LATVIJAS EKONOMISKAIS - STAVOKLIS

LATVIJAS EKONOMISKAIS - STAVOKLIS

MAKROEKONOMISKA ATTĪSTĪBA

Kopš deviņdesmito gadu vidus valstī ir vērojama izaugsme. Laika perioda no 1996.gada līdz 2000.gadam IKP ir palielinajies par 25,6% jeb vidēji gada par 4,7%. Šajos gados IKP Latvija ir pieaudzis aptuveni divas reizes straujak neka ES un pusotras reizes straujak neka ES kandidatvalīs. Pamazam sak samazinaties starpība starp Latvijas un ES IKP uz vienu iedzīvotaju. Tas, rēķinats pirktspējas paritates vienības pēc Eurostat datiem, 2000.gada Latvija bija 29% no ES vidēja (1996.gada – 25%).

Pamata šiem straujajiem pieauguma tempiem ir tas, ka Latvija pēdējo desmit gadu laika, īstenojot konsekventu politiku, ir radīti tirgus ekonomikas pamati. Un šobrīd valsts sak izjust veikto reformu pozitīvos rezultatus.

AKTIVITATES PIEAUGUMS NOZARĒS- vairak neka ¾ no šī pieauguma nodrošina 4 nozaru – apstrades rūpniecības, tirdzniecības, komercpakalpojumu un transporta un sakaru – attīstība.

Apstrades rūpniecībai pēdējos divos gados ir labi pieauguma tempi, kas liecina, ka ir parvarēts Krievijas krīzes izraisītais ražošanas samazinajums. Ir sacis būtiski pieaugt rūpniecības preču eksports uz NVS valstīm, ka arī Lietuvu un Igauniju, savukart pasaules ekonomikas attīstības palēninašanas ietekmē eksporta pieauguma tempi uz ES valstīm samazinas

Straujak pieaug aktivitates tirdzniecība, komercpakalpojumos un finansēs. Šīm pakalpojumu sfēram ir lielas izaugsmes potences. Padomju laika netika pievērsta uzmanība šo nozaru attīstībai. Tikai atbrīvojot privato iniciatīvu, šī sfēra varēja sakt nopietni attīstīties.

Stabili attīstas arī transporta un būvniecības nozare. Strauji pieaug dzīvojamo ēku jaunas būvniecības un remontdarbu apjoms.

Pamazam stabilizējas situacija lauksaimniecība. Stradajošo zema produktivitate un arēja konkurence ir galvenie šķēršļi šīs nozares attīstībai.

TIRDZNIECĪBA- galvenais Latvijas tirdzniecības partneris ir ES. Kopš neatkarības atgūšanas arējas tirdzniecības apjomi ar ES valstīm stabili pieaug, un šobrīd jau gandrīz 60% no Latvijas eksporta un importa ir saistami ar šīm valstīm. 2001.gada 10 mēnešos Latvijas arējas tirdzniecības apgrozījuma vislielakais īpatsvars bija Vacijai (17% no kopapjoma), Lietuvai (8,2%), Krievijai (7,8%) un Lielbritanijai (7,4%).

Būtiski, ka 1999.gada 10.februarī Latvija pirma no Baltijas valstīm kļuva par Pasaules tirdzniecības organizacijas pilntiesīgu dalībnieci. Tas paver iespējas Latvijai paplašinat uz vislielakas labvēlības režīma nosacījumiem arējo ekonomisko sadarbību ar PTO dalībvalstīm.

Ekonomiskais pieaugums Latvija ir sasniegts stabila makroekonomiska vidē. Lata kurss pret SDR (Special Drawing Rights) jau daudzus gadus ir nemainīgs. Tas samazina nenoteiktību, novērš valūtas risku un dod uzņēmējiem stabilu pamatu planošanai un cenu noteikšanai. Latvijas Banka ir nolēmusi saglabat nacionalas valūtas piesaisti SDR valūtu grozam līdz Latvijas uzņemšanai ES. Ir jaatzīmē, ka Latvijas Bankas tīras arējas rezerves pilnība sedz naudas bazi.

Inflacija Latvija ir viena no zemakajam starp parejas ekonomikas valstīm. Pēdējos 3 gadus gada vidēja inflacija ir bijusi 2-3% robežas.

Latvija tiek īstenota uz budžeta deficīta samazinašanu vērsta fiskala politika. Turpmakajos gados valdība ir apņēmusies panakt gandrīz pilnīgu ieņēmumu un izdevumu izlīdzinajumu. Arī valsts parads neskatoties uz lielo summu joprojam ir salīdzinoši zema līmenī- apmēram 15% no IKP.

IEDZĪVOTAJU DZĪVES LĪMENIS- pamazam uzlabojas arī iedzīvotaju dzīves līmenis. Jau vairakus gadus valstī palielinas nodarbinato darba samaksa un vecuma pensijas, stradajošo neto darba samaksa 2000.gada, salīdzinot ar 1996.gadu, bija pieaugusi par 38%, bet izmaksatas vecuma pensijas – par 53%. Relatīvi augsts ir nabadzīgo iedzīvotaju skaits valstī. Arī bezdarba līmenis valstī ir nozīmīgi krities.

PRONOZE EKONOMISKAJAM STAVOKLIM LATVIJA

Augstais investīciju līmenis, iespējas saņemt būtisku atbalstu no ES pirmsstrukturalajiem fondiem, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas vieš cerības, ka izaugsme 2002.gada Latvija ir sagaidama zemaka līmenī par potenciali iespējamo. 2002.gada tiek prognozēts IPK pieaugums par 4-6% atkarība no arējas vides stavokļa. Izaugsmes iespējas 2003.gadam un turpmakajiem gadiem vidēja termiņa perioda, ja nebūs arējo satricinajumu, ir javērtē optimistiski. Jo īpaši Latvijas tautsaimniecības attīstību sekmēs Latvijas iestašanas ES, kas varētu notikt jau 2004.gada.

VALDĪBAS EKONOMISKAS POLITIKAS MĒRĶI

UN

PRIORITATES

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas 1991.gada, lai arī valdības mainas, konsekventi tiek īstenota pareja no planveida uz tirgus ekonomikas modeli.

Valdības mērķis ir nakamajos gados nodrošinat iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 5-7% gada. Lai to sasniegtu, ir paredzēts turpinat nostiprinat makroekonomisko vidi ka priekšnoteikumu izaugsmei, uzturot stabilu lata maiņas kursu, noturot inflaciju 2-4% apmēra gada.

Valdība lielu uzmanību pievērš valsts īpašuma privatizacijai, kura atrodas noslēguma frazē, jo neprivatizēti ir tikai lielie valsts monopoluzņēmumi. Lielos monopoluzņēmumus privatizēt ir daudz grūtak, jo tie ir parak lieli pēc sava apjoma, salīdzinot ar Latvijas tautsaimniecību kopuma, tapēc privatizacijas process tiek ļoti politizēts. Lai dabīgais monopols nekļūtu no valsts monopola par privato, lielo valsts uzņēmumu privatizacija notiek vienlaicīgi ar attiecīga sektora (piemēram, fiksēta telekomunikacijas tīkla) demonopolizaciju.

Viens no galvenajiem valdības mērķiem strukturalo reformu joma ir uzlabot pakalpojumu regulēšanu un pastiprinat konkurenci enerģētikas un telekomunikaciju sektora.

Pakapeniski tiek samazinats nodokļu slogs uzņēmējiem. Sakot ar 2002.gadu, tiek samazinata uzņēmumu ienakuma nodokļa likme no 25% līdz 15%. Nakamajos gados ir paredzēts turpinat samazinat arī socialas apdrošinašanas obligatas iemaksas un īpašuma nodokļa likmes.

Socialo un nabadzības jautajumu risinašanai Latvija ir uzsakusi vairakas svarīgas reformas.

Valstī tiek veikti dažadi pasakumi, lai uzlabotu situaciju nodarbinatības joma, un tie ir iekļauti ikgadēja Nacionalaja nodarbinatības plana (NNP). Nacionala nodarbinatības plana galvenie pasakumi ir vērsti uz darbaspējas pilnveidošanu un uzņēmējdarbības attīstības atbalstu.

Neapšaubami, ka valsts talaka virzība skatama caur Eiropas integracijas prizmu, jo tikai iekļaušanas ES var nodrošinat neatgriezenisku valsts stiprinašanu un izaugsmi. Līdzšinēja iestašanas ES sarunu gaita liecina, ka Latvija šaja procesa ir spējusi panakt tas kandidatvalstis, kas iestašanas sarunas saka daudz agrak. Latvijai ir labas iespējas pabeigt iestašanas sarunas līdz 2002.gada beigam un kļūt par ES dalībvalsti 2004.gada.

ARĒJA EKONOMISKA VIDE

Globalizacijas un reģinonalizacijas procesu iespaida pasaulē ir izveidojušies vairaki ekonomiski integrēti un savstarpēji saistīti reģioni, kuru ekonomiskas aktivitates liela mēra nosaka pasaules ekonomikas attīstības gaidu. Tadēļ, runajot par pasaules ekonomikas attīstību, būtiski ir ņemt vēra ekonomiskas norises ASV, ES, ka arī Austrumazijas reģiona.

2001.gada situacija pasaules ekonomika strauji mainījas, salīdzinot ar 2000.gadu, kad pasaules IKP pieauguma tempi bija augstakie kopš 1988.gada. pēc Starptautiska Valūtas fonda novērtējuma, 2001.gada pasaules IKP pieauga par 2,4%, turklat pieaugumu liela mēra veicinaja salīdzinoši augstie IKP pieauguma tempi Centraleiropas un Austrumeiropas valstīs, atsevišķas Austrumazijas jaunattīstības valstīs. Attīstīto valstu IKP pieauguma tempi bija zemaki par pasaules vidējo IKP pieaugumu.

Pasaules ekonomiskas aktivitates samazinajumu liela mēra noteica ASV ekonomikas ieslīgšana recesija. IKP pieaugums ASV 2001.gada sasniedz tikai 1%, kas ir zemakais radītajs pēdējo 10 gadu laika. Pirmie lejupslīdes radītaji bija jau manami 2000.gada otraja pusē, kad līdz ar informacijas tehnoloģiju sektora krīzi palēninajas ekonomikas pieauguma tempi. Taču ekonomiskas aktivitates kritums izradījas daudz straujaks par prognozēto.

Esošo situaciju pasliktinaja teroristu uzbrukumi ASV 2001.gada 11.septembrī, kas negatīvi iespaidoja ASV ekonomiku un kuru radītie ekonomiskie efekti izplatījas visa pasaulē.

Globalas ekonomikas tendences spilgti izpaužas arī ES. Līdz ar eksporta iespēju vajinašanos nelabvēlīgas arējas vides dēļ un privata patēriņa gauso pieaugumu ES samazinajas IKP pieauguma tempi. Pēc Starptautiska Valūtas fonda novērtējuma, ES IKP 2001.gada pieauga par 1,7%.

Strauji samazinajas IKP pieauguma tempi Vacija, sasniedzot tikai 0,5% 2001.gada. Līdz ar minētajam negatīvajam tendencēm globalaja ekonomika Vacijas ekonomikas pieaugumu kavēja krīze celtniecības nozarē, kura pēc Vacijas atkalapvienošanas izraisīta celtniecības uzplaukuma perioda beigam ir būtiski samazinajusies jaudu noslodze.

Arī Francija IKP pieauguma tempi samazinajas, taču ne tik jūtami ka Vacija. 2001.gada Francijas IKP pieauga par 2,1%. Galvenie ekonomisko izaugsmi kavējošie faktori tapat ka lielakaja daļa parējo ES valstu bija vajais iekšzemes pieprasījums un eksporta iespēju pasliktinašanas.

Igauniju ka ļoti atvērtu ekonomiku liela mēra ietekmēja ekonomiskas situacijas pasliktinašanas galvenajos eksporta tirgos. Arī eksporta struktūra, kura lielu īpatsvaru ieņem arvalstu kompaniju apakšuzņēmumu ražotas produkcijas eksports, nosaka Igaunijas arējas tirdzniecības salīdzinoši lielo atkarību no arējas vides faktoriem. Rezultata, pasliktinoties arējas vides nosacījumiem, samazinajas Igaunijas rūpniecības pieauguma tempi un palēninajas IKP pieaugums būtiski pieauga krajumu apjoms.

Nelabvēlīgas arējas vides radītas sekas zinama mēra kompensēja iekšzemes pieprasījuma pieaugums. Kaut gan privata patēriņa pieauguma tempi nedaudz samazinajas, tas joprojam ir augsta līmenī. Bez tam salīdzinoši strauji pieauga investīcijas pamatlīdzekļos. Pēc Igaunijas Finansu ministrijas nevērtējuma, 2001.gada IKP pieauga par 4,8%.

Pēc Lietuvas Finansu ministrijas novērtējuma, 2001.gada Lietuvas IKP pieauga par 4,8%, kas ir straujaks temps neka 2000.gada. liela mēra ieaugumu sekmēja krasais eksporta palielinajums. Taču arī spēcīgais iekšzemes pieprasījums, tai skaita būtiskais investīciju uzņēmumu pamatlīdzekļos pieaugums deva nozīmīgu ieguldījumu. Skatoties nozaru griezuma, būtiski pieauga rūpniecība; pakalpojumu sektors palielinajas tikai nedaudz. Rūpniecības pieauguma nozīmīgu ieguldījumu deva naftas parstrades apjomu palielinajums, kas ir saistīts ar naftas cenu kritumu un labvēlīgu naftas konjunktūru pasaules tirgū.

Vērtējot pasaules ekonomikas nakotnes izredzes, ir jaņem vēra vairaki faktori. No vienas puses, krīze informacijas tehnoloģiju sektora, ASV ekonomikas vajums, ka arī 2001.gada 11.septembra notikumu sekas pasliktina pasaules ekonomikas izredzes 2002.gada. no otras puses, krīzes skarto valstu ekonomiskas politikas ekspansija, ka arī naftas un citu izejvielu cenu kritums dod papildu stimulus ekonomikas atveseļošanai. Pēc Starptautiska Valūtas fonda prognozēm, pasaules IKP 2002.gada pieaugs par 2,4%. Pie tam attīstīto valstu IKP pieauguma tempi samazinasies, salīdzinot ar 2001.gadu, taču palielinasies atsevišķu attīstības valstu IKP pieauguma tempi.