un pēc iespējas precīzak atveidot. Pētot izvēlētos Jaņa Krastiņa darbus, sastapos ar vēl kadu problēmu – valodiskas konstrukcijas. Katra valoda tas ir atšķirīgas un tadēļ ir jarod kompromiss.

Pētnieciskajam darbam tika izmantoti dažadu autoru viedokļi, kuri atspoguļoti darbos, piemēram, V. Skujiņas „Latviešu terminoloģijas izstrades principi”, O. Bušs ”Personvardi, vietvardi un citi vardi: izpētes pakapieni”, ka arī citi.

Diplomdarbam ir divas galvenas daļas – teorētiska un praktiska. Teorētiskaja daļa ir apskatīta īpašvardu klasifikacija, latviešu un vacu valoda ka indoeiropiešu valodu saimes valoda, ka arī citvalodu īpašvardu atveides principi un atveides problēmas.

Praktiskaja daļa sniegts ekscerpēto onīmu grupu leksiski semantiskais apskats. Kopa analizēju 308 valodas vienības – 154 vacu un 154 latviešu valoda. Tad grupētie īpašvardi tiek analizēti. Analizētais materials atspoguļots diagrammu forma.

Secinaju, ka nozīmīgaka atšķirība starp īpašvardu un sugas vardu ir tada, ka sugas varda leksiska nozīme nav atkarīga no situacijas, taču īpašvarda nozīme ir mainīga.

Vacu īpašvardu atdarinašanai izmantojama latviešu valodas rakstība, skaņu sistēma un latviešu valodas oficialais alfabēts. Ja oriģinalvalodas burtus un skaņas nav iespējams precīzi atdarinat, tad lietojami latviešu valodas burti un skaņas, kas aptuveni atbilst attiecīgajam vienībam vacu valoda, ka arī pēc tradīcijas lietot rakstu un runas formas.

Galvenas terminoloģiskas problēmas tulkošanas procesa saistas ar attiecīgas kultūras paradībam, jauniem jēdzieniem, koncepcijam, kam nepieciešams precīzs un vienveidīgs atveidojums latviešu valoda. Nakas saskarties arī ar vienotas, saskaņotas latviešu terminoloģijas trūkumu. Bieži rakstos vienam terminam varam atrast vairakas atbilsmes