Darba līguma jēdziens. Darba līguma būtīskas, dabiskas un nejaušas sastavdaļas. Darba līguma projekts.

BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA

PRIVATO TIESĪBU KATEDRAI

Darba tiesības

Darba līguma jēdziens.

Darba līguma būtīskas, dabiskas

un nejaušas sastavdaļas.

Darba līguma projekts.

IEVADS

Darba līguma nozīme tiesisko attiecību realizēšana ir ļoti liela.

Pēc valstiskas neatkarības atjaunošanas 1990.gada 4.maija, tika uzsaktas arī ievērojamas reformas darba likumdošana. Sakara ar tautsaimniecības talaku parstrukturēšanu un uzņēmējdarbības izveidošanos atbilstoši jaunajiem ekonomiskajiem apstakļiem arī Latvijas Darba likumu kodeksa izdarīti būtiski grozījumi. Darba ņēmēja un darba devēja savstarpējas attiecības ir ievērojami mainījusi ekonomisko apstakļu maiņa, ražošanas sašaurinašanas valsts sektora un ekonomiskas aktivitates pieaugums privataja sektora.Šobrīd vairak ka jebkad agrak darba ņēmēja un darba devēja savstarpējas attiecības ir atkarīgas no abu līgumslēdzēju pušu rakstveida vienošanas – darba līguma.

Mana patstavīga darba mērķis noskaidrot darba līguma jēdzienu. Darba līguma būtīskas, dabiskasun nejaušas sastavdaļas.

IZTIRZAJUMS

“Darba līgums ir divu pušu privata civiltiesiska vienošanas, ar ko viena puse (algots darbinieks) apņemas izpildīt noteiktu darbu otras puses (darba devēja) laba un vadība par noteiktu atlīdzību (darba algu)”.[1]Darba līgums, ka no šīs definīcijas izriet, ir privats civiltiesisks līgums, kaut gan, ka atzīst profesors K.Torgans, darba attiecību regulējuma zinama loma ir arī publiskajam tiesībam, kas nosaka cilvēka socialo aizsardzību.

No šīs definīcijas izriet arī, ka ta ir divu pušu vienošanas – tatad divpusējs līgums: viena puse- darba ņēmējs, kas apņemas izpildīt noteiktu darbu, bet otra puse – darba devējs, kas apņemas samaksat noteiktu algu.

Definīcija nosaka arī to, ka tas ir noteiktas atlīdzības līgums. Latvijas Republikas Civillikums nosaka, ka darbiniekam vienmēr ir tiesības uz atlīdzību, ja arī ta nebūtu norunata.[3]

Darba likumu kodeksa 14.pants paredz līguma rakstveida formas obligatumu.Tadējadi, darba attiecības starp darbinieku un darba devēju rodas uz individuala rakstveida darba līguma pamata.

1992.gada 31.jūlija LR Ministru padome pieņēma lēmumu Nr. 302, ar kuru apstiprinaja darba līguma paraugu, kuram ir noteikts rekomendējošs raksturs. “Lēmumam pievienotaja parauga ir ietvertas minimalas prasības, kas darba devējam jaietver paša sastadīta darba līguma.Tas ir:

T    līgumslēdzēju pušu dati;

T    amats (profesija), kada darbinieks tiek pieņemts darba saskaņa ar Profesiju klasifikatoru;

T    darba uzsakšanas datums;

T    darbinieka tiesības un pienakumi – tie var būt uzskaitīti līguma paša vai arī izstradati atsevišķa dokumenta, par ko darba līguma tiek izdarīta atzīme. Atsevišķa dokumenta izstradatos darba pienakumus var arī pievienot līgumam ka neatņemamu ta sastavdaļu;

T    darba devēja tiesības un pienakumi;

T    darba laiks (pilna, nepilna vai saīsinata darba diena);

T    darba samaksa, kas saskaņa ar 1998. gada 24. novembra Ministru kabineta noteikumiem nr. 439 nevar būt mazaka par 50,-Ls mēnesī vai Ls 0,296 stunda;

T    parbaudes laika noteikšana- DLK 22. pants nosaka, ka darba devējam, pieņemot darba darbinieku, ir tiesības noteikt parbaudes laiku, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētajam darbam. Šada parbaude nevar tikt noteikta personam, kas jaunakas par 18 gadiem. Parbaudes laika noteikšana paredzēta tikai pieņemot darba, tapēc parceļot cita darba, nemainoties darba devējam (taja paša uzņēmuma), ta ir nelikumīga.Taču, ja parcelšana notiek uz citu uzņēmumu, saskaņa ar DLK 30. panta 5. punktu, tad jaunais darba devējs ir tiesīgs noteikt parbaudes laiku. Parbaudes termiņš nedrīkst parsniegt trīs mēnešus, taču taja neieskaita parejošas darba nespējas laiku un citu laiku, kad darbinieks nav bijis darba attaisnojošu iemeslu dēļ;

T    darba līguma termiņš (DLK 16.pants);

T    vai darbiniekam ir vai nav tiesības slēgt līgumu ar citu darba devēju;

T    strīdu izšķiršanas kartība.”[4]

T    Darba līgums ir tiesisks darījums, saskaņa ar Civillikuma 1403.pantu

Darba līguma sastavdaļas.

Būtiskas, dabiskas un nejaušas sastavdaļas ir darba līguma priekšmets, bez kura līgums kļūst nekonkrēts, neskaidrs.

Dabiskas sastavdaļas – tadas sastavdaļas, kuras ir saprotamas pašas par sevi, bet no kuram nevar atteikties(darba pakļautība, atpūts laiks). Ja puses ir atteikušas no dabiskajam sastavdaļam darba līguma, darbinieku aizsarga Latvijas Darba likumu kodeksa (LDLK) 7.pants, kas paredz ka nav spēka darbinieka stavokli pasliktinoši nosacījumi, bet ir pieļaujama būtisku darba līguma nosacījumu grozīšana(26.4 pants).

Darba laiks.

Normētais darba laiks

Summētais darba laiks

Saīsinatais darba laiks

Nepilnais darba laiks

Atpūtas laiks

Partraukums atpūtai un ēšanai;

Nakts atpūta;

Iknedēļas atpūta;

Svētku dienas;

Atvaļinajums;

Katra 8 stundu darba diena jabūt ne mazak ka 1 stundas partraukumam, kura darbiniekam ir tiesības atstat darba vietu. Partraukumu neieskaita darba laik

Pakļautība;

Darbinieka darba vieta(saskaņa ar normatīvajiem aktiem)

Nejaušas sastavdaļas, kuru esamība vai patstavēšana ir atkarīga no kada neziama vai vismaz par tadu domajama notikuma.

Darba līguma termiņi.

Uz noteiktu laiku

Uz nenoteiktu laiku

Uz noteiktu darba izpildes laiku

Uzlikumi – noteiktas saistības vienai vai otrai līgumslēdzēj pusei(neizpaust darba devēja komercialos noslepumus vai biznesa noslēpumus, neizpaust 3-šajam personam ziņas par marketinga metodēm) ievērojot DLK 7. panta prasības.

Nosacījumi

Atceļošie

Aizliedzošie (aizliegums stradat pie cita darba devēja)

Darba līguma projekts.

Rīga DARBA LĪGUMS.

2000. gada 21. maija

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ‘’XXX’’, tas valdes priekšsēdētaja Sandija Beitika persona, kas darbojas uz Statūtu pamata, turpmak teksta saukts Darba Devējs, no vienas puses, un Jaņa Liepiņa , (personas kods 280477-12269, pase LM Nr. 89778976, izdota PID Valkas raj. nodaļa 09.12.94. dzīv. Valkas raj. Smiltenē, Liela iela 76-7), turpmak teksta saukts Darbinieks, no otras puses, sava starpa noslēdz šo Līgumu par sekojošo:

1. Līguma priekšmets.

Darbinieks par atlīdzību uzņemas veikt šaja Līguma noteiktos darba pienakumus Darba Devēja uzņēmuma SIA ‘’XXX’’, un Darba Devējs apņemas nodrošinat Darbinieku ar normaliem darba apstakļiem un ar šaja Līguma noteikto darba samaksu.

Līguma pamatnoteikumi.

Šis Līgums sastadīts, pamatojoties uz Latvijas Republikas darba likumdošanas aktiem, un nav pretruna ar tiem.

Darbinieks tiek pieņemts darba Darba Devēja uzņēmuma par DATORTĪKLA ADMINISTRATORU.

Darbinieks tiek pieņemts darba nosakot viņam algu 200(divsimt) Ls.

Darbinieks uzsak sava darba izpildi Darba Devēja uzņēmuma ar 2000. gada 1. jūniju.

Darbinieka pienakumi

nodrošinat SIA ‘’XXX’’ datortīkla darbību.

SIA ‘’XXX’’ piederošas datortehnikas apkopi.

Darba Devējs Darbiniekam nosaka parbaudes laiku, kas ilgst 2 mēnešus, lai noskaidrotu, vai Darbinieka darba prasme atbilst viņam uzticētajam darbam. Ja parbaudes rezultati apmierina Darba Devēju, Līgums skaitas noslēgts uz laiku, kas noradīts šī Līguma 2.7.p.. Neapmierinoša parbaudes rezultata gadījuma šis Līgums tiek lauzts un Darba Devējs atlaiž Darbinieku no darba, neizmaksajot atlaišanas pabalstu.

Šis Līgums starp Darbinieku un Darba Devēju tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku.

Ja šis Līgums ir noslēgts uz noteiktu termiņu un pēc šī Līguma termiņa beigam neviena no pusēm nav pieprasījusi Līgumu izbeigt, un darba attiecības faktiski turpinas, Līgums skaitas pagarinats ar šī paša Līguma noteikumiem uz nenoteiktu laiku.

Darbinieks, stajoties darba pie Darba Devēja, uzrada vai nodod Darba Devējam visus dokumentus, kas saskaņa ar Latvijas Republikas normatīviem aktiem nepieciešami, stajoties darba.

Darbinieka pienakumi.

Ievērot Darba Devēja uzņēmuma iekšējas darba kartības noteikumus, šī Līguma, ugunsdrošības, darba higiēnas noteikumus un citas Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības, kas nepieciešamas Darbinieka ieņemamajam amatam.

Ievērot un pildīt sava ieņemama amata profesionalas darbības pamatuzdevumus

un noteikumus, kadi ir noteikti Darbinieka konkrētajam ieņemamajam amatam (amata apraksta).

Savlaicīgi un precīzi izpildīt Darba Devēja rīkojumus, pavēles un citus noradījumus.

Pildot savus darba pienakumus, ņemt vēra un ievērot Darba Devēja amatpersonu, kura pakļautība tas atrodas, pavēles, noradījumus un citus rīkojumus.

Saudzīgi izturēties pret Darba Devēja naudas un materialajiem līdzekļiem, kas uzticēti Darbiniekam, un uzņemties pilnu materialo atbildību par to nozaudēšanu vai bojašanu.

Savlaicīgi ziņot Darba Devējam vai viņa noradītajam darbiniekam par visiem apstakļiem, kas apdraud viņam nodoto materialo vērtību drošību. Gadat par zaudējumu novēršanu Darba Devēja uzņēmumam. Neveikt darbības, kas tieši vai netieši var radīt zaudējumus Darba Devēja uzņēmumam.

Zinat un ievērot Darba Devēja noteiktas Darbiniekam uzticēto materialo vērtību pieņemšanas, uzglabašanas un izsniegšanas instrukcijas, normatīvus un noteikumus, ka arī uzskaites dokumentu vešanas noteikumus par to esamību un atlikumu.

Noteikta kartība veikt uzskaiti, sastadīt un iesniegt Darba Devējam uzskaites dokumentus par preču, naudas un materialo vērtību atlikumu. Piedalīties Darbiniekam uzticēto materialo vērtību inventarizacija.

Ievērot stingru konfidencialitati attiecība uz informaciju, kas saistīta ar Darba Devēja uzņēmuma finansialo, komercialo vai citu darbību, gan šī Līguma darbības laika, gan pēc šī Līguma darbības laika termiņa izbeigšanas. Rūpēties par uzņēmuma prestižu. Ievērot Darba Devēja uzņēmuma stilu un tradīcijas.

Ejot atvaļinajuma vai beidzoties darba attiecībam, nodot ar aktu viņa atbildība esošas vērtības.

Darba Devēja noradītajam darbiniekam. Iztrūkuma vai vērtību bojašanas gadījuma Darbiniekam jaatlīdzina materialajam vērtībam radīta bojajuma vai zaudējuma vērtība saskaņa ar LR likumdošanu.

Darbinieka tiesības.

Pieprasīt no Darba Devēja darba samaksu, kas nav mazaka par Latvijas Republika noteikto darba samaksas minimumu (minimalo darba algu).

Pieprasīt no Darba Devēja Darbiniekam pienakošas socialas garantijas, kas ir noteiktas LR likumos.

Pieprasīt LR likumdošana noteikto ikgadējo apmaksato atvaļinajumu, saglabajot darba vietu un Līguma noteikto darba samaksu.

Darbinieka atbildība.

Darbinieks ir pilnība materiali atbildīgs par zaudējumiem, kas, izpildot darba pienakumus, viņa vainas dēļ nodarīti Darba Devējam, ja vien pats Darba Devējs ar saviem noradījumiem nav bijis vainīgs pie zaudējuma rašanas. Darbinieks ir pilnība materiali atbildīgs par tieši viņam Darba Devēja nodotajam naudas, materialajam un citam vērtībam saskaņa ar spēka esošo likumdošanu.

5.2. Darbinieks personīgi atbild par veicama darba (saskaņa ar amata aprakstu, šo Līgumu un Darba Devēja rīkojumiem) precīzu un savlaicīgu izpildi LR likumdošanas aktos noteiktaja kartība.

Darba Devēja pienakumi.

Ievērot Darbinieka tiesības, kas noteiktas Latvijas Republikas darba likumdošanas aktos.

Darba Devējs apņemas apmaksat Darbiniekam par precīzi un savlaicīgi padarītu darbu saskaņa ar darba likumdošanu un šī Līguma noteikumiem.

Noteiktaja kartība izdarīt materialo vērtību inventarizaciju.

Gadījuma, ja Darbinieks radījis Darba Devēja uzņēmumam tiešus realus zaudējumus vai ja viņš ir Darba Devēja uzņēmumam parada, Darba Devējam ir tiesības LR likumos noteikta kartība neizmaksat Darbiniekam pilnu darba samaksu, kas noteikta Līguma, ka arī ieturēt no Darbinieka algas summas, kas radušas iespējama zaudējuma rašanas vai parada dēļ.

Nodrošinat veselībai nekaitīgus un drošus darba apstakļus, kas paredzēti likumdošanas aktos.

Pirms stašanas darba iepazīstinat Darbinieku ar veicamo darbu un apstakļiem, iekšējas darba kartības, ugunsdrošības un citiem darbam nepieciešamajiem noteikumiem.

Saskaņa ar LR spēka esošajiem normatīvajiem aktiem piešķirt Darbiniekam ikgadējo atvaļinajumu.

Nobeiguma noteikumi.

Darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar citu darba devēju.

Darba Līguma noteikumus abas līgumslēdzēju puses var grozīt tikai ar abu pušu rakstveida piekrišanu atbilstoši LR darba likumdošanas aktiem.

Darba Līgumu var lauzt pirms termiņa, pusēm par to savstarpēji vienojoties. Vienpusēja darba Līguma laušana pieļaujama tikai LR darba likumdošana paredzētajos gadījumos un kartība. 

Darba strīdi starp Darba Devēju un Darbinieku noregulējami, savsterpēji pusēm vienojoties, bet ja tas ta nav iespējams, tad tie izšķirami LR likumos noteiktaja kartība.

Darba Līgums sastadīts divos eksemplaros, no kuriem viens glabajas pie Darba Devēja, otrs – pie Darbinieka.

Pušu paraksti.

Darba Devējs /……………………………/ Darbinieks /…………………………………../

araksts par iepazīšanos ar _________________ amata aprakstu, iekšējas kartības noteikumiem, drošības tehnikas un ugunsdrošības noteikumiem un to saņemšanu, ka arī paraksts par ievadinstruktažas saņemšanu :

Darbinieka ____________________ paraksts.

SECINAJUMI

Rakstot šo referatu esmu nonacis pie šadiem secinajumiem.

Pamata normatīvais akts Latvija, kas reglamentē darba tiesiskas attiecības, kas rodas starp darbinieku un darba devēju, ir Latvijas Darba likumu kodekss.

Darba līgumu var slēgt uz nenoteiktu laiku, uz noteiktu laiku (vairakiem mēnešiem vai gadiem) un uz noteikta darba izpildīšanas laiku

Vienlaikus, slēdzot darba līgumu, pret parakstu jaiepazīstina arī ar darbavietas iekšējas darba kartības noteikumiem, dienesta instrukciju, ar darba drošības noteikumiem.

Darbinieks:

apņemas veikt noteiktu darbu •apņemas pakļauties iekšējai darba kartībai un darba devēja rīkojumiem

Darba devējs:

apņemas nodrošinat darba samaksu un darba apstakļus, kas paredzēti likumdošanas aktos, darba koplīguma un pusēm vienojoties

Saskaņa ar Latvijas Darba likumu kodeksa normam darba attiecības starp darbinieku un darba devēju pamatojas uz individualu darba līgumu, kuru noslēdz rakstveida. Šo darba līgumu raksta divos eksemplaros, no kuriem viens glabajas pie darba devēja, otrs pie darbinieka.

IZMANTOTA LITERATŪRA

Lekciju materiali.

G.Saule. ‘’Darba līgums’’. Biznesa augstskola Turība. Rīga. 1999.

K.Torgans. ‘’Komentari pie Saistību tiesību daļas nodaļam. Rīga, LR Tieslietu ministrijas tiesiskas informacijas centrs, 1996.,217.

K.Plata. Darba līguma noslēgšana. ‘’Mans Īpašums’’. Nr.19,1999.