FINANSES UN KREDĪTS

FINANSES UN KREDĪTS

IEVADS

Gandrīz katram ir bijusi tieša vai daļēja saskarsme ar mūsdienīgo finansu pakalpojumu– līzingu . Bet nav garantijas, ka visi šie cilvēki pilnība izprot līzinga būtību, ta paveidu daudzveidību un ekonomisko izdevīgumu. Latvija līzings ka finansu pakalpojums pazīstams jau vairakus gadus.

Katru gadu pieaug interese par līzinga operacijam, turklat tas notiek ļoti strauji. Izmantojot līzinga sniegtas iespējas, tiek iegadatas automašīnas, ražošanas iekartas, nekustamais īpašums, sadzīves tehnika un datori un citas lietas. Līzinga darījumi kļūst aizvien popularaki, līdz ar to ienakumus gūst līzinga devēji, savukart līzinga ņēmēji tiek nodrošinati ar nepieciešamo mantu sava biznesa veikšanai vai sadzīves problēmu atrisinašanai.

Darba uzdevumi ir:

Apskatīt līzinga būtību

Apskatīt līzinga veidus

Līzinga noformēšanas procedūra

Līzinga darījumu noslēgšanas kartība

Līzinga priekšrocības analīze

1.LĪZINGA BŪTĪBA

Līzings ir viens no kreditēšanas veidiem. Līzingu var uzskatīt par savdabīgu kredīta formu. Mūsdienas līzinga darījumi ir kļuvuši par neatņemamu ekonomikas daļu.

Līzings ir finansu pakalpojums, kura rezultata līzinga devējs nodod līzinga ņēmējam tiesības izmantot līzinga objektu apmaiņa pret līguma noteiktajiem maksajumiem. Līzinga process atspoguļo īpašuma attiecību kompleksu, kas veidojas īpašumam virzoties caur līzinga operacijas dalībniekiem. Līzings ka tiesiski ekonomiska kategorija ietver sevī īpašu uzņēmējdarbības veidu, kas ir virzīts uz finansu līdzekļu (brīvo vai piesaistīto) investēšanu. Līzinga darījums ietver šadus elementus:

1.Līzinga objektus – jebkuru kustamu un nekustamu mantu, kas attiecinama uz pamatlīdzekļiem. Tie ir priekšmeti, ko līzinga ņēmējs lieto un maksa par to līzinga devējam:

līzinga kustamie objekti – komercialais transports, biroja un ražošanas iekartas u.c.;

līzinga nekustamie objekti – ēkas un būves u.c..

2.Līzinga subjektus juridiskas un fiziskas personas, kuras piedalas līzinga operacija. Tiešie līzinga darījuma dalībnieki vai subjekti ir:

līzinga devējs – mantas īpašnieks, kurš iegadajas to pēc līzinga ņēmēja pasūtījuma, lai vēlak nodotu to uz līzinga noteikumiem, līzinga ņēmējam. Līzinga devēji var būt vai nu pats preces ražotajs, vai arī finanšu darījumu uzņēmums, t.i., bankas un to filiales, apdrošinašanas sabiedrības u.c. institūcijas, ka arī specializētas līzinga kompanijas;

līzinga ņēmējs - ir persona, kas iegadajas līzinga objektu un maksa ikmēneša maksu. Ta ir jebkura fiziska vai jebkuras īpašuma formas juridiska persona, kurai ir lietošanas tiesības uz līzinga objektu;

mantas pardevējs (piegadatajs) – jebkura fiziska vai juridiska persona (mantas ražotajs, tirdzniecības uzņēmums u.tml.), kas piedalas līzinga operacija uz pirkuma - pardevuma līguma ar līzinga devēju;

3.Līzinga termiņš līzinga līguma darbības laiks, kuru nosaka ņemot vēra:

līzinga objekta kalpošanas laiku;

amortizacijas periodu;

inflaciju procesu dinamiku;

kartēja maksajuma apjomu, kuru ir spējīgs apmaksat līzinga ņēmējs;

cikla ilgumu, kura laika var paradīties jauns, modernaks vai lētaks līzinga objekts.

4.Līzinga maksajums saukts arī par nomas maksu, izpirkuma maksu, ir maksa, ko līzinga ņēmējs maksa līzinga devējam katru mēnesi vai ceturksni. Ir dažadas metodes, ka tiek aprēķinata līzinga maksa un, atkarība no tas, līzinga maksa var būt nemainīga visu līzinga periodu vai arī mainīties atkarība no klienta prasībam.

Ta sastav no:

līzinga objekta izpirkuma maksas;

līzinga maksas par objekta lietošanu vai amortizaciju;

maksas par izmantotajiem kredītresursiem;

komisijas maksas;

maksa par papildus sniegtajiem pakalpojumiem.

Līzinga operacijas ir nomas attiecību veids, taču patiesība līzings būtiski atšķiras no nomas. Lai nomatu, nepieciešama šo priekšmetu esamība. Bet nevienai līzinga kompanijai, nevienai bankai, kas nodarbojas ar līzinga operacijam, nav noliktavu, un ta netur pie sevis nedz automašīnas, nedz ražošanas nedz arī kadas citas iekartas. Un, tatad nevar nodot noma šos priekšmetus citai personai. Bankai vai līdzīgai kompanijai ir tikai nauda. Un par šo naudu tas iegadajas klientam nepieciešamo lietu. Īpašuma tiesības uz nopirkto lietu paliek bankai vai līzinga kompanijai, tieši tas ir šī īpašuma ekonomiskie īpašnieki, tapat arī ka naudas ekonomiskie īpašnieki. Un tikai pēc tam iestajas nomas moments. Lai klients varētu izmantot viņam nopirkto lietu, banka vai līzinga kompanija nodod to klientam noma (lietošana) un ņem no klienta procentus par līzinga aizdevumu.

Līzinga darījumu veikšanas process starp līzinga subjektiem veidojas pēc šadas shēmas:

1. Līzinga ņēmējs vēršas pie līzinga devēja iegadaties viņa uzdevuma preci.

2. Līzinga devējs izskata pieteikumu, izanalizē to un, ja lēmums ir pozitīvs, sagatavo līzinga līgumu. Šeit tiek izvērtēti visi izdevumi, kas saistīti ar līzinga objekta iegadi, nosakams līzinga ilgums, iemaksu termiņi, tiek sagatavots maksajumu aprēķins. Līzinga līgumu paraksta līzinga ņēmējs un līzinga devējs.

3. Saskaņa ar līzinga līgumu līzinga ņēmējs veic pirmo iemaksu (parasti 25-30% no līzinga objekta vērtības) līzinga devēja konta.

Līzinga devējs noslēdz ar līzinga objekta pardevēju pirkuma - pardevuma līgumu.

Līzinga ņēmējs ar līzinga devēju paraksta pieņemšanas - nodošanas aktu, kas pilnvaro līzinga ņēmēju līzinga devēja varda saņemt no pardevēja līzinga objektu un reģistrēt to līzinga devēja varda visas nepieciešamajas institūcijas. Līzinga ņēmējs apdrošina līzinga objektu līzinga devēja laba.

Līzinga ņēmējs maksa par preces lietošanu maksajumus saskaņa ar līzinga līgumu. Samaksajot līzinga devējam pilnu līzinga objekta vērtību, īpašuma tiesības uz līzinga objektu pariet pie līzinga ņēmēja.

Līzinga darījuma laika līzinga ņēmējam nav tiesību pardot vai ieķīlat līzinga objektu, bez līzinga devēja piekrišanas parveidot līzinga objektu. Ja līzinga ņēmējs nemaksa saskaņa ar līzinga līgumu, līzinga devējs ir tiesīgs parņemt līzinga objektu. Šada gadījuma līzinga ņēmējs zaudē visus iepriekš veiktos maksajumus.

2.LĪZINGA VEIDI

Līzings ir finansu pakalpojums, kura rezultata līzinga devējs nodod līzinga ņēmējam tiesības izmantot līzinga objektu apmaiņa pret līguma noteiktajiem maksajumiem.

Līzinga devējas Latvija saviem klientiem piedava visdažadakos līzinga veidus – automašīnu, nekustama īpašuma, komerc transporta, ražošanas iekartu, elektropreču un sadzīves tehnikas, ka arī patēriņa preču līzingu. Arī šo objektu finansēšanas veidi var būt dažadi – tiek piedavats:

finansu

operatīvais

pilna servisa līzings.

Finansu līzings (noma ar izpirkumu). Līzinga sabiedrība klienta uzdevuma iegadajas līzinga objektu - autotransportu, sadzīves tehniku, nekustamo īpašumu u.t.t. - un nodot to klienta lietošana uz abpusēji saskaņotiem noteikumiem. Klients šo pirkumu var sakt lietot nekavējoties. Līdz ar pēdēja līzinga maksajuma veikšanu objekts pariet klienta īpašuma. Latvija lielaka daļa klientu izvēlas tieši finansu līzingu un tadēļ ar vardu 'līzings' parasti tiek saprasta tieši šī finansu līzinga forma. Finansu līzings ir tads nomas darījums, pēc kura noslēgšanas visa līguma darbības laika nomnieks izmaksa iznomatajam visu nomajama īpašuma vērtību (pilnu amortizacijas vērtību). Līzinga ņēmējs par līzinga objekta īpašnieku kļūst tikai taja gadījuma, ja, izpildot līguma paredzētos nosacījumus, ir izpircis to no līzinga sabiedrības.

Finansu līzings var tikt izmantots dažadu objektu apgūšanai. Ražošanas iekartas, autotransports, datori un biroju aprīkojums ir tradicionalakie. Termiņš, uz kadu objekts tiek nodots līzinga, parasti ir atbilstošs ta amortizacijas radītajiem. Priekšroka tiek dota jaunam iekartam, bet morali un fiziski novecojušas tehnikas iegadei līzinga kompanijas nelabprat piešķir līdzekļus. Izvērtējot finansu resursu piešķiršanu, tiek ņemti vēra vairaki faktori. Līzinga devēju labvēlību vieglak iegūt uzņēmumiem ar attīstības tendencēm un progresējošiem izaugsmes radītajiem [3]. Uzņēmuma vadībai jabūt precīzai izpratnei par uzņēmuma finansialo stavokli, iespējam un realiem nakotnes planiem. Svarīgi, lai mēneša apgrozījums parsniegtu līzingam nepieciešamo finansu apjomu. Uzticību būs grūti iegūt arī tikko dibinatam uzņēmumam bez darbības pieredzes – tadai vajadzētu būt vismaz pusgadu garuma. Taču kopuma līzinga devēji neizvirza dzelžainus kritērijus un nepieprasa papildus garantijas, jo līzinga objekts līdz līguma termiņa beigam ir to īpašums. Tadējadi, uzņēmumam nav šķēršļu, balstoties uz esošajiem aktīviem, izmantojot līzingu, vienlaikus pretendēt, piemēram, uz bankas kredītu.

Finansu līzings paver uzņēmumam iespēju finansējumu fiksētiem aktīviem, 70 – 85% apmēra [2]. Ta atbrīvojas resursi pašreizējo rēķinu apkalpošanai, apgrozījuma līmeņa saglabašanai un uzņēmuma attīstībai. Japiebilst, ka izmantot finansu līzingu nozīmē nodrošinaties pret inflaciju, jo veicamie maksajumi visbiežak ir fiksēti, un naudas vērtības krišanas tos neietekmē.

Termina operatīvais līzings sinonīms tautas valoda ir noma. To visbiežak izmanto autotransporta un datoru lietošanas finansējumam. Jaatzīmē, ka operatīva līzinga izmantošana, analoģiski finansu līzingam, palīdz saglabat vienmērīgu apgrozama kapitala plūsmu uzņēmuma bez krasiem izdevumiem nepieciešamas tehnikas iegadei. Tas dod iespēju lietot modernu tehniku, līzinga termiņa beigas to nomainot pret vēl modernaku. Ja nomatais objekts lietošanas laika tomēr kļuvis tuvs un nav vēlēšanas no ta šķirties, pastav iespēja izpirkt to par atlikušo vērtību. Ir iespējams arī atdot nomato objektu pirms paredzēta termiņa, ja ir vēlēšanas tikt pie vēl jaunaka un modernaka. Latvija tiek piedavats arī tads operatīva līzinga paveids ka pilnas apkalpošanas līzings, kas nozīmē, ka līzinga līguma darbības laika līzinga devēja uztur objektu, šaja gadījuma – transporta līdzekļa iegadi, apdrošinašanu, organizē tehnisko apkalpošanu un nepieciešamos remontus. Lietota objekta turpmakais liktenis pēc līzinga līguma termiņa beigam paliek līzinga devēja kompetencē. Iespējama ta talaka izmantošana, iznomajot citiem klientiem, vai cits risinajums. Piemēram, atbilstoša līguma gadījuma starp līzinga kompaniju un auto tirgotaju lietota automašīna var nonakt atpakaļ auto tirgotaja īpašuma, kas ar to talak rīkojas pēc saviem uzskatiem [1;16]. Operatīva līzinga līgumi tiek slēgti uz laika periodu, kas ir īsaks par objekta pilnas amortizacijas termiņu. Šada politika dod iespēju līzinga devējam nodot to lietošana vairakas reizes

Pagaidam Latvijas sabiedrība vēl nav līdz galam izpratusi šada veida finansu pakalpojuma sniegtas iespējas. Ar operatīva līzinga palīdzību iespējams nodrošinat augstu materiala komforta līmeni, pastavīgi lietojot jaunas vai gandrīz jaunas preces un maksajot tikai nelielu daļu to patiesas vērtības. Ka jau ierasts, Rietumos šī iespēja izprasta jau sen, operatīva līzinga līgumu skaits tur vairakkart parsniedz finansu līzinga izmantošanas gadījumus. Latvija pagaidam ir otradi – 90% līzinga pakalpojumu tirgus sastada finansu līzings [2]. Arī operatīvo līzingu pagaidam piedava tikai atsevišķas Latvijas finansu institūcijas, piemēram “Latvijas industriala līzinga sabiedrība”, “Hanza līzings” un vēl dažas. Iemesls ir relatīvi zemais pieprasījuma līmenis un pagaidam nesakartota sistēma ar līzinga objekta vairakkartēju izmantošanu. Taču domajams, ka šaja joma Latvija pielīdzinasies Rietumiem.

Pilna servisa līzinga gadījuma klients saņem lietošana ne tikai līzinga objektu, bet izmanto vēl citas līzinga devēja piedavatas priekšrocības. Līzinga devējs Jūsu vieta veiks obligato civiltiesisko apdrošinašanu, KASKO apdrošinašanu, vadītaja un pasažieru apdrošinašanu, automašīnas reģistrēšanu CSDD, segs ikgadējas transporta līdzekļa nodevas un tehniskas apskates izmaksas, regulari rūpēsies par spēkrata apkopi visa perioda laika, nodrošinas automašīnas transportēšanu uz/no servisiem, nodrošinas Jūsu transportlīdzekli ar jau ziemas riepu komplektu (4 gab.) utt. Izmaksas, kas rodas izmantojot papildus atrunatos pakalpojumus, klients apmaksa pakapeniski, tas tiek pievienotas ikmēneša līzinga maksajumam. Kaut arī pilna servisa līzinga mēneša maksajums ir lielaks par finansu un operatīvais līzinga maksajumiem, tas piedava virkni ērtību [7].

3.LĪZINGA NOFORMĒŠANAS PROCEDŪRA

Līzinga kontraktos, atšķirība no tradicionalajam kredīta operacijam vai arējiem tirdzniecības pirkuma – pardevuma kontraktiem, tiek savienotas vairakas nianses un nosacījumi, kuri ir atkarīgi no darījuma dalībniekiem.

Līzinga specialistam jabūt labam juristam, komersantam, finansistam, gramatvedim; vajag labi parzinat tos līzinga objekta veidus, kurus nodot līzinga viņa kompanija [5 ].

Līzinga darījuma struktūra veidojas no pieciem pamatslaņiem:

• juridiska, paredz pamatīgas līzinga devēja, līzinga ņēmēja valsts likumdošanas un īpaši civilo tiesību zinašanas, ka arī spēju orientēties komerc un nodokļu politika;
• komerciala, kura ietvaros ir nepieciešams tekošas tirgus konjunktūras un iekartojuma ka līzinga objekta, cenu veidošanas mehanisma zinašanas;
• finansiala, kas pieprasa finansēšanas pamatnoteikumu zinašanas, riska noteikšanas un kapitalieguldījumu laiku, vērtības aprēķinašanas prasmi;
• gramatvedības, kad vajag zinat līzinga operaciju gramatvedības uzskaiti un parskatus, amortizacijas politiku;
• tehniska, kura ietvaros jazina kadus specialistus vajag piesaistīt līzinga projekta tehniskai ekspertīzei, parrunu ar iekartojuma ražotaju organizēšanai, iekartojuma tehniskas izmantošanas garantiju saņemšanai (kaut gan šī ir līzinga ņēmēja funkcija) un iekartojuma ekspluatacijas turpmakas kontroles veikšanai visa līzinga perioda.

Parasti līzinga kompanijai ir daudz organizatoriska darba līzinga operacijas sarīkošana. Tadēļ veiksmīgas darbības nodrošinašanai, kompanijai jabūt līzinga operaciju un to priekšrocību plašam reklamas iespējam.

Sava darbība līzinga devēji cenšas specializēties līzinga konkrētajas nozarēs (piemēram, celtniecība, transports, atsevišķi rūpniecības veidi, agrorūpniecības sektors, tirdzniecība). Lielam līzinga kompanijam ir līzinga iekartu vairaku tipu datu bazes [5].

Iepriekšēja darba kopīgs mērķis ir līzinga devēja meklēšana pēc potencialiem klientiem, kuri ir ieinteresēti līzinga. Tomēr līzinga darījuma noslēgšanas iniciatīvu izrada nakamais līzinga ņēmējs, kurš patstavīgi meklē viņam nepieciešama iekartu piegadataju vai lūdz līzinga kompaniju palīdzēt piegadataja meklējumos.

Apspriežot investīcijas projektu ar potencialo klientu – līzinga ņēmēju, sakuma ir nepieciešami noteikt kada no līzinga formam būs vislietderīgaka. Līzinga pakalpojumu tirgus raksturojas ar līzinga operaciju regulējošo līzinga formu, līzinga kontrakta un juridisko normu daudzveidību.

Ka jau tika minēts, līzinga darījuma ar trīs pušu piedalīšanos iekartu ražotajs (piegadatajs) un līzinga devējs piedalas šķirti un patstavīgi.

4.LĪZINGA DARĪJUMA NOSLĒGŠANAS KARTĪBA

Darījuma noslēgšanas procesa secīgums [1;57] :

1. Izejot no savam vajadzībam, iekarta ieinteresētais uzņēmums (līzinga ņēmējs) atrod nepieciešama iekartu ražotaju; veic pieprasījumu, saņem komerc piedavajumu un organizē parrunas, kuru gaita saskaņo ar producentu (iekartu, tehnikas ražotaju) lielako, ar darījumu saistīto, tehnisko un komec jautajumu daļu, ieskaitot:

• iekartu kvalitati un tehnisko raksturojumu;
• šīs iekartas ražīguma projekta līmeņa sasniegšanas termiņu;
• piegades, montažas, ekspluatacija ieviešanas darbu termiņus;
• maksajumu noteikumus utt.;

2. Potencialais līzinga ņēmējs griežas pie līzinga kompanijas ar lūgumu iegadaties iekartu un nodot to uz kadu noteiktu periodu. Lai notiktu darījums tiek iesniegti šadi dokumenti:

Privatpersonam:

darba vietas izziņa par pēdējo sešu mēnešu darba samaksas lielumu;

darba līguma kopija;

citi ienakumu apstiprinoši dokumenti;

pase

līzinga ņēmēja pieteikums uz attiecīgas veidlapas

Juridiskam personam:

Reģistracijas apliecība, statūti, dibinašanas dokumenti, ka arī to izmaiņas;

Iepriekšējo gadu pilni gada parskati;

Parskata gada finansu dokumenti, t. sk. bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins, ka arī atšifrējums par bilances posteņiem;

Personas, kas slēdz līzinga līgumu, pase un pilnvarojums no uzņēmuma;

Līzinga ņēmēja pieteikums (uz attiecīgas veidlapas).

3. Līzinga kompanija parbauda līzinga ņēmēja saskaņotas cenas atbilstību tekošam tirgus līmenim un piekrišanas gadījuma noslēdz ar līzinga objekta ražotaju pirkuma – pardevuma kontraktu. Tadējadi līzinga kompanija saņem īpašuma tiesības uz šo līzinga objektu.
4. Vienlaicīgi līzinga kompanija un līzinga ņēmējs noslēdz savstarpējo līzinga kontraktu, pēc kura līzinga ņēmējam tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības uz līzinga objekta izmantošanu pret līzinga iemaksu regularo nomaksašanu. Pēc līzinga kontrakta noslēgšanas līzinga devējs dod norīkojumu piegadatajam piegadat preci līzinga ņēmējam.
5. Starp līzinga ņēmēju un piegadataju var tikt noslēgta papildus vienošanas par rezerves daļu piegadi un tehniskas apkalpošanas veikšanu par atsevišķu samaksu. Dažreiz šadus pakalpojumus sniedz līzinga kompanija. Tad līzinga maksajumos tiek iekļauta apkalpošanas vērtība. Tada ir kopēja līzinga shēma.

Nosacīti jebkuru līzinga darījumu var sadalīt četros posmos:

Pirmaja, sakotnēja posma notiek iepriekšēja sagatavošanas, kam par cēloni ir līzinga, daudzpusīgo attiecību sarežģītais raksturs, katra darījuma īpatnību un visu nosacījumu detalizētas izpētīšanas nepieciešamība. Šaja etapa tiek noformēti nakama līzinga ņēmēja pieprasījumi, tiek sagatavoti klienta kredītspējas atzinumi un tiek aprēķinata līzinga projekta efektivitate.

Otraja posma notiek līzinga darījuma juridiska noformēšana.

Trešaja līzinga procesa etapa – līzinga objekta izmantošanas periods.

Ceturtaja notiek īpašumu izpirkšana, ko veic līzinga ņēmējs, vai līzinga īpašuma atsavinašana no līzinga ņēmēja.

5.LĪZINGA PRIEKŠROCĪBAS ANALĪZE

5.1.Līzinga priekšrocības objekta piegadatajam (pardevējam).

Līzinga operaciju priekšrocības objekta piegadatajam (pardevējam) salīdzinot ar pardošanu ir sekojošas:

1.Aktīvs marketinga līdzeklis.

Uzņēmumiem, kas vēlas nodrošinat papildus kanalus preces realizacijai, līzings ir līdzeklis tirgus paplašinašanai[6;65]. Piedavajot savu produkciju līzinga, uzņēmumi paplašina patērētaju loku to vidū, kuriem:

nav nepieciešamība patstavīgi parvaldīt tehniskas iekartas;

nav iespēju iekartu nopirkt uzreiz;

vēlas izmēģinat iekartu.

Atgriezeniska saite:

Ja iekarta vai cits pamatlīdzeklis ir nodots līzinga un pēc līzinga kontrakta termiņa beigam atdota atpakaļ, un, ja iekartai ir atrastas kadas nepilnības, tad visa šada veida rakstura informacija nonak līdz firmai – ražotajam, kura turpmak var novērst šīs nepilnības un pilnveidot produkciju.

2.Produkcijas uzlabošanas tempu paatrinašana

Ja pastav tads realizacijas kanals ka līzings, tad ražošanas kompanijas var paatrinat modeļu nomaiņu un iekarot jaunus tirgus.

Iespēja uz laiku atbrīvoties no neizmantotiem pamatlīdzekļiem.

Bieži rodas situacija, kad uzņēmumam ir izdevīgi atbrīvoties no kadas iekartas, kura stav dīkstava. Tada gadījuma līzings kļūst neaizvietojams.

4. Izdevīga norēķinu sistēma.

Pardevējam nav jaizmanto komerckredītus, viņš var iegūt visu summu pēc darījumu veikšanas. Līzinga kompanija nodrošina 100% finansēšanu.

5. Nepastav neapmaksašanas risks.

Sakara ar to, ka līzinga darījuma finansēšana un samaksa par darījuma priekšmetu pardevējam ir līzinga kompanijas funkcija un tiek atrisinats jautajums par garantiju [4;24].

6. Iespēja iegūt finansu resursus, neizmantojot finansu institūcijas pakalpojumus

7. Pardošanas apjoma palielinašana, ko sekmē paaugstinats pieprasījums pēc palīgiekartam.

5.2. Līzinga priekšrocības līzinga devējam.

Līzinga priekšrocības līzinga devējam ir sekojošas:

Līzinga devējs, nododot līzinga objektu, gūst no līzinga ņēmēja:

līzinga maksu;

procentus par objekta izmantošanu.

Līzingam raksturīga vienkarša un atra darījuma noslēgšana un dokumentacijas sakartošana.

3. Tiek aizstavētas kreditora intereses, ja līzinga ņēmējs nemaksa līzinga maksu, tad līzinga devējs (līzinga objekta īpašnieks) var atsavinat no līzinga ņēmēja līzinga objektu.

5.3. Līzinga priekšrocības līzinga ņēmējam.

Līzinga ņēmējam ir sekojošas līzinga priekšrocības, salīdzinot ar pirkšanu vai kredīta saņemšanu:

Līzinga devējs nodod līzinga ņēmējam līzinga objektu, vienlaicīgi veic objekta iegades un finansēšanas operacijas, tadejadi, darījumu noformēšana no klienta puses ir daudz vienkaršaka;

Pirms vēl pilnība nav samaksats par līzinga objektu, līzinga ņēmējs to var jau izmantot, gūstot no ta ienakumus;

Nav nepieciešams piešķirt papildus nodrošinajumu, jo pats līzinga objekts kalpo par papildus nodrošinajumu;

Mantas morala un fiziska nolietojuma risku līdz līzinga kontrakta termiņa beigam uzņemas līzinga devējs;

Šie darījumi parsvara ir ilgtermiņa, ko ne vienmēr ir iespējams nokartot ar kredītu;

Iespēja atrak paplašinat ražošanu, neinvestējot lielus finansialos līdzekļus;

Paatrinat līzinga objekta amortizaciju un pēc tam izpirkt to par zemako atlikušo vērtību;

Tiek piedavata līdz pat 90% finansēšanas iespējas ar līdzekļu piesaistīšanu no malas uz izdevīgiem noteikumiem;

Laika periods un līzinga kontrakta veids var tikt izvēlēts atkarība no līzinga ņēmēja vajadzībam;

Līzinga maksajumu uzskaite pēc tekošo izdevumu pantiem;

Kalkulacijas vienkaršība;

Samēra neliela pirmsapmaksa par mantas iegūšanu lietošana uz laiku (no 10% līdz 30%);

Iespēja iegūt maziem un vidējiem uzņēmumiem nepieciešamo mantu;

Iespēja atbrīvot finansu līdzekļus vietējam investīcijam;

Rezervju detaļu piegade un plašs papildpakalpojumu klasts;

Tekošas izmaksas samazina peļņu, līdz ar to mazaks ienakuma nodoklis;

Iespēja pēc līzinga kontrakta termiņa beigam nodot mantu un ta vieta saņemt jaunu, pie salīdzinoši zemam izmaksam;

Iespēja izpirkt līzinga objektu līzinga kontrakta termiņa beigas;

Juridiskam personam līzings ir īpaši izdevīgs, jo tas uzlabo firmas naudas plūsmu.

Secinajumi:

Balstoties uz priekšrocībam var secinat, ka līzings ir izdevīgs visiem ta dalībniekiem, jo:

ļauj atri reaģēt uz konjunktūras izmaiņam;

atjauno kapitalu;

ļauj izvairīties no lielam investīcijam;

ļauj izvairīties no pamatlīdzekļu novecošanas;

sniedz firmai iespēju modernizēt un organizēt jaunu ražošanu bez lielu finansu resursu mobilizacijas;

maziem un lieliem uzņēmumiem līzings var būt vienīgais investīciju finansēšanas veids;

atbrīvo līzinga ņēmēju no procedūram un izdevumiem, kas saistīti ar mantas parvaldīšanu;

garantē ērtu gramatvedības uzskaiti;

starptautiskais līzings virknē gadījumu ļauj līzinga ņēmējam izmantot nodokļu atvieglojumus līzinga devēja valstī uz zemaku līzinga procentu likmju rēķina;

aizstav kreditoru intereses, tas ir, efektīvs līdzeklis pret nemaksašanu;

ļauj samazinat ienakuma nodokli, jo līzinga ņēmēja līzinga maksajumi attiecas uz tekošiem izdevumiem.

SECINAJUMI

Līzings ir finansu pakalpojums, kura rezultata līzinga devējs nodod līzinga ņēmējam tiesības izmantot objektu apmaiņa pret līguma noteiktajiem maksajumiem.

Līzinga operacijas nodokļu aplikšanas noteikumi atkarīgi no līzinga līguma veida un nodokļu maksajuma kategorijas:

Operatīva līzinga līguma gadījuma visa nodokļu nasta gulstas uz līzinga devēju:

Finansu līzinga līguma gadījuma nodokļu nasta tiek sadalīta starp līzinga devējiem un līzinga ņēmēju praktiski vienadas daļas:

Atgriezeniska līzinga līguma gadījuma līzinga ņēmēja nodokļu nasta daudzkart parsniedz līzinga devēja nodokļu nastu.

Ir četri līzinga noformēšanas stadiju veidi. Pirma stadija, klienta meklējumi, iekartu pasūtījuma noformēšana. Otra stadija, informacijas atlase par potencialo nomnieku. Treša stadija, līzinga līguma projekta sagatavošana. Ceturta stadija sakas pēc tam, kad līzinga kompanijas vadība atzinusi par pieņemamu līzinga līguma projektu.

Līzinga darījumu noslēgšanas kartība:

Izejot no savam vajadzībam, iekarta ieinteresētais uzņēmums (līzinga ņēmējs) atrod nepieciešama iekartu ražotaju;

Potencialais līzinga ņēmējs griežas pie līzinga kompanijas ar lūgumu iegadaties iekartu un nodot to uz kadu noteiktu periodu;

Līzinga kompanija parbauda līzinga ņēmēja saskaņotas cenas atbilstību tekošam tirgus līmenim un potenciala līzinga ņēmēja maksatspēju, un piekrišanas gadījuma noslēdz ar līzinga ražotaju pirkuma- pardevuma kontraktu;

Vienlaicīgi līzinga kompanija un līzinga ņēmējs noslēdz savstarpējo līzinga kontraktu, pēc kura līzinga ņēmējam tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības uz līzinga objekta izmantošanu pret līzinga iemaksu regularo nomaksašanu.

Starp līzinga ņēmēju un piegadataju var tikt noslēgta papildus vienošanas par rezerves daļu piegadi un tehniskas apkalpošanas veikšanu par atsevišķu samaksu.

Analizējot līzinga priekšrocības secinu, ka līzings ir izdevīgs visiem ta dalībniekiem, jo atjauno kapitalu, ļauj izvairīties no pamatlīdzekļu novecošanas, sniedz firmai iespēju modernizēt un organizēt jaunu ražošanu bez lielu finansu resursu mobilizacijas. Maziem un lieliem uzņēmumiem līzings var būt vienīgais investīciju finansēšanas veids, atbrīvo līzinga ņēmēju no procedūram un izdevumiem, kas saistīti ar mantas parvadīšanu, garantē ērtu gramatvedības uzskaiti, ļauj samazinat ienakuma nodili, jo līzinga maksajumi attiecas uz tekošiem izdevumiem.

. Lai būtu iespēlējams maksajums mazaks mēnesī, ir pagarinats iespējamais atmaksas termiņš no līdzšinējiem 5 līdz 7 gadiem

PRIEKŠLIKUMI

Vēl ir daudz nepilnības, lai līzinga tirgus augtu – ir jaizstrada pasakumi riska samazinašanai līzinga darījumos, ka, piemēram, - javeic dažadi apdrošinašanas pasakumi, ka arī japaplašina līzinga ņēmēja maksatspējas analīze.

Jasamazina sakotnēja līzinga darījumi iemaksas ,jo tas bieži sagada lielas grūtības līzinga ņēmējiem.

Lai līzinga pakalpojumu izmantošana pieaugtu japalielina iedzīvotaju darba alga, pensijas, pabalsti, un javeic citi pasakumi, jo pašlaik lielai daļai iedzīvotaju ir zema maksatspēja un tas ir nereali, lai izmantotu līzinga pakalpojumus.

Lai uzņēmumu finansēšana kļūtu nozīmīgs līzinga kompanijas un uzņēmuma sadarbības veids, jaizmanto kadu no līzinga kompanijas piedavatajiem līzingu veidiem. Uzņēmums iegūst gan attīstības iespējas, gan finansialo stabilitati.

Lai līzinga pakalpojumi gūtu popularitati Latvija, - uzņēmumiem arvien vairak jaiegadajas līzinga, ražošanas iekartas, auto un komerctransportu. 

Līzinga kompanijas vēl pilnība nav aptvērušas visu Latvijas teritoriju, tadēļ lai veicinatu izmantot līzingu pakalpojumus arpus Rīgas robežam, tam vajadzētu veikt papildus marketinga aktivitates orientētas uz lauku iedzīvotajiem, kuriem arī ir samēra augsti ienakumi, un kuri vēlas izmantot līzingu kompaniju pakalpojumus.

IZMANTOTA LITERATŪRA

Geipele I., Līzings uzņēmējdarbība // Jumava, 1999, 72 lpp.

2.Latvijas Līzinga Asociacijas 1999. gada apkopota statistikas informacija.

Parucka O., Latvija izravusies līzinga tirgū // Lietišķa diena, 22.02.1999.

4.Par pamatlīdzekļu nolietojuma (amortizacijas) normam: LR likums // LR Saeimas un Ministru Kabineta ziņotajs, 19.04.1994., Nr.93.

5.Zuzans J., Atrisinajums – investīcijas // Dienas bizness, 03.02.1997.-3. lpp.

6. Mežezers J., Līzinga tirgū – labaki laiki // Kapitals-2000.-Nr. 3.- 63.-67. lpp.

7.https://www.llda.lv/lizings/kas.html