Rēzeknes Augstskola

Ekonomikas fakultate

Uzņēmējdarbības Ekonomikas katedra

DIPLOMDARBS

Akciju sabiedrības “REBIR” saimnieciskas darbības analīze un tiesiskais   nodrošinajums

ANOTACIJA

Autore: Marīte Brokane

Diplomdarba tēma: Akciju sabiedrības “REBIR” saimnieciska darbība un tiesiskais nodrošinajums.

The anlysis Tof economic activities and legal maintenance of joint – stock company Rezeknes of special economic zone “REBIR”.

Diplomdarba apjoms ir 89 lapas. Tas sastav no 6 nodaļam, kuras ietvertas 10 tabulas, 6 attēli un 20 pielikumi. Darba tika izmantotas 10 formulas.

Darba izmantoti 37 bibliografiskie avoti: Latvijas Republikas likumdošanas akti ar komentariem, zinatniska literatūra, periodiskie izdevumi par a/s “REBIR” darbību, uzņēmuma gada parskati un citi uzņēmuma nepublicētie materiali.

Pirmaja nodaļa tiek dots uzņēmuma visparīgs raksturojums, ražotas produkcijas sortiments, ta atbilstība kvalitatei un aplūkota uzņēmuma organizatoriska struktūra.

Otraja nodaļa tiek apskatīts uzņēmuma saimnieciskas darbības materialais un tiesiskais nodrošinajums, saimnieciskas darbības planošana, pardošanas stratēģija, attīstības plani, galvenie riski un problēmas.

Trešaja nodaļa tiek analizēti uzņēmuma finansialas darbības radītaji – likviditate, rentabilitate, maksatspēja, izmantojot peļņas un zaudējumu aprēķinu, bilanci un naudas plūsmas parskatu.

Ceturtaja nodaļa tiek aplūkoti galvenie uzņēmuma konkurenti un tirgus daļa.

Piektaja nodaļa tiek raksturots uzņēmuma personals un ta loma uzņēmuma attīstība.

Sestaja nodaļa tiek apskatītas darba tiesiskas attiecības: darba līgumu slēgšana, darba un atpūtas laiks, darba samaksas jautajumi, darba aizsardzības organizēšana.

Diplomdarba pētījuma rezultati apkopoti secinajumos un priekšlikumos.

Pētījuma periods 2001. – 2004.gads.

IEVADS

Uzņēmējdarbība ir tas sektors, kas nodrošina pievienotas vērtības radīšanu un ir viens no valsts iekšzemes kopprodukta, tatad arī tautas labklajības izaugsmes faktoriem.

Ka mēs zinam, tad Latvijas tautsaimniecība nozīmīgu devumu dod tieši preču rūpniecība (14,8 % no iekšzemes kopprodukta), kas vienmēr bija un ir ekonomiskas drošības pamats, pietiekami stabils un paredzams valsts un pašvaldību budžetu ienakumu formēšanas avots. Arī Rēzeknes Specialas Ekonomiskas Zonas akciju sabiedrība (RSEZ AS) “REBIR” ir pieskaitama pie tada veida uzņēmējdarbības, kas ražo dažada veida rokas elektriskas mašīnas, rokas būvinstrumentus, izstradajumus un detaļas no plastmasas un citus izstradajumus.

Visa pasaulē elektroinstrumentu ražošanas nozarē šobrīd ir vērojams pieprasījuma pieaugums, kas saistīts ar darbaspēka sadardzinašanos. Celtniecības darbos roku darba vieta arvien vairak tiek izmantoti elektroinstrumenti un dažadas citas ierīces darbu atrakai un kvalitatīvakai paveikšanai un līdzekļu ieekonomēšanai.

Autorei likas, ka aktuali izpētīt tieši RSEZ AS “REBIR” attīstību, jo neskatoties uz 1998.gada Krievijas ekonomiskas krīzes izraisītajam sekam uzņēmums ir ne tikai spējis noturēties elektroinstrumentu produkcijas tirgū, bet ir arī nostiprinajis savas pozīcijas taja. Laika gaita ir iegūta klientu uzticība, uzņēmumam ir savi sadarbības partneri, ka arī tas ir viens no lielakajiem rūpniecības uzņēmumiem, kura darbība spēj ietekmēt Rēzeknes pilsētas attīstību un nodarbinatību. Tapēc autores izvēlēta diplomdarba tēma - RSEZ A/S “REBIR” saimnieciska darbība un tiesiskais nodrošinajums.

Pētījuma mērķis – analizēt RSEZ A/S “REBIR” saimniecisko darbību un izpētīt tas tiesisko nodrošinajumu.

Pētījuma objekts – RSEZ A/S “REBIR”.

Pētījuma priekšmets – RSEZ A/S “REBIR” darbība.

Pētījuma hipotēze – uzņēmuma saimnieciskas darbības uzlabošanai pastav neizmantotas iespējas.

Pētījuma uzdevumi:

1. Analizēt uzņēmuma darbības attīstību;

2. Izpētīt personala darba organizēšanu un vadīšanu;

3. Noskaidrot uzņēmuma svarīgakos konkurentus un tirgus daļu;

4. Izpētīt uzņēmuma tiesisko un materialo nodrošinajumu;

5.Analizēt līgumus, kas tiek slēgti uzņēmuma.

Pētījuma metodes – tika pielietota statistiska un grafiska grupēšana, saimnieciskas darbības un finansialas analīzes metodes.

Pētījuma baze – RSEZ A/S “REBIR”.

Pētījuma periods – 2001. – 2004.gads.

Diplomdarbam ir praktiski teorētisks raksturs.

1.AKCIJU SABIEDRĪBAS “REBIR”VISPARĪGS RAKSTUROJUMS

UZŅĒMUMA VĒSTURISKA ATTĪSTĪBA

1963. gada valstiska līmenī tika pieņemts lēmums – uz toreizēja rūpniecības kombinata bazes izveidot Rēzeknes metalapstrades rūpnīcu. Galvena ražošana – tautas patēriņa preces: grabekļi, ķerras, cinkoti un skarda trauki, tara stiklam.

Tagadējas elektrobūvinstrumentu rūpnīcas ‘’Rebir’’ pamati tika likti 1994. gada. Ta veidojas no nelielam rūpniecības kombinata darbnīcam, kuras ražoja metala izstradajumus.

Pēc Ministru Padomes 1967. gada 26. oktobra lēmuma pilsētas nomalē tika iesakta jaunas rūpnīcas celtniecība, kura savu produkciju saka ražot 1970. gada.

Pēc rūpnīcas nodošanas celtniecības, ceļu un komunalas mašīnbūves ministrijai 1996. gada, tai tika piešķirts jauns nosaukums – Rēzeknes celtniecības instrumentu rūpnīca ‘’LATGALE’’. Šaja vēstures posma rūpnīca ražoja 19 produkcijas veidus un plašu tautsaimniecības preču klastu. Šajos gados arvien vairak un vairak iezīmējas specializacija rokas būvinstrumentu joma: ķelles, špakteles, krasošanas veltnīši un citi rokas būvinstrumenti. Tautsaimniecība saka paradīties un augt pieprasījums pēc elektrificētiem instrumentiem. 1994. gada uzņēmums tika privatizēts, izveidojot akciju sabiedrību ar valsts kapitala daļu, kas pakapeniski tika izpirkta, un 1997. gada ‘’REBIR’’ bija jau praktiski pilnība privats uzņēmums.

Sakotnējais akciju sabiedrības pamatkapitals Ls 4622000 bija sadalīts 46220 akcijas ar Ls 100 nominalvērtību. Visas akcijas bija varda akcijas ar balsstiesībam. Ar 1998. gada 27. marta akcionaru pilnsapulces lēmumu tika nolemts palielinat pamatkapitalu līdz Ls 6239700, kapitalizējot nesadalīto peļņu un uzkrajumus Ls1617700 apmēra un vienlaikus konvertējot katru iepriekš emitēto akciju par 135 parastajam varda akcijam ar nominalvērtību Ls 1. Visas balsstiesīgas akcijas dod akcionariem tiesības uz vienlīdzīgiem nosacījumiem piedalīties akcionaru pilnsapulcēs, saņemt dividendes un likvidacijas kvotas, izņemot 2000 valdes akcijas, kuras ir bez balsstiesībam. Akciju īpatsvars statūtkapitala ir 100 %, tai skaita:

q       valsts pensiju fondam – 5%;

q       citam struktūrvienībam – 38 %;

q       Latvijas privatpersonam – 54 %;

q       arvalstu juridiskam, fiziskam personam – 3 %.

Uzņēmuma ir izveidota sava datu baze (skatīt 1.pielikumu).

Akciju sabiedrība ‘’REBIR’’ir vadošais elektroinstrumentu ražošanas uzņēmums Baltija ar ikgadēju apgrozījumu Ls 7 – 10 miljonu apmēra.

Uzņēmumu vada uzņēmuma prezidents Janis Zudans, kam ir pakļautas visas uzņēmuma struktūrvienības, kuram, savukart, ir pakļautas parējas apkšvienības (skatīt 2. pielikumu).

A/s parvaldes institūcijas ir Akcionaru pilnsapulce, Padome un Valde.

Akcionaru pilnsapulce ir augstaka sabiedrības parvaldes institūcija. To veido akciju sabiedrības akcionari vai to pilnvarotie parstavji. Parvaldes institūciju kompetenci regulē akciju sabiedrības statūti un pastavoša likumdošana.

Vienīgi akcionaru pilnsapulcei ir tiesības:

izskatīt sabiedrības padomes un valdes ziņojumus, apstiprinat sabiedrības gada parskatu;

sadalīt aizvadīta darbības gada peļņu;

atbrīvot no atbildības valdes locekļus vai ierosinat viņus saukt pie atbildības par aizvadīto darbības gadu;

apstiprinat sabiedrības kartēja gada budžetu un darbības planu;

likuma ietvaros apstiprinat un grozīt padomei, valdei, prezidentam, revidentam un likvidatoriem paredzētas instrukcijas u.c.

Citur statūtos neparedzētus sabiedrības darbības jautajumus Pilnsapulce var izlemt tikai tad, ja to pieprasa Valde, Padome vai akcionari, kuri parstav vismaz 10 % no sabiedrības apmaksata kapitala, ja to izskatīšanu pilnsapulcē paredz spēka esošie likumdošanas akti.

Kartējo Pilnsapulci sasauc sabiedrības Valde ik gadu ne vēlak ka četrus mēnešus pēc

parskata gada beigam. Šada veida sapulce tika sasaukta 2003. gada 11. aprīlī, kur tika parbaudīts un apstiprinats sabiedrības darbības gada parskats, kartēja gada budžeta un darbības plans, atbrīvota iepriekšēja valde no atbildības, ka arī parvēlēti padomes un valdes locekļi un zvērinatie revidenti. Visa sasaukšanas kartība un darbība noris pēc a/s ‘’REBIR’’ statūtu normam.

Akcionaru Pilnsapulcē uz trim gadiem ievēlē akciju sabiedrības Padomi sešu locekļu sastava un padomes locekļu kandidatus. Sabiedrības Padomē var ievēlēt gan akcionarus, gan arī citas personas. Ievēlot sabiedrības Padomes locekļus, piemērojami likuma ‘’Par akciju sabiedrībam’’ noteiktie ierobežojumi a/s valdes locekļiem, kad par padomes locekli nevar būt ne valdes locekļi, ne revidenti.

Sabiedrības Padomes uzdevumi ir:

patstavīgi kontrolē valdes darbu un raugas, lai sabiedrība lietas tiktu kartotas saskaņa ar LR likumiem, statūtiem un pilnsapulču lēmumiem;

parbauda valdes iesniegto izdevumu budžetu un līdz ar savu atsauksmi iesniedz to akcionaru pilnsapulcei apstiprinašanai;

parstav sabiedrību tiesa visas sabiedrības celtajas prasības pret valdes locekļiem, ka arī valdes celtas prasības pret sabiedrību;

parbauda sabiedrības gada parskatu un valdes priekšlikumus par peļņas sadali.

Sabiedrības padomes locekļus var jebkura laika atcelt no amata uz akcionaru Pilnsapulces lēmuma pamata.

Sabiedrības Padomei nav tiesību izlemt jautajumus, kas ir Valdes kompetencē.

Padomes sēdes sasauc Padomes priekšsēdētajs pēc vajadzības, bet ne retak ka vienu reizi trijos mēnešos.

Akciju sabiedrības darbību vada Valde, kas pilda savas funkcijas Padomes un Akcionaru pilnsapulces visparēja uzraudzība. Sabiedrības operatīvo darbību veic Valdes priekšsēdētajs – prezidents, kuru ievēl Valde no savu locekļu vidus. Akcionaru pilnsapulce uz trīs gadiem ievēl Valdi četru locekļu sastava un četrus Valdes locekļu kandidatus, no kuriem vismaz pusei jabūt LR pilsoņiem vai tas patstavīgajiem iedzīvotajiem.

Valdes locekļi:

parzina un vada visas sabiedrības lietas;

atbild par visu sabiedrības saimniecisko darbību, ka arī par likumam atbilstošu gramatvedību;

parvalda akciju sabiedrības mantu un rīkojas ar tas kapitalieguldījumiem atbilstoši likuma un statūtu noteikumiem un akcionaru pilnsapulču lēmumiem;

karto izdevumus sabiedrības budžeta ietvaros;

parstav akciju sabiedrību.

Valdi un tas darba kartību nosaka Valdes priekšsēdētajs, kas vienlaikus ir arī sabiedrības prezidents un viņam ir saistoši visi uz Valdes locekļiem attiecinatie ierobežojumi un noteikumi par Valdes atbildību. Sabiedrības operatīvo vadību realizē prezidents.

Sabiedrības prezidents:

veic Valdes priekšsēdētaja funkcijas, organizē un vada valdes sēdes;

organizē Valdes sēžu lēmumu sagatavošanu un izpildi un iesniedz Valdei atskaiti par to izpildi;

nodrošina tekošo un perspektīvo darba planu izpildi;

parstav sabiedrību attiecības ar organizacijam, uzņēmumiem, iestadēm sabiedrības darbības jautajumos;

atver bankas rēķinus un citus kontus;

pieņem darba un atlaiž no darba sabiedrības darbiniekus likuma noteiktaja kartība;

nosaka darba samaksas un materialas stimulēšanas sistēmu;

apstiprina struktūrvienību nolikumus, instrukcijas, noteikumus.

Pilnvaras, līgumus un citus dokumentus sabiedrības varda paraksta prezidents vai viceprezidents. Sabiedrības prezidenta pienakumus viņa prombūtnes laika pilda viceprezidents vai cita Valdes pilnvarota persona. Visas vadības atbildība un tiesības ir noteiktas viennozīmīgi.

Uzņēmuma uz 2004.gada 1.aprīli bija nodarbinati 1476 cilvēki.

Akciju sabiedrība ‘’REBIR’’ ražo elektriskos rokas būvinstrumentus, tadus ka, urbji, ripzaģi, ēveles, slīpmašīnas, urbjmašīnas, figūrzaģi, frēzmašīnas, kas kopēja pardošanas struktūra veido apmēram 80 – 90 %. Līdzas tam uzņēmums ražo arī rokas celtniecības instrumentus un plastmasas izstradajumus.

Ražošanas process tiek nodrošinats saskaņa ar starptautiskajiem ISO – 9001 – 2000 kvalitates standartiem.

REBIR izmanto tikai augstas kvalitates izejmaterialus.

Vairums izstradajumu ir sertificēti pardošanai Latvija, Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Igaunija, Lietuva, Polija, turklat desmit elektroinstrumenti atbilst Eiropas Savienības prasībam realizacijai tas valstīs.

Nolūka paplašinat noieta tirgu, un stabilizēt uzņēmuma darbību realizacijas apjomu samazinašanas perioda ziema, ka arī modernizēt ražošanu atbilstoši jaunajiem Eiropas kopienas darba aizsardzības un ekoloģijas standartiem, REBIR šogad vēlas piesaistīt aizdevumu Ls 300000 apmēra apgrozamo līdzekļu palielinašanai laika posmam līdz 2004. gada 1. jūlijam.

Uzņēmums no ģeografiska viedokļa ir izdevīgi izvietots Latvijas austrumu daļa dzelzceļa krustpunkta, kas savieno Rietumeiropu un Krieviju.

Sabiedrība ar tas reģistrēšanas brīdi Latvijas Republikas uzņēmumu reģistra ieguva visas juridiskas personas tiesības un pienakumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un statūtiem.

Tai ir pastavīga bilance, norēķinu un valūtas konti bankas un citas kredītiestadēs, veidlapas, zīmogs, spiedogi ar tas nosaukumu, arī firmas zīme, kas tiek aizsargata ar esošo likumdošanu.

Sabiedrības dibinašanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanas kartību nosaka LR likumi ‘’Par akciju sabiedrībam’’, ‘’Par valsts un pašvaldību uzņēmumu parveidošanu statūtsabiedrība’’, ‘’Par valsts un pašvaldību īpašuma objekta privatizaciju’’, likums ‘’Par vērtspapīriem’’, ka arī Civillikums, Darba likums un citi LR likumi, valdības lēmumi un statūti.

1.2. UZŅĒMUMA RAŽOTAS PRODUKCIJAS SORTIMENTS

Akciju sabiedrība ‘’REBIR’’ ražo vairak neka 30 elektroinstrumentu veidus, kur 14 no tiem ir pamatinstrumenti, bet parējie – modernizēti. Uzņēmums ik gadu palielina ražošanas jaudas un ievieš pasakumus, kas sekmē produkcijas konkurētspējas palielinašanos. Tas sekmīgi saglaba savas pozīcijas tirgū un attīsta ražošanu, paplašina produkcijas sortimentu. Daudz līdzekļu ieguldīts tehnoloģisko procesu uzlabošana un modernizacija. Ieviesta jauna pulverkrasošanas līnija, jaunas tehnoloģijas izmanto arī galvanizacijas procesa. Ir izmaiņas lodēšanas, piesūcinašanas, termiskas apstrades procesa.

Rēzeknes uzņēmums RSEZ AS “REBIR” jau vairak neka 30 gadus atrodas Latvijas tirgū.

Ta piedavajuma ir:

q       elektroinstrumenti,

q       dažada veida smalkzaģīši,

q       rokas celtniecības instrumenti,

q       spolveida pagarinataji,

q       plastmasas izstradajumi,

q       presformas.

Elektroinstrumenti ir augstvērtīgi izstradajumi, kuri ir droši darba un vienkarši apkalpošana. Pie tiem pieskaitami ripzaģi, ķēdes zaģi, ēveles, slīpmašīnas, urbjmašīnas, frēzmašīnas, figūrzaģi, ka arī to modifikacijas. Elektroinstrumentus ar panakumiem izmanto ka majas darbnīcas, ta arī profesionalaja celtniecība un kokapstradē. Par uzticību ‘’REBIR’’ elektroinstrumentiem liecina plašais pardošanas diapazons: no aukstajam Skandinavijas valstīm līdz karstajai Eģiptei.

Dažada veida smalkzaģīši tiek ražoti no pirmklasīga tērauda, pirkta Vacija. Sortiments ietver četru dažadu tipu asmeņus: Bosch un Rebir, Black un Decker, Fein un Makita. Kopuma tiek piedavati vairak neka 70 veidu smalkzaģīši, kuri atšķiras ar garumu, biezumu, virsmas apstradi, griezuma kvalitati un citiem parametriem. Smalkzaģīši tiek iepakoti speciala patentēta kartona iepakojuma, kuru var otrreiz parstradat un nepiesarņot apkartējo vidi. Ar ‘’REBIR’’ smalkzaģīšu kvalitati jau daudzus gadus ir apmierinati ne tikai Vacijas, bet arī citu Eiropas valstu profesionalie lietotaji.

Rokas celtniecības instrumenti, kurus ražo a/s ‘’REBIR’’ ir špakteles, krasošanas veltnīši, ķelles, lapstiņas, kausi un citi instrumenti. To atšķirības ir izmēros un pielietošana.

Spolveida pagarinataju sortimenta ir 4 pagarinataju pamatveidi, kuri atšķiras ar iezemējumu, termoaizsardzību, dažadu tipu un šķērsgriezumu kabeļiem.

No plastmasas izstradajumiem tiek ražotas dažadu izmēru un nozīmju vanniņas, darzeņu konteineri, drēbju pakaramie, vaciņi, grozi, koferkastes, grabekļi, spaiņi un citi izstradajumi no plastmasas.

Uzņēmumam ir savs plastmasu parstrades cehs, kuru uzcēla sadarbība ar vacu partneriem. Ta kopēja platība ir lielaka neka 11 tūkstoši kvadratmetru. Lai nodrošinatu elektroinstrumentus ar kvalitatīvam plastmasas detaļam un tautsaimniecību ar kvalitatīviem plastmasas izstradajumiem, plastmasas ceha tika uzstadītas jaunas vacu iekartas. Plastmasas parstrades ceha ir reciklinga iecirknis, kurš ir aprīkots ar metalu uztvērēju, griezošo granulatoru un ekstruderu, kuri nodrošina praktiski bezatlikumu tehnoloģiju. Tagad ir iespējams parstradat dažadus plastmasas materialus, izmantojot ‘’MOTAH’’ sistēmu, kas ļauj:

veikt materialu žavēšanu automatiska režīma ar mitrumu līdz 0,02 %;

veikt automatisku termoplastmasautomatu ieladi;

veikt materialu krasošanu ka kopēja sistēma, ta arī individuali katra termoplastautomata;

veikt dažadu kompozīciju sajaukumu sagatavošanu un parstradi.

Lai nodrošinatu plastmasas detaļu ražošanu, pašu spēkiem tiek izgatavotas presformas uz unikalam iekartam no Šveices. Ir iespējams pilns serviss plastmasas izstradajumu izgatavošana: no idejas līdz gatavam produktam, to visu iespējams izdarīt viena vieta.

2003. gada maija a/s ‘’ REBIR’’ saka ražot jaunus izstradajumus – perforatorus, kurus agrak ražoja Daugavpils uzņēmums SIA ‘’Dau ER – D’’. Tiem ir veikti vairaki uzlabojumi, papildus iespējas un sasniegta augstaka kvalitate. Kopa tiek ražoti četri perforatoru tipi. Lietotaja ērtībam izveidota ergonomiska roktura konstrukcija, kas ļauj stradat ka ar labo, ta ar kreiso roku.

Uzņēmumam ir raksturīgs ļoti liels ražošanas dziļums. Ir iespējams pilns cikls – no idejas izstrades līdz gatavam elektroinstrumentam noliktava. Lai to sasniegtu uzņēmumam jabūt nodrošinatam ar cilvēku, materialajiem, finansu, enerģētiskajiem un ražošanas resursiem, kuru pietiktu planota apjoma kvalitatīvas produkcijas izlaidei.

Ražošana a/s ‘’REBIR’’ raksturojama ar tendenci vienuviet koncentrēt tehnoloģiskos procesus un ražotnes, kas raksturīgas tadam rūpniecības nozarēm ka mašīnbūvei, elektrotehniskajai, ķīmiskajai, metalurģiskajai un citam nozarēm. Līdz ar to elektroinstrumentu izgatavošana a/s ‘’REBIR’’ iziet pilnu ražošanas ciklu, ta ka ražošanas process ļauj praktiski visas gatavo izstradajumu detaļas un mezglus, izņemot nelielu komplektējošo daļu skaitu, saražot paša uzņēmuma uz vietas. Bez pamatražošanas cehiem uzņēmuma ir labi izveidots ražošanas apkalpošanas struktūrvienību tīkls, kuras nodrošina ražošanas iekartu aprīkojuma izgatavošanu, ka arī iekartu remontu.

1.3. KVALITATES POLITIKA

SEZ A/S “REBIR” kvalitates politikas pamata ir tieksme apmierinat pircējus ar saražoto produkciju un pakalpojumiem uz augstas kvalitates rēķina par konkurētspējīgam cenam, nepartraukti samazinot ražošanas, saražotas produkcijas un pakalpojumu ietekmi uz apkartējo vidi un uzņēmuma darbinieku nodrošinašanu ar maksimalu darba drošību.

Kvalitates politika tiek realizēta, organizējot pasakumus tirgus prasību un patērētaju pieprasījumu, LR likumdošanas prasību par patērētaju tiesību aizsardzību pastavīgu izpildīšanu, ka arī produkcijas, apkartējas vides aizsardzības un darba aizsardzības Eiropas drošības normu ieviešanu, līdzstradnieku pastavīgu ieinteresētību personīga darba pastavīga uzlabošana.

Kvalitates politikas nodrošinašanai SEZ A/S “REBIR” ieviesa un pastavīgi uzlabo “Kvalitates menedžmenta sistēmu’’, kas atbilst ISO 9001 – 2000 prasībam.

Šobrīd ir sertificēti šadi a/s “REBIR ”izstradajumi:

Elektriskais ripzaģis RZ 1 – 70;

Triecienrotacijas urbjmašīna TRU – 2P – 13E;

Urbjmašīna IE – 1305;

Elektriskais figūrzaģis IE5202E;

Elektriskais figūrzaģis FZ 3 – 60;

Elektriska ēvele IE – 5708B;

Elektriska ēvele IE – 5709B;

Leņķa slīpmašīna LSM 1- 230;

Leņķa slīpmašīna IE – 2107G;

Slīpmašīna TSM 1 – 150.

Šie instrumenti tiek marķēti ar CE atbilstības zīmi, ka arī ar kvalitates sistēmas atbilstības zīmi GS – apzīmējumu, ka dotais elektriskais instruments atbilst elektrodrošības prasībam. A/s “REBIR ” produkcija atbilst arī citu valstu kvalitates standartu prasībam (Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Polijas, Čehijas, Igaunijas un Lietuvas) .Pašlaik sagatavoti ražošanai un sertifikacijai jauns Eiropas standartiem atbilstošs ķēdes zaģis, jauna leņķa slīpmašīna, spolveida pagarinatajs. Tiek projektēti rokas rotzaģis, rokas frēzmašīna un leņķa slīpmašīnas jauna modifikacija.

Kvalitates politiku SEZ A/S “REBIR” nosaka uzņēmuma prezidents pēc saskaņošanas ar akciju sabiedrības Valdi.

Visi akciju sabiedrības līdzstradnieki nes atbildību par Kvalitates rokasgramata, metodiskajas un darba instrukcijas atspoguļoto, konkrēti uz viņiem attiecinato prasību izpildi. Kvalitates izpratnes sasniegšana ir galvenais uzdevums, pie kam katram līdzstradniekam jaievēro sekojoši principi:

q       katrs konkrēts līdzstradnieks ir personīgi atbildīgs par viņam uzticēto darbu izpildes kvalitati;

q       ieinteresētība produkcijas kvalitatē tiek sasniegta ar lielakas atbildības novirzīšanu uz katru darba vietu, uz darba procesu, ka arī ar piedalīšanos kvalitates sistēmas pilnveidošana;

q       ar kvalitati saistīto problēmu risinašana tiek panakta kooperējot atbilstošo dienestu darbu.

q       Visu ar kvalitati saistīto darbinieku uzdevumi, atbildība un kompetence tiek pakļauta pastavīgai regulēšanai.

Ar A/S “REBIR” kvalitates politiku tiek iepazīstinats katrs līdzstradnieks, stajoties darba, veicot profesionalo apmacību, ar uzskatamas aģitacijas palīdzību (stendi) un ražošanas sapulcēs. Tadējadi kvalitates politika kļūst par ražošanas procesa pamatu.

Kvalitates mērķi tiek saskaņoti ar kvalitates politiku, kura ir vērsta uz ražojamo izstradajumu kvalitates pastavīgu uzlabošanu, nodrošinot izlaižamas produkcijas un sniedzamo pakalpojumu kvalitates pastavīgu uzlabošanu.

Kvalitates mērķi pamata funkcionalo sfēru noteikto procesu robežas tiek noteikti atbilstošajos planos.

Gatava produkcija iziet vairakus kvalitates kontroles etapus. Elektrisko instrumentu, ka arī sadzīves elektrisko ierīču un aparatu un mazas un vidējas jaudas elektrisko dzinēju izmēģinašana notiek, veicot mehanisko, elektrisko, trokšņu un vibraciju līmeņu raksturojumu mērījumus, ka arī elektromagnētiskas savietojamības mērījumus.

Visiem a/s “REBIR” elektriskiem instrumentiem ir viena gada garantija. Uzņēmums pastavīgi paplašina servisa darbnīcu tīklus dažadas Latvijas pilsētas. Kopuma pašlaik ir 12 servisdarbnīcas (Aizputē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgava, Liepaja, Limbažos, Madona, Ogrē, Priļos, Rēzeknē un Rīga), tadējadi sasniedzot mērķi būt pēc iespējas tuvak pircējiem.

2002. – 2003. gada, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis garantijas remonta apjoms, galvenokart, garantijas remontdarbnīcu tīkla paplašinašanas Krievija un NVS valstu rezultata. Reorganizējot servisa dienestu, a/s “REBIR” nepartraukti uzlabo garantijas remontdarbu kvalitati un servisu, tiecoties pietuvinaties Rietumu uzņēmumu praksei elektroizstradajumu garantijas un pēcgarantijas servisa apkalpošanas joma.

2. SAIMNIECISKAS DARBĪBAS ANALĪZE

2.1. SAIMNIECISKAS DARBĪBAS NODROŠINAJUMS

Saimnieciska darbība ir jebkura darbība par atlīdzību, lai gūtu ienakumus, piemēram, preču ražošana, pakalpojumu sniegšana [8,605]

Uzņēmuma saimnieciskas darbības finansiala analīze ir pamats lēmumu pieņemšanai mikroekonomikas līmenī.

Ar analītiskajam metodēm var izšķirt daudz svarīgakas uzņēmuma darbības puses un raksturojumus, tiek veiktas ta nakotnes stavokļa prognozes, pēc kuram tiek veidoti ražošanas un tirgus aktivitates plani, tiek izstradata planu izpildes kontroles sistēma.

Patiesība par uzņēmuma finansiali saimnieciskas darbības analīzes priekšmetu var uzskatīt uzņēmuma informacijas plūsmu struktūru un saturu.

Jaņem vēra arī uzņēmuma finansiali saimnieciskas darbības īpatnības.

Pirmkart, uzņēmuma funkcionēšanai, ta lietišķajai aktivitatei ir ciklisks raksturs. Analīzi ieteicams veikt visos šī ekonomiska cikla posmos.

Otrkaŗt, saimniecisko darbību ietekmē daudz subjektīvu un objektīvu faktoru.

Treškart, uzņēmuma stavokļa pilnīgai atspoguļošanai nepieciešami ne tikai kvantitatīvie, bet arī kvalitatīvie uzņēmuma aktivitašu radītaji. Šo radītaju analīze ir svarīga finansiali saimnieciskas darbības analīzes daļa.

Ceturtkart, uzņēmuma analīzei tiek pakļauta ne tikai ražošanas un finansiala sfēra, bet arī juridiskie, socialie un ekoloģiskie uzņēmuma funkcionēšanas aspekti.

Uzņēmuma darbības analīzes kvalitatīvai veikšanai nepieciešamas zinašanas daudzas zinatnēs: makroekonomika un mikroekonomika, tehnoloģija, gramatvedības uzskaitē, marketinga. Visu analītisko metožu pamata ir zinašanas par matematisko analīzi, statistiku un ekonometriju. Mūsdienu analīze nav iespējama bez jaunako informatīvo tehnoloģiju pielietošanas. Tatad uzņēmuma finansiali saimnieciskas darbības analīzi var saukt par vairaku zinatņu – matematikas, informatikas, ekonomikas, gramatvedības, tiesību krustojumu.

Analīzes veikšanas galvenais mērķis ir saimniecisko subjektu funkcionēšanas efektivitates paaugstinašana un tas paaugstinašanas rezervju meklēšana. Šī mērķa sasniegšanai tiek veikti sekojoši uzdevumi:

Ø      pamatradītaju noteikšana ražošanas planu un programmu izstradašanai uz nakošo periodu;

Ø      planu un normatīvu zinatniski ekonomiska pamatojuma paaugstinašana;

Ø      produkcijas kvalitates normatīvu izpildes objektīva un vispusīga izpēte;

Ø      materialo, darbaspēka un finansialo resursu izmantošanas ekonomiskas efektivitates noteikšana;

Ø      saimnieciskas darbības rezultatu prognozēšana.

Ražošanas analīze ir tadu datu apstrade, kas attiecas uz subjekta ražošanas sfēru, kas tiek veikti naturalas mērvienības – tonnas, metros, gabalos. Ražošanas analīzes ietvaros notiek faktiski sasniegto radītaju salīdzinašana ar planotajiem, ar vidējiem radītajiem nozarē vai radniecīgos uzņēmumos, tiek atklati nesakritību cēloņi, produkcijas izlaides palielinašanas rezerves vai tas struktūras izmaiņas[34,22].

Saimnieciskas darbības pamata atrodas 1937.gada Latvijas Republikas Civillikuma (LR CL) “Saistību tiesības” 4.daļas noteikumi, Latvijas Republikas Darba likuma (LR DL) un citu LR normatīvo aktu noteikumi [35].

Saimnieciskas darbības nodrošinajuma ietilpst divi posmi:

Materialais nodrošinajums – uzņēmuma materiali tehniska baze.

A/s “REBIR” atrodas Rēzeknes Specialas Ekonomiskas zonas teritorija. Rūpnīcas platība sastada 114543 kvadratmetri. Uzņēmuma teritorija ir pieejami trīs objekti ka brīvas platības, divas no tam ir septiņstavīgas administratīvas ēkas ar iespēju izīrēt biroja platības līdz pat viena stava apjomam un noliktava, kuru var izmantot arī ka vieglas rūpnīcas ražošanas objektu. Bez visa augstakminēta, uzņēmumam pieder vēl 5 noliktavas (metala, plastmasas, komplektējošo izstradajumu, instrumentu un individualo aizsardzības līdzekļu), kuras glabajas izejvielas un gatavie izstradajumi, ražošanas korpuss, galdniecības iecirknis, sadzīves korpuss, plastmasu cehs un ugunsdzēšanas stacija.

Jauno ēku un celtņu projektēšana, to celtniecība un veco ēku un celtņu rekonstrukcija ir saistīta ar jauno tehnoloģiju ieviešanu vai ar izmaiņam tajas, lai nodrošinatu pastavīgu iedarbību uz saražojamo produkciju ar tadiem palīglīdzekļiem ka elektroenerģija, ūdens, tvaiks, saspiestais gaiss, tiek veikta uz līguma pamata ar licenzētam projektējošam organizacijam un specifisko darbu veicējiem.

Ēku un celtņu tekošo remontu veic uzņēmuma iekšēja saimniecība, pamatojoties uz celtniecības un rekonstrukcijas ikgada planu.

Ik gadu ēku atjaunošanai un modernizacijai tiek ieguldīti Ls 150000.

Pamatražošanas procesa nodrošinašanai tiek izmantoti, galvenokart, bijušas PSRS ražoti darbgaldi, izņemot plastmasu cehu, kur darbojas Vacija ražoti 1992. gada izlaiduma termoplastautomati un žavēšanas iekartas. Elektroinstrumentiem izvirzītas augstas prasības kvalitates, dizaina un funkcionalo iespēju joma nodrošina augstas precizitates un augsta ražīguma darbgaldi: Koepfer frēzēšanas automati, Elterma līnijas detaļu termiskai apstradei, Maegerle, Degussa un Kiffel darbgaldi smalkzaģīšu izgatavošanai, ka arī firmu Agie, Studer, Hauser darbgaldu komplekts sarežģīta tehnoloģiska aprīkojuma izgatavošanai.

Plaša iekartu gamma ļauj visu ražot viena vieta, tadējadi garantējot augstu kvalitati katrai detaļai katra tehniska posma. Uzņēmuma ir arī savi alumīnija lējumu un krasošanas cehi, ka arī mehaniskas apstrades cehi, instrumentalais un eksperementalais cehs, remontmehaniskais, transporta cehs, enkura un statora izgatavošanas iecirkņi, celtniecības, štancēšanas un galvaniskas parklašanas, termiskas apstrades cehs, montažas līnijas, 5 laboratorijas, lai parbaudītu kvalitati gan izejvielam, gan komponentiem, gan arī pašiem elektroinstrumentiem.

Nepieciešamie ražošanas līdzekļi tiek pasūtīti ražošanas sagatavošanas stadija. Uzņēmumam aptuveni pieder 2000 dažada veida iekartas – metala apstrades virpas, metalu preses, ēveles, frēzmašīnas, štances, alumīnija liešanas mašīnas un citas.

Uzņēmuma iekartas ir saglabajušas no 1997.gada, taču saskaņa ar ikgada iekartu nodrošinašanas investīciju planu uzņēmuma pakapeniski tiek uzstadītas arī jaunas iekartas.

Iekartu modernizacijas pakape viduvēja, jo, piemēram, ir darbgaldi, kuri vadami ar rokam un kuri strada automatiska režīma. Roku darbs tiek vairak izmantots pie instrumentu savakšanas. Lai atvieglotu roku darbu, uzņēmums iegulda daudz līdzekļu un patreiz 70 % jau ir automatizēts darbs. Taču tam ir arī savs trūkums, jo uzstadot automatizētas iekartas, uzņēmuma tiks samazinats stradajošo skaits.

Ražošanas planojums izvietots zem viena korpusa, kas rada savas priekšrocības – ērtaka kontaktēšanas, nav jabrauc uz citu ēku vai korpusu. Taču tam ir arī savi trūkumi – liels troksnis, caurvējš, vasara telpas liels karstums un ta ka tas ir lielas, tas ir grūti vēdinamas, toties ziemas perioda, šī paša iemesla dēļ, tas ir grūti apkurinat.

Lai darba vietas atbilstu Eiropas Savienības prasībam, viena darbavieta jaiegulda aptuveni Ls 1500.

Tiesību nodrošinajums

Līgums ir visplašak lietotais saistību nodibinašanas veids. Ar līgumu palīdzību personas regulē gan rīcību ar lietam, gan darbu izpildi, svešu lietu parzinašanu, gan saskaņotu darbību kopīga mērķa sasniegšanai.

Līgums plašaka nozīmē ir ikkatra vairaku personu savstarpēja vienošanas par kadu tiesisku attiecību nodibinašanu, pargrozīšanu vai izbeigšanu [3, 80 ].

Rēzeknes SEZ a/s “REBIR” tiek slēgti dažada veida līgumi. Visizplatītakie no tiem ir:

q       Pirkuma līgumi;

q       Piegades līgumi;

q       Konsignacijas līgumi;

q       Telpu un iekartu nomas līgumi;

q       Glabajuma līgumi;

q       Līgums par pakalpojumiem starptautiskas tirdzniecības, muitas un loģistikas joma;

q       Elektroinstrumentu garantijas remonta līgums;

q       Parvadajuma līgumi u.c.

Pie katra saistību līguma būtības pieder vienas puses apsolījums un ta pieņemšana no otras puses vai savstarpējs apsolījums un ta pieņemšana no abam pusēm.

Visus iepriekš minētos līgumus var iedalīt realos un konsensualos. Piemēram, aizdevuma līgums un glabajuma līgums ir reallīgumi jo tie tiek noslēgti ar brīdi, kad tie ir izpildīti. Konsensualie līgumi ir līgumi, kur puses ir vienojušas par līguma būtiskajam sastavdaļam,- darījuma dalībniekiem, priekšmetu, cenu un daudzumu. Pie tada veida līgumiem var minēt pirkuma līgumus, piegades līgumus un konsignacijas līgumus.

Pirkuma līgums ir līgums, ar kuru viena puse apsola otrai par norunatas naudas summas samaksu atdot zinamu lietu vai tiesību [29,7].

Pirkuma līguma būtiskas sastavdaļas ir puses, līguma priekšmets un maksa. Lai izvairītos no problēmam, līguma tiek iekļauts punkts saskaņa ar kuru pardevējs garantē, ka viņam ir īpašuma tiesības uz preci un, ka viņa pardodama prece nav pardota, nav ieķīlata vai iznomata citam personam.

Ja uzņēmuma tiek slēgts pirkuma līgums, tad, galvenokart, līguma priekšmets ir dažada veida izejvielas un iekartas. Pirkuma līguma paraugs aplūkojams 3.pielikuma.

Ja tiek slēgts līgums par iekartu iegadi, tad līguma tiek noradīts to tehniskais raksturojums (izlaiduma gads, līguma priekšmeta modelis, rūpnīcas numurs).

Līguma tiek atrunatas iepriekšējas parbaudes un apskates tiesības, kuras nodrošina Pardevējs saskaņa ar Latvijas Republikas Civillikuma 2064. un 2065. pantu nosacījumiem.

Līguma priekšmeta parbaudes un apskates rezultati tiek konstatēti abu Līdzēju attiecīgi pilnvaroto parstavju sastadīto, parakstīto un akceptēta līguma priekšmeta pieņemšanas – nodošanas akta.

Preces piegades līgums ir divpusējs konsensuals līgums, kura Pardevējs (a/s “REBIR”) apņemas pardot Pircējam elektroinstrumentus un plastmasas izstradajumus, savukart, Pircējs apņemas tos pieņemt un apmaksat pilna apmēra [26,7].

Uzņēmuma tada veida līgumiem ir izstradats standartlīgums, kurš vēlak tiek pielagots un koriģēts konkrētam pasūtītajam (skatīt 4. pielikumu).

Akciju sabiedrības standartlīgumi ir divu veidu – līgums, kas tiek noslēgts tikai starp Pircēju un Pardevēju un līgums, kura bez šīm pusēm ir arī Galvinieks.

Līgums ar Galvinieku uzņēmuma tiek slēgts tikai taja gadījuma, ja līguma priekšmeta maksa parsniedz Ls 500 un tas no parasta līguma atšķiras tikai ar to, ka Galvinieks uzņemas ka pats paradnieks, pamatojoties uz LR CL 1692. – 1715.pantiem, izpildīt no šī līguma izrietošas Pircēja neizpildītas saistības bezstrīdus kartība, tas ir, atmaksat Pardevējam (a/s “REBIR”) pēc ta pieprasījuma radušos zaudējumus, Pircēja pamatparadu, nokavējuma procentus un līgumsodu.

Katra preču piegades partija tiek īstenota saskaņa ar Pircēja iesniegto specifikaciju savstarpēji atrunatos apjomos un termiņos.

Preču piegade tiek veikta pusēm atsevišķi vienojoties ar Pircēja vai Pardevēja transportu. Gadījuma, ja preces tiek piegadatas ar Pardevēja transportu, Pircējs atlīdzina Pardevējam preču piegades izdevumus 2 % apmēra no piegadato preču vērtības, kurus Pircējam janomaksa līdz ar norēķiniem par piegadato preci.

Gadījumos, ja preču piegade tiek īstenota ar Pircēja transportu, tad par pamatu preču izsniegšanai Pircēja parstavim kalpo sekojoši dokumenti:

q       preču priekšapmaksas gadījuma – kvīts par skaidras naudas iemaksu Pardevēja kasē vai maksajuma uzdevums ar bankas atzīmi par maksajuma veikšanu uz Pardevēja norēķinu kontu;

q       pircēja izsniegta pilnvara materialo vērtību saņemšanai.

Katras piegadatas preču partijas kvalitate ir apliecinata ar Pardevēja izdotu preču kvalitates sertifikatu.

Gadījuma, ja Pircējs pieņemot preces, kuras piegadatas Pircējam ar Pardevēja transportu konstatē, ka preces piegades laika tikušas bojatas, vai arī piegadata prece neatbilst standarta prasībam, tad saskaņojot ar Pardevēja parstavi tiek sastadīts akts un šīs preces ir janosūta atpakaļ piegadatajam ne vēlak ka vienas darba dienas laika no preču saņemšanas brīža. Ja pretenzijas nav iesniegtas šaja termiņa, vai, ja precei bojajumi radušies to transportējot ar Pircēja transportlīdzekli, tad pardevējs tiek atbrīvots no atbildības par šadiem bojajumiem.

Pie pirkuma – pardevuma līguma noslēgšanas pušu starpa ievērojama loma ir preces piegades termiņiem, sevišķi atrunai, no kura brīža termiņš ir skaitams, kas uzņēmuma slēgtajos līgumos netiek ievērots un ka rezultata varētu notikt preces aizkavēšanas, ka arī tiktu ievērojami apgrūtinats soda sankciju aprēķins un piemērošana par nokavējumu.

Lai izvairītos no strīdiem līguma pušu starpa, līguma vajadzētu skaidri noteikt, kas veiks iekraušanas – izkraušanas darbus un, kas apmaksas visus transporta izdevumus sakara ar preces piegadi Pircējam.

Pardodamo preču cenas tiek noteiktas saskaņa ar Pardevēja preču cenradi uz katras konkrētas preču partijas piegades dienu. Preču cenas tiek noradītas arī preču transporta pavadzīmē. Parakstot preču transporta pavadzīmi Pircējs atsakas no tiesībam celt pretenzijas attiecība uz preču cenu.

Līguma cena tiek izteikta Latvijas nacionalaja valūta – latos, ieskaitot PVN, kas tiek samaksata skaidra nauda, vai veicot bezskaidras naudas norēķinus Pardevēja noradītaja norēķinu konta.

Kas attiecas uz norēķinašanas kartību, tad, pamatojoties uz LR CL 2033. pantu, preces apmaksa javeic 100 % apmēra pirms produkcijas saņemšanas. Taču uzņēmuma tiek slēgti arī līgumi, kad par precēm Pircējs var norēķinaties pēc to saņemšanas, turklat, preces apmaksai tiek dots konkrēts termiņš (parsvara tas ir 3, 5, 15, 30, 45,60 dienas ) un tada veida līgumi tiek dēvēti par konsignacijas līgumiem.

Prece skaitas apmaksata tikai no naudas saņemšanas brīža Pardevēja norēķinu konta vai samaksas Pardevēja kasē.

Par preču apmaksas termiņa kavējumu Pircējs maksa Pardevējam līgumsodu 0,5 % apmēra no nenomaksatas summas par katru nokavēto dienu. Šaja gadījuma samaksata nauda vispirms tiek ieskaitīta līgumsoda dzēšanai un tikai pēc tam atlikusī summa tiek ieskaitīta pamatparada dzēšanai.

Līdz preču pilnīgas apmaksas brīdim preces ir pardevēja īpašums un Pardevējs ir tiesīgs rīkoties ar tam pēc saviem ieskatiem.

Puses ir materiali atbildīgas par līguma paredzēto saistību neizpildi vai nepienacīgu izpildi un tas apņemas atlīdzinat viena otrai visus ar neizpildi vai nepienacīgu izpildi saistītos zaudējumus līguma un pastavošaja LR likumdošana paredzētaja kartība.

Gadījuma, ja starp līguma pusēm saistība ar šī līguma noslēgšanu vai izpildi, līguma nosacījumu parkapšanu vai līguma darbības izbeigšanu rodas kads strīds vai prasība, tie tiek izskatīti pēc Pardevēja izvēles – Latvijas Republikas valsts tiesu iestadēs saskaņa ar Latvijas Civilprocesa likuma normam vai arī Latvijas Starptautiskaja šķīrējtiesa Rīga.

Noslēdzot līgumu, kur viena no pusēm ir arvalsts firma, uzņēmums pievērš īpašu uzmanību tam, atbilstoši kadai likumdošanai tiks atrisinati kontraģentu starpa izraisījušies strīdi un kadas valsts tiesa tie tiks izskatīti. Bieži vien pie preču pirkuma – pardevuma starptautisko līgumu noslēgšanas puses nevar vienoties par vietu, kur tiks izskatīti strīdi. Tadējadi pusēm strīdus, kadi rodas pie minēta līguma izpildes vajadzētu risinat atbilstoši tas valsts spēka esošajai likumdošanai, kura saistība ir izpildama.

Līdzēji tiek atbrīvoti no atbildības par esoša līguma daļēju vai pilnīgu saistību neizpildīšanu, ja neizpilde radusies force majeure (neparvaramas varas) apstakļu dēļ. Līdzējam, kuram radušos apstakļu dēļ nav iespēju izpildīt saistības pēc esoša līguma, ir rakstiski japaziņo par to līdz līgumsaistību izpildes termiņa beigam.

Līgums tiek sastadīts un parakstīts divos eksemplaros latviešu valoda, pa vienam eksemplaram katrai pusei.

Dažadu priekšmetu, telpu un tiesību lietošanas iespēju nodrošina nomas līgumi. Ta ka uzņēmums iznoma gan sadzīves korpusa telpas, gan telpas plastmasas ceha korpusa, gan iekartas, tad attiecīgi tiek noslēgti telpu un iekartu nomas līgumi( skatīt 5. un 6. pielikumu).

Saskaņa ar Latvijas Republikas Civillikuma 2112. pantu, nomas līgums ir līgums, atbilstoši kuram viena puse piešķir otrai pusei par noteiktu nomas maksu jebkadas lietas lietošanas tiesības, dotaja gadījuma telpu un iekartu lietošanas tiesības [22,471].

Līgumos tiek atrunata telpu platība, iznomajamo iekartu tehniskais stavoklis un daudzums, nomas laiks, pušu tiesības un pienakumi un nomas maksa, ka arī līguma laušanas gadījumi.

Parasti līgumam pielikuma veida tiek pievienots telpu plans ar visiem parametriem un izkartojumu, izceļot nomato telpu robežas, lai izvairītos no vēlakajiem parpratumiem attiecība uz telpu platību un izvietojumu. Ja uzņēmuma tiek iznomatas iekartas, tad līgumam tiek pievienots nodošanas – pieņemšanas akts, taja uzskaitot visas nodotas iekartas.

Līgums stajas spēka ar ta parakstīšanas brīdi.

Līguma tiek atrunatas Nomnieka tiesības līguma termiņa pagarinašana, tas ir, izbeidzoties līguma termiņam, nomnieks var slēgt jaunu telpu nomas līgumu, par nomas noteikumiem no jauna vienojoties ar Iznomataju (a/s “REBIR)”. Taču pēc līguma termiņa notecēšanas Nomnieks zaudē savu priekšrocību atkartoti slēgt telpu nomas līgumu.

Slēdzot telpu vai arī iekartu nomas līgumu, Nomnieks saskaņa ar šo līgumu apņemas:

q       savlaicīgi un pilna apjoma maksat noteikto nomas maksu;

q       uzturēt telpas un tajas atrodošas iekartas pilnīga kartība, nodrošinot to saglabašanu un nepieciešamo remontu uz sava rēķina, tai skaita arī kapitalo remontu, saskaņojot rakstiski to ar Iznomataju;

q       apmaksat visus komunalos pakalpojumus;

q       neiznomat telpas vai iekartas apakšnoma. Ja Nomniekam rodas nepieciešamība iznomat telpas vai iekartas trešajai personai, tad tas ir jasaskaņo ar Iznomataju, jo pretēja gadījuma šada Nomnieka rīcība varētu tikt uzskatīta par nomas līguma parkapumu;

q       materialo zaudējumu gadījuma , lietojot iznomatas telpas un iekartas, kompensēt Iznomatajam nodarīto materialo zaudējumu pušu saskaņotaja apjoma vai arī novērst to ar saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem un tamlīdzīgi.

Līguma ir skaidri atrunats, kadus komunalos pakalpojumus Iznomatajam ir pienakums nodrošinat, ar to saprotot neapdzīvojamo telpu apkuri, ūdens un kanalizacijas normalu funkcionēšanu, pieguļošas teritorijas uzkopšanu ar piebildi, ka Nomnieks ievēros ekspluatacijas noteikumus saskaņa ar līguma nosacījumiem.

Attiecība uz Iznomataja, līguma būtu jaatruna termiņš, kada Iznomatajam ir janovērš bojajumi iznomatajas telpas. Šadam termiņam vajadzētu būt pēc iespējas īsakam. Gadījuma, ja iepriekšminēto bojajumu rezultata Nomnieka īpašumam tiek nodarīti zaudējumi, Iznomatajam ir jabūt atbildīgam par radušos izdevumu segšanu.

Līguma tiek atrunatas arī Nomnieka tiesības un vienas no vissvarīgakajam tiesībam ir tiesības brīvi piekļūt netraucēti, izmantot līguma atrunatas telpas un iekartas līguma termiņa darbības laika bez jebkada partraukuma vai traucējuma no Iznomataja puses, ka arī Nomnieka tiesības uz nomas maksas samazinašanu telpu lietošanas ierobežojumu gadījuma.

Nomas maksa tiek noteikta Latvijas valsts valūta un tas lielums atkarīgs no ta, kadam mērķim līguma priekšmets tiek izmantots. Nomas maksa nav iekļauta maksa par patērēto elektroenerģiju.

Līguma ir redzams arī nomas maksas aprēķinašanas mehanisms, kura telpu kopēja platība tiek reizinata ar viena kvadratmetra izmaksam, pieskaitot klat pievienotas vērtības nodokļa apmēru, lai līgumslēdzējam pusēm būtu skaidra vienošanas par to, ka tiek aprēķinata kopēja nomas maksa.

Nomas maksu un maksu par komunalajiem pakalpojumiem ka arī patērēto elektroenerģiju Nomniekam jaiemaksa Iznomataja norēķinu konta ka priekšapmaksu par katru tekošo mēnesi līdz katra tekoša mēneša 10.datumam, savukart, norēķinus par iznomato iekartu nomu Nomnieks veic par katru tekošo mēnesi līdz katra nakoša mēneša 15.datumam. Nomas maksas termiņu neievērošanas gadījuma Nomnieks maksa līgumsodu 0,5 % apmēra no nokavētas maksajuma summas par katru nokavēto dienu.

Līgumu var grozīt vai arī izbeigt, pusēm par to vienojoties rakstveida, ka arī Iznomatajs ir tiesīgs vienpusēji lauzt līgumu , ja:

q       Nomnieks nemaksa nomas maksu un citus līguma paredzētos maksajumus pilna apmēra līguma noteikta termiņa;

q       Nomnieks veic patvaļīgu telpu parbūvi vai parplanošanu bez saskaņošanas ar Iznomataju;

q       Nomnieks izmanto izmantotas telpas un iekartas citiem mērķiem neka tas atrunats līguma;

q       Nomnieks nomas lietošanas laika nesaudzīgi izturas pret iznomatajam iekartam un ekspluatē tas, parkapjot to ekspluatacijas noteikumus un citos gadījumos.

Iznomatajs ir tiesīgs vienpusēji lauzt nomas līgumu, ja iznomatas telpas nepieciešamas Iznomataja vajadzībam, šaja gadījuma atlīdzinot Nomniekam ar līguma laušanu saistītos zaudējumus.

Nomnieks var atteikties no telpas lietošanas, vienpusēji atkapjoties no šī līguma, divus mēnešus iepriekš rakstiski paziņojot Iznomatajam. Šada gadījuma Iznomatajam nav pienakums atlīdzinat Nomniekam zaudējumus un izdevumus, ka arī Nomniekam nav tiesības prasīt uz priekšu samaksatas nomas maksas atdošanu.

Neviena no pusēm neatbild otrai pusei par pienakumu neizpildi apstakļu dēļ, kas radušies neatkarīgi no pušu gribas un kurus nevarēja paredzēt vai no tiem izvairīties, ieskaitot pilsoniskos nemierus, epidēmijas, zemestrīces, plūdus, ugunsgrēkus un citas dabas katastrofas.

Nomas līgums tiek sastadīts divos eksemplaros, pa vienam katrai pusei.

Vissvarīgakais moments, kuram būtu japievērš uzmanība, ir nomas līguma reģistracija Zemesgramata. Atbilstoši LR Civillikuma 2126. pantam, pie nomas līguma ierakstīšanas zemesgramata, Nomnieks iegūst lietas lietošanas tiesības, kuras ir spēka arī attiecība uz trešajam personam. Tada veida reģistracija dod Nomniekam garantijas, ka viņš nezaudēs telpu lietošanas tiesību gadījumos, ja mainīsies telpu īpašnieks.

Ta ka a/s “REBIR” savu produkciju realizē ne tikai Latvija, bet ta tiek eksportēta arī uz arvalstīm, tad uzņēmumam ir nepieciešami juridiskie pakalpojumi muitas, loģistikas un starptautiskas tirdzniecības tiesību joma, tai skaita:

Ø      ar muitas tiesību jomu saistīto dokumentu un līgumu paraugu sastadīšana (pretenziju, prasības pieteikumu, iesniegumu un tamlīdzīgu paraugu sagatavošana);

Ø      konsultacijas par pirmsmuitošanas darbību piemērošanu, par muitas maksajumiem, par administratīvajiem parkapumiem muitas noteikumu parkapšanas gadījumos;

Ø      konsultacijas uzņēmējdarbības veikšanas un organizēšanas sfēra – licencēšanas nepieciešamo atļauju saņemšanai;

Ø      konsultacijas ar preču parvadašanas, uzglabašanas un ekspeditoru pakalpojumiem saistītos jautajumus.

Tadējadi uzņēmums šaja sakarība slēdz līgumu par pakalpojumiem starptautiskas tirdzniecības, muitas un loģistikas joma (skatīt 7.pielikumu).

Šī līguma puses ir Pasūtītajs (a/s “REBIR”) un Izpildītajs.

Saskaņa ar šo līgumu Izpildītajs sniedz uzņēmumam šaja līguma paredzētos pakalpojumus atbilstoši savu darbinieku zinašanam, spējam un kvalifikacijai.

Līguma tiek atrunata informacija (par dokumentiem, lietam, materialiem u.c.) kuru uzņēmums ir gatavs sniegt Izpildītajam viņa saistību pienacīgai pildīšanai, taču nav noradīts termiņš, kura ta būtu jaiesniedz.

Iespēju robežas Izpildītajs cenšas stradat ar dokumentu kopijam, maksimali izvairoties lietot oriģinalus.

Pēc Izpildītaja iniciatīvas Pasūtītajam nekavējoties ir japieņem viņam sniegtais pakalpojums, lai varētu sniegt nepieciešamos komentarus vai papildinajumus.

Ja komentaru un papildinajumu nav 2 dienu laika, pakalpojums uzskatams par izpildītu.

Par sniegtajiem pakalpojumiem Pasūtītajs šaja līguma noteiktaja kartība maksa Izpildītajam atlīdzību, ka arī atlīdzina Izpildītajam visus izdevumus, kas viņam radas sakara ar šaja līguma noteikto saistību pildīšanu.

Līguma maksa izteikta latos par nostradatajam stundam, taču būtiska nepilnība ir ta, ka nav atrunata vienas darba stundas likme.

Maksajums atzīstams par saņemtu ar brīdi, kad maksajuma summa ir ieskaitīta maksajuma saņēmēja konta.

Par savu šaja līguma noteikto pienakumu nepildīšanu vispar vai nepienacīgu pildīšanu Puses atbild Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktaja kartība un apmēra.

Gadījuma, ja Pasūtītajs savlaicīgi nepilda pilna apmēra kadu no savam ša līguma noteiktam maksajuma saistībam, tas maksa Izpildītajam līgumsodu par šī pienakuma nepildīšanu laika 0,5 % no nokavēta maksajuma summas par katru nokavēto kalendaro dienu. Līgumsoda aprēķinašana, sasniedzot pamatparada apmēru, netiek apturēta.

Izpildītajs nav atbildīgs par savu šaja līguma noteikto pienakumu nepildīšanu vispar vai daļēji, ja tam par iemeslu ir bijusi Pasūtītaja vaina, tiesībaizskarums vai tiesībparkapums.

Līgums stajas spēka, kad to ir parakstījušas abas puses. Šo līgumu jebkura laika var grozīt un izbeigt, taču ar nosacījumu, ka puses iepriekš par to vienosies rakstveida.

Līgumu var lauzt arī vienpusēji, ja Puse nepilda vai nepienacīgi pilda savas saistības – rakstveida ir janorada iemesls un pamats līguma laušanai, ka arī termiņš trūkumu novēršanai. Ja trūkumi netiek novērsti termiņa, līgums atzīstams par lauztu ar nakamo dienu pēc paziņojuma trūkumu novēršanai noteikta termiņa pēdējas dienas.

Līgums tiek parakstīts divos identiskos eksemplaros latviešu valoda, kuriem ir vienads juridisks spēks. Līguma viens eksemplars tiek nodots Izpildītajam, bet otrs - Pasūtītajam.

Ka mēs zinam , pērkot jebkuru sadzīves tehnikas preci, taja skaita arī a/s “REBIR” ražotos elektroinstrumentus, pircējam tiek dota garantija, ka viņš šo preci, ja tai tiek atklati trūkumi, noteikta termiņa var nodot remontdarbnīca, ar kuru a/s “REBIR” noslēgts līgums. Tapēc apkalpošanas procesa nodrošinašanai uzņēmums slēdz elektroinstrumentu garantijas remonta līgumus (skatīt 8.pielikumu).

Tada veida līguma puses ir Pasūtītajs (a/s “REBIR”) un Izpildītajs.

Līgumos noteikta remonta veikšanas, rezerves daļu piegades kartība, noteikta nepieciešama dokumentacija un norēķinu kartība par servisa pakalpojumiem.

Lai Izpildītajs varētu novērst elektroinstrumenta trūkumus, Pasūtītajs to nodrošina ar preces remontam nepieciešamajam detaļam, taču līguma vajadzētu atrunat termiņu, kura detaļas būtu japiegada.

Faktiski veiktie remontdarbi Izpildītajam ir jaatspoguļo akta par remontdarbu veikšanu un jaapstiprina ar oriģinalo garantijas talonu.

Līguma tiek atrunats garantijas remonta darba samaksas apmērs, kas sastada 8 % no uzskaites cenas, ka arī norēķinašanas veids, kas lielakaja daļa gadījumu notiek ar parskaitījumu.

Elektroinstrumentu garantijas remonta līgumu uzņēmums slēdz uz vienu gadu, taču, ja neviena no līguma pusēm vienu mēnesi pirms šī līguma darbības termiņa beigam neizsaka rakstisku vēlēšanos partraukt šo līgumu, līgums tiek pagarinats vēl uz vienu kalendaro gadu uz iepriekšējiem nosacījumiem.

Par līgumu pareizu noformēšanu un pušu prasību nodrošinašanu atbild Loģistikas nodaļa.

Pusēm vienojoties, šis līgums var tikt lauzts pirms līguma darbības termiņa beigam. Šaja gadījuma līgums zaudē spēku tikai pēc pušu pilnīgas savstarpēju norēķinu veikšanas.

Visi strīdi un domstarpības, kas izriet no šī līguma, tiek risinatas savstarpēju parrunu ceļa vai pretenziju izskatīšanas kartība, bet gadījumos, ja vienošanas netiek panakta, strīdus pēc ieinteresētas puses pieteikuma izskata tiesa Latvijas Republikas likumdošana atrunataja kartība.

Līgums tiek sastadīts divos eksemplaros, abiem ir vienads juridisks spēks.

Glabajuma līgums ir līgums par pilnīgu individualo materialo atbildību [22,395].

Saskaņa ar CL 1968. pantu, ar glabajuma līgumu Glabatajs uzņemas uzglabat kustamu lietu, ko viņam nodevis Glabajuma devējs.

Sadzīvē glabajums balstas uz uzticību un tadai jabūt arī uzņēmējdarbības joma, kur glabajumu var veikt arodnieciski vai papildpakalpojumu veida. Arodveida glabašanu veido tada saimnieciska struktūra ka noliktavas.

Glabajuma līgumi tiek noslēgti ar tiem rūpnīcas darbiniekiem, kas ieņem amatus, kuri ir tieši saistīti ar viņiem nodoto materialo vērtību glabašanu, apstradi, izsniegšanu, parvadašanu vai pielietošanu ražošanas procesa.

Līguma priekšmets ir noteiktas materialas vērtības. Glabajuma līguma paraugs ir aplūkojams 9.pielikuma).

Darbinieks uzņemas pilnu atbildību par viņam nodoto materialo vērtību saglabašanu un apņemas:

Ø      saudzīgi izturēties pret darba devēja mantu, kas nodota viņa glabašana;

Ø      savlaicīgi ziņot par apstakļiem, kas apdraud viņa rīcība esošo materialo vērtību drošību;

Ø      veikt uzskaiti, sastadīt un iesniegt atskaites par preču, naudas un materialo vērtību atlikumiem;

Ø      piedalīties viņam nodoto materialo vērtību inventarizacija.

Savukart, darba devējam ir jarada apstakļi, kas ir nepieciešami normalam darbam un mantas pilnīgai saglabašanai. Jaiepazīstina darbinieku ar likuma paredzēto atbildību par darba devēja nodarītajiem zaudējumiem, ka arī ar saglabašanas, parvadašanas vai ražošanas procesa instrukcijam, normatīvajiem aktiem un darba devējam noteikta kartība jaizdara materialo vērtību inventarizacija.

Darbinieks ir materiali atbildīgs tikai par tiem zaudējumiem, kas radušies viņa vainas dēļ, tas ir, ja viņs tos radījis ļaunpratīgi vai arī pieļavis rupju neuzmanību.

Pilnīgas individualas materialas atbildības līgumi ir spēka visu laiku, kamēr darbinieks ir atbildīgs par viņam nodotam darba devēja materialajam vērtībam.

Parvadajuma līgums ir līgums par tada darba izpildi, kura rezultata lieta vai pasažieris un viņa bagaža tiek teritoriali parvietoti no vienas vietas uz otru noradītu vietu [22,535].

Līguma juridiskais priekšmets ir saimniecisks pakalpojums, kas nematerializējas jauna lieta vai īpašību uzlabojuma un transportēšanas maksa, kura tiek noteikta atsevišķi par parvadajumu arpus tas. Šaja cena tiek ietverta arī samaksa par preces deklarēšanu muita, muitas nodeva un nodokļi un apdrošinašanas maksajumi par preces izkraušanu norīkojuma vieta. Šada veida līgumi tiek noslēgti starp a/s “REBIR” (Pasūtītaju), kas uzdod preču parvadajumu un Izpildītaju, kas apņemas aizpildīt noteikto uzdevumu.

Dažos akciju sabiedrības līgumos bez pusēm, tas ir Pasūtītaja un Izpildītaja piedalas vēl arī treša persona – Saņēmējs, kurai līguma tiek noteikts pienakums saņemt no izpildītaja preci, samaksat parveduma maksu un citus nepieciešamos izdevumus. Veicot parvedumus ar autotransportu, bez līguma, tiek pildīta arī preču transporta pavadzīme, kura:

Ø      veic parvadajuma līguma funkcijas;

Ø      kalpo par dokumentu talakai rīcībai ar precēm;

Ø      ir paraksta kvīts.

Analizējot parvadajuma līguma paraugu, kas pievienots 10. pielikuma ir konstatētas vairakas nepilnības:

līguma 3. punkta netiek konkretizēta kartība, cik dienu laika veicams norēķins par sniegto pakalpojumu un kada apmēra – vai nu 100 % vai pa daļam.

līguma nav noradītas ne Parvadataja, ne Pasūtītaja tiesības un pienakumi.

Lietderīgi šaja punkta būtu iekļaut atrunu, kados gadījumos parvadatajs ir un kados nav atbildīgs par pilnīgu vai arī daļēju kravas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojaeju.

līguma nav noteikts kalendaro dienu skaits, kuras izpildītajs apņemas veikt iekraušanas vai izkraušanas darbus.

Parvadajuma līgums stajas spēka ar ta parakstīšanas brīdi un ir spēka līdz brīdim, kad puses ir pilnība izpildījušas savstarpējas no šī līguma izrietošas saistības.

2.2. SAIMNIECISKAS DARBĪBAS PLANOŠANA UN RAŽOŠANAS NODROŠINAŠANA

Ka jebkurai darbībai, arī planošanai ir nozīme, un ta var kalpot par uzņēmuma vadīšanas instrumentu tikai tada gadījuma, ja tai ir kads saimniecisks segums. Tai javairo ienakumi, japalielina darba ražīgums, jasamazina izmaksas produkta ražošana, jauzlabo darba apstakļi un uzņēmuma reputacija.

Katram uzņēmumam, taja skaita, arī a/s “REBIR” ir skaidri jaapzinas nepieciešamība pēc finansu, materialajiem, darba un intelektualajiem resursiem perspektīva un japrot precīzi aprēķinat līdzekļu izmantošanas efektivitati uzņēmuma.

Tirgus ekonomikas apstakļos uzņēmēji nevar panakt stabilu rezultatu, ja precīzi un efektīvi neplanos savu darbu, ja pastavīgi nevaks un neakumulēs informaciju ka par mērķa tirgu un konkurentu stavokli taja, ta arī par paša uzņēmuma perspektīvam un iespējam.

Uzņēmuma darbības efektivitate atkarīga no ta, cik patiesi uzņēmuma vadība paredz ta attīstības tuvako un talako perspektīvu, tas ir, izstrada uzņēmuma attīstības planu.

Planošana, tas visparēja izpratnē, ir darbības programmu sistematiska veidošana, kas virzīta uz konkrēta mērķa sasniegšanu ar esošas informacijas un paredzamo iespēju analīzes, novērtēšanas un atlases palīdzību [20,7 lpp].

Planošana izriet no tirgus vajadzībam. Pēc tirgus izpētes prognozēm tiek izvērtētas ražošanas iespējas un tiek planots saražotais apjoms, produkcijas veidi, iepakojums. Talaka darbība saistas ar uzturēšanu, tas ir, vai noteiktos planus ir iespējams uzturēt. Talak tiek planota loģistika, klientu serviss, apkalpošana, transports, personals un iekartu iespējas. Ja tirgus nemainas, tad šadi plani darbojas ilgstoša laika perioda.

Stratēģiska planošana jau norit globala līmenī. Ta notiek visa uzņēmuma ietvaros, kur planu realizacija piedalas filiales ar tam noteiktiem planiem. Ta tiek planotas investīcijas, uzturēšana un kapitalie remonti.

Operatīva planošana, galvenokart, saistīta ar arkartas situacijam, piemēram, ja iziet no iekartas kada no ražotnēm. Tada gadījuma tiek sasaukti ar šo problēmu saistītie cilvēki un tiek planota talaka darbība.

Saimnieciskas darbības planošana uzņēmuma notiek katru gadu. Gada beigas tiek sastadīti plani nakošajam gadam.

Uzņēmuma tiek sastadīti sekojoši ar saimniecisko darbību saistītie plani:

q       ražošanas plans;

q       izejvielu plans;

q       jaunu iekartu iepirkšanas plans;

q       tekošo remontu veikšanas plans;

q       reklamas darbības plans u.c.

Vislielaka vērība saimnieciskaja darbība tiek pievērsta ražošanai. Ražošanas plana sastadīšana liela nozīme ir laika prognozēm. Sastadot ražošanas planu, tiek ņemti vēra sekojoši faktori:

q       uzņēmuma vidēja realizacija iepriekšēja gada;

q       pasūtījumi uz nakošajiem periodiem;

q       patēriņa prognoze nakošajam gadam u.c.

Sērijveida produkcijas ražošana un piegadēs, modernizējot esošos un izstradajot jaunus izstradajumus, ka arī veicot pēcpardošanas apkalpošanu, uzņēmums vadas no patērētaju vajadzībam un vēlmēm, piegadajamas produkcijas prasībam, kas atspoguļojas uzņēmuma ienakošajos pasūtījumos un kontraktos uz produkcijas piegadi, veiktajiem tirgus pētījumiem un konkurences analīzes rezultatiem, ka arī uz esošajiem standartiem, kas nosaka prasības produkcijai, un nozares attīstības kopējam tendencēm, kas pamatojas uz jaunakajiem zinatniski tehniska progresa sasniegumiem. Produkta īstenošanas cikls aplūkojams 11. pielikuma.

Veicot sērijveida produkcijas piegades, prasības tiek noteiktas saskaņa ar konstruktoru dokumentaciju, ka arī importētaja puses kvalitates standartiem vai starptautiskajiem standartiem, par ko tiek veikts atbilstošs ieraksts produkcijas piegades kontrakta.

Produkcijas prasību noteikšana un saskaņošana tiek panakta komunikacijas procesa ar patērētaju sarakstes, telefona vai faksa sakariem vai ar elektronisko komunikacijas līdzekļu starpniecību.

Elektroinstrumentu ražošana ieslēdz sevī 16 tehnoloģiskos procesus.

Par ražošanas kvalitatīvu nodrošinašanu, planošanu un pielietojamam metodēm, iekartam un citiem ražošanas līdzekļiem, par atbilstošas kvalifikacijas personala piesaistīšanu atbild prezidenta vietnieks ražošanas jautajumos un cehu vadītaji.

Visi izgatavošanas etapi katram izstradajumam ir noteikti tehnoloģiskajos procesos, kas tiek izstradati pamatojoties uz ražošanas planiem, ievērojot prasības, kas tiek uzstadītas tehnoloģiskajai dokumentacijai un rasējumiem.

Tehnoloģiskais process satur informaciju par izgatavošanas un kontroles veidu, metodi, ražošanas līdzekļiem, ka arī operaciju secību.

Ražošanas uzsakšanai ražošanas un cenu birojs izsniedz ražošanas struktūrvienībam ražošanas planu, kuru vadītajiem sagatavošanas stadija japasūta nepieciešamos ražošanas līdzekļus un jauztur tos darba kartība. Viņi atbild par apkopi, remontu un jaunu ražošanas līdzekļu pasūtīšanu.

Jauno ēku un celtņu projektēšana, to celtniecība un veco ēku un celtņu rekonstrukcija ir saistīta ar jauno tehnoloģiju ieviešanu vai ar izmaiņam tajas, lai nodrošinatu pastavīgu iedarbību uz saražojamo produkciju ar tadiem palīglīdzekļiem ka elektroenerģija, ūdens, tvaiks, saspiestais gaiss, tiek veikta uz līguma pamata ar licenzētam projektējošam organizacijam un specifisko darbu veicējiem.

Lai nodrošinatu iepērkamo izejmaterialu atbilstību nepieciešamajam prasībam, tiek pielietoti piegadataja izvēles un vērtēšanas procesi.

Par izejvielu iepirkšanu un piegadataju izvēli atbildīga loģistikas nodaļa.

Ta seko pasūtījumu savlaicīgai apstiprinašanai un to savlaicīgai izpildīšanai, ved atļauto piegadataju sarakstu, veic to obligato parbaudi, pamatojoties uz izstradatajiem parbaudes kritērijiem, ka arī veic novērtējumus un atkartotus novērtējumus uz atsauksmēm par šo piegažu kvalitati.

Piegadataju pirmreizējas atlases kritēriji satur informaciju par sertifikata esamību, izgatavošanas termiņiem, samaksas noteikumiem un cenu. Tekošas novērtēšanas kritēriji uzskaita informaciju par cenu augšanas līmeni, piegadajamas produkcijas braķa daudzumu, iztrūkumu esamību un par pasūtījumu izpildes termiņiem.

Loģistikas nodaļa sūta piegadatajiem iepirkšanas pasūtījumu ar pielikumu komplektu. Pasūtījums satur informaciju par pasūtījuma prasībam – tipu, klasi, konfiguraciju un citiem datiem par iepērkamo materialu vai detaļu. Tapat tiek noradīts nosaukums vai cita identifikacija, ieskaitot rasējumus, specifikaciju un citu nepieciešamo tehnisko informaciju.

Piegadataju izvēle, ka arī materialu, izejvielu un komplektējošo daļu iegade uzņēmuma notiek atbilstoši ISO 9001 – 2000 prasībam. Piegade notiek, pamatojoties uz ilgtermiņa līgumiem.

Lielakie izejvielu un komplektējošo sastavdaļu piegažu apjomi tiek saņemti no Krievijas, Vacijas, Zviedrijas, Holandes. Izejvielas un materiali no Krievijas un citam NVS valstīm sastada 50 % no kopēja piegažu apjoma (skatīt 12.pielikumu).

Pēdējo gadu laika pieaudzis no Rietumiem piegadato detaļu īpatsvars kopēja piegades apjoma. Šobrīd lielakie Rietumu ražojuma izejmaterialu piegadataji ir firmas SKF, Kopp, Capax, Bayer, Basf.

A/s “REBIR” izejvielu piegadataju sastavs ir pietiekoši diferencēts, lai uzņēmuma ražošanas process nebūtu atkarīgs no viena atsevišķa piegadataja.

Šobrīd notiek izmaiņas piegadataju ģeografiskaja struktūra, jo uzņēmums cenšas parorientēties uz Krievijas piegadatajiem, kas var piedavat pietiekoši labas kvalitates izejmaterialus par zemakam cenam neka Rietumu piegadataji.

Atsevišķu izejvielu veidu glabašanas laiks uzņēmuma sasniedz pat vienu gadu. Tas izskaidrojams ar izejvielu un to piegades nosacījumu specifiku – vairaki metalu piegadataji transportēšanas izmaksu minimizēšanas nolūka veic piegades tikai lielos apjomos, savukart uzņēmuma piegadato apjomu var patērēt ne atrak ka gada laika. Šobrīd ar arvalstu konsultantu atbalstu tiek izstradata racionalas krajumu kustības shēma, lai neveidotos lieki izejvielu, materialu un gatavas produkcijas uzkrajumi.

Piegadēs parsvara tiek izmantots autotransports, izņemot elektroniska tērauda piegadi no Čerepovecas, kas tiek piegadats pa dzelzceļu. Ļoti reti tiek izmantots aviotransports.

Lai izvairītos no nekvalitatīvas produkcijas iegades, slēdzot līgumus, ir paredzētas sankcijas par nekvalitatīvu piegadi. Produkciju pieņemot, rūpnīcas laboratorijas analizē tas kvalitati un, ja ta neatbilst prasībam, partija tiek sūtīta atpakaļ piegadatajam.

2.3. . PARDOŠANAS STRATĒĢIJA

Lai iegūtu papildus ienakumus a/s ‘’REBIR’’ nodarbojas ne tikai ar produkcijas ražošanu, bet tam ir atvērti arī vairaki veikali. Uzņēmumam šobrīd ir četri firmas veikali, bez tam sabiedrībai pieder četri partikas tirdzniecības veikali Rēzeknē.

A/s ‘’REBIR’’ izmanto divu veidu realizacijas kanalus:

q       caur saviem veikaliem ;

q       ar vairumtirgotaju starpniecību.

2003. gada uzņēmuma produkcija tika realizēta sekojošos tīklos:

q       vairumtirdzniecība – 90 %;

q       mazumtirdzniecība – 10 %.

A/s ‘’REBIR’’ ir nodibinajis ilgtermiņa attiecības ar 203 vairumtirgotajiem, kas izplata uzņēmuma produkciju dažadas valstīs. Uzņēmuma realizacijas tirgus ģeografiska struktūra aplūkojama 2.3.1. tabula.

2.3.1. tabula

RSEZ A/S “REBIR” realizacijas tirgus ģeografiska struktūra

(tūkst. Ls)

Produkcijas piegadi uzņēmums nodrošina gan ar savu autotransportu, gan izmantojot apakšuzņēmumus un pamatprodukcijas saņēmēja transportu. Uzņēmumam ir Starptautiska kravu parvadašanas licence, kas dod tiesības piegadat savas kravas un saņemt izejvielas no jebkuram valstīm. Autotransports spēj veikt piegades uz Eiropas valstīm maksimums divu dienu laika.

Stradajot ar vairumtirgotajiem, tiek piemēroti sekojoši norēķinu veidi:

q       no sadarbības uzsakšanas līdz 1 gadam norēķini 100 % priekšapmaksas veida;

q       ja gada laika visi maksajumi ir veikti precīzi, nakošaja perioda, norēķinos ar pircēju tiek piemērota 50 % priekšapmaksa, parējo maksajuma summu atliekot līdz 10 bankas dienam;

q       klientiem, ar kuriem jau ir izveidojusies ilgtermiņa sadarbība, produkcija var tikt piegadata uz 30 – 60 dienu pēcapmaksas nosacījumiem.

Darba ar klientiem tiek piemērota uz realizacijas apjomiem balstīta atlaižu sistēma.

Īpašos gadījumos, klientam iegadajoties viena veida produkciju liela apjoma, ir iespējams dot papildus atlaidi (bonusu) līdz 10 %, ka arī segt piegades izdevumus (skatīt 13.pielikumu).

2.4. ATTĪSTĪBAS PLANI, GALVENIE RISKI UN PROBLĒMAS

A/s “REBIR” nakotnes plani iezīmē krasas izmaiņas noieta tirgus ģeografiskaja struktūra, kas prasa atbilstošu uzņēmuma investīciju stratēģiju.

Ar mērķi turpmako 4 – 5 gadu laika saglabat produkcijas noietu Austrumos, ka arī lai strauji palielinatu izstradajumu realizaciju Rietumu tirgos, uzņēmuma vadība ir izstradajusi a/s “REBIR” konkurētspējas palielinašanas programmu 2002. – 2005. gadam. Programma paredz esošo izstradajumu pilnveidošanu, jaunas elektroinstrumentu paaudzes un to modifikaciju izstradi, ražošanas sagatavošanu un apgūšanu, produkcijas sertifikaciju un marketingu. Programmas realizēšanai vadība planojusi turpmako trīs gadu laika veikt investīcijas jaunu iekartu iegadei Ls 2 miljonu apmēra [37].

Sekojoši turpmakajos sešos gados planots straujš apgrozījuma kapums, ka arī ievērojamas izmaiņas pardošanas struktūra ģeografisko tirgu griezuma.

Līdz ar mūsdienīgaka tehnoloģiska aprīkojuma ieviešanu planots pakapenisks pardotas produkcijas ražošanas izmaksu samazinajums attiecība pret apgrozījumu no 65,0 % 2001. gada līdz 61,0 % 2005. gada. To sekmēs, galvenokart, materialu izmaksu īpatsvara samazinajums, nostabilizējoties ilgtermiņa partnerattiecībam ar salīdzinoši lētu izejvielu piegadatajiem Austrumos un Rietumos. Darbaspēka izmaksu pieaugums planots tikai uz ikgadēja 5 % algas palielinajuma rēķina (nepalielinot nodarbinato skaitu) [37].

Ievērojamakais izmaksu pieaugums saskaņa ar uzņēmuma konkurences palielinašanas planu sagaidams marketinga izdevumiem, kas 2002. – 2003. gada sastadīja attiecīgi 2,5 % un 1,5 % no apgrozījuma, salīdzinot ar 0,5 – 0,6 % iepriekšējos trīs gados [37].

Uzņēmuma darbība kļūs efektīva, ieviešot “just – in – time” krajumu aprites sistēmu. Līdz ar to samazinasies krajumu īpatsvars bilancē no pašreizējiem 46,6 5 līdz aptuveni 25 % turpmako piecu gadu laika.

Tirgus ģeografiskaja struktūra paredzams pakapenisks Krievijas īpatsvara samazinajums no 75 % 2002. gada līdz 50 % 2005. gada, savukart produkcijas realizacijas apjomi Centraleiropas, Rietumu un Skandinavijas valstīs palielinatos trīs reizes, to īpatsvaram pardošanas apjoma sastadot 50 % [37].

Riski:

q       Ekonomiska un politiska situacija.

Ta ka a/s “REBIR” ražošana ir izvietota Latvija, bet galvenais noieta tirgus ir arvalstīs, tad uzņēmuma sekmīga darbība ir atkarīga gan no Latvijas, gan arī uzņēmuma biznesu partneru valstu politiskas un ekonomiskas situacijas. Vēsturiski lielakais noieta tirgus ir Krievija. Situacijas uzlabošanas valstī, kas līdz šim ir bijusi arī nozīmīga izejvielu piegadataja a/s “REBIR” , vēl joprojam ir praktiski neprognozējama. Ja uzņēmumam neizdosies pietiekoši diversificēt (respektīvi, parorientēt uz Rietumiem) savu realizacijas un izejmaterialu piegadataju tirgu un stavoklis Krievija būtiski nemainīsies. Uzņēmums saglabas augstu atkarību jeb risku kas saistīts ar Krievijas ekonomisko un politisko situaciju.

Esošie un potencialie Rietumu partneri, galvenokart, darbojas ekonomiski un politiski stabilu valstu tirgos. Tadēļ risks saistība ar šo valstu biznesa partneriem ir minimals.

q       Konkurences risks.

Elektroinstrumentu ražošana ir uzņēmējdarbības nozare, kam raksturīga augsta konkurence. Neskatoties uz to, vienīgas problēmas a/s “REBIR” varētu būt konkurences izraisīta cenu krišanas un tadējadi arī peļņas samazinašanas.

Lai mazinatu konkurences risku, uzņēmums veic pasakumus produkcijas kvalitates sertifikatu iegūšanai, kuru esamība palielina pircēju uzticību a/s “REBIR” produktiem.

q       Valūtas risks.

Latvija ir maza valsts ar atvērtu ekonomiku, kas nozīmē lielu īpatsvaru darījumiem aiz valsts robežam un ar arvalstu valūtu. 90 % noieta tirgus ir arpus Latvijas, turklat elektroinstrumentu eksports ir tieši saistīts ar lata kursu. Līdz ar to uzņēmuma darbību ietekmē valūtas kursa stabilitate – jo neskaidraka kursa prognoze, jo neprognozējamaka ekonomiska darbība.

Uzņēmums ir tehniski nodrošinats savas darbības veikšanai. Sabiedrībai ir savs konstruktoru birojs un eksperimentalais cehs, kuru tehnoloģiskas iespējas principa neatšķiras no Rietumvalstu konkurentiem pieejamam. Tomēr, ņemot vēra nepartraukto zinatnes un tehnikas attīstību, ir nepieciešams sekot līdzīgam attīstības tendencēm nozarē. Uzņēmums īsteno šadu politiku, novecojošas tehnoloģijas aizstajot ar jaunam un modernakam, taču finansējuma trūkums nav ļavis uzņēmumam nodrošinat Rietumiem atbilstošu tehnoloģiju ieviešanu.

q       Personala risks.

Sabiedrības vadošie specialisti ir arī nozīmīgi uzņēmuma akcionari. Šada situacija sekmē uzņēmuma attīstību un peļņas maksimizaciju.

q       Ekoloģiskais risks.

Uzņēmuma darbība, ka ikviena rūpnieciska uzņēmuma darbība, var nodarīt zinamu postījumu videi. Uzņēmuma uzsakto piesarņojuma novēršanas un kontroles procesu pilnveidošanas projektu ieviešana finansējuma trūkuma dēļ ir atlikta, kas var palielinat piesarņojuma draudus apkartējai videi.

SVID analīze

Stipras puses:

Izdevīgs ģeografiskais izvietojums Krievijas un Austrumeiropas tirgu tuvuma;

Salīdzinoši augsta produkcijas kvalitate – atsevišķi izstradajumi ir sertificēti realizacijai Krievija un Eiropas savienības valstīs. Kvalitates vadība notiek saskaņa ar ISO – 9001 standartiem;

Zemas izstradajumu cenas salīdzinajuma ar Rietumu ekvivalentiem;

Daudzveidīgs produkcijas klasts – uzņēmums var izlaist katra veida izstradajumu visdažadakajas modifikacijas;

Ilgstoša pieredze – a/s “REBIR” nodarbojas ar elektroinstrumentu ražošanu vairak neka 30 gadus. Uzņēmumam ir pašam sava izstradajumu konstruēšanas un ražošanas sagatavošanas baze.

Rēzeknes SEZ uzņēmējdarbības statuss – dod iespēju saņemt nodokļu atvieglojumus:

uzņēmuma ienakuma nodokļa samazinajumu par 80 %;

nekustama īpašuma nodokļa samazinajumu par 80 %, turklat ar vietējas pašvaldības lēmumu uzņēmumam var piešķirt nekustama īpašuma nodokļa atlaidi līdz 20 % no aprēķinatas nodokļu summas;

visam pamatlīdzekļu kategorijam uzņēmuma ienakuma nodokļa aprēķinašanas vajadzībam var piemērot divkaršo nolietojuma likmi – līdz 100 %;

RSEZ uzņēmuma taksacijas perioda zaudējumus var segt hronoloģiska secība no nakamo 10 taksacijas periodu apliekama ienakuma.

Nav ilgtermiņa paradsaistību – patreizēja bilances struktūra padara uzņēmumu pievilcīgu ilgtermiņa aizņēmuma saņemšanai;

Pastavīga sadarbība ar Rietumu specialistiem – uzņēmuma rīcība ir rekomendacijas marketinga, jaunu tehnoloģiju un kvalitates vadības sistēmas ieviešanas jomas.

Vajas puses:

Vaji diversificēts noieta un izejvielu sagades tirgus – uzņēmums ir parak liela mēra atkarīgs no situacijas Krievija;

Salīdzinoši novecojis tehnoloģiskais aprīkojums;

Nav ilgtermiņa paradsaistību – uzņēmums aktīvus finansē praktiski tikai ar pašu kapitalu.

Iespējas:

Realizacijas un izejmaterialu tirgu parorientacija uz Rietumiem un Austrumeiropu;

A/s “REBIR” produkcijas konkurētspējas palielinašanas līdz ar Latvijas iestašanos Pasaules tirdzniecības organizacija – izstradajumu cenas samazinašanas gala lietotajam muitas tarifu samazinašanas rezultata;

Rēzeknes SEZ brīvas zonas statusa iegūšana – ļaus palielinat produkcijas konkurētspēju cenu ziņa, ta ka preces, ko ieved Rēzeknes Specialas ekonomiskas zonas brīvajas zonas no arvalstī un izved uz tam, nav apliekamas ar muitas nodokli un pievienotas vērtības nodokli;

Regulara izstradajumu sertificēšana realizacijai Austrumeiropa, Rietumu valstīs, ka arī citos potenciali apgūstamos tirgos.

Draudi:

Ekonomiskas situacijas pasliktinašanas Krievija – lielakaja noieta tirgū;

Muitas tarifu un nodokļu likmju strauja paaugstinašanas Krievija;

Profesionalako darbinieku aizplūšana, ko izraisa uzņēmuma patreizējais finansialais stavoklis.

3. FINANSIALAS DARBĪBAS RADĪTAJU ANALĪZE

Uzņēmuma saimnieciskas darbības vadīšana ir galvenais noteikums ekonomisko panakumu sasniegšana. Piegades ir jaapmaksa savlaicīgi, maksajumi par aizņēmumiem javeic noteiktos termiņos, noteiktai līdzekļu daļai japaliek uzņēmuma rīcība. Tapēc par noteiktu laika periodu ir jaizdara noteikti aprēķini ar nolūku noskaidrot, kadus ekonomiskos rezultatus ir guvis uzņēmums, veicot saimniecisko darbību. Citiem vardiem sakot, rodas nepieciešamība sastadīt parskatus.

Parskats ir uzņēmuma saimnieciskas darbības faktisko ekonomisko radītaju apraksts par iepriekšējo laika periodu [17, 193].

Gada parskati tiek sagatavoti atbilstoši likumam “Par gramatvedību” un “Par uzņēmuma gada parskatiem”. Parskatos atspoguļotie radītaji tiek izteikti Latvijas nacionalaja valūta – latos (LVL). Visi monetarie aktīvu un pasīvu posteņi parrēķinati latos pēc Latvijas Bankas noteikta kursa parskata gada pēdēja diena. Arvalstu valūtas kursu svarstību rezultata gūta peļņa vai zaudējumi ir atspoguļoti attiecīga perioda peļņas un zaudējumu aprēķina, kas aplūkojama 3.1. tabula.

3.1. tabula

Arvalstu valūtas parvērtēšana [37]

Uzņēmuma gada parskata ietilpst:

• bilance,
• peļņas un zaudējumu aprēķins,
• naudas plūsmas parskats.

Bilance ir gramatvedības reģistru datu pamata sastadīts parskats, kurš atspoguļo finansialo stavokli noteikta brīdī [17, 270].

A/s “REBIR” bilances sastadīšanas shēma atbilst LR likuma “Par uzņēmuma gada parskatiem” 10. panta prasībam. Uzņēmuma bilance aplūkojama 14. pielikuma.

Bilancē visi pamatlīdzekļi tiek atspoguļoti iegades cenas, atskaitot nolietojumu. Nolietojums tiek aprēķinats pēc linearas metodes pēc akciju sabiedrības prezidenta apstiprinatiem normatīviem.

Krajumi tiek novērtēti pēc vidējas svērtas cenas metodes, gatavas produkcijas atlikumi-pēc faktiskas pašizmaksas.

Analizējot bilances radītajus, lielako daļu no krajumiem sastada materiali. Krajumu radītaji atspoguļoti 8.2.tabula.

3.2. tabula

A/s “REBIR” krajumu sadalījums laika perioda no 2001. – 2003.gadam [37]

1999. gada tika noformēta ķīla par Ls 670000 lielu summu kredītlīnijas atklašanai Hansabanka. A/s “REBIR” garantē kredītu, kuru Hansabanka Ls 25871 apmēra izsniedza SIA “DAUER D” [37].

2002. gada decembrī no Nordic Enviromment Finance Corporation uzņēmums saņēma ilgtermiņa kredītu Ls 68320 dabas aizsardzības pasakumu finansēšanai, noformēta ķīla par 151000 Ls [37].

2003. gada 31.decembrī Hansabanka tika atvērta kredīta līnija uz summu 1500000 USD, ķīlas summa sastadīja Ls 1655500. Kredīta līnija tika atvērta arī Unibanka Ls 500000 apmēra, kur ķīlas summa sastadīja Ls 1478056, tai skaita, nekustamie īpašumi uz summu Ls 33500 [37].

Un šo brīdi finansialais stavoklis tieši uz debitoru parada pamata ir slikts.

Lielakie debitori uz 2003. gada beigam ir:

q       Maskava “Jugpromsnab” – Ls 194 732;

q       Rostova “Rostovelektroesport” – Ls 72 365;

q       Novopolocka “Lipen” – Ls 18 232;

q       Daugavpils “DAUER D” – Ls 14 854;

q       Vacija “Gematic” – Ls 14 219 u.c.

Debitoru paradi bilancē tiek atspoguļoti pēc produkcijas realizacijas faktiskas vērtības, tas ir, vadoties pēc tas naudas līdzekļu summas, kura jasaņem no šo paradu dzēšanas.

Uzņēmuma pašu kapitalu veido pamatkapitals, rezerves kapitals un nesadalīta peļņa.

2003.gada uzņēmuma pamatkapitals sastadīja Ls 6239700. Tas tika sadalīts 6239700 akcijas, kur vienas akcijas nominala vērtība bija Ls 1 [37].

Sabiedrības pamatkapitalu var palielinat:

q       piesaistot papildu kapitalu,

q       parveidojot daļu no sabiedrības uzkrata kapitala par tas pamatkapitalu;

q       parveidojot izlaistas obligacijas par akcijam;

q       aizstajot sabiedrības paradus ar tas akcijam.

Sabiedrībai obligati ir jauzkraj rezerves kapitals, ko veido obligatie ikgadējie peļņas atskaitījumi, 2 % apjoma. Peļņas atskaitījumi javeic tik ilgi līdz rezerves kapitals ir sasniedzis 1,5 % no pamatkapitala.

Uzņēmuma efektīvas darbības rezultata rodas peļņa.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir viena no uzņēmuma gada parskata sastavdaļam. Taja fiksē uzņēmējdarbības rezultatus noteikta laika perioda. Uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķini tiek veikti atbilstoši periodisko izmaksu metodei (skatīt 15. pielikumu).

Peļņas vai zaudējumu aprēķina sakuma punkts ir produkcijas realizacijas Neto apgrozījums, kas ir divpadsmit mēnešu laika iegūtie ieņēmumi no preču un pakalpojumu realizacijas, no kuriem atskaitīti nodokļi (pievienotas vērtības nodoklis). Neto sadalījums pa darbības veidiem ir attēlots 3.3. tabula.

3.3. tabula

Neto apgrozījuma sadalījums pa darbības veidiem laika posma no 2001. – 2003. gadam [37]

No šīs tabulas izriet, ka lielako apgrozījuma daļu sastada pašu ražotas produkcijas realizacija, jo produkta ražošana ir svarīgaka un galvena uzņēmuma nodarbošanas.

Tada ka pakalpojumu sniegšana ir retak sastopama, ka arī uzņēmumam ir mazs noiets veikalos, jo ir maz veikalu.

Neto apgrozījuma sadalījums pa ģeografiskiem tirgiem 2003. gada (tūkst. Ls.):

Latvija – 1413 (10 %);

NVS un parējas valstis – 12057 (81 %);

Rietumeiropa – 1310 (9 %) [37].

Ka no makroekonomikas teorijas ir zinams, lielu uzmanību uzņēmuma attīstība dod tieši valsts pareizi izvēlēta un virzīta nodokļu politika.

A/s “REBIR” nodokļu aprēķini ir redzami 3.4. tabula.

3.4. tabula

A/s “REBIR” nodokļu aprēķinu tabula 2003. gadam [37]

Ta ka a/s “REBIR” strada jau ne pirmo gadu un daudz maz ar peļņu, tad uzņēmums maksa šī nodokļa avansa maksajumus. Gadam beidzoties tiek sastadīts gada parskats un aprēķinats nodoklis par visu gadu. Uzņēmuma ienakuma nodokli maksa līdz 15. datumam un nodokļa likme, patreiz, ir 15 %.

Iedzīvotaju ienakuma nodokļa likme sastada 25 %. Tas tiek ieturēts no visiem maksajumu veidiem (darba algas, prēmijas, piemaksam u.c. ), no kuriem pirms tam tiek atņemta summa, kas netiek aplikta ar nodokli.

Kas attiecas uz socialo nodokli, tad 9 % maksa darba ņēmējs un 24,09 % - darba devējs. Maksajumi veicami tikai bezskaidras naudas veida.

Nekustama īpašuma nodokli uzņēmums maksa gan par zemi, gan par ēkam un būvēm. Šis nodoklis tiek maksats vietēja pašvaldība un to maksa 1,5 % apmēra no kadastralas vērtības.

Par pievienotas vērtības nodokli gada beigas vai nakoša gada sakuma tiek sastadīta deklaracija. Uzņēmuma tiek piemērota 0 %, 9 % un 18 % PVN likme.

Ta ka akciju sabiedrība atrodas un darbojas pēc Rēzeknes Specialas Ekonomiskas zonas likuma, tad uzņēmumam ir nekustama īpašuma un īpašuma nodokļa atvieglojumi. Atlaide sastada 80 % no aprēķinata nodokļa summas (skatīt 3.5. tabulu).

3.5. tabula

Nodokļu atvieglojumi uzņēmuma laika posma no 2002. – 2003. gadam [37]

Tapat nodokļu atvieglojums 80 % apmēra ir piešķirts arī uzņēmuma ienakuma nodoklim, jo akciju sabiedrība vēl dzēš Krievijas ekonomiskas krīzes rezultata radušos zaudējumus.

Ražošanas izmaksu līmeni, rēķinot uz produkcijas līmeni, nosaka ražošanas tehnika, tehnoloģija, organizacija, stradnieku kvalifikacija un resursu cena. Šis uzskaitījums obligati japapildina ar visai būtisku momentu – ražošanas apjomu.

Baltija vienīga elektroinstrumentu ražotaja a/s “REBIR” Neto apgrozījums 2003. gada sasniedza 14,8 miljonus latu planoto 12,1 miljonu latu vieta, kas ir par trīs miljoniem vairak neka 2002.gada. Akciju sabiedrības peļņa 2003. gada bija 626347 lati, kas ir par 18 % vairak neka 2002. gada [25,6].

2002.gada realizacijas apjomi sasniedza 9,7 miljonus latu, bet 2003.gada tie pieauga līdz 11,7 miljoniem. Ražošanas apjomu pieaugums izskaidrojams ar jaunu noieta tirgu meklēšanu, ka arī elektroinstrumentu kvalitates nemitīgu uzlabošanu [25,6].

Runajot par ražošanas apjomu ir jaizšķir pastavīgas un mainīgas ražošanas izmaksas. Pastavīgas ražošanas izmaksas nav atkarīgas no ražošanas apjoma, piemēram, visdažadakas parvaldes, iekartas saglabašanas, telpu uzturēšanas, apkures, apsardzes un citas līdzīgas izmaksas, daži nodokļi, apdrošinašanas maksajumi. Augot ražošanas apjomam šis izmaksas uz produkcijas vienību samazinas, bet, ja ražošanas apjoms samazinas, šīs izmaksas pieaug.

Mainīgas izmaksas mainas līdz ar ražošanas apjomu. Jo vairak vai mazak tiek ražots, jo vairak vai mazak vajag izejvielu, materialu, komplektējošo detaļu, enerģijas, stradnieku. Uzsakot ražošanu mainīgas izmaksas atri pieaug. Turpmak ražošanai paplašinoties, šo izmaksu pieauguma apjoms sak samazinaties.

Pastav noteikts optimals ražošanas apjoms, kad ražošanas mainīgas izmaksas, rēķinot caurmēra uz produkcijas vienību, ir vismazakas. Ražošanas apjoms, kas parsniedz optimalo līmeni, sadardzina produkciju.

Saimnieciskas darbības izmaksas ir redzamas 3.6.tabula.

3.6. tabula

Saimnieciskas darbības izmaksas laika posma no 2002 - 2003.gadam [37]

Pēc tabula redzama lielako daļu sastada preču ražošanas izdevumi, jo uzņēmuma pamatnozare ir produkcijas ražošana.

Viena no svarīgakajam gramatvedības uzskaites funkcijam ir uzņēmuma darbības analīze. Izmantojot datus no peļņas un zaudējumu aprēķina un bilances autore aplūkojusi šadus darbības efektivitates un finansu stavokļa vērtējuma radītajus, kas aplūkoti 3.7. tabula.

3.7.tabula

Finansu radītaji perioda no 2001. – 2003. gadam

Uzņēmuma finansialo stavokli var novērtēt no īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvas viedokļa. Pirmaja gadījuma finansiala stavokļa novērtēšanas kritērijs ir uzņēmuma likviditate un maksatspēja.

Uzņēmuma likviditate liecina par to, kads apgrozamo līdzekļu daudzums teorētiski ir pietiekams, lai segtu īstermiņa saistības, kaut arī nedaudz parkapjot termiņus, kuri paredzēti līguma.

Lielakaja daļa gadījumu visdrošakais likviditates novērtējums ir pēc naudas līdzekļu lieluma, kurš ir uzņēmuma rīcība. Šis radītajs tiek saukts par absolūtas likviditates koeficientu un tiek aprēķinats ka naudas līdzekļu un īstermiņa saistību dalījums. Normalas saimniekošanas apstakļos šis radītajs svarstas 0,1 – 0,7 robežas. [17, 220].

Naudas līdzekļi + īstermiņa vērtspapīri

Absolūta likviditate =  ­­­­­­­­__________ ______ ____ _ (3.1.)

Īstermiņa saistības

2001.gads ( 22050 + 0 ) / 569546 = 0,046 Ls

2002.gads ( 100056 + 0) / 728304 = 0,137 Ls

2003.gads ( 88770 + 0) / 1562882 = 0,057 Ls

No šiem aprēķiniem varam redzēt, ka 2001.gada absolūtas likviditates koeficients bija zemaks par normalo robežu.

Laika perioda no 2001. – 2002.gadam uzņēmuma bija vērojama situacijas uzlabošanas. Taču 2003. gada laika situacija atkal ir pasliktinajusies Uzņēmumam trūkst vislikvīdako līdzekļu, lai varētu segt tekošas saistības.

Starpseguma likviditates radītajs ir saistīts ar uzņēmuma saimnieciskaja darbība iesaistīto aktīvo kapitalu. Tas parada cik daudz paradu uzņēmums varēs segt tuvakaja laika. Šī koeficienta zemaka robeža ir 0,8 – 1,0 [17,219].

Naudas līdzekļi + debitoru paradi

Likviditates starpseguma koeficients = -------- ----- ------ ---------- ( 3.2.)

Īstermiņa saistības

2001.gads 26050 + 1293247 / 569546 = 2,32 Ls

2002.gads 100056 + 1679667 / 728304 = 2,44 Ls

2003.gads 88770 + 3054960 / 1562882 = 2,01 Ls

Triju gadu laika šī koeficienta radītaji nav būtiski mainījušies un tas liecina par to, ka tuvakaja laika a/s “REBIR” spēs segt visas īstermiņa saistības.

Kopēja likviditate ir visu apgrozamo līdzekļu attiecība pret īslaicīgiem kredītiem. Šī koeficienta zemaka robeža ir no 1 – 2 %, bet, ja šis koeficients zemaks par 1, uzņēmumam ir kritisks finansialais stavoklis, tas darbojas liela riska apstakļos. Ja kopējas likviditates radītajs ir lielaks par 2, tas nozīmē, ka realizējot savus apgrozamos līdzekļus (uzkrajumus, materialus) pat par ½ no uzskaitītas vērtības, ir iespējams norēķinaties ar īslaicīgiem kreditoriem [17,219 ].

Apgrozamie līdzekļi

Kopēja likviditate = ----- ----- --------- ----- -------- ( 3.3.)

Īstermiņa saistības

2001.gads  4342735 / 569546 = 7,62 Ls

2002.gads  3941725 / 728304 = 6,88 Ls

2003.gads  584 6212 / 1562882 = 3,98 Ls

No aprēķiniem var redzēt, ka šis koeficients ir augstaks par vēlamo robežu, kaut arī pēdējo gadu laika ir vērojams ta samazinajums, un 2003.gada, katru latu, kas parstav īstermiņa saistības, uzņēmums ir spējīgs kompensēt ar Ls3,98 savu apgrozamo līdzekļu.

Uzņēmuma likviditates analīzē liela nozīme ir tīro apgrozamo līdzekļu noteikšanai (AL). Šo aktīvu lielums tiek aprēķinats ka starpība starp apgrozamiem līdzekļiem un īstermiņa saistībam.

Tīrie apgrozamie līdzekļi = AL summa – īstermiņa saistības (3.4. )

2001.gads  4342735 – 569546 = 3773189 Ls

2002.gads  5010463 – 728304 = 4282159 Ls

2003.gads  6212585 – 1562887 = 4649702 Ls

Šī radītaja aprēķins liecina, ka laika posma no 2001. – 2003. gada uzņēmuma likviditate ir uzlabojusies. Tas nozīmē, ka uzņēmums var ne tikai segt savas īstermiņa saistības, bet tam ir arī finansu resursi savas darbības paplašinašanai nakotnē.

Savukart, maksatspēja raksturo stavokli, kad uzņēmumam ir pietiekami daudz skaidras naudas, lai norēķinatos ar kreditoriem nekavējoties. Vēlama robeža ir no 2 – 3 [17,219].

Visi aktīvi

Kopējas maksatspējas koeficients = ----- ----- ------------- (3.5. )

Visas saistības

2001.gads (4342735 + 2692124) / 569546 = 12,35 Ls

2002.gads (5010463 + 2820920( / 796624 = 9,93 Ls

2003.gads (6212584 + 2802756) / 1605369 = 5,62 Ls

Kaut arī koeficients gan 2001, gan 2002, gan arī 2003. gada parsniedz vēlamo robežu, teorētiski uzņēmums ir maksatspējīgs.

Uzņēmuma finansialo stabilitati var novērtēt ar vairakiem koeficientiem, kuri raksturo aktīvu un pasīvu posteņu strukturalas attiecības.

Veicot a/s “REBIR” finansu stabilitates analīzi autore aplūkoja saistību īpatsvaru bilancē un finansialas neatkarības koeficientu.

Saistību īpatsvars bilancē tiek noteikts ka saistību kopsummas attiecība pret bilances kopsummu [17,225].

Kopējas saistības

Saistību īpatsvars bilancē = ----- ----- --------- ----- -------- ( 3.6.)

Bilances kopsumma

2001.gads 569546 / 7105738 * 100 = 8,02 %

2002.gads 796624 / 7920964 *100 = 10,06 %

2003.gads 1605369 / 9100685 *100 = 17,64 %

Pēc aprēķiniem var redzēt, ka saistību kopsumma sastada attiecīgi 8 % (2001. gada), 10 % (2002. gada) un 18% (2003 gada) no bilances kopsummas. Uzņēmums ir samēra neatkarīgs. Kreditorus šis līmenis apmierinas, un par aizņemto kapitalu nevajadzēs maksat parak lielas procentu summas. Tomēr jasaka, ka uzņēmumam jacenšas piesaistīt papildus līdzekļus vairak, tos novirzot ražošanas efektivitates paaugstinašanai, modernizacijai, jaunu noieta tirgu meklēšanai.

Saistību attiecība pret pašu kapitalu raksturo uzņēmuma finansialo neatkarību. Vēlama robeža ir no 0,5 – 1 [17,229].

Pašu kapitals

Finansialas neatkarības koeficients = ----- ----- --------- ----- ------(3.7. )

Bilances kopsumma

2001.gads 6536192 / 7105738 = 0,9

2002.gads 7107883 / 7920964 = 0,9

2003.gads 7461106 / 9100685 = 0,8

Skatoties no investoru un kreditoru viedokļa koeficients atrodas vēlamaja robeža un tas nozīmē, ka uzņēmuma ir stabils finansialais stavoklis. Šis spriedums nav viennozīmīgs, jo koeficients ir atkarīgs no uzņēmuma saimnieciska rakstura un līdzekļu aprites atruma.

Rentabilitate ir uzņēmuma darbības efektivitates radītajs. Rentabilitati nosaka, uzņēmuma Neto peļņu dalot ar Neto apgrozījumu, ar uzņēmuma pašu kapitalu vai aktīvu kopsummu. Šie radītaji atspoguļo patērētos līdzekļus vai realizētas produkcijas apjomu. Rentabilitati izsaka procentos. Jo augstaks šis procentu līmenis, jo uzņēmuma darbība ir efektīvaka [17, 231].

Realizacijas rentabilitate vienkopus atspoguļo ka produkcijas un pakalpojumu pardošanas gaita iegūto peļņu, ta arī ar ražošanas vai pakalpojumu sniegšanu tieši nesaistītas izmaksas un ieņēmumus.

Parskata perioda peļņa

Realizacijas rentabilitate = -------- ----- ------ ------ (3.8. )

Neto apgrozījums

2001.gads 601041 / 8908652 * 100 = 6,75 %

2002.gads 626407 / 11749772 * 100 = 5,33 %

2003.gads 420439 / 14779786 * 100 = 2,84 %

Uzņēmuma ik gadu ta samazinas. Tas varētu būt saistīts ar procentu maksajumu un tamlīdzīgu izmaksu pieaugumu.

2003.gada katra lata, ko uzņēmums ieguvis no produkcijas realizacijas, ir 2,84 santīmi tīras peļņas.

Parskata perioda peļņa

Aktīvu rentabilitate = -------- ----- ------ (3.9. )

Aktīvu kopsumma

2001.gads 601041 / 7105738 * 100 = 8,46 %

2002.gads 626407 / 7920967 * 100 = 7,91 %

2003.gads 420439 / 9100685 * 100 = 4,61 %

No šiem aprēķiniem varam redzēt, ka aktīvu rentabilitate uzņēmuma ir normala un 2003.gada tīra peļņa sasniedza 4,61 santīmu, rēķinot uz vienu latu saimnieciska darbība iesaistītu līdzekļu.

No īpašnieku viedokļa raugoties pašu kapitala rentabilitate ir pats svarīgakais rentabilitates radītajs, kas parada, cik daudz peļņas iegūts no katra uzņēmuma ieguldīta īpašnieka lata.

Parskata perioda peļņa

Pašu kapitala rentabilitate = -------- ----- ------ --- (3.10. )

Pašu kapitals

2001.gads 601041 / 6536192 *100 = 9,19

2002.gads 626407 / 7107883 *100 = 8,81

2003.gads 420439 / 7461106 *100 = 5,63 %

2003.gada tīra peļņa bija 5,63 santīmi, rēķinot uz vienu latu paša uzņēmuma (īpašnieku) līdzekļu.

A/s “REBIR” ik gadu līdztekus bilancei un peļņas vai zaudējumu aprēķinam tiek sastadīts naudas plūsmas parskats, kas ir tikpat nepieciešams finanšu dokuments ka abi iepriekšminētie. Tas satur informaciju par naudas apgrozību gada laika, tas saņemšanu, izdošanu un Neto pieaugumu vai samazinajumu pa atsevišķiem darbības virzieniem, ievērojot kases principu – ieņēmumi, izdevumi, atlikums.

Parskata par naudas plūsmu naudas līdzekļu apgrozība tiek sadalīta pa trim darbības virzieniem:

q       Saimnieciska darbība;

q       Investīcijas;

q       Finansiala darbība .

Saimnieciska darbība ir galvenais naudas līdzekļu avots, kas nodrošina ne tikai patērēto resursu vienkaršo, bet arī paplašinato atražošanu.

Ar saimniecisko darbību saistīto naudas plūsmu veido:

q       No pircējiem un pasūtītajiem saņemtas naudas summas;

q       Saņemta nomas maksa, komisijas atlīdzība un tamlīdzīgi ieņēmumi;

q       Apdrošinašanas atlīdzība un citas par zaudējumiem kompensacija saņemtas summas

q       Procenti, kas saņemti no citiem uzņēmumiem.

Savukart, saimnieciskas darbības naudas izdevumus nosaka pretēja rakstura operacijas. Tie ir maksajumi par precēm un pakalpojumiem, darba algas un socialas apdrošinašanas izmaksas [17,294].

Ar saimniecisko darbību saistīta naudas plūsma uzņēmuma pēdējo triju gadu laika ir vērojams saimnieciskas darbības naudas ienakumu parsniegums par izdevumiem. Saimnieciskas darbības naudas plūsmas parskats par 2003.gadu aplūkojams 16.pielikuma.

Arī investīcijas ir ļoti nozīmīga uzņēmuma darbības sfēra. To mērķis ir nodrošinat naudas līdzekļu pieaugumu turpmaka laika perioda. 16. pielikuma redzams, ka ar investīcijam saistītaja naudas plūsma izdevumi parsniedz ienakumus. Vislielakos izdevumus sastada pamatlīdzekļu iegade.

Finansiala darbība aptver operacijas, kuru rezultata notiek izmaiņas uzņēmuma pašu kapitala un saistības, izņemot saimniecisko darbību, kas saistīta ar precēm un pakalpojumiem. Kas attiecas uz a/s “REBIR”, tad redzams, ka ar finansialo darbību saistīta naudas plūsma izdevumi parsniedz ienakumus un vislielakos izdevumus sastada tieši izmaksatas dividendes.

Sabiedrības gada parskatu paraksta prezidents un galvenais gramatvedis un apstiprina akcionaru pilnsapulce. Gada parskatu publicē likumdošanas aktos noteiktaja kartība. Pēc sabiedrības gada parskata apstiprinašanas akcionaru pilnsapulce lemj par sabiedrības tīras peļņas izlietošanu. Akcionaru pilnsapulce nosaka summas, kas ieskaitamas sabiedrības kapitalos un rezervēs, atvēlamas socialai sfērai, labklajībai, ka arī nosaka akcionariem izmaksajamo dividenžu lielumu.

Visa gramatvedības uzskaite a/s “REBIR” notiek datorizēta veida gramatvedības programma Concorde XAL, kas ir universala uzņēmuma vadības un gramatvedības datorprogrammu sistēma, kuras pamatversiju ir izstradajusi daņu firma Damguard Data. Programmu komplekss dod uzņēmumam pilnīgu brīvību izvēlēties finansu sistēmu, kura būtu piemērota uzņēmuma vadības darba stilam un vajadzībam.

4. NOIETA TIRGUS RAKSTUROJUMS

4.1. MĒRĶA TIRGUS SADALĪJUMS PA KLIENTU GRUPAM

Pēc klientu grupam elektroinstrumentu izmantotaji iedalami divas kategorijas:

majamatnieki;

industrialie lietotaji.

Majamatnieku grupa ietilpst klienti, kuru vaļaspriekam vai interešu realizacijai nepieciešama labi iekartota majas darbnīca. Tie ir nelielu zemes gabalu īpašnieki, namīpašnieki un tamlīdzīgi klienti, kurus, galvenokart, interesē elektroinstrumentu dizains, cena un tehniska pilnība. Tapat liela nozīme ir garantijam un pēcgarantijas servisam, jo šī grupa, iegadajoties elektroinstrumentus, plano lietot tos vairakus gadus.

Industrialie lietotaji ir ta grupa, kas ar būvniecību pelna sev iztiku. Šaja grupa var izdalīt divas kategorijas:

lielie industrialie lietotaji;

mazie industrialie lietotaji.

Ar maziem var apzīmēt, galvenokart, tadus lietotajus, ka namdarus, nelielus būvuzņēmējus un citus, kam ir atļauts lietot 220 V spriegumu iekartas. Šie elektroinstrumentu lietotaji lielako nozīmi piešķir garantijai un pēcpardošanas servisam, remonta atrumam, jo viņu ienakumi ir tieši atkarīgi no elektroinstrumentu lietošanas iespējam un kvalitates.

Ar lielajiem industrialajiem lietotajiem jasaprot, galvenokart, tos, kas izmanto algotu darbaspēku. Parsvara šaja kategorija ietilpst celtniecības uzņēmumi, kas izpilda lielakus darba apjomus. Rietumvalstīs šai elektroinstrumentu lietotaju grupai ir atļauts lietot ne vairak ka 110 – 120 V elektrisko stravu, lai nodrošinatos pret dzīvībai bīstamu elektrošoku. Industrialie lietotaji vislielako uzmanību pievērš kvalitatei. Cenai nav izšķiroša loma, jo šadi lietotaji vēlas izmantot elektroinstrumentus, nolietot tos un iegadaties jaunus.

Eiropa industrialo lietotaju kategorija aizņem 60 % no kopēja tirgus. Tas ir saistīts ar to, ka Eiropa ir raksturīga specializētu firmu pakalpojumu izmantošana ta vieta, lai darbus veiktu pašrocīgi. Vairak tiek pasūtīti gatavi izstradajumi dažadas darbnīcas, celtniecības firmas, lielako uzmanību pievēršot kvalitatei nevis cenai.

Savukart, Austrumu tirgū situacija ir pretēja – iedzīvotaju finansialie resursi ir ierobežoti, un, lai samazinatu darba izmaksas, tie tiek veikti pašu spēkiem. Attiecīgi arī majamatnieku tirgus īpatsvars ir dominējošs un sastada 85 % no kopēja elektroinstrumentu izmantotaju tirgus austrumos.

Ka savu mērķa grupu a/s “REBIR” uzskata majamatniekus un mazos industrialos lietotajus, jo tiem diezgan būtiska ir izstradajuma cena, kas ir uzņēmuma galvena priekšrocība salīdzinot ar analogiem Rietumu ražotajiem.

Elektroinstrumentu realizacija ir tieši proporcionala celtniecības nozares attīstībai, kurai, savukart, ir sezonals raksturs. Vasaras perioda ir raksturīgs celtniecības darbu pieaugums brīva daba, kad ir labvēlīgi laika apstakļi un lielakoties tiek veikti kapitalas celtniecības darbi. Savukart ziemas perioda vairak ir raksturīgi iekšējas apdares darbi. Arī a/s “REBIR” ir stingri izteikta sezonalitate.

Tuvakajos 2 –3 gados uzņēmums plano palielinat kapitalieguldījumus mūsdienīgu, Eiropas tirgus prasībam atbilstošu izstradajumu ražošanas attīstībai un produkcijas ievirzei jaunajos tirgos.

4.2. MĒRĶA TIRGUS ĢEOGRAFISKAIS SADALĪJUMS

Lielakais a/s “REBIR” tirgus līdz šim ir bijis Krievija (tas īpatsvars kopēja noieta apjoma 2003. gada sastadīja 75 %). Uzņēmuma produkcijas realizacija no pamatdarbības pa valstīm ir aplūkojama 17. pielikuma.

Krievijas tirgus pozitīvas iezīmes:

q       liels potencialo klientu skaits;

q       Augsta uzņēmuma produkcijas atpazīstamība;

q       labi organizēti produkcijas realizacijas kanali;

q       vienkarša un salīdzinoši lēta produkcijas sertifikacija;

q       izdevīgs ģeografiskais izvietojums (a/s “REBIR” ražotne ir relatīvi tuvu Krievijas robežai).

Krievijas tirgus negatīvas iezīmes:

q       ekonomiska un politiska krīze;

q       zems pirktspējas līmenis;

q       augstas muitas barjeras (15 % ievedmuita +20 % PVN);

q       augsta inflacija;

q       spēcīga konkurence.

Uzņēmuma pozīcijas Baltijas tirgū ir stabilas. Latvija un Lietuva jau ir vairak neka 40 sadarbības partneri un patstavīgie klienti ,kas nodarbojas ar a/s “REBIR” produkcijas realizaciju.

Latvija lielakie parstavji ir i/u “JARDS”, SIA “KURZEMES ATSLĒGA”, I/U “MAGI’ un citi (skatīt 18.pielikumu).

Mazais pardošanas apjomu īpatsvars Igaunijas tirgū izskaidrojams ar to, ka šaja valstī ir gandrīz divas reizes mazak iedzīvotaju neka Latvija vai Lietuva.

Baltijas tirgus pozitīvas iezīmes:

q       augsta produkcijas atpazīstamības pakape;

q       pazīstams tirgus un ta nosacījumi,

q       nav tirgus barjeru;

q       labi attīstīta norēķinu sistēma;

q       relatīvi augsta pirktspēja;

q       augšupejoša ekonomika.

Baltijas tirgus negatīvas iezīmes:

q       relatīvi neliels potencialo klientu skaits;

q       augsta konkurence ar importa preču piegadatajiem.

Arī Austrumeiropas tirgus produkcijas realizacija uzņēmums ieņem nozīmīgu vietu. Lai elektroinstrumentus varētu realizēt Austrumeiropa, tiem jabūt sertificētiem saskaņa ar vietējo kvalitates sistēmu.

Austrumeiropas tirgus pozitīvas iezīmes:

q       ievērojams potencialo klientu skaits;

q       labi attīstīta norēķinu sistēma;

q       relatīvi augsta pirktspēja;

q       stabila ekonomika;

q       izdevīgs ģeografiskais izvietojums.

Austrumeiropas tirgus negatīvas iezīmes:

q       augsta konkurence ar importa preču piegadatajiem;

q       darbietilpīgs produkcijas sertificēšanas process.

Rietumeiropas valstu tirgū uzņēmums mēģina uzsakt savas produkcijas realizacijas pasakumus. Ka priekšnoteikums tam ir ražošanas sertificēšana saskaņa ar ISO – 9001 – 2000 kvalitates standartu prasībam. Bez tam jau ir iegūti 10 kvalitates sertifikati dažadiem izstradajumiem, kas ļauj pardot šos elektroinstrumentus visa Eiropas Savienība. Pardodot produkciju Eiropas Savienība, nav jamaksa ievedmuita, bet tikai pievienotas vērtības nodoklis 15 % apmēra.

Vacijas tirgus ir pats lielakais Eiropa, tapēc turpmak tam tiks pievērsta daudz lielaka uzmanība neka līdz šim.

Piedaloties paša lielakaja pasaulē izstadē Ķelnē 1998. – 2003. gados, ka arī citas izstadēs Rietumeiropa tika izdarīts secinajums, ka iespiesties šaja tirgū ir iespējams pieņemamas kvalitates un zemo cenu dēļ.

Rietumeiropas tirgus pozitīvas iezīmes:

q       ievērojams potencialo klientu skaits;

q       labi attīstīta norēķinu sistēma;

q       relatīvi augsta pirktspēja;

q       stabila ekonomika;

q       izdevīgs ģeografiskais izvietojums;

q       nav muitas barjeru.

Rietumeiropas tirgus negatīvas iezīmes:

q       augsta konkurence ar importa preču piegadatajiem;

q       darbietilpīgs produkcijas sertificēšanas process.

Parējas NVS valstīs problēmas ar elektroinstrumentu realizaciju ir līdzīgas: valūtas konvertacija vai arī pilnīgs aizliegums izdot valūtu arpus valsts robežam, zema iedzīvotaju pirtktspēja, problēmas ar muitas dokumentu noformēšanu un citas. Šo iemeslu dēļ uzņēmums šajos tirgos vēl neizvērš darbību līdz iepriekšminēto jautajumu atrisinašanai, bet pagaidam, lai nezaudētu pircējus un tirgu, darījumi notiek preču apmaiņas veida.

Ņemot vēra augstakminēto tirgu raksturojumu, a/s “REBIR” plano ievērojami samazinat realizaciju Krievijas tirgū, ievērojami paplašinot noietu Baltijas, Rietumeiropas un Centraleiropas tirgos. Šobrīd uzņēmumam ir izveidojušas stabilas partnerattiecības ar Vacijas firmam Quelle, Westfalia, Gematic, Wurth, Scintilla (firmas Bosch detaļu piegadatajs), ka arī Holandes, Italijas un Spanijas firmam.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka līdz 2005. gadam izdosies vairakkart palielinat šiem sadarbības partneriem realizētas produkcijas apjomus.

4.3. KONKURENCES RAKSTUROJUMS

Ekonomiska dzīve ir saistīta ar konkurenci, kas tirgus attiecību dalībniekiem uzspiež virkni tadu obligatu darbību, ka sistematiski mainīt tehnoloģiju, ražot jaunas preces, sniegt jaunus pakalpojumus, paaugstinat darba rezultivitati, jo ikvienas valsts un tas sistēma esoša uzņē4muma konkurētspēja ir saistīta ar konkrēta produkta priekšrocībam pircējiem: gan patēriņa preču pircējiem, gan ražošanas preču pircējiem. Konkurence ir tas dinamiskais spēks, kas spiež ražotaju un pardevēju domat un rīkoties, lai pētītu pircēja vajadzības, pieprasījuma izmaiņas, tirgus pievilcību, lai samazinatu izmaksas, kapinatu organizacijas menedžmenta efektivitati.

A/s “REBIR”ir gan Austrumu, gan Rietumu konkurenti (skatīt 4.3.1. tabulu).

4.3.1.tabula

A/s “REBIR” konkurentu raksturojums [37].

Salīdzinot a/s “ REBIR” ar Austrumu konkurentiem, pasaulē atzītie ražotaji lielaku uzmanību pievērš elektroinstrumentu lietotaja drošībai un ērtībai, ka arī piedava plašu elektroinstrumentu piederumu klastu.

Ja salīdzina dažadu ražotaju produkcijas sortimentu jeb ražoto modeļu skaitu, tad redzams, ka uzņēmums šaja ziņa atpaliek no saviem konkurentiem.

Ka jau augstak tika atzīmēts, dažadu ražotaju piedavato analogu elektroinstrumentu tehniskas iespējas un cenas būtiski neatšķiras no a/s “REBIR” izstradajumu tehniskajiem parametriem, līdz ar to uzņēmuma galvena priekšrocība šobrīd ir relatīvi zema produkcijas pašizmaksa (galvenokart uz lēta darbaspēka rēķina) un līdz ar to pardošanas cena, salīdzinot ar konkurentiem .

Līdz ar a/s “REBIR” ienakšanu jauna tirgū lielas aktivitates no konkurentu nav sagaidamas, jo tirgū principa nav viena izteikta līdera, pastav vienlīdzīga konkurence. Maz ticams, ka elektroinstrumentu ražotaju vidū varētu paradīties konkurence no jaunpienacēju puses, jo šada ražotne ir kapitala un laikietilpīga. Ka būtiskakos draudus varētu minēt lielos uzņēmumus, kuri, paplašinoties uz Austrumiem, iegadajas vietējos ražotajus, tadējadi izveidojot savus meitas uzņēmumus un palielinot konkurenci šaja tirgū.

UZŅĒMUMA PERSONALA RAKSTUROJUMS

Tautsaimniecība darbs ir viens no trijiem ražošanas faktoriem.

Lai uzņēmums ražotu preci, nepietiek vien ar ražošanas līdzekļiem un materialiem, tadēļ neiztikt bez darbaspēka, ka arī vadītajiem, kas prastu šo darbaspēku vadīt, to organizēt un kontrolēt.

Pašreizējos apstakļos jebkura uzņēmuma attīstība un noturīgs uzplaukums nav iespējams bez augsti izglītotiem specialistiem. Profesionals personals ir uzņēmuma izdzīvošanas jautajums.

Kvalitatīvas produkcijas ražošanai nepieciešamo un pietiekamas kvalifikacijas kadru atlase un sagatavošana tiek veikta pēc pamata un specialas kvalifikacijas.

Atkarība no ražošanas nepieciešamības un struktūrvienību vadītaju iesniegumiem personala un vīzu daļa veic darbinieku atlasi, pamatojoties uz viņu skolas izglītību, profesionalo sagatavotību, esošajam profesionalajam iemaņam un darba pieredzi, ka arī tiek organizēti pasakumi personala apmacībam nepieciešamaja apjoma (jauno stradnieku sagatavošana, parkvalifikacija, kvalifikacijas paaugstinašana).

Lai rūpnīcas darbinieki būtu patstavīgi informēti par uzdevumiem, kas dotaja momenta ir aktuali uzņēmumam kopuma un katrai konkrētai struktūrvienībai vai darbinieku grupai izlaižamas produkcijas kvalitates un kvantitates joma, akciju sabiedrības prezidents katru dienu sasauc ražošanas sapulces ar visu akcijas sabiedrības struktūrvienību vadītajiem, kur tiek stastīts par tekošo situaciju un stadīti uzdevumi, kas aktuali atbilstošajam struktūrvienībam. Talak struktūrvienību vadītaji izved ražošanas sapulces savas struktūrvienības ar 2. līmeņa vadītajiem (vec. meistariem, meistariem, iecirkņu, biroju priekšniekiem u.c.), kur viņi tiek informēti par Prezidenta teikto un saņem konkrētus uzdevumus iecirkņiem vai brigadēm. Vecakie meistari, meistari, iecirkņu, biroju priekšnieki un citi noved iegūto informaciju līdz konkrētiem izpildītajiem.

Kadru sagatavošanas, stradnieku kvalifikacijas paaugstinašanas darbs uzņēmuma tiek veikts saskaņa ar gada planu, ko sastada pēc cehu un dienestu iesniegumiem. Jebkurš apmacības veids (jaunas vai papildprofesijas apguve, kvalifikacijas paaugstinašana) beidzas ar kvalifikacijas eksamenu, ko pieņem kvalificēta komisija, kuru vada tehniskais direktors un kura sastav no uzņēmuma vadošajiem specialistiem. Kvalifikacijas eksamena rezultati tiek ieprotokolēti un nosaka veikto apmacību rezultativitati kopuma.

Parkvalifikacija , inženiertehnisko darbinieku apmacība tiek veikta saskaņa ar tekošajiem iesniegumiem atkarība no ražošanas nepieciešamības.

Stradnieku papildprofesiju apgūšana un inženiertehnisko darbinieku kvalifikacijas paaugstinašana tiek veikta saskaņa ar struktūrvienību vadītaju iesniegumiem.

Visiem līdzstradniekiem, kuru darbs ir saistīts ar produkcijas kvalitates uzturēšanu un paaugstinašanu, ir iespēja iegūt papildus specialo kvalifikaciju ražošanas vai atsevišķos kursos.

Laika perioda no 1990. gada uzņēmuma darbinieku skaits ir bijis svarstīgs (skatīt 5.1. attēlu).

5.1.attēls Uzņēmuma nodarbinato dinamika laika posma no 1990. – 2003.gadam

Sakotnēji sabiedrība stradaja 2300 darbinieku. Tobrīd uzņēmuma nebija tadu ražotņu ka alumīnija kausēšana un spiedliešana, zobratu. kolektoru, zaģa disku izgatavošanas iecirkņu un iepakojumu izgatavošanas iecirkņa. Uzņēmumam nebija arī savu veikalu. 1993. gada līdz ar muitas barjeru nostiprinašanu no Krievijas puses sabiedrība nespēja sagadat nepieciešamo izejmaterialu un komplektējošo daļu apjomu, tapēc bija spiesta samazinat stradajošo skaitu līdz 1700 darbiniekiem. Sekojoši, attīstot ražošanu un aizejot no neizdevīgas kooperacijas, darbinieku skaits pakapeniski palielinajas līdz 2100 darbiniekiem. A/s ‘’REBIR’’ vēsturē lielakais darbinieku skaita kritums bija 1998. gada beigas Krievijas finansu krīzes rezultata.

Uz Austrumu tirgu tika orientēti apmēram 80 % saražota, bet realizacija tika partraukta sakara ar Krievijas ekonomiskas situacijas nestabilitati. Parējie 20 % tika pardoti Rietumu un Baltijas valstīs. Tapēc tika sašaurinata ražošana atbilstoši tirgus situacijai un pieprasījumam – līdz ar to tika samazinati ražošanas apjomi un stradajošo skaits, lai saglabatu uzņēmumu.

Uzņēmums stradaja tikai pēc pasūtījuma – tikai klientam – neko neražot cerība pardot pēc tam.

Līdz ar straujo ražošanas apjomu samazinašanos 1998. gada beigas darbinieku skaits samazinajies visas uzņēmuma struktūrvienības. Salīdzinot ar pirsmskrīzes posmu, samazinajies pamatražošana nodarbinato īpatsvars, savukart pieaudzis apkalpojošo dienestu, ka arī marketinga, uzskaites un planošanas un kvalitates nodrošinašanas dienestu darbinieku īpatsvars kopēja stradajošo struktūra.

Taču uzņēmums nepadevas un turpinaja stradat pie jaunas produkcijas – jaunas paaudzes instrumentu izveides un ieviešanas ražošana, lai produkcija būtu ne tikai konkurētspējīgaka, bet arī labaka par Rietumu valstu produkciju. Tika izstradatas un ieviestas arī jaunas tehnoloģijas.

Uz 2004.gada 1.aprīli a/s ‘’REBIR’’ stradaja 1458 cilvēki. Tapēc a/s ‘’REBIR’’ ir uzņēmums, kas nodarbina lielu darbinieku skaitu un piedava daudz darba vietu dažadam personam, jo saskaņa ar a/s rūpnīcas statūtiem, uzņēmuma stradajošie var būt, ka Latvijas, ta arī citu valstu pilsoņi, kas atzīst uzņēmuma statūtus un ar savu darbu piedalas uzņēmuma darbība saskaņa ar noslēgto darba līgumu.

Krievijas krīzes perioda 1998. gada notika masveida darbinieku atlaišana no ieņemama amata. Ļoti daudzi tika atlaisti. Tikai pēc Krievijas krīzes sakas straujš darbinieku pieplūdums uzņēmuma, kad tika atjaunota darbinieku uzņemšana uzņēmuma. Tieši tad a/s “REBIR” straujak uzsaka atveseļošanas stadiju. Ta ka pēc Krievijas krīzes perioda beigšanas laika ir pagajuši pieci gadi, tad līdz ar to lielaks darbinieku stažs svarstas tieši perioda 1- 5 gadi (skatīt 5.2. attēlu).

Uzsakot darbu a/s ‘’REBIR’’ cehos stradajošiem darbiniekiem ir iespēja iziet apmacības kursus attiecīgajai specialitatei un ieņemamajam amatam, tapēc nav nepieciešama kada konkrēta augstaka izglītība, uzsakot darbu uzņēmuma cehos. Pēc statistikas radītajiem vislielako daļu no stradajošiem sastada ceha darbinieki. Viena uzņēmuma strada konstruktori, inženieri, tehnologi un citi augsti kvalificēti specialisti, kuru uzdevums ir izstradat jaunus izstradajumus, kuri būtu daudz konkurētspējīgaki, precīzaki, vieglaki un pilnīgaki. Lielaks darbinieku skaits ir ar vidējo izglītību (skatīt 5.3. attēlu).

5.3. attēls Darbinieku sadalījums pēc izglītības uz 2004.gada sakumu

Pēc 5.4.attēla radītajiem lielakais darbinieku skaits ir vecuma no 36 – 55 gadiem, jo uzņēmuma darbība prasa diezgan lielu darba pieredzi un atbildību.

Tieši šada vecuma darbiniekiem ir lielaka darba pieredze, kas savu darbu spēj veikt ar liekaku atdevi. Tapēc uzņēmuma vairak tiek uzņemti šada vecuma darbinieki, kuriem ir lielaka darba pieredze. Jaunieši vēl grūti spēj ieiet darba sliedēs, ka arī vairaki nestrada, jo apgūst zinašanas macību iestadēs.

Analizējot vecuma grupu sadalījumu starp vīriešiem un sievietēm var redzēt, ka stradajošo vīriešu skaits uzņēmuma tikai nedaudz lielaks par stradajošo sieviešu skaitu (skatīt 5.5.attēlu).

5.5. attēls Darbinieku sadalījums pēc dzimuma uz 2004.gada sakumu

Sievietes tiek nodarbinatas montēšanas, štancēšanas, alumīnija un plastmasas cehos, ka arī ieņem struktūru vadītaju, gramatvežu un uzskaites specialistu amatus. Vīrieši uzņēmuma, galvenokart, nodarbinati instrumentalaja ceha. Lielaka daļa no tiem ir kvalificēti stradnieki, instrumentu atslēdznieki, transportlīdzekļu slīpētaji, virpotaji, cehu un iecirkņu meistari.

Analizējot darbinieku skaitu pēc tautības, var teikt, ka, vairak neka puse stradajošo ir krievu tautības, talak seko latvieši un citu tautību parstavji (skatīt 5.6. attēlu).

5.6. attēls Darbinieku sadalījums pēc tautības uz 2004.gada sakumu

6. DARBA TIESĪBU IEVĒROŠANA UZŅĒMUMA

6.1. DARBA LĪGUMU NOSLĒGŠANAS KARTĪBA, TO SATURS UN LAUŠANAS KARTĪBA

Pieņemšana darba notiek, noslēdzot rakstveida darba līgumu, saskaņa ar kuru darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu, pakļauties iekšējai darba kartībai vai darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs apņemas nodrošinat darba samaksu un darba apstakļus, kas paredzēti likumdošanas aktos, darba koplīguma un pusēm vienojoties [22,502].

Lai noslēgtu darba līgumu ir nepieciešams līgumslēdzēju pušu saskanīgs gribas izteikums.

A/s ‘’REBIR’’darbinieku pieņemšana darba balstas uz personas iesniegumu ar lūgumu pieņemt darba un darba devēja rīkojumu par pieņemšanu darba, lai gan ta nav likuma prasība. Šo kartību nosaka uzņēmuma vadība.

Akciju sabiedrība katram darbiniekam pati sastada darba līgumus, ņemot vēra spēka esošo likumdošanu un darbības specifiku. Darba līgums aplūkojams 19.pielikuma.

Tada veida līgumi ietver sekojošu informaciju:

Ø      līgumslēdzēju pušu datus;

Ø      profesiju, kada darbinieks tiek pieņemts saskaņa ar profesiju klasifikatoru;

Ø      darba uzsakšanas datumu;

Ø      darba laiku (pilna, nepilna vai saīsinata darba diena);

Ø      darba samaksu, kas saskaņa ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.103 nedrīkst būt mazaka par valsts noteikto minimumu, tas ir, Ls 80 mēnesī;

Ø      darbinieka un darba devēja tiesības un pienakumus;

Ø      darba līguma termiņu.

Noslēdzot darba līgumu var noteikt parbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētajam darbam. Parbaudes termiņš nedrīkst parsniegt trīs mēnešus. Parbaudi nenosaka personam, kas jaunakas par astoņpadsmit gadiem.

Uzņēmuma tiek slēgti darba līgumi uz noteiktu laiku, uz nenoteiktu laiku vai uz noteikta darba izpildīšanas laiku.

A/s “REBIR” visvairak ir iecienījusi slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku un pēc tam atkartoti slēgt jaunu līgumu uz noteiktu laiku, ja darba devēju apmierina darbinieka veiktais darbs. No darba tiesiskas aizsardzības viedokļa darbiniekam ir izdevīgak slēgt līgumu uz nenoteiktu laiku, jo tas būtu parliecinošaks arguments, ja, piemēram, nepieciešams saņemt kredītu.

Pēc darba līguma noslēgšanas darbinieks tiek iepazīstinats ar iekšējas darba kartības noteikumiem un darba koplīgumu. Pirms stašanas darba darbiniekam obligati jaiziet darba aizsardzības ievadinstruktažu darba aizsardzības biroja. Jebkurus darba pienakumus darbiniekam javeic atbilstoši darba līguma noteiktajai specialitatei, kvalifikacijai, amatam vai arodam.

A/s ‘’REBIR’’ darbinieku galvenie zemak minētie pienakumi ir izstradati saskaņa ar Latvijas Republika pastavošo likumdošanu:

stradat godīgi un apzinīgi izpildīt savus darba pienakumus, ievērot darba kartību, laika un precīzi izpildīt darba devēja rīkojumus, izmantot visu darba laiku ražīgam darbam, nepieļaut darbības, kas traucē citiem darbiniekiem izpildīt viņu darba pienakumus;

paaugstinat darba ražīgumu, savlaicīgi un rūpīgi pildīt rīkojumus un uzdevumus, izstrades normas un normētos ražošanas uzdevumus;

uzlabot darba un izgatavojamas produkcijas kvalitati, nepieļaut nolaidību un braķi darba, ievērot tehnoloģisko disciplīnu;

ievērot visas darba aizsardzības, drošības tehnikas, ražošanas sanitarijas, darba higiēnas, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības, kadas paredzētas attiecīgajos likumos, noteikumos un citos normatīvajos aktos, stradat saņemtaja specialaja apģērba un specialajos apavos, lietot nepieciešamos individualos aizsardzības līdzekļus;

veikt pasakumus, lai nekavējoties novērstu visus cēloņus un apstakļus, kas kavē vai apgrūtina normali veikt darbu (dīkstave, avarija u.c.) un nekavējoties to darīt zinamu darba devējam vai viņa parstavim;

efektīvi izmantot mašīnas, darbgaldus un citas iekartas, saudzīgi izturēties pret instrumentiem, mērīšanas ierīcēm, specialo apģērbu un citiem priekšmetiem, kas izsniegti darbiniekam lietošanai; ekonomiski un racionali izlietot izejvielas, materialu, enerģiju, kurinamo un citus materialos resursus;

visi darbinieki ir pilna mēra materiali atbildīgi par zaudējumu, kas viņu vainas dēļ radies darba devējam. Darba devējam ir tiesības slēgt rakstiskus līgumus par pilnu kolektīva materialo atbildību ar darbiniekiem, kuri kopīgi izpilda darbus, kas saistīti ar vērtību uzglabašanu parstradi, pardošanu, parvadašanu vai izmantošanu darba procesa, ja nav iespējams norobežot katra darbiniek materialo atbildību;

darbiniekam pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienakums nekavējoties veikt veselības parbaudi gadījumos, kad šadas parbaudes veikšana paredzēta normatīvajos aktos vai darba koplīguma, vai arī pastav pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu;

veikt nepieciešamos piesardzības pasakumus, lai novērstu un samazinatu vides piesarņošanu vai tas risku, ka arī avariju risku;

novērst vielu noplūdi, ja ta notikusi darīt visu, lai likvidētu vai samazinatu noplūdes sekas un kaitīgumu darbinieku veselībai un videi;

darbiniekam obligati janēsa savu caurlaidi visu darba dienu labi redzama vieta piespraustu uz krūtīm;

Pienakumus darbinieks veic atbilstoši darba līguma noteiktajai specialitatei, kvalifikacijai, amatam vai arodam.

Atsevišķi darbinieku pienakumi līguma noteiktas specialitates, kvalifikacijas, amata vai aroda ietvaros var būt noteikti likumos, noteikumos, darba instrukcijas, darba devēja pavēlēs un citos normatīvajos aktos.

Visa darba devēja, tas ir, a/s ‘’REBIR’’ teritorija, ražošanas, darba un atpūtas telpas, izņemot speciali noradītajas vietas, aizliegta smēķēšana. Kategoriski aizliegts ienest vai dzert alkoholiskos dzērienus darba devēja teritorija.

Darba līguma, kas tiek sastadīts a/s ‘’REBIR’’, tiek atrunati arī darba devēja pienakumi, kas ir saskaņa ar Darba likumdošanu.

Darba devējam ir jaraugas, lai katram darbiniekam tiktu nodrošinati droši un veselībai nekaitīgi darba apstakļi, kas ļautu veikt darba līguma atrunato darbu.

Taču bez šī pienakuma darba devējam tiek noteikti arī citi pienakumi, un, ka svarīgakos no tiem varētu minēt:

veikt savu darbību saskaņa ar LR likumu “Par uzņēmējdarbību” un “Par akciju sabiedrībam” un nodrošinat LR Darba likuma un citu likumu un normatīvo aktu izpildi;

pareizi organizēt visu darbinieku darbu, lai katrs darbinieks varētu stradat darba līguma noteiktaja specialitatē, kvalifikacija, amata vai aroda, lai katram būtu ieradīta noteikta darba vieta, savlaicīgi – pirms uzdodama darba sakšanas iepazīstinat ar noteikto uzdevumu un nodrošinat ar darbu visu darba dienu (maiņu), nodrošinat veselīgus un drošus darba apstakļus un to, lai mašīnas, darbgaldi, instrumenti un parēja iekarta būtu lietošanas kartība, ka arī nodrošinat nepartrauktam un ritmiskam darbam nepieciešamas izejvielu, materialu un citu resursu rezerves;

radīt apstakļus darba ražīguma pieaugumam, ieviešot jaunakos zinatnes un tehnikas sasniegumus un darba zinatnisko organizaciju, samazinat mazkvalificēto roku darbu un smago fizisko darbu;

pilnveidot darba samaksas organizaciju, nodrošinat darbinieku materialo ieinteresētību gan viņu pašu darba rezultatos, gan akciju sabiedrības kopēja darba rezultatos, ka arī izmaksat darba algu noteiktajos termiņos;

nodrošinat stingru darba un ražošanas disciplīnas ievērošanu, darba resursu racionalu izmantošanu;

uzlabot darba apstakļus, nodrošinat visu darba vietu pienacīgu tehnisko iekartošanu un radīt tajas tadus darba apstakļus, kas atbilst darba aizsardzības noteikumiem (drošības tehnikas noteikumiem, sanitarajam normam u.c. noteikumiem) un nodrošinat atbilstoši normam ar specapģērbu, specapaviem un citiem individualas aizsardzības līdzekļiem un higiēniskajiem līdzekļiem;

organizējot un veicot savu darbību, nepieļaut vides aizsardzības noteikumu parkapumus;

nodrošinat un sekmēt sistematisku darbinieku darba kvalifikacijas paaugstinašanu;

informēt darbiniekus (vai to parstavjus) par akciju sabiedrības saimniecisko darbību, finansialo stavokli un par gaidamajam izmaiņam ekonomiskaja darbība;

darba devējs sniedz darbiniekam, kuri veic piesarņojošu darbību, nepieciešamo informaciju par tas iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, par piesardzības pasakumiem šīs ietekmes samazinašanai, ka arī par rīcību avarijas situacija;

sniegt pirmo palīdzību saindēšanas vai nelaimes gadījuma.

Savas saimnieciskas darbības uzlabošanai ir svarīgi, lai darba devējs veiktu savu darbību saskaņa ar LR likumu “Par akciju sabiedrībam” un, galvenais, nodrošinatu pareizu LR Darba likuma un citu normatīvo aktu pienacīgu izpildi, ieviešot jaunakos zinatnes un tehnikas sasniegumus, veicot dažadus pasakumus ražošanas efektivitates, darba kvalitates un izgatavojamas produkcijas uzlabošanai, ka arī samazinot mazkvalificēto roku darbu.

Analizējot dažadu darba līguma paraugus, ir jaatzīst, ka tajos ir savas nepilnības, tadas ka:

Ø      dažos līgumos tiek atrunati darba samaksas apmēri, bet netiek konkretizēti izmaksu periodi, lai gan darba likumdošana nosaka, ka darba samaksu javeic ne retak ka 2 reizes mēnesī, ka arī netiek noradīts, kur ir tiesīgs saņemt savu darba samaksu – kasē vai bankomata;

Ø      darba devēja pienakumos saskaņa ar darba likumdošanas aktiem būtu jaiekļauj pienakums - piešķirot darbiniekam ikgadējo atvaļinajumu, saglabat darba vietu un darba samaksu;

Ø      darbinieka pienakumos ir iekļauts nosacījums, neizpaust komercnoslēpumus, taču, lai tos neizpaustu ir jazina, kas tieši tiek kvalificēts ka komercnoslēpums. Pēc autores domam konfidencialitates objekts būtu japrecizē darba līguma vai arī noslēdzot papildus vienošanos.

Darba līgumu sastada divos eksemplaros, no kuriem viens glabajas pie darba devēja, otrs – pie darbinieka.

Darba devēja varda darba līgumu saskaņa ar a/s “REBIR” Statūtiem paraksta akciju sabiedrības prezidents vai viņa prombūtnes laika viceprezidents.

Saskaņa ar noslēgto darba līgumu akciju sabiedrības prezidents izdod saviem dienestiem saistošu pavēli (rīkojumu), kura glabajas personaldaļa. Pavēļu (rīkojumu) kopijas nododamas gramatvedībai talakai uzskaites veikšanai, darba algu, normu un tarifu birojam un darba laika uzskaites birojam.

Darba līguma grozījumi un papildinajumi noformējami, pusēm vienojoties rakstveida, divos eksemplaros - pa vienam katrai pusei, un pievienojamas darba līgumam un ir ta neatņemama sastavdaļa.

Darba līguma grozījumu un papildinajumi stajas spēka diena, kad puses to paraksta, ja nav noteikts cits termiņš.

Stajoties darba, darbiniekam:

1) jauzrada pase saskaņa ar likumdošanas aktiem par pasēm vai, ja darbinieks nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, dzimšanas apliecība;

2) iesniegt citus dokumentus normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

Pieņemot darba, kur ir nepieciešamas specialas zinašanas, darba devējam ir tiesības pieprasīt, lai darbinieks uzrada diplomu vai citu dokumentu par izglītību vai profesionalo sagatavotību.

Darba devējs var pieprasīt, lai pretendents veic veselības parbaudi, kas ļautu parliecinaties par viņa piemērotību paredzēta darba veikšanai.

Darbinieks stajas darba darba līguma noslēgšanas diena, ja līguma nav noteikts cits termiņš.

Palielinot darbinieku skaitu, vai veidojot jaunas darba vietas, priekšroka pieņemšanai darba tiek dota no uzņēmuma atbrīvotiem pēc Darba likuma (turpmak – DL) 101. panta 1. daļas 9. punkta darbiniekiem, kuri ir bezdarbnieki un viņu kvalifikacija atbilst uzņēmuma vajadzībam, ja viņi paši piesakas un viņiem tiek dota tada iespēja.

Uz noslēgta darba līguma pamata katram darbiniekam izdod caurlaidi, kas ļauj ieiet, atrasties un stradat darba vieta.

Darba līgums izbeidzas (tiek lauzts) Latvijas Republikas Darba likuma vai noslēgtaja darba līguma paredzētajos gadījumos un kartība. Laužot darba līgumu sakara ar darbinieku skaita samazinašanu, priekšrocība palikt darba ir darbiniekiem, kuriem ir labaki darba rezultati un augstaka kvalifikacija.

Darbinieka parcelšana cita darba, kas nav paredzēts dota līguma, ir iespējama tikai ar viņa piekrišanu. Šaja gadījuma dotais līgums tiek lauzts un puses noslēdz jaunu darba līgumu.

Jebkurš a/s “REBIR” noslēgtais darba līgums izbeidzas vai tiek lauzts Darba likuma vai noslēgtaja darba līguma paredzētajos gadījumos un kartība.

A/s “REBIR” visbiežak sastopamie darba līguma izbeigšanas pamati ir:

Ø      Pušu vienošanas;

Ø      Darba līguma termiņa iztecējums;

Ø      Darbinieka nave;

Ø      Darba līguma laušana pēc darbinieka uzteikuma;

Ø      Darba līguma laušana pēc darba devēja iniciatīvas.

Darba līguma izbeigšana (laušana) noformējama ar darba devēja rakstisku rīkojumu. Rīkojuma kopijas par darba līguma izbeigšanu (laušanu) personaldaļa nodod gramatvedībai, Darba algas, normu un tarifu nodaļai, ka arī darba laika uzskaites, kontroles un analīzes birojam.

Atlaižot darbinieku, darba devējs izsniedz darbiniekam darba gramatiņu, ja ta glabajas pie darba devēja, ar ierakstu par atlaišanu un izmaksa darbiniekam visas summas, kas viņam pienakas no darba devēja.

Ja darbinieku atlaižot, radies strīds par viņam pienakošos summu apmēru, darba devējs izmaksa viņam summu, kuru darba devējs neapstrīd.

Atlaišanas diena darbiniekam janodod personala daļa caurlaide.

Darba līguma izbeigšanas (laušanas) diena uzskatama par darbinieka pēdējo darba dienu.

Ja darbinieks atlaišanas diena nav stradajis, darba devējs izsūta viņam ar ierakstītu vēstuli pēc darba līguma (vai uzskaites kartītē) noradītas adreses paziņojumu par līguma izbeigšanu, bet attiecīgas summas izmaksa ne vēlak ka nakošaja diena pēc tam, kad atlaistais darbinieks pieprasījis aprēķinu.

Sakara ar darba līguma izbeigšanu darbiniekam ne vēlak ka aprēķina saņemšanas diena janorēķinas ar darba devēju par visiem saviem paradiem (saņemtie instrumenti, tehnika, avansi,specapģērbs, specapavi u.c.).

6.2. DARBA UN ATPŪTAS LAIKS. DARBA SAMAKSAS TIESISKAIS REGULĒJUMS

Darba kartību a/s ‘’REBIR’’ nosaka Darba likums, ka arī Darba kartības noteikumi, ko apstiprinajis darba devējs, konsultējoties ar arodorganizacijas uzticības personu padomi.

Darba laiks ir laikposms no darba sakuma līdz beigam, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcība, izņemot partraukumus darba [2,49].

Uzņēmuma tiek noteikta 5 dienu darba nedēļa. Normalais dienas darba laiks nedrīkst parsniegt 8 stundas un 40 stundas nedēļa. Pusaudžiem vecuma no 15 – 18 gadiem tiek noteikta 7 stundu darba diena un ne vairak ka 35 stundas nedēļa. Pirmssvētku dienas darba dienas ilgums tiek saīsinats par 1 stundu.

Uzņēmuma ir pieļaujams virsstundu darbs, ja darba devējs un darbinieks par to ir rakstveida vienojušies, ka arī gadījumos, lai novērstu neparvaramas varas, nejauša notikuma vai citu arkartēju apstakļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmuma un, ja ir steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšana noteiktaja laika, kad nav vajadzīga rakstveida piekrišana.

Virsstundu darbs nedrīkst parsniegt 48 stundas četru nedēļu perioda un 200 stundas kalendara gada.

Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot atsevišķai darbinieku kategorijai noteikto normalo dienas vai nedēļas darba ilgumu, pēc konsultēšanas ar arodkomiteju, darba devējs var noteikt citu darba laika grafiku.

Darba laika darbinieks nedrīkst atstat savu darba vietu bez meistara vai ceha priekšnieka atļaujas.

Patvaļīga aiziešana no darba vietas tiek uzskatīta par darba disciplīnas parkapšanu. Aizejot no darba vietas drīkst atrasties tikai tajas nodaļas, uz kuram ir saņemtas atļaujas.

A/s “REBIR” ir ieviesta summēta darba laika uzskaite ar uzskaites periodu viens gads. Summēta darba laika grafiku darba devējam jasaskaņo ar arodkomiteju un jaiepazīstina darbinieki mēnesi pirms uzskaites perioda sakuma.

Stradajot maiņas, katrai darbinieku grupai jastrada noteiktais darba stundu skaits, ievērojot likumdošana noteikto visparējo darba laika ilgumu.

Viena maiņa nomaina otru maiņu laika, kads paredzēts grafika, ar kuru darbiniekus iepazīstina ne vēlak ka vienu mēnesi pirms ta stašanas spēka.

Pa maiņam darbinieki mainas vienmērīgi pēc kartas. Pareja no vienas maiņas uz otru parasti organizējama ik pēc nedēļas. Aizliegts norīkot darbinieku darba divas m,aiņas pēc kartas.

Darbinieks var ieiet, stradat un atrasties akciju sabiedrības teritorija, ražošanas un citas telpas uz saņemtas caurlaides pamata.

Darba laika iziešana no akciju sabiedrības teritorijas aizliegta, bet nepieciešamības gadījuma iziešana notiek pēc ceha, nodaļas priekšnieka atbrīvojuma raksta.

Personam, kuras ir reibuma stavoklī, ieeja akciju sabiedrības teritorija ir aizliegta.

Partraukumu atpūtai un ēšanai neieskaita darba laika.

Partraukumu laika darbiniekam ir tiesības atstat savu darba vietu. Darba laika ir tiesības apmeklēt tuvako tualeti un nepieciešamības gadījuma medpunktu.

Darbiniekiem, kas auksta gadalaika strada ara vai neapkurinatas telpas, kravējiem, kas veic iekraušanas un izkraušanas darbus, piešķir specialus partraukumus, lai viņi varētu sasildīties un atpūsties, un šie partraukumi ieskaitami darba laika. Minēto partraukumu ilgums ir 10 minūtes pēc katras nostradatas stundas.

Parējo cehu un iecirkņu darbiniekiem piešķir 10 minūšu ilgus atpūtas partraukumus 1. maiņa plkst. 8.50 un plkst. 12.50 un 2. maiņa plkst. 15.50 un plkst. 19.50, kuri ir ieskaitami darba laika.

Darba laiks pardevējiem un citiem darbiniekiem, kas saistīti ar iedzīvotaju apkalpošanu, noteicams atbilstoši tirdzniecības objektu darbam saskaņa ar grafiku, kuru apstiprina loģistikas nodaļas vadītajs, ņemot vēra normalo darba laiku (40 stundas nedēļa).

Starppilsētu braucienu gadījumos automašīnu vadītaju darba laika sakums un beigas nosakams atkarība no darba uzdevuma. Šajos gadījumos vadītajs izmanto partraukumu atpūtai un ēšanai pēc faktiskas iespējas, tads partraukums nav ieskaitams darba laika.

Aizliegts atraut darbiniekus no viņu tieša darba, izņemot likumos un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

Ikvienam uzņēmuma darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksato atvaļinajumu, kurš ilgst 4 kalendaras nedēļas, neieskaitot svētku dienas, bet pusaudžiem (līdz 18 gadiem) piešķirams viena mēneša ilgs apmaksats atvaļinajums. Abpusēji vienojoties, ikgadējo apmaksato atvaļinajumu var piešķirt pa daļam, viena no kuram nevar būt īsaka par 2 kalendaram nedēļam.

Ikgadējo apmaksato atvaļinajumu piešķir pēc grafika, kuru darba devējs sastada pēc konsultēšanas ar arodkomiteju.

Apmaksatos papildatvaļinajumus piešķir:

Ø      darbiniekiem (vīriešiem un sievietēm), kuriem ir trīs vai vairaki bērni vecuma līdz 16 gadiem vai bērns invalīds – 3 darba dienas;

Ø      darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam – 3 vai vairak darba dienas;

Ø      sakara ar bērna dzimšanu – 1 darba diena pēc valdes lēmuma;

Ø      sakara ar stašanos laulība – 1 darba diena pēc valdes lēmuma;

Ø      sakara ar pirmas pakapes radinieka navi – 3 darba dienas pēc valdes lēmuma;

Ø      vienam no vecakiem, kuri ved bērnu uz pirmo klasi – 1dienu pēc valdes lēmuma;

Ø      darbiniekam, kurš nepartraucot darbu, macas jebkura veida izglītības iestadē, piešķir macību atvaļinajumu – sesijas paredzētas dienas ar darba algas saglabašanu ;

Ø      darbiniekam valsts eksamenu kartošanai vai diplomdarba izstradašanai un aizstavēšanai – ne īsaku par 20 darba dienam gada un par šo laiku izmaksajot vidējo izpeļņu;

Ø      aktīvakajam uzticības personam darba aizsardzība, arodbiedrības uzticības personam – 1 – 3 dienam vai arī materialu stimulējumu. Šadi stimulējumi piemērojami analoģiska kartība arī struktūrvienību vadītajiem un citiem darbiniekiem, kuri gada laika devuši lielu ieguldījumu darba aizsardzības līmeņa celšanai uzņēmuma.

Samaksu par darbu (darba algu, samaksu par darbu, ko veic īpašos darba apstakļos, par papildu darbu, par virsstundu darbu, materialas stimulēšanas izmaksas u.c.) darba devējs izmaksa darbiniekiem atbilstoši darba līguma, koplīguma, darba likuma vai citos normatīvajos aktos noteiktaja apmēra un kartība.

Darba devējs apņemas :

Ø      veikt pasakumus talakai darba samaksas pilnveidošanai, nodrošinot tas atkarību no darba rezultatiem un kvalitates;

Ø      nodrošinat darbinieka darba samaksu proporcionali ieguldītajam darbam. Minimala darba samaksa nosakama vismaz (10 – 15 %) lielaka, ka valstī noteikta minimala alga (izņemot krīzes situacijas).

Ø      Darbiniekiem, kas saskaņa ar darba vides riska novērtēšanu veic darbu īpašos apstakļos, kuri saistīti ar paaugstinatu risku viņa drošībai vai veselībai, nosakama piemaksa pie izpeļņas pēc vides faktoru novērtēšanas un valdes lēmuma.

Ø      Darba algas paaugstinašanu uzņēmuma darbiniekiem var veikt, ja ir tam nepieciešamie līdzekļi vai, ja ir palielinati ražošanas un realizacijas apjomi, nepalielinot stradajošo skaitu.

Ø      algu maksat 2 reizes mēnesī. Pirms algas izmaksas izdot darbiniekiem algas aprēķinu, kura noradīts darba laiks, periods, par kuru tiek izmaksata darba alga un ieturējumi.

Darbiniekiem, kas veic virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laika vai svētku diena, darba devējs piemaksa ne mazak ka 100 % apmēra no viņiem noteiktas stundu vai dienas likmes, bet, ja nolīgta akorda darba alga – piemaksa ne mazak ka 100 % apmēra no akorddarba izcenojuma par paveikta darba daudzumu.

Darbs nakts stundas (22.00 – 6.00) apmaksajas 1,5 – karša apmēra no stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda darba alga – piemaksa ne mazak ka 50 % apmēra no akorddarba izcenojuma par paveikta darba daudzumu.

Par dīkstavi, ja darbinieks taja nav vainīgs darba devējs izmaksa darbiniekam vidējo izpeļņu par visu dīkstaves laiku saskaņa ar LR DL 74. panta 1. daļas prasībam.

Saskaņa ar valdības lēmumu par minimalas algas un nodokļu likmes maiņu un citos tamlīdzīgos gadījumos darba devējs iespēju robežas parskata amatalgas.

Esošo izstrades normu parskatīšanu un jaunu izstrades normu ieviešanu veic sekojošos gadījumos:

Ø      sakara ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu;

Ø      jaunas produkcijas apgūšanu;

Ø      darba organizacijas uzlabošanas pasakumu ieviešanu;

Ø      ja atklajas, ka normas ieviestas nepareizi.

Darba devējs paziņo darbiniekiem par tarifa likmes parskatīšanu vai amatalgas izmaiņam ne vēlak ka mēnesi iepriekš, izņēmums – ja likmes un amatalgas palielinas.

Uzņēmuma tiek praktizēta normu parskatīšana vidēji 5 % apjoma vienu reizi gada.

Par priekšzīmīgu, ilgstošu un nevainojamu darba attiecību pildīšanu un citiem sasniegumiem darba, darba devējs izsaka pateicību, izmaksa papildalgu vai pasniedz vērtīgu davanu saskaņa ar uzņēmuma nolikumiem, valdes lēmumu, vai konsultējoties ar arodkomiteju.

Ja ir līdzekļi darba devējs reizi gada var sniegt darbiniekam davanu līdz minimalas algas apmēram, izmaksat papildalgu par gada darba rezultatiem.

Samaksu darbiniekiem par papildus darbu vai pienakumu izpildīšanu darbinieka prombūtnes laika līdz 50 % apmēra no pamatalgas nosaka abam pusēm vienojoties darba līguma vai rakstveida ar valdes rīkojumu.

A/s ‘’REBIR’’ darba samaksai parsvara izmanto darba algas fonda līdzekļus un tikai dažos gadījumos stradajošiem atzinība par sasniegumiem darba tiek piešķirta prēmiju veida (skatīt 6.2.1. tabulu ).

6.2.1.tabula

Darba samaksa a/s “REBIR” laika perioda no 2001. – 2003.gadam

Organizējot profesionalo apmacību vai parkvalifikaciju darba laika, darbiniekam tiek saglabata izpeļņa ar atsevišķiem rīkojumiem. Darbiniekam, kurš, partraucot darbu, nosūtīts celt kvalifikaciju, saglaba darba vietu un darba devējs sedz ar kvalifikacijas celšanu saistītos izdevumus.

Darbam naktī un virsstundu darbam bez viņu piekrišanas netiek pakļauti darbinieki, kuri vieni audzina bērnus līdz 8 gadu vecumam, darbinieki, kuriem ir attiecīgas izziņas par veselības stavokli, kuri vieni apkopj invalīdus, vecus vecakus, uzradot atbilstošus dokumentus, Černobiļas avarijas seku likvidacijas darbinieki, vairakkartēji goda donori un citi darbinieki atbilstoši likumam vai pēc kopēja darba devēja un arodkomitejas lēmuma.

Arstējot arodslimības un nelaimes gadījumos darba iegūtas traumas tiek apmaksata daļa ceļazīmes vērtības un brauciena uz sanatorijam un citam arstniecības iestadēm Latvijas Republikas robežas.

Atbrīvojot darbinieku no darba sakara ar aiziešanu pensija, izmaksa vienreizēju pabalstu atkarība no uzņēmuma nostradata staža:

Ø      vairak par 40 gadiem – līdz 3 minimalajam darba algam;

Ø      vairak par 30 gadiem – līdz 2,5 minimalajam darbaz algam;

Ø      vairak par 20 gadiem – līdz 2 minimalajam darba algam;

Ø      vairak par 10 gadiem – līdz 1,5 minimalajam darba algam pēc valdes lēmuma un atkarība no uzņēmuma finansiala stavokļa.

Atkarība no a/s ‘’REBIR’’ finansiala stavokļa darbiniekiem var tikt sniegta materiala palīdzība, piemēram, tada ka:

Ø      sanatorijas, atpūtas namu, bērnu atpūtas ceļazīmju daļēja apmaksa;

Ø      daļēja apmaksa (līdz 50 %) tēriņam arstējoties stacionara;

Ø      palīdzība darbiniekiem, kuri sekmīgi macas augstskola, tehnikuma vai citas macību iestadēs;

Ø      palīdzība darbiniekiem, kuri dažadu iemeslu dēļ ir nokļuvuši materialas grūtības;

Ø      līdzekļi valsts valodas eksamenu nokartošanas un Latvijas pilsonības iegūšanas izdevumu apmaksai;

Ø      50 % minimalas darba algas izmaksa, bērnam piedzimstot;

Ø      daļēja bēru izdevumu segšana uzņēmuma darbinieka vai viņa 1. pakapes radinieka naves gadījuma;

Ø      līdzekļu piešķiršana sakara ar laulībam 50 % minimalas algas apmēra;

Ø      līdzekļi Ziemassvētku davanu iegadei darbinieku bērniem un svētku pasakumu organizacijai;

Ø      pabalsta piešķiršana 50 % minimalas darba algas apmēra darbiniekiem, kuru bērni iet 1. klasē, skolas piederumu iegadei.

Darba devēja un arodorganizacijas uzticības personu padomes (arodkomitejas) savstarpēju parrunu rezultata tiek lemts par pasakumu organizēšanu un finansēšanu, kuros piedalas liela daļa uzņēmuma vai cehu darbinieku (uzņēmuma jubilejas, atzīmējami pasakumi, valsts vai profesionali svētki u.c.).

Darba devējs ik gadus orientējoties uz uzņēmuma finansu stavokli pēc valdes lēmuma var ieguldīt attiecīgus līdzekļus pensiju fonda veidošana, var izskatīt darbinieku, vai atsevišķu to kategoriju veselības apdrošinašanu, var turpinat apdrošinašanu no nelaimes gadījuma, apdrošinat uzņēmumu maksatnespējas gadījumam.

Lai veicinatu uzņēmuma darbinieku un darba devēja savstarpējo saprašanos, sociala dialoga attīstību, miera un stabilitates atmosfēras nostiprinašanai kolektīva, darba devējs kopīgi ar arodorganizacijas uzticības personu padomi veic socioloģiskos pētījumus darbinieku vidū, kopīgi analizē situaciju, un savstarpējas cieņas un pušu uzskatu saskaņošanas rezultata risina arī citas darbinieku socialas vajadzības.

DISCIPLINARSODU UZLIKŠANAS KARTĪBA

Par darba kartības parkapšanu darba devējs pēc sava uzskata var piemērot darbiniekam vienu no Darba likuma paredzētajiem disciplinarsodiem.

Disciplinarsodus uzliek akciju sabiedrības ‘’REBIR’’ prezidents vai viņa prombūtnes laika viceprezidents uz parkapēja tieša vadītaja rakstiska ziņojuma pamata. Minētais vadītajs pievieno savam ziņojumam parkapēja paskaidrojumu un citus dokumentus, kas apliecina darbinieka parkapumu. Darbinieka atteikšanas sniegt paskaidrojumu nevar būt par šķērsli soda piemērošanai.

Prezidents vai viņa prombūtnes laika viceprezidents var uzlikt parkapējam disciplinarsodu arī pēc savas iniciatīvas.

Uzliekot disciplinarsodu, jaņem vēra izdarīta parkapuma smagums un apstakļi, kados tas izdarīts, ka arī darbinieka iepriekšējais darbs un uzvedība.

Disciplinarsodu darba devējs uzliek tūlīt pēc parkapuma atklašanas, bet ne vēlak ka viena mēneša laika no atklašanas dienas, neieskaitot laiku, kad darbiniekam bijusi parejoša darba nespēja vai viņš bijis atvaļinajuma.

Disciplinarsodu nevar uzlikt, ja no parkapuma izdarīšanas dienas pagajuši vairak neka seši mēneši.

Pavēle par disciplinarsoda piemērošanu, noradot ta piemērošanas motīvus, japaziņo darbiniekam pret parakstu. Tapat jaizskaidro darbiniekam tiesības parsūdzēt lēmumu par disciplinarsodīšanu.

Parējos jautajumos disciplinarsodu uzlikšanas gadījuma javadas pēc likumiem vai citiem normatīviem aktiem.

6.4. DARBA AIZSARDZĪBAS ORGANIZĒŠANA

Darba aizsardzība ir nodarbinato drošība un veselība darba.

Darba aizsardzības un darba drošības jautajumi iegūst arvien lielaku nozīmi, jo darbinieks darba pavada lielu daļu sava mūža, tadēļ ir svarīgi maksimali samazinat vai novērst darba apstakļu kaitējumu cilvēku veselībai un labsajūtai.

A/s “REBIR” visus jautajumus par darba aizsardzību nosaka Darba aizsardzības likums. Saskaņa ar šo likumu uzņēmuma ir izveidota darba aizsardzības sistēma, kas sevī ietver:

Ø      darba vides riska novērtēšanu;

Ø      darba vides iekšējo uzraudzību;

Ø      darba aizsardzības organizatoriskas struktūras izveidošanu;

Ø      konsultēšanos ar nodarbinatajiem un to uzticības personam, lai iesaistītu viņus darba aizsardzības uzlabošana.

Nodarbinatie un to uzticības personas nepartraukti tiek informēti gan par darba vides risku, gan par darba aizsardzības pasakumiem ka uzņēmuma kopa, ta arī atsevišķas ražotnēs un darba vietas. Darbinieki tiek iepazīstinati ar darba vides riska novērtēšanas rezultatiem un to profesiju vai darba vietu sarakstu, kura nodarbinato veselības stavokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, ar profesiju sarakstu, kur nodarbinato darbs ir saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, ar darba devēja noteiktajiem darba aizsardzības pasakumiem un izmantojamiem aizsardzības līdzekļiem, ka arī ar nelaimes gadījumiem darba un arodslimību gadījumiem.

Katru gadu līdz 15. janvarim a/s ‘’REBIR’’ tiek izstradats darba aizsardzības pasakumu plans vai arī tiek noslēgta vienošanas ar arodorganizaciju par nepieciešamo pasakumu veikšanu, kas nodrošina darba vietu atbilstību darba aizsardzības normu un noteikumu prasībam.

Darba vides riska novērtēšanai tiek piemērotas metodes un standarti, kas atbilst uzņēmuma tehniskajiem un ekonomiskajiem resursiem, komercdarbības veidam un darba apstakļiem.

Pie riska faktoriem pieder faktiski viss, kas atrodas apkart darbiniekam viņa pienakumu izpildes procesa (darba režīms, apgaismojums, trokšņa pakape, gaisa piesarņojums un telpu ventilacija, riski no ugunsdrošības viedokļa, psiholoģiskais faktors utt.), tadēļ nodarbinatajiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, darba devējs nodrošina veselības parbaudi arstniecības iestadē, sedzot ar to saistītas izmaksas. Struktūrvienību vadītajiem ir tiesības atstadinat no darba personas, kuras bez attaisnojuma nav veikušas veselības parbaudi grafika noteiktaja kartība.

Atkarība no darba riska faktoriem, uzņēmuma darbiniekiem tiek piešķirts papildus apmaksatais atvaļinajums, kas ir ne mazaks par trīs dienam.

Darba vietas ir apgadatas ar pirmas palīdzības aptieciņam ar palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materialu minimumu, kads ir noteikts LR MK 1997. gada 4. marta noteikumu Nr. 86 “Noteikumi par obligato veselības parbaudi un apmacību pirmas palīdzības sniegšana”. Personam, kuras strada īpašos apstakļos, tiek nodrošinati pirmas palīdzības sniegšanas kursi.

Atbilstoši darba vides faktoriem tiek konkretizēti aizsardzības līdzekļi un darbi, kuros attiecīgie aizsardzības līdzekļi lietojami. Taču diemžēl uzņēmuma netiek kontrolēta to pielietošana. Ta ka cehu meistari nepievērš parak lielu uzmanību aizsardzības līdzekļu izmantošanai, tad personas, kuras strada liela troksnī, nelieto austiņas vai arī plastmasas ceha, kur to kausējot, izdalas indīgas vielas, turklat ir arī slikta ventilacija, netiek lietoti respiratori. Pēc manam domam, organizējot darba aizsardzību uzņēmuma, pirmkart, vajadzētu veikt biežaku kaitīgos apstakļos stradajošu personu uzraudzību un otrkart, piemērot disciplinarsodus un arī naudas sodus.

SEZ A/S “REBIR” Valde atbild ne tikai par darba aizsardzības politikas noteikšanu, bet arī par ražošanas vides faktoru vadīšanas finansialu nodrošinašanu.

Struktūrvienību vadītaji nodrošina nepieciešamo ražošanas vidi darba vietas.

Ražošanas vides jautajuma uzņēmums stada sekojošus mērķus:

Ø      produkcijas konfortabluma sasniegšana, nodrošinot darba vietas labvēlīgu ražošanas vidi;

Ø      ražošanas, ražojamo preču un pakalpojumu ietekmes uz apkartējo vidi samazinašana un darbinieku maksimalas darba drošības nodrošinašana;

Ø      lai nodrošinatu ražošanas vides patstavīgu uzlabojumu darba vietas a/s “REBIR” plano ievest vadīšanas sistēmu apkartējas vides sfēra saskaņa ar ISO 14000 prasībam un darba aizsardzības vadīšanas sistēmas ieviešanu saskaņa ar OHSAS 18001 prasībam uz Latvijas Republikas jaunas likumdošanas bazes.

Uzņēmums veic un kontrolē darba drošības instruktažas izvešanu saskaņa ar Latvijas Republika uz doto momentu spēka esošam un izpildīšanai rekomendējamam prasībam.

Sakotnējo instruktažu darba aizsardzība veic Darba aizsardzības un ugunsdrošības biroja inženieris, pieņemot darbinieku vai praktikantu darba vai uz stažēšanos, un ta ietver sevī jauna stradnieka iepazīšanos ar uzņēmuma darba organizaciju un darba aizsardzības pamatjautajumiem.

Instruktažu darba aizsardzība darba vieta veic a/s ‘’REBIR’’ struktūrvienības priekšnieks vai meistars, un ta ietver sevī darbinieka iepazīstinašanu ar konkrētu darba veidu un drošu darba paņēmienu izmantošanu darba vieta. Darba aizsardzības instruktaža darba vieta tiek veikta periodiski – pēc 12 mēnešiem, bet bīstamo iekartu izmantošanas gadījuma – pēc 6 mēnešiem.

Informaciju par izmaiņam LR darba aizsardzības likumdošanas bazē uzņēmumam pa elektrisko pastu piegada firma, kas specializējas uz doto pakalpojumu veidu, bet gada beigas piedava atjaunoto LR likumdošanas bazes paketi.

Jauna likumdošanas akta ieviešanu uzņēmuma veic darba aizsardzības un ugunsdrošības biroja vadītajs pēc saskaņošanas ar tehnisko direktoru rīkojuma veida.

Dota rīkojuma izpildīšanas, darba aizsardzības pasakuma plana veikšanas iekšējo kontroli, ka arī darba aizsardzības ievērošanas un ražošanas vides atbilstību LR normam kopējo iekšējo kontroli veic darba aizsardzības un ugunsdrošības birojs.

Tekošo jautajumu saskaņošana ar tehnisko direktoru notiek noteiktajos termiņos divas reizes nedēļa.

Uzņēmuma arējo kontroli darba aizsardzības jautajumos veic Reģionala Valsts Darba inspekcija.

Sakara ar jaunas likumdošanas ieviešanu uzņēmums ievieš darba vietu apsekošanas un novērtēšanas sistēmu.

A/s ‘’REBIR’’ katru gadu veic planotos pasakumus darba aizsardzība un darba vietu vides uzlabošana.

Uzņēmums veic arī pasakumus, lai mazinatu nelaimes gadījumu un profesionalo slimību rašanas risku, ka, piemēram:

Ø      nodrošina darbiniekus ar individualas aizsardzības līdzekļiem saskaņa ar LR likumdošanu tajas darba vietas, kur ir vides riska faktori;

Ø      tiek izmantota drošības zīmju sistēma, kas brīdina darbiniekus par iespējamo risku darba vietas vai uzliek par pienakumu darba vietas izpildīt noteiktas prasības saskaņa ar LR likumdošanu;

Ø      tiek veikti pasakumi profesionalo slimību profilaksei. Darbinieki, kuru darba apstakļi saistīti ar ražošanas vides kaitīgiem faktoriem, iziet periodisko medicīnisko apsekošanu saskaņa ar LR likumdošanu.

Ja darbinieks nav iekļauts sarakstos par apdrošinašanos no nelaimes gadījuma, darbiniekiem, kuri darba devēja pilnīgas vai daļējas vainas dēļ zaudē darba spējas un iegūst invaliditati, papildus valsts noteiktai zaudējuma atlīdzinašanai izmaksa vienreizēju kompensaciju zaudējumu atlīdzinašanai atkarība no invaliditates grupas 5 līdz 10 minimalo algu apmēra, bet darbinieka naves gadījuma, kas iestajas nelaimes gadījuma rezultata darba vieta, darbinieka ģimenei izmaksa kompensaciju 15 minimalo algu apmēra. Ražošanas traumas gadījuma darbiniekam tiek sniegta materiala palīdzība līdz vidējas algas apmēram.

Kaut arī uzņēmums cenšas nodrošinat drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, uzņēmuma nodarbinatie bieži vien gūst dažadas arodslimības.

Ka zinams, saskaņa ar Latvijas Republikas MK noteikumu Nr.441 “Par darba nodarīta kaitējuma atlīdzinašanu” 3.3. punktu, ja darbinieks pēc 1997. gada 1. janvara vairs nestrada un Ministru Kabineta pilnvarota speciala arstu komisija arodslimības konstatē viņam arodslimību, kuras cēlonis ir līdz minētajam termiņam darbinieka veiktais darbs veselībai kaitīgos darba apstakļos, un darbspēju ekspertīzes komisija nosaka darbspēju zaudējumu, darba devējam ir pienakums atlīdzinat darba nodarīto kaitējumu.

Ka piemēru varu minēt Valentīnas Paševičas lietu, kas a/s “REBIR” stradaja no 1980. gada līdz 1997. gadam kaitīgu faktoru ietekmē (abu plaukstu, roku un plecu joslas lokals sasprindzinajums, darbs piespiedu poza, vietēja vibracija, troksnis), un kura 1997. gada 1. oktobrī tika atlaista. Nodarbinata vairakas reizes arstējas dažadas slimnīcas, taču arodslimība tika atklata vēlak un 2002. gada Veselības un darbspēju ekspertīzes arstu komisija darbiniecei noteica darbspēju zaudējumu 20 % apmēra, kas ir arodslimības tiešs rezultats. Ta ka gan a/s “REBIR”, kas uzskatīja, ka arodslimība nav saistīta ar darbu uzņēmuma, gan arī Valsts Socialas Apdrošinašanas aģentūra (VSAA) atteicas izmaksat kaitējuma atlīdzību, jo uzskatīja, ka tas ir darba devēja pienakums. Darbiniece 2003.gada 17.aprīlī griezas ar prasības pieteikumu Rēzeknes tiesa par darba nodarīta veselības kaitējuma atlīdzības piedziņu pret a/s “REBIR” un VSAA.

Arodslimības atklašanas un noteikšanas laika persona nebija apdrošinata tomēr, ka zinams, arodslimība rodas sistematiski un ilgaku laika periodu iedarbojoties profesijai raksturīgiem kaitīgiem faktoriem, tadēļ var teikt, ka arodslimība patiesība ir iegūta darba laika, kad persona ir bijusi apdrošinata.

Ar 2003. gada 7.oktobra Rēzeknes tiesas spriedumu VSAA tika uzlikts par pienakumu izmaksat V. Pašēvičai veselībai nodarīta kaitējuma atlīdzību par laika posmu no 2002. gada 4.janvaŗa līdz 2003. gada 7.oktobrim Ls 630, tiesašanas izdevumus Ls 25 un turpmak izmaksat Ls 30 mēnesī līdz 2004. gada 1.martam.

Taču saskaņa ar Civilprocesa likuma 426. pantu, VSAA lūdza izskatīt lietu pēc būtības sakara ar apelacijas sūdzību daļa par izmaksajamo veselībai nodarīta kaitējuma atlīdzības apmēru. VSAA uzskatīja, ka pirmas instances tiesai, aprēķinot kaitējuma atlīdzības apmēru, bija japiemēro Ministru Kabineta noteikumus Nr. 50 “Obligatas socialas apdrošinašanas pret nelaimes gadījumiem darba un arodslimībam apdrošinašanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķinašanas kartība”, līdz ar to kopēja apdrošinašanas atlīdzības summa sastada Ls 313,55 un turpmak Ls 15 mēnesī.

Novērtējot lietas materialus, lietas dalībnieku paskaidrojumus, Latgales Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija nolēma prasību apmierinat daļēji, tas ir, no VSAA V. Pašēvicas laba par darba nodarīto kaitējumu piedzīt atlīdzību Ls358,55 no 2002.gada 4.janvara līdz 2004.gada 1.februarim un no 2004.gada 1.februara Ls 15 mēnesī līdz 2004.gada 1.martam, un ar lietas vešanu saistītos izdevumus Ls 50.

Darba devēja un darbinieka sadarbībai uzņēmuma ir izveidota darba aizsardzības padome.

Darba aizsardzības padomes sēdes notiek katru mēnesi un pieņemtie lēmumi protokolējas. Darba aizsardzības padome izskata darba aizsardzības pasakumu plana un iepriekšējo lēmumu izpildīšanas jautajumus, ka arī darba aizsardzības tekošas problēmas. Uzņēmuma darbiniekus padomē parstav uzticības personas, kuras ievēl paši darbinieki. 

Ja nodarbinatais vienpusēji izbeidz darba tiesiskas attiecības sakara ar to, ka darba devējs neveic visus nepieciešamos darba aizsardzības pasakumus un tiek būtiski apdraudēta nodarbinata drošība un veselība darba un apdraudējuma faktu apliecina Valsts Darba inspekcijas atzinums, darba devēja pienakums ir izmaksat nodarbinatajam atlīdzību, kas nav mazaka par sešu mēnešu vidējo izpeļņu.

Saskaņa ar Kriminallikuma 146.pantu, par darba aizsardzības noteikumu parkapumiem, ja ar šo parkapumu ir radītas smagas sekas, iestajas arī kriminalatbildība, un, ja nav savlaicīgi veiktas, ka rezultata darbinieks ir cietis, tad atbildīgo personu sauc pie atbildības.

SECINAJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

Secinajumi:

1. Rēzeknes būvinstrumentu rūpnīca REBIR” , kuras pamati tika likti 1994.gada, ir viena no nedaudzajam Latvija, kura vissmagakas ekonomiskas krīzes apstakļos pratusi ne tikai izdzīvot, bet ir palielinajusi arī ražošanas apjomus, paliekot gan tradicionalaja Austrumu tirgū, gan sperot noteiktus soļus Rietumu tirgus virziena.

2. Uzņēmuma tiek ražoti:

q           elektroinstrumenti,

q           dažada veida smalkzaģīši,

q           rokas celtniecības instrumenti,

q           spolveida pagarinataji,

q           plastmasas izstradajumi,

q           presformas.

3. Uz 2004.gada 1.aprīli a/s ‘’REBIR’’ stradaja 1458 cilvēki. Tapēc a/s ‘’REBIR’’ ir uzņēmums, kas nodarbina lielu darbinieku skaitu un piedava daudz darba vietu dažadam personam, jo saskaņa ar a/s rūpnīcas statūtiem, uzņēmuma stradajošie var būt, ka Latvijas, ta arī citu valstu pilsoņi, kas atzīst uzņēmuma statūtus un ar savu darbu piedalas uzņēmuma darbība saskaņa ar noslēgto darba līgumu.

4. Sērijveida produkcijas ražošana un piegadēs, modernizējot esošos un izstradajot jaunus izstradajumus, ka arī veicot pēcpardošanas apkalpošanu, uzņēmums vadas no patērētaju vajadzībam un vēlmēm, piegadajamas produkcijas prasībam, kas atspoguļojas uzņēmuma ienakošajos pasūtījumos un kontraktos uz produkcijas piegadi, veiktajiem tirgus pētījumiem un konkurences analīzes rezultatiem, ka arī uz esošajiem standartiem, kas nosaka prasības produkcijai, un nozares attīstības kopējam tendencēm, kas pamatojas uz jaunakajiem zinatniski tehniska progresa sasniegumiem.

5. Kvalitates politikas nodrošinašanai SEZ A/S “REBIR” ieviesa un pastavīgi uzlabo “Kvalitates menedžmenta sistēmu’’, kas atbilst ISO 9001 – 2000 prasībam.

6. Piegadataju izvēle, ka arī materialu, izejvielu un komplektējošo daļu iegade uzņēmuma notiek atbilstoši ISO 9001 – 2000 prasībam. Piegade notiek, pamatojoties uz ilgtermiņa līgumiem. Lielakie izejvielu un komplektējošo sastavdaļu piegažu apjomi tiek saņemti no Krievijas, Vacijas, Zviedrijas, Holandes. Izejvielas un materiali no Krievijas un citam NVS valstīm sastada 50 % no kopēja piegažu apjoma.

7. Elektroinstrumentu realizacija ir tieši proporcionala celtniecības nozares attīstībai, kurai, savukart, ir sezonals raksturs. Vasaras perioda ir raksturīgs celtniecības darbu pieaugums brīva daba, kad ir labvēlīgi laika apstakļi un lielakoties tiek veikti kapitalas celtniecības darbi. Savukart ziemas perioda vairak ir raksturīgi iekšējas apdares darbi. Arī a/s “REBIR” ir stingri izteikta sezonalitate.

8. Latvija lielakie parstavji ir i/u “JARDS”, SIA “KURZEMES ATSLĒGA”, I/U “MAGI’ un citi .

9. Lai iegūtu papildus ienakumus a/s ‘’REBIR’’ nodarbojas ne tikai ar produkcijas ražošanu, bet tam ir atvērti arī vairaki veikali. Uzņēmumam šobrīd ir četri firmas veikali, bez tam sabiedrībai pieder četri partikas tirdzniecības veikali Rēzeknē.

10. Ar mērķi turpmako 4 – 5 gadu laika saglabat produkcijas noietu Austrumos, ka arī lai strauji palielinatu izstradajumu realizaciju Rietumu tirgos, uzņēmuma vadība ir izstradajusi a/s “REBIR” konkurētspējas palielinašanas programmu 2002. – 2005. gadam. Programma paredz esošo izstradajumu pilnveidošanu, jaunas elektroinstrumentu paaudzes un to modifikaciju izstradi, ražošanas sagatavošanu un apgūšanu, produkcijas sertifikaciju un marketingu. Programmas realizēšanai vadība planojusi turpmako trīs gadu laika veikt investīcijas jaunu iekartu iegadei Ls 2 miljonu apmēra.

11. 2003.gada uzņēmuma pamatkapitals sastadīja Ls 6239700. Tas tika sadalīts 6239700 akcijas, kur vienas akcijas nominala vērtība bija Ls 1.

12. Ta ka akciju sabiedrība atrodas un darbojas pēc Rēzeknes Specialas Ekonomiskas zonas likuma, tad uzņēmumam ir nekustama īpašuma un īpašuma nodokļa atvieglojumi ( 80 % no aprēķinata nodokļa summas).2003.gada šo nodokļu atvieglojumu summa sastadīja Ls 170974.

13. Baltija vienīga elektroinstrumentu ražotaja a/s “REBIR” Neto apgrozījums 2003. gada sasniedza 14,8 miljonus latu planoto 12,1 miljonu latu vieta, kas ir par trīs miljoniem vairak neka 2002.gada. Akciju sabiedrības peļņa 2003. gada bija 626347 lati, kas ir par 18 % vairak neka 2002. gada [14,6].

14. Pieņemšana darba notiek, noslēdzot rakstveida darba līgumu, saskaņa ar kuru darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu, pakļauties iekšējai darba kartībai vai darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs apņemas nodrošinat darba samaksu un darba apstakļus, kas paredzēti likumdošanas aktos, darba koplīguma un pusēm vienojoties. Darba līgumi a/s ‘’REBIR’’ tiek slēgti saskaņa ar pastavošo Latvijas Republikas likumdošanu.

15. A/s “REBIR” visbiežak sastopamie darba līguma izbeigšanas pamati ir:

q       pušu vienošanas;

q       darba līguma termiņa iztecējums;

q       darbinieka nave;

q       darba līguma laušana pēc darbinieka uzteikuma;

q       Darba līguma laušana pēc darba devēja iniciatīvas.

16. Uzņēmuma tiek noteikta 5 dienu darba nedēļa. Normalais dienas darba laiks nedrīkst parsniegt 8 stundas un 40 stundas nedēļa. Pusaudžiem vecuma no 15 – 18 gadiem tiek noteikta 7 stundu darba diena un ne vairak ka 35 stundas nedēļa. Pirmssvētku dienas darba dienas ilgums tiek saīsinats par 1 stundu.

17. Uzņēmuma tiek izmantota laika un gabaldarba algu forma. Samaksa par darbu a/s “REBIR” tiek izmaksata no darba algas fonda, bet, ja uzņēmuma palielinas ražošanas, realizacijas apjoms un ceturksnis noslēdzas ar peļņu, tad Valde var pieņemt lēmumu par prēmijas piešķiršanu, un tas jau tiek izmaksatas no materialas stimulēšanas fonda. 2003.gada darbiniekiem izmaksata kopēja darba algas summa sastadīja Ls 3 186 553.

18. Uzņēmuma ir izveidota darba aizsardzības sistēma, kas sevī ietver:

q       darba vides riska novērtēšanu;

q       darba vides iekšējo uzraudzību;

q       darba aizsardzības organizatoriskas struktūras izveidošanu;

q       konsultēšanos ar nodarbinatajiem un to uzticības personam, lai iesaistītu viņus darba aizsardzības uzlabošana.

19. Rēzeknes SEZ a/s “REBIR” tiek slēgti dažada veida līgumi. Visizplatītakie no tiem ir:

q       Pirkuma līgumi;

q       Piegades līgumi;

q       Konsignacijas līgumi;

q       Telpu un iekartu nomas līgumi;

q       Glabajuma līgumi;

q       Līgumi par pakalpojumiem starptautiskas tirdzniecības, muitas un loģistikas joma;

q       Elektroinstrumentu garantijas remonta līgumi;

q       Parvadajuma līgumi.

20. Ja atbildīgas amatpersonas neveic darbinieku instruēšanu par darba aizsardzības tehniskajiem drošības noteikumiem, nekontrolē šo noteikumu ievērošanu uzņēmuma, ka rezultata darbiniekam tiek nodarīti miesas bojajumi, rodas veselības traucējumi vai iestajas darbinieka nave, tad atbildīgo amatpersonu par šo noteikumu neievērošanu uzņēmuma, var saukt pie kriminalatbildības.

Priekšlikumi:

1. Lai palielinatu apgrozījumu ir japaplašina noieta tirgus, piedavajot lētaku produkciju, tadējadi, piesaistot vietējos un arvalstu klientus.

Tas būtu iespējams, ieviešot mūsdienīgaku tehnoloģiju, kas pakapeniski samazinatu ražošanas produkcijas izmaksas, kuras uzņēmuma sastada lielu procentualo daļu (2003.gada tas bija Ls114830). Izmaksu samazinajums radītu produkcijas cenu kritumu.

3. Vajadzētu pilnīgak noslogot ražotnes, piemēram, plastmasas cehu, kura varētu ražot detaļas citam rūpnīcam.

4. Uzņēmuma atpazīstamības uzlabošanai varētu izstradat etiķeti ar viegli lasamu tirdzniecības zīmi REBIR, kas pašlaik ir uz tehniska rakstura tabulas un ir grūti pamanama. Sudrabmelnai tabulai varētu pievienot kadu spilgtu krasu.

5. Akciju sabiedrība “REBIR” sava saimnieciskaja darbība vairak sastopas ar darba līgumu slēgšanu, kas tiek slēgti uz noteiktu laiku un pēc tam, ja nepieciešams, tiek slēgti atkartoti. Pēc autores domam būtu izdevīgak slēgt līgumu uz nenoteiktu laiku, lai nebūtu nepieciešama atkartota līguma slēgšana, tas arī būtu parliecinošaka arguments, ja, piemēram, nepieciešams saņemt kredītu.

6. Pasūtījumu izpildīšanai uzņēmums varētu izmantot firmu pakalpojumus, tas ir, uzņēmums aizpildītu pavadzīmes, sagatavotu pasūtījumu, bet attiecīga firma piegadatu preci pasūtītajam. Tas ieekonomētu laiku, ka arī samazinatu izmaksas.

KOPSAVILKUMS

Diplomdarba tēma ir Rēzeknes Specialas Ekonomiskas zonas akciju sabiedrības “REBIR” saimnieciskas darbības analīze un tiesiskais nodrošinajums.

Diplomdarba pētījuma mērķis ir analizēt Rēzeknes Specialas Ekonomiskas zonas akciju sabiedrības “REBIR” saimniecisko darbību un izpētīt tas tiesisko nodrošinajumu.

Vacot un apkopojot informaciju par uzņēmuma saimniecisko darbību, to reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, veicot uzņēmuma finansialas darbības radītaju analīzi, tirgus izpēti un iepazīstoties ar uzņēmuma tiesisko nodrošinajumu, autore secinaja, ka uzņēmums savas darbības paplašinašanai neizmanto iespējas, kas viņam ir dotas. Tapēc diplomdarba tika izvirzīta sekojoša hipotēze – uzņēmuma saimnieciskas darbības uzlabošanai pastav neizmantotas iespējas.

Ta ka akciju sabiedrība “REBIR” lielaka uzmanība tiek koncentrēta uz elektroinstrumentu ražošanu un realizaciju, kas ir tieši proporcionala celtniecības nozares attīstībai, tai ir sezonals raksturs. Vasaras perioda ir raksturīgs celtniecības darbu pieaugums brīva daba, kad ir labvēlīgi laika apstakļi un lielakoties tiek veikti kapitalas celtniecības darbi, tapēc uzņēmuma produkcijas realizacijas apjomi vasara sastada vidēji 4 %, savukart, ziema produkcijas realizacijas iespējas samazinas un realizacijas apjomi krītas vidēji līdz 0,6 %. Izejot no ta, uzņēmums ziemas perioda varētu parkvalificēties uz citas produkcijas ražošanu, piemēram, uz perforatoru ražošanu, kurus agrak ražoja Daugavpils uzņēmums SIA Dauer – D.

Uzņēmuma ik gadu tiek ieviesti pasakumi konkurētspējas kapinašanas palielinašanai, ka rezultata lielaka daļa uzņēmuma produkcijas – 95 % no saražotas – tik eksportēta. No vienas puses eksporta palielinajums ir svarīgs uzņēmumam, bet no otras puses, tas ir svarīgs valsts ekonomikai, jo ka zinams, Latvija imports joprojam parsniedz eksportu. 75 % no saražotas produkcijas tiek eksportēti uz Krieviju, taču pēc autores domam, ta ka Latvija ir iestajusies Eiropas Savienība un Krievija tagad skaitas ka treša valsts, uzņēmumam vajadzētu pievērst lielaku uzmanību Rietumu tirgum. Situacijas uzlabošanai Rietumu tirgū uzņēmums varētu izvietot parstavniecību Vacija, kas ir lielakais noieta tirgus Rietumos un kuram blakus atrodas lielakas pasaules valstis, ka Francija un Italija. Parstavniecības izvietošana ļautu labak parzinat tirgu. Ka arī uzņēmuma atpazīstamības uzlabošanai varētu izstradat etiķeti ar viegli lasamu tirdzniecības zīmi REBIR, kas pašlaik ir uz tehniska rakstura tabulas un ir grūti pamanama. Sudrabmelnai tabulai varētu pievienot kadu spilgtu krasu.

Uzņēmumam ir sertificēta visa produkcija, taja skaita, arī kvalitates sistēmas parvaldes process. Ar katru gadu akciju sabiedrība “REBIR” gūst arvien labakus rezultatus gan ražojamas produkcijas apjoma un kvalitates radītaju, gan ražošanas procesu vadīšanas ziņa. Šie rezultati varētu būt vēl augstaki, ja uzņēmums pilnība noslogotu ražotnes, piemēram plastmasas cehu, jo tas ir viens no cehiem, kura ir uzstadītas jaunas iekartas no Vacijas, līdz ar to taja varētu ražot detaļas arī citam rūpnīcam.

Viena no reali nepieciešamajam darbībam, ko autore ieteica pilnveidot, tas ir noslēgt atkartotus darba līgumus uz nenoteiktu laiku. Tas, savukart, veicinatu drošības sajūtu darbiniekos un viņiem būtu lielaka darba atdeve, ka rezultata uzņēmums pilnīgak izmantotu tas iespējas, kuras netika izmantotas, jo nebija tik augsta darbinieku darba efektivitate.

Diplomdarbs ietver sekmīgas uzņēmējdarbības veikšanu, balstoties uz Latvijas Republikas likumdošanu, kas piešķir pētījumam praktisku nozīmi, jo iespējas uzņēmuma saimnieciskas darbības uzlabošanai iepriekš netika aplūkotas.

Pētījuma izstradē tika izmantota dažadu autoru zinatniska literatūra, ka arī juridiska un ekonomiska satura raksti preses izdevumos, izmantojot literatūras referatīvo analīzi.

Tika pielietota arī statistikas datu apstrades metode un finansialas analīzes metode, par pamatu izmantojot uzņēmuma 2001., 2002. un 2003.gada parskatus.

Uzņēmuma jau iepriekš tika veikti marketinga pētījumi, taču tos varēja izmantot tikai vispusīgai analīzei, tapēc autore veica padziļinatu analīzi.

Pētījuma praktiska nozīme ir saistīta arī ar to, ka autorei bija iespēja nostiprinat savas teorētiskas zinašanas.

Akciju sabiedrības “REBIR’ parskata gads ir noslēgts ar 420000 latu lielu peļņu.

Pamatojoties uz veikta pētījuma rezultatiem, redzams, ka darba izvirzīta hipotēze apstiprinas.

Darba tika izmantoti 37 bibliografiskie avoti: Latvijas Republikas likumi, likumu komentari, zinatniska literatūra, juridiska un ekonomiska satura raksti no dažadiem preses materialiem, nepublicēta uzņēmuma informacija – Rēzeknes Specialas Ekonomiskas zonas akciju sabiedrības “REBIR’ statūti, uzņēmuma gada parskati, iekšējas darba kartības noteikumi. Par nozīmīgakiem literatūras avotiem var uzskatīt tadas gramatas ka: Grēviņas R., Kažas V. Ekonomiskos termiņus skaidrojoša vardnīca, Praudes V., Beļčikova J. Marketings, Ruranes M. Finansu parvaldība, Torgana K. Latvijas Republikas Civillikuma komentari. Ceturta daļa. Saistību tiesības.

Тема дипломной работы – анализ хозяйственной деятельности и правовое обеспечение акционерного общества Резекненской специальной экономической зоны «РЭБИР».

Цель исследования дипломной работы – проанализировать хозяйственную деятельность акционерного общества Резекненской специальной экономической зоны «РЭБИР» и исследовать его правовое обеспечение.

Во время сбора и обобщения информации о хозяйственной деятельности предприятия, регламентирующих ее нормативных актах, анализа показателей финансовой деятельности предприятия, исследования рынка и при ознакомлении с правовым обеспечением предприятия автор пришла к выводу, что предприятия не использует все возможности для расширения своей деятельности. Поэтому в дипломной работе выдвинута следующая гипотеза – имеются неиспользованные возможности для улучшения хозяйственной деятельности предприятия.

Так как в акционерном обществе «РЭБИР» внимание в основном концентрируется на производстве и реализации электростройинструментов, что прямо пропорционально развитию строительной отрасли, то носит сезонный характер. В летний период характерно увеличение строительных работ вне помещений, когда при хороших погодных условиях в основном проводятся работы капитального строительства, поэтому объемы реализации продукции предприятия летом составляют 4 % , а зимой возможности реализации продукции снижаются и объемы реализации падают в среднем до 0,6 %. Исходя из этого предприятие в зимнее время могло бы переквалифицироваться на производство другой продукции, например, на производство перфораторов, которые раньше выпускало Даугавпилсское предприятие SIA Dauer D

На предприятии ежегодно ведется работа по увеличению конкурентоспособности, в результате чего большая часть продукции предприятия -- 95 % произведенного – экспортируется. С одной стороны увеличение экспорта важно для предприятия, а с другой стороны – это важно для экономики государства, так как известно, что в Латвии импорт все еще превышает экспорт. 75 % произведенной продукции экспортируется в Россию, но по мнению автора, так как Латвия вступила в Евросоюз и Россия теперь считается как третья страна, предприятию следовало бы больше уделять внимания Западному рынку. Для улучшения ситуации на Западном рынке предприятие могло бы разместить представительство в Германии, которая является самым крупным рынком сбыта на Западе и рядом с которой находятся крупные страны мира, такие как Франция и Италия. Размещение представительства позволило иметь более широкое представление о рынке. А также для улучшения узнаваемости предприятия можно было бы разработать этикетку, на которой четко выделялся бы торговый знак REBIR, который сейчас

Вся продукция предприятия сертифицирована, в том числе и процесс управления системы качества. С каждым годом акционерное общество «РЭБИР» добивается улучшения результатов как относительно показателей объема производимой продукции и качества, так и по руководству процессами производства. Эти результаты могли быть и выше, если бы производства предприятия были бы полностью загружены, например, пластмассовый цех. Это один из цехов, где установлено новое немецкое оборудование, поэтому там можно производить и детали для других заводов.

Одним из реально необходимых действий, которое автор рекомендует усовершенствовать, касается заключения повторных трудовых договоров на неопределенное время. Это бы повысило чувство уверенности и повысилась бы трудовая отдача, в результату чего предприятие полнее использовало бы возможности, которые не были использованы, поскольку эффективность труда работников не была такой высокой.

Дипломная работа включает в себя успешное выполнение предпринимательской деятельности на основании законодательства Латвийской Республики, что придает исследованию практическое значение, так как ранее не рассматривались возможности по улучшению хозяйственной деятельности предприятия.

В разработке исследования была использована научная литература многих авторов, а также статьи юридического и экономического характера в печатных изданиях, используя реферативный анализ литературы.

Был применении также метод обработки статистических данных и метод финансового анализа, в качестве основы использовались отчеты предприятия за 2001-й, 2002-й, 2003-й годы.

На предприятия уже ранее проводились маркетинговые исследования, но их можно было использовать только для поверхностного анализа, поэтому автор провела углубленный анализ.

Практическое значение исследования связано и с тем, что у автора была возможность укрепить свои теоретические знания.

Годовой отчет акционерного общества «РЭБИР» завершен с прибылью в 420000 латов.

На основании результатов проведенного исследования видно, что гипотеза, выдвинутая в работе, подтверждается.

В работе были использованы 37 библиографических источника: законы Латвийской Республики, комментарии законов, научная литература, статьи юридического и экономического содержания из разных материалов прессы, неопубликованная информация предприятия – устав акционерного общества Резекненской специальной экономической зоны «РЭБИР», годовые отчеты предприятия, правила внутреннего распорядка работы. Самыми важными источниками литературы можно считать книги : «Толковый словарь экономических терминов» Р.Гревини, В. Кажи, «Маркетинг» В. Прауде, Бельчикова, «Управление финансами» М. Руране, «Комментарии Гражданского закона Латвийской Республики». Четвертая часть. Право обязательств.

RESULT

The Theme of degree work - the analysis of economic activities and legal maintenance of joint-stock company Rezeknes of special economic zone 'REBIR'.

The purpose of research of degree work - to analyse economic activities of joint-stock company Rezeknes of special economic zone 'REBIR' and to investigate his legal maintenance.

During gathering and generalization of the information on economic activities of the enterprise, statutory acts regulating her, the analysis of parameters of financial activity of the enterprise, research of the market and at acquaintance with legal maintenance of the enterprise the author has come to a conclusion, that the enterprise does not use all opportunities for expansion of the activity. Therefore in degree work the following hypothesis is put forward - there are unused opportunities for improvement of economic activities of the enterprise.

As in joint-stock company ' REBIR ' the attention basically concentrates on manufacture and realization elektrostroinstrumenty that in direct ratio to development of building branch carries a seasonal nature. During the years period typically increase in civil work outside of premises when under good weather conditions basically works of capital construction are carried out, therefore volumes of realization of production of the enterprise make 4 % in the summer, and the winter of an opportunity of realization of production reduces also volumes of realization fall on the average up to 0,6 %. Proceeding from this the enterprise during winter time could train for a new profession on manufacture of other production, for example, on manufacture of punchers which let out Daugavpils enterprise SIA ' Dauer - D ' earlier.

At the enterprise work on increase in competitiveness therefore the most part of production of the enterprise - 95 % made - are exported is annually conducted. On the one hand the increase in export important for the enterprise, and on the other hand is important for economy of the state as it is known, that in Latvia import still exceeds export. 75 % of made production are exported to Russia, but in opinion of the author as Latvia has entered the European Community and Russia now is considered as the third country, the enterprise should be given more than attention to the Western market. For improvement of a situation in the Western market the enterprise could place representation in Germany which is the largest commodity market in the West and near to which there are large countries of the world, such as France and Italy. Accommodation of representation has allowed to have wider representation about the market. And also for improvement of recognition of the enterprise it would be possible to develop a label on which trademark REBIR which is now placed on the table of technical character would precisely be allocated and it is swept difficultly up. The siver-white table can add any bright color. All production of the enterprise is certificated, including managerial process of system of quality. Every year joint-stock company ' REBIR ' achieves improvement of results as concerning parameters of volume of made production and quality, and on a management of processes of manufacture. These results could be and is higher, if manufactures of the enterprise would be completely loaded, for example, plastic shop. It is one of shops where the new German equipment is established, therefore there it is possible to make and details for other factories.

One of really necessary actions whom the author recommends to improve, concerns the conclusion of repeated labour contracts for uncertain time. It would raise feeling of confidence and labour feedback would raise, in result of that the enterprise would use opportunities which have not been used as efficiency of work of workers was not more full.

Degree work includes successful performance of enterprise activity on the basis of the legislation of the Latvian Republic that attaches to research practical significance as opportunities on improvement of economic activities of the enterprise earlier were not considered.

In development of research the scientific literature of many authors, and also clauses of legal and economic character in printed editions has been used, using the abstract analysis of the literature. The method of processing of the statistical data and a method of the financial analysis was application also, as a basis reports of the enterprise for 2001, 2002, 2003 years were used.

On the enterprises marketing researches already were earlier carried out, but they could be used only for the superficial analysis, therefore the author has lead the profound analysis. Practical value of research is connected and that the author had an opportunity to strengthen the theoretical knowledge. The annual report of joint-stock company ' REBIR ' is completed with profit in 420000 lats.

On the basis of results of the lead research it is visible, that the hypothesis which has been put forward in work, proves to be true. n work 37 bibliographic sources have been used: laws of the Latvian Republic, comments of laws, the scientific literature, clauses of the legal and economic maintenance from different materials of the press, the unpublished information of the enterprise - the charter of joint-stock company Rezeknes of special economic zone 'REBIR', annual reports of the enterprise, an internal regulation of work. The most important sources of the literature can be counted books: ' The Explanatory dictionary of economic terms ' R.Grevina, V.Kazha, V.Praudes 'Marketing', Belchikova, ' Management of the finance ' M.Rurane, ' Comments of the Civil law of the Latvian Republic '. The fourth part. The right of obligations. K.Torgansa.

IZMANTOTAS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS

1. Darba aizsardzības likums. – Rīga:Tiesu nama aģentūra, 2001. – 94.lpp.
2. Darba likums. – Rīga:Tiesu nama aģentūra, 2001. – 94.lpp.
3. Latvijas Republikas Civillikums. Ceturta daļa. Saistību tiesības. – Rīga: Firma AFS, 2000. – 139 lpp.
4. Ŗēzeknes Specialas Ekonomiskas zonas likums. // Latvijas Vēstnesis. – Nr.30, 1997. – 10.lpp.
5. Likums “Par akciju sabiedrībam”. – www.likumi.lv
6. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. – Rīga: Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija.- 2003.gada decembris – 151 lpp.
7. Bokums Z., Forands I. Personalvadības rokasgramata. – Rīga: Kamene, 2000. – 141lpp.
8. Grēviņa R., Kaža V. Ekonomiskos termiņus skaidrojoša vardnīca. – Rīga: Zinatne, 2000. – 702 lpp.
9. Hofs K. Biznesa ekonomika. – SIA “Jaņa Rozes apgads”,2002. – 559 lpp.
10. Joksts O. Saistību tiesības saimnieciskajos darījumos. – Rīga: P&K tipografija, 2002. – 80.lpp.
11. Kačevska I., Saleniece R., Kauķe L. Ekonomikas un finanšu vardnīca. – Apgads Norden AB, 2003. – 514 lpp.
12. Ķeišs S. Uzņēmējdarbības vide: tiesiska baze un kvalitate. Rīga: Biznesa Augstskola, 1999. – 326 lpp.
13. Niedrītis J. E. Marketings. – Rīga: Biznesa Augstskola Turība, 2001. – 267.lpp.
14. Pelše G., Ruperte I. Uzņēmēja rokasgramata. – SIA “J.L.V.”, 2003. – 359 lpp.
15. Praude V, Belčikovs I. Menedžments. – Rīga:Vaidelote,2001. – 558 lpp.
16. Romancēviča J. Maza biznesa kurss. – Rīga: Latvijas Republikas Zinatnes un Izglītības ministrija, 2002. – 330 lpp.
17. Rurane M. Finansu parvaldība. – Rīga: Latvijas izglītības fonds, 2001. – 281 lpp
18. Rurane M. Uzņēmējdarbības organizacija un planošana. – Rīga: Biznesa Augstskola Turība, 2002. – 336 lpp.
19. Rurane M. Uzņēmējdarbības pamati. –  Rīga: Biznesa Augstskola Turība, 1997. – 156. lpp.
20. Slavinska I. Uzņēmējdarbības planošana un kontrole. – Rīga: Biznesa Augstskola Turība, 2003. – 161 lpp.
21. Strazdiņa V. Metodiskie noradījumi bakalaura darba un diplomdarba izstradašanai un aizstavēšanai. – Rēzekne:Rēzeknes Augstskola, 2004. – 28 lpp.
22. Torgans K., Grūtups A., Balodis K. Latvijas Republikas Civillikuma komentari.Ceturta daļa. Saistību tiesības: R.: Mans īpašums – 688 lpp.
23. Usačovs M. Ēkas un zemes gabali ka investīciju objekti Rēzeknes Specialaja Ekonomiskaja Zona. –Rēzekne: b.i., 1999. – 73 lpp.
24. Tetarenko M. Rebir peļņa – vairak neka 600 tūkstoši latu // Rēzeknes Vēstis. – 2003. gada 12. marts – 8 lpp
25. Eiduks A. Rebir apgrozījums pērn sasniedza 14,8 miljonus. // Dienas Bizness – Nr.17, 2004. – 19 lpp.
26. Cakuls S. Ka nošķirt piegades līgumu no citiem līgumiem.//Latvijas Ekonomists (Jurista Vards) – Nr. 16, 2003. – 96lpp.
27. Koposovs A. Pirkšanas – pardošanas līgums. // Latvijas Ekonomists – Nr. 2, 2002. – 96 lpp.
28. Krivcova E. Līguma izpildīšanas neiespējamības tiesiskais regulējums. // Latvijas Vēstnesis -  Nr. 12 – 16 lpp.
29. Krūmiņa S. līgumu slēgšana. //Lauku Avīze – Nr. 89, 2002. – 24 lpp.
30. Mihailova O. Nedzīvojamo telpu nomas līgums. //Latvijas Ekonomists. – Nr. 6, 2003. – 80.lpp.
31. Matule S. Negadījums darba. // Praktiskais Latvietis – Nr. 8, 2003. – 4.lpp.
32. Rome I. Kaitējuma atlīdzības saņemšana. // NRA (Likumi) – Nr. 13. 2001 – 16 lpp
33. Sumcovs V. Nomas līguma sastadīšana. // Latvijas Ekonomists. – Nr. 7, 2001 – 96 lpp.
34. Šķerbergs R. Darba nodarīta kaitējuma atlīdzinašana. – NRA (Biznesa laiks). – Nr. 31, 2002. – 16 lpp.
36. RSEZ a/s “REBIR” statūti
37. Nepublicēta a/s “REBIR” informacija

PIELIKUMI