Izsīkstošie dabas resursi un pieaugošas cilvēku vajadzības!

Izsīkstošie dabas resursi un pieaugošas cilvēku vajadzības!

Vides jautajumi un problēmas kļūst arvien aktualakas un biežak apspriestas ka pasaules, ta arī mūsu valsts mēroga, un tas notiek pamatoti, jo daba nemitīgi cieš no cilvēku bezatbildīgas rīcības.

Daudzi resursi ir neatjaunojošies, un tie galu gala izsīkst. Lai attalinatu šo brīdi, izejvielas ir jaekonomē un pēc iespējas jaizmanto vairakkartīgi. Svarīga loma šai procesa ir rūpniecībai. Ikviens cilvēks var taupīt un atkartoti izmantot materialus. Katrs var ietaupīt enerģiju, izslēdzot elektriskas ierīces vienmēr, kad tas nelieto, ka arī uzlabojot majas siltumizolaciju. Materialu, piemēram, pudeļu un plastmasas maisiņu, parstade ietaupa resursus un krasi samazina izdevumus. Alumīnija karbas, papīru, stiklu, dažas plastmasas var izmantot otrreiz, ieekonomējot kurinamo un izejvielas

Cilvēkiem nozīmīgi resursi ir vējš, augsne, ūdens, saules siltums un gaisma. Tos izmanto, ražotu enerģiju un audzētu labību.

Minerali– viens no vērtīgakajiem izejvielu veidiem. Mineralus, kurus izmanto ražošana, sauc par derīgajiem izrakteņiem. Pēc izmantošanas veida izšķir rūdu jeb metaliskos derīgos izrakteņus (dzelzs, svina, vara, cinka rūdas, tīrradņu metali), nemetaliskos (ģipšakmens, kaļķakmens, sērs, saļi, dargakmeņi) un degošos derīgos izrakteņus (nafta, dabasgaze, akmeņogles, kūdra). Tos lieto rūpniecība un enerģijas ražošanai.

Arī mežs ir vērtīgs resurss. Apmēram divi miljardi cilvēku patērē koksni apkurei un ēdiena gatavošanai. Koksne nepieciešama arī celtniecība un rūpniecība. Izmanto divu veidu koksni– no atri augošiem skuju kokiem iegūst mīksto koksni un no lēni augošiem lapu kokiem– cietkoksni.

Dedzinot gazi var atri un ērti apsildīt telpas un pagatavot ēdienu. Gazi izmanto arī rūpniecība siltuma iegūšanai un par izejvielu. Mēs izmantojam galvenokart dabasgazi. To iegūst atradnēs, kas atrodas dziļi zemē vai zem jūras dibena. Deggazi var iegūt arī ogļu parstrades procesa, kura rodas koksa gaze. Šīs deggazes nav vienīgie gazes veidi– ir daudzas citas gazes, kuras izlieto ļoti dažadi, piemēram, mēs elpojam gaisu, kas sastav no vairaku gazu maisījuma

Gazi izmanto ne tikai majsaimniecība. Daudzas spēkstacijas sadedzina gazi, lai ražotu elektrisko enerģiju. Vietas, kur ir liels sausums, piemēram, tuksnešos, gazes sadedzinašanas siltumu izmanto jūras ūdens atsaļošanai, lai iegūtu dzeramo ūdeni. Gazi lieto arī par kurinamo rūpniecība, ražojot dažadus izstradajumus. To izmanto sakot ar zemesriekstu grauzdēšanu un beidzot ar automašīnu izgatavošanu. No gazes iegūtas ķīmiskas vielas ir nozīmīgas sastavdaļas plastmasu, makslīga mēslojuma, krasu, sintētisko šķiedru un daudzu citu izstradajumu ražošana.

No gazes urbumiem iegūst dažadas gazes. Metans ir dabasgazes galvena sastavdaļa. Arī citas deggazes– propanu un butanu iegūst no dabasgazes. Gazes stacijas šīs gazes sašķidrina un iepilda metala balonos, lai tas varētu izmantot ēkas, kuram nav pievienots gazesvads. Dabasgaze ir arī hēlija ieguves avots. To izmanto gaisa balonu piepildīšanai, jo hēlijs ir ļoti viegla un nedegoša gaze. No gaisa iegūst oglekļa dioksīdu. Ta ir gaze, kura veido burbulīšus gazētos dzērienos. Gaisa atrodas arī mazliet neona. Daudz reklamas izgatavo no stikla caurulītēm, kas piepildītas ar neonu. Šī gaze spīd, ja caur to plūst elektriska strava

Bez naftas mūsdienu dzīve apstatos. No naftas iegūst degvielu automobiļiem, dīzeļvilcieniem, kuģiem un lidmašīnam. Arī spēkstacijas darbojas ar naftas produktiem un ražo lielu daļu pasaules elektriskas enerģijas. Naftu izmanto arī katlumajas apkurei. Naftai ir liela nozīme plastmasu, tekstilu un citu derīgu izstradajumu ražošana. Nafta ir tumšs, biezs, eļļains šķidrums, kas atrodas dziļos zemes garozas slaņos, arī zem jūras gultnes. Lai iegūtu naftu, ko sauc arī par jēlnaftu, izdara urbumus. Jēlnafta satur dažadus ķīmiskos elementus. No jēlnaftas iegūst smēreļļu, ar kuru eļļo mašīnu detaļas, lai tas labi kustētos un mašīnas darbotos.

Benzīns ir viens no svarīgakajiem naftas parstrades produktiem. Otra galvena dzinēju degviela, ko iegūst no naftas, ir dīzeļdegviela

Mums visapkart ir ūdens. Vairak neka 70% no Zemes virsmas aizņem plaši okeani un jūras. Turklat 10% cietzemes ir parklati ar ūdeni ledus veida. Taču uz zemes jauns ūdens veidojas maz. Lietus ir lijis no debesīm miljardiem reižu jau agrak un līs miljardiem reižu atkal no jauna. Lietus ūdens aizplūst pa sauszemi līdz jūrai, iztvaiko un veido makoņus, pēc tam atkal nolīst uz zemes lietus veida. Tas ir nepartraukts ūdens riņķojums daba. Ūdenim ir milzīga ietekme uz mūsu planētu un tas iedzīvotajiem. Visiem augiem un dzīvniekiem ir nepieciešams ūdens. Arī pati dzīvība aizsakas Zemes aizvēsturiskajas jūras. Jūras un upes šķērso sauszemi tūkstošiem gadu, izlaužot klintis un veidojot dziļas aizas; ledus šļūdoņi izveido milzīgas ielejas. Cilvēkiem ūdens ir arī nepieciešams majas, rūpnīcas un lauku saimniecības.

Daba tīrs ūdens ir reti sastopams, jo ūdens šķīdina cietas vielas, veidojot vielu maisījumus, ko sauc par šķīdumiem. Piemēram, jūras ūdens ir saļš tapēc, ka taja ir izšķīduši daudz mineralsaļi. Ūdens šķīdumiem ir svarīga nozīme dzīvības procesos, piemēram, asins plazma ir ūdens šķīdums.

Visi augi, dzīvas būtnes un cilvēki satur daudz ūdens, to dzīvība ir arī atkarīga no ūdens. Piemēram, cilvēka organisma vairak neka divas trešdaļas ir ūdens. Lai mēs būtu veseli, mums jadzer ūdens katru dienu, tadējadi atjaunojot sava organisma šķidrumu, kas izdalas urinēšana, svīšana un elpošana. Neviens nevar izdzīvot bez ūdens ilgak par četram dienam.

Cilvēki ir izmantojuši ūdeni vairak neka 2000 gadu. Tagad elektrību ražo hidroelektrostacijas, kuras darbina ar ūdeni. Hidroelektrostacijas bieži būvē uz aizsprostiem. Ūdens no milzīga ezera, kas atrodas aiz aizsprosta, plūst leja pari aizsprostam. Krītošais ūdens griež turbīnas, kuras darbina ģeneratorus, un tie ražo elektrību. Ūdens spēks rada elektrību, nepiesarņojot vidi un nepatērējot neatjaunojošos enerģijas avotus.

Cilvēku vajadzības ar katru dienu pieaug, taču dabas resursi izsīkst. Cilvēkiem vairak japiedoma pie savas rīcības, jasaudzē daba un jamēģina atrast citus alternatīvos resursus dzīvošanai. Mēs ar savu bezatbildību iznīcinam to ko nevar atjaunot, to ko nevar nopirkt. Ikkatram no mums ir nepieciešams ūdens, gaiss, siltums to nav iespējams panakt bez dabas resursiem, bez tīras dabas. Cilvēks pats rada savu vidi, atbild par savu rīcību, cilvēkam pieaug vajadzības, bet viņš neapzinas , ka dabas resursi izsīkst.