ekonomiska spiegošana

Mēs dzīvojam informacijas laikmeta, visvērtīgakais resurss ir informacija. Tas ir galvenais iemesls kapēc ir javac informacija no citiem un jasarga savēja.

Daudzi izlūkošanas specialisti atzīst, ka spiegošanas paņēmieni, ko izmanto kara laika, tagad tiek izmantoti biznesa sektora. Regulari tiek iesūtīti aģenti ASV firmas, kompromitē vadošos darbiniekus un citadi cenšas izspiegot kompaniju darbību. Atsaucoties uz ASIS (American Society for Industrial Security) rūpnieciska spiegošana kopš 1985. Gada ir pieaugusi par 260%. Zaudējumus, ko nodarījusi rūpnieciska spiegošana ASV ekonomikai vērtē uz $50 miljardiem gada. Prognoze – pieaugs līdz $260 miljardiem gada.

Uzņēmumu drošības sistēmas netiek gala, ja runa ir par ekonomisko spiegošanu. Tie ir piemēroti lai aizsargatu kompanijas darbiniekus un īpašumu (fizisko), taču nespēj tikt gala ar elektroniskajiem saziņas līdzekļiem. Parliecība, ka parastie līdzekļi spēs nosargat kompanijas tirgus noslēpumus un darbības, ir novecojusi. Faktiski šada parliecība mūsdienas jau robežojas ar bezatbildību

Problēma ir ta, ka amerikaņu uzņēmumiem ir naivi priekšstati par to kas notiek. Patiesība daudzi ASV uzņēmumu vadītaji šo paradību uzskata pat par labu – ta veicina konkurenci un tehnoloģijas attīstību. “Mēs piekrītam, ka ir ideju migracija uz arvalstīm, taču tas tikai uzkarsē mūsu R&D nodaļu. Mēs radīsim vēl vairak jaunu ideju,” ta kads vadošas radio aparatūras ražotajfirmas vadītajs. Šada nostaja ir nepieņemama īpašniekiem, finansu institūcijam un apdrošinašanas kompanijam, kam jauzņemas (janes) zaudējumi.

Pret ekonomisko spiegošanu nav tadu vienkaršu risinajumu. Protams, ir veidi ka cīnīties ar šo paradību un tie ir balstīti uz augstakas vadības iesaistīšanu. Tikai dažiem kompaniju vadītajiem ir militara izglītība, nevienam nav parak cieši kontakti ar izlūkošanas dienestiem. Patiesība, ir vērojama tendence turēt valdību no uzņēmuma pēc iespējas talak, kas daudzos gadījumos arī ir pareizakais. Tagad ir absolūti nepieciešams saprast izlūkošanas funkcijas un tas nozīmi modernas ekonomikas kara – tas ir izdzīvošanas jautajums. Cīņai ar ekonomisko spiegošanu būs vajadzīgi vadītaji, kas zinašanam par izlūkošanu un pretizlūkošanu. Tad viņiem ir jaievieš uzņēmuma izlūkošanas un pretizlūkošanas sistēmas. Atšķirība no parastajam uzņēmuma drošības sistēmam izlūkošanas sistēmu galvenais uzsvars ir likts uz informaciju – vakšanu, analīzi, informacijas izmantošanu un cīņa pret informacijas zagšanu no uzņēmuma un citam spiegošanas formam. ASV apmēram 5% uzņēmumu ir biznesa izlūkošanas sistēmas, turpretī Japana tadas ir 100% uzņēmumu.

Ekonomiska spiegošana ir frontes līnija ekonomiskaja pasaules kara. Uzņēmumi no atklatam, vecam demokratijas sistēmam ir slikti sagatavoti šim karam. Veca biznesa paruna saka: “parsteigumi izbeidz karjeru”. Tapēc uzņēmumu vadītajiem ir jaaizpilda baltie plankumi savas zinašanas par ekonomisko spiegošanu.

Spiegošanas metodes

Tradicionalas spiegošanas metodes

- sakotnēji izmantotas, lai vaktu informaciju valsts aizsardzībai, tagad tiek izmantotas, lai vaktu ekonomisku un informaciju par patentiem.

Tradicionala aģentu vervēšana. Laba metode informacijas vakšanai, ja uzņēmuma ir uzticams cilvēks, kam var palūgt sagadat informaciju. Šim cilvēkam nav obligati jabūt augsta līmeņa vadītajam, par aģentu var izmantot visus. Ļoti noderīgi var būt tehniskie darbinieki, sekretares, cilvēki, kas strada pie datoriem, ka arī sagades nodaļas darbinieki.

Brīvpratīgie. Firmas darbinieki paši zog informaciju un pardod to konkurentiem. Iemesli var būt visdažadakie: naudas problēmas, narkotikas, alkohols, vai vienkarši mantrausība.

Ielaušanas. Dažreiz, lai iegūtu informaciju, var vienkarši ielauzties uzņēmumu birojos, lai to nozagtu. Nereti tiek ziņots par nozagtiem datoriem un diskiem, lai gan turpat ir bijušas daudz vieglak iegūstamas vērtības. Tas liek domat, ka patiesais ielaušanas mērķis ir bijusi informacija, nevis materialas vērtības

Novērošana. Dažas valstīs viesnīcas tiek novēroti apmeklētaji, parmeklēta viņu bagaža. Ja atrod kadu interesējošu dokumentu, to nokopē vai vienkarši nozog.

Specializēts tehniskas darbības. Ielaušanas datortīklos, telefonsarunu noklausīšanas, šifru uzlaušana. Šī darbības izraisa vislielakos informacijas zaudējumus ASV uzņēmumiem.

Citas ekonomiskas informacijas vakšanas metodes.

Studentu izmantošana. Var nosūtīt macīties studentu uz kadu citu valsti, un ievakt informaciju caur viņu. Var piespiest, lai viņš jau studiju laika nosūta informaciju, vai arī to izdarīt pēc studiju beigšanas. Dažreiz tiem par izdodas kļūt par profesoru asistentiem, kas darbojas viņus interesējoša joma, tad tiem ir brīva pieeja profesora pētījumiem. Viņi pagūst jaunako tehnoloģiju, lai varētu to izmantot pēc studiju beigšanas.

Savu tautiešu izmantošana. Ļoti efektīvi dažkart var izmantot savas etniskas grupas parstavjus, kas strada arvalstu uzņēmumos.

Tūristu izmantošana. Tūristi ceļojot arī var ievakt informaciju, piemēram, fotografējot, izprašņajot cilvēkus.

Informacijas vakšana starptautiskas konferencēs un izstadēs. Tur var iegūt daudz informacijas. Dažkart kads uzņēmums vai iestade apmaksa zinatniekam ceļu uz šo izstadi vai konferenci, lai tas iegūst vajadzīgo informaciju.

Legalie informacijas avoti. Komercialas datu bazes, ekonomiskie un zinatniskie žurnali, pieejamas valsts datu bazes, korporaciju publikacijas (atskaites), ziņojumu dēļi (datortīkla). Šadi var iegūt informaciju par: personalu, jauniem un planotiem produktiem, jaunako tehnoloģiju, konkurentu vajumu vai spēku.

Slepena atklatas informacijas vakšana. Piemēram, izmanto datu bazes ar svešu vardu. Tas tiek darīts, lai nepamanītu, ka arī viņi interesējas par šo problēmu.

Privato organizaciju, vienoto uzņēmumu, kopuzņēmumu izmatošana. Dažas valstis izmanto organizacijas (sadraudzības biedrības, starptautiskas apmaiņas organizacijas) un uzņēmumus (importa, eksporta kompanijas) ka aizsegu izlūkdienestiem.

Kooperatīva apvienošanas un sadarbība. Apvienojoties ar kadu uzņēmumu var iegūt informaciju tada veida samazinot izmaksas.

Konkurējošas firmas vadošo darbinieku parvilinašana. Parvilina ļoti zinošu darbinieku, lai iegūtu informaciju, ko varētu izmantot pret konkurentiem.

Līgumi par tehnoloģiju. Uzņēmums izrada interesi par kadu tehnoloģiju, vēlas to pirkt. Bet lai noslēgtu darījumu, uzņēmums vēlas uzzinat ko vairak par šo tehnoloģiju, bieži vien pieprasīta informacija ir stipri vien lielaka neka būtu nepieciešams, lai noslēgtu līgumu. Kad ir iegūta informacija uzņēmums var arī pardomat un nenopirkt šo tehnoloģiju.

Informacijas brokeri. Meklē pa visu pasauli informaciju, ko nevar iegūt legali vai ar viltu, to nopērk. Apstrada informaciju un nosūta to klientam.

Konsultanti. Daži uzņēmumi dažkart algo konsultantus ar labiem kontaktiem, lai tie “aizliktu labu vardu” par uzņēmumu kadam valdības ierēdnim vai arī, lai iegūtu kadu informaciju. Bieži šie konsultanti ir izbijušie augsta ranga ierēdņi.

Ka aizsargat informaciju?

Šifrēšana

Ieliekot vēstuli aploksnē un iemetot to pastkastītē, tiek garantēta tas neaizskaramība. Cilvēki katru dienu sūta pastu neuztraucoties, ka to izlasīs pasta darbinieki, Jūsu boss vai konkurenti.

Cita lieta ir elektroniskais pasts. Tam protams tiek garantēta neaizskaramība un slepenība, taču tas ceļo pa datoru tīklu caur daudziem datoriem no sūtītaja līdz saņēmējam. Kads ar nelielam tehniskam, par to ka darīt, var viegli izlasīt, nokopēt vai vispar izdzēst Jūsu vēstuli. Tikpat viegli var izmainīt Jūsu vēstules tekstu.

Nav tehnisku iespēju liegt cilvēkiem, caur kuru datoriem ceļo vēstule, iespēju tai piekļūt. Viņi var parbaudīt visas vēstules, kas iet cauri viņu datoriem. Programma var meklēt atslēgas vardus, e-pasta adreses, dažu cilvēku vardus. Interesējošas vēstules var automatiski nokopēt un apskatīt vēlak. Nedz nosūtītajs, nedz saņēmējs par to neko neuzzinas.

Līdzīgi strada hakeri - izveido programmu – “ošņataju”, kas nosūta viņam visas vēstules kas satur viņam vajadzīgo informaciju – kredītkaršu numurus, cilvēku vardus un vardus, piemēram, “šifrs”.

Daudziem cilvēkiem par to nav jauztraucas, jo ir jabūt iemeslam, lai kads censtos parbaudīt jūsu pastu. Pavisam savadak ir ar uzņēmumiem. Šeit ir daudz ieinteresētas personas.

Viens veids ka pasargat informaciju no nevēlamam acīm ir šifrēšana. Informaciju var šifrēt izmantojot dažadas matematiskas darbības un slepeno kodu, ko sauc par atslēgu. Ir divas atslēgas:

Privata – kodēšanai, zinama nosūtītajam

Publiska – atkodēšanai, zinama saņēmējiem

Atslēga tiek periodiski mainīta, lai gadījuma, ja kadam izdotos atkodēt kadu atslēgu, informacijas noplūde nebūtu liela.

Šifrēšanu ir ļoti izdevīgi izmantot darījumos ar banku (operacijas ar kredītkarti), ka arī apmainoties ar slepenu informaciju starp uzņēmuma nodaļam. Šifru izmantošana ir arī ļoti iecienīta kriminalaja pasaulē (piem. apmainīties ar informaciju, ko policijai nevajadzētu redzēt, vai, teiksim, pornografisku vai citu materialu izplatīšana šifrēta veida), tapēc dažas valstīs šifru izmantošana ir aizliegta ar likumu.

Kopš ir paradījusies ta saukta stipra šifrēšana, ko ir praktiski neiespējami atšifrēt, šī problēma ir kļuvusi vēl aktualaka. ASV ir ierosinats, ka visiem kas izmanto šifru, atslēgas kopija būtu janodod valdības rīcība, kas to ļoti rūpīgi uzglabatu un drīkstētu izmantot vienīgi ar tiesas lēmumu. Šis priekšlikums ir izraisījis nopietnus uzņēmēju iebildumus. Ja nu kads piekļūst šifru glabatuvēm?

Daži iemesli kapēc vajadzētu izmantot šifrus:

Pirms 25 gadiem datorus izmantoja tikai dažas iestades, datus parraidīja pa specialam līnijam, tagad informacija tiek sūtīta pa līnijam, kam piekļūt ir ļoti vienkarši. Tas palielina risku, ka informaciju iegūs kada nevēlama persona.

Lai nosūtītu konfidencialu informaciju, faksu izmantošana arī nav sevišķi ērta – tie bieži tiek nosūtīti citam numuram, kads var iet garam faksa aparatam, kad tas pienak. Vairakus punktus priekša tomēr ir e-pasts.

1977. gada tika izveidots jauna šifrēšanas metode RSA publiska atslēgu sistēma, kas atrisina problēmu, ka atslēgu nosūtīt informacijas saņēmējam.

Šifri aizvien plašak tiek izmantoti uzņēmējdarbība. 1995. gada, lai nosūtītu konfidencialu informaciju, 17% ASV uzņēmumu izmantoja šifrus. Prognozē, ka to skaits līdz 2000. gadam pieaugs līdz 60%.

Šifrēšana ir izdevīga – ta izmaksa daudz lētak neka zaudēta informacija.

Izmantota literatūra

Annual Report to Congress on Foreign Economic Collection and Industrial Espionage July 1995

https://www.fas.org/sgp/othergov/indust.html

“Economic Espionage and Corporate Responsibility” Sam Perry

https://the-south.com/USInternational/econ.html

Stave Ross “Encryption” DS 495 April 21, 1998